Teorija!!!

10. Nosaukt (uzrakstīt) 7 diatonisko skaņkārtu modus un katrai skaņkārtai attiecīgus akordus.
Septakordi ar uzbūvēm, add un sus akordi (uzrakstīt un paskaidrot).

Tātad attiecīgi: Joniskajai skaņkārtai atbilst Cmaj akords, doriskajai – Dm7, frīģiskajai – Em7,
līdiskajai – Fmaj(#11), miksolīdiskajai – G7 (dominantseptakords), Eoliskajai – Am7 (dabīgais
minors), Lokriskajai – Bm7b5 (puspamazinātais akords)

Izšķir 6 septakordu veidus:

• dominantes septakords C-E-G-Bb (#9,b9,#11,b13,)

• maj akords C-E-G-B (9,#11,13)
• minora septakords C-Eb-G-Bb (9,11,13(doriskā))
• puspamazinātais (half-diminished) C-Eb-Gb-Bb
• pamazinātais (diminished) C-Eb-Gb-Bbb

• SUS akords (suspended chord) – mažora vai minora akords, kurā terca tiek aizstāta ar 2o
vai 4o pakāpi. (terca netiek spēlēta šādā akordā)C-D-G (sus2) C-F-G (sus4), C9sus4
(Bb/C) C13sus4 (Csus13, Bbmaj7/C) (7,9,b9,13)
11. Pilntoņu un pamazinātā (toņu – pustoņu un pustoņu – toņu) skaņkārta. Pierakstīt un
paskaidrot – kādus akordus apspēlē ar šīm skaņkārtām. Šo skaņkārtu harmonizēšanas principi
(pierakstīt un paskaidrot attiecīgus akordus).

• Pilntoņu gamma – (C-D-E-Gb-G#-Bb-C) -tiek lietota aspēlējot dominantseptakordu ar b5

un #5 alterācijām (piem. C7b5 vai C7#5). Šo gammu var harmonizēt veidojot septakordus ar
augšminētajām alterācijām sākot no jebkuras attiecīgās skaņkārtas pakāpes. Tātad piem.
C7#5 -D7#5-E7#5-Gb7#5........ vai C7b5 -D7b5-E7b5-Gb7b5......

Pamazinātā skaņkārta (diminshed scale)

Saukta arī par toņu – pustoņu vai pustoņu-toņu gammu, jo tās struktūru veido tikai toņi un pustoņi.

• Var apspēlēt jebkuru diminished akordu. Piemēram Cdim akordu apspēlēs attiecīgi ar
Cdiminished scale, kura sākas ar toni. (skat. Piemērā augstāk) Harmonizēt var jebkuru mazas
tercas attāluma pamazināto akordu: Cdim – Ebdim-F#dim-Adim

• Var izmantot apsēlējot dominantes septakordu, kuram ir šādas alterācijas: b9 , #9 un b5 pie

nosacījuma, ka gammu sākam ar pustoni. Tātad attēlā redzamā gamma būtu derīga apspēlējot
piemēram D7b9 , D7#9 vai D7b5 vai D13b9 akordu.
Varam harmonizēt piemēram šādi ar jekuru akordu, kurš simetriski atrodās mazas tercas attālumā.
Tātad: D13b9 – F13b9 – Ab13b9 – B13b9 vai slash akordos D – F/D – Ab/D – B/D kā arī D –
Fm/D –Abm/D – Bm/D vai D7#9 – F7#9 –Ab7#9- B7#9 vai D/Eb – F/Gb- Ab/A – B/C u.t.t.

12. Pentatonika – raksturot un nosaukt tās veidus. Nosaukt (vai pierakstīt) pentatonikas veidus,
ar ko var apspēlēt maj7, m7, 7 un 7alt akordus. Skaņkārtiskie akordi (paskaidrot un nospēlēt uz
klavierēm piemērus).

Pentatonika ir 5 pakāpju skaņkārta. Izšķir divus galvenos pentatonik veidus: mažora un

minora pentatonikas, taču praksē bieži tiek lietotas arī m6 pentatonika (Am6 = la -do -re -mi-fa#)
vai 7/9 pentatonika (D7/9 = re-mi-fa#-la-do) u.c.
Protams, ka pentatonikas var izmantot apspēlējot dažādus septakordus:

• Cmaj7 = Dm pent – Em pent – Am pent (2.3.un 5. pakāpes minora pentatonikas)

• Cmaj#11 - Bm pent. + iepriekš minētās
• Cm7 = Cm pent - Dm pent – Gm pent (1.2.un 5. pakāpes minora pentatonikas)
• C7 = Dm pent - Gm pent - Am pent ( 2. 5. un 6. pakāpes minora pentatonikas) kā arī
tonisko blūza pentatoniku – Cm pentatoniku
• C7alt. = Cm pent (#9) – Ebm pent (b5, #5, b9. #9) – Fm pent (#5, #9 ) - Bbm pent (b9, #9 )
(1.b3.4 un b7 pakāpes minora pentatonikas)
13. Hromatismi. Hromatismu izmantošanas pamatprincips džeza improvizācijā, piemēri.
Izņēmums no pamatprincipa. “Slash” akordi (pierakstīt gan diatoniskus, gan hromatiskus “slash”
akordus).

Pamatprincips – nespēlēt “neakordu” (skalā neesošas pakāpes) uz stipro taktsdaļu. (piemērs Cmaj)

Tomēr praksē tiek pielietots arī tā saucamais aiztures princips, kad uz stipro taktsdaļu apzināti
izmanto ne gammas skaņas.

Visbiežāk izmantoti hromatismu veidi (ar strīpu virs nots atzīmētas tā saucamās “goal notes” - nots,
kura ir galvenais mērķis/gammas nots)

Viens no izplatītākajiem principiem ir ar hromatismiem savienot visas konkrētās gammas notis

starp kurām ir tonis (skat. Piemērā zemāk – G doriskā skaņkārta)

Tāpat varam izmantot hromatiski augšupejošas arpēģijas (skat piemērā zemāk)

Šinī sadaļā jāmin arī be-bop skalas, kuras atšķirās no parastajām ar to, ka sastāva no 8 pakāpēm
(ievietojot chromatic passtone) – līdz ar to vieglāk izveidot ritmiski simetrisku frāzi ātros tempos.
• Dorian be-bop;
• Mixolydian be-bop;
• Major be-bop;
• Melodic minor be-bop
“SLASH” akordi – akordi, kuros pamatnots tiek aizstāta ar citu, skalā esošu noti, piešķirot
akordam citu skanējumu un funkciju.

Cmaj diatoniski slash akordi piemēram. F/G, Dm7/G, G/B, Em7/A u.t.t.

Tāpat šos akordus var būvēt no citām skaņkārtām. Piem:

• Secību 2. 5. 1. F mažorā Gm7 – C7alt – Fmaj var aizstāt ar Bb/C – A/C – Fmaj, jo Bb/C =
Gm doriskā skaņkārta, A/C = C toņu pustoņu skaņkārta (C13b9)
• Piemēram no A pustoņu toņu gammas iegūstam šādus sleš akordus F#/A, C/A, Eb/A
• Hromatiski sleš akordi Eb/C, E/C, F/C, Gb/C, G/C,Ab/C, A/C

14. Melodiskā minora modi. Nosaukt (pierakstīt) katru modu un attiecīgu katram modam
akordu. Pierakstīt harmoniskā minora un mažora akordus.

(piemēri minēti, pieņemot, ka pamats ir A melodic minor)

• melodic minor – Am maj, Am6

• dorian b2 – Bsusb9 (B7b9sus4)
• lydian #5 - Cmaj7#5
• mixolydian#11 (lydian dominante) – D7#11
• mixolydian b6 – E7b13
• locrian#2 – F#m7b5
• altered scale – G#alt.

Neskaidrību gadījumā: http://www.jazzguitar.be/melodic_minor_modes.html

Harmoniskā minora akordi (pieņemot, ka izejas materiāls ir A harm. Min)

Aminmaj7 Bm7b5 Cmaj7#5 Dmin7 E7 Fmaj7 G#dim7

Harmoniskā mažora akordi:

Cmaj, Dm7b5, E7, Fm maj, G7, Ab dim
Neskaidrību gadījumā: http://docs.solfege.org/3.21/C/scales/ham.html

15. IIm7 – V7 – Imaj7, IIm7 – V7 – I7, IIm7b5 – V7 - Im7 apspēlēšanas varianti (nosaukt
arpēdžijas, skaņkārtas un pentatonikas veidus). Akordu aizvietošanas (paskaidrot kādas mēdz
būt - maj7, m7, 7 un 7alt akordiem).

Par apspēlēšanas variantiem (arpēdžijas, skaņkārtas, pentatonikas) skatīt augšminēto info. ( tas ir
plašs un individuāls jautājums) Bet daži koncepti mažorā.

Dm7 ------ Fmaj arpeggio---Dm7 arpeggio---Am pentatonika-- C triad---Am triad ….C,F G trīsk.

G7alt-----Abmaj arpeggio---Fm7 arpeggio---Bbm pentatonika--Db triad—Bbm triad

Cmaj------Gmaj arpeggio---Em7 arpeggio---Bm pentatonika---D triad----Bm triad

Akordu aizvietošanas:
Cmaj (ja tas ir tonika) varam aizstāt ar piem:

• izejot no diatonikas Cmaj/E, Am7, Em7, Cmaj/F# (ja #11) vai jebkuru citu diatonisku
substitūciju
• ja piem. Melodijā būs “do” tad: Dbmaj, Abmaj,Fmaj vai F#m7b5
• ja melodijā “sol” tad: Abmaj, Ebmaj, Fmaj9 u.t.t

• ja melodijā “mi” tad: Fmaj, Emaj, Bbm7b5 u.t.t.

Dm7 var tikt aizstāts ar jebkuru diatonisku akordu vai jebkuru no 7 kvartakordiem.

G7 var tikt aizvietots:

• ar jebkuru akorda apvērsumu: G7/B, G7/D, G7/F u.t.t.

• Ieliekot basā jebkuru no 4 alterācijām: G7/Ab (b9), G7/Bb (#9), G7/Eb (#5), G7/Db (b5)
• Aizvietojot akordu ar tritona attāluma septakordu: G7alt. = Db7b5
• ar jebkuru akordu kurš veidots harmonizējot : miksolīdisko, pilntoņu, toņu pustoņu, vai
altered scale

Vēl kaut kas pie teorijas no Evilenas kursa čata

• Akordu C-D-G (sus2) pareizāk būtu saukt par - Gsus/C akordu, jo sus parasti
attiecās uz 4 pakapi (protams Latvijā mēdz būt visādi brīnumi), bet atgadinu, ka par
pamatu akordu pierakstu sistēmai labāk uzskatīt New Real book formātu, bet tur
tādus akordus kā sus2 – nav. Un akordu - Cadd2 ir jāsauc par Cadd9 akordu (sk. New
Real book).
• Par pentatonikām – Džezā mūzikā maj7 akordam attiecīga skaņkārta skaitās līdiskā,
jo 4 pakape ir avoid nots, bet #4 (#11) ir akorda nots, līdz ar to 3 pentatonikas
Cmaj7 akordam ir – Am, Em un Bm (nevis Dm). Variants ar Dm pentatonika derēs
tikai tad ja harmonija ir izteikti plagala (saistīta ar subdominanti).
• 4 punktā (par hromatismiem) piemēri Gmaj7 un Gm7 labāk sākt ar uztakti.
• Hromatiski slash akordus ir 12, no hromatiskās gammas (vajadzēja vai nu
pierakstīt visus, vai likt - …).
• Par melodiskā minora modiem – lokriskāi #2 pilns akords būtu - m9b5.