EIROKODEKSU

PIEMĒROŠANAS ĪPATNĪBAS

Gatis Vilks
SIA «RBSSKALS Engineering»
 Eirokodeksu daļas
Standarta Nr. Eirokodeksa daļa Standarta nosaukums
LVS EN 1990 Eirokodekss: Konstrukciju projektēšanas pamatprincipi
LVS EN 1991 Eirokodekss 1: Iedarbes uz konstrukcijām
LVS EN 1992 Eirokodekss 2: Betona konstrukciju projektēšana
LVS EN 1993 Eirokodekss 3: Tērauda konstrukciju projektēšana
LVS EN 1994 Eirokodekss 4: Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana
LVS EN 1995 Eirokodekss 5: Koka konstrukciju projektēšana
LVS EN 1996 Eirokodekss 6: Mūra konstrukciju projektēšana
LVS EN 1997 Eirokodekss 7: Ģeotehniskā projektēšana
LVS EN 1998 Eirokodekss 8: Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana
LVS EN 1999 Eirokodekss 9: Alumīnija konstrukciju projektēšana

2
 Ar Eirokodeksiem saistītie standarti
• Katrā Eirokodeksu sadaļā ir atrunāti ar to saistītie standarti. Saistītie
standarti galvenokārt ir EN standarti, retāk ISO standarti.
• Saistītie standarti galvenokārt ir Eirokodeksu saimes standarti, materiālu
standarti un izbūves standarti.
• Materiālu standartos ir aprakstītas materiālu īpašības un to testēšana.
• Izbūves standartos ir aprakstītas prasības konstrukciju izbūvei un izbūves
pielaides.

3
 Izbūves standarti
Standarta Nr. Standarta nosaukums Saistītie Eirokodeksi
LVS EN 13670 Betona konstrukciju izgatavošana EC2; EC4
LVS EN 1090 Tērauda konstrukciju un alumīnija konstrukciju izgatavošana EC3; EC4; EC9
LVS EN 1995-1-1 5. Eirokodekss - Koka konstrukciju projektēšana - 1-1. daļa: EC5
Vispārīgi – Kopīgie noteikumi un noteikumi būvēm
LVS EN 1996-2 6. Eirokodekss - Mūra konstrukciju projektēšana. 2. daļa: EC6
Apsvērumi projektēšanai, būvizstrādājumu izvēle un būvdarbu
izpilde
LVS EN 1536 Īpašu ģeotehnisko darbu izpilde. Urbpāļi EC7
LVS EN 1537 Speciālu ģeotehnisko darbu izpilde. Ugrunts enkuri EC7
LVS EN 12063 Īpašu ģeotehnisko darbu izpilde. Rievsienas EC7
LVS EN 12699 Īpašu ģeotehnisko darbu izpilde. Dzenamie pāļi EC7

4
 Eirokodeksu galvenie pieņēmumi
• Konstruktīvās shēmas izvēli un konstrukciju projektēšanu veic atbilstoši
kvalificēts speciālists;
• Konstrukciju izbūvi veic speciālisti ar atbilstošām prasmēm un pieredzi;
• Konstrukciju izbūves procesā tiek veikta atbilstoša uzraudzība un kvalitātes
kontrole;
• Izmantotie materiāli un izstrādājumi atbilst ar Eirokodeksiem saistītajiem
standartiem;
• Konstrukcijas tiks atbilstoši ekspluatētas;
• Konstrukcijas tiks lietotas atbilstoši projektētajiem pieņēmumiem (ēkas
funkcija, vide utt.)
5
 Eirokodeksu pamatpieņēmumi
• Konstrukcijas ir jāprojektē un jābūvē tā, lai projektētajā kalpošanas laikā
tiktu nodrošināts atbilstošs drošības līmenis un tām ir jābūt ekonomiskām;
• Konstrukcijas ir jāprojektē ar atbilstošu nestspēju, lietojamības kritēriju
izpildi (izlieces, svārstības utt.) un ilgmūžību;
• Ugunsgrēka situācijā konstrukcijām ir jānodrošina nestspēja
nepieciešamajam laika periodam;
• Konstrukcijas ir jāprojektē un jābūvē tā, lai konstrukcijām nebūtu
neatbilstoši lieli bojājumi no ārkārtas iedarbēm.

6
 Projektētais konstrukciju kalpošanas laiks
Projektētā
Indikatīvs konstrukcijas
kalpošanas Piemēri
kalpošanas ilgums, gadi
laika kategorija
1 10 Pagaidu būves
2 10 līdz 15 Nomaināmi konstruktīvie elementi
3 15 līdz 30 Lauksaimniecības un līdzīga rakstura būves
4 50 Ēku konstrukcijas un citas būtiskas konstrukcijas
5 100 Monumentālas ēku konstrukcijas, tilti un citas inženierbūves

7
 Konstrukciju ilgmūžība
Jāņem vērā sekojoši aspekti, lai nodrošinātu adekvātu konstrukciju ilgmūžību:
• Paredzētais vai nākotnē paredzamais ēkas izmantojums;
• Nepieciešamie projektēšanas kritēriji;
• Paredzamie vides apstākļi (vides agresivitāte);
• Izmantoto materiālu un produktu sastāvs, īpašības un ilgmūžība;
• Pamatnes īpašības;
• Konstruktīvās shēmas izvēle;
• Elementu šķērsgriezumu izvēle un mezglu izveide;
• Atbilstoši kvalificēts darbaspēks un izbūves kontrole;
• Īpaši aizsardzības pasākumi;
• Paredzētie ēkas uzturēšanas pasākumi ēkas projektētajā kalpošanas laikā.
8
 Ēku drošības līmenis
Ēku drošības līmeņa sasniegšanai, ēkas tiek iedalītas Seku klasēs
Seku klase Apraksts Ēku un inženierbūvju piemēri
Augsts risks cilvēku dzīvības zaudēšanai. Atbildīgas inženierbūves. Publiskas būves,
CC3 Ekonomiski vai sociāli augsts risks. Ļoti augsts risks kurām sagrūšanas sekas ir augstas –
apkārtējai videi. piemēram – koncertzāles.
Vidējs risks cilvēku dzīvības zaudēšanai.
Dzīvojamās un biroju ēkas. Publiskas ēkas,
CC2 Ekonomiski vai sociāli vidējs risks. Ievērojams risks
kurām sagrūšanas sekas ir vidējas.
apkārtējai videi.
Zems risks cilvēku dzīvības zaudēšanai. Lauksaimniecības ēkas, kurās cilvēki parasti
CC1 Ekonomiski vai sociāli zems risks. Zems vai neuzturas – piemēram noliktavas,
nenozīmīgs risks apkārtējai videi. siltumnīcas.

9
 Ēku drošības klases
Ēku drošības klases (RC) atbilst ēku seku klasēm. RC1 atbilst CC1, RC2 atbilst
CC2 un RC3 atbilst CC3.
Ēku drošības klases tiek aprakstītas ar drošības indeksu β.

Minimālās β vērtības
Drošības klase
1 gada periodam 50 gadu periodam
RC3 5.2 4.3
RC2 4.7 3.8
RC1 4.2 3.3

10
 Drošuma indekss β

Konstrukcijas sabrukuma iestāšanās

Piezīme. Nejaukt varbūtība atkarībā no drošuma indeksa

1.28 2.32 3.09 3.72 4.27 4.75 5.20 11

 Vienkāršots paņēmiens drošības līmeņa
koriģēšanai
Vienkāršots veids drošības līmeņa koriģēšanai ir izmantot korekcijas
koeficientu KFI.
Koeficients KFI galvenokārt ir pielietojams slodžu drošības koeficientu γF
koriģēšanai. Var tikt izmantos arī materiālu drošības koeficientu γM
koriģēšanai – piemēram ilgizturības aprēķinos.

Drošības klase
Koeficients KFI
RC1 RC2 RC3
KFI 0.9 1.0 1.1

12
 Projektēšanas kontroles līmenis
Tiek rekomendēts Projektēšanas kontroles līmeni (DSL) piesaistīt ēkas drošības klasei.
Latvijas normatīvie akti nosaka, ka III grupas būvēm ir obligāta ekspertīze, atbilstoši
šīm ēkām Projektēšanas kontroles līmenis ir DSL3.
Pārējiem kontroles līmeņiem Latvijas normatīvie akti nenosaka prasības
projektēšanas kontrolei. LVS EN 1990 rekomendācijas Projektēšanas kontrolei
apkopotas zemāk esošajā tabulā.
Projektēšanas Minimālās rekomendētās prasības aprēķinu, rasējumu un
Kontroles raksturs
kontroles klase tehnisko specifikāciju kontrolei
DSL3 Izvērsta kontrole Kontrole, ko veic trešā puse - ekspertīze
Kontrole, kas tiek veikta projektēšanas organizācijas iekšienē.
DSL2 Parasta kontrole Veic speciālists, kurš nav piedalījies konkrētā projekta
projektēšanā.
DSL1 Parasta kontrole Paškontrole. Veic speciālists, kas projektējis konkrēto projektu.

13
 Izbūves kontroles līmenis
Izbūves standartos parasti Izbūves klase (EXC) tiek noteikta identiska Seku klasei CC.
Piemēram EXC2 atbilst CC2. Izbūves klase objekta ietvaros dažādiem elementiem
var atšķirties.
Viens no izņēmumiem ir tērauda konstrukciju izbūves klases. LVS EN 1090 ir
noteikts, ka izbūves klase ir atkarīga ne tikai no seku klases CC, bet arī no
konstrukciju izmantošanas klases SC un ražošanas klases PC (skat. tabulu).
Rekomendācija projektētājiem – orientēties izbūves standartos un specificēt
projekta dokumentācijā izbūves klases EXC.
Seku klase CC1 CC2 CC3
Izmantošanas klase SC1 SC2 SC1 SC2 SC1 SC2
Ražošanas PC1 EXC1 EXC2 EXC2 EXC3 EXC3 EXC3
klase PC2 EXC2 EXC2 EXC2 EXC3 EXC3 EXC4

14
 Ēku robustums – nodrošinājums pret
progresīvu sabrukumu
Prasības ēku robustuma nodrošināšanai ir dotas katras konstrukciju
grupas standartā.
Izvērstāk prasības robustumam ir aprakstītas standartā LVS EN 1991-1-7
1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-7. daļa: Vispārīgās
iedarbes. Ārkārtas iedarbes.
Standartā ir detalizētāk aprakstītas rekomendācijas Seku klašu
noteikšanai.
Standartā ir dotas rekomendācijas robustuma nodrošināšanas
pasākumiem.

15
Iedalījums Seku klasēs (CC) saskaņā ar LVS EN
1991-1-7 rekomendācijām
Seku
Būves atbilstoši to tipam un funkcijai
klase
Privātmājas ar ne vairāk kā 4 stāviem.
Lauksaimniecības būves.
CC1 Ēkas, kurās cilvēki uzturas reti, un neviena no ēkas dalām
neatrodas tuvāk par 1.5 ēkas augstumiem līdz blakus
ēkām vai zonām, kur uzturas cilvēki.
Privātmājas ar 5 stāviem.
Viesnīcas ar ne vairāk kā 4 stāviem.
Dzīvojamās ēkas ar ne vairāk kā 4 stāviem.
Biroja ēkas ar ne vairāk kā 4 stāviem.
Industriālās ēkas ar ne vairāk kā 3 stāviem.
CC2a
Mazumtirdzniecības ēkas ar ne vairāk kā 3 stāviem un
katra stāva platību ne lielāku par 1’000 m2.
Vienstāva izglītības iestādes.
Publiskas ēkas ar ne vairāk kā 2 stāviem un katra stāva
platību ne lielāku par 2’000 m2.
Seku
Būves atbilstoši to tipam un funkcijai
klase
Viesnīcas un dzīvojamās mājas ar stāvu skaitu lielāku par
4 un nepārsniedz 15 stāvus.
Izglītības iestādes ar stāvu skaitu lielāku par 1 un
nepārsniedz 15 stāvus.
Mazumtirdzniecības ēkas ar stāvu skaitu lielāku par 3 un
nepārsniedz 15 stāvus.
CC2b
Slimnīcas ar stāvu skaitu ne vairāk kā 3.
Biroja ēkas ar stāvu skaitu lielāku par 4 un nepārsniedz 15
stāvus.
Publiskas ēkas, kurās stāva platība ir robežās no 2’000 m2
līdz 5’000 m2.
Auto stāvvietas ar ne vairāk kā 6 stāviem.
Visas ēkas, kas uzskaitītas CC2a un CC2b, bet tām ir lielāka
stāvu platība vai stāvu skaits.
Visas publiskās ēkas, kurās nav cilvēku skaita
CC3
ierobežojuma.
Stadioni, kuros ir vairāk par 5’000 skatītāju vietu.
Ēkas, kurās ir bīstamas vielas vai procesi.
16
 Robustuma nodrošinājums ēkām ar Seku
klasēm CC1 un CC2a
• Ēkām ar seku klasi CC1 ir jābūt projektētām saskaņā ar atbilstošo
Eirokodeksu prasībām stabilitātes nodrošināšanai normālas
ekspluatācijas situācijai, papildus prasības ārkārtas iedarbēm netiek
izvirzītas;
• Ēkām ar seku klasi CC2a ir jābūt projektētām saskaņā ar atbilstošo
Eirokodeksu prasībām stabilitātes nodrošināšanai normālas
ekspluatācijas situācijai. Papildus, ir jānodrošina pārsegumiem
horizontāla saišu sistēma saskaņā ar LVS EN 1991-1-7 A.5. punkta
prasībām.

17
Robustuma nodrošinājums ēkām ar Seku klasi
CC2b
Ēkām ar seku klasi CC2b ir jābūt projektētām saskaņā ar atbilstošo Eirokodeksu
prasībām stabilitātes nodrošināšanai normālas ekspluatācijas situācijai.
Papildus, ir jānodrošina:
• ēkas telpiskā stabilitāte un lokāls pārseguma sabrukums ne lielāks kā 15% no
stāva platības un ne lielāks kā 100 m2 situācijā ,kad tiek izņemta jebkura viena
kolonna vai sija, kas balsta kolonnu, vai sienas nominālā šķērsgriezuma izņemšana
viena stāva robežās.
• pārsegumiem horizontāla saišu sistēma saskaņā ar LVS EN 1991-1-7 A.5. punkta
prasībām, kolonnām un sienām vertikālu saišu sistēma saskaņā ar LVS EN 1991-1-
7 A.6. punkta prasībām;
Ja sabrukuma platība pārsniedz 15% no stāva platības vai 100 m2, tad
nepieciešamie elementi ir jāuzskata par «atslēgas elementiem» un jānodrošina to
nestspēja ārkārtas iedarbju situācijās. 18
Robustuma nodrošinājums ēkām ar Seku klasi
CC3
Ēkām ar seku klasi CC3 ir jāveic risku analīze. Risku analīzē ir jāiekļauj ne
tikai paredzamas ārkārtas iedarbes, bet arī neparedzamas ārkārtas
iedarbes.
Būtiski – veicamajiem pasākumiem saskaņā ar risku analīzi ir jābūt
striktākiem kā Seku klasei CC2b.

19
 Horizontālas saites pārsegumiem, kas balstīti
uz kolonnām

Piezīme.
EC 1991-1-7 nav doti detalizēti skaidrojumi ar aprēķina metodikas izvedumiem, tādēļ
šo metodi ar būvmehānikas metodēm skaidrot ir problemātiski. 20
Horizontālas saites pārsegumiem, kas balstās
uz sienām

21
 Progresīvā sabrukuma ierobežošana bezsiju
pārsegumu gadījumā
• EC2 nav aprakst;its caurspiešanas zonu
nodrošinājums pie ārkārtas slodzēm;
• Progresīvā sabrukuma ierobežošanai bezsiju
gadījumā pielietojams «Integrity» stiegrojum,
kura aprēķina skaidrojums dots Model Code
2010, volume 2 (7.3.5.6).

22
Izbūves neprecizitāšu ietekme uz ēkas
stinguma sistēmu

23
Izbūves neprecizitāšu ietekme uz pārseguma
un kolonnas savienojuma mezglu

24
Izbūves neprecizitāšu ietekme uz vertikāliem
elementiem

25
 Slodžu kombinācijas Nestspējas
robežstāvoklim (ULS)
Pastāvīgas slodzes Pavadošās lietderīgās
Galvenā lietderīgā slodze
Nelabvēlīga Labvēlīga slodzes
γGj,sup∙Gkj,sup γGj,inf∙Gkj,inf γQ,1∙Qk,1 γQ,i∙ψ0,i∙Qk,i
Gkj,sup – nelabvēlīga pastāvīgā slodze; γQ,1=1.50 – slodzes drošuma koeficients nelabvēlīgam
lietderīgās slodzes izvietojumam;
Gkj,inf – labvēlīga pastāvīgā slodze;
γQ,1=0.00 – slodzes drošuma koeficients labvēlīgam lietderīgās
Qk,1 – galvenā lietderīgā slodze; slodzes izvietojumam;
Qk,i – pavadošās lietderīgās slodzes; γQ,i=1.50 – slodzes drošuma koeficients nelabvēlīgam
ψ0 - slodzi samazinošs koeficients; lietderīgās slodzes izvietojumam;
γGj,sup=1.35 – slodzes drošuma koeficients nelabvēlīgam γQ,i=0.00 – slodzes drošuma koeficients labvēlīgam lietderīgās
pastāvīgās slodzes izvietojumam; slodzes izvietojumam;
γGj,inf=1.00 – slodzes drošuma koeficients labvēlīgam pastāvīgās
slodzes izvietojumam;

Rekomendācija. Katrā konkrētajā situācijā ir vajadzētu izvērtēt, kāda varētu būt labvēlīgas pastāvīgās slodzes
minimālā vērtība. 26
 Nelabvēlīgākā slogojuma noteikšana
• Nelabvēlīgākais slogojums balsta momentam

• Nelabvēlīgākais slogojums laiduma momentam

27
 Pieļaujamās izlieču vērtības

wc – konstruktīvais pacēlums
w1 – īslaicīga izliece slogojumam pirms plaisājošu konstrukciju montāžas
w2 – ilglaicīgā izlieces daļa slogojumam pirms plaisājošu konstrukciju montāžas
w3 – ilglaicīga izliece slogojumam pēc plaisājošu konstrukciju montāžas
Slogojuma kombinācija

Dzelzsbetona konstrukcijas Kvazi - pastāvīgā

Tērauda konstrukcijas «Frequent» (bieža)

28
 Pieļaujamās izlieču vērtības koka
konstrukcijām

Sijas uz diviem balstiem L/400 L/300 L/200

Konsolsijas L/200 L/150 L/100
Spāres u.c. atšķirīgi liekti elementi L/250 L/200 L/150

29
 Dzelzsbetona konstrukciju klases
• Dzelzsbetona konstrukcijas tiek iedalītas klasēs S1÷S6;
• Konstrukcijām ar projektēto kalpošanas laiku 50 gadi ir noteikta konstruktīvā klase S4;
• LVS EN 1992-1-1- 4.3N tabulā ir dotas rekomendācijas konstruktīvās klases koriģēšanai:

Atkarībā no konstruktīvās klases un ārējās iedarbības klases, tiek noteikti nepieciešamie

stiegrojuma aizsargslāņa biezumi. 30
 Betona mehāniskās īpašības
Stiegrojuma spriegumu – relatīvo garendeformāciju līkne

Vispārīgā Vispārīgā spriegumu – relatīvo garendeformāciju

līkne: līkne, kas ir izmantojama lietojamības robežstāvokļa
(SLS) aprēķiniem un nestspējas robežstāvokļa (ULS)
nelineāriem aprēķiniem.

Parabol – taisnstūra Idealizēta spriegumu – relatīvo garendeformāciju līkne,

līkne: kas izmantojama ULS robežstāvokļa aprēķiniem.

Bi – lineārā Idealizēta spriegumu – relatīvo garendeformāciju līkne,

līkne: kas izmantojama ULS robežstāvokļa aprēķiniem.

31
 Liektu dzelzsbetona šķērsgriezumu aprēķinu
metodika (1)

Vienkāršotā metode:

Atbilstoši bi-lineārajai
līknei:

32
 Liektu dzelzsbetona šķērsgriezumu aprēķinu
metodika (2)
Atbilstoši parabol-
taisnstūra līknei:

Atbilstoši
vispārīgajai līknei:

Aprēķinos jāievērtē arī betona šļūde un rukums. 33

Šķērsspēka nestspējas aprēķina metodika

34
Spiesti liektu elementu šķērsgriezumu
nestspēja

35
 Spiesti liektu elementu deformētā stāvokļa
ievērtēšana
Nominālā stinguma
metode:

Nominālā izliekuma
metode:

Vispārīgā metode:

36
Biaksiālās lieces ievērtēšana

37
Kolonnu balstmezglu pārbaude

38
 Režģogu aprēķins
• Režģogu aprēķinam pielieto «Strut and tie» modeļus.

39
Caurspiešanas aprēķinu nepilnība

40
Paldies par uzmanību!

41