Par welti mihlets.

is Mdsâ6 şmslllkmn.

- -no

Lappas Mahrtina.

Daschs ļauņâà, ķaS

Un şaļdâ îaimè preezajahS.
Ittsst Modcen lài
Tas ruhkti raudot nowchşcknb?
»Man wişS us muhschu vasndi».
Es eşmu welti mihlejiS.

sTreşchà drukg.)

1885.
Rigá,

O.Jacgerman pgabdeens.
цензурою-Рига,
Дозволено
г.
1885
Декабря
30
 Preekschwahrdi.
Ar dauds lcelaku preeku laşu, jeb klausos Widsemê no

tikuşchus stahstusķ neka şchahdus tahdus no zitureenes. tapeliz,

ka Widseme ir ta semite. kur mani şentehwi ir dsihwojuşchi un

zeetuşchi. Widseme ir ta semite. kur tee wele

apakşch saļahm
nahm lihds tanī laikam duşehs. kamehr tos reis ta Wişuwa
à balşs ari kur
'ci
modinahs. Widsemê atrodahs ta weetiņa.
«S pirmreis şcho pasauli eeraudsiju. kur es daschus preekus un

ari daschas behdas peedsihwoju. un ar wahrdu sakot, kas es

esmu, tas es esmu Widsemê un kas man ir, tas man ir no

Widscmes. Widseme ir man mihļaka un dahrgaka pat,',

wişahm semehm pasaulē. —
wiņa ir mana mihļa un dahrga
tehwija! —
Tapehz par Widsemi domājot zeļahs daudsren
şirdî tahda apņemschanahs:
Tew swehrcju us wişu dsihweS muhschu.
Ak tehmija! ka precksch tew's strahdaşchu!
Preekşch tewis pilkstehs şirds. tew dsihwoschu!
Kà ihstens dchls tew allasch klauşigķ buhşchu!

Wislabaki ari patihk. kad ziteem ko W<d

man stahstu.
semeS notikumus stahstit. —
Bet WidsemeS notikumi guļ
gandrihs wişi apaksch beesa noşlehpumu avsega, kà tas ļoti

gruhti atrast.
Poşlehpumu dcewe ir manas karstas wehleşchanaS klau

şijuşe un kahdu stuhriti no noşlehpumu apşegas pazehluşe

manahm gara azim ļabwuşe apakşch ta dauds mas eeşkatitees,
tà kà waru mihļeem Latweeşcheem şcho us preekşchu
un war

buht wehl kahdu notikumu par Widseini pastahstiht.

 Stcchstu rakstitajcem ir tahds ceradums. wairak tikai

notikumus wecn şarakstit, jeb ari tahdus, kurôS

preezigus
behdas par preekeem pahrwchrşchahs. Bet eşmu, dschwè
eewehrojis, ka katram ncşpihd wişs nieenumcbr preeşa şiulite.
bet daudseem, ļoti daudsecm. dsihwes dcenas behdu mahkoni
aptumşcho un şirdis aşi likteņa dscloņi şabada, un ka wişeem
nepahrmehrşchas wis bepdas par preekeem, kamchr tce sem

şchihs şaulcs dsihwo. Z'k dascha şirds.naw lihgşmojuşecs şaldôs

jaukās zeribâs, bet liktens weenâ paşchâ brihtiņà
preeto? un
—

wişus preekus panelmns un zeribas secdus nopluhzis. ko tce

lchds kapa malai naw wairs atdabujuşchi! Zik daschas şirdis
naw pateeşigi mihlcjuşchas un domajuşchas, ka wiņas nepa-

şpehs nekahda wara şchķirt, un tomehr wiņu mihlestibu isira

un tahm bij us muhschibu jaşchķirahs! Tapehz eşmn şcho
stahştiņu brhdigu sarakstījis.

Tu, jauniba, kam şmaida

Wehl saldamihliba.
Ko prceki wişur gaida,

Tu warbuht sewl domâ,

La muhicham tew tà ees:
Bet leez to labi omâ,

Ka wişs war
pahrwehestecS;

Jo liktens paşpehj sşchi

Şcho tawu laimi şkaust,
Un —
bes kalņam —
knaşchi
Tew secduS laust.
zerili's

Nigâ. 2t>. Nowembcrî 1871.

Sarakstitajs.
 î,

Äeezpudşmità gadu simreni. kad pahr inuhşu mihļo telMn'j«

warcni bruņeneeki waldija, kas şamàs stiprās pilîc, kuru
mchl
drupas wchl tagad waram rcdsel l'agatil'à un gresmdà dşih-
woja. —
bij Widsemê dauds wairak mesctiu nekà klajumu.
U, stakweem krasteem atradahs dauds kwadratjuhdsehtt
leeli osolu un
preeschu meschi, ļas wanak simteņus vij

n>ezi. Şchajôs mcschàs atradahs şckur un tur kahda pils. ar

deeseem v»
stipreem muhreem, augsteem torņeem un
dstļecm,

plareem grahivecm wisapkahrt. pahr kurenn, ja kahdu pilî

laida w-j no pils islaida. no pilsm.hrteem t'ltu pahrwilka. to

pehz aikal uswilta. Şchur un tur kahļi apkahrr pilīm bij pa

meschcem iskaişitaê buhdiņas. kureem auglīgi lauki saļoja,
ap

ko muhşu şcntehwi gruhli strahdadami lai bruņene.-

keem pilîs nelruhftu pànkas,

Bij karstas deenas pawakars juli -nehneşîi şaule şlehpahs
jau ais koku galotnēm, kuras miņa koşchi apseltija. jìahdà piìi
augstā istadà schdejn pee loga kahda jauna skaista meitiņa tah-

dàs drehbês. tà toreis mchdsa druņeneeļn meitas walkal. ģehr-

buşees. Wiņa skatijabs nopcclni us mescheeiu un kalneem, pee
ka wina katrā dcenà dauds stundas vanādija, kamehr minas

brunenecku sahlè ar kaimiņu bruņeneckeem dallejahs jeb

us medlsmaiiu jahja. Wiņa schdeja tik mcerigi. la to usska-
tot b>j jadoma. ka Miņa snauscb. kahds Tu maivns

Kà Tu ehku
meistars eşi! pasaules eegrosij's nn ispuschkojio!
 6

Katra sahlite un katris tahrpiņşch rahda Tawu leelu gudribu!"

Tà miņa brihscham issauzahs.

Tè us reis rahdijahs palir meschu beesi tumschi padebe-

smi un mehlahs. kà leels wadmalas baļis. us augschu. koki

sahka lozitees un pehz pahra minutcem bij wişs gaiss apmal)-

wehtra ploşijahs. ìeetus gahsohs kà gaisa
zees, straume no

scmê, pehrìons dimdēja breesmigi ruhkdams un sibeņi parahdi-

jahs. kà apgaismoja us azumirkļeem
warena uguns-straume un

gaisu. Ar mahrdu sakot, rahmajs gaiss bij pahrwehrtees par

breesmigi lrakodamu negaisu.

„Breesmigs negaiss! un teyms wehl naw no medişcha-

uas mahjâ. Kad tik wiņam kahda liksta Tà Alida
neuseet."
itas bija meiliņas mahrds, kas loga sehdcja) sazija.
pee „Bet
tahdâ laikā miņsch tak nebuhs us lauka! buhs warbuht kahdà
semneetu buhdiņâ eegahjis kamehr n

Wiņa aiswilka preckşchk.irus l

migos sibemis newaretu redsct un staigāja sa ar

pukstedamu şirdi.

Ap pusnakti palika gaiss rahi

iņehneşis r.ihdija brihscham samu -baļno ģihmi zaur padeh?

scheem. —

kamehr pehdigi wehjşch ;

bij atkâl rahms un skaidris.

skanēja Alidas
Kahdu stundu pehz pusnakts ausis pa
kamu skaņa. Wiņa steidsahs pee loga un eeraudsija mchnes
gaismā jahlneeku pulziņu nahkot, kureem wcens ahtraki pa-

preekschu un ziti lehnôs soļos pakaļ jahja.

Kamehr pirmais jahtnceks bij pili aissneedsis. Alida bij

tiltu
şulaineem pawehlcjuşe wahrtus atwehrt un nolaist un
krita wiņam kaklu
steidsahs patc preeziga tehmam preti, ap un

->»
issauzahs preezigi: „Paldees Deem->">

nahzis. man bij leelas bchdas temi'

„Es wedu kahdu weeşì lihds." - M^UMS.

sazija şawu meitiņu butşchodams. Niņsch
meitiņa Miņa inihkstu
eewainojees. Leez preekşch
un
gahda smalkas un mihkstas iupo

aisseet. Es gribu tik ilgi, kamehr ahrsts aļnahks. ayW

meetu pee miņa pildit."
 Bes ka buhtu tehwam praşijuşe, kas tas şweşchajs ir un

kahda kaite wiņam. Alida steidsahs lehwa pawehles isdarit.

Drihs bija laba gulta ustaişita un eewainotais şweşchineek»

tanî weegli eenests. Bruņeneeks Hellmuhts darbojahs wiņa

aşinaiņas wahtis weegli isinasgadams un tahs aisşeedams. pee

ka Alida ar şawahm mihkstam. baltahm roziņam wiņam pa-

lihdseja. Negribēdama istabas meitas no jauna modināt mina

pate nesa uhdeni un meklēja is sahļu skapja sables. ar ko wnh-

liS Maretu smaidit.

Tiklihds ka şweşchà ģihinis no aşinim tihrs bij. tad

kvscha wihrişchka seja nahza redsama; miņa tumschas azis

rahdija droşchşirdibu. mina muti apehnoja koscha bahrsda un

tahda .pat krahsa (pehrme) bij miņa kas koşchâs

mateem.
ļihds miņa plezeem nokahrahs. Wiņşch wareja tikai
sprogās
25 gadus mezs buht. Wiņa apģehrbs rahdija ka miņsch pee

bruņenecka kahrtas peedereja.

Wiņam bij leelas şahpes. là kà knapi maieja muti

plahtit un sameem kopejeem par miņu Samariteescha darbu

pateizibņ isşazit. Wiņşch usskatija Alidu ar leesmainahm

..z'm. pee semis domādams' „Tahds skaists eņģelis un tahda
tikla sirds ir reti atrodami,"
pasaulē.kopa
Alida usskatija miņu pilna lihdszeetibas. jo miņa noma-

nija. ka miņam bij leelas sahpes jazeesch. Kad miņa mahliS

bij aisseetas. tad miņa sagatamoja miņam wehşu şpirdşinadamu
dschreenu, ko
miņsch dsehiis jutahs drusku atspirdsces un pa-

teizahs Alidai zaur mihligu azu usmeşchanu. Wiņşch aisiniga

drihs pehz tam. Kahdam sulainam majadseja Miņa maku
pee

turēt, lai waretu wiņa paģchreşchanas ispildit.

Alida pirms gulēt gahja. aisņehma smcscho jaunekli

samā wakara luhgşchanâ un luhdsa. lai Deems tam drihs

Meselibu peeschķirtu.

Atsauktais ahrsts apleezinajo. ka slimneeks. ja netiktu

ruhpigi kopts, marot dsihmibu paspehlet.

Btuņenecks Hellmuhts Alida kopa smeschneeku arlee
un

-lako tuwaku mihlestibu. miņsch bij tiktahļ ntspirdsecs. ka

Kad

mareja tad miņsch stahstija sameem kopejeem. ka miņsch

esot no Walmecres pils. bruņenecka f. Stucklandta dehls; esvk

us Rigu bijis, kur miņsch no bruņeneeku meistara Walni^
par
 8

ras tepşneşi apstiprināts. Us mahju jahjot esot sulainis us zcļa

nomiris un negribēdama», srveschu zilmeku par sulaini peeņemc.

esot meens pats samu zeļu tahlaki usņehmis. Bet nemanot

esot sirgs no ihsta zeļa nogreesees un ta miņsch meschà apmal-

dijees, kur minam maldotees usbruzis pehrkoņa negaiss; sirgs
miņu koku saknei», ko miņsch tizis ļoti
nosmecdis pret zaur sa-
dausits, kà bes samaņas tur guļot palizis un buhtu turpat beu

dsees. ja ncbuhtu schehlsirdigi zilmeki miņu glahbuşchi. Wiņşch

pateizahs atkal no javna bruņeneekam v. Hellmuhtam un miņa

nieitiņai Alidai. şawas slapjas azis slauzidanis. miņu

par
kopschanu.

Bruņenecks Helmuhts bij ar sameem jakts-pamadoņeem

tahda ogļu dedsinataja buhdiņâ pret negaisu patmehruin-u atra-
dis, mehlaki us pili jahjot, bij smescho jaunekli atradis
un
asi-
nis guļot. Wiņşch bij tuhlin pamehlejis sulaincem koku
no sa-
reem un' lapām nestūmi istaişit un «ainoto s.'.schueeku lihds

us pili ņemt.

L.

Alida bij lihds schim şawas !'»as cuas tebma

pili wairak wcentuUbâ un newàigôs pamadijuse. no

vasanles ruhpehm. kahribahm an wiltibain »eko mşinadama, W?

i>ai islikahs scki pasaule. >s pils logecin ahrâ skatotees, par pa-

radisi. Wiņa ka kalneem

nemās nesinaja, ais teein v»
mescheem
ko Miņa ais kaujas pils logeein redseja. mehl zilmeki esor.
zaur
Wiņas tehms, pilsļaudis. pahris kaimiņu biuņeiicetu. kas mi-

nas tehmu beeschi apmeklēja un tee pee pils tuwakee scnmeek,,

bij tee meenigec, ko mina lihds schim pasina. Wiņa jutahs

tahda weentuligâ un kluşà dsihmc .à.

dcht ka miņa zitadus dsihmes preckuS ncpasin.

negribēja miņas ar pasauli pasi! '.'mv dant.

bij şamâs dsihwibas deenâs deesgc. . !!!>chz!jces

şliktahs puse? pasiht un daschus raottun?'.!? peedsà M

tadehļ Mcentuligu dsihwi eemihltjees. 'isecschana is

nenotika tnhlak ka us medibu un miņa satikscha?
 9

wekeem no şawas kahrtas bij tikai ar teem diweem peeinine-

teem kaimiņu bruņeneekeem, kas miņam jau no behrnu deenam

bij ustizami draugi. Ari şawu mihļo meitiņu, kas miņam no

ko wiņşch paşaulê mihlcja, bij

mişa. atlikuşe. wiņşch gribēja,
ja ne ilgāki, tad tak jaunibas deenâs preeksch pasaules slehpt.
to pehz ruhkti noschehloja; jo kas pasauli masak pasihst. to

pasaule war ar lehtaki peewilt. Wiņşch pats mahzija Alidal

tahs mcijadsigahs sinaschanas (miņas mahte bij miņu dscmde-

jot nomiruse), miņsch bij miņas audsinatajs un miņas wişs.

Tà bija Alīdas dsihwes deenas weenadibâ un meeribâ pa-

gahjuşckas. Wiņa bija 18 kad Alis f. Stuckland

gadus weza,
miņas kopşchanâ slimoja. Miņas tchms iahma miņai Ata
pee

gultas sehdet un miņam ar pasakām laiku kawet. Wiņai pa-

tikahs klausitecs, kad Atis miņai stahstija, ko miņsch peedsihmo-

jis un redsejis, ka Mchl esot pasaulē dauds stiprākas, leelakas

.nlia mmas tehma pils un wehl dauds jau-

ka?, mcschi un kalni lieka tee, kas ap wiņa tehma pili atro-

dahs: wiņşch tai stahnija zilmeku darbeem. dsihmoschanu

var

v. t. pr. Ar mahrdu sakot. Miņsch tai darija to sinamu. nv

hwê nebij ne şapņojuse. par

bu raisem. kas pasaulē malda,

miņai ne vuschplehsta mahrdiņa. Zaur lv

>ehlaļ)s Alidas .şirdî kgbroschana pasauli redset. no kurat wiņa

nk şlaî- .'j-:.-as leetaK. dşirde;-?. Wiņai islikahs tagad tehma
pils. ļo sch >.. paradisi un laimes klehpi ture-

juse, par zeetuniu un

posta meetu.

Bet miņas
nemeen ilgoschanahs pasauli redsct, Atis bija
sirdī zehlis, bet Mthl dauds saldākas un stiprākas juhtas bij
miņas ko
kruhtis pamodinājis; ra bij mihlestiba. Naditajs
katià stidi eelehjis, bet kas miņas şirdì bij lihds schim ap-

slehpta milejuse, tà secds pumpurā. Ata koschcns maigs,

miņa mihligas azis maloda darija schihs saldas
un
laipniga
juhtas n-à'e ludî jo jo leelakas. Deenas miņai ne-

meentulibà loga şehdet, bet tikai pes

pee
i?l-!i.>ļ win,i sapņoja meenigi no miņa. )a.
m,ņa m<>r Ati mairak un saldāki mihlet, nekà

~ij,ļo aiņu
> no pat pirmā azumirkla, kad

ŞWffl) no »arra Hilmon' bij pamodecs un Miņu rediejis.

Kahdâ nhtâ ka!> ?il>da misu nakti bes bij palvadi-

mcega
 10

juşe un tikai ar saldam mīlestības juschanam us Ati. kameju-

şees, miņa Ata kambari atrada miņu
—
gahja agri us un

pee loga şehschot. Wiņa krita ar eekarsuscheem maigeein un

pukstedamu sirdi miņa kruhtim un issauzahs: „Ati. mcd

pee
mani lihds tak lcelâ pasaulē, no ka Tu man tikdauds jauku-
mus eşi stahstijis. jeb palecz weenadi tè
pee mums! Es Temi
turu tik mihļu. ka nemaru bes temis dsihmot!"

Atis, kas to nebij no miņas gaidijis, apkampa to ar

abam rokam un speeda dauds butschiņas us miņas karstam

luhpam. —
At. kurşch war aprakstit to, ko teem sirdis sajukt,
kas pirmorcisi mihlejahs! —

Patlaban nahza rihta-saule pahr kokn galotnēm pahri

un suhtija samus sposchos starus zaur logu samihlejuscheem
azis. it kà gribētu miņeem lihdspreezatecs.

~Reds. Alida, kà saule us mums smaididama skatahs.

Wiņa lai ir leezineeze, ka es apsolos Temi muhscham mihlel,
ar Temi meen kopā zaur scho dsihmibu staigāt un ar Temi pa-

nest misu, ko tas Wişuaugstakajs pehz sama smchta un gudra

padoma mums usliks. Kamehr reis tur nonahkstm, kur muh-

schigà mihlestibas.saule saule spihd, kur ar şwehteem enģeļeein

to tehwu godaşim slamesim. kas ir tihra mihlestiba."
un pats
Tà Atis runāja ar pilnu sirdi un speeda no jauna Alidu pee

samam kruhtim.

Kamehr tce abi tà meens pee otra kruhtim gulēja un

butschojot samu mihlestibu apstiprināja. Alidas tehws eenahza.

Şawu behrnu pee smeschneeka kruhtim ceraugot. miņsch palika
us sleegschņa istruhzees stahmot. Alida. miņu ceraugot. skrehja
miņam preti, apkampa to un şazija preezigâ balsi:

~Tehms, es w>ņu mihlcju! Es miņu mihleju là. kà

nemaru rvairs bcs miņa dsihmot!"

Bruņenccks Hellmuhts peegahja Ata, kas istruhzees
pee

tur stahmeja un sazija ar meentecsigu un dusmigu balsi:

„Ati. tas ir mans meenigais behrns. mans miss, ko >>ļ-

lens man atlizinajis! —

Es esmu dsihwibà daudsrcis peewìlie
lizis; — luhdsams ncatmilini no manis manu pehdigo dsihmi-
bas incitiņu. Es tak Tem dsih-
preeku —
manu meenigo esmu
mibu bet nek? ļauna darijis, Zu tak klausisi ne
glahbis. meza
 11

laimīga wihra luhgşchanu?" Tè pahrwehrtahs weza bruņe-

neeka dusmas par aşaram.
.Es mihleju juhşu meitu patecşigi un taisni!' Es to

mihleju pahr mişam paşaules şeewişchkam! wairak nekà şawu

dsihwibu!" Al>s issauzahs wezajam pee kahjam krisdams.
~la luhs gribat samu behrnu un mani laimigu redset, tad

miņu muhscha draudseni samu smehtibu

neleedsat man par un

us to. Es gribu Jums par ustizamo dchlu buht" —

„Es tizu taweem mabrdeem. dehls'" Mezajs sazija un

eelika Alidas roku Ata rokà. „Şchè kew miņa. Pee temis

lai miņa atrod patmehrumu pret pasaules usmahkschanam. kad

manas azis buhs nahmes meegs aisslehdsis. —

Lai muhsu
lehwu Deews juhs şmchti kà es juhs smehtiju!"
Ar to nu bij Atis ar Alidu saderināti.

samu saldumu pilnigi tahs

tikai, kur katra miņas
gad
?a us Ati. miņa sajuta, ka

dsihm.ba ihsti i>i. Miņa sehdeja

miņas c
Tagad ar

miņa kruhtim un klausijahs

us w'Na k.,d wipşch par pasaules jaukumu, par
Wiņas
gresno tehma pili v. t. pr. stabstisa. ilgoschanahs bij.
Uê un. atstaht tehma pili, ko

'rasti un dauds simtu gadu «ezi osoli

'

no pa-

saules schķchra. kur miņai katra deena bij kluşibà aistezejuse

un kur. ar wahrdu sakot, miņai miss likahs ismiris. Gan

miņa mihleja şawu tehmu tàpat ar behrnischku mihlestibu, ka

lihds schim, bet mihlestiba us Ati bij dauds stiprāka.

Atis gribēja katrà dcenâ zeļâ, us sameem mezakeem

dotees. kas Miņu marbuhr par miruschu turēja un no miņeem

alļauschann luhgt. Alīdu samu şeemiņu pahrmest: bet

par

Alda lerunāja wiņu arween mchl palikt.

majadseja tai lak notikt. Alida sahka

Pehdigi pate

«iņu skubināt us şchķirschanos. tà «aretu reis atkal preezigi

şatiktees un us muhschu sameenoleeS.

s zeļu demahs, bij Alida glu-

pahrnà-uş.-'S. Winas igs gars bij sudis. «iņa bi>

prec

W>Ma un klusa, ko kahdu neiauii

paredsedama. Wiņa ap-

Ati. şpeedt- ro :?ev pi.- n wam kruhtim un prasti» asa-

 12

ras slauzidama, kas kà pehrles minas azîs inirdseja: ~Ati,

maj mehs atkal şaredseşimecs? waj Tu mani pateeşigi tà mihle,
kà Tu man un tchwam şoliji?"
Atis şpecda to şawas şirds un şazija to karsti butşcho-
pee
dams i ~Alida, waj Tu eşi us manu mihlestibu şchaubiga palikuşe?"

„Es neşchaubos ns Tawu mihlestib», bet man tà ir

gan

ap şirdi. ka mehs wairs nekad neredseşimees." Alida şazija

şchņukstedama.
~Atmeti mans weenigais şirdspreeks. tahdas domas;

tahs muhşu şchķirşchanahs brihdi apgruhtina. Es tikko buh-

şchu no
wczakeem alļauschnnu dabūjis, un es lizu ka wiņi

manas zeribas neahrdihs. steigşchos tuhlin atpakaļ, —

un

tad neşchķirşimees lihds nahwei."

Wezajs bruņcneeks şwehtija wchl Ari un şazija: ~Ej

tad nu. dehls, zeļà lar leek labi
un
debeşs wişain isdoiecs."
Atis şpeeda wchl reis Alidu şawas strds un skà'-
pee

stija is minas azim asaras. ?ad

leza sirgnm mngurâ un isjahja
is pils aulişki. Ari minam
palika schķirarees sawadi ap şirdi.

Alida şkatijahs pakaļ kad wiņşci,

zaur logu minam un

mesch'malà mehl reiz atgreesahs. tad miņa wehzinaja mehl ar'

lakatu.

Wiņşch jau bij şen meschà bet mina skalijahs

arween wehl logu. —

Peddigi mina nosehdahs pee

şawa galdiņa u>i sazija raudādama: „Es miņu wairs

redseşchu." Ari tehms nemareja miņu apmeerinat.

lî.

Atis
Zrihs lnehneşcbi bij jau pagahjuşchi. kamehr scbļik
rees. un mehl miņseb nebij atgieesees. neds kahdu sii'U şuhlijis.
Bahla un ar asarainam āzim Alida şehdeja katrā deenà
pee

gaidija us samu mihļako. Ber Miņsch nenahza

loga uu un !>-

miņai „Es miņu mnirs

------nahza. Wisas zeribas bij vagalam.

neredseschu." tà mina anveen sabija un staigāja nemcerigi pa

naktīs mahre reti miņas maimanas

pils istabām. Pat ineega
 13

apkluşcja. Wezajam bruņencekam bij ari şirds şagrausta. Wiņsch

meitas.
nesinaja nekahdu apmcerinaschanu preekşch şawas
„Tu esi peewilta, kà es eşmu daudsreis peewilts tizis.
ir
Mahzees şamu şudi waldit. Şchi tew ta pirmā reisa; tah-
tu peedsihwosi mehl dauds, kamehr tik
das pccwilşchanaS weza
buhst, kà es eşmu." Winşch buhtu şawu dsihmibu nodewis,

ja buhtu warcjis ar to şawa behrna şirdsmeeru atpirkt.

Wiņsch apņehmahs zeļâ dotees, Ati usmeklet. lai sinatu

jeb to kahds liktenis
waj tas şawu smehreşchanu lausis. zits
aiskawe atgreestees.
Şagatawojecs us zeļu winşch eeaahja kahda rihtà Alidas

kambari un sabija: „Esi meeriga, behrns; es eeşchu Ati us-

mcklet. Drihs tu dabuşi sinat. maj wiņşch tew neustizams pa-
lizis. jeb zita kaļda litsta wiņu aiskawcjuşe." Wiņşch şpceda
şawu meitiņu pee şawas tehwa-şirds, butşchoja to un şazija
atkal: „Dsihwo weşela. behrns, un luhds Deewu. ka wiņşch
man liktu tcw preezigas siņas pahrncst."
?Ilida vamadija tehwu lihds pils wahrteem; tad steidsahs
'm, metal's zeļôs un pceluhdsa şirşnigi to

mahjo. Wiņas şiids ap-

>aiqn,em —

stari şpcedahs wiņas

i
jaun! zeribas
ka tchws atneşihs man kahdu prcezigu
nņu. miņu paşchu. un tad. ak ja. md
narouyi aiwcoips —

pahrwchrtişccs manas behdaS un

sirdssahpes par precku un

laimi!" Ar zcribam un ilgvschanam mina gaidija tehwu

katrā deenà Pahrnahkot.
Tchws pahrnahza. Jau miņa şcja nesludināja Alidai

nekahdu mchsu. Wina neusdroşchinajahs tehmu jau-

preejijUl

tāt; miņas asins tezeşchana siahjahs un aukstums pahrnehma

miņas lozekļus. Wiņa kà tehma preekşchâ
ftahmeja stabs un

usskatija lo ar stihmam āzim.

Tehma sirds tika breeşm'gi pahrņemta. kad miņsch şawu
behrnu tahdâ buhschanâ reds-ja. Wiņşch şnecdsa Alidai roku
un şazija ar drebcdamu balsi: .Padodecs, bchrns. tamam

asa», un zectam likteņa»,; tu mnu unihscham wairs neredseşi.'

krita us krehşlu. ka tahda, kam naw wairs nekahda
àtztnbu un nekahds şpehks dsihiror.

„Wiņsch ir miris!" lnuņeneeks şazija un elsoja

smagi, it kà
schee mahrdi buhla miņa», bijuschi gruhti istcikt
 14

UN staigāja ar zeeteem soļeem pa istabu apkahrt stihwi us

grihdu skatidamees. Kad wiņşch bij ta labu brihdi staigājis,

kas
tad palika preeksch Alides stahwot. samus maigus aisklab-
juse sahpigi raudāja un sazzija:
„Raud. Alide, israudees kreetni; asaras atmeeglina see-
wişchku sirdi. Tad zihneeS pret tawahm sirdssahpehm. ka

Minas temi neusmahre. Kad tas Wişumarenajs tem un man

tahdu ruhktu biķeri dod dsert. tad dkersim to pazeetigi un pa-

mehs nedrihkstam Mina wisgudro
neşigâ prahtà; jo pret

prahtu kurnēt. Un Wiņşch mums zita neusleek ka tikai to. ko

pehz sama smehta padoma mums par labu reds. kaut taS
gan
mums isleekahs breesmigs."
.Miņsch ir miris!" Alide issauzahs balsi.
gaudodamâ
~Padodees, behrns tawam likteņam mahzees to
un pa-

nest." mezajs sazija.

Alida kratija galmu un prasija tad pehz brihtiņa atkal:

.Tu Miņu neatradi wairS dsihrvu?"

.Ne." mezajs atbildēja. .Bet nerunāsim mairs nemās

to; jo kas pagahjis. tas to mairs netvaram
par pagahjis.
panahkt."
.Tad tas bij welt> mihlehts." Alide sazija atkal, ka no

breeşmiga sapņa pamosdamees.

Alide palika slima. Pagahja weenS un mairak mch-

ņeschi; bet miņa wairs neatweşelojahs. Wiņas şirdî majadseja

gruhtai zihnischanai buht. Nemeeriga miņa mahrtijahs pa

gultu uu kad tehms eenahza. tad mareja manit. ka samadaS
bailes miņas sirdi mozija. kamehr miņsch pee miņas gultas
sehdeja.
Bruņeneeks Helliņuhts lika pahri labākos ahrstes atsaukt,
bet Alide neļahwa nemeenam no teem tumotees. NemeenS

ņesinaja dsiļi apbehdinatam Tehmam teikt kahda slimība miņa

meitai ihsti esot; jo us tehma prasischanahm miņi mas jeb

neko neatbildēja. Ari ahrsti domāja, ka miņai tikai behdaS
esot isiruschas mihlestibas dehļ un ka ahrstes palihg? newarot

pee ta neko palihdseht.

 15

Tikai Linai. AlideS ustizamai kopējai kaS wisaS tviņas

noslehvumus sinaja. isdemahs to peerunaht. lai ļauj ahrstem

Alleram pee minas ee-eet.

Pirms ahrsts pee mahjas Alidas eegahja miņsch pa-

preekschu sarunajahs ilgu laiku ar Linas. kura tad eegahja

Alidi us ahrstes peeņemşchanu şataişit.
Alide negribēja atkal ļaut ahrstam bet Lina
ee>eet;
miņas ka ja miņa
sinaja peerunat. sazidama, ahrstes palih-
dsibu nepeeņemschot. buhschot tihscham nahmei preti eet. uņ
ahrsts Allers esot mihrs. kam wişu warot ustizeht.
Allers bij mihrs no 40 jeb wairak gadeem mezs, miņa
maloda
mihligas azis, laipniga seja un patihkama padarija.
ka katris Minam pilnigi ustizejahs miņu mikleja.
un Pee
pirmeem mahrdeem, ko miņsch us Alidi runāja, kas miņa ee>

nahkschanu bailigi un kaunīgi gaidija. miņa palika droscha

un isstahstija miņam misu şawu şlimibas noşlehpumu.
Wiņşch sinaja ar sameem mahrdeem miņas şagraustâ şirdî
balsamu eeleet. —
Kad Allers schķihrahs tad miņa luhdsa, lai

rihtā atkal atnah?ok.

"

' .'> līdi katrà deenâ. Wiņas tchws red-

şa wino meerigaka palika, şahka zereht. ka

s»damS. arweenu

... gudras ahrstes şkunstes drihs atşpirgşees.

Kahbà makarà Allers nahza no Alides kambara un ne-

gahja wis us mahju. kà arween. bet us Linas kambari un ee-

teiza Linai ko ausi. us ko ta tuhlin us Alides istabu steidsahs.

miņa
Pehz kahdas stundas atnahza atpakaļ un eemuşinaja
ko ausis un tad gahja abi «s Alides istabu.

4.

Pili bij wehî wişs kluşu un snauda apakşch meega ap-

kad Allers Linu is Alidas istabas isnahza. Mēram

sega, ar

bij kahds kurmis roka. Abi gahja zaur pilsdahrsu pee slēpe-
ņeem wahrtiņeem. ko Lina klusu atslehdsa. ijlaida Alleri

ahrâ un aisslehdsa atkal.

 16

Kahdu wersti no pils us Gaujas krasta atradahs meschâ

kahda Meentuliga mahjiņa. kurā deewbihjigais kalējs Ramanis
ar samu şeemu meeribâ dsihmoja. Pee schihs inahjiņas pee-

aahja Allers ar şawu nesamo un klaudsinaja lehni pee durmim.

„Toho! tik agri mani jau apmeklē!" Ramanis. kas

nupat ka bij uszehlces, issauzahs durmis arslehgdams. Eerau-

dsidams Alleri kurmi rokā, eeuahkot, miņsch

ar mehl mairak
bnhnijahs.

Juhs, Allera kungs, mani tik agri pagodinajcet ar

şawu
Namams issauzahs ahrstam
apmekleschanu!" roku snecgdams*
tik kà
..Bet Juhs isskatatecs meentcesigi, it Juhs man
kahdu
şawadu sinu nestu. Nahkat. ahrsta kungs un apsehdeteeS
şchè us krchsla; jo, kà man leekahs. buhseet peekususchi."

„Pateizos, mezais draugs! esmu gan druska peekusis,"

ahrste sazija paklanotees. „Man ir ar Jums, ihpaschi ar

juhşu şeemu notiga runaşchana kahdas smarigas leetas dchļ."

.Labriht ahrstes kungs!" Ana. kalēja seema, eenahk-

daina sazija. „Bet kas Jums taî kurmitî ir?"

Allera ģihmis p.ihrwehrtahs şehrigs. Wiņich atmebrs

kurma mahku.

„Augstajs DeemS!" Anna issauzahs brihnodamees un

rokas şaşişdama. „Naman. skatees tak, kas ahrstes kunga

kurmi ir."

Kalējs eeskatijahs kurmī un eeraudsija ķişenôs eegulditu

behrniņu.

„Kas tas? Kur Juhs to ņehmat?" ta miņsch ahtri

praşija.

Patlaban bchrniņsch eesahka raudat. Anna ņehma to

us samam rokam schuhvoja skuhpstija to. tas atkal

un kamehr
aprima.
Bet nu sakāt luhdsami. kur to dabūjat un kur to gri-
bat Anna prasija siņkahrigi.
nest?"
„lums," ahrsts atbildēja wcenteeşigi.

.Mums?" abi prasīja us reisi. „Tas tak nebuhs Juhsu

paşcha behr—ns?" Anna Mehl prastja stomidamees.

.Usklausat mani." Allers eesahka stahstit. „Man bij

kahda behrnibas draudsene. skaista un unhliga meitiņa, augstaS
 17

kà
kahrtas un
bagātu wezaku behrns. kas gan bij lepni, jau
arwecn augstas kakrtas ļaudis, bet tomehr neaisleedsa man ar

miņu meitiņu katrà deenà şatiktees un spehlctees. Un es rau

dsiju zik ween ccspehju. şawai şpeļzļu beedrei preeku darit.

Wiņa atlihdsinaja to nian ar ustizamu draudsivu un raudşija

man wişadi patikşchanu darit.

Ar katru gadu palika muhsu draudsiba stiprāka, kas, lai

aan mekl behrni bijām, bij muhşu şi-rdìs dsiļi eeşakņojuşehs.

Lai reli kahda deena pagahja. kur es nebuhtu samu mihļu
gan
tak miņa mani katru kad
Karlini apmeklējis, avsmeizinaja reisi,
minas gahju, Un kad es nebiju
pee
ar preezigu klaigaschanu.
nolikta stundā pee miņas aisgahjis. tad miņa mani rahja.
ka es neturot şawu wahrdu. Äk! tas bij man tas laimigajs
laiks wişà dşihmibà!
Kad mehs ka!M peekususchi
wakarâ, no şpchleşchanas
dahrsà weens otram lihdsâs şehdejam. tad miņa manu roku sa-
twchrdama sazija: „Tu eşi man dauds labāks, nekà ziti sehni,
tu dari man wişu pa vrahtam. Es negribu muhscham no te-

Mis şchķirtecs! Muhşu abu azis b>j asarainas. Mehs

—

ap-

menis otram muhscham draudsibu. Ta nu bij

gan

behrniga solischanahs. bet tomehr mina bij tahda. ko es ne>

aisinirsischu un nemaru aismirst. kamehr kapā eeschu."

Te Alleram waloda aisrahwahs. Pagahjuscko laimigu
deenu isspeeda ij miņa asaras. Saņehinecs.
peeiniņa aznn

miņsch siaiistija tahlak:

„Mehs bijām mehl bchrni un nesinajam Mehl ne neeka

no ta, ka liktens daudsreis zilmeku zeribas un mehleschanahs

isahrda un daschureis us muhschibu isposta.' Mehs tikai sina-
jam. kà mehs weens otrani bijām m hļi ka
un domājam,
mums nebuhs nekad meenam no otra jaschķirahs.
Tahdà nemainigà preetà un pagahja muhsu behr
ņibas gadi ahtri, mums gandrihs nemanot. Bet muhsu sirdis
palika arķen meena otrai ustizamas.
Bet tè peenahza peepeschi muhsu schķirschanas stunda.
.. -
pirmajs sahpigs sitecns. ko liktens lika muhsu sirdim sajust.
—
Behrnu skolas zauri gahjis. mani Mezaki. nabagi bubdami.
nemarcja mani lahlak skolot un gribēja tadehļ kahdam amatnce-
kam dot. Bet Kartiņas
par mahzekli tehms, kas bij eeksch ma-
 18

nis gaişchu nomanījis, wthlejahs, laj manis kas '

garu no

mairak isnahktu neka prasts amatneeks. Wiņşch mani şuhtija

ar şawu naudu us Rigu şkolâ. un kad tahs skolas biju zauri
gahjis. us Wahziju. ahrsta sinaschanu, us ko mans gars ne-

sahs. studēt. Katru brihmlaiku. kad no skolas pahrnahzu,

eS pamadiju mairak pee Karlinas. Kad atkal projām zeļoju.
tad schķihramees tahdu apņcmschanos, ka mehs. kad
ar
buhschu
ismahzjees, paliksim muhscham kopai jo no mubsu bchrnibas
draudsibas bij isauguse mihlestiba. kas muhsu sirdis karsti
kmehloja un meenu pee otra peesehja. Mehs atjaunojam
samu behinibas laika solischanos, ka mehs Meens otru muh-
scham neatstahsim."
Atkal Allers atstahjahs şlauzija şawas slapjas
un
azis.
.Komehr es uszihtigi samu studcschanu us preekschu
nomira mani mezaki. Ass likteņa şiteens. kas mani
Medu. zaur
to aisml'ina.

„Es pasihstu tawas şirdsşahpes."

kad es no skolas pahrnahzis. kapeem raudas!
pee .Bet
kà mihrs
esi, un
panes şchihs pazeetigi. Dalui samu
eerasto zeļu; seme grib atpakaļ.dabūt. !o miņa

nu
gan tM naw wairs mceşigu ' >,i» tu mlml-.n atstahtS;
es gribu par temi armeen mehl us vrcekschu gahdat. kad tu

tahds godigs un tiklis paliksi,' ļaht'> tu libti schim biji."

Un kà Miņsch şolija, tà wiņsck ari kà ? > vs n-ani

par

netruhka nekas, kas zeia tah-

gahdaja; man ma>. pee

ļak staigaschanas majadseja. —

Es beidsu samu mahzibas kursu un pahrnahzu no Wah-

zijas ar apleezinaşànas raksteem. ka esot pilnigs ahrsts.
Man laimes mans labdaritajs mani saņehma us-
Mehledams un

slamcja manu uszihtibu; jo manas lcezibas sihmes rahdija, ka

es ar
samu mahzischanos zitus skolas becdrus pahrsneedsis.
Un kà es samu galmu pilnu sin , pahrneşìtziĢ
un neapgahnitu sirdi. Mans la! >?r's

was sirds, sauza par samu mihļo deii'n un pre şuwaê

meitas, laj Miņai, kà jaunajs ahlsts vreekschā stuhbos

Nespehju isteikt, kahdus preekus sirds

mana ļao- -..jutņ-sM
kad us Karlinas istabu gahju. win>> ai manu negaidM
schauu un ahrsta godu pahrsteigt. —
Bet breesmigi iskn /

paliku usşleegşchņà stahmot. kad m dmmis biju atmehris. --

 19

Wina şehdem bahla un ar asarainam azim. —

.Deewa pehz.
Tu raudi!" tà es şkrchju miņai klaht.
Karlinn. şauzu un

.Kas Tew notizis?"

Wiņa mani pasihdama, metahs pee manahm kruhtim uu

ka buhtu şpehjuşe runāt, raudāja dikti. Es apkampu to

bes
zceti un şpecdu pee şawas wihrişchkas şirdS. —

Pirmo reisi
man zehlahs tahdas domas, kas mums buhs laikam us muh-
schibu jaschķirahs.
Kad miņa bij ilgi pee manas kruhts israudajufees, tad

wiņa sazija ar sahpigu balsi: „Muhs grib schķirt, —

eS

kşmu kahdam —

zitam Mihram saderēta. —

mehs nedrihkstam

mums peedcret, kà mehs meens otram şen şolijuşchces!" —

balşs aisrahmahs aşaru miņas

Tè miņas un
straume pluhda is
azim. —

Sahpigs greeseens specdahs manu sirdi, un tanî

zaur

brihdî es ihsti sajuta, zik karsti mana dmehscle Karlinu mihļo.

Es speedu to zeetak manas kruhts un metu kà lauma sa-
pee

mos smehmdamas azis apkahrt. it ka gribētu pret misu pasauli

kad miņa usdroschinatos man to atraut, kas manai sirdei
zihnitees,
Tad
zaur tihras mihlcstibas smchļu saiti peedereja. —

apmee-

saziju Karlinu: ..Dahrgakà, maj

>.>..»/.! sa:-.'u şndu un
us
tad mums nekahdas zeribas wairs naw? Waj ta tamu mezaku
gribeschana, kas Temi speesch pee zita mihra eet!"

„Ta ir mana
mezaku gribeschana," Miņa atbildēja schņuk-
stedama. .Jau no manas behlnibas bij ta miņu mehlescha-
nahs, mani ar samn drauau dchlu savrezinat. kas bij manam

karā dsihmibu —

Mehs tikām saderināti, kà

muhsu wezaki samā starpā to bij sen nosvrecduschi. Warbuht,

kà w nsch mani mihle. bet es miņu nemaru un nemihlcschu
muhscham."
.Waj miņsch ir teizams jauneklis?" es prasiju.
.Winşch esot goda schns." Karlirm atbildēja, „un pehz
mina usşkata miņsch ir gan to mchrts, ka miņsch Maretu tei-

seemu aplaimot, kuras sirds mehl ir brihwa. bet ne

zamu
mani, kas samu sirdi tew us muhschibu nodewuşe."
Wiņa skubināja mani, laj eemu miņai lihds, MiņaS

mezakus pecluhgt. kamehr ta lceta mehl grosama. laj tee ne-

schķir sirdis, kas jau no behrnibas meenotas.

Manā sirdī zehlahs gruhta zihnischanahs. Mihlestiba zil)-

 20

nijahs tanī pret pateizibu. Ģandrihs bu!'t mihlestiba pahrspehjuse.

ja man nebuhtu ahtri prahtà schahmees. ka es nebuhtu mis

par atirstu tizis. ja Karlinas tehms nebnhtu par mani tik

dauds
.rahdajis. Mana şirds sazija mani „Tu neman ra nodomās

kas temi mihru darijis. kas temi

jaukt, par par làpat gah-
d'ajis, kā samu dehlu, tem majaga pret miņu
pa? misa muh-
sel'â bubt un ta mihram. to gruhtako zeest. lai

mina nodomās peepildttoo,

*
„Karlina." es saziju „Tu sini ka es temi karsti mihleju
un ka tas. ka tu man teczi atņemta, man nepanesamas sah-
dara. Tak nemaru tamu mezaku nodoniain starpā
pes
maisitees un miņeem. kas man tik dauds laba danjuschi, zaur

to ruhktu nepatikschanu darit. Mana nepateiziba un tama ne-

pņklausiba miņu şìrà ļoti sahpinatu. Tapehz ļausim Miņu

notikt. Es ka miņi buhs temi

prahram tizu, godigam mih-
ram mehlejuschi un ar to tu buhsi ari laimiga. Muhsu
şchķirsehanahs şahpes maļīnahs ta laimīga behi
un ta apsiņa. ka esam samu peenahkumu dar>nn.di,"
peenuņa

„Waj ta ir tawâ mihlestiba?" Karlina prasija

un atleza no manam kruhtim. „Waj tu rvari tìk nxegli

şchķirtees? —Nu labi, es gribu sau wezàm k!>'Ģ
wari şawu mihlestibu tik ahtri uĶik meegli laust. tad man

majaga to ari darit. Ak! tas bij mclti nuhlets!"

Samu ģihmi ar lakatu apseguse. Miņa

wim ahrâ. bes ka buhtu mani usskarijuse. .

Es paliku kà apstulbis meens pats stahmot un raudāju,
kà iskults behrns." »

stahstischanas elsoja dikti.

Atkal Allers apstahjahs no un

~Tikai Meenu deenu preeksch laulaschanas es rcdseju

Karlinu atkal. Wiņa mani auksta, it ka
bija pret gluschi
mani bet mareju ka miņas sirdi
nemās nepasihtu; —

manit,
nen.eera melnra ploşijahâ- à«>> . >''Ä^>ĢŞŞff
Wiņa salaulāta gahja mihram
tika un samam jaunam
lihds us Miņa tehma pili. W nsch bij ihsti slamejams mihrS-,
kas katru zitu şeewişchku bubtu aplaimojis. Warduhl, ka
Karlina buhtu miņa salnām ar l.il>niga
pee
miņa buhtu tlgaki dsihmojuse.
Wiņa mira. kad samam wiyuim bij meitiņu dseindinajuse.
 21

ka pirmahs mihlestibas şirdssahpes miņu

Wcnbuht ar. no-

nahweja."
Allera galwa nokahrahê. Winşch şehdeja labu brihlinu
klusu, lozekļa nekustinādams. Wma laikam
ne
gars kamejahs
deenam.
pee pagahjuscham ,
„Mans amats dsina mani paşaulê," tà winşä) salika ai

kal ~Likahs. ka laimes

tahļak stahstit. mahtc gribēja man
zaur
td
manu mahkşlu atlihdsinat, ka miņa man zaur mihlestibuşinj
laupijuşe. Mans wahids nahza pee rumeem un tahļeeni zanr

to şlawà. ka man ahrstcşchana wişur labus augļus nesa. ES

tiku mairak meklēts neka mezi ahrsti. Es samantoju naudu,

zecnibu pee amMem un

semeem un pateizibu no teem, kam

şawu mahkslu biju palihdsejis. Bet şîrdsmeeru

ar un preeku
nemareju nekur atrast.

Pee Narlinas kapa ir mana mihļaka meeta. Tur es pa-

madu dauds stundas pagahjuşcheem laikcem sapņodams.

par
Tur man leekahs, ii ka miņas us mani nolaistos un sa-
gars

zitu: ~PazeeleeS lehnà gani, ko liktens Tem usleek zeest. Kad

nahme Tamu dsihmibas smeziti isdschsihs. tad Tu naliksi pee

./.....'S !U'. ais smaigsnem. Tur mehs şawecnosimees un mihle

kur ihstas mihlestibas
stmces muhschigi tur. amots pluhst un

katra azim asaras schuhst; tur ncbuhs likteņam Mairs nckahda

mara muhs schķirt." Ja. pee Miņas kapa ir ta meeniga
meeta. kur samu ccwainotu şirdi waru remdināt.

Zaur Karlinas nahmi ari

pee miņas rvihra ar wişs preeks
Wiņşch no daudseem. kam miņsch palihdsejis un ustize
jis. nepateizibu mantojis un peewilts tizis. Winşch atschķih-
. rahs tadeht no pasaules un dsihmoja şawà mcentuļâ pili.
samu meenigu meitiņu Alidu gribēdams rahs
—
no pasaules
blchdibas issargat -

pats audsinadams nu skolodams.

Pasauli nevasihdama Nlide usauga un usseedeja tehma

klusā pili, kà kahda rosite, Meentuļa dahrsa kakta.

Wiņas tehms atmeda tahda nakti no medibas pahrnahk-

dams kahdu ecwainotu jaunekli, Walmeeres pils bruņenecka

dehlu, ko bij niejchâ atradis asinīs guļot. Alide

—

kopa to.
kà schehliga Samaritecne. tas atmeselojahs. Wn?!
kamehr
bij meens otru karsti eemihlcjuschi un Alides tel'Ms scho
mihlestibu neaislecdsa.

Jauneklis zeļoja us mahju un solijahs drihs ar şamu

 22

mezaku usļauşchanu atpakaļ buht. laj waretu Alidi par şeewu

ìihdswest. Bet minşch eşot, kà teek teikts, şawâ wezaku pilî
miris. Şchi sina Alidi
sita ar
gruhtu şlimibu, kas wiņas

jaunu dsiîiwibu laikam nopluhktu, ja mana mahkşla nebuhtu

preckşch tahs ustizigi ruhpejuşehs.
Şchis behrninşch ir miņas nelannigahs mihlestibas
auglis. To nonesu jums. kam Dcews naw behrnu dewis un

luhdsu juhs, to peeņemt un audsinat par samu; jo Alides

tehms ncdrihkst ko netikuşcha
ne no sinat dabnt, tas buhtu
prceksck mina sirds nepanesamas şahpes. Tāpat buhs jums

par wişu manu stahstijumu kluşu zeest; jo es glabāju şawu

notikumu kà kahdu smehtu noşlehpumu preckşch paşaules.
Tikai jums majadseja man to isteikt. laj sinatu, ka es ta
pee

behrniņa t>ku kahda daliba ir ta. Es

un man pee gribu,
Karlinas peeminu dahrgu turēdams, nar mjrms meitas deblu

ar Misu lcelako ruhpibu gahdaht." —

to buhtu domājis, ka
„Kas muhsu pascbu kungu >ķ
tahdas behdigas leetas noteek/ kalējs Raumnis iaz >o. kad

Allers bij beidsis stahstiht.

„Mehs to behrnu pceņemşim un kopsim ar

mihlestibu, weenkahrti ka mums behrnu ka

nam «r>
oşrkàhrt:
tas ir no muhsu vilskunga famiļijas, kas inuli s ļiķdauds labu

darijuşe." Tà Anna sazija. vchrniņ. . uj

şchuhpodama. ..Wihriņ. Maj esi ar to >»t.tnl>

„Tawas domas lai ir manas domas/ Ramans a'bildeja.

„Es sinu, ka pee jums buhs manam audseknam laba

audsebu meeta. Nu mareschu par miņa likteni mcerigs buht.

— Juhsu puhliņu daudskahrt aismaksaschn; jo man ir. pal-
dees ta skanoscha metaļa mairak ka
Deemam. ne man tahS
majaga." Allers sazija abcein roku kratidams.

„Nu, Allera kungs, maj Juhs muhs tik

nu. par slikteem
zilmekeein turat, kas peļņas dehļ kibdu mihlesļibaS ļattu

dara?" Kalējs atbildēja. SĢ^^

„Kad es Juhs par slikteem turētu, tad jau >.s nebuhtu

samu auosekni Jums atnesis. Bet iv.hds darbs,

pee
ko
usņematees. mdrihkst bes algas palikt." ahrsts şajija pŞ>à
eedamS.
 0.

Diwpadşê gedi bij pagahjuşwi n» ta laika, kamehr taS

ko wiņà eedalijumâ stahstiju. Bruņeneeks Hell-

bij notizis.
muhts un miņa meitiņa A»ide gulēja jau şen nahwes meegâ.
Netahļi uo pils, us jauka GaujaS krasta, wareja redset trihi
blakām. Krusta wirsraksti rahdija. ka tur duss muhschi-
kapus
mecrâ bruņeneeks Hellmuhts, miņa laulāta draudsene Kar>
gâ
lina un w>na meitiņa Alide.

Alide. kad dchliņu bij dsemdejuse, atmcseļojahS gan

wehl pehz tam; bet miņas sahrtuins lihds ar miņas jaukumu

bij pagalam. Wiņa pawadija mairak stundas par deenu- tanī

istaba/kur miņa ar Ati bij miblestibâ kamejusehs. Tur miņa

şehdcja meena pate par pagahjuschahm laimigahm deenahm sap-

ņodama. Un kad ko miņa Ati bij
tahs preezigas stundas, ar

pawadijuşe, preeksch miņas gara azim tehlojahs. tad rviņaS

bahlee maigi smaidija. Tad miņa atkal sarabmahs. it kà

kahds schķehps buhtu miņas sirdi duhns, asaras ritēja

zaur
miņas bahleem maigeem miņa issauzahs dauds
gar un reiseS
şchchligâ balsī: „Ak! tas bij melti mihlets!'
par

Kahdâ wakarâ miņa likahs pahr misahm reisahm jautrā-

ka esot. Wiņa peekodmaja alnstam Mēram, lai par miņaS

dehliņu ruhoigi gahdajot un laj leekot to ruhvigi usaudstnaht. —

Otrā deenâ miņas ustizama sulaine atrada to oismigu-

şchu niuhşchigà meegâ. Wiņas maigi bij apskaidroti un Miņa

smaidija kà eņģelis, it kà gribētu sazit: „Nu es esmu us-

wahrcjuşe/ —

Wiņas tehms. bruņeneeks HellmuhtS. kam miņas

zaur

ņahmi pehdigais preeks bij paņemts. şiiķlhrahS drihs pehz mi-

ņaS nahmes no schi» pasaules.

Pahri juhdschu no Hellmuhta pilS. dsihwoja meschâ us

Gaujas krasta kahdâ weentuligâ buhdiņà kahds wezS ogļu de-

Konrāds 12 gadu
dsinatajs ar samu mezu meitiņu Rosi, kas
miņam no Dcewa meerâ aisgohjuschahs şeewaâ bij par peemi-

ņu palikuse.
 24

Rose bij preezigs un mudris behrns. Wina ganija

lehwa niaso kasu pulziņu, kamehr tehms ar malkas zirschanu
un ogļu dedsinaschanu darbojahs. Kamehr kasās par Gaujas
krasteem kahpeleja un mihkstâ sahlê ganijahs, tikmehr Miņa

pluhza puķes un dseedaja tahs dseesmas, ko tehms bija mah-

zijis, tà kà miņas atbalss tahļi meschôs un kalnôs atskanēja.
Wiņa nepasina mairak, ka tekma buhdiņu kahdu
un Mersti
missapkahrt tahs meschus, kalnus un grawas.
Bij jauks luni mehnescha rihts. Rose bij atkal nr sa-
mahm kasahm us Gaujas krasteem şchdeja domàs
un
eegrimu-
şe usskatot sauli, kas mihligi smaididama pahr koku galotnehm
spihdeja. Wiņa salika samas masahs rokas un pateiza Radīta-

jam, kas saulei zeļu eerahdijis.

Wiņa tà sehschot nemās nemānija, ka kahds mihligs
puika is mescha isnahza, pee minas peegahja un nomctahs mi-

ņai lihdsahs zeļôs. şawas roziņas ns luhgschanu saleekot un

raudāja.
Rose isbihjahs, kad puişenu eeraudşija Tad ?hja
tam klahl un sazija tanī laipnīgi:
«Kapehz tu raudi? No kureenes'tu nadz?
apalojees?"
„Apalolees ne esmu, kaut a, nesinu. kur tagad
gan gan

eşmu. Man ir kur kae tik mihļas mah-

weeņálga, eemu. no

tes mahjas tahļaki teeku," tà puisēns atbildēja

„Kà!" Rose şauza pahrmesdama i)a!i>. ,Tu eşi ns-

mahtes aisgahjis un negribi mairs atpakaļ eet?"

Puisēns nokahra galmu.

„Tu esi tik laimigs, ka tem mahte ir, un tu gribi to

atstaht?" Rose sazija atkal.'

„Ne mis mahtes del'ļ esmu no mahjas aisbehdsis; mi-

ņa ir man meenad mihļa un laba. bet tehms ir nikms mihrs.

kam es nekad prahtam jsdar nnnsch. alasch
nemaru pa t;
wainas."
mani plehsch ais mateem un sit bes

„Ak! tad tem ir niknis tehms!" Rose saz>i liļidszeeti-

gà Nahz, apsehdisimees tur us to avsahiiososeln' at-
balsi.
mini; tur'tu man wareşi mişşu stahstiht. kà rem lihds schim
gahjis. Bet pa prcekschu saki, kà temi sauz; mani şauj
par Rosi."
„Mani sauz par Wili.* puisēns eeşihka stahstiht. »MņW
 25

pirmais tehms tika şaukts par kalēju Ramani. Ak, miņsch

bij man labs tehms! Wiņşch man mahzija dseedat un Dee-

wu lubgt. Mehs dsihmojahm gluschi meerigi un laimigi. Ak,

kaut ta buhtu armeenu palizis,!

Tad mans tehms peeņehma kabdu radineeku ar Miņa

dehlu şawâ mahjiņâ, kan, maojiņa ar misu mantu bij nodc-

To
gusc. sauza par Imeri. Wiņşch bij ar
kalējs un palih-
dseja manam tchmam strahd.ht. Ecsahlot miņsch bij gan pret

mani laipnīgs. Bet mans tehms palika slims un padarija

mums ar mahti leelas behdas, Wiņşch muhs meerinaja ar

to, kab tikai ahrsts Allers atnahksckot. kas muhs daudsreis ap.

meklēja un ta
pat mihļoja, ka tchirs, gan —
tas buhsckot
miņu isahrstet. Bet Allers ne-atnahza no Rigas kur to bihs-
kabs lnj aizinajis. Mans tehms palika armeen slimāks un

nonnra.

Ak. ka mehs ar mahti raudajahm pee miņa lihķa un kad

mani lihds aprok.

lv
glada>a, i id eS gribēju lai Tad pahr- —

nahza pehdigi ahists Allsrs. Wiņşch apmeeriNaja mahti uņ

mani sazidams, tehms
~Neraudi mis mans mihļais Wiìi. taws

ir
ang.-.hjlS zļtâ dauds labakà dsihmê, kur mums miseem meen-
reis duys ja-eet. Es par temi gahdaschu tikpat mihļi kà tehms."
Tà pagahja atkal deeMiMļņ nedēļas; mahte palika ar.

ween ineerigaka. Aliņam bij atkal ja-aiszcļo; miņsch solijahs

atkal drihs vcchrnahkj, Jilnmers strahdaja ustizigi tehma meeta
unķtìewa ņaudu, ko pelnija. mahtei. Ar mani miņsch
apgahjnhs ļoti laipni. Pehdigi miņsch peerunaja mahti. lai

wiņam seemu topot. miņa

par Mahte tapa seema.
Bet pahrmehrtijahs liktens Jminers
nu muhsii zitads.
pahrmehttahs mani mahti. Miņa
armeen dusinigak.' pret un

netiklais kad es. Mi-

dehis darīja man armeen pahr>. un
par

ņu stiprāks buhdams, miņu mas mecn aik. hru, tad jaunais

tehms vehra mani bes schchlastļbas. Ar> mahtei miņsch şita.
kad w ...r faļit n 'r>i!nd>ņu mani aisstahwedama stahrpâ runāja.
Mehs ar ,mahti raudāja», daudsreis par muhsu likteni un gaidi-
iam Alleri pķimhkot. kas mismasak likteni
manu- atmestos.
Ber Aiieiam m.na amats neļahma tik drihspahrnahkt.kà sohlijahs.
Wakar biju us kalneem isgahjis preeksch sama mihļa tehma
k.ļxu puschlojànas puķes laşit. Bet Iminera netiklais dehlS
!ot peenahjiâ un
smaidija mani ar oliņahm. Es Minu
 26

draudēju wairak reises. ka, ja meerâ

nepaliks, şlikti klahseeS.
Bei wiņşch şweeda armeen wehl projām us mani un mehdija
mani, ka es nedrihkstot miņam ne pirksta peelikt. ja gribot,
lai miņa tehms mani ar weşelu ahdu atstahjot. Kahda oliņa

aisņehma peeri. Zaur to apskaitos liku miņam

manu un sa-
duhri miņsch eekoda
mu baudit. Bet man sahpigi rokā. Nu

es miņu ka Bet nelaimi

smeedu pelu-maisu gar semi. par
tà
wiņu galma atsitahs pret akmini, kà Miņam is nahşim aşins
pluhda un miņsch bes samaņas semê guļot palika.
Mani pahrņchma breesmigas bailes un schehlums; es

stahweju labu brihdi kà akmcņa stabs un usskatiju samu brees-

migu darbu. Pehdigi saņchmu samus svehkus un milku miņu

us mahjas pusi. Netahļu no mahjas atstahju miņu un skreh-

ju mahtei stahstit, kahdu breesmigu darbu padarijis. Sina-

dams. kahdas breesmas mani no nikna tehma gaida, nobu-

tschoju mahti un behdsu projām. —

Us mahju nedrihkstu marrs

atgreestees; Miņsch mani nosistu, kad Miņa rokās kristu. La-

bāk bada mirt."

gribu
.Badā mirt tew nemajadsehs," Rose sazija schehligi,
gan

.kaut tas nam labs darbs, ko tu esi darijis. bet tas ne-
gan
tiklais puisēns temi kaitināja. Atpakaļ eet. sinams. tu ari ne-

drihksti, kur temi niknais Imers mozitu. Tu wareşi pee mums

palikt; tu man ļoti patihzi. Es runaschu ar

tehmu laj miņsch
temi
patur. Tu rvarbuht buhst no staigaschanas issalzis, nahz.
tureşim brokasti."
Abi apsehdahs us akmini lihdsahs. Rose attaisīja zibiâ
un pasneedsa Wrļam laipnigi no sama brokastu. Ehdot miņi

pļahpaja pa scho to, kà laikam behrni.

un jau

KonradS. RoseS tehms kratija galmu, kad Rose ar Wili

mahjas pahrnahza un miņam stahstija kadehļ puisēns no mah-

Wiņşch nu Wili tuhlin neaisosina. bet
jaS isbehdsis. gan

wiņşch solijahs pahrdomat. kas darāms.

Konrāds atpakaļ Mest; bet

Eesahkot gribēja gan Wili
kad nu Wilis ar Rosi abi luhdsahs laj paturot, tad miņsch ar-

Wili
meen pahri deenas peelika, kamehr pehdigi miņsch bij ee-
 27

mihlejis un nerunāja wairs no atpakaļ eeşchanas. Wilis pa-

lihdseja miņam. ko warcja, pee oglu dedsinaschanas un pama-

dija samu zitu laiku Roses.
pee

Abi behrni bij ļoti şadraudsejuşchees. tà kà wiņeem

gruhti nahzahs şchķirtees. Katru reisi, kad tee kalnos kasa?

ganīdami par W>ļa mahti runas usņehma, tad Nose raudāja
Wiļam lihds.

Kahdà deenâ bij Rosei kahda kasa pasuduşe. Wiņai bij

leelas behdas. ko W>ļam kas patlaban Konrāda
par to ta no

ogļu dedsinaschanas Meetas nahza, raudādama siahstija. WiliS

to meermaja un apşolijnhs kasu şaineklet. Wiņsch dewahs

tuhlin us mekleschanu. Pa mescheem un laukecm klejejot,
miņsch nemanot apmaldijahs. un domādams us mahjas puşi
cijot, miņsch apmaldijahs arrveen takļak, kamehr pehdigi wa-

fļi'n iikk-funs un no issalkschanas pahrņemts, pakrita semê un

à rihtâ labi augsti, kad Wilis pamo-

samus spehkus un raudsija atkal no-

.vnrada mahjiņu iskļuht. Bet melti.

uns un slahpes miņu tà pahrņehma,

ka- Miņsch bcs jehgas atkal pakrita.
Te kabda balss miņu modināja. Nobihjees Miņsch us-
modohs kal'jas. Ta bij Jmmera balss.

.Ay. rrupi, nu es Temi reis atradu!" tà miņsch us-

bļahma. „Nu tem atlihdsinaschu. ko tem esmu parahdà!"

Wilis gribēja bchgt, bet peekususchas kahjas mairs neklausīja.

„Pagaid, rakari, papreeksch es tem ismaksaschu rehķi-

numu, tad man klenderēt, kur patihk." Wiņşch grahba no

bailehm ismisuschu un drebedamu Wili ais mateem un rahma

sew lihds. Bet Wilis neşpchja neweena sola Mairs spert.
Wiņşch pakrita noģihbis pee Jmmera kahjahm.
es tew taisischu kahjas!" tā JīnmeriS
şauza un gribēja patlaban ar
preedcs saru Wiļam par kah-
jahm sist. Te as reis kahda balss sauza:

..Nost. iv. neschelzligs smehrs! schis puika peeder man!

 28

Kad Wilis pamodahs, tad miņsch atradahs kahda

şweşchâ istabā mihkstâ gultā, preeksch kuras ahrsts Allers seh-

deja un ar kahdu şeewceti klust runāja.
„Paldeews Deemam!" Allers sazija. „wiņsch pamostahs!
Wiņa ģihbonis darija man dauds behdas."

.Waj Juhs tas Allera kungs?" Wilis prasija br>h-

esat.
nodamecs ar mahju balsi. „Kur es esmu? Waj mans jau-
nais tehms (Jmmers mani atkal nemozihs?"
„Tu esi pee manis," Allers atbildēja; schi mahja peeder
man. Us preekschu Tu dsihmosi armeen tanī pee manis, kur
Tams niknais tehms nemarehs mairs nekad Tem pahri darit.

Mehs bijām jau armeen labi draugi un paliksim tahdi jo

projām. Sche ir mehl kahds zilmeks, ko Tu ļoti mihļo."

„Waj Nose?" Wilis prasija dedsigi un iszehlahs sehdu

gulta.
„Waj tad tu mani esi glulchi aismirsis?" kahda balss

prasija ais gultas galmgala.

„Mahte! mana mihļa mahte' Wilis issauzahs, islchza
is gultas, krita Annai kallu skuhpstija to
ap un no prccka
raudādams.

„Paleez meerigs gulta, mans dchls. esi mehl

Tu ne

gluschi mesels." Allers sazija un peisneedsa Wiļam sahles.

Pehz pahra deenahm bij WiUs atkal gluschi spirgts.

k.

Kad Jmmers dabūja sinat, ko Wilis miņa dchlai» pa

darijis. miņsch gribēja pee Wiļa breesmigi atreebtees. Bet

kad Wilis bij zaur bebgschanu no Mina nageem isspruzis; tad

miņsch tsgahsa samas dusmas us Annu, samu seemu: to

sisdams un lamādams, tà ka ta nemareja ne mcenu stundu

Wiņa dchls nebij mis nositces. bet tikai dikti
mceru atrast..
eemainors.

Ahrsts Allers Rigas pahr-zeļodams bij zaur meschu

no

ka Wili atradis, to mozija,

jahjot nczerot usgahjis, Iminers,
 29

ita jau wiņà eedalijumâ stakstjju). Wiņşch bij paģihbuscho

Wili us şawu sirgu zehlis un us şawu mahju aismedis. kur

to atkal alspirdsinaja.
Auna sinadarna, ka Jmmers to atkal breesmigi wahr-

ka minam Wila atkal isdewees,

dsinahs, tadehļ tas nebij pee

—
nedrīkstēja meena us mahjahm grccstces; tadehļ luhdsņ
lai Allers lihosi eet.

zilweks," tà Allers Jmmeri

~Kaunces tu ncschehligajs
usrunaja. „Ka ta laba seemina tem oarijuse. ka tu to tà

swehrişki wahrdsini? Waj tu tà atmaksa to labu, ko miņa

un miņas kapā guloşchais Mihrs tem darija, temi, bes paspahr-

nes bulidamu. şawà mahjiņà mihligi usņemdami? Waj tu

tà turi ko miņai laula-

samu mahrdu, minam mirstot un
pee
schanas solijis!"
ko atbildēt.
Jmmers stahmeja azis noduhris un nesinaja
Allers runāja tahlak: „Es Temi Maretu teesai nodot;
bet tv Tu labāks neraliişi. Tas ir skaidri manāms,
ztiur ,au
ka Tu ne.cşi smo şeewu mihlestibas dehļ prezejis: bet tiķai tahs
nmntas dehļ, ko miņa ar samu ririno m hiU satizigi un strah-
labs
dig' dsihmodaii'i blj sataupījušā». Tadchl man kriht pa»
kas Tem par şkahdi nebuhs. Şchi goda seemiņa
ir labāku dsihwi şnwâs deenâs pelni;use, neka Tawas
mezuuur

wahrdsinaşchanas. Tadeht esmu nolzomajis juhs şchķirt. EşntU

şamâs jrmnibas deenàs şihrpilnigi şakrahjis. ka waru ş.ļwàs
m .as nieer-gi un bes raisem dsihmot. Gribu ari

Aimu şawà uiahjà uinemt. kur wņa warehs şawu dsihmeS

pakaru mcerà şagaidit. Tu waresi apmeerinaşchanu

par
miņas mahjinu misu miņas mantu kaut Tu
un
parurct. gan

to esi peluijis. Waj Tu ar to esi meerà?"

nemās ne

''io linmera sejas mareja manīt, ka tas minam loti pa-

tika. ,Ma»>s peh; lai ta noleek," sazija samu prceku

samaldidams. „Kad Anna grib no manis schķirtees, lai eet;
dehl w ņas zau behdâs nemirşchu."

.To es ar r ncģehligajs mihrs." Anna sazija

gan zu,

weeuteeşigi. „Tu mah,eji preetsch manis godigu wihru is»

par
liktees mani Temi
v» ' schķigi pcerunat laj ar laulājos, soli-
diuus mani blei. Nu Tu eşi inahju
mut.s»lgi m
par manu un

kas Tem mani

maniu kungs uzis, nu mehl par behdas? Pa-
tur? wcen misu un dschmo -vesels un laiinigs. Es jau waru
 30

Tewi weegli aismirst: tik tahs pahridarişchonas ween ko n«

ne.
Tewis eşmu zeetuşe. Toreis, kad Tu mahzeji man
lişchķigi pee-

tad Temi mihleju, bet mairs

glauditees, gan tagad ne. Ak,
tas bij par melti mihlets!" —

Kaut Anna gribēja labpraht şawa nikna

gan no mihra

şchķirtees, tak to mahjiņu atstahjot. kur miņa leelako dsihmibaS

laika daļu bij pamadijufe, kur miņa ar şawu pirmo mihru
mcerâ un şatizibà dsihwojuşe, ar miņu preeku un behdas kopa
baudijuşe. un kur miņai katra weetiņa tik mihļa palikuşe,
ja, to mahjiņu atstahjot tika minas mihksta suds ļoti
—

sa-
No mahjiņas isejot miņa kà mehma
glausta. palika stahmot
un labu brihdi us tahs Mekl skatotees. tad sahka dikti raudat

un pakrita nespehziga pee semes. Labs brihdis pagahja, kamehr

Allers. tas zilmeku mihļotajs, kas katrās behdas sinaja tuma-

kam eepreezinadamu un apmeerinadamu Mahrdu sazit, — wa-

reja miņas apmeerinat.

„Esat meeriga. mihļa Anna," ta miņsch jazija, .tas jau

ir pasaules liktens. ka mums daudsreis jaschķirahs un ja-atstahj
tahs mcetiņas, kas mums tik ko
dahrgas un
mihļas, ar
mehs,
to. sakot, sa-auguschi. Bet pret likteņa nemaram zihnitees un

to zitadi grosit, prceksch ta mehs esam par nespehzigeein, ia-

dehļ mums japadodahs miņa marâ un japaleek meerà ar to,

ko miņsch mums spreedis."

Wilis dsihmoja ko
ar samu andschu mahti, miņsch par

şawu ihstenu mahti turēja labklahschanâ pee ahrsta Allera.

Zitadi miņsch buhtu gluschi laimīgs jutces, kad tikai nebuhtu

no Roses schķirts.
Us Wiļa luhgschanas Allers isşuhtija pahri mihrus pa
meschaiņajeem Gaujas krasteem. to kur Wilis sihme-
us pust,

ja, Roses tehma buhdiņu mekleht un tehwu ar meitiņu atmest;

jo Alleram bij mantas deesgan misus ustureht. Un gribēja
ka tee miņa
pret Konrādu Rosi pateizigs buht to, au-
un par

dschu dehlu, Wili. ko miņsch, ka jau mehs sinam. kahdas dahr-

ļoti mihleja. Wilis
gas peemiņas dehļ gaidija ar pukstedamu
un zeribas pilnu strdi us meklētāju pahrnahkschanu; jo miņsch
stipri tizcja, ka tee Nost vahrroedischot.
Bet melta zeriba! Issuhtitee atgrecsahs bes NoseS.
Wiņi teizahs tanī meeta. kur Wilis Konrāda mahjiņu sihme-
ja, tikai ogļu tschupinu atraduscki.
 31

Şchi siņa padarija Wili breesmigi nemeerigu un behdi-

Wiņşch nedewa Alleram mi-
gu. meeru, kamehr bij jausļauj
ņam paşcham eet redset, maj riktigi Roses mahjiņa naw wairs

atrodama. Wiņşch dcwahs ar Allera sulaini us meschu. Mi-

ni atrada rikrigi ta? weetà ogļu kaudsi, kur Roses buhdiņa bij

stahmejuse. Neaprakstāmas bij tahs behdas un sirdssahpes,

kas Mili pahrņehma.
„Maua labà Rose un labajs tehms buhs lihds nodegu-
schi!' maimanadams miņsch pakrita pee semes.
laiks pahrgahja. kamehr tas ģihboņa atmoh-
Ilgs no

dahs rokas stutedamees mareja us mahju eet.

un pee sulaiņa
kuŗà mul-
Wiņsch cekrita gruhta şlimibà, w'ņşch alasch
dēdams Rosi peemincja. Ar lcelahm puhlehm isdemahs gud-
ram Mēram miņu no nahmes atraut. —

Winşch atmeselo-
jahs, bet ar miņa jautribu bij pagalam. Miņsch tizeja stipri,
ka Konrāds Miņa mihļo Rosi esot mahjiņai lihds
mezajs ar

nodeguschi. — Tik tad miņsch dauds mas aMMHS, ķad tee

abi ar Alleri bij ogļu tschuvu smalki ismeklejuşchi un zitfveka

kaulus Bet ihsti jautrs nebij nekad «airs. Ro»
neatraduscht.
bebdiaa rahdijahs arween preekşch »iņá gara azim tà
*
deenâ" ka naştî şapņSs. ' '

. -
Wiļa meenigà bija pee grahmatahm.
Pee tahm miņşch şawa larku pawadija no
agra rihta lihds
w'hlam wa'.-.ram. Allers bij wiņu ihsti tahli sinaşchanâs ee-

Miņa jjiischam nepeetika. Wiņam

ķ»W»d»Ar to-ķh! garam

wajadseja us Rigu zeļot, tur skolās dsiļakas gudribaS şmel-

tees. —

Wiņşch şchķchrahs aşaraiņahm azim no şawejeem. ar

to apņemşchanos uszihtigi mahzitees un no nenkumeem şar--
gatees.

i.

Tai paşchâ laikâ. kuŗâ şchiS mans stahstijumS notika, is.

zehlahs leeli nerneeri. Ahrigi eenaidneeki eclausahs muhşu teh-
wijâ ar sameem pulkeem. dauds stipras pilis, nokawa

dauds ļoti dauos -'.lmekns pahrstaigaja. kà

un kahds aprihdams
uguns leeiuko rnehri un badu pataļ atstahdami.
butu,
 32

Toreiscjs Widsemes brnņenecku pahrmaldneeks Walters fon

Pletcnbergs şuhtija eenaidneekcem şawus kareimus preti, zaur kc>

pee daschas pils no abahin puşehiu leelas kauschanas iszehlahs.

Tahda kauja tika ari pee toreis stiprahs Ruhjenes pils

ismesta. Abi cenaidnceku pulki zibnahs ar laumas şirdibu
Meens pret otru. P.hdigi bruņeueeku pulks usmahreja.

Şchinî kauja israhdija bruņeueeku pulkà şawu droşchibu

ihpaşchi kahds jauneklis, kas duhşchigi eenaidnecku pulkà jahja
un şawu lobcnu ar leelu ismambu cenaidnecku kaklcem
gar

mehrija. —

(tena'dneeki bij aisdsihti. Lihķi gulēja pa sunteem us

kaujas lauka. Eemainoru Maimanas bij tahļu dsirdami!!.

Pahris bruņenecku staigāja pa kaujas-meetu, ulmauigj misuS

lihķus apskatīdami. Kamehr pehdigi meens issauzahs: .Te
miņsch guļ!" Otris ari peenahza. Abi uszehla kahda jaunekļa
lihķi us nestumehin uu
nesa us pili.
Tas bij tas pats jauneklis, ko augschà peemineju, kas

droschi un duhschigi kahwahs. Wiņşch nebij mis miris, kà

to nesāji doinaja. bet tikai paģihbis to. ka

zaur pulka asinis
is mahtim bij tezejuşchàs.
Ş

Pilī deeneja kahda jauna, Marbuht tikai lv gadus meza

meitiņa. Wiņa bij skaista, kà kahda seedoscha rosite, kuraS

seedi no pumpura tiko islihduschi. Tahs meitiņas kopşchanâ

tika peeminehts eemainots jauneklis nodots, ka ahrsts bij ruh-
pigi miņa Mahtis aissehjis.

„Wili!" meitiņa issauzahs. kad. miņa jaunekļa gul'

pee

tas peegahja un palika ka apstulbota stahmot. eemainotu labu"'

brihdi usskatot.

„Tu esi pahrskatijuschs. mihļa jauneklc," eemainots sazija

ar Mahju balsi. „Mani nesauz Wili bet par Nudolfu.
par
Tak no la es nomanu, ka Tu kahdu jaunekli mihļo, kam

Wilis mahrds. Bet laj bnhtu kà buhdams; Tķs Wilis

Marbuht ir tagad mesels un spirgts, ber man Majaga tahdu

par kopēju, laj bojā
kahds tu esi
mihligu eņģelīti, nc-eemu

tadebļ mani tà ustizigi. it kà es

—

luhdsu Tew'. kopj pat

Tams Wilis buhtu. Tu jau redsi. kahdas breesmigas Mahtis
man eenaidnecku sobeņi padarijuschi."

Wehl ar meen ta meitiņa stahweja eemainoto jaunekli

usskatidama. it-ka negribētu miņa mahrdeem tizet.
 33

.Tad )uhs leeşcham ne-esat Wilis?" miņa prasija brih-

nvdamces. Juhsu seja un bals ir man pasihstami. Tah-
pat

dam majaga manam Wiļam isşkatitees. kad miņsch mehl

dsihmo."
Rūdolfs şneedsa meitiņai roku un sazija: .Wehl reis es

Temi luhdsu. mrhļa meitiņ. es ne-eşmu Taws Wilis; bet dari

manis ko Tu sama Wiļa buhtu darijuse, ko

pee to, pee par
Tu mani turcjuse un ko Tu laikam mihļo."
leelako kas
,Es gribu Juhs ar to uszihtibu kopt. Juhs
manam Witam us mata lidsigi esat. Juhsu maigs atjauno
«aņ miņa peemiņu."
.Pateizos Tem. Tu laipnigajs eņģelit!" Rudolss atbil-

dēja, .es redsu. ka tee wahrdi no Tamas sirds nahk. Es gri-

bu Tawai kopschanai ustizigi padotees. kamehr Deems dohS
man tiklabļ atspirgt, ka mareschu pee sameem mezakeem reisot.
Bet kas Tams mahrds ir. laj sinu to pee mahrda saukt, kas

man tahdu leelu labdarischanu parahda?"

Rosi." meitiņa atbildēja.
.Mani sauz par „Es kalpoju
şchinî pilī dcenestneezi, kur mani, bahri, laipnīgi usņehma."
par

.Rose —
un riktigi skaistai rosei lihdsiga,,, Rūdolfs ru-

nāja pee semis un skatijahs ar mihlibas pilnahm azim usmei.

iiņu

Şchi Rose bij ogļu dedsiuataja Ksndrài me'tiņa. par

ķuru jau tiku stahstijis.
Wiņa gaidija tore's, kad Wilis bij aisguhjis kasu mek-

lēt, par weltl us miņa pahrnahkşchanu, Wiņa sauza uu mek-

ļeja to pa kalneem. bel welti. Wiņa nakk

—

pawadija wişu
bes ineega. par Wili bchdadainces-

Ortà rihtà agri. kad auseklis jau sarkans mctnhs, miņa

bij kahjàs un dewahs atkal uo jauua

Wili meklēt. Betmelti;
ijo Wiļis bij k« sudis, tà pasudis.
Wi«a ļoti ka
palika nemeeriaa uu tizejs Wilis buhs kal-
nos atradis.
nahmi Miņas jautris un
preezigs gars bij sudis.
Ar
raudaschanu un maimanahm mina rihlôs pcezehlahs un
àros apgutahs. Tehms meklēja Miņas meerinat. ka Wilis buh6
 34

atradis zilwekus. kas to buhS usnchmusehi! jeb marbuht,

miņsch buhs sameeai wczakccin. Bet miņa nelikahs

pee ap-

mecrinatees. „Ia miņsch

mehl buhtu dsihws. tad Miņsch
ļeeşcham şamu draudseni, Rosi, neatstahtu behdas. bet şuhtitu
wismasàk kahdu siņu no şcwis, ja es miņu pasihstu, ka miņşch
manis kà bes
nemaretu tāpat bes aprimtees. es wlņa."

Un ak! tiktens peeinekleja nabaga Rosi mehl ar leela-

kahm bebdahm. Kad miņa tahdâ deenâ atkal şawas kasās

ganīja kaujas krastos un tikai par Wili domāja, şawàs

şirdssahpes eegrimuşe: miņa greesa sams azis us to

pusi, kur
tehma buhdiņa atradahs un ceraudsija bcesus duhmus gaişà ,
Wiņai
zeļotees. şchahwahs ruhlin prahià. ka tik beesi un leeli

duhmi nervar no tehma ogļu-bedres zeltees. Ar trihzedamu sirdi

miņa steidsahs şawas kasās us mahjas pusi dsiht. Wma

isnahza drihs ar kasahm klajumā un

—

ceraudsija tehma
buhdiņu leeşmâs.
'

„Ak Deems!" Mina issauzahs un skrehja —à

Kabdas breesmas pahrnehma miņas sirdi, tad m>

juse eeraudsija tehmu netahļ no uguns-grehka mir.?chi>

—
tas naw aprakstāms.
Wina knta us tehma lihķi. kratīja, skuhpsi:
to. Bet tehms bij uu palika mironis. Wiņa >
buse tehma lihķim lihdsàs guļot.
Kad miņa atkal atjchdsahs. bija jau na!'.

Buhdiņa bij jau pagalam nvdeguse; tikai ogļu

kwehloja raî weetà.' Wiņa palika lihds rihtam pee tehma

lihķa nomoda maimanadama un rokas lausidama. Kamehr

pehdigi, k«d saule usnahza un samus starus pahr meschu m>ņr

it ka miņai miņas nelaimi lihl

israudatàs azrs meta. par

raudātu. —
miņa apgulahs atşpirdsmadamà meegà.
Kad miņa atkal pamodahs. tad kahds mihrs stahme
pee
miņas un skatijahs ar schchligahni azim us buhdiņe
duhmeem un
us miņu un tehma lihķi. Us smcschneeka praj

schauu miņa stahstija tam. ko Miņa par to nelaimigo noi

kūmu tizis kà miņa

sinaja. Kà uguns pee buhdiņas un

miņa neko teikt.

tehms miris, par to nesinaja

Pa to starpu bij ari semneeki, kas malku zirst gahj>

peenahkuschi kurus smeschajs Mihrs luhdsa, lai precksch mcz

ogļu dcdsinataja lihķa turpat kapu isrokot.

 35

Kad lihķ, bedrē eelaida, tad Rosi pabrņehma breesmigaS

sirdsşahpes. tà kà miņa matus pluhkdama raudāja un pakrita
bes samaņas pee tehma kapa.
Semnccki bedri peebehruschi, steidsahs ahtri projām ar

slapjahm azim; jo schis behdigs notikums' pahrņehma ari

miņu sirdis. Tmeschajs MihrS nvskaitija „Muhsu tehms" un

stahmeja labu brihdi ar aiskustinalu sirdi pee kapa.

Kad Nvje atkal atiehdiahs. tad smeschajs to mcerinaja

isskaidroja. ka minas tehms esot zila. labatà dsihmè

un
dauds

aisgabjis. Mlņsch solijahs to sem lihds us mabju ņemt un

ka tebms miņas gahdat.

par

Tas sweschajs mihrs. kas Rosi pee şewis ņehma. sau.

zahs Balzers. Miņsch bij kahdas mākas inuiscbiņas ihpasck-
neeks. Miņa seemn bija wahjiga, bet ļoti skopa, it ko. miņa

neļahma mihram kalponi bet gribēja pate misu

peenemt,
şaimneezibu iswest.
Kad nu Balzers Rosi pahrmedn. tad miņa secma palika
to ļoti pikta. Un lai Rose ne-chstu par melti maisi,
par
miņa uslika tai gruhtus darbus. No rihta lihds pat
agra
wchlam makaram miņai majadseja strahdaht un turklaht
Bet Rose
saimneczes saimoschanas un lainaschanas dsirdet.
panesa mi sus gruhtumus lehnà gma.
Kad miņa wehlâ wakarà peekuşuse şamàs zişâs lidda,
tad Miņa peemineja armeen samu Wili.

Balzers bija rahms un labşirdigs mihrs. Redsedams.

ka Rose misu ustizigi isdarija un tomehr saimnecze to bahra.
ka esot slinka un griboht par Melti maisi «hst, —
miņsch to

daudsreis aisstahmeja.

Par to zehlahs tai niknai şeewai ļaunas domas; ta

lamāja şawu mibru par laulības pahrkahpeju. sazidama, ka esot

Rosi sem par leeku seemu pahrrvedis, kaut
gan Rose mehl nevij
peeauguse. Un jo Mezaka Rose palika, jo mairak zehlahs Balzera
şcenxiì tahdas aplamas domas. Miņa lika Rosei tos rupjākos
 36

lamaşchaims mahidus dsirdct. kà lai nevij gandrihs ne azu-

mirkļa meers.

elles
Balzers nn gan şamn şeewu. tahdu pagali. mair>

ueniihļoja; bet tomehr miņsch nebij ns tahm domahm nahzis.

ar kahdu zītu seemischku aisleegtu mihlestibu turēt.

Bet kad Rose peeauga kà

nu un isplauka. kahda puķ
starp ehrkschķeem, tad Balzers. kas tahdu ncsatizigu seemu bi

pa misām apmzis, sahka gan us Nost laipnīgas azis mest

Miņsch pahrdomaja daudsreis. ka leelaka nelaime esot mihram
kam tahda nikna kahda minam ka ļoti
secma, un
laimigS eso
tahds mihrs, kam tahda rahma seema no Deema dota, ka Ro-

se. Bet tomehr miņsch nedomāja laulibu pahrkahpt.

Neustiziba un erestiba padarija Balzera seemu armeen

mah-jaku. Kamehr pehdigi nlihmes iskapts to nopļahwa.

Nu zehlahs Balzeram teescham tahs dohmas strdi. Rosi

samu dabuht. Wiņşch. kas mareja

par sama ivezuma dehļ
Nosei drihsak par tehmu buht neka par .
dâs nahkamibas zeribâs, ka pee Roses >

schvt drihs to ruhktumu aismirst. ko ar piĢ seemu laulībā

dsihmojot baudījis; jo tas miņam nenah

se. tas bahra behrns. ko miņsch no labsi
mis. leegsees minam
par seemu palikt.
Ne ilgi pehz seemaS paglabaschanas w!nsch darija Rosei
şawas nodomās sinamas. Bet Rose us t> .

"Marbuht, ka es no pateizibas to labu. ko man esat

par

darijnschi. mani şawà mahjà usņcmdami, juhsu nodomam pa-

dotos, kaut juhs kà samu mihru mihleht nemaru. ja ma-

gan
ņa sirds nebuhui z'tam jau no bchrnibas nodota. Kaut
gan

netizu. ka miņsck apaksch schihs saules dsihmo. tak miņa pee-

miņa dsihma un dsihmos alasch mana strdi. kamehr reis tur

aisceschu, kur '!'»'k»à,

muhschiga saule spihd rr-nn

Par juhsu labdarischanu gribu

ziga buht."
Kà Balzers brihnejahs schohs RoseS mahrdus dsirdot.
Miņsch bij şawàs domās un zeribàe
bij jaissauzahs: „Tas bij par melti

Kad Balzers. ta sakot, Rvst.peespeķst

nu gribl!., ar wan>

viņam seemu paliki, tad miņai ne kas zitS neatlika, ka Bal-

par
 37

mahju atstaht un plaşckâ pasaulē eet. lcii waretu şew zitur

zeŗa

pee schchlsirdigeem zilwekeem pajumtu atrast.

Kahdâ rihtà agri eeşehja Rose şamu nabadşibu pauniņâ

Wiņa
mi atstahja Balzera mahju. schķttahs Balzeram miņa
tabdarişchanu zaur uszihtigu kalpoşchanu deesgan atlikdsinajuse.
Wi»a maldijahs daschas deenas bes ka buhtu kur pa-

şpahrni atraduşe; jo ncmcens negribēja miņas dccnestà pee-

ņemt, Daschi lika miņai tohs rupjākos mahrdus dsirdeht:

„Tahdas paşaules-staiguļas, beskaunigas şecwischkas mau ue-

majaga" v, t. Ko nabadsitei ecsahkt tahdâ nemecrigâ ka-

pr,

ra lalkâ. kahds toreis muhsu mihlai tehwijai bij usbruzis?

Kad miņa kahdâ deenâ leelzeļa malâ peekusufc npşehdas
un şawu behdigu likteni raudādama tà runāja: .Ak es
par

nelaimiga, uo wişeem atstahta un neemata bahrenite! Pasau-

le mani atstumj, it kà es pee miņas nebuhtu peederiga. Ne

mcenas sirds nesiuu, kam manis buhtu schehl. Kur eemu uu

luhdsos. tur mani apkauno un islama. Tce, kas mani mihls-

ir aisgahjusehi mina pasaule, kur tos mairs nekahds liktens.
ja,
Ak
ncds behdaS nespaida. zik labpraht mehletos es ar tur

buhl. kur mana mihļà mahte, mans tehms un mans neaismir-

stainajs Wilis miht! (jo miņa stipri ticēja, ka Wilis miris.)
Tik meenu sinu, kas mani naw aismirşis. Tas ir tas, kas

katru kukainiti gahda. Ja, Wiņa azs ari mani reds, ari
par
mani Wiņşch ucatstahs un neļaus bojà eet. Tapehz paļa«-
likteni
şchos meeuigi us Winu un ueşischu samu pazeetigi;
mehr Wiņşeh reis mani tur aissauks. kur samus mihļoS atkal

kur mani Vita nekahda liksta mairs

satikschu, no nemarehs
şchķirt."
Wina salika şawas rokas, skaļijahs us augschu un ais-

raidija kļuşà ļuhgşchanà dauds nopuhtas pee ta, kas katru

luhgsehanu dsird.
Wina tà luhgşchanà nogrimuse, ka nemānija nemās,
bij
ka kahdi wa!,ģi, tas pa to pasehu leelzcļu brauza. minas preek

şchà apstahjahs. Wahģôs sehdcja kahds mczigs kungs un kahda

weziga şecwischka. Wiņu mahģi. brangi sirgi un gresnas dreh-
bcS rahdija, ka tce bagātu ļauschu kahrtaS peedereja,
pee

Şeewişchka iskabpa is mahģccm, peegahja Nosēs, lika

pee
Miņai lehni roku us plezecm un sazija laipnigà balsi: .Kas
tem kait. mans bchrns. ka tu tik skumiga esi?'
 38

Rose şarahwahs. it kà buhtu „Ak,

no meega trauzeta.
zeeniga leclmahte. wiņa sazija schehlâ balsi. „es esiuu bah.
lenite, esmu bes paspahrnes. tadehļ. ka ko
ne
buhtu noseegu-
sees. Maldos jau daschas deenas apkahrt kahdu deenafti

lukgdama. Bet neweeus negrib mani Tadehļ

peeņemt. nam

nekahds brihnums. ka esmu noskumuse un raudu."

To runāja
miņa tik pateeşigâ balsi, ka tai smeschai kun-

dsei palika miņas schehl. Wiņa peegahja wahģeem.

pee

runāja pahri mahrdus us to tur sehdcdamu kungu, ko

us
vehdigajs ar „ja" atbildēja.

~Nahz, mans behrns. brauz mums lihds us muhsu

pili; tur Tu
atradisi pajumtu un
weeglu dcenastu." tà kundse

Rosi usrunaja.
Rose butşchoja smesckai roku un pateizahs miņai ar

asarahin par minas sirdi. Turklaht neaismirsa ari

tam klusās domas pateikt, kas miņas .uhgschaini ichehļigi

klausijis un miņai palihgu şuhtijis. W

un nu kutschers lika sirgeem eet.

Tee şweşchee, kas Rosi şewis ņebmo. bij

pee

pils ihpaschneeks ar samu laulātu draud

ligi un labsirdigi kungi, tà kà Rose ma

mecrâ dsihmot.

Rudolss, Walmeeras brunenccka dehls. kas kà jau p»>

minēju, tika dikti eewainots nahza Roses apkop

kauja un

şchanâ, bij tik lihdsigs Roses Wiļam. kura maigs bij dsiļi
miņas dwclişclê eespeedecs, ka miņa sckķ'ta ecksch miņa pascbu
Wili redsot. Ar tahdu paşchu draudşibu. ar ļo wiņà hii
behrnibâ Wili mihlejuse. mina mihleja ai-, Rūdolfu un ruh-

pejahs ustizigi un neapnikusi par miņa atweşeļoşcbanos, daut»'

naktis Miņa dehļ bes meega pawadidai

Ari Rūdolfa sirds sajuta deenu i>o decnas mairak. zit
miņam ta tikla un skaista meitiņa mihļa palika. Miblestibas-
decws pildija Miņa sirdi ar mihlestibu, ko miņsch. kà duh-
şchigs kare'wis lihds schim nebij nemās sajutis. Aiņşch şà-
 39

juta. ka tikai pee Nosēs şahneem miņsch warehs dsihwes laimi

un meeru atrast uu ka bes Nosēs dsihwot ir labāki nedsihmot.

Roses mihlestibai bij tahda sawada daba. Wina i.emih

leja Rūdolfu. —
bet miņa inihleja eeksch Rūdolfa samu sen-

pasuduscho Wili. ko mina vec miroņu malst'bas domāja esot.

Wiņa skatijahs zeeschi Rūdolfa azis. klausijabs usinanigi vi

miņa mahrdeem uu
misaelposebanu; no miņai schķitahs. ka

Mīļa gars Rūdolfa meeşà mahjojot.

Bes ka Rūdolfs un Rose buhtu meens otram samu mih-

lestibu mahrdôs istcikuschi, bij Niihleskibas.deems minu sirdis

jau fameenojis. Bes ka tee paschi sinaja, zaur ko tas noteek,

bij tee meens pee otra kruhtim un şkuhpstijahs salda mihlestiba.

Kad Rudvl'S bij isdseedejces. bij leelakabs kara-breesinas

jau pahrgahjuschaS. Tadehļ miņsch marcja us mahju greestees

pee sameem mezakecni.
„Rose," là miņsch şawn koveju usruuaja, ~waj Tu a>?

bi man
lihds nahkt pee maneem mezakcem! Mani mezaki >i

bagāti un no augstas kahrtas; tak es zereju ka miņi

gan
Temi laipnigi peeņeinsi jo Tu tak esi ta, kas mani uszihtrgi
kopuşe şliniibâ. Bes Temis kritis,
es buhtu zita kopşchaiià
kas mani tik ncbubtu rubpejees un es nebuhtu mairs
par dauds
samus mezakus redzējis. Mans tehms ir rahmS un slaive-

jains mihrs. miņsch atsihs pateizigi, ko Tu man esi darijnsc

un ,Tawas tiklas un labas sirds dehļ aismirsihs. ka Tu nv

semas kahrtas esi. Mana mabte ir angstprahtiga un u-

gan
samu kalntu lepna seemai bet tizu. kà ar Decma palihgu wa

reschu miņu pahrrunaht."

~Es gribu Tameem meiakeem par kalponi deenet.." Ro-

se atbildēja preezigi, „es buhşchu pilnigi meerà. ka waresà

Temi katrā deenà redset nn Tew par palilschanu i «'kalpot.
T>kaj neatslahj mani meenu! zitadi es schehlumôs ahtri beig-
tos. Tu esi tas meenigajs. ko es Wiļa wcetà mihleju. Tu esi
tas. eeksch ka man dsihwi Wiļa bilde V'!>s

dabnja mani Temis

zaur nahwi! esmu ari. gatawa preeksch
nahwè eet, ja tas buhtu majadsigs. lai Maretu Miņain atlih-

dsinat. ko miņsch preeksch manis darījis."

Rose speedahs no jauna Rūdolfam pee kruhtim un

ia atkal: ~Nudolf. ne muhscham tas nemareļis notikt, ka Tem.

drihksteschu par samn saukt, to mana dmehsele jau pareds!

 40

Tadehļ ļauj man Temi apkampt un.pee Tawas şirds şawas.

karstas mihlestibas leefmas, kas manu strdi tagad peepildaş
dsehst! Lauj man Mcenu brihtiņu mehl pee Tamahm kruhtim
gulēt, tad es buhşchu decsgau spebziga pat to ruhktako biķeri

isdsert, ko likteus man usliks! Tad es buhşchu muhscham

kà
meeriga un teikşchos ļaimiga, es eşmu şawu Wili, ka»

tagad tur ais smaigsnchm inabjo. eeksch roecna zita redsejuse

un miņa sirds gulejuşe! Şchis bribds paliks man pe«-
pee
miņà, kamehr weenreis nahmcs mahte manu dşibwibas-şweziti
isdschsihs!" —
Tè minas balss no raudaschanas aisrahmahs.

.Nebihstees. mana mihļa dahrga Rose, mans miss, ko

es mihleju!" tà Rūdolfs tahs meerinaja. .Nekahdai laizigai

marai nebuhs muhs schķļrt. neds muhsu mihlestibu ahrdit!
Man ir duhschas katru zihnitees. mani
deesgan, pret kas

gribētu no Temis nomehrst! Preeksch Temis rveen smehreju

dsihmot Temis mirt! Tas Wişuwarermis lai nmni
un preeksch
soda. ja es şcho swehreşchanu kahdreis l
behdajees wis. mihļa Meds
dahrga Rose. esam weens preeksch
otra raditi mums buhs otrc ."
un mcenam cn
peederet
Ak jaunekli, to. Tu doma un tā ir dauds
majuschi un domahs mehl arweenu. nibus

dod Tem tahdas domas un tahdu dn 'v,

kahdahm domabm aismirsti. ka Tawà

Tamas domas bet ka Temi

ismest. pahr n

preeksch ka Tu tik neeka pihşlits eşi. Şchis lliolehmew mar

ar Temi darit. kà Wiņam patihk un Tem japadodahs Wiņa
ļvarā un giibeşchanâ. kaut Wiņşch Tawu likteni zitadi
gan
nekà Tu doma!
grosa,
Rose kratīja galmu us Rūdolfu mahrdeem un neatbildēja
ne ko.

Otrā dcenâ dewcchs abi zeļà us Rūdolfa wezakeem. —

Rose bij ļoti behdiga. it ka paredsetu. kabds breeşmigs

wiņai preekşchâ. Rudols nespchja Minu ne us i

avmeerinaht.
 41

8.

Kamehr Rūdolfs ar Rosi zcļà, tikmehr stahsļişchu par

Rūdolfa wezakeem.
Rūdolfa wezaki dsihwoja torcisejâ stiprā Walmeeras pit,.
Wiņa tehws, şon Stuckland, bij rahmS mihrs. Walmeeres ap-

gabala teeşneşis. Wiņşck bij kluşs un Meenteeşigs. Reti

miņsch isgahja no teeşas istabas, kur wiņşch no agra rihta

lihds wehlam wakarain şehdeja, şpreesdams, gan us-
gan teeşu
zihtigi teeşaS aktes laşot un rakstot. Wiņşch staigāja daudsreis
pa istabu apkahrt galwu nokahris, br>hscham ar servi rUnajot:
„Ak mana
jauniba. mana pirmā mihlestiba un mana muhscham
neaismirstama Alide! Ak es nelaimigs mihrs, kas ne kahdņ
meeru ncds prceku nemaru atrast!"
Wiņa
şeewa bij lepna augstprahtiga pikta, nesatiziga mi

ar mahrdu sakot, wi«ai bij Misi sliktee tikumi, kahdus meen

pee şeewişchkahm war atrast.

i dsihmoja kakrâ deenâ gresnibâ un preekôs. Reti

ar şawu anhru şatikahs. Tuwumâ dsihmodami

> ija, k? mini esot pehz mezaku gribeschanas saprezi-

ibà, meens par otru mas behdadami.

meenigam behrnam. bij tehma daba;

mina ka miņsch bij duh-
c
atrodama,
Jau miņam
.... no behrna deenahm bij
luste us karu. Wiņşch klauşijahs ar patikşchanu us pilswahrtw-

şargu stahsteem, kas par kaujahm. kuras pats jaunības deenâs

duhschigi zihnijees, miņam stahstija. Un redsedams, ka Rūdol-

fam tahdi stahsti patihk, miņsch mahzeja ari labi melot.

Tà zehlahs Rūdolfam deenu no deenas leelaka luste us

karu; par to miņa mahte ļoti preezajahs,
''
ch samā istabā ka muhks klosten pee

ihulaļahm. par pasauli mas behdadams.

jau 7 fo man nam laime, kas zitahm bruņeneckn seemam,
. darbeem kara lauka, dabn
lwcneein us
imna dehla zereju to mēzuma deenàs

panahkt.- -
itija Rūdolfu ar şawadu preeku. kad

tas par kara eesmam. runāja.

 42

Rūdolfa tehms. Atis f. Stuckland bij tas pats. kas. kà

stahsta eeşahkumà tiku stahstijis, bruņeneeka Helmuhta iiicila

Alidi eemihleja. Kad miņsch no Alides ar tahi» zcribahm pee

şaweem wezakcem pahrgahja, ka no teem dabubs atļauschanu

Alidi şawu şeew.i pahrwest, bij jau mezaki miņam
par zilu
bruhti. Rihgas maldneeka meitu saderinajuschi. Atis b>j dekls.

kas şaweem wezakeem wişâs lcetàs pallauşija. Bet şchinì lee-

tà miņsch turejahs wiņeein prcti. isşkaidrodams. ka wiņsck cşol

eemihlejis meitiņu, kas miņu tik ilgi ar usz htibu kopusc; zilu

seemischķi, laj ta bulitu maj pats eņģelis, miņsch ucbuhschol

ne mubschain mihleht.
Bet miņa mezaki bchdaja mas Miņa mihlestibu; tee
par

gribēja, lai tik miņu prahts noteek. Wiņi apzcetinaja Ari kah-
da istabā, kamehr tas —
tà tee domāja —
Alidi aismirsihs
un minu prabtam padosees.

Kad Alides tehms, kà jau mums sinams. pehz A a mek-

lēja, tad Ata mezaki miņam meloja ka Atis esot miris. Bet

Atam tee ecdewa kahdu miltigu israkstitu mehstuli no Alides

tehma. kurā ka Alide

bij rakstihts, ncbuhfchot ne muhscham
prezetees, tadehļ ka esot nodomajuse fmehtmeitu palikt un
par
us Wahu'emi klosteri ee-ee Atis esot tadehļ no samas
solischanahs brihms un marot sem zilu patihkamaku bruh-
ti mekleht.
Ati schi mehsiulc breesmigi satrihzinaja. jo miņsch tizeja.
ka Alides tehms to rakstijis. Winşch apnehmahs ar neprezetees
un tikai Alides vceiniņā dsihmot. Bet mezaki to rahja un

luhdfa. kamehr miņam bij miņu gribcschanai japadodahs.

Miņsch aprezejahs. jeb ihsi sakot mezaki miņu sapiezina-

ja ar maldneeka meitu. Bet mihleht miņsch to nedrus-
kas nemihlcja.
Un kad dabūja smakt, ka Alide
pehdigi Miņsch par m>ņu

behdajusees un miņa dehļ miruse un ka mezaki minu tik biecs

mig: peemihluschi, tad miņsch eeslehdsaks samā darba istaba

un pamadija tur daschas deenas waimanadains un kà ahrprah-

igs Nu miņa mezaki samu apla

.ploşidamees. —

gan atsiua
mibu nu bij par mehlu.

Miņa buhtu minu mihlejuse. ja miņsch buhtu

jauna şcewa
mas drusku pretmihlestibu rahdijis. Bet miņsch sargajahs ar

Minu satiktees; tadeļ miņa palika ari auksta pret miņu un

dnh
 43

woja preekôs un lepnibà. kamehr miņas mihrs no pasaules

atşchķihrees şawâ weentuligâ darba-istabâ tikai Alides peemiņai
dsihmoja un sem dikti pahrmetahs un atsinahs mainigu.
par
ka Alide tik agri no pasaules aisgahjuse. Tikai şawàs amata-

darişchanàs miņsch atrada samai saglaustai sirdij drusku meeru.

Rūdolfs tika no mahtes usaudsinahts mahzihts. Wiņa

meklēja wişadâ wihsê samu dehlu us karu Wiņa

şagatawol.
şchķinķoja tam dahrgu sobeni un ļahma minam pee nahburga
bruņeueeku dehleem jaht uu kara promes turcht.

Un kad Rūdolfs bij pceaudsis. iszehlahs Vidseme gruhis

kara laiks. Nu miņsch nebij mairs mahjas maldams. Wiņşch
apbruņojahs un apjosahs ar sobeni. atmadijahs no sameem

wc,akeem, sehdahs brangam sirgām mugurā un aisjahja kà

smiltis meen noputēja.

udolfs, kà jau reis peemincju. bij droschsirdigs karotājs,

meelàs brangi iskahmees. miņsch tika Ruhjenes
pee

un nahza Roses kopşchanà, kà mums

jau staams.

7.

Rose netika mis, kà Rūdolfs domāja un mehlejahs. no

miņa mahtes ar laipuibu usņemta, ko miņa bij prlnijuşe,

gan

tahs dchlu tik ustizigi kopjot.

Rūdolfs stahstija şawai mahtei ka wiņşch bijis tik breeş-

migi eemainots. ka bijis tikpat fà jau nahmes laupijums un

nebuhtu ar mairs dsihms atgrcesees, ja Rose nebuhtu miņu

à
fo„,,ş> ?ad''hļ miņsch usskalijahs par peenahkuniu

! par samu dsihmibu un atdabūtu meselrbu.

pļenahkoļecs iate ! rahdiht. Ta labāka pateiziba esot pehz
miņa domah n ta ka esot Rosi sameem mezakeem l>hds-
pee
Medis, ur> luhdsnlees. lai te miņa glabbejai mecglaku dsihmi
atļaujot, neka kalponei Par to. ka miņsch Rosi mihle,

miņsch sina-nc- uedrihksteja samai mahtei tuhlin isteikt. us to

mrņşch zneja zitâ reisê isdewigaku brihdi panahkt.

 44

Bet
vruņentķjeS f. Stucklanda wchrigahm āzim nevij pa-
lņziS tas mis paşlchpts, ka Rūdolfs us Rosi sama sirdi mai-
rak juht, neka pateizibu. Tomehr miņa negribēja sama
pret
dehla dsihmibas glahbeju tuhlin nepateiziga un zeetsirdiga rah.
dilecs. Wiņa paturēja gan Rosi pili; bet uslika tai decnu pehz
deenas gruhtakus prastākus tà ka pehz mehnescha
un darbus,
Rose bij Tomehr miņa jutahs
par semakv kalponi palikuse.
laimiga un meeriga, sinadama. ka miņa ar Rūdolfu apaksch
wecna jumta dsihmo. Rūdolfs to redsedams, zik miņa mahte

zeetsirdiga pret to. ko miņai majadseja tik kà samu behrnu

pat
mihleht. jutahs ļoti apbehdiuahls. bet tomehr ueecdroschi-
gan

najahs miņas maldischanai prctl runa!)t.

Ari bruņeneeze f. Ştucklaud w nomanija un apstiprināja
zaur to tahs domas, ka starp Rudolsu un Rosi mihlestibas dcc-

wc par Mļdutaju rodabs. Wina cemehroja tohs abus katra

dribdi it slepeni un usmanigi nopuhlejahs ar tahm dohinahm.

ka maretu tohs abus schķirt. laj miņa nepeedsihmotu pasaules
preekşchà to kaunu, ka w ņas dehls kahdu talpom eemihlejiS.
Wiņa domāja Rosi is pils isdsiht. bet apķehrahs atkal
ka labāki buhtu abi nekur
to patureht un stipri apmaktcht. laj
weentullbà nesateekahs! jo kad tad Maretu
Rose buhtu pasaule,
drihs notikt, ka Rūdolfs tai pakaļ skreetu.
tak tee
Kaut
gan muhsu pahris
lika zeeschi apmaktehts.
sinaja slepeni satiktees un kahdu brihdi mihlestiba pamadiht.
Laimigi, tee nejutahs ne meens ne oiris. Jo drihs
ari miņu
wareja kahds no pilSļaudihm, jeb pate bruņeneeze
tiktu makteti
satikschanos maniht. mehl zecsehaki
zaur ko tee

jeb pawlşam schķirti. Rose apnehmahs pamisam pili atstaht.

Bet Rūdolfs luhdsa to armeen palikt, sazidam» ka miņsch bes
miņas ka. lai ari
nemarot dsihwot. Wiņşch smehreja tai.

misa pasaule saceltos un

gribētu
miņus schķrrt, miņsch nebuh-
schot miņas tomehr atstaht. kamehr miņam mehl kahda dsirk-

stele no dsihmibas buhschot eekşchà buht.

Ķahbà wehlà makara. kad mccga mahtcwişupaşauliapaksch
saira apsega guldīja, mini sinaja zaur pilSdahrsu pa maseem ste-
mahrtiņeem iseet un us kalniņu, kas mehl tagad pe»
peneem
Walmeeres, starp Gauju un maso upiti. kas Gaujā eetek, at>

rodahs. pastaigatees un mcenS otram samas mihlestibas juy-

taS preeksch abeem tee laimigakee.
isteikt. Şchee brihschi bij
 45

Bet ari şchinìS brihschôs Roses sirds nemeerigi pukstēja un

wiņa pahrmetabs sem rnhkti. ka tahda Meentuliga nakts sa-

liknmu. Kaut Rūdolfs to meerinaja
tikşchana esot pret gan

şazidams. ka teem, kastaişni ustizigi un besmainigi mihlejahs

un kam likteņa schķehrsļi neļaujot zitâ stundà şatiktees, ne-ķşot
grchku ari paschà tuinschà naktî saeetees. tomehr Rose ne-
par

vij apmeerinajama; katra lapas lschaksteschana, katra maboleS

spurksteschana katra miņas

un
upītes tschurksteschana padarija
nemeerigaku. Wiņa specdahs
strdi bailigaku un armeen no

jauna zeeşchaki Rūdolfa kruhtim.

pee it katahdâ brihdî. kìlr

teem buhtu us muhseļnbu jaschķirahs. »

Ari tahdi satikschanas brihschi teem nepastahmeja mis

ilgi. Jo scedonis taistjahs aiseet us sillakahm semehm un

bahrga rudeus mahte pahrmehrta laukus bahlus, koku lapas

siltas masaras naktis garahm

dscltcnas un
par tumschahm.
aukstahm un mehtraiņahm un
leedsa muhsu samihlejuscheem
"

' ' ">" mas behdadama.

bahrga seemas mahte apsedsa apaksch sneega

apsega nnsu. ko rudens mahte bij mehl pee dsihmibas at-

ituckland nelikahs Mairs Rūdolfu un

Rosi apmaktejot; pret Rosi wiņa nerahdija wairs bahrgu

ģihnu tà ka pehdigahs isdsişuşe zeriha şahka no jauna atdsit),
mvteeS. Bet tai milligai şeewişchkai bij us to pamisam zits
noluhks: miņa gribēja Roses zeribu pamisam isnihzinaht.
Kaut
illoje vvuraja paredseja. gan Rūdolfs,
Ari lv un

ka duhschigs .kareimis bij miņas droschinadams ka

drihsak marot nakts deenu pahrwehrstecs ne ka minu mit>

par

lestibu isahrdiht. tad kahda slepena balss sazija miņas şirdî,

ka tas esot par melti mihlehts un isnihzinaja katru zeribas
dihgli. kas miņas sirdi no jauna zehlahs.
meitiņa! Wiņa mihleja Rūdolfu karsti. bet
Nabaga —

miņa Rūdolfu jeb Wili inihleja. kura

āzim armeen parahdijahs un kam miņa pee

mv
lihdsibu atrada. —

Brihscham zehlahs
domas, ka Wilis mehl dsihms bet tikai

l tad atkal: tas nemar buht. ka miņsch

mani miņsch ir nahmi atradis.
 46

Seema bij pagahjuşe. Mihligais scedonis atdsihminaja

atkal no jauna wişu dabu un rotāja to kà b.uhti ar koschu
saļu apģehrbu. Zilmeki un misa dsihma radība apsmeizinaja
to ka preeka un laimes nesēju ar slamas dseesmahiii.

Rūdolfs ar Rosi bij akkal wchlâ wakarâ us sinamu kal-

niņu slcpen aisgahjuschi. Tur tee abi sehdeja apkaiiipuschecs.
Rūdolfs pilns zeribas, samai mahtei drihs ifteikt, ka miņsch
Rosi mib/ejot mairak neka samu dsihmibu un no miņas atļau-

schann dabūt ar miņas us muhschibu sameenotees. un Rose

pilna sehrigas domas, ka Miņu mihlestiba tikschot us muhschi-
bu schķirta un isahrdita. Wiņai skanēja lakstīgalas kunkste-

şchana. kà mihlestibas gaudu dseesmas,'upites mudra tschurk-

kà kà
steşchana. schliga raudaschana un meschu schnahkschana.
behdiga maideschana.
~Rudolf," Miņa sazija şehrigà balsī un speedahs schnuk-
stedama miņa kruhtim. tà isleekahs ka mehs pehdi-
pee „man
reisi lè satcckamees, man leekahs it ka no wişahm pusehm
gu

atskanētu sehrigas balsis, kas man ausis sludina, ka muhsu

mihlestiba tiks isnihzinata un ka mums buhs us muhschibu ja-
schķirahs, Mauu strdi pahrnem tagad şawadas bailes un auk-

stums. Rudolf. man tà leekahs. ka tas ir tas

pehdigais drih-
dis. kurà mehs meens otram pecderam. Tadehļ lai mehs mih-
lejamces, kamehr ivehl marain»"

Kaut
gan Rose armeen bij runajusc no schķirschanahs,
tak miņas mahrdi nebij nekad tik schehligi Rūdolfa ausīs ska-
nejuşchi. kà Wiņşch bij armeen sinajis tuhliņ mahrdus
tagad.
atrast, ar ko Miņas apmeerinat. Lihds schim miņsch bij ar-

meen Roses paredseschanas par meltigahm bailēm usskatijis.

Bet tagad peepildija Miņa pascha strdi tahdas bailigas un

domas, ka miņam buhs Rose-< jaschķirahs. Tak.

sehrigas no

kà duhschigs jauneklis, Miņsch drihs sazija. Nost

saneh>u>.bs un

pee samahni kruhtim speesdams un tahs butschodams:

„Mana dahrga Rose. est jel meeriga! Tu sini ka es Temr

mihlcju, tà Es no Temis
mihleju. ka samu paschu dmehseli.
neschķirschos. kad maj tahs misu leelakahs breesnias mani

draudētu, ja

Es nebihstos. kaut scme schķeltos

Un mani noriht draudētu.
 47

Kaut kalni mani», wirsâ Meltos

Un mani apbebrt gribētu.

Kaut saulei sposchums isdsistu.
Par tuuischu vakti paliktu:

Es klahk pee tamahm kruhtim speestos,

Wehl zceschi temi apkamptu.
Tad misām droseļu preti greesios
U» lēmi duhschigs sargātu;
temis gribu dsihmot, mirt!
Preeksch
Ne meens, ne wcens muhs drihkstehs schķirt!"

Tà runāja Rūdolfs un skūpstīja no Roses maigeem asaras.

Tinams ja kahds ar maru gribētu miņu no Roses at-

raut, tad miņsch kà duhschigs kareimis, kas us karu daichu

eenaidneeku us zltu pasauli aisraidijis, zihnotces lihds nahmei
winas. Bet miņsch paļahmahs tikai us samu spehku
sch
aismirsa, kas ari wiltibu inihledama
>rosch>bu un ar war

ka pret miltibu spehks duhscha ne ko neder.

schķirt un un

„ (iesim ns mahju/' Rose sazija. „mana sirds şahk şchè ar-

mairak d.ebeht un manas bailes paleck armeen leelakas."

Abi zehlahs >.o sehdekļo. Rudolss apscdsa Rosi ar samu

usmalku un nu gabja abi us pils pusi.
Tè us reis tce ceraudsija bruņcneczi f. Stuckland pretī
nalilam, kas bij dabujuse »ra»iht, ka Rūdolfs ar Rosi us
kalmņa aiseeļ, bij gahjuse sļepen pakaļ v» misu dsirdejuse.
ko abi samihlejuschecs runāja.

Rūdolfs ar Rosi bij breesmigi istruhkuschees un doinaja.

ka nu buhs pebrkons un sibens Maļà; bet brihnumņ
pat par

pahrgahja gluschi rahmi.

„Behrni," bruņeneeze sazija, „tas »aw Mis meseligs. ka

Juhs wchşà pawaşaras makarà tik mehli laukā paleekat. Ta-

dehļ ecsini tuhlin us mahju."

Rūdolfs ar Rosi brihnijahs katris pee şewis par bruņe-

ncezes laipnību. Abi aismiga preczigi ar jaunahm zeribahm

sirdi un sapņoja laimigu nahkanribu. Bet ne meenam
par
ne otram nahza prahtà. ka schi tik bija milliga laipniba, lai

tos nedonīajot maretu jo lehti schķirt.

 48

Rūdolfs tika otrà rihtà uf bruneneezes pawehleşchanu it

agri modinahtS. Kad wiņşch şawas niahtes kambari eegahja,

sehģeleja ta kahdu wehstuli. ko bija beiguse rakstibt.
.Mans dehls." wiņa usrunaja Rūdolfu it
laipnīga islik-
damees. .ļaudis saka. ka es esot augstprahtiga. dusmiga un

nesehehliga şeewa un tu to pats buhsi no maniS domājis. Bet

eS esmu nelaimiga seema. Kamehr tams tehms mani

apprezejis
naw, kas laimē preekôs dsimuse
man un un auguse. ne meeuas

laimigas ncds preezigas deenas bijuschas. Tu ka

redsi pats.
winşch tà kà nomiris dsihwo weentulibà, it ka miņam nebuhtu
ar pasauli n-kahda daļa. Pret mani miņsch isturahs. it ka

miņsch mani nemās nepasihtu. Wişas manas jaunības zeribas.

reis tahdu mihru dabuht. kas sem un man preeksch pasaules
slarvu un godu eemantos, —
ir isnihkuschas; es esmu ka,

zeetumneeze us misu muhschu saistita pee mihra. kas mani

nemihle ko es mairs
un ar nemaru mihleht. Tadehļ nam ne

kahds brihuums. ka es daschreis esmu piktāka un zeetaka ne

ka man majadseja buht.

Bet mans dehls. kas Tu

tem. sem zaur samu droschsirdibu
us kara lauka esi jau tik jauns tahdu slamu mantojis. Tem wa-

jag jo diwkahrtigi rsdariht. ko Tams tehms aiskamejis. Tem

wajag TawaS familijas wahrdu preeksch pasaules godà un

şlawà zelt. Temi majag man to panahkt. ko Tamu

zaur zaur

ļehmu nepanahzu. proti zeenibu preeksch zitahm bruņeneezchm.

Bet to nepanahkşi. Tew
ar samu spchku un droschibu meen

wajag no augstas un slamcjamas familijas seemu prezeht.

Rūdolfs, kas libds schim bij us mahtes mahrdeem usma«

nigi klausijces. pahrmehrtahs Miņas pehdigos mahrdus dsirdot
bahls. ka balta drehbe. Wiņa mahte runāja tahlak:

Tu tahdu augstas kahrtas seemu atrastu, esmu deeş-

preeksch Temis puhlejusecs un ruhpejusees. kamehr tahdu
gan
preeksch Tewis derigu atraduse. Tu sini, ka Waldmans
—

grafs
ir mişà Widsemê pasihstams un ļeek no wişeem godāts un sla-
Mets, ka pats bruņcneeku-meistars miņu mihle. zeeni un pehz
miņa padoma wişu dara. Tu pasihsti miņa jaunāku meitu, zik

skaista, tikla un laipniga miņa ir. teescham ka kahds eņģelis

starp zilmeku behrneem. Kad schi nu Tama seema paliktu un

Tu zaur to tiktu
par lozekli tahdà godāta şlawctà sami lija.
un

maj tad Tu nebuhtu uf zeļa kuru Tu drihs pee ta inehrka

pa
kìaht tiklu, kura eê Tâtn wehlos redset şamu
pee un ar

Un
droşchşirdibu lehti uewaretu panahkt. grafam Waldmaņam
ir neween gods un şlama, bet ari leela bagatiba. no
kuŗaS
leela daļa buhs Tawa, ko Tu ar
şawu bagatibu şaweenoşi
wareşi kà
un ķehniņşch dsihmot.
Starp mums wezakcem ir wişs jau pilnīgi norunāts,

ari meirai Tu eşi patihkams. Rudolf Tem tuwojahs tik leela

laime, kahda reti kahdam jaunekļam paşaulê, un Tem nekah-

das ruhpes mairak nam. ka tikai steigtees to lai
saņemt, zits
to nesaņem. Rcds, to misu esmu preeksch Tewis isdarijuşe."

Rūdolfs stahweja kà stabs us Meetas, samu mahti ar

platahm azim neatbildēja neko.

usskatidams un

.Tu man neko neatbildi?" Mina mahte eesahka pehz

brihtiņa. „Waj Tu neproti ne pateikt samai mahtei, kaS
preeksch Tamas laimes tik dauds darijuse?" —

~Mahtc!" Rūdolfs issauzahs. „es atsihstu, ko Tu

preeksch manis esi darijuse un sinu, ka grafa Waldmäņa meita

ir teizama şecwişchka, kas tahdu mihru, kas miņu mar mihlct.

war aplaimot; bet —"

„Tu tak tik muļķis negreestsi laimes mahtei

ncbuhsi un

kad Tem miņa

zeļu, ta taisni prcti nahk" —
mahte runāja,

starpā. „Warbuht ar, ka Tu buhst sem kahdu zitu seemischku

ifraudsijis, ko Tu mari mairak mihleht. ka grafa Waldmaņa

meiiu. Nu labi, teiz lauka, mans dehls. Ja Tu buhst tahdu

ifraudsijis. kas muhsu familijai nam par kaunu, tad jau Ta-
wai mihlestibai
ncbuhschu preti. Teiz meen droschi Rudolf!"
Rūdolfs stahweja kà mehms.
„Es gaidu us Tamu atbildi." bruņeneeze sazija erigi.
..Saki, kahds eemeşlis Temi aiskawe Tamu dsihmibas laimi

saņemt!"
„Mahte," Rūdolfs sazija stostidamees, „es nemaru zitu
mihlet. ka Rosi, kas par manu dşihwibu ir ruhpigi gahda-
—

juse. Ar Rosi ween waru dsihmot, bes miņas Mehlos nahmi."

„Tu mihle Rosi! kalponi! Maj Tu naris esi palizis!

waj Tu gribi samu mahrdu pasaulei ifsmecklu darit!
par

waj Tu gribi samu mahti bes laika kapā gruhst! Tu, nepa-

teizigs dehls!
„Mahte!" Rudolss issauzahs sahpigi; „maj tad kalponei
»aw tas pats raditajs, kas mums ? jeb maj kalpone nam tahds
 50

pats zilweks kà mehs esam? Kas man behdas par to, ko

pa-

saule saka. kad tik es pehz samas labākas strds apsiņas daru?

negribu Temi nekahdà wihsê nelaimē gruhst. mihļa

Zaur to es

mahte. Bet negruhd ari mani tihscham nelaimē, man zitu see-
ko es nemihleju nekad
Mischku usspeesdama. un nemihleschu."
„Rudolf, Tu ne-est pilna prahta ; zitadi Tu nemaretu
pee

tà domāt neds runāt," bruņeneeze sazija no krchsla uszcldamees.

„Bet lai nu ir kà buhdams ; es negribu Tamu mihlcstibu laust,
kad Tu stuhrgalmigais. gribi pee samas nodomās palikt. Par
scho leetu runastm rvehlak. Tagad Tem majadsehs tuhlin zeļâ
reds, schi mehstule eet us Rigu bihskapam ta ir tik
dotees; un

ka miņa kaweta'tikt' Şulainis

şwariga leeta, newar nemās
Walters jahs Tem lihds. Apģchrbees tuhlin, sirgi ir jau apseg-
loti un gaida durwu preekşchâ. —

Us zeļu pahrdoma mehl to

leetu labi, ka pehz nam janoschehlo."

Pehz pusstundas bija Rūdolfs gatams us zcļa dotees.

Wiņşch gribēja Mehl Rosi satikt, tai teikt, ka mahte nam miņam

aisleeguse mihlet. no tahs atmaditees un to pabutschot. Bet

Rose mehl gulēja saldi sapņodama; miņsch negribēja tahs modināt

un no meega trauzet; tadehļ aisjahja bes atmadischanahs.

10,

Rose pamodahs no şawcem saldecm sapneem, kad rihta-

saule mihligi smaidīdama logu samus sposchos starus mi-
zaur
ņai azîs şuhtija. Wiņa isşkatijahs riktigi kà roses seeds, ko

rihta-saule is pumpura attihstijuse.

Wiņa steid>ahs apģehrbtces un gribēja preeziga, mudra

jaunas zeribas pilna atrada kam-

un pee darba dotces, bet —

bara durmis no ahra puşşes aisşlchgtas. Wiņa istruhkahs dikti,

domādama, ka tas neko labu nenosihme. Ar miņas jaukeemsap-
ņeem un saldahm zeribahm bij us reis pagalam. Wakarejas
bailes un sehras peepildija atkal miņas dmehseli.
Tè sulainis atslchdsa durmis un sazija, ka bruņeneezepa-
mchlejuse. lai tuhlin miņas ejot.
pee

Şchi ahtra pawehk darija Roses bailes wehl leelakas.

 51

Wiņa drebēdama us leelmahtcs kambari,

gahja trihzedama un

it ka kahda ļaundare us şada meetu.

Bruņeneezes kambari eegahjuse mina palika pee durmihm

nahmes bailēs stahmot. Bruņeneeze rihkojahs ap şawu galdiņu,
tad meta Rosei ar azihm. lai tumakl ejot. Rose streipuļoja us
preekschu.

Bruņeneeze usskatija to bailigo metinu ar maswehrtibu,

runāja lehnâ balsi, ko Rose nebij gaidijuse:

„Tawa pateiziba ir decsgan slikta, ko Tu man

par to pa-
ka Temi. bahri, şawâ pili usņehmu. Tu bekkauņa
rahdi, eşi
manu
dehlu no tikuma zcļa nogrosijuse un miņa prahtus sa-

maişiuşe. Manā warà stahw Temi par to sodit, ka Tu pclai-

juse; bet Tu esi par seinu un neezigu preeksch manas atreeb-

schanahs tapchz gribu pret Temi schchlsirdiga buht. Kas tahs

;

par trakahm domahm, kas Tem prahta nahkuschas, ka Rudolss

von Stuckland, kas jau tik jauns pee zitcein bruņeneekcem
zaur

şawu şpehkû un droşchşirdibu, ko miņsch karā daudsreis parah-

dijis —
teek zeenits un godāts, ko pctt misaugstakahs kahrtas

bruņeneeku meitas katra labpraht şcw wchlekos, —

ka tabds

jauneklis Temi, prastu kalponi, par seemu ņems? Ha. ha ! Tu

laikam bes jchgas esi palikuse to domādama. —

Kà şaziju, Tu
esi semu preeksch manas atreebschanahs ; tapchz atlaischu Tem
par

to strahpi, ko Tu tahdu bcskaumbn pelnijuse. Tu

zaur —

jau
gan pate sajehgsi, ka Tu ne-csi mairs
Mchrta, ka Temi samā pili
mehl turu; tak es negribu Temi bes palihdsibas meenu pasaulē
isstumt. —
Es pasihstu kahdu teizamu kalēju, kam ari labs

grasis pee malas nolikts. Wiņşch ir sen wehlejces samam wec-

nigam deblam seemu atrast. Es apsolischu miņam Temi un

gahdaschu Tamu kuplu puhru. Un Tu buhsi decsgan miņam

par

deriga; jo esi, kad Tamas aplamas domas lihds nerehļina, ihsti

godiga un tschakla. Un lcelaku laimi Tu newareşi ar ne
muh-
scham panahkt. Tadehļ es tizu. ka Tu pret manu schehlstrdibu
buhst pateiziga un peeņemst to ar preeku.

Rose palika, kad bruņeneeze beidsa runar, labu brihdi ko

apstulbuşe sahmot, it ka negribētu samahm austm tizeht, ka to

no bruņeneezes mutes dsirdcjuse. Tad krita preeksch bruņeneezes

kahjahm zeļôs un issauzahs luhgdamâ balsī:

„Mana augsta maldoue! es atsihstos ta esmu pret Jums

 52

dauds noseegusees un atsihstu ar Juhsu schehlşirdibu, ka Juhs

apsolaiees mani gahdat. kas Juhsu fodibu pelnijuse. Bet

par

ja Juhs gribat mani schehlot, tad es luhdsu, ļaujat man no

schejeenes aiseet; es esmu jauna un stipra un zereju tadehļ pa-

saulē kahdu pajumtu atrast, kur es tschakli strahdadama mare-

schu samu usturu pelnitees; bet nespeeschat mani ar rvihru wee-

notees. ko es uepasihstu
marbuht ucmareschu muhscham mih-
un

let. Es smehreju Jums, ka es misas neleetigàs domas un ze-

ribas Juhsu dehlu samas ismctischu, es
us no
strds apsolos,
ka es sargaschos. lai Juhsu dehlam nenahku nekad mairs
azu

preekşchà. —-Ļaujat man projām cet no schihs pils un no scha ap-

gabala! es nekad mairs şchè neatnahkschu! Es tos kal-

gribu
nus kur
es samas preezigas behrnibas deenas pamadiju.
usmeklet,
kas tahs laimigakas bija wişà manà dsihmibâ, kur mana mchla
tehma. manas mahtes un laikam ari mana dahrga W>ļa kaps!
Tur es gribu kahdu buhdiņu usmeklet. kur e« nļ>li,m>k.->v ,n.'
,
dadama mareschu samu sagraustu strdi remdi

meeta. kur mana dsihmibas laime isnihka, mo

un mann jauka paradis? issuda! Tur. tuî es

grìi?u usturetees,
lihds aukstas nahmes rokas mani apbehdi-
schņaugs un manu

natu dmehseli tur aismedihs, kur tos mihļos atkal

sui
ko şchè zaur nahmi saudeju, kur mani tee pn>

muhschigi gaida, ko şckè liktens neschehligi

niga maldone, ļaujat man us turecni aiseet!

Bruņeneezes zeeta strds jutahs zaur Ro>es mahroeem

dikti aisgrahbta; Miņa nebij nekad dsirdejusc, ka nemahzita
tahdus mahrdus runāt. Wiņa skatijahs labu
kalpone prot

brihdi klusu us grihdu. Tad. samas strdsjuhtas drihs ap-

meerinajuse. eesahka atkal runāt, lepni smeedama:

~Nedoma Mis. ka es Tawahm swchrcşchanahm pilnigi jau

tizu un samas nodomās zitadi gronşà, —
Tew iapaleek

kalēja dehlam par seemu bes kahdas

„Es to nemaru! S pin mc-

luhdsahs bruņeneezes kahjas apkamp

„Tu laikam usturi mehl tahs domas samā strt> r

Bet es Tem isskaidroschu. ka mi,

dehlam par seemu tapt. nu

das zeribas ir meltas.. — Manas gaischas azis mahieja Juhsu

slepenu draudsibu noskatit un mana!

mina swehreşchanaâ un apņemschanahs notlaustr

 53

ka mahteS waru neşpehşchu wiņu tahdaS narigaķ

ìadi, ar no

wiņu
nnhlestibas, kurà Tu eşi eewilinajuşe, nogreest, tadehļ
raudsiju to ar wiltibu darit. un tas man isdewnhs labi. Jo
fini, ka es Rūdolfu schoriht agri aisşuhtizu ar wehstuli us Ri-
bihşkapa, kurà bij rakstihts. lai Rūdolfu apzeetinatu
gu pee

rur. kamehr es to likfchu atlaist. Ja nu Tu negribēsi kalēja

dehlam par şeewu palikt, tad es Rūdolfu likschu us Wah;iju

suhtit, lai to kahdâ klosterī muhku beedribai nodod. Bet kad

Tu buhsi apprezeta. tad ļauschu miņam mahjâ nahkt. Tadehļ
dari ka gribi; es Temi negribu Mairs spcest.
Schi siņa, ka Rūdolfam miņas dehļ tahds breesmigS
şwars buhtu janess un brihmiba un miss dsihmibas prceks ja-
pasaude, —. isbeedeja Rosi breesmigi. Bet us reis miņa pabr-

mehrtahs pamisam zitada: miņas maigi noskaidrojahs un

miņa usskatija bruneneezi ar smehrodamahm āzim un sazija

droşehà un zeetâ balsi:
„Nu labi, Rūdolfam ncbuhs manis dehļ apzectinatam
duht, nedf par muhku palikt. Es gribu rahdit, kahdus upu-

rus seemismka spehj ta mihra dehļ nest, ko miņa mihļo. Rū-

dolfa labklahschanahs dehļ es gribu ļautees salaulatees ar to

milnu, ko es nenuhleju un nekad nemaresehu mihlet. Es esmu

ko titai
galama, maldone, misu darit, luhs gribat, neatņemat

Rūdolfam brihmibu."
.Labi. ka Tu ne-esi dauds stuhrgalmiga." bruņeneeze saz-

zija ar meerigu balsi. .Tagad eij us samu istabu, kamehr

Temi likschu saukt."

11.

TaS kalejS, ka dehlam bruņeneeze şpeeda Rofi par seemu

palikt, bij tas muhşu stahstà jau pasihstams Imcrs. Wiņşch
bij Pehz Annas şchķirşchamchs us Walmeeras pilschtiņu aisgah-
jis dsihmot. Tur miņsch bij wişeem kà şihkftulis un misu rup-
jākais zilmeks pasihstams. Tahds pats rupjsch uu reebigs blj
ari miņa dchls, no ka jaunas meitiņas, ka jehri no milka

behdsa un ar ko neweens jauneklis nedraudsejahs.

 54

.Meistar." ta bruņeneeze kalēju usrunaja, „waj nedomā-

jat mcenreis jau samam dehlam likt şņwn Jtchs -şat
jau deesgan Mczs un dchls ar dees
darischanu us semi ņemt un Jums ļaut Juhsu oslhwes palec-

kus meerigi pamadit. Bet ja gribat lai deblam kahriigi eet.

pamehlat Miņam prczctccs."

„Bet. augsta waldone." tà kalējs runāja vajeu.igi preti,

.ta prezeschanahs dara leelas isdosckalias. ibsti sakot norihj
pulka naudas. Preeksch kahsahm N'cer iin tad Mehl
seema par melti jaehdina,"
Bet kad nu es Juhsu dehlam tahdu seemu gahdatu, kas

tschakla strahdneeze. skaista mihliga, liktu us şawu rehķinumu

taisiht kà
kahsas un dotu labu kuplu puhru lihds; tad buhtu?
Es tizu, ka Juhsu dehlam neisdotos mis un ba-
—

zitur skaistu
gātu şecwu atrast, tadehļ ka miņa weids nam mistahds, kas ar

magnētisku spehku jaunas meitas peemelk."

Weza Jmera maigs pahrwehrtahs preezigs. kad bruneneze

pgr kahsu apgahdaschanu un kuplu puhru runāja. Mņa azis

kmehloja no naudas kahribas.

tad noteek, augsta waldone. pehz juhsu. padŞa şş

gribeşchanas," tà miņsch atbildēja padewigi. ..Dehls tad tew

buhs japrezejahs." tà miņsch samu dehlu kas

nu usrunaja. ar

muti bij mahrdeem klaust>ees.

platu us bruņneezes

~Kur tad es lai seemu lceku? Kalt jau miņa nemahzehs

un par melti negribu to ehdinaht."

„Zik tu mehl dumsch esi. jaunekli!" bruņeneeze issauzahs

jozigi pasmcedamecs. ~No jau mihra darbus
secmas ncmar

kahrvt! seemai ir mahjas darbi un şaimnceziba jamalda.

„Kad nu Juhs augsta maldone to man pamehlat, lai es

prezcjos. tad lai noteek pehz Juhsu gribeşchanas," tà kalei'

dehls atkal runāja. „Bet pirms prczcjos. see-

man
majaga to

Mischki icdseht, maj ta man .ir pecpase."

„To tuhliņ dabust redscht." bruņeneeze sazija. par ta lem

dumjibu mchl mairak slepeni smeedamees un skandināja ar

pr

steni pehz sulaiņa, kam miņa pawehleja Rosi atsaukt.

Rose ecnahza un palika ne mahrda nerunādama b

neezes preeļşchâ stahwot.

 55

.Rose, reds, şchis ir tas brangais Mihrs ko preeksch

tewis esmu ismehlejusc," bruņeneeze sazija. „Waj tu to wari

mihleht?"
„Es gribu wiņam par şeewu palikt, kad es zitadi nemaru

Rūdolfa brihmibu atpirkt," Rose sazija ar zeetu un meenteesigu

balşi. Kaut tas lempis miņai tà reebahs, ka miņa buhtu
gan
labāki no swehreem likuşees saplosttees ne ka tahdam nejaukam
mihrischkam us muhschu Bet tomehr miņas seja
padotees.
nerahdija nekahdu nepatikschanu; jo miņa sinaja. ka miņa

Rūdolfa labklahschanahs dehļ scho gruhtu nastu usnēm.

.Nu jaunekli, maj tew ta seemischka patihk?" bruņeneeze
prastja kalēja dehlu.

„Jtin brangi, augsta.maldone," miņsch atbildēja par Roses

skaistumu preeka pahrņemts.

no Wiņşch kas lihds schim nebija
nekahdu mihlestibu us şeewişchķeem şawâ sirdi sajutis, tapehz ka
katra ar rcebumu miņu usskatija un no mina behdsa, kà no kahda
breesmiga smchra, —
jutahs tagad. Roses skaistumu redsot. kad

ta solijahs miņa seemu palikt, no mihlestibas peepildihts.

par

„Nu tad saleekat rokas, lai es Juhs saderināju," bru-

ņeneeze sazija Roses balto roku ta nejaukā jaunekļa rupjā un

zeĢ rokā eeleekot.

„Lai Juhsu laime nesamikst, »

Un mihlestiba neisschķihst!"
Miņa mehl peelika samus atreebschanahs preekus şawaldidama.

„Ak, kahda man buhs smuka seemiņa!" kalēja dehls is-

sauzahs no mihlestibas pahrņemts, speeda Rosi pee samas sirds
un turēja to ar samahm stiprahm un zêetahm rokanr kà şpihlès.

„Deesgan dehls schoreis," Jmers sazija, .eefim atkal pee

darba, ka rvaram kahdu grasi nopelniht. Gan tem apniks
şeewu mihleht, kad ta tew rokà buhs!"
„Bet pa preekschu Majaga tak prczibas dfert," bruņeneeze
sazija un pawehleja sulainim pudeli mihna atnest.
Mina
peelehja tschetras glahses. issauza jaunam pahram
laimi glahses sasitot un pawehlcja dsert; pate un tàpat ari
Rose tikai
drusku pasmeķedama.
„Tas bij dauds labāks, ne kà tscharks. ko mehs katrā

wakarà cedseram!" bruhtgans issauzahs.

„Us juhsu kahsam doschu to papilnam dfert," bruņeneeze

sazija. samus smeeklus maldidaina. —
 56

Lruhtganâ negribēja nemās no bruhtes schķirteeS; tik sti-

pri Miņsch bij us reis eemihlcjees. Pehdigi abi, tehms un

dehls, gahja us mahju. weens par kuplu puhru un otris

skaistu bruhti preezadamees.

Rose raudsija preeksch zilrvekeem jautra un preeziga ii

ditees, lai neroeens nenahktu us tahm domahm, ka miņa

to mihru, bet teek to kaut miņa

grib speesta peeņemt, gan
wâ sirdī mehlcjahs labāk nahmi, ne ka ar tahdu netiklu,

smuku, dumju un neģehligu Mihru salaulatees.

Kad juhs, Latmju meitiņas, scho notikumu lasāt, '
eewchrojat labi. kahdu gruhtu upuri Rose preeksch sama m.

Rūdolfa usņehmabs ismcst un pahrbaudat samas şirdis, maj

jubs samu mihļako dehļ spehtu to pascbu usņemtees.

Rose krita samā kambari zeļôs, salika samas rokas un

atşpirdsinaja şawu şagraustu şirdi karstā luhgşchanâ: „Deews

palihds nmn samam asam un gruhtam likleņam ar padcmiau

prahtu padotccs! Dod man stipru şirdi, ka es preeksch sama

mairak
Rūdolfa labklahschanahs ko es neka samu l

mihleju, Maru scho ruhktu biķeri bes schaubischauahs

Leez man samu likteni pazeetigi panest, kamehr es reis ps .

aiseeschu. kur liktcņam nam pahr mani nekahda mara, ''
Rūdolfu muhscham mihleschos! Peedodi ari manai Mulvonei.
kas ar maru tahs saites sarausta, ar ko Rūdolfa sirds pee

manas peeseeta!"

IL.

Wilis lnj nemeem laikā no şkolas isstahjecS pret tkhwi-

jas eenaidneekeem duhşchigi lihdskahwees, tà ka miņsch no bku-

ņeneeku meistera tīta lnuņcueeku kahrtâ eezelts.

No kara pànahzis. miņa sirds nejuta mahjâ ne kahdu
Decnâs
meeru. winşch blandijahs pa Gaujas krasteem ap-

kahrt, şawus behrnibas gadus peeminot v» us Rosi domājot,

un naktīs miņam parahdijahs Rose sapņos bahta un vehdiaa.
Minam zehlahs ta tiziba strdi. ka Rose mehl dsihma, tapchz miņsch
apņehmahs zeļà dotees un miņas meklebt eet. Scho nodomu miņsch
 57

stahstija samam gahdneekam Alleram. AlterS eeşahkumâ meklēja

minam mhdas domas isrunaht; bet kad Wilis nebij peeruna-

) miņsch ļahma zeļot.

ilis jahdeleja ar kahdu ustizamu şulaini pa dascheem
s
apgabaleem, bet ncmareja nekur Rosi atrast. Wiņşch
mehl wairak apbehdiuahļs us mahjas pusi.
Ija jauka şwehļdeeua waşarâ, kad Wilis WalmeereS

,à eejahja un weeşnizê pahri stundas atspirdsinajahs.

kaiku basnizas swans aizinaja us Deewa kalposehanu
dis steidsahs ar bareem us Decma namu şwehtdeenas
drehbès glihti apģehrbuschces.
Ari Wilis tureeni
steidsahs us noeet, samai bchdigai sir-
dei atspirdsinaschanu meklcht. —

Basniza bij ļauschu pilna. Mahzitajs sazija spehzigu

sprediķi, kas ka dahrga auglīga schkla klausītāju sirdis krita.

beigtas Decma kalposchanas gribēja Wilis atkal us

wceşmzu daiees; bet redsedams, ka ļaudis palika Mehl basni-
zâ ftahn.!.!! .-s altāri skatotees, miņsch palika ar pee kahda sta-
ba stahmoļ. — .-

> şwehtdecnâ tika Rose ar kalēja dehlu laulāta,

tapt.i>z ļaudis mehl palika basniza gribēdami jauno pari redscht.

Jaunais pahris stahjahs altāra preckşchâ : bruhtgans pree-

zigi şu.. dot un bruhte bahla ka mirons. Azis noduhiuse miņa

. lihdsahsun klaujahs us mahzitaja mahldccm,

ko miņa nesaprata, tapchz, ka miņas sahpchm
dwehşcle bij no

pahrņemta.

Mahzitajs beidsa runu ar luhgşchanu. Tè bruhte pazehla

şawaS azis un şkarijahs wişsapkahrt. Wiņai tà islikahs, it ka

kahda pasihstama balss buhtu miņas Mahrdu paklust saukuse.

„Rosc!" sauza kahda balss atkal ihsti dikti, tà ka misa

basniza atskanēja.

Ļaudis meta azis us to pusi, kur taS sauzeens atskanēja;

ari
mahzitajs meta no runaschanas meeru.

Tè
speedahs zaur zilmeku pulku kahds jauneklis sobinu rokà
turēdams us altāra pusi stipru balst: „SchiS
un
sauza ar

eņģelis peeder man!"

..Rudolf! Mili!" Rose issauzahs un krita jaunekļam «Mi-

 58

ļam) paģihbuse pee kahjahm. kas to us şawahm rokahin ņehma

un nesa pa basnizas durwim ahrâ.

Ļaudis palika no brihnuma brihtiņu stahmot; tad stei-

dsahs is basnizas ahrâ Wilim bet neweens
pakaļ; neaiskaweja
wiņu. Neweens wairak Wili ka tikai
ar ncpasina kalējs
Jmers. Tas tadehļ steidsahs us pili bruņcneezei stahstiht. kas

bij notizis.
Wilis tam eenesa Rosi weeşnizâ, pawehleja sulainim
pa
tuhlin sirgus seglot un raudsija tikmchr Rosi no ģihbona at-

nmdinacht, -kas miņam ar isdewahs.

Sulainis peeweda sirgus pee durwim. Wilis kahpa wee-

nam mugurā un sehdinaja Rosi şew preekşchâ un sulainis

otram un nu jahja steigschus no Walmeeres projām.

Bruņeneeze issuhtija jahtneekus pakaļ un lika to basnizas

apgahnitaju un bruhtes laupitaju saņemt un us pili mest.

Pahri merstes no Walmeeres tee panahza un aplenza

Wili, ka tas newareja Mairs tahlak jaht.
WiliS nozehla Nost no
sirga un turēja to pee kreiseem
şahneem, weizinajà labā rokā sobeni un sauza ar pehrkona
balsi: „Kam sama dsihmiba mihļa. tas lai mani neaisteek!

Redseet. schis sobins noraus juhsu galwas. kà pogas, ja ne-

ļauseet man tahļak jaht! — Schi meitiņa peeder man, es to

aisstahmeschu lihds nahmei!"

Kehrajeem nebija nemcenam lustes dsihwibu paspēt)lcht,

tadehļ tee stahjahs misi no zeļa. —

Wilis gribēja patlaban us sirga kahpt, tè peejahja kahds

jauneklis no Walmeeres puses, sobinu rokā turēdams. „Kas
tè noteek!?" miņsch prasija ar skaņoschu balsi.

„Wiņsch grib to meitiņu nosagt!" ķehraji sauza.

Wilis turēja sobinu rokā un prasija peenahzcju:
„Ko tu gribi?"
„Tew wàjag no tahs meitiņas atstahtees. laupitajs!"
pcenahzejs bļahma.
„Ta ir mana!" Wilis sauza.
„Wilis! —

Rudolf!" Rose issauzahs un

nokrita pa-
ģihbuse pee semes.
„Ta ir mana mihļaka!" Rūdolfs sauza, kas no Rihgas bij
 59

ismuzis un Walmeerê pahrgahjis un no ļaudiin sinaht dabūjis,

sşi snu-şckineeks ar Rosi aisbehdsis, bij steidsees tuhlin bes
kaweschanabs pakaļ.

„Ta ir mana behrnibas draudsene! mana Rose, ko es

katrā dccnâ peemineju un ko es tik ilgi meklēju! Es no Mi-

nas neļan>> ! s - kamehr man mehl mas strds kruhtis

pukstehs!"

..Nu tad raudsistm zihnitees!" Rūdolfs sauza un gahja ar

samu sobinu Wiļam wirşu.
Abu stampā notika kauschanahs.

Pehdigi Rūdolfs nokrita bes spehka pee semes. „Tu est

pahrspehjis, brahl," miņsch sazija ar mahju balsi. „Es mirstu
—"
—
Tem — Rose —

peede —
rehs
Wiļam iskrita sobins is rokas. Wiņşch stahweja kà stabs
un usskatija samu breesmigu darbu.

Wiņşch ļahwahs bes pretitureschanahs no ķehrajeem sa-

ņemlees, kas to şaşehja un us Walmeeru pahrweda, kur to
'

îumşchâ pagrabā eeslehdsa. - --->^

Rose tika şawà kambarī eenesta un aproakteta.

13.

Otrâ deenâ bij teeşa pil? sasaukta. Nosirmojccs preeksch-

şehdetajs v. Stuckland şehdeja samu lihdsteeşncschu widu galwu
nokahris. Neiszceşchamas şahpes'şpeeda wiņa şirdi. Şchodeen
minam bij tas gruhtakais darbs preckşchà. Wiņşch bij jau dauds
şlepkaweein ''i hwes sodu şpreedis; bet şchodem wiņain wajadseja
sama dehla ştepkawu teeşat, zaur
ko tehwa şirds ar neisşakamahm
şihpehm pildijahs.

Wiņsch pawehleja. ne wis stiprā balsi, kà zitreis, lai wai-

nigo plt'-uchā wed, bet dewa ar roku sihmi. Wiņşch neskati-
.ii.s ..kà zitreis, wainigam tuhlin dedsîgi azîs, it kà gribētu
redseht. bet şehdeja labu brihdi azis us semi nolaidis,
gruhtâs ķehdès eeşlehgtu eeweda.
 60

Kad wiņşch pehdigi samas azis pazehla un Wili usşkatija.

tad wiņşch breeşmigi eekleedsahs. eefahka tribzct un auksti smeedri
parahdijahs uswiņa peeri,' jo tas miņu isbeedeja, ka
breesmigi
slepkams bij miņa dehlam gluschi lihdsigs.

„Kas Tu eşi. nelaimigajs?" miņsch prasija drebēdams,

kà Temi sauz?"
„un

„Mani şauz Wili Raman un esmu kahda kalēja dehlS,

pehz kura nahives ahrsts Allers wcetà palika."
man tehma
Wilis atbildēja droschi; jo nekahdas nahmes bailes nebij miņa

sejā lasāmas.
(Wiļam nebij par to nekas sinams, ka miņsch no bruņe-

neeku kahrtas peedsimis un nelaimigahs Alidas dehls).

.Wilis Ramans?" bruņeneeks v. Stucklands runāja pee

şewis; tad grcesahs atkal us Wili un prasija: „Waj Tu ar

pateestbu runa? maj tas ir riktigi Tams rvahrds un Tama

kahrta?"

„Es nemeloju mis, kungs/ Wilis atbildēja. „Mana

mahte dsihmo mehl tagad pee ahrsta Allera, un war apleezinat,
ka esmu pateestbu sazijis, ja tikai Juhs kahdu mehstnest pee
miņas suhtat. Un kapehz majadsetu man Jums samu mahrdu
slehpt, zaur to jau nemaretu ne manu mainu, neds strahpi .na-

sinaş, un lai ar es buhtu maj kas. schehlastibu no Jums jau ne-

drihkstu gaiditi jo es esmu Juhsu d.hla slepkams."

Bruņeneeka ģihmis aptunişchojahs şchos pehdigos Wiļa

mahrdus dşirdot un tak kahda eeksehķiga balss skubināja miņu,

lai schehlo sama dehla slepkamu. Bet likumu zeeta pamehle un
lihdsteeşataju şpreedums şpeeda miņu Wiļam nahmes sodu

spreest.
Spreedums skanēja: Pehz trim deenahm no bendes no-

kautam
tapt.
Wilis klauşijahs meerigi usşawu spreedumu. kaut miņa
gan

sirds tika breesinigi pahrņemta. to eedomajotees. ka Minam no mih-

ļas mahtes. Allera ko nupat kà atradis, us
no un no Roses,
muhschibu jaschķirahs. Par nahmi tam nebij nekahdas bailes.

Bruņeneeks gahja streipuļodams us samu istabu, kad spree-

dums
bij pasludināts. Wiņşch nemareja nemās meeru
atrast.
Weenads isskats starp Rūdolfu un Wili. kà starp dmihņubrah-
ļeem. zehla miņa strdi tumschas donms un jaunibaS laiku

peemiņas.
 61

Winşch gahja us. Wiļa zeetumu un pahrpraşija par

wiņa behrnibas gadecm un dsihwoşchanu. Tak Wilis nesinaja

wiņam neko wairak teikt, ka tikai to. ko teeşas preekşchâ is-
teizis. Wiņşch luhdsa lai leek wiņa mahti un ahrstu Alleri
atmehstiti tce sinaşchot mairak miņa behrnibu stahstit; toS
par

wiņşch gribot ar mehl preckşch şawas nahmes redset. —

Bruņeneeks fuhtija tuhlin wchstncşi pce Allera un lika

miņam teikt, ka Wilis eşot gruhtcis pahrkahpschanas dehļ

zeetumâ. lai tadehļ steidsahs drihsumâ us Walmeeru atnahkt.
ka warot pee pahrklaustschanas buht par leezineekeem; jo to

miņsch slehpa. ka Wiļam jau nahmes spreedums pasludināts.

Wiņşch bij stipri apņehmees Wiļa noşodişchanu pawilzi-

nat un raudsit miņam nahmes sodu atlaist. Bet liktens bij
to zitadi. nodomājis.
Bebdas "

' ->s par sawu dehlu un tahs pagahju-

schu laiku domas cas wiņa şirdi Wili redşot breeşmigļ
a prahtus. tà kà wiņşch taî paşchâ
waķarâ ar drudsi şuşļima. , '

muldēja, plchşa matus un runāja

nesaprot.nnus wayrdus: .Mana nelaimiga Alida —
wiņaS

neļaimigci!? dehls —
sama brahļa şlepkawa —

us nahwi no»

teeşats' a. t, pļ.

>iņsch aprima un aismiga meerigâ

meegâ.

Şchis breeşmigs notikums bij bruņeneezes zeetu un

vìityng.«à- şirdi şsdraaaşis un wiņaS jaukas nahkamaķ

. Wiņas preekşchà guleja wiņas weenigaiķ dchls, k/ihivS

un wrņas -evniha un wiņas wişs. — Lihds ar wiņa

nahmi bij mişas minas, gaişa pilis, ko ta şawäs domās tik jauki
bn hu!-'. :j! ??. v' !i>ul;lchibu isahrditas. Wiņas şirds pahrineļa
rās wis zaur wiņas paşchas wainu ween

i.chZ. ît ka dehla bahlahs luhpas kustētu un

 62

şazitu us miņas şchos breeşmigus wahrdus : ~Mahte, es eşmu

kritis!"
zauc Tewi nahwê
Lai wiņas şirdsşahpes bij tik leelas, tomehr miņa
gan

nelahdeja şawa dehla şlepkawu, sinadama, ka miņam par samu

nedarbu gruhts şods jau gaidāms. Ari Rosei miņa nelika ne-

kahdas pahrmeşehanas dsirdeht, jo miņai bij ja-atsihstahs, ka tas

breesmigs darbs bij zaur to notizis, ka miņa bij to tiklu mei-

tiņu neschehligi şpeeduşe reebigam mihram par şeewu palikt. —

Wiņa lika Nosi us şawu istabu atsaukt, lai no miņas dabūtu

sinaht. kas miņas dehla slepkama ir un kà miņsch ar Nosi

eepasinees.

Rose eegahja drebēdama bruņeneezes kambarī, jo miņa

stipri tizeja. ka dabuhs no tahs atkal bahrgus mahrdus dsirdeht.

Äà miņa brihnijahs, kad to mahju mihligu
bruņeneeze ar un

balst usrunaja. tai

par Miņas agrāko dsihmi un par Wili pahr-
prasidama.
Rose stahstija miņai misu, kà miņa Wili
atraduse Gaujas
kalnos un ka miņsch kalnôs atkal pasudis; kà miņai tehms
miris un kà miņa atstahta pasaulē gahjufe un armeen Wili peemi-

nejuse, kamehr pehdigi Rūdolfu atraduse, kas Wiļam gluschi lih-

Wiļa weetâ ka
dsigs isskatijees un to eemihlejuse, zaur to Rūdolfs
miņas tik karsti mihlejis t. kas jau mums
v. pr. siuams.
„Nelaimigais behrns !" bruņeneeze issauzahs. kad Rose bij
beiguse stahstiht. „Newecn manai, bet ari tamai strdei padara
schis breesmigs notikums leelas nepanesamas sahpes. Man miņsch
paņem meenigo dehlu —

Tem dimas sirdis, ko tu est mihlejuse

un kas Temi mihlejuschas. Un sinams tas miss zaur mani ir

notizis. Ak es nelaimiga fecwişchka Deewa pasaulē!" —Nu

es atsihstu. zik gruhti esmu noseegusees zaur samu augstprahtigu
Bet schi atsihschana nahk noti-
un
zeetu strdi! par Mehlu. jo

kuschas lcetas nemar mairs par nenotikuschahm padariht! —

Pee-
dod man, mans behrns, ko es Tem esmu pahri darijuse; tu

jau redsi. ka liktens ir mani par maneem nedarbeem deesgan ast

strahpejis. Gribu Tem tanis mas dsihmibas deenas, ko schis
sahpigs likteņa dehla
greescens mehl man atlizinahs, sama
—

meeta samu behrnu pceņemt. Nahz pee manas strds!

par —

Ncsisim abas samas strds-sahpes pazcetigi. kamehr mihļa nahmes

mahte muhsu dsihmibas smeziti ispuhtchs un muhs tur ais-
liktens mums
ivehstihs. kur muhsu mihļee, ko şchè tahds breesmigs
 63

atrahwa muhs preezigi gaidihs; jo par Wili ir jau no pasau-

ligas teesas nahmes sods nospreests. tadehļ es nemaru Miņam

mairs palidseht."

Bruņeneeze speeda Rosi pee şawas kruhts un turēja to

ilgu laiku, Mairak reises skuhpstidama-

Wiņas pamadija mairak deenu
stundas par pee Wiļa zee-
tumâ, to meerinadamas, lai no nahmes nebihstahs; jo to
zaur
Miņsch buhşchot zitâ. dauds labakà dsihwê ee>eet.

Wilis ar nemāsnebihjahs no nahmes. jo miņsch sinaja. ka

miņsch to samas Roses dehļ pelnijis. Tikai tas darija miņa

strdi gruhtu, ka preeksch nahmes nemareja ahrsti Alleri un audschu

mahti Annu, kuru Miņsch par samu ihstenu mahti turēja, —
re-

dseht un no teem atwaditees.

14.

Kad bruņeneeks v. Stucklands pamsdahs. wiņam islikahs-

ka wiņşch tikai kahdas stundas gulējis un to breeşmigo noti-

kumu tikai şapņôs redsejis. Kaut miņsch jutahs ļohti no-

gan

guris, tak zehlahs isşawas gultas un pcegahja pee loga. Wiņşch

eeraudsija ļaudis barôs pilşehtiņas eelahm staigājot. Wişi
pa

bij tik rahmi klust meitas şlauzija azis.

un un
şecwas un

Bruņeneeks to redsot, skandināja pehz sulaiņa un prastja

tam, us pilsehtiņas eelahm rahdidams:

„Ko tas apsihme?"

„Nupat krita Juhsu dehla slepkamas galma bendes

zaur

sobini."
Bruņeneeks usskatija sulaini it ka nebuhtu miņa mahrdus
sapratis.

„Ko Tu şaziji?" tà miņsch prastja sulaini.

„Juhsu dehla slepkama, kam Juhs paşchi nahmes-sodu no>

spreedat, tika şchodeen nonahmets." Sulainis atbildēja.
„Tad ta ir taisniba, ko par sapņcem turēju ! Bet miņam
 64

tikai pehz trim deenam

wajciga şawu şodu zeest !" tà bruņeneeks
runāja istruhzees.
.Şchodeen jau ir trihs deenas pagahjuschas."
.Zilmeks. maj Tu traks cfi ! maj Tu gribi ar mani ne>

laimigu mihru jokot."

„Ak! tad Juhs. zeenigs kungs neatminat, ka Juhs jau
gandrihs trihs deenas ar breeşmigu drudsi ploşijatees."
„?lk Deems! ak Deews! bruņeneeks issauzahs un krita
us tumejo krehslu. „tad tas ir jau notizis. ko es buhtu mare-

jls mehl zitadi grosit, kad nebuhtu mans prahts no manis at--

stahjces!"
Sulainis gribēja samam kungam palihdset us gultu tikt.
bet bruņeneeks meta ar roku, lai aisect.

Kad sulainis bij aisgahjis, tad tuhlin kahda weziga see-

wiņa cenahza sta bij Wiļa audschu mahte. Anna). Wiņa krita

bruņenceka kahjahm brehza skaņu

pee un ar balsi: „Kuugs,
schehlojeet jel samu dchlu!"

„Ko Tu gribi?" bruņeneeks prasija drebēdams. „Man

naw mairs dehla, par ko Tu runa?"

„Es luhdsu schehlastibu preeksch Juhsu dehla !" Anna sa-

zija otrcis bruņeneeka

zeļus apkampdama.
„Mans dehls ir jau tur augşchà," bruņeneeks sazija ar

schehligu balsi us augschu rahdidrms i „Minsch ir zaur slepka-

was roku miris. Laj Decws par miņa dmchseli apschehlojahs!"

„Juhs esat augstakajs teesnesis," Anna runāja tahlak. it

ka nebuhtu bruņeneeka w>>hldus dsirdejuse; —

„Juhs esat ta

nokauta jaunekļa tehms Juhs mareet ta slepkama sodu meegli-

nat. Ari miņsch ir Juhsu dehls. tàpat kà tas nokautais. Esat

schchlşirdìgi un neļaujal bendeh», Juhsu pascha zilts asini tezinat!"

„Seewa !ko Tu runa!" bruņeneeks bļahma breesinigi is-
truhzees. „Tu esi laikam
ahrprahtiga, jeb ar breesmigi sapņi
mani moža. Zelccs augschâ un aistar mani lai es sajuhtu, maj
Tu Runa
esi zilmeks, jeb Maj kahds gars man şchè parahdahs.
skaidri, ka lai Temi saprotu; ko Tu saziji man par to slēp-
kamu ! ?"

„Wilis ir Juhsu dehls !" Anna kleedsa. it ka buhtu traka.

„Jums majaga to tàpat sinat, kà es to sinu ! —

Wiìis ir Juhsu
uņ Juhsu nelaimigabs Alidas v. Hellmuhta dehls!"
 65

Bruņeneeks uslehza stahwu. eebļahwahs breesmigi un pa-

krita atkal lehnkrehşlà.

„Un Tu? —
Kas Tu eşi? kà Tu to sini?" wiņşch pra-

sija ar wabju un aissmakuschu balsi.

„Es esmu nelaimiga Wiļa audschu mahte. kas miņu tā-
ka
pat mihle. samu behrnu un nemaru tadehļ to pahrzeeft, ka

tas bendes tiktu Ahrsts Allers atnesa miņu

no nonahmehts. —

pee manis, kad Alida bij to dsemdejuse; es esmu miņu uszih-

nemcens
tigi kopuse un arkdsinajuse un nam lihds schim to

sinajis, ka tas nam mans paschas behrns un es nebuhtu to

to ar nemeenam pascham sazijuse, ja schis breesmigs notikums

nebuhtu notizis. —
Apschchlojatees augstajs kungs, par miņu!

taupāt miņa jaunu

dsihmibu! Apdomajeet. ka nn'ņsch ir —

Juhsu pascha dehls! Nelaimigais liktens ir sprcedis miņam

—

şawu brahli, ko miņsch nepasina, nokaut!" —

Tee ir Şeewa, Tu
nelaimīgi mihlestibas augļi! pa
—

sludini man to siņu par Mehlu! Mums abeem nam mairs

behrnu; —
miņa galma ir jau ar bendes sobini norauta!

M' s esam abi ļoti nelaimīgi!" —

Anna scho siņu dsirdejuse, eebļahmahs ar sirdi sagraus-

damu balsi un pakrita peè scmes.
Bruņeneeks f. Stucklands palika bahls un stihms, ka ak-

miņu stabs lehnkrehşlâ sehschot. —

Nelaimigais tehms! —

Paschulaik krita. Allers ourMim eekşchâ. Wiņşch bij

pa

jau pilşehtiņâ sinat dabūjis, ka Wilis jau nonahmehts. —

Kaut nu tas bij meens no teem misu sahpigakeem likteņa

gan
stteeneem. kas miņa strdi bij dsihmojot aisņehmuschi. tak

Miņsch fpehja to mcerigà prahtâ panest, tadehļ. ka miņa strds

bij jau eeraduse zeest.
Wiņşch domāja, ka Anna tikai paģihbuse uu raudsija to

atlal atdsihminaht. bet miņsch atrada, ka miņas dsihmibas sme-

zite bij jau isdsisuse. Nahmes eņģels bij Miņu apscheh-
par

lojees un to miņas mokahm drihs atraistjis.

Abi nelaimigee brahļi, kas nebij Meens otru dsihmojot

nekad tika pils rihta pusē tai pascha kalniņā
pasinuschces,
blakām paglabāti, us kura Rūdolfs ar Rosi bij makarôs

slepeni sagahjuschi un daschas laimigas stundiņas mihlestiba

pamadijuschi.
Abus lihķus ko Walmceres jaunekļi is basnizas us ka-
 66

peein nesa, pawadija leels ļauschu pulks. Mahzitajs sinaja

pee kapeem tcihdu runu turehļ, kás wişeem klauşidamees şirdis
tà aisgrahba, kcr ne rycena azis nepalika sausas.

Neskaitāmas puķes bira kapā, to

kamehr aisbchra. —

Ari Anna tika turpat paglābām.

Tahs şirdsşahpes, kas

pee şcho jaunekļu paglabaşehanas
bruņeneeka f. Stucklandta, miņa şeewas, Roses un Allera

sirdi pahrņehma, nam nemās aprakstāmas;«jo semes mahte

paņehma zaur to katram no miņeem to mihļako un dahrgako
kas teem schini pasaule bij.
mantu, —

Wiņu kaira karstāka mehleschanahs un ilgoschanahs bij:

drihs no- schihs pasaules, kura miņeem nebij ne kas mairak

ka tikkai nepanesamas behdas atrai-

atlizees. un mokas. —

sthts tapt. Wiņi bij dsihmojuschi —

bet behdas un nelaimē
dsihwojuşchi Miņi bij mihlejuschi —
bet par melti m

un miņi bij zerejuschi —

bet liktens b>j Miņu zerib
nopluhzis un saminis.
Tas Tehms, ka miņeem pehz şawa şwehta p

tahdu likteni nofpreedis, nelika miņeem ar mairs >-

bet aizinaja wiņus ihşà laikā pakaļ zita .

zitu —

bruņeneezi, tad bruņeneeku un tad Alleri. - -

tan

preekà un laimē, ko nekahds liktens nespehj pancn

Rosei Majadseja Mehl ilgāki dsihmot un pehz sameem

mihļakeem sehrotees.
Leelo Stucklanda bagatibu, kas miņai kà meenigai man-

tineezei pehz Stucklanda nahmes peekrita, miņa isdalija truh-

kumu zeesdamcem ļaudim, kam karsch bijMisu paņehmis. un
lika kalniņu ais pils, kur miņas mihļakee ar sameem peederi-
gulēja, kur miņa pate
geem par glihtu kapşehtiņu pahrwehrst.
katrà waşaras deenà sama laika leelako daļu pawadija, samus
dahrgos kapus ar puķehm puschkodama.
Tur miņa garā dsihmoja un kamejahs pee teem pagahju-
scheem brihschecm, kur mina Rūdolfa şahneem mihlestibas
pee

preekus un laimi baudīja, tur miņas domas tezeja Gaujas

ahtrai straumei lihds us teem şalneem. kur miņa şawà behrnibâ
tehpm kasās ganidama ar Wil> spehlļ jahs, un tur miņa ilgojahs
sehrodaina, drihs to stundu sagaidiht, kur nahme minu ar sameem
mihļakeem şawccnos. Lakstīgala paleja sehroja Miņai lihds sa-
 67

was gaudu dseeşmas pogodama, upite apraudāja dikti burbu-

ļodama miņas likteni. Gauja maimanaja dikti şawâ straujā

tezeşchanâ miņas nelaimi koki wakara
par un no wehşmiņas
aiskustinati nopuhtahs miņai lihds. —

Kamehr pehdigi nahmes mahtes zeeta un auksta sirds at-

mihkstinajahs. tahs nelaimigahs meitiņas behdas redsot. un ais-

speeda miņai azis un guldināja to starp sameem mihļeem. —

Un tas bij par melti mihlets.

Tşchetri şimti gadi pagahjuschi, kamehr tas notizis, ko tè

-

stahstiju Walmeeras pils ir tàpat, kà zitas toreis '

drupās sabiruse un rahda tikai kahdas nostrmoj»

Jsnihziba un laika sobs, pret ko nekahds stipru

"
ş
ir. Miņas rahdijuschi. ka samu peen.
pee

hdajuschi.
Bn.!' >s kalniņsch atrodahs mehl ais pils
gan vāekahu
ļihtvmc>, ķutļ-MWķ Gaujā eetek; bet nerahda ne to ma! ko sih
kahdreis kapsehta bijuse.
Tik i. lakstigala apdseed palejā katrā Maşaras
ļ notikumu, upite raud mehl ,tapat
ibs mehl tāpat maimanadama un koki nopuhschahs
şchrigi kà toreis.

Ja Tu. lasītājs, netizi. ka schis stahsts pateesigs. tad

luhdsu, ja Tew gadahs kahdreis waşaras eeşahkumâ Walmeerâ

buht. —
noej kahdâ wakarà wehli un noşehdees weentulis

peeminetâ kalniņa us bcņķi. kas tur atrodcchs, tur Tew laksti-

galas şihriga upites schehliga burbuļoşchana, Gau-
jas behdiga waimanaschaua un koku nopuhşchanahs isstahstihs
şcho notikumu tikpat skaidri kà tec to
un pateeşigi. man

stahstija. —

----ļ?v?ŞW
 H. Iaegmmnlm

grahmalil jiayrdlitamà

Rigà, Daugaumalâ pee Schahļu-wahrteem

War dàht wişadas latwişkas grahmatas kai

luhgschanas-, sprediķu-, skolas-, stahstu-, pasaku- un

ds-eşmu-grahmatas, daschadôs glihtôs, un stiprôs eesebju-

mos no 1 rbl. şahkot.

Laimes Meklējumu kahrtis baltus un puķainus, vast-

papirus un konwertus, gripeles. tahpeles u. t. pr.

Zamtàs bibliotēkas L.

buhs

Mchrliu-mediķìteki
c
/
us

â t
ļ) latwişki no

Juhrmaleescha.

ar bilşchainu wahku makfà 25 kap.

 Innnahs vibliotel-as ļlr 1?

B.''ķì--« '--:-.ļgà .'i sàhm . 20- ?ap.

......