Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra.

Uzdevumu
risinājumu paraugi.

19. nodarbība
1
1. piemērs. Izpētīt funkciju y = un konstruēt tās grafiku.
x −1
4

1) Dotās funkcijas saucējs nedrīkst būt vienāds ar 0:

x 4 − 1 ≠ 0 ⇒ x ≠ ±1

Funkcijas definīcijas apgabals x ∈ (− ∞; − 1) ∪ (− 1; 1) ∪ (1; ∞ ) .

Funkcijai ir divi pārtraukuma punkti x1 = −1 un x 2 = 1 . Noteiksim funkcijas vienpusējās
robežas šajos punktos:
1 1 1 1
lim = = +∞ , lim = = −∞ ,
x → −1− 0 x − 14
+0 x → −1+ 0 x − 14
−0
1 1 1 1
lim = = −∞ , lim = = +∞ .
x →1− 0 x −1 − 0
4 x →1+ 0 x −1 + 0
4

Tātad abi punkti ir otrā veida pārtraukuma punkti.

Funkcija ir nepārtraukta, ja x ∈ (− ∞; − 1) ∪ (− 1; 1) ∪ (1; ∞ ) .

1 1
2) y (− x ) = == y ( x ) ⇒ funkcija ir pāru funkcija ⇒ funkcijas grafiks
(− x ) − 1 x − 1
4 4

ir simetrisks attiecībā pret Oy asi. Tātad varam funkciju pētīt tikai nenegatīviem x.
Funkcija nav periodiska.

3) Krustpunkts ar Oy asi:
1
x=0 ⇒ y= = −1 . Krustpunkts ir A( 0; − 1 ) .
0 −14

Krustpunkts ar Ox asi:
1
y=0 ⇒ = 0 . Šis vienādojums nekad neizpildās ⇒ krustpunktu ar Ox asi nav.
x −1 4

Noteiksim funkcijas zīmi:

-1 1 x

Tātad funkcija ir pozitīva, ja x ∈ (− ∞; − 1) ∪ (1; ∞ ) ; negatīva, ja x ∈ (− 1; 1) .

19. nodarbība. 1. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

4) Lai noteiktu funkcijas ekstrēmus, jāatrod funkcijas atvasinājums:

((
y′ = x 4 − 1 )
−1
) = −1⋅ (x
′ 4
−1 ) −2
⋅ 4x = −
3

(x
4x 3
4
−1 ) 2
.

Atvasinājumu pielīdzināsim nullei:

4x3
− =0 ⇒ x = 0, x ≠ ±1 .
(x 4
−1 ) 2

Noteiksim funkcijas monotonitātes intervālus:

-1 0 1 x

Funkcija aug, ja x ∈ (− ∞; − 1) ∪ (− 1; 0 ) ; dilst, ja x ∈ (0; 1) ∪ (1; ∞ ) . Funkcijai ir viens

ekstrēms – maksimums A( 0; − 1 ) .

5) Funkcijas grafika pārliekuma punktu noteikšanai nepieciešams funkcijas otrās kārtas

atvasinājums

y ′′ = −
( )
2
12 x 2 x 4 − 1 − 4 x 3 ⋅ 2 x 4 − 1 ⋅ 4 x 3 ( ) =−
(x 4
)(
− 1 12 x 6 − 12 x 2 − 32 x 6 ) = 20 x 6
+ 12 x 2
(x 4
−1 )
4
(x 4
)
−1
4
(x 4
−1 ) 3

Otrās kārtas atvasinājumu pielīdzināsim nullei

20 x 6 + 12 x 2
=0 ⇒
(
4 x 2 5x 4 + 3 )=0 ⇒ x = 0, x ≠ ±1 .
(x 4
−1 ) 3
(x 4
−1 )3

Noteiksim funkcijas grafika ieliekuma un izliekuma intervālus:

-1 0 1 x

Funkcijas grafiks ir ieliekts, ja x ∈ (− ∞; − 1) ∪ (1; ∞ ) ; izliekts, ja x ∈ (− 1; 1) . Dotās

funkcijas grafikam pārliekuma punktu nav, jo punkti x1 = −1 un x 2 = 1 ir funkcijas
pārtraukuma punkti.

19. nodarbība. 2. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

6) Tā kā funkcijai ir divi otrā veida pārtraukuma punkti x1 = −1 un x 2 = 1 , tās grafikam

ir divas vertikālas asimptotas
x = −1 un x = 1 .
Slīpās asimptotas vienādojums ir y = kx + b .
Aprēķināsim k un b:
f (x ) 1
k = lim = lim = 0,
x →∞ x (
x →∞ x x − 1
4
)
1
b = lim( f ( x ) − kx ) = lim = 0.
x →∞ x →∞ x −1
4

Funkcijas grafika asimptota ir y = 0 (horizontālā asimptota).

7) Izmantojot iegūtos rezultātus, uzzīmēsim funkcijas grafiku:

y
6

x
-6 -4 -2 2 4 6

-2

-4

-6

19. nodarbība. 3. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

2. piemērs. Izpētīt funkciju y = ( x + 2) e − x un konstruēt tās grafiku.

2

1) Funkcijas definīcijas apgabals x ∈ (− ∞; + ∞ ) . Funkcija ir nepārtraukta.

2) Noteiksim funkcijas paritāti:

y (− x ) = (− x + 2) e − (− x ) = ( x − 2 ) e x .
2 2

Tā kā y (− x ) ≠ y ( x ) un y (− x ) ≠ − y ( x ) , tad funkcija nav ne pāra, ne nepāra funkcija.

Dotā funkcija nav periodiska.

3) Krustpunkti ar Oy asi: y (0) = (0 + 2) e −0 = 4 , tātad funkcija Oy asi krusto punktā

2

(0; 4) .
Krustpunkti ar Ox asi: ( x + 2 ) e − x = 0 ⇒ ( x + 2 ) = 0 ⇒ x = −2 , tātad funkcija
2 2

Oy asi krusto punktā (− 2; 0 ) . Noteiksim intervālus, kuros funkcija ir pozitīva, kuros –

negatīva:

-2 x

Kā redzam, funkcija ir pozitīva visā definīcijas apgabalā, t.i., ja x ∈ (− ∞; + ∞ ) , līdz ar

to funkcijas grafiks atrodas virs Ox ass.

4) Noteiksim ekstrēmus un monotonitātes intervālus:

y ′ = 2( x + 2 )e − x + ( x + 2) e − x ⋅ (− 1) = e − x (2 x + 4 − x 2 − 4 x − 4) = e − x (− x 2 − 2 x ) =
2

( )
= − x 2 + 2x e −x ;

y′ = 0 ⇒ − (x 2
)
+ 2 x e − x = 0 ⇒ x 2 + 2 x = 0 ⇒ x( x + 2) = 0 ⇒ x = 0, x = −2 .

-2 0 x

Secinām, ka funkcija dilst, ja x ∈ (− ∞; − 2 ) ∪ (0; + ∞ ) ; aug, ja x ∈ (− 2; 0 ) .

y (− 2) = (− 2 + 2) e 2 = 0
2
Funkcijai ir divi ekstrēmi: minimums un maksimums
y (0) = (0 + 2 ) e
2 −0
= 4.

19. nodarbība. 4. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

5) Noteiksim pārliekuma punktus, ieliekuma un izliekuma intervālus:

( ) (
y ′′ = −(2 x + 2)e − x − x 2 + 2 x e − x ⋅ (− 1) = e − x − 2 x − 2 + x 2 + 2 x = x 2 − 2 e − x , ) ( )
y ′′ = 0 ⇒ (x − 2)e
2 −x
= 0 ⇒ x2 − 2 = 0 ⇒ x = ± 2 .

x
− 2 2

Tātad funkcijas grafiks ir ieliekts, ja (

x ∈ − ∞; − 2 ∪ ) ( )
2 ; + ∞ ; izliekts, ja
(
x ∈ − 2; 2 . ) Funkcijas grafikam ir divi pārliekuma punkti:
( ) (
y − 2 = − 2+2 e ) 2 2
( ) (
≈ 1,4 ; y 2 = )
2
2 + 2 e− 2
≈ 2,8 .

6) Tā kā dotā funkcija ir nepārtraukta, tās grafikam nav vertikālu asimptotu. Noteiksim

slīpās asimptotas:

( x + 2 )2 e − x x 2 + 4x + 4 −x ⎛ 4 ⎞ −x
k1 = lim = lim e = lim ⎜ x + 4 + ⎟e = (∞ ⋅ 0) =
x → +∞ x x → +∞ x x → +∞
⎝ x⎠

x + 4 + 4 x −1 ⎛ ∞ ⎞ 1 − 4 x −2 1
= lim = ⎜ ⎟ = [pielietosim Lopitāla kārtulu] = lim = = 0;
x → +∞ ex ⎝∞⎠ x → +∞ ex ∞

x 2 + 4x + 4 ⎛ ∞ ⎞
b1 = lim ( x + 2) e − x = (∞ ⋅ 0 ) = lim
2
= ⎜ ⎟ = [pielietosim Lopitāla kārtulu]=
x → +∞ x → +∞ ex ⎝∞⎠

2x + 4 ⎛ ∞ ⎞ 2 1
= lim = ⎜ ⎟ = [vēlreiz pielietosim Lopitāla kārtulu] = lim x = = 0 ;
⎝∞⎠ ∞
x → +∞ x x → +∞ e
e

( x + 2 )2 e − x x 2 + 4x + 4 −x ⎛ 4 ⎞ −x
k 2 = lim = lim e = lim ⎜ x + 4 + ⎟e = (∞ ⋅ ∞ ) = ∞ .
x → −∞ x x → −∞ x x → −∞
⎝ x⎠

Esam ieguvuši, ka dotās funkcijas grafikam ir horizontāla asimptota y = 0 , kad x → +∞ ,

bet nav asimptotas, kad x → −∞ .

7) Dotās funkcijas grafiks:

19. nodarbība. 5. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.
y
10

x
-4 -2 2 4

3. piemērs. Izpētīt funkciju y = ln x − arctg x .

1) Definīcijas apgabals.
Tā kā logaritms ir definēts tikai pozitīvām vērtībām, tad x œ (0; +¶).

Izpētīsim funkcijas uzvedību uz definīcijas apgabala robežas. Atradīsim

lim (ln x − arctg x ) = −∞ − 0 = − ∞ .

x → +0

Robeža lim (ln x − arctg x ) neeksistē, jo lnx nav definēts pie negatīviem x. Tātad punkts
x → −0
x = 0 ir funkcijas otrā veida pārtraukuma punkts.

2) Funkcijas veids.
Funkcija ir vispārīga veida, jo tās definīcijas apgabals nav simetrisks pret punktu x = 0,
tā kā funkcija ir definēta tikai pozitīviem x, bet nav definēta negatīviem x.
Periodiskums.
Funkcija ir neperiodiska.

3) Krustpunkti ar asīm.
Funkcijas grafiks Oy asi nekrusto, jo punkts x = 0 nepieder definīcijas apgabalam.

19. nodarbība. 6. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

Krustpunkti ar Ox asi: Vienādojums ln x − arctg x = 0 ir transcendents vienādojums, kura

atrisinājumu precīzi nevar iegūt. Vienādojumam ir viena sakne. To var noteikt, aplūkojot
funkciju y = ln x un y = arctg x grafikus:
4

ln( x)

atan( x) 0 2 4 6 8 10

Zim. 1.
Esam konstatējuši, ka vienādojumam ln x − arctg x = 0 ir viena sakne. No zīmējuma
nolasīsim vienādojuma aptuveno atrisinājumu, tas ir x0 ≈ 3,7 . Pēc grafiku novietojuma
noteiksim arī funkcijas zīmi. Tā kā intervālā (0; x0 ) ln x < arctg x , tad ln x − arctg x < 0 ,
tātad funkcija ir negatīva. Intervālā ( x0 ; + ∞ ) ln x > arctg x , tātad ln x − arctg x > 0 , līdz
ar to funkcija ir pozitīva.

4) Kritiskie punkti.
Atradīsim funkcijas pirmo atvasinājumu.

1 1 1+ x2 − x
y′ = − = .
x 1 + x2 (
x 1+ x2 )
Ir redzams, ka y ′ = 0 , ja iegūtās daļas skaitītājs ir vienāds ar nulli, t.i.,
x − x + 1 = 0 . Šī kvadrātvienādojuma diskriminants ir negatīvs D = 1 − 4 = −3 , tātad
2

varam secināt, ka y ′ nav vienāds ar nulli ne pie kādām mainīgā x vērtībām.

Savukārt atvasinājums nav definēts pie x = 0, bet šis punkts atrodas ārpus funkcijas
definīcijas apgabala. Tādējādi varam secināt, ka funkcijai y = ln x − arctg x kritisko
punktu nav.
Ekstrēmi.
Tā kā funkcijai nav kritisko punktu, tai nav arī ekstrēmu.

19. nodarbība. 7. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

Monotonitātes intervāli.
Tā kā atvasinājums ir pozitīvs visiem x no definīcijas apgabala, tad funkcija ir augoša
visā definīcijas apgabalā.

5) Pārliekuma punkti.
Lai atrastu pārliekuma punktus, vispirms funkcijas pirmo atvasinājumu pārrakstīsim šādā
formā:
x2 − x + 1
′
y= 3 .
x +x
Tagad atradīsim funkcijas otro atvasinājumu un pielīdzināsim to nullei.
′
( ) ( )(
⎛ x 2 − x + 1 ⎞ (2 x − 1) x 3 + x − x 2 − x + 1 3 x 2 + 1
y ′′ = ⎜⎜ 3 ⎟⎟ = =
)
⎝ x +x ⎠ x3 + x
2
( )
2 x 4 + 2 x 2 − x 3 − x − 3x 4 + 3x 3 − 3x 2 − x 2 + x − 1 − x 4 + 2x3 − 2x 2 − 1
= == .
(x 3
+x )
2
(x 3
+x )
2

Tātad mums ir jāatrisina ceturtās kārtas vienādojums

− x 4 + 2x3 − 2x 2 − 1 = 0 .
Lai iegūtu šī vienādojuma atrisinājumu, tā kreisajā pusē ieliekam dažādas mainīgā x
vērtības un redzam, ka vienmēr iegūstam negatīvu skaitli. Tas liek domāt, ka, iespējams,
vienādojumam reālu sakņu nav. Tomēr šāds pieņēmums ir jāpārbauda un jāpamato.
Lai to izdarītu, apskatīsim funkciju ϕ ( x ) = − x 4 + 2 x 3 − 2 x 2 − 1 . Atradīsim tās
ekstrēmus. Atrodam funkcijas pirmo atvasinājumu un pielīdzinām to nullei.

ϕ ′ = −4 x 3 + 6 x 2 − 4 x (
⇒ − 4 x 3 + 6 x 2 − 4 x = 0 ⇒ − 2 x 2 x 2 − 3x + 2 = 0 : )
1) – 2x = 0 ï x1 = 0,
2) 2x2 – 3 x + 2 = 0.
Šī vienādojuma diskriminants ir negatīvs D = 9 − 16 = −7 , tātad vienādojumam nav
reālu sakņu.
Esam atraduši, ka funkcijai ϕ ( x ) = − x 4 + 2 x 3 − 2 x 2 − 1 ir viens kritiskais punkts x = 0,
kurā funkcijas vērtība ir ϕ (0 ) = −1 . Šajā punktā funkcijai ϕ ( x ) ir maksimums, jo
ϕ ′′( x ) = −12 x 2 + 12 x − 4 un ϕ ′′(0 ) = −4 < 0 .
Funkcija ϕ ( x ) ir nepārtraukta visiem x, tātad tās vienīgais ekstrēma punkts (0; –1) ir
vienlaicīgi lokālais maksimums un arī funkcijas vislielākā vērtība. Izdarām secinājumu,
ka funkcija ϕ ( x ) = − x 4 + 2 x 3 − 2 x 2 − 1 ir visur negatīva, ja jau tās vislielākā vērtība ir

19. nodarbība. 8. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

– 1, un tātad vienādojumam − x 4 + 2 x 3 − 2 x 2 − 1 = 0 reālu sakņu nav. Tātad nav tādu x

vērtību, pie kurām funkcijas y = ln x − arctg x otrais atvasinājums ir vienāds ar nulli.
Atliek atrast tās x vērtības, pie kurām otrais atvasinājums neeksistē. Meklējam
vienādojuma
(x 3
+x )
2
=0

atrisinājumu. No x 2 (x 2 + 1) = 0 seko, ka x = 0 ir vienīgais punkts, kurā neeksistē

2

funkcijas y = ln x − arctg x otrais atvasinājums, bet šis punkts atrodas ārpus funkcijas
definīcijas apgabala.
Tā kā dotās funkcijas otrais atvasinājums nekur nav vienāds ar nulli un eksistē
visos definīcijas apgabala punktos, varam secināt, ka funkcijai y = ln x − arctg x
pārliekuma punktu nav un tā visur ir vai nu ieliekta vai izliekta.
Ieliekuma, izliekuma intervāli.
− x 4 + 2x3 − 2x 2 − 1
Acīm redzams, ka y =′′ < 0 visiem x no definīcijas apgabala, jo
(
x3 + x
2
)
otrā atvasinājuma skaitītāja vērtība ir mazāka par nulli visiem x (kā tas bija parādīts
( )2
iepriekš), bet x 3 + x > 0 visiem x no definīcijas apgabala. Redzam, ka funkcijas
grafiks ir izliekts visiem x ∈ (0; + ∞ ) .

6) Vertikālās asimptotas.
Tā kā punkts x = 0 ir funkcijas otrā veida pārtraukuma punkts, tad taisne x = 0 ir
funkcijas grafika vertikālā asimptota.
Slīpās asimptotas.
Slīpās asimptotas vienādojums ir y = kx + b . Atradīsim koeficientus k un b:

f (x ) ln x − arctgx ⎛ ∞ ⎞
k = lim = lim = ⎜ ⎟ = [pielietosim Lopitāla kārtulu] =
x → +∞ x x → +∞ x ⎝∞⎠

1 1 1 1 1
− + −
1+ x − x ⎛ ∞ ⎞
2
x3 x x2 = 0 + 0 − 0 = 0 ,
= lim x 1 + x = lim
2
= =
⎜ ⎟ x→+∞
lim
x → +∞ x (1 + x 2 )
x → +∞ 1 ⎝∞⎠ 1
+1
0 +1
2
x

⎛ π⎞
b = lim ( f ( x ) − kx ) = lim (ln x − arctgx ) = ⎜ ∞ − ⎟ = +∞ .
x → +∞ x → +∞
⎝ 2⎠

Varam secināt, ka slīpā asimptota, kad x → ¶ , neeksistē. Pie negatīviem x funkcija nav
definēta, tāpēc gadījumu, kad x → –¶, neapskatām. Funkcijai slīpo asimptotu nav.

19. nodarbība. 9. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

7) Funkcijas grafiks.
Funkcijas grafiks ir parādīts zīmējumā 2.

0 2 4 6 8 10

ln( x) − atan( x)

Zim. 2.

⎧ x = t 2 − 2t
4. piemērs. Izpētīt parametriski uzdotu funkciju ⎨ un konstruēt tās grafiku.
⎩ y = t + 2t
2

1) Definīcijas apgabals.
Ievērojam, ka funkcijas x = x(t) un y = y(t) ir definētas visām iespējamām parametra t
vērtībām. Tātad t ∈ (− ∞; + ∞ ) , bet tas nav funkcijas definīcijas apgabals. Definīcijas
apgabals ir visas tās x vērtības, kādas ir iespējamas, parametram t mainoties no –¶ līdz
+ ¶.
No vienādojuma x = t 2 − 2t seko, ka tā grafiks ir parabola, kura krusto Ot asi punktos
t = 0 un t = 2. Parabolas zari ir vērsti uz augšu un tās virsotne ir pie t = 1:
xmin(1) = 1 – 2 = –1 (skat. zīm.). Lielākā iespējamā x vērtība neeksistē. Tātad dotās
funkcijas definīcijas apgabals ir x œ [–1; ¶).
Līdzīgi spriežot, nosakām arī funkcijas vērtību apgabalu y ∈ [− 1; + ∞ ) , jo
iespējamās y vērtības atkarībā no parametra t arī attēlojas kā parabola (skat. zīm.).

19. nodarbība. 10. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

x y
8 8

6 6

4 4

2 2

t t
-2 -1 1 2 3 4 -4 -3 -2 -1 1 2

Pārtraukuma punkti un nepārtrauktības intervāli.

Ņemot vērā, ka funkcijas definīcijas apgabals ir no kreisās puses slēgts intervāls
x ∈ [− 1; + ∞ ) , tad funkcijai nav pārtraukuma punktu, tā ir nepārtraukta visā definīcijas
apgabalā. Dotās funkcijas vērtība uz definīcijas apgabala robežas ir y(1) = 1 + 2 = 3.

2) Funkcijas veids.
Tā kā funkcijas definīcijas apgabals ir intervāls [–1; ¶), tad tās grafiks nevar būt
simetrisks ne pret Oy asi, ne pret koordinātu sākuma punktu. Tātad funkcija ir vispārīga
veida.

3) Krustpunkti ar asīm.
Krustpunkti ar Oy asi:
x = 0 ï t2 – 2t = 0 ï t(t – 2) = 0 ï t1 = 0, t2 = 2, y(0) = 0, y(2) = 8.
Tātad funkcijas grafiks krusto Oy asi punktos (0; 0) un (0; 8).
Krustpunkti ar Ox asi:
y = 0 ï t2 + 2t = 0 ï t(t + 2) = 0 ï t3 = 0, t4 = –2, x(0) = 0, x(–2) = 8.
Tātad funkcijas grafiks krusto Ox asi punktos (0; 0) un (8; 0).
Tagad apkoposim iegūtos rezultātus tabulā:
t −2 0 2
x 8 0 0
y 0 0 8

4) Kritiskie punkti.
Atgādināsim, ka kritiskie punkti ir punkti, kuros y ′x = 0 vai y′x neeksistē. Tā kā funkcija
ir uzdota parametriski, meklējam pirmo atvasinājumu y′x pēc formulas:

19. nodarbība. 11. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

yt′ 2t + 2 t + 1
y′x = = = .
xt′ 2t − 2 t − 1

t +1 ⎧t = −1
No vienādības = 0 iegūstam ⎨ .
t −1 ⎩ t ≠1

x(–1) = 1 – 2⋅(–1) = 3, y(–1) = 1 – 2 = –1;

x(1) = 1 – 2 = –1, y(1) = 1 + 2 = 3.
Tātad viens kritiskais punkts ir pie t = –1,un tas ir punkts (3; –1), otrs kritiskais punkts ir
(–1; 3) pie t = 1.
Ekstrēmi.
• t = 1, kritiskais punkts (–1; 3).
Redzam, ka y ′x = ∞ , tātad šajā punktā grafikam novilktā pieskare ir paralēla Oy
t =1

asij. Dotā funkcija nav definēta pa kreisi no punkta (–1; 3), tātad tai šajā punktā
ekstrēma nevar būt.
• t = –1, kritiskais punkts (3; –1).
Apskatīsim y′x zīmes pa labi un pa kreisi no kritiskā punkta. Pa kreisi no punkta
x = 3 (grafika apakšējais zars, t < 1) atrodas intervāls x œ (–1; 3), kurā funkcija
dilst. Pa labi no punkta x = 3 atrodas intervāls x œ (3; ¶), kurā funkcija aug. Tātad
punktā (3; –1) funkcijai ir minimums. Uzskatāmības labad iegūtos rezultātus
apvienosim tabulā:
x (–1; 3) 3 (3; ¶)
t (1; –1) –1 (–1; –¶)
y′x – 0 +
y dilst –1 aug

Grafika zaram, kuram pieder punkts (3; –1) piemīt īpatnība, ka mainīgā x un parametra t
augšanas virzieni ir pretēji, kā tas ir labi redzams tikko sastādītajā tabulā. Mainīgajam x
palielinoties no x = 3 līdz +¶, parametrs t samazinās no t = 1 līdz –¶.

5) Pārliekuma punkti un grafika liekums.

Lai atrastu funkcijas grafika pārliekuma punktus, atradīsim funkcijas otro atvasinājumu
un pielīdzināsim to nullei.

′ ⎛ t + 1 ⎞ ′ ⎛ t + 1 ⎞ ′ ′ t − 1 − (t + 1) 1 −2 1 1
y ′xx′ = ( y ′x ) x = ⎜ ⎟ =⎜ ⎟ ⋅ tx = ⋅ = ⋅ =− .
⎝ t − 1 ⎠ x ⎝ t − 1 ⎠t (t − 1)2
xt′ (t − 1) 2t − 2
2
(t − 1)3
Redzam, ka y ′xx′ ≠ 0 pie visām t vērtībām. Funkcijas otrais atvasinājums nav definēts, ja
t = 1. Ja t < 1, tad (t – 1)3 < 0 un y ′xx′ > 0 , līdz ar to šajā t vērtību diapazonā funkcijas

19. nodarbība. 12. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

grafiks ir ieliekts. Ja t > 1, tad (t – 1)3 > 0 un y ′xx′ < 0 , tātad šajā t vērtību diapazonā
funkcijas grafiks ir izliekts. No iegūtajiem rezultātiem seko, ka grafika augšējais zars ir
izliekts, apakšējais ieliekts.

6) Vertikālās asimptotas.
Tā kā funkcija ir nepārtraukta, tai nav vertikālas asimptotas.
Slīpās asimptotas.
Tā kā funkcijas definīcijas apgabals ir x œ [–1; +¶), tad slīpā asimptota var būt tikai tad,
ja x → +¶. No dotās izteiksmes x = t2 – 2t seko, ka x → +¶ divos gadījumos:
1) t → +¶, kas atbilst iespējamai augšējā zara asimptotai,
2) t → –¶, kas atbilst iespējamai apakšējā zara asimptotai.
Aprēķināsim asimptotas koeficientus.
2
1+
f (x ) t 2 + 2t t = 1,
k = lim = lim 2 = lim
x → +∞ x t → +∞ t − 2t t → +∞ 2
1−
t

(( ) ( ))
b = lim ( f ( x ) − x ) = lim t 2 + 2t − t 2 − 2t = lim 4t = +∞ .
x → +∞ t → +∞ t → +∞

Tātad slīpā asimptota, ja x → +¶ un t → +¶, neeksistē.

Apskatīsim iepriekšējās robežas pie t → –¶. Ir acīm redzams, ka iegūstam to
pašu rezultātu: k = 1 un šoreiz b = –¶. Varam secināt, ka pētāmās funkcijas grafikam nav
slīpo asimptotu.

7) Funkcijas grafiks.
y

x
2 4 6 8

19. nodarbība. 13. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko