Eiripīda luga "Mēdeja"

Centrālās lugas “Mēdeja” traģēdijas motīvs nenoliedzami ir nodotās sievas, Mēdejas

ciešanas. Gan kā skumjā ciešanu tēla atriebība, gan paliekošās skumjas pēc paveiktās atriebības.
Skumjas un sērošana ir vienas no centrālām jūtām, kas ir dusmu, naida, greizsirdības fonā. Dziļi
sērojošas sievietes ciešanas ir Mēdejas stāsts.

1.

Galveno varoņu analīze (Mēdeja un Jāsons);

Mēdeja;

 Izpalīdzēja daudzās situācijās Jāsonam.

Citāts no lugas ”Mēdeja”,

“Es tevi izglābu, to zina hellēņi,

Kas līdzās tev uz Argo kuģa bijuši,”…

“Es nokāvu, tev dzīves gaismu atdevu.

Pat tēvu nododot un savu dzimteni,

Uz Iolku pie Pēlijkalna atnācu

Ar tevi kopā es aiz mīlas neprāta.

No paša meitu rokas nāvē briesmīgā

Mirt liku Pelijam, tev briesmas novēršot.”

Neskaitot Mēdejas brāļa un tēva nāvi, es atzīstu, ka šīs rīcības ir attaisnojošas, jo mīlestība pret savu
vīru Jāsonu bija neizmērojama, tādēļ viņa palīdz ar burvestību tikt pie sava vīra mērķa.
Secinājums: Mīlestības dēļ cilvēki var darīt visu, kas ir viņu spēkos.

 Nokāva savu brāli, kad ar Jāsonu bēga no Aiēta.

Citāts no lugas “Mēdeja” skaidrojumiem:

“Lai aizkavētu Aiētu, kas dzinās pakaļ argonautiem, Mēdeja nogalināja savu brāli Apsirtu un sacirta
to gabalos, kurus tēvs mēģināja jūrā uzlasīt, lai ar godu apglabātu.”

Manuprāt, pat tad, kad varētu pamatot Mēdejas rīcības balstoties uz lielo mīlestību pret Jāsonu,
nevar piekrist, ka tas attaisnotu brāļa nogalināšanu, jo cita cilvēka dzīvība nav savtīgas laimes vērta.
Secinājums: Mīlestība nevar attaisnot citu cilvēku nogalināšanu.

 Vēlme atriebties Jāsonam par nodevību.

Citāts no lugas “Mēdeja”:

“Ja iespēja vai līdzeklis kāds radīsies,

Kā savam vīram atriebties par ciešanām,

Tā jaunai līgavai un viņas tēvam ar,

Tad klusējiet! Mēs, sievas, esam bailīgas,

Maz cīņai derīgas, no šķēpa baidāmies.

Bet, ja mēs apdraudētas savā laulībā,

Tad asinskārīgākas nav par sievieti.”

Šī vēlme ir attaisnojoša, jo vīrs lauza laulības doto zvērestu.

Secinājums: Sievietes uztver visu daudz asāk, sakāpinātāk; un bērniem, sieviešu dzīvē ir liela
nozīme, kuru dēļ tās ir gatavas uz daudzām neprātībām.

 Pierunāja Kreontu, lai atļauj viņai vēl vienu dienu palikt.

Citāts no lugas “Mēdeja”:

“Tik tiešām Kreonts savā prātā apmāts bij,

Man dienu palikt atļaudams, kaut varēja

No savas zemes mani tūdaļ izraidīt

Un izjaukt manus nodomus. Šai dienā pat

No maniem ienaidniekiem trīs par līķiem kļūs —

Šās tēvs, mans vīrs un viņa jaunā līgava.”

No Kreonta skatpunkta rīcība ir attaisnojoša, jo atļauja Mēdejai palikt vēl vienu dienu ir šķietami
loģiska izvēle, bet Mēdejas manipulācija nav attaisnojama ar plānu nogalināt trīs cilvēkus.
Secinājums: Mēdeja ir gatava manipulēt citus lai sasniegtu savu plānu.

 Vēlas doties līdzi Aigejam.

Citāts no lugas “Mēdeja”:

“Pie sevis mani ņem un sava pavarda!

Tad dievi tavu vēlēšanos izpildīs,

Tev bērnus dos, pats mirsi laimīgs vecumā.

Tu pats vēl nezini, cik ļoti veicies tev.

Es palīdzēšu tev par bērnu tēvu kļūt —

Šim nolūkam es zinu drošus līdzekļus.”

Vēlme aizbraukt prom no Korintas ir attaisnojoša, jo Mēdeja apzinās, ka paliekot šeit viņas dzīvei
nebūs labāk.
Secinājums: Mēdeja ir gatava doties uz citu pilsētu, lai aizbēgtu prom no Korintas.
  Izdomā plānu, kā atriebties Jāsonam un viņa jaunajai sievai.
Citāts no lugas “Mēdeja”:

“Pie Jāsona es kādu sievu sūtīšu

Ar lūgumu, lai tas pie manis ierodas.

Kad atnāks viņš, es laipni runāšu ar to

Un sacīšu, ka viss ir tagad kārtībā,

Lai viņu ņem, kaut viņas dēļ es atstāta,

Ka izdevīgi tas un labi pārdomāts.

Es lūgšu atļauju, lai bērnus atstāj šeit,

Ne tādēļ gan, lai pamestu tos Korintā,

Lai mani ienaidnieki ņirgātos par tiem,

Bet viņu dēļ lai karaļmeita bojā iet!

Ar krāšņām dāvanām es viņus sūtīšu

Pie līgavas, lai viņa neizraida tos,

Ar smalku tērpu un ar zelta vainagu.

Kad viņa rotas ņems un tās ap sevi liks,

Tā drausmā nāvē mirs un tas, kas viņu skars, —

Ar tādām indēm saindēšu dāvanas!”

Manipulācija un citu nogalināšana nav attaisnojama laulības zvēresta laušanas dēļ, jo atriebjoties
cilvēks zaudē pašcieņu pret sevi un iespēju attīstīties garīgā veidā.
Secinājums: Atriebšanās neattaisno rīcību un nepadara situāciju labāku.

 Nožēlo, ka atstāja dzimteni.

Citāts no lugas “Mēdeja”:

“Lai tā! Kāds labums dzīvot vēl? Nav dzimtenes,

Nav ģimenes, kur savās bēdās patverties.

Es kļūdījos, kad tēva namu atstāju,

Šā grieķa pļāpām glaimīgajām noticot.”

Vēlme ir attaisnojama, jo Mēdeja, saprotot savu situāciju Korintā, apzinās, ka pamest savu ģimeni un
to nodot nebija pareizais lēmums.
Secinājums: Mēdeja saprot, ka vīra mīlestība nav galvenais dzīvē un, ka jāizvērtē ģimenes un
draugu vērtība.
  Izlemj pati nonāvēt savus bērnus, lai kāds cits viņus nenogalinātu.
Citāts no lugas “Mēdeja”:

“Es savus bērnus nokaušu un bēgšu prom.

Ja brīdi vilcināšos vēl, tad kritīs tie

Par upuri no citas rokas ļaunākas.

Tiem nāve nolemta — vairs nevar grozīt to,

Un es, kas viņus dzemdēja, tos nokaušu.”

Var attaisnot Mēdejas rīcību, sakot, ka viņa bērnus nogalināja nevis, lai iegūtu laimi vai aiz
mantkārības, bet, lai tomēr kaut ko saglabātu no saviem ģimenes ideāliem, viņa ar bērniem atkal
redzēsies citā vietā un laikā. Savukārt laupīt bērnu iespēju dzīvot var būt arī neattaisnojama, jo
Mēdeja skaidri nevarēja zināt, kas notiks ar viņas bērniem nākotnē un savu izvēli balstīja tikai uz
pieņēmumu. Secinājums: Mēdeja labprātāk nogalina pati savus bērnus, nevis pieļautu domu, ka
kāds cits viņus atņem.

Jāsons;

 Cenšas sievai izpalīdzēt.

Citāts no lugas “Mēdeja”:

“Tik nedomā, ka atteicos no mīļajiem:

Par tevi, sieva, rūpēdamies atnācu,

Lai trūkumu ar bērniem trimdā neciestu,

Bez naudas paliekot. Daudz likstu dažādu

Tev trimdā radīsies. Kaut nīsti Jāsonu,

Nekad es nevarētu ļaunu vēlēt tev.”

Rīcība nav attaisnojama, jo, lai cik viņš “skaisti” runātu, tas nemaina faktu, ka Jāsons lauza laulības
zvērestu, ja viņš būtu runājis ar Mēdeju pirms plānoja citu apprecēt vai, ja laulība būtu nelaimīga, tad
situācija būtu savādāka.
Secinājumi: Nevar sagaidīt pozitīvu reakciju no sievas apprecot citu, pat ja tas ir sievas labā.

 Uzskata, ka bez viņa Mēdeja tālu dzīvē nebūtu tikusi.

Citāts no lugas “Mēdeja”:

“Par to, ka mani glābi, vairāk atmaksāts,

Kā devusi; to tūdaļ izklāstīšu tev.

Vispirms tu tagad nedzīvo vairs barbaros,

Bet Hellādā, kur visur valda taisnība

Un likumi, ne patvaļa un rupjais spēks.

Par gudru tevi visi grieķi atzina,”

Tu kļuvi slavena. Ja tālā nostūrī

Tu dzīvotu, par tevi miņas nebūtu.”

Var attaisnot to, ka Mēdeja nebūtu tur, kur viņa ir bez Jāsona, bet Jāsons ari nebūtu tur, kur tagad
bez Mēdejas.
Secinājums: Gan Jāsona, gan Mēdejas dzīve būtu citādāka (nevar zināt vai labāka, vai
sliktāka), ja nebūtu viens vai otrs.

 Uzskata, ka jaunā laulība kļūs par viņu dēlu un Mēdejas atbalstu.

Citāts no lugas “Mēdeja”:

“Tad zini — ne jau citu sievu kārodams,

Ar karaļmeitu precējos, kas tagad man,

Bet tevi izglābt gribēdams, kā sacīju,

Un dēliem karaliskus brāļus radīdams,

Kas būtu visai ģimenei par atbalstu.”

Var attaisnot Jāsona domu, ka dēlu dzīves varētu būt finansiāli labākas, bet ne morāli labākas, jo
ģimenē, kur tēvs apprecas ar citu lai gūtu materiālu guvumu nav vairs uzticības un pamata.

Secinājums: Nauda nevar attaisnot laulības laušanu.

 Sašutis un dusmīgs par sievas nodarījumu.

Citāts no lugas “Mēdeja”:

“Ai, briesmone, visderdzīgākā sieviete

Tu dieviem, man un visiem ļaudīm nīstamā!

Ar zobenu tu savus bērnus nāvēji

Un līdz ar viņiem mani kapā iegrūdi.

Kā drīksti tu pēc bezdievīgā ļaundarba

Vēl saules gaismā un šai zemē raudzīties?

Tev lāsts! Nu redzu to, ko neredzēju tad,”

Rīcība ir attaisnojama, jo Jāsonam ir tiesības būt dusmīgam uz Mēdeju par bērnu nogalināšanu.
Secinājumi: Atriebība noveda pie trīs cilvēku dzīvības laupīšanas, nepadarot situāciju labāku.
2.

Tekstā parādās traģēdijas žanrs (luga, kurā ir lielas ciešanas, tās parasti beidzas ar galvenā varoņa
bojāeju), kuru, protams, galvenokārt raksturo nelaimīgi atrisinājies konflikts.

Piemēri kuri atbilst traģēdijas žanram:

o Jāsons pamet Mēdeju, un vēlas apprecēt citu;

o Sieviete mīl, bet atriebjas savam vīram;
o Mēdeja ar dāvinājumu palīdzību nogalina Korintas valdnieku un viņa meitu;
o Māte nogalina savus dēlus, šis fakts jau pats par sevi ir briesmīgs, taču rakstnieks to vēl
paspilgtina, niansēti tēlojot varoņu rīcību, izsaucot no mirušo valstības jau noziedzību
simbolizējošus tēlus vai atriebes dievietes.