Professional Documents
Culture Documents
Irmgard Bartenjeva Referāts
Irmgard Bartenjeva Referāts
Irmgard Bartenjeva Referāts
Iedziļinoties
mākslā, zinātnē un humanitārajās zinātnēs, viņa spēja sintezēt
dažādas pieejas un skatu punktus. Viņas pūles un centieni bija viscaur
veltīti dejas aspektu humanizēšanai. Līdz ar viņas rakstiem un
praktisko darbu cilvēki no dažādam zinātnes nozarēm varēja
pieredzēt dinamiskos un vitalizējošos dejas un kustību aspektus.”
Irmgard Bartenjeva (Irmgard Bartenieff) dzimusi 1900. gada 24. februārī, Berlīnē, Vācijā.
Irmgard Bartanjeva bija dejotāja, fizioterapeite, horeogrāfe, starpkultūru pētniece, Rūdolfa
Lābana studente un viena no deju un kustību terapijas pionieriem.
Bērnība un izglītība
Irmgard Dombois piedzima un uzauga Berlīnē. Viņas tēvs bija franču Hugenots, kurš ieņēma
nozīmīgu amatu Vācijas valdībā, savukārt, māte- vāciete nāca no prominentas biznesmeņu
gimenes. Irmgard kā viena no labākajām audzēknēm klasē absolvēja prestižo Berlīnes
klasisko ģimnāziju. Pēc skolas beigšanas viņa apguva dejas mākslu un vēlāk studēja arī
bioloģiju un vizuālo un skatuves mākslu. Plašā izglītība deva lieliskus pamatus un
sagatavotību viņas turpmākajai- daudzpusīgajai karjerai.
1925. gadā Irmgard satika modernās dejas pionieri un teorētiķi- Rūdolfu Lābanu (Rudolf
Laban). Šī tikšanās iezīmēja jaunu posmu Irmgard dzīvē, jo Lābana novatoriskā un integratīvā
pieeja palīdzēja sasaistīt Irmgard šķietami atšķirīgās profesionālās intereses bioloģijā, dejā un
mākslā. No 1925 līdz 1927 gadam viņa apguva/ studēja Lābana kustību analīzi un sekojošajos
gados kopīgi ar savu mentoru strādāja un mācīja viņa dibinātajās skolās viscaur Vācijas valsts
teritorijā.
1928. gadā Minhenē Irmgard iepazinās un noslēdza laulību ar krievu- ebreju izcelsmes
baletdejotāju- Mihailu Bartenjevu (Michael Bartenieff). Tandēmā ar vīru viņa izveidoja deju
trupu- „Romantiskais Deju Teātris”. Līdz 1932. gadam deju trupa devās koncerttūrēs pa visu
Vāciju. Sakarā ar politisko situāciju valstī (nacisma izplatīšanos), 1936. gadā Irmgard ar vīru
bija spiesti pamest dzimteni un doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Ierodoties ASV Irmgard bija vienīgā Lābana kustību analīzes sertificētā praktiķe šajā valstī,
kas tādējādi viņai pavēra plašas karjeras izaugsmes iespējas. Pēc ierašanās ASV Irmgard
turpināja darbu pie Lābana notācijas, ar to iepazīstinot vienu no ASV modernās dejas
pamatlicējām- Hanju Holmu (Hanya Holmu- „Hanya Holm Studio”). Paralēli tam, Irmgard
strādāja par lektori un darbojās nevalstiskajā organizācijā „Dance notatio Bureau”.
1943. gadā Irmgard absolvēja Ņujorkas Universitātes fizioterapijas programmu un vairākus
nākamos gadus strādāja par fizioterapeiti dažādās Ņujorkas apkaimes slimnīcās. Septiņu gadu
garumā Irmgard strādāja ar poliemelīta epidēmijas upuriem vienā no populārākajām infekciju
slimību karantīnas iestādēm Ņujorkā- Villarda Pārkera Slimnīcā (Willard Parker Hospital).
Kombinējot savas tā brīža zināšanas fizioterapijā un dejas notācijā, viņa sāka attīstīt un
pielietot jaunas tehnikas, kas veicināja pacientu lomas maiņu no pasīvas uz aktīvu līdzdalību
viņu atveseļošanās procesā. Un viņas netradicionālā pieeja rezultējās ar milzīgiem
panākumiem, nodrošinot viņai vadošā poliemelīta nodaļas fizioterapeita amatu.
50 gadu vidū Bartenjeva atjaunoja savu saikni ar Lābanu, kurš 1938. gadā bija emigrējis uz
Angliju. Piecu secīgu vasaru garumā Irmgard devās pie sava mentora un viņa kolēģiem, lai
apmainītos ar idejām un apgūtu jaunākās Lābana teorijas, to starp, viņa Piepūles/ Formas
(Effort/Shape) koncepciju. Atgriežoties Ņujorkā, Irmgard piemēroja šīs idejas savai
fizioterapeita praksei un paralēli darbam klīniskajā vidē, viņa izstrādāja dejotājiem un citiem
kustību speciālistiem paredzētu mācību programmu. Šajā laikā sāka formēties Bartenjevas
Fundamentu teorētiskā bāze.
No 1954- 1957 gadam Irmgard strādāja par vadošo fizioterapeiti un aktivitāšu programmas
koordinatori bērnu otropēdiskajā slimnīcā, Valhallā, Ņujorkā. Sava darba ietvaros viņa
izstrādāja bērniem- invalīdiem paredzētas terapeitiskas un rekreācijas kustību aktivitātes/
spēles. Šī darba pieredze un rezultāti kalpoja par pamatu Irmgard turpmākiem pētījumiem par
mātes- zīdaiņa attiecībām, kurus viņa attīstīja/ veica strādājot Long Ailendas Ebreju Hospitālī
(Long Island Jewish Hospital).ong Island Jewish Hospita
No 1957 līdz 1967 gadam Irmgard strādāja par deju un kustību terapeiti un neverbālās
uzvedības pētījumu asistenti Alberta Einšteina medicīniskās koledžas Dienas Stacionārā.
Kombinējot Lābana konceptus ar pašizstrādātajiem principiem, Bartenjeva vadīja
sistemātiskas pacientu uzvedības novērošanas un notācijas programmu, meklējot jaunas
pieejas darbam ar cilvēkiem, kuriem ir mentāla rakstura traucējumi. Savas fizioterapeita
privātprakses ietvaros viņa tobrīd specializējās uz dejas traumu un mugurkaula problēmu
ārstēšanu.
Sajūsmināta par iespējamo korelāciju starp deju un ikdienas uzvedību, 1964. gadā Bartenjeva
pievienojās antropologa un folklorista- Alana Lomaksa (Alan Lomax) vadītajam kultūru
pētniecības projektam. Projekta laikā Irmgard pētīja un analizēja mijattiecības starp deju/
kustību un dažādām ekonomiskajām, sociālajām struktūrām un citiem dažādo kultūru
komponentiem. Adaptējot Lābana sistēmu, Irmgard kopā ar saviem kolēģiem izstrādāja īpašu
starpkultūru dejas analīzes metodi, pazīstamu kā Horeometrija (Choreometrics).
Horeometrijas komandas koncepti atspoguļoti dokumentālajā filmā “Deja un Cilvēces
vēsture” (“Dance and Human History”, 1976).
1965. gada nogalē Bartenjeva kopā ar saviem asistentiem izveidoja pirmo uz Lābana kustību
teoriju balstīto apmācības programmu Ziemeļamerikā. Apmācību laikā vērojot savus
studentus Irmgard atklāja, ka viņiem trūkst pilnīgas ķermeņa integretātes jeb pilnīgas ķermeņa
saskaņotības, kas tādējādi reducē viņu spēju pilnvērtīgi pieredzēt dažādās piepūles kvalitātes.
Programmas korekcijas nolūkos Irmgard sāka vadīt “korektīvas” nodarbības, kas ar laiku
kļuva pazīstamas kā “Bartenjevas Fundamenti”.
1973. gadā pēc “Dance Notation Bureau” iniciatīvas tika atvērta pirmā sertificētā Lābana
kustību studiju programma, kas bija balstīta uz Lābana kustību teorijām un Bartenjevas
pieeju. Šī programma sagatavoja/-o sertificētus kustību analītiķus un gadu gaitā tā ieguvusi
starptautisku atzinību un prestižu.
1978. gadā Bartenjeva nodibināja savu Lābana Kustību Pētniecības Institūtu, kas neilgi pēc
viņas nāves, 1981. gadā- viņai par godu tika pārdēvēts par Lābana/ Bartenjevas Kustību
Pētniecības Institūtu (Laban/ Bartenieff Institute of Movement Studies).
BARTENJEVAS FUNDAMENTI
Savas karjeras laikā Irmgard atrada jaunus un daudzsološus pielietojumus Lābana kustību
analīzei un vienlaikus attīstīja arī savu, somatisku pieeju kustību atjaunošanai (rehabilitation),
tā dēvētos- Bartenjevas Fundamentus (Bartenieff Fundamentals)
Bartenjevas Fundamenti pēta saistītos procesus ķermenī un prātā, atbilstoši tādiem efektīvas
kustību funkcionēšanas principiem, kas veicina personisko izpausmi un pilnu psihofizisko
iesaisti. Līdz ar to, kā somatiska prakse, Fundamenti veicina paš- apzināšanos un personisko
izaugsmi un rada iespēju attīstīt daudz efektīvākas kustību iespējas.
1. Pilnīga ķermeņa saskaņotība (total body connectivity): cilvēka ķermenis ir vienots veselums.
Izmaiņas vienā ķermeņa daļā atstāj ietekmi uz visu ķermeni kopumā. Lai veicinātu ķermeņa
daļu integrāciju vai, lai spētu tās diferencēt, mums jāakceptē tas, ka tās (ķermeņa daļas) ir
savstarpēji nepārtraukti saistītas.
2. Elpas atbalsts (breath support). Elpa nes dzīvību un kustību, tā atdzīvina. Tā fizioloģiski
atbalsta/ uztur visus dzīvības procesus, to starp- visas kustības. Elpa ietekmē katru kustības
aspektu.
Elpa ir pirmā Telpas pieredze- caur to mēs gūstam savas iekšējās telpas
trīsdimensionālu izjūtu. Tā ir iekšējās telpas regulators. Elpa nosaka/ietekmē arī runas
frāzējumu un plūdumu, un līdz ar to arī mūsu komunikācijas funkcionālo un
ekspresīvo saturu.
Soma un psihe (ķermenis un prāts) atrodas savstarpējā iedarbībā. Katra cilvēka iekšējais
nolūks modelē viņa/ viņa-s kustības, tādējādi nosakot/ ietekmējot šo kustību izpausmes veidu.
Bartenjeva izdalīja sekojošu veidu/ līmeņu nolūkus, norādot, ka lielākoties, tie darbojas
vienlaicīgi:
Ķermeņa līmeņa nolūks. Kur ķermenī rodas kustība un kā tā virzās caur ķermeni, lai
noslēgtu/ pabeigtu “frāzi”?
Piepūles nolūks- ietver iekšēju noskaņu vai tās paušanu, sajūtas, vai dinamisku
paziņojumu, kas tiek nodots līdz ar kustībām (piem., spēks un tiešums, lai paustu
nostāju konkrētā jautājumā, vai, vieglums, kas caurauž brīvo plūsmu, lai paustu
“sapņainību”).
Telpas nolūks- kustība tiek veikta, lai dotos kādā konkrētā virzienā, lai sekotu
telpiskajai pievilksmei (piemēram, skrējēji savu svara centru nemitīgi virza uz priekšu
pretī finiša taisnei), lai atklātu specifisku kristālisko formu (piem. oktaedriska virzība,
kas novērojama baletā), vai, lai atklātu pieeju kinesfērai (proti, centrālajai, perifērijas,
šķērsvirziena). Telpas nolūks organizē/ koordinē ķermeņa savienojumus, radot skaidru
kustības mērķi.
Anatomiski- telpisko attiecību rezultātā veidojas sekventi piepūles ritmi un emocijas. Un pat
vismazākās izmaiņas kādā no kustības elementiem (Ķermenis/ Piepūle/ Forma/ Telpa) ietekmē kā
komunikācijas funkcionālo, tā arī ekspresīvo saturu. Strādājot pie paternu modelēšanas vai
pārmodelēšanas ir svarīgi noskaidrot to, kādu nozīmi katrai konkrētajai kustībai piešķir pats
indivīds. Kā šī funkcija kalpo personas ekspresijai ārējai pasaulē? Un otrādi,- kā šī ekspresija
funkcionē šim cilvēkam?
11. Frāzēšana (phrazing): kustība notiek frāžveidīgi. Katrs cilvēks organizē un saskaņo savas
kustības vienībās, kas ir uztveramas un savā ziņā jēgpilnas, tā saucamajās- frāzēs. Parasti kustību
frāze sevī “ietver”- iekšēju sagatavošanos (nolūku), uzsākšanas brīdi (kas iezīmē kustības sākumu
ķermenī), pamata aktivitāti (sasprindzinājuma fāze), turpinājumu un spēku atgūšanu (atslābuma
fāze). Iekšējā sagatavošanās (ķermeņa, Piepūles, Telpas vai Formas nolūks) un uzsākšana nosaka
visu frāzes darbības gaitu/ virzību. Sagatavošanās mirklī tiek iedarbinātas kinētiskās muskuļu
darbības ķēdes, kas pēc tam turpina un noslēdz frāzi. Koordinētas kustības radīšanā lielāka nozīme
ir muskuļu secīgai darbībai un nevis to spēkam.
12. Personiskā unikalitāte (personal uniqueness). Neskatoties uz to, ka pastāv noteikti kustību
paterni un modeļi, katram cilvēkam ejams savs- atšķirīgs ceļš virzienā uz pilnīgu funkcionēšanu.
Kustību modelēšana, līdzvērtīgi dzīvei, ir unikāls personisks ceļojums- piedzīvojums.
Dzīvās būtnes modelē savu kustību atbildes tā, lai tie varētu funkcionēt savā vidē un katra cilvēka
dzīvesstāsts ir unikāls. Līdz ar to, jebkura treniņu procesa laikā ir būtiski atpazīt šo personiski-
kulturālo kontekstu.
PILNĪGAS ĶERMEŅA SASKAŅOTĪBAS PATERNI
Bartenjeva uzskatīja, ka cilvēka attīstība nav lineārs process- tā notiek viļņveidīgi pārklājoties
dažādu attīstības fāžu elementiem. Sākot ar piedzimšanas brīdi, mēs virzamies cauri
noteiktiem attīstības etapiem, kuru laikā mūsu neiromuskulārā sistēma, atbildē uz noteiktiem
stimuliem/ kairinājumiem modelē kinētiskās ķēdes, kam ir fundamentāla nozīme visu kustību
organizēšanā. Šīs kinētiskās ķēdes, jeb tā saucamie paterni, nosaka mūsu kustību pieredzes
funkcionālo un ekspresīvo saturu un kvalitāti, un ietekmē mūsu attiecības ar apkārtējo vidi.
Atbilstoši cilvēka dzīves attīstības līnijām, Irmgard izdalīja sešus pilnīgas ķermeņa
saskaņotības pamata paternus.
Elpošanas laikā notiek organisma piesātināšana ar skābekli, un līdz ar to, visas ķermeņa daļas un
dzīvā organisma pamata funkcijas ir atkarīgas no elpošanas un tās ritma/ cikla. Elpošana ir
centrālais bioloģiskais process. Tas ir ritmisks (izplešanās/ saraušanās) akts, kas notiek neatkarīgi
no tā, vai mēs atrodamies nomoda vai miega stāvoklī, - tai piemīt automātijas spēja. Tajā pašā
laikā, to ietekmē mūsu apziņas stāvoklis, emocijas un domas. Elpa atspoguļo arī mūsu agrīnās
dzīves pieredzi. Ja ir kāda vieta ķermenī, kur elpa ir bloķēta, tad tas padara neiespējamu arī
sekojošo paternu attīstīšanos. Ja elpa tiek integrēta viscaur ķermenī, tad arī visas ķermeņa daļas
kustas saskaņā ar ieelpas/ izelpas ritmu.
Izmantojot elpas paternu var attīstīt kinestētisko apzinātību un nonākt kontaktā ar savu iekšējo
stāvokli un centru/ kodolu.
Nabas saite, kas savieno iekšējo ar ārējo. Kinesfēras centrs. Pamats vertikālajai asij. Atvēršanās/
aizvēršanās. Astoņkājis. Jūras zvaigzne.
Ielpotais gaiss pakāpeniski nokļūst visās organisma šūnās, tādējādi akivējot tās sešās ķermeņa daļās
( 2 rokas, 2 kājas, galva, astes kauls) un apvienojot organismu vienotā veselumā. Šis paterns sākas
no ķermeņa centra un progresē uz ķermeņa perifēriju (rumpis- proksimālās locītavas- ekstremitāšu
vidus daļa- ekstremitāšu distālā daļa). Tas koordinē savienojumus starp ķermeņa centru un citām
ķermeņa daļām/ locekļiem. Tas ir dziļi iesakņojies paterns, kas rada atbalstu iekšējās un ārējās
pasaules attiecību ritmiem. Tas ir pirmais paterns, kas atspoguļo to, kā kustība virzās caur ķermeni
(vienlaicīgi, secīgi vai frāžveidīgi).
Izmantojot šo paternu var attīstīt apzinātību par ķermeņa iekšējām mijattiecībām/ savienojumiem,
par indivīda robežām un attiecībām ar apkārtējo pasauli.
3. Mugurkaula galvas-astes savstarpējā saistība (Spinal Head-Tail Connectivity)
Šim paternam ir raksturīgas spirālveida, izliektas kustības, kustības, kas ierosina un “atdzīvina”
mugurkaulu. Nolaišanās/ grūšanas paterni (Yield and Push Patterns) - pašizjūta un sazemēšanās.
Aizsniegšanas/ vilkšanas paterni (Reach and Pull Patterns) - spēja kustēties un mijiedarboties.
Stabilitāte/ mobilitāte.
Augšējā (krūšu kurvis, plecu josla, rokas, plaukstas) un apakšējā ķermeņa (iegurņa josla, kājas,
pēdas) daļas funkcionē kā integrētas vienības.Tās darbojas kontrastā viena otrai. Tas ir, šis paterns
stabilizē ķermeņa daļas, kuras atrodas no jostas uz augšu un mobilizē ķermeņa daļas, kas atrodas
no jostas uz leju, un otrādi (piem., lēciena laikā). Šis paterns palīdz izteikt galvenos
pašizdzīvošanas instinktus, statusu, personisko spēku, varu, palīdz sasniegt lineāri vērstus mērķus.
Līdzsvars starp mobilitāti un stabilitāti veicina ķermeņa integretāti. Vāji attīstīts paterns, turpretī,
reducē spēju sasniegt savus mērķus, un, tādējādi, ir saistīts ar konstantu neveiksmes sajūtu un zemu
pašcieņu/ pašvērtējumu.
Vertikāla, iedomāta līnija/ ass sadala ķermeni divās daļās- labajā un kreisajā pusē. Šis paterns
norāda uz to, kura no smadzeņu puslodēm ir dominējošā. Ķermeņa puses ir vai nu atvērtas vai
aizvērtas attiecībā viena pret otru, jo funkcionāli, viena no pusēm nodrošina atbalstu un stabilitāti
otras puses mobilitātei. Līdz ar to, stabilizējot vai nu labo vai kreiso pusi, ir iespējams mobilizēt
otru ķermeņa pusi. Šī ir nozīmīga attīstības progresijas fāze, jo līdz ar efektīvu tās “noslēgšanu”-
ķermeņa pušu darbības līdzsvarošanu, kļūst iespējamas ķermeņa- diognāles sarežģītās kustības.
Ar šo paternu saistītie atslēgas vārdi: pretstatīšana, polaritātes, duālisms, “jā/ nē”, “darīt/ nedarīt”,
labs/ slikts, pareizs/ nepareizs u.c..
Ķermeņa daļas tiek savienotas diognālā veidā (augšējā kreisā puse- apkšējā labā puse utt.),
tādējādi pieļaujot lielāku rotāciju locītavās un veicinot dažādu līmeņu trīsdimensionālas
kustības. Šis paterns izpauž vissarežģītāko attīstības līmenī, jo tas sevī integrē visus
iepriekšējos paternus. Tas kompleksos veidos spēj paust/ atspoguļot savstarpējās saistības,
spirāles, labās un kreisās puses saistības, analītiskās/ verbālās puses saistības ar telpisko
simboliku, sajūtu un formu, vienlaicīgas saistības dažādos sarežgītos virzienos utmldz..
FUNDAMENTI UN DKT
Savas dkt prakses laikā Irmgard izmantoja virkni dažāda līmeņa un sarežgītības kustības/
kustību vingrinājumus (kas progresēja no grīdas plaknes līdz plašai telpas izmantošanai), lai
palīdzētu klientiem/ studentiem iziet cauri dažādajiem savas dzīves attīstības etapiem. Savās
sesijās viņa mēdza izmantot arī mūziku, pieskārienus, tēlainību/ metaforas, skaņu un runu/
balsi.
Izmantotie avoti
2. http://www.culturalequity.org/alanlomax/ce_alanlomax_profile_irmgard_bartenieff.php
3. https://labanforanimators.wordpress.com/2008/09/01/irmgard-bartenieff/
4. http://www.wikiwand.com/en/Irmgard_Bartenieff
5. http://www.laban-analyses.org/jeffrey/2004-Bartenieff-fundamentals-Developmental-
movement/summary-of-concepts.htm
6.http://www.billevansdance.org/Welcome_To_Bill_Evans_Dance/BETINewsletterJanuary20
13.pdf