Reformācija un tās sekas

Reformācijas ideju
Valsts Notikumi Sēkas
izplatītāji
Publiskā uzstāšanās pret grēku atlaižu pārdošanu. Pilsoņu karš
Bruņinieki uzstājās par savām tiesībām. Dzimtbūšana kļuva smagāka
Mārtiņš Luters,
Vācija Anabaptisti iestājās par visu cilvēku vienlīdzību. Luters nodibināja pirmo luterisko draudzi
Tomass Mincers
Ziemeļvācijas firsti pārkārtoja katoļu baznīcu
un sarāva attiecības ar pāvestu
Ulrihs uzstājās pret indulgenču pārdošanu, pārlieku Klosteriem tika atņemti zemes īpašumi
Ulrihs Cvinglijs,
Šveice greznību un baznīcas relikviju pielūgšanu. Pilsoņu karš
Žans Kalvins
Kalvins mēģināja veikt reformas. Izveidotas Cvinglija un Kalvina baznīcas
1562.g. pilsoņu karš starp hugenotiem un katoļu Valuā dinastija beidza valdīt
vienībai Fransuā Gīza vadībā. Par Francijas karali kļuva hugenota vadonis
Francija Fransuā Gīza
“Bērtuļa nakts”, kad gāja bojā ap 30000 cilvēku. 1598. g. pieņemts Nantes edikts, kas katoļu
Gīzas autoritāte nokrita ticību pasludināja par oficiālo valsts reliģiju.
Henrijs VIII panāca lēmumu atdalīt Anglijas baznīcu no Tika aizliegts pārdot grēku atlaides un tika
Romas pāvesta varas. iztulkota Bībele angļu valodā
Henrijs VIII
Anglija Kad valdīja Marija, tika ievesta inkvizīcija. Nemieri
Marija Tjūdore
Elizabete I atjaunoja anglikāņu baznīcu. Katoļu baznīcas kundzība tika pilnībā likvidēta

Jezuītu ordenis Kontreformācija

Spānija (Ignacijs Lojala), Inkvizīcija iznīdēja ķecerus. Pavēsts un katoļu garīdzniecība saglabāja varu
inkvizīcija Tika izveidots Jezuītu ordenis.
Dievkalpošana Sv. Pētera baznīcā, balstīta uz Lutera
Latvijas teritorijā Anderaass Knopkens Reformācijas uzvara Livonijā
mācībām.