.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Laboratorijas darbi priekšmetā „Būvmateriāli”

I kursa „Lauku būvniecība” specialitātes studentiem

4.laboratorijas darbs
"Šķembu (oļu) pārbaudes"

Iesniegts __.10.2017
e-pasts:kristapsgrinbergs1981@gmail.com

Pārbaudīja: asoc.prof. A. Šteinerts

Izstrādāja:Kristaps Grīnbergs
Matr.Nr 9916021.

2017. gads Jelgava

Darba teorētiskais pamatojums.

Par šķembām un oļiem sauc minerālu iežu daļiņas ar izmēriem 5-150mm. Oļi parasti ir dabīgi
pārveidojušies ieži ar noapaļotu formu.
Šķembas iegūst, mākslīgi drupinot iežus, tādēļ to forma ir šķautnaina. Kā šķembas var izmantot
arī sārņus(metalurģisko rūpnīcu atkritumus). Dēļ formas sķembām saistība ar betonu ir labāka.
Šķembas patērētājam nepieciešams piegādāt frakcinētā veidā. Standartfrakcijas ir sekojošas:
 5-10mm (3-10mm)
 10-20mm
 20-40mm
 40-70mm
 70-120mm
 120-150mm
Šķembu un oļu kvalitāti, kas paredzēti parastā smagā betona izgatavošanai, raksturo šādas
īpašības:
-granulometriskais sastāvs
-putekļu un māla daļiņu saturs
-organisko piemaisījumu daudzums
-blīvums
-tukšumainība
-ūdens uzsūcamība
-salizturība
-stiprība

Šķembu (oļu) drupināmība

Šķembu (oļu) atbilstību pēc stiprības dažādu klašu betona izgatavošanai, novērtē pēc
drupināmības, saspiežot šķembas (oļus) metāliskā cilindrā. Pēc drupināšanas paraugu sver un
sijā, un, pēc tabulām nosaka šķembu stiprības marku. Atkarībā no markas, atbilstoši Valsts
standartam 10268-80 dod slēdzienu, kādas klases betons izgatavojams no dotajām šķembām.

Šķembu blivuma noteikšana absolūti blīvā stāvoklī

Šķebu blīvumu veic, izmantojot 1.laboratorijas darbā veikto metodi.