Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības fakultāte

APSTIPRINĀTA
Augsnes un augu zinātņu institūtā
akadēmiskā personāla sēdē
2011. gada 22.martā

Aruma kvalitātes vērtēšana

Evaluation of ploughing quality
Jelgavā
Programma

Studiju kursa kods LLU reģistrā LauZ4011.

2 KP (32h): lekc. 16 h, prakt. d. 16 h., eksāmens.
Izstrādāja: Augsnes un augu zinātņu institūtā: asoc. prof. A. Bērziņš.
Izvēles kurss LF studiju programmām Laukkopības, Dārzkopības, Uzņēmējdarbība l/s
specialitātēs un TF 3. un 4. kursa studentiem.

Anotācija:
Studenti apgūst augsnes apstrādes vēsturi, kā arī kvalitatīva aruma nozīmi augsnes
sagatavošanā sējai. Teorētiski un praktiski apgūst arklu klasifikāciju, korpusu raksturojumu,
to izvēli un sagatavošanu darbam. Vērtē aruma elementus saarumā, slejās un atarumā, to
pareizas izpildes nozīmi pamatapstrādē. Studiju procesā papildina zināšanas mūsdienu aršanas
tehnoloģijās ar parastajiem un maiņvērsēju arkliem.

Annotation:
Students acquire the history of soil tillage, importance of qualitative ploughing for soil
preparing for drilling; studies classification of ploughs, characteristics of ploughs bodies and
its preparing for work, evaluate elements of ploughing and main differences in ploughing
with conventional and reversible ploughs.

Studiju kursa apgūšanas mērķis:

Sniegt topošajiem speciālistiem padziļinātas zināšanas par aršanas tehnoloģijas
pamatelementiem, to kvalitātes vērtējuma principiem, kā arī aršanas sacensību organizēšanu.

Studiju kursā sasniedzamie studiju rezultāti (zināšanas, prasmes un kompetences):

Pēc kursa studijām studentiem būs:
zināšanas un izpratne par aršanas teorētiskiem un praktiskiem aspektiem, kas balstīta uz
konkrētiem agroekonomisko pētījumu rezultātiem;

prasmes pamatot un kritiski izvērtēt pareizas aršanas nozīmi turpmākajā augsnes apstrādes
sistēmā un tās ietekmi uz augsnes agrofizikālajām īpašībam; izvēlēties optimālos aršanas
laikus un variantus, atbilstoši atšķirīgām augsnēm, zinātniski pamatojot izvēles principus;
kompetences veikt pētījumus par dažādiem aršanas veidiem un paņēmieniem, kas ir
neatsverams priekšnoteikums zinātniski pamatotas kultūraugu audzēšanas sistēmu izvēlē;
prast pielietot citu zinātnieku pētījumu rezultātus praksē atbilstoši konkrētiem apstākļiem;
sniegt konsultācijas ražotājiem par attiecīgajiem augsnes aršanas jautājumiem.

Learning Outcomes (knowledge, skills, competences):

After completing the course student will have:
knowledge and understanding about ploughing theoretical and practical aspects, what is
based on results from agro-economical researches;
skills to justify and evaluate importance of accurate soil ploughing to further soil tillage and
its effect to soil agro-physical properties; to choose optimal soil ploughing time and methods
for different soil types using scientifically based principles;
competences to establish scientific researches on different soil ploughing methods and
techniques in cooperation with scientific supervisor what is important precondition for
choosing scientifically based crop growing in practical farming; to use results from other
scientific researches in practice according to local conditions; to give advices for farmers
about different soil ploughing questions.

Studiju kursa saistība ar citiem studiju kursiem:

Iepriekš jābūt apgūtiem Lauksaimniecības resursiem, Lauksaimniecības mehanizācijai, - LF
studentiem; Agronomijas pamatiem, Lauksaimniecības mašīnām – TF studentiem.

Patstāvīgā darba veidi un apjoms:

Patstāvīgas literatūras studijas, kontroldarbu jautājumu sagatavošana.

Zināšanu kontrole:
Kontroldarbi par atsevišķām kursa sastāvdaļām. Zināšanu pārbaude praksē sertificētu tiesnešu
vadībā Latvijas Arāju sacensībās vai firmu tehnikas demonstrāciju laikā.

Nosacījumi eksāmena kārtošanai:

Studiju kurss noslēdzas ar eksāmenu, pēc kura sekmīgas nokārtošanas iegūst aršanas
kvalitātes eksperta sertifikātu.

Nokavēto nodarbību prasības un kārtība:

Saskaņā ar institūta noteikto kārtību.

-2-

Izvērsta programma
Ievads. Augsnes apstrādes vēsture Latvijā un pasaulē Arāju organizācijas un to darbība
Latvijā un pasaulē.

Kvalitatīva aruma nozīme augsnes sagatavošanā sējai. Aršana kā augsnes pamatapstrāde,

tās uzdevumi. Kvalitatīvi veikta aruma sakarības ar augsnes granulometrisko sastāvu,
akmeņainību, aramkārtas biezumu, kultūraugu pēcpļaujas atlieku daudzumu un veidu, kā arī
augsnes mitruma saturu. Aršanas ietekme uz augsnes agrofizikālajām īpašībām. Aruma zole,
tās veidošanās un novēršana.

Arklu iedalījums pēc aršanas paņēmieniem (parastie, maiņvērsēji), korpusu skaita, sakabes
veida (uzkarināmie, pusuzkarināmie, piekabināmie), darbīgām daļām (vērstuvju,
bezvērstuvju, šķīvju), pielietošanas veida (vispārējas nozīmes, speciālie).

Arklu korpusu raksturojums, to izvēle un sagatavošana darbam. Arkla galvenās darbīgās

daļas un to raksturojums. Populārāko arkla vērstuvju raksturojumi (cilindriskie, kultūrtipa,
pusskrūves, skrūves, ārdu, plastmasas pārklājuma, rombveida, ātrgaitas u.c.), to piemērotība
dažādu augu atlieku iestrādei. Korpusu izvēle saskaņā ar augsnes blīvuma un tipa atšķirībām.
Aršanas tehnoloģisko operāciju izpildes kvalitatīvais vērtējums, pielietojot dažādus arklu un
korpusu veidus. Sacensību un parasto arklu aprīkojums.

Aruma vērtēšanas vispārējie principi. Atsevišķu elementu vērtēšanas kritēriji un

nosacījumi.

Aruma elementi – saarums, slejas un atarums, to pareizas izpildes nozīme augsnes

pamatapstrādē.
Aršanas dziļuma izvēles pamatprincipi un to noteicošie faktori. Prasības un izpildes
nosacījumi kvalitatīvas sēklas gultnes sagatavošanā parastajiem un maiņvērsēju arkliem.
Saarums, tā veidošanas atšķirības ar parastajiem un maiņvērsēja arkliem. Atarums, tā
veidošanas tehnoloģija. Aparta lauka kopskats un tā vērtējums. Aršanas metodika ar divu un
vairāku korpusu arkliem. Trapecveida laukuma aparšanas tehnoloģija maiņvērsēju arkliem.

Lekciju un praktisko darbu saraksts

1. Augsnes apstrādes vēsture Latvijā un pasaulē (lekc.).
2. Arāju organizācijas un to darbība Latvijā un pasaulē (lekc.).
3. Aršana kā augsnes pamatapstrāde, tās uzdevumi (lekc.; 2 pr. d.).
4. Kvalitatīva aruma sakarības ar augsnes tipu, aramkārtas biezumu, pēcpļaujas
atliekām, mitruma saturu (lekc.).
5. Aršanas ietekme uz augsnes agrofizikālajām īpašībām (lekc.; 2 pr. d.).
6. Arklu klasifikācija (lekc.; 2 pr. d.).
7. Arkla galvenās darbīgās daļas, to raksturojums un regulēšana (lekc.; 2. pr. d.).
8. Vērstuvju raksturojums, regulēšanas iespējas un piemērotība dažādu augu atlieku
iestrādei (lekc.; pr. d.).
9. Aršanas tehnoloģisko operāciju kvalitatīvais vērtējums ar dažādiem arklu un
vērstuvju veidiem (lekc; pr.d.).
10. Sacensību un parasto arklu aprīkojuma atšķirības (lekc.).
-3-
11. Sacensību un parasto arklu aprīkojuma atšķirības (lekc.).
12. Prasības un izpildes nosacījumi dažādiem arkliem kvalitatīvas sēklu gultnes
sagatavošanā (lekc.).
 13. Saarums un tā veidošanas atšķirības parastajiem un maiņvērsēju arkliem (lekc.,
pr.d.).
14. Atarums, tā veidošanas tehnoloģija (lekc.; pr. d.).
15. Aršanas paņēmieni ar divu un vairāku korpusu arkliem (lekc.; pr. d.).
16. Atsevišķu elementu vērtēšanas kritēriji un nosacījumi (lekc.; pr. d.).

Mācību un metodiskais literatūras saraksts

Pamatliteratūra
1. Kažotnieks J. Arkli un aršana. Otrais papildinātais izdevums. – Ozolnieki: LLKC,
1998. – 32 lpp.
2. Lapiņš D., Kažotnieks J. Laukkopība. – Ozolnieki: LLKC, 2000. – 247 lpp.
3. Latvijas arāju sacensību noteikumi. Ceturtais, papildinātais izdevums. – Jelgava: LLU,
LAO, 2002. – 24 lpp.

Papildliteratūra
1. Laukkopības darbu tehnoloģiju izstrāde. Aprēķinu metodiskie norādījumi. Sast.
J.Lācars, J. Tupiņš. - Jelgava: LLU, 1994. - 57 lpp.
2. Augšņu īpašībām atbilstoša apstrādes sistēma. - Rīga: Latvijas PSR VAK, ZTIP,
1986. - 46 lpp.
3. Handbush des Pflanzenbauer: Band 1. Grundlagen der landwirtschaftlichen
Pflanzenproduktion. Hrsg. Des Gesamtw. – Stuttgart, Germany: 1997. – 860 s.

Ieteicamā periodika
1. Saimnieks LV. Rīga: TEE BIO ISSN 1691 – 1598.
2. Agro Tops. Rīga: Aģentūra Agro Apgāds ISSN 1407 - 5164.
3. Research in Agricultural Engineering. ISSN 1212 – 9151.

Informācija par studiju kursa ,,Aruma kvalitātes vērtēšana’’ izstrādāšanu, izvērtēšanu

un saskaņošanu

Programmu izstrādāja:
asoc. prof. A. Bērziņš............................

Saskaņots:
Augsnes un augu zinātņu institūta akadēmiskā personāla sēdē 2011.g. 22. martā
Augsnes un augu zinātņu institūta direktors .............................prof. A. Kārkliņš

Lauksaimniecības fakultātes Metodiskās komisijas vadītāja..............profesore Z. Gaile

2011. gada 22. martā

Lauksaimniecības fakultātes dekāne ................................................ profesore Z. Gaile.

2011. gada 22. martā
A. Bērziņš 63005632 -4-