Professional Documents
Culture Documents
EC3 Terauda kBRAUNS
EC3 Terauda kBRAUNS
Brauns
TĒRAUDA KONSTRUKCIJU
PROJEKTĒŠANA
IMPLEMENTATION OF EUROCODES IN
2
1. nodaļa. TĒRAUDA KONSTRUKCIJU PROJEKTĒŠANAS
NORMATĪVI, TERMINI UN APZĪMĒJUMI
3
EN 1993-1-1 Tērauda konstrukciju projektēšana: Vispārīgie
noteikumi un noteikumi ēkām.
EN 1993-1-2 Tērauda konstrukciju projektēšana: Konstrukciju
ugunsdrošība.
EN 1993-1-3 Tērauda konstrukciju projektēšana: Auksti velmētas
plānsienu konstrukcijas un apšuvumi.
EN 1993-1-4 Tērauda konstrukciju projektēšana: Nerūsējošais
tērauds.
EN 1993-1-5 Tērauda konstrukciju projektēšana: Plātņu
konstrukciju elementi.
EN 1993-1-6 Tērauda konstrukciju projektēšana: Čaulu
konstrukciju elementu stiprība un noturība.
EN 1993-1-7 Tērauda konstrukciju projektēšana: Transversālā
virzienā slogotu plakanu plātņu konstrukciju stiprība un noturība.
EN 1993-1-8 Tērauda konstrukciju projektēšana:
Savienotājelementu (mezglu) projektēšana.
EN 1993-1-9 Tērauda konstrukciju projektēšana: Tērauda
konstrukciju nogurums.
EN 1993-1-10 Tērauda konstrukciju projektēšana: Materiāla izvēle
pēc tā plaisizturības.
EN 1993-1-11 Tērauda konstrukciju projektēšana: Stiepei pakļautu
tērauda konstrukciju projektēšana.
4
Nodaļa 4: Ilgizturība
Nodaļa 5: Konstrukciju analīze
Nodaļa 6: Robežstāvokļi
Nodaļa 7: Ekspluatācijas drošuma robežstāvokļi
Nodaļas 1 un 2 satur pantus, kuri papildina normatīvu EN
1990: Konstrukciju projektēšanas pamati.
Nodaļa 3 apskata no zema leģējuma satura konstrukciju
tērauda gatavoto izstrādājumu materiālu īpašības.
Nodaļa 4 apskata vispārīgos ilgizturības kritērijus.
Nodaļa 5 atsaucas uz konstrukciju analīzi, saskaņā ar kuru
rāmju stieņus ar pietiekošu precizitātes pakāpi var modelēt kā
lineārus elementus globālās analīzes veikšanai.
Nodaļa 6 apskata detalizētus kritērijus konstrukciju
elementu un to šķērsgriezumu projektēšanai.
Nodaļa 7 apskata noteikumus, kuri attiecas uz konstrukciju
servisa (lietojamības) nodrošināšanu.
5
1.3.2.§ Standarti par metināmiem konstrukciju tēraudiem
EN 10025-1: 2004 Karsti velmēti izstrādājumi no konstrukciju tērauda –
1.daļa: Vispārīgie piegādes noteikumi.
EN 10025-2: 2004 Karsti velmēti izstrādājumi no konstrukciju tērauda –
2.daļa: Tehniskie piegādes noteikumi neleģētiem
konstrukciju tēraudiem.
EN 10025-3: 2004 Karsti velmēti izstrādājumi no konstrukciju tērauda –
3.daļa: Tehniskie piegādes noteikumi normalizēti /
nenormalizēti velmētiem metināmiem
smalkgraudainiem konstrukciju tēraudiem.
EN 10025-4: 2004 Karsti velmēti izstrādājumi no konstrukciju tērauda –
4.daļa: Tehniskie piegādes noteikumi termomehāniski
velmētiem metināmiem smalkgraudainiem
konstrukciju tēraudiem
EN 10025-5: 2004 Karsti velmēti izstrādājumi no konstrukciju tērauda –
5.daļa: Tehniskie piegādes noteikumi konstrukciju
tēraudiem ar paaugstinātu pretestību atmosfēriskai
korozijai
EN 10025-6: 2004 Karsti velmēti izstrādājumi no konstrukciju tērauda –
6.daļa: Tehniskie piegādes noteikumi plakaniem
izstrādājumiem no rūdītiem un atlaidinātiem
konstrukciju tēraudiem ar augstu plastiskuma robežu.
EN 10163:1991 Piegāžu prasības saistībā ar karsti velmētu tērauda
lokšņu, slokšņu un profilu virsmas kvalitāti – 1.daļa:
vispārīgās prasības - 2.daļa: loksnes un platsloksnes -
3.daļa: profili.
EN 10164:1993 Tērauda izstrādājumi ar uzlabotām deformatīvām
īpašībām virzienā perpendikulāri izstrādājuma virsmai
– Tehniskie piegādes noteikumi
EN 10210-1:1994 Karsti apstrādāti noslēgta šķērsgriezuma profili no
neleģēta smalkgraudaina konstrukciju tērauda – 1.daļa:
Tehniskās piegāžu prasības.
EN 10219-1:1997 Auksti formēti noslēgta šķērsgriezuma konstrukciju
tērauda profili - 1.daļa: Tehniskās piegāžu prasības.
6
1.3.3.§ Standarti par šķērsgriezumu izmēriem
7
Konstrukcija, būvkonstrukcija (structure) –
izveidots savienotu daļu apvienojums, kas projektēts, lai nestu
slodzes un nodrošinātu atbilstošu stinguma pakāpi.
Konstruktīvs elements, konstrukcijas elements (structural
member) –
fiziski skaidri atšķirama konstrukcijas daļa, piemēram, kolonna, sija,
pārsegums, pamatu pālis.
Struktūras forma, konstrukcijas forma (form of structure) –
konstruktīvo elementu sakārtojums.
Struktūras formas ir, piemēram, rāmji, piekartilti u.c.
Konstruktīva sistēma (structural system) –
ēkas vai civilās inženierbūves slodzi nesošie elementi un veids,
kādā šie elementi funkcionē kopā.
Aprēķina shēma, konstrukcijas modelis (structural model) –
idealizēta konstruktīva sistēma, kuru izmanto analīzes,
projektēšanas un pārbaudes nolūkiem.
Projekta kritēriji (design criteria) –
kvantitatīvie formulējumi, kas apraksta katram robežstāvoklim
izpildāmos nosacījumus.
Projektā ievērtējamās situācijas (design situations) –
fizikālo apstākļu kopojumi, kas apraksta reālos – noteiktā laika
posmā sastopamos apstākļus, kuros projektam jāpierāda, ka netiks
pārsniegti attiecīgie robežstāvokļi.
Īslaicīga situācija (transient design situation) –
projektā ievērtējama situācija, kurai ir svarīga nozīme daudz īsākā
laika periodā nekā projektētais konstrukcijas ekspluatācijas ilgums
(kalpošanas laiks) un kurai ir liela rašanās varbūtība.
Projektā ievērtējama īslaicīga situācija attiecas uz pārejošiem
konstrukcijas izmantošanas vai iedarbības apstākļiem, piemēram,
uz apstākļiem būvēšanas vai remonta laikā.
8
Ilgstoša (pastāvīga) situācija (persistent design situation) –
projektā ievērtējama situācija, kurai ir svarīga nozīme tik pat ilgā
laika periodā, kā projektētais konstrukcijas ekspluatācijas ilgums.
Projektā ievērtējama ilgstoša situācija attiecas uz normāliem
ekspluatācijas apstākļiem.
Ārkārtēja (avārijas) situācija (accidental design situation) –
projektā ievērtējama situācija, kas saistīta ar ārkārtējiem
konstrukcijas vai tās ekspluatācijas apstākļiem, piemēram,
ugunsgrēku, eksploziju, triecienu, lokālu sagrūšanu.
Ugunsdrošas konstrukcijas projektēšana (fire design) –
konstrukcijas projektēšana, lai izpildītu nepieciešamās prasības
ugunsgrēka gadījumā.
Ekspluatācijas ilgums, projektētais kalpošanas laiks (design
working life) –
pieņemtais periods, kurā konstrukciju, veicot paredzēto apkopi,
var izmantot tai paredzētajam nolūkam, neveicot būtiskus remonta
darbus.
Slodžu shēma (load arrangement) –
nestacionāras slodzes un iedarbes iedarbes stāvokļa, lieluma un
virziena noteikšana.
Slodžu sakārtojums (load case) –
atsevišķai pārbaudei savietojamo slodžu shēma, deformāciju un
nepilnību kopums ar stacionārām un pastāvīgām iedarbēm.
Robežstāvokļi (limit states) –
stāvokļi, pie kuriem konstrukcija vairs neizpilda attiecīgos
projekta kritērijus.
Nestspējas robežstāvokļi (ultimate limit states) –
stāvokļi, kas saistās ar sagrūšanu vai citām līdzīgām konstrukciju
sabrukšanas formām.
9
Ekspluatējamības (servisa, lietojamības) robežstāvokļi,
(serviceability limit states) –
stāvokļi, pie kuriem konstrukcijai vai tās elementi vairs
neapmierina noteiktās ekspluatējamības prasības.
Neatgriezeniski ekspluatējamības robežstāvokļi (irreversible
serviceability limit states) –
robežstāvokļi, kad, izbeidzoties atbilstošām iedarbēm, saglabājas
dažas iedarbju sekas, kas pārsniedz noteiktās ekspluatējamības
prasības.
Pārejoši ekspluatējamības robežstāvokļi (reversible
serviceability limit states) –
robežstāvokļi, kad, izbeidzoties atbilstošām iedarbēm, nesaglabā
iedarbju sekas, kas pārsniegs noteiktās ekspluatējamības prasības.
Ekspluatējamības (servisa, lietojamības) kritērijs (serviceability
criterion) –
projekta kritērijs ekspluatējamības robežstāvoklim.
Pretestības spēja, pretestība (resistance) –
elementa vai tā sastāvdaļas, kā arī elementa vai konstrukcijas
sastāvdaļas šķērsgriezuma spēja izturēt slodzi vai iedarbes bez
mehāniskas sagrūšanas, piemēram, pretestība liecei, pretestība
ļodzei, pretestība stiepei.
Stiprība (strength) –
materiāla mehāniska īpašība, kas parāda tā spēju pretoties iedarbēm,
ko parasti uzrāda sprieguma vienībās.
Drošums (reliability) –
konstrukcijas vai konstruktīva elementa spēja izpildīt noteiktās
prasības, tajā skaitā projektēto ekspluatācijas ilgumu, kuram tas ir
projektēts.
Drošums ietver konstrukcijas drošību, ekspluatējamību un
ilgizturību un to parasti izsaka varbūtības terminos.
10
Nomināla vērtība (nominal value) –
vērtība, kas noteikta nestatistiskā veidā, piemēram, pamatojoties uz
iegūto pieredzi vai fizikāliem nosacījumiem.
Iedarbe (F) (action) –
a) konstrukcijai pielikto slodžu kopums, tiešā iedarbe (direct
action);
b) uzspiestu deformāciju vai paātrinājumu kopums, ko
izraisījušas, piemēram, temperatūras svārstības, mitruma
izmaiņas, nevienmērīga sēšanās vai zemestrīce, netieša iedarbe
(indirect action).
Iedarbes efekts (rezultāts) (E) (effect of action) –
iedarbju sekas uz konstrukcijas elementiem (piemēram, iekšējais
spēks, lieces moments, spriegums, deformācija) vai uz visu
konstrukciju (piemēram, izliece, rotācija).
Pastāvīga iedarbe (G) (permanent action) –
iedarbe, kas darbojas visā dotajā atskaites periodā, un kuras
intensitātes izmaiņas laikā, salīdzinot ar tās vidējo vērtību, ir
niecīgas, vai kurai izmaiņas vienmēr notiek tikai vienā un tajā pašā
virzienā (ir monotonas), kamēr iedarbe sasniedz noteiktu
robežvērtību.
Mainīga iedarbe (Q) (variable action) –
iedarbe, kuras intensitātes izmaiņas laikā nav nedz niecīgas, nedz
monotonas.
Ārkārtēja iedarbe (A) (accidental action) –
iedarbe, kas parasti ir īslaicīga, bet ar ievērojamu intensitāti, un
kas ar mazu ticamību var parādīties projektētajā ekspluatācijas
laikā.
Var sagaidīt, ka ārkārtējā iedarbe daudzos gadījumos radīs smagas
sekas, ja vien netiek veikti atbilstoši pasākumi. Trieciena, sniega,
vēja un seismiskās iedarbes atkarībā no pieejamās informācijas par
statistiskiem sadalījumiem var būt mainīgas iedarbes vai ārkārtējas
iedarbes.
11
Seismiska iedarbe (AE) (seismic action) –
iedarbe, kas rodas grunts kustības rezultātā zemestrīces laikā.
Ģeotehniska iedarbe (geotehnical action) –
ar grunti, uzbērumu vai gruntsūdeni pārvadīta iedarbe uz
konstrukciju.
Atsevišķa iedarbe (single action) –
iedarbe, kuru laika un vietas ziņā var pieņemt par statistiski
neatkarīgu no visām citām iedarbēm, kas iedarbojas uz konstrukciju.
Statiska iedarbe (static action) –
iedarbe, kas neizraisa būtisku konstrukcijas vai konstruktīvu
elementu paātrinājumu.
Dinamiska iedarbe (dynamic action) –
iedarbe, kas izraisa būtisku (ievērojamu) konstrukcijas vai
konstruktīvu elementu paātrinājumu.
Kvazistatiska iedarbe (quasi-static action) –
dinamiska iedarbe, kuru var aprakstīt ar ekvivalentu statisku iedarbi
statiska modeļa ietvaros.
Iedarbes raksturīgā vērtība, normatīvā vērtība (Fk)
(characteristic value of action) –
iedarbes reprezentatīvā pamatvērtība.
Tā kā iedarbes raksturīgo vērtību var noteikt, balstoties uz
statistisku informāciju, tās vērtību izvēlas tādu, lai tā, ņemot vērā
projektēto konstrukcijas ekspluatācijas ilgumu un projektā
ievērtējamās situācijas ilgumu, atbilstu uzdotai varbūtībai, kura
atskaites laika posmā netiks nelabvēlīgi pārsniegta.
Mainīgu iedarbju kombinācijas vērtība (ψ0Qk) (combination
value of a variable action) –
izvēlēta vērtība, kuru var noteikt, balstoties uz statistisku
informāciju, un kas ir izvēlēta tā, lai varbūtība, ka iedarbju
kombināciju radītais rezultāts tiks pārsniegts, ir apmēram tāda pati
kā varbūtība, ko dod atsevišķās iedarbes raksturīgā vērtība.
12
Mainīgu iedarbju kombinācijas vērtību var izteikt kā raksturīgās
vērtības noteiktu daļu, lietojot koeficientu ψ0 ≤ 1.
Mainīgās iedarbes biežāk sastopamā (parasta) vērtība (ψ1Qk)
(frequent value of a variable action) –
vērtība, kuru var noteikt, balstoties uz statistisku informāciju, un
kas ir noteikta tāda, ka kopējais laiks atskaites perioda robežās, kurā
vērtība tiek pārsniegta, ir tikai maza noteikta atskaites laika perioda
daļa, vai biežums, ar kādu vērtība tiek pārsniegta, ir ierobežots ar
noteiktu lielumu.
Mainīgās iedarbes biežāk sastopamā vērtību var izteikt kā
raksturīgās vērtības noteiktu daļu, lietojot koeficientu ψ1 ≤ 1.
Mainīgās iedarbes kvazi-pastāvīgā (šķietami pastāvīgā) vērtība
(ψ2Qk) (quasi-permanent value of a variable action) –
vērtība, kas ir noteikta tāda, ka kopīgais laika periods, kurā šī
vērtība tiks pārsniegta, ir ievērojama daļa no atskaites perioda.
Mainīgās iedarbes kvazi-pastāvīgo vērtību var izteikt kā
raksturīgās vērtības noteiktu daļu, lietojot koeficientu ψ2 ≤ 1.
Mainīgās iedarbes pavadošā vērtība (ψQk) (accompanying value
of variable action) –
mainīgās iedarbes vērtība, kas pavada dominējošo iedarbi
kombinācijā.
Mainīgās iedarbes pavadošā vērtība var būt kombinācijas vērtība,
parastā vērtība vai kvazi-pastāvīgā vērtība.
Iedarbes reprezentatīvā vērtība (Frep) (representative value of an
action) –
vērtība, ko izmanto kāda robežstāvokļa pārbaudei.
Iedarbes reprezentatīvā vērtība var būt raksturīgā vērtība (Fk) vai
mainīgās iedarbes pavadošā vērtība (ψFk).
Iedarbes aprēķina vērtība (Fd) (design value of an action) –
vērtība, kas iegūta, reizinot iedarbes reprezentatīvo vērtību ar
parciālo drošuma koeficientu γf.
13
Reprezentatīvās vērtības reizinājumu ar parciālo drošuma
koeficientu γF = γSd γf var arī apzīmēt kā iedarbes aprēķina vērtību.
Iedarbju kombinācija (combination of actions) –
aprēķina vērtību kopums, kuru izmanto konstrukcijas drošuma
pārbaudei kādā robežstāvoklī, kad uz konstrukciju vienlaicīgi
iedarbojas dažādas iedarbes.
Raksturīgā vērtība (Xk vai Rk) (characteristic value) –
materiāla vai izstrādājuma raksturojuma vērtība, kurai piemīt
paredzētā varbūtība, ka tā netiks sasniegta hipotētiski neierobežota
skaita pārbaudēs.
Parasti šī vērtība atbilst attiecīgā materiāla vai izstrādājuma
konkrētā raksturojuma noteiktai pieņemtā statistiskā sadalījuma
fraktilei. Dažos gadījumos nominālo vērtību izmanto kā raksturīgo
vērtību.
Materiāla (izstrādājuma) raksturojuma aprēķina vērtība (Xd
vai Rd) (design value of material or product property) –
vērtība, kas iegūta, izdalot raksturīgo vērtību ar parciālo koeficientu
γm vai γM, vai īpašos gadījumos, nosakot tiešā ceļā.
Materiāla (izstrādājuma) raksturojuma nominālā vērtība (Xnom
vai Rnom) (nominal value of a material or product property) –
vērtība, kuru parasti lieto kā raksturīgo vērtību un iegūst no
atbilstošiem normatīviem dokumentiem, piemēram, Eiropas
standartiem vai priekšstandartiem.
Ģeometriskā lieluma raksturīgā vērtība (ak) (characteristic value
of a geometrical property) –
vērtība, kas parasti atbilst projektā noteiktajiem izmēriem.
Ģeometrisko lielumu vērtības var atbilst noteiktai statistiskā
sadalījuma fraktilei.
Ģeometriskā lieluma aprēķina vērtība (ad) (design value of a
geometrical property) –
ģeometriskā lieluma aprēķina vērtība parasti ir nominālais lielums.
14
Ģeometrisko lielumu vērtības var atbilst noteiktai statistiskā
sadalījuma fraktilei. Parasti ģeometriskā lieluma aprēķina vērtība ir
vienāda ar ģeometriskā lieluma raksturīgo vērtību. Tomēr to var
traktēt dažādi gadījumos, kad apskatāmais robežstāvoklis ir ļoti
jūtīgs pret ģeometriskā lieluma vērtību, piemēram, apskatot
ģeometrisko neprecizitāšu (nepilnību) ietekmi uz ļodzi. Šajos
gadījumos aprēķina vērtību var iegūt kā vērtību, kas noteikta tieši,
piemēram, atbilstošajos Eiropas standartos vai priekšstandartos.
Alternatīvā veidā to var noteikt, balstoties uz statistisku
informāciju, kā vērtību, kas atbilst visatbilstošākai fraktilei
(piemēram, retāk lietotai vērtībai) nekā atbilstošajai raksturīgajai
vērtībai.
Konstruktīvā (struktūras) analīze (structural analysis) –
procedūra vai algoritms iedarbju rezultāta noteikšanai konstrukcijas
katrā punktā.
Konstruktīvo analīzi var izpildīt trīs līmeņos, lietojot dažādus
modeļus: globālo analīzi, elementu analīzi, lokālo analīzi.
Globālā analīze (global analysis) –
konstrukcijā darbojošos iekšējo spēku un momentu vai spriegumu,
kuri ir līdzsvarā ar konkrēto ārējo iedarbju kopumu uz konstrukciju
un ir atkarīgi no ģeometriskiem lielumiem, konstrukcijas un
materiālu īpašībām, pastāvīgā kopuma noteikšana.
Pirmās kārtas lineāri elastīgā analīze bez pārdalīšanās (first
order linear-elastic analysis without redistribution) –
elastīgā konstruktīvā analīze, kas balstās uz lineārām spriegumu
deformāciju vai momentu liekumu sakarībām un tiek veikta
konstrukcijas sākotnējai ģeometrijai.
Pirmās kārtas lineāri elastīgā analīze ar pārdalīšanos (first
order linear-elastic analysis with redistribution) –
lineāri elastīgā analīze, kurā iekšējie momenti un spēki tiek
modificēti ar dotajām ārējām iedarbēm un bez precīzākiem
rotācijas spējas aprēķiniem.
15
Otrās kārtas lineāri elastīgā analīze (second order linear-elastic
analysis) –
elastīgā konstruktīva analīze, izmantojot lineāras spriegumu
deformāciju likumsakarības deformētas konstrukcijas ģeometrijai.
Pirmās kārtas nelineārā analīze (first order non-linear analysis) –
konstruktīvā analīze, kas veikta sākotnējai ģeometrijai, ņemot vērā
materiālu raksturojumu nelineāru deformēšanos.
Pirmās kārtas nelineārā analīze ir vai nu elastīga ar atbilstošiem
pieņēmumiem, vai elastīgi plastiska
Otrās kārtas nelineārā analīze (second order non-linear analysis) –
konstruktīvā analīze, kuru veic deformētas konstrukcijas sākotnējai
ģeometrijai, ņemot vērā materiālu nelineāru deformēšanos.
Otrās kārtas nelineārā analīze ir vai nu elastīgi pilnīgi plastiska, vai
elastīgi plastiska.
Pirmās kārtas elastīgi pilnīgi plastiska analīze (first order elastic-
perfectly plastic analysis) –
sākotnējai konstrukcijas ģeometrijai veikta konstruktīva analīze, kas
pamatojas uz momentu liekumu sakarībām, kas sastāv no lineāras
elastīgās daļas, kam seko plastiskā daļa bez pastiprināšanās.
Otrās kārtas elastīgi pilnīgi plastiska analīze (second order
elastic-perfectly plastic analysis) –
konstrukcijas deformētai ģeometrijai veikta konstruktīva analīze, kura
pamatojas uz momentu liekumu sakarībām, kas sastāv no lineāras
elastīgās daļas, kurai seko plastiskā daļa bez pastiprināšanās.
Elastīgi plastiska analīze (pirmās vai otrās kārtas) (elasto-
plastic analysis - first or second order) –
konstruktīva analīze, kura izmanto spriegumu deformāciju vai
momentu liekumu sakarības, kas sastāv no lineārās elastīgās daļas,
kurai seko plastiskā daļa bez pastiprināšanās.
16
Stingi plastiska analīze (rigid plastic analysis) –
analīze, ko veic konstrukcijas sākotnējai ģeometrijai un kas
izmanto robežanalīzes teorēmas tiešai galējās slogošanas
novērtēšanai.
17
1.1. attēls. Šķērsgriezumu raksturīgie izmēri un asis.
18
2. nodaļa. PROJEKTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
19
2.1. tabula. Projektējamie ekspluatācijas ilgumi
Projektētā Norādošais projektētais Piemēri
ekspluatācijas ilguma ekspluatācijas ilgums
kategorija (gados)
1 10 Pagaidu konstrukcijas (1)
2 no 10 līdz 25 Aizvietojamas būvkonstrukciju
daļas, piemēram, celtņa portāla
sijas, balsti
3 no 15 līdz 30 Lauksaimniecības un citas
līdzīgas būvkonstrukcijas
4 50 Ēku un citas parastas
būvkonstrukcijas
5 100 Monumentālu ēku
konstrukcijas, tilti u.c. civilās
inženierkonstrukcijas
(1) Konstrukcijas vai konstrukciju daļas, kas var demontēt ar atkārtotu lietošanas
mērķi, nav jāuzskata par pagaidu konstrukcijām.
20
2.4.§ Iedarbes un vides faktori
21
ugunsgrēkam, eksplozijai, triecienam vai lokālai
sagrūšanai;
¾ seismiskās situācijas, kas attiecas uz konstrukcijai
piemērojamiem apstākļiem, kad tā tiek pakļauta
seismiskām norisēm.
22
Gadījumā, ja robežstāvokļu pārbaude ir jūtīga pret
materiāla kāda raksturojuma mainīgumu, jāņem vērā materiāla
raksturojuma lielākā un mazākā (augšējā un apakšējā) raksturīgā
vērtība:
¾ gadījumos, kad materiāla vai izstrādājuma raksturojuma
maza vērtība ir nelabvēlīga, raksturīgās vērtības jādefinē kā
5 % fraktiles vērtības;
¾ gadījumos, kad materiāla vai izstrādājuma raksturojuma
liela vērtība ir nelabvēlīga, raksturīgās vērtības jādefinē kā
95 % fraktiles vērtības.
Materiālu raksturojumu vērtības ir jānosaka ar standartizētu
testu palīdzību, kurus veic noteiktos apstākļos. Ja nepieciešams,
jāpiemēro konversijas koeficients, lai testēšanas rezultātus
pārveidotu vērtībās, kuras var pieņemt, lai raksturotu materiāla
izturēšanos konstrukcijā.
Gadījumos, kad nav pietiekama statistiskā informācija, lai
noteiktu materiāla vai izstrādājuma raksturojuma raksturīgās
vērtības, par raksturīgo vērtību var pieņemt vidējo vērtību, vai
raksturojuma aprēķina vērtību var noteikt tieši. Ja tieši tiek noteikta
materiāla vai izstrādājuma raksturojuma lielākā vai mazākā
aprēķina vērtība, tās jāizvēlas tā, lai to nelabvēlīgākās vērtības
varētu ietekmēt apskatāmā robežstāvokļa sasniegšanu tādā pat mērā
kā citas aprēķina vērtības.
Kad ir nepieciešams augstākais stiprības novērtējums
(piemēram, nestspējas noteikšanai vai lai aprēķinātu netiešo
iedarbju efektus), jāņem vērā lielākā raksturīgā stiprības vērtība.
Konstruktīvie stinguma parametri (piemēram, elastības
modulis) un termiskās izplešanās koeficienti jāraksturo ar vidējām
vērtībām. Dažos gadījumos mazākā vai lielākā vērtība jāņem vērā
elastības moduļa vidējā vērtība (piemēram, nestabilitātes
gadījumā).
Materiālu vai izstrādājumu raksturojumu vērtības ir dotas
standartā EN 1993, harmonizētajās Eiropas tehniskajās
specifikācijās vai citos dokumentos.
23
2.8.§ Aprēķina pretestības
Rk 1
Rd = = Rk ( η1 X k 1 ; ηi X ki ; a d ) , (2.2)
γM γM
24
2.2. tabula. Karsti velmēta konstrukciju tērauda plastiskuma
robežas fy un stiepes stiprības fu nominālās vērtības
Biezums t, mm
Standarts un tērauda
t ≤ 40 mm 40 mm < t ≤ 80 mm
marka
fy, MPa fu, MPa fy, MPa fu, MPa
EN 10025
S 235 235 360 215 340
S 275 275 430 255 410
S 355 355 510 335 490
S 275 N/NL 275 390 255 370
S 355 N/NL 355 490 335 470
S 420 N/NL 420 540 390 520
S 460 N/NL 460 570 430 550
S 275 M/ML 275 380 255 360
S 355 M/ML 355 470 335 450
S 420 M/ML 420 520 390 500
S 460 M/ML 460 550 430 530
S 460 Q/QL/QLI 460 570 440 550
S 235 W 235 360 215 340
S 355 W 355 510 335 490
EN 10210
S 235 H 235 360 215 340
S 275 H 275 430 255 410
S 355 H 355 510 335 490
S 275 NH/NLH 275 390 255 370
S 355 NH/NLH 355 490 335 470
S 460 NH/NLH 460 560 390 520
EN 10219
S 235 H 235 360
S 275 H 275 430
S 355 H 355 510
S 275 NH/NLH 275 370
S 355 NH/NLH 355 470
S 460 NH/NLH 460 550
S 275 MH/MLH 275 360
S 355 MH/MLH 355 470
S 420 MH/MLH 420 500
S 460 MH/MLH 460 530
25
Otrā grupā ietilpst servisa (lietojamības) robežstāvokļi
(angl. Serviceability Limit States, SLS). Servisa robežstāvokļi
apskata:
¾ konstrukcijas un tās elementu funkcionēšanu normālas
lietošanas gadījumā;
¾ cilvēku komfortu;
¾ konstrukcijas izskatu.
Jāatšķir atgriezeniskie un neatgriezeniskie servisa robežstāvokļi.
Pārbaudot servisa robežstāvokļus jāņem vērā šādi aspekti:
a) deformācijas, kas ietekmē
¾ konstrukcijas izskatu;
¾ lietotāju komfortu;
¾ konstrukcijas funkcionēšanu, ieskaitot mašīnu un iekārtu
funkcionēšanu;
¾ apdares un nekonstruktīvo elementu bojājumus,
b) vibrācijas, kas rada
¾ cilvēku diskomfortu;
¾ un ierobežo konstrukcijas funkcionālo efektivitāti.
26
3. nodaļa. BŪVKONSTRUKCIJU DROŠUMA
KONCEPCIJA
σ X = σ 2X ; (3.1)
27
σX
VX . (3.2)
μX
Inženierzinātnēs sadalījumu aprakstīšanai parasti izmanto normālo
(Gausa) sadalījumu vai logaritmiski normālo sadalījumu.
Būvniecībā ir svarīgi noteikt, kāda vērtība xi = xp pie dotās
varbūtības p tiks vai netiks sasniegta, kur lielumu xp sauc par
varbūtības p kvantili. Daudzās inženierzinātnēs apskatīto lielumu
(materiālu stiprības, ķermeņu masa) vērtības pakļautas normālam
sadalījumam. Tā tērauda stiprībai aptuveni atbilst 5% kvantile
xp=0,05. Kvantilei ar varbūtību p atbilst laukums zem sadalījuma
līknes fX(x) (3.1. att.), ko norobežo vertikāle xp.
Būvniecībā lietotās kvantiles no attiecīgiem sadalījumiem
apzīmē par raksturvērtībām. Veicot konstrukcijas aprēķinus
atbilstoši drošuma prasībām, iedarbībām izmanto augšējo
raksturvērtību, bet pretestībām – apakšējo robežvērtību, t.i. 5%
kvantili.
Lielumiem, kuri ir sadalīti atbilstoši normālsadalījuma
likumam, kvantiļu vērtības nosaka šādi:
xp = μ X ± K pσx , (3.3)
28
nepieciešamo nodrošinājumu, izmantojot drošuma teoriju. Šajā
nozīmē praktiskā projektēšanā izmanto parciālos drošuma
koeficientus, ar kuriem reizina iedarbju un materiālu īpašību
nominālvērtības.
29
iedarbību un pretestības raksturvērtībāmn Ek – Rk. Atteikšanās
varbūtību būtiskā mērā nosaka E un R izkliede.
G=R−E, (3.4)
μG = μ R − μ E ; (3.5)
σ G = σ 2R + σ 2E . (3.6)
30
Izmantojot savstarpējā stāvokļa sadalījuma funkcijas jēdzienu
nosaka drošuma indeksu β
μG μR − μE
β= = . (3.7)
μG σ 2R + σ 2E
31
3.1. tabula. Atteikšanās varbūtība pf un drošuma indekss β.
σ G = σ 2R + σ 2E = α R σ R + α E σ E . (3.8)
μ R − μ E = βα R σ R + βα E σ E . (3.9)
Ed μ E + βα E σ E
γE = = ; (3.10)
Ek μ E + K p,E σ E
Rk μ R + K p,R σ R
γR = = , (3.11)
Rd μ R + βα R σ R
kur γ R ≥ 1 un γ E ≥ 1 , t.i. E d = E k γ E un Rd = Rk / γ R .
32
= R – E = 0 atdala atteikšanās apgabalu. Aprēķina punkts atrodas
blīvuma funkcijas maksimuma punktā.
Veicot mainīgo transformāciju saskaņā ar sakarībām
~ e − μE
e= ; (3.12)
σE
~ r − μR
r = (3.13)
σR
33
3.4. attēls. Sadalījuma blīvums un robežstāvokļa funkcija divu
neatkarīgo faktoru gadījumā: telpisks attēls un projekcija
standartizētā telpā (Zilch, Zehetmaier 2005).
34
¾ ja G mainīgumu var uzskatīt kā mazu, var lietot vienu Gk
vērtību;
¾ ja G mainīgumu nevar uzskatīt kā mazu, jālieto divas
vērtības: lielākā vērtība Gk,sup un mazākā vērtība Gk,inf.
Iedarbes G mainīgumu var neievērot, ja G ievērojami
neizmainās būvkonstrukcijas projektētajā ekspluatācijas laikā, un tā
variāciju koeficients ir mazs. Gk jāņem vienāds ar tā vidējo vērtību.
Gadījumos, kad konstrukcija ir ļoti jūtīga pret iedarbes G
izmaiņām jālieto divas vērtības pat tad, ja variāciju koeficients ir
mazs. Tad Gk,inf ir G statistiskā sadalījuma 5 % fraktile un Gk,sup ir
G statistiskā sadalījuma 95 % fraktile. Iedarbes G statistisko
sadalījumu var pieņemt kā Gausa sadalījumu.
Vairumā gadījumu būvkonstrukcijas pašsvaru var izteikt ar
vienu pašu raksturīgo (normatīvo) vērtību un aprēķināt to pēc
izmēru nominālām vērtībām un vidējās tilpuma vienības masas. Šīs
vērtības ir dotas EN 1991-1-1.
Iepriekšspriegošanu (P) klasificē kā pastāvīgo iedarbi,
kuru rada vai nu konstrukcijai uzlikti kontrolēti spēki un/vai
kontrolētas deformācijas. Šie iepriekšspriegošanas veidi jāatšķir
viens no otra kā būtiski.
Mainīgām iedarbēm raksturīgai (normatīvai) vērtībai (Qk)
jāatbilst vai nu:
¾ augšējai vērtībai ar paredzēto varbūtību, kura netiks
pārsniegta, vai apakšējai vērtībai ar paredzēto varbūtību,
kura tiks sasniegta noteiktā atskaites periodā;
¾ vai nominālajai vērtībai, kuru var noteikt gadījumos, kad
nav zināms statistiskais sadalījums.
Klimatisko iedarbju raksturīgo vērtību pamatā ir tās laikā
mainīgās daļas varbūtība 0,02, kura netiks pārsniegta viena gada
ilgā atskaites (references) periodā, kas ir ekvivalents vidējās laikā
mainīgās daļas 50 gadus ilgam atkārtošanās periodam. Tomēr
dažos gadījumos iedarbes rakstura dēļ un/vai izvēlētā projektā
35
ievērtējamai situācijai vairāk piemērota ir cita fraktile un/vai cits
atkārtošanās periods.
Ārkārtējām iedarbēm aprēķina vērtību Ad jānosaka
individuāli katram projektam.
Seismiskām iedarbēm aprēķina vērtību AEd jānovērtē no
raksturīgās vērtības AEk vai jānosaka individuāli katram
projektam.
Citām mainīgo iedarbju reprezentatīvām vērtībām ir jābūt
šādām:
¾ kombinācijas vērtībai, kas izteikta ar reizinājumu ψ0Qk,
kuru lieto nestspējas robežstāvokļu un neatgriezenisku
ekspluatējamības robežstāvokļu pārbaudei;
¾ mainīgās iedarbes biežāk sastopamai vērtībai, kas izteikta ar
reizinājumu ψ1Qk, kuru lieto ārkārtējo iedarbju nestspējas
robežstāvokļu pārbaudei un neatgriezenisku
ekspluatējamības robežstāvokļu pārbaudei.
¾ kvazipastāvīgai vērtībai, kas izteikta ar reizinājumu ψ2Qk,
kuru lieto ārkārtējo iedarbju nestspējas robežstāvokļu
pārbaudei un neatgriezenisku ekspluatējamības
robežstāvokļu pārbaudei. Kvazipastāvīgās vērtības lieto arī
ilglaicīgu ietekmju (efektu) aprēķiniem.
Slodzēm uz ēku grīdām kvazipastāvīgo vērtību izvēlas tā,
ka laika daļa, kurā tā tiek pārsniegta, ir 0,50 no atskaites perioda.
Kvazipastāvīgai slodzei vērtību var alternatīvi noteikt kā vērtību,
kas ir vidējā vērtība izvēlētā laika periodā. Vēja iedarbību vai ceļa
satiksmes slodžu gadījumā kvazipastāvīgo vērtību parasti pieņem
vienādu ar nulli.
36
4. nodaļa. PĀRBAUDE AR PARCIĀLO KOEFICIENTU
METODI
Fd = γ f Frep (4.1)
ar
37
γf ir iedarbes parciālais koeficients (drošuma koeficients), kas
ievēro iedarbes nelabvēlīgas novirzes iespējas no
reprezentatīvām vērtībām;
ψ ir 1,00 vai ψ0, ψ1 vai ψ2.
Seismiskām iedarbēm aprēķina vērtību AEd nosaka, ņemot
vērā konstrukcijas izturēšanos un citus standartā EN 1998
detalizēti aprakstītus kritērijus.
Fd = γ Sd E { γ f ,i Frep ,i ; a d } i ≥ 1 , (4.3)
E d = E { γ F ,i Frep ,i ; a d } i ≥ 1, (4.4)
kur γ F ,i = γ Sd γ f ,i .
38
4.1. attēls. Sakarības starp atsevišķiem parciālajiem koeficientiem.
39
X d = ηX k / γ M , (4.5)
1 1 ⎧⎪ X k ,i ⎫⎪
Rd = R{X d ,i ; a d } = R ⎨ηi ; ad ⎬ i ≥ 1 , (4.6)
γ Rd γ Rd ⎪⎩ γ m,i ⎪⎭
⎧⎪ X k ,i ⎫⎪
Rd = R ⎨ηi ; ad ⎬ i ≥ 1, (4.7)
⎪⎩ γ M ,i ⎪⎭
40
kur γ M ,i = γ Rd γ m ,i .
Parciālajā koeficientā γM,i var iekļaut konversijas faktoru ηM,i.
Alternatīvi izteiksmei (4.7) aprēķina pretestību var iegūt
tieši no materiāla vai izstrādājuma pretestības raksturīgās vērtības
bez precīzas atsevišķu aprēķina vērtību noteikšanas, lietojot formulu:
Rk
Rd = . (4.8)
γM
41
5. nodaļa. NESTSPĒJAS ROBEŽSTĀVOKĻI
Ed ≤ Ed , (5.2)
42
5.2.§ Iedarbju kombinācijas
E d = γ Sd E {γ G , j Gk , j ; γ p P; γ Q ,1Qk ,1 ; γ Q ,i ψ 0 ,i Qk ,i }
(5.3)
j ≥ 1; i ≥ 1
∑γ
j ≥1
G, j Gk , j "+" γ p P"+" γ Q ,1Qk ,1 "+" ∑ γ Q ,i ψ 0 ,i Qk ,i
i >1
(5.4)
43
⎧∑ γ G , j G k , j "+" γ p P"+" γ Q ,1 ψ 0 ,1Qk ,1 "+" ∑ γ Q ,i ψ 0 ,i Qk ,i
⎪ j ≥1 i >1
⎪ (5.5)
⎨
⎪
⎪ ∑ ξ j γ G , j G k , j "+" γ p P"+" γ Q ,1Qk ,1 "+" ∑ γ Q ,i ψ 0 ,i Qk ,i
⎩ j ≥1 i >1
kur
"+" nozīmē "tiek kombinēts ar";
∑ nozīmē "kombinēts efekts ar";
ξ ir nelabvēlīgas pastāvīgas iedarbes G samazinājuma faktors.
44
∑G
j ≥1
k, j "+" P"+" A Ed "+" ∑ ψ 2 , i Q k , i .
i ≥1
(5.9)
Iedarbe ψ0 ψ1 ψ2
Lietderīgās slodzes ēkās, kategorija
Kategorija A: mājsaimniecības un 0,7 0,5 0,3
dzīvojamās telpas
Kategorija B: biroju telpas 0,7 0,5 0,3
Kategorija C: sapulcēšanās telpas 0,7 0,7 0,6
Kategorija D: tirdzniecības telpas 0,7 0,7 0,6
Kategorija E: noliktavu telpas 1,0 0,9 0,8
Kategorija F: transportlīdzekļu platības, 0,7 0,7 0,6
transportlīdzekļa svars ≤ 30
kN
Kategorija G: transportlīdzekļu platības, 0,7 0,5 0,3
30 kN < transportlīdzekļa
svars ≤ 150 kN
Kategorija H: jumti 0 0 0
Sniega slodzes uz ēkām
Augstumā ≤ 1000 m virs jūras līmeņa 0,70 0,20 0
Vēja slodzes uz ēkām 0,6 0,2 0
Temperatūras iedarbes ēkās 0,6 0,5 0
45
6. nodaļa. EKSPLUATĒJAMĪBAS ROBEŽSTĀVOKĻI
Ed ≤ Cd , (6.1)
E d = E {Gk , j ; P; Qk ,1 ; ψ 0 ,i Qk ,i } j ≥ 1; i ≥ i , (6.2)
46
∑G
j ≥1
k, j "+" P"+"Qk ,1 "+" ∑ ψ 0,i Qk ,i .
i >1
(6.3)
∑G
j ≥1
k, j "+" P"+" ψ 1,1 Q k ,1 "+" ∑ ψ 2 ,1 Q k , i .
i >1
(6.5)
c) Kvazipastāvīgā kombinācija
E d = E {Gk , j ; P; ψ 2 ,i Qk ,i } j ≥ 1; i ≥ 1 , (6.6)
∑G
j ≥1
k, j "+" P"+" ∑ ψ 2 , i Q k , i .
i ≥1
(6.7)
47
7. nodaļa. TĒRAUDA KONSTRUKCIJU
PROJEKTĒŠANA
48
t.i. plastiskā stāvokļa iestāšanos, izkļaušanos un sabrukumu, kā arī
deformāciju (servisa) robežstāvokli (Salmon, Johnson 1990).
EC 3 apskata trīs iespējamos pieņēmumus, ko izmanto
konstrukciju analīzē:
1) vienkārša konstrukcija, kurā visi mezgli tiek pieņemti
šarnīrveida un konstrukcija ir pilnīgi nostiprināta ar
saitēm (7.1. att.);
2) nepārtraukta konstrukcija, kurā visi mezgli tiek
pieņemti stingi elastīgā risinājuma gadījumā vai ar
atbilstošo stiprību plastiskā risinājuma gadījumā un var
uzņemt visus lieces momentus un spēkus (7.2. att.);
3) konstrukcija, kuras aprēķinā mezgliem pieņem to
faktisko stingumu un stiprību (7.3. att.).
Fd = γ F × Fk , (7.1)
X d = X k / γm . (7.2)
49
Faktiski nosaka elementa aprēķina pretestību Rd, dalot
šķērsgriezuma normatīvo pretestību Rk ar elementa pretestības
drošuma koeficientu γM:
Rd = Rk / γ M . (7.3)
50
7.1. attēls. Konstrukcija ar šarnīrveida mezgliem un stinguma
saitēm (Karolinas universitāte).
51
7.3. attēls. Tērauda karkasa ēka Čikāgā.
52
7.2. tabula. Parciālie drošuma koeficienti atkarībā no
šķērsgriezuma klases
ε = 235 / f y . (7.4)
53
7.3. tabula. Maksimālās platuma un biezuma attiecības
54
8. nodaļa. JUMTA KONSTRUKCIJAS PROJEKTĒŠANA
55
lietderīgās slodzes, Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01
Būvklimatoloģija (LBN 003-01).
Šajā gadījumā jumts atbilst H kategorijai, t.i. nav pieejams,
izņemot parastai uzturēšanai un remontiem.
56
Normatīvā sniega slodzes vērtība qS,k 0,68 kPa
qS,k = μ1× sk = 0,8×0,85 = 0,68 kPa.
57
lietderīgām slodzēm (jumti, H kategorija) ψ 0, N = 0 ;
sniega slodzēm (augstums ≤ 1000 m) ψ 0,S = 0,5 ;
vēja slodzēm ψ 0,W = 0,6 .
5 × 8 M Ed × L2 L
f Ed = ≤ f Cd = . (8.1)
384 × 2,1 I 300
58
8.5.§ Spriegumi spārē no normatīvām slodzēm
σ k = N k / A + M k / Wy . (8.2)
a) no pastāvīgās slodzes
b) no lietderīgās slodzes
c) no vēja slodzes
d) no sniega slodzes
59
σ Ed = γ G ,sup σ G , k + γ Q σ S , k =
(8.3)
= 1,35 × 34,7 + 1,50 × 29,6 = 91 MPa.
σ Ed = γ G ,sup σ G , k + γ Q ψ 0 , S σ S , k =
(8.4)
= 1,35 × 34,7 + 1,50 × 0,5 × 29,6 = 69 MPa;
σ Ed = γ G ,sup ξ j ,sup σ G , k + γ Q σ S , k =
(8.5)
= 1,35 × 0,85 × 34,7 + 1,50 × 29,6 = 84 MPa.
60
9. nodaļa. TĒRAUDA SIJAS PĀRBAUDES
61
9.2.§ Sāniskā virzienā nostiprinātas velmētas sijas aprēķins
Aprēķina slodze:
q d × L2 19,8 × 64
M Ed = = = 158, 4 kNm .
8 8
c 85,5
= = 7,43 < 9ε = 9 × 0,924 = 8,316 ;
t f 11,5
62
d 312,4
= = 42,8 < 72ε = 72 × 0,924 = 66,5 .
tw 7,3
Lieces moments:
Tā kā sijas šķērsgriezums atbilst 1. klasei, aprēķina
pretestība liecei ir vienāda ar plastisko pretestību Mpl.Rd, ko nosaka
kā
W pl f y 895 × 10 3 × 275
M pl . Rd = = = 246,1 × 10 6 Nmm =
γM0 1,0
Bīde:
qd × L 19,8 × 8
VEd = = = 79,2 kN .
2 2
fy / 3
V pl . Rd = AV , (9.1)
γM0
63
AV = A − 2 × b × t f + (t w + 2 × r ) × t f ≥ hw × t w , (9.2)
64
d
> 69ε .
tw
Tā kā
d
= 42,8 < 69ε = 69 × 0,92 = 63,5
tw
d E Aw
≤k , (9.3)
tw fy Afc
Tā kā
65
d E Aw
= 42,8 < k =
t fy A fc
( ss + s y ) × t w f y
R y . Rd = , (9.4)
γM0
2,5 × ( h − d ) × 1 − ( σ f . Ed / f y ) 2
sy = =
1 + 0,8 × s s /( h − d )
66
R y . Rd = (100 + 19) × 7,3 × 275 / 1,05 =
2
t f / t w + 3 × (t w / t f ) × ( ss / d )
Ra. Rd = 0,5 × t w × Ef y × , (9.5)
γM1
L2 82
M max = ( g k + p k ) × = (8 + 6 ) × = 112 kNm .
8 8
67
Wel f y 796 × 10 3 × 275
M c . Rd = = = 218,9 × 10 6 Nmm =
γM0 1,0
qk = g k + pk = 8 + 6 = 14 kN / m
ir
5 q k L4 5 14 × (8 × 10 3 ) 4
δ max = = =
384 EI 384 210 × 10 3 × 14200 × 10 4
L 8 × 10 3
= 25 mm < = = 32 mm.
250 250
5 p k L4 5 6 × (8 × 10 3 ) 4
δ2 = = =
384 EI 384 210 × 10 3 × 14200 × 10 4
L 8 × 10 3
= 11 mm < = = 22 mm.
350 350
68
10.nodaļa. SĀNISKI NOSTIPRINĀTAS SIJAS
PROJEKTĒŠANA
Aprēķina slodze:
q d × L2 Qd × L 17,1 × 36 37,5 × 6
M Ed = + = + = 133, 2 kNm .
8 4 8 4
M pl . Rd
W pl = . (10.1)
fy / γM 0
69
Ja M pl .Rd = M Ed , tad, izmantojot izvēlētā tērauda stiprību fy = 235
N/mm2, pretestības moments ir
133, 2 × 10 6
W pl ≥ = 566,8 cm 3 .
235 / 1,0
c 85,5
= = 8,81 < 9ε = 9 × 1,0 = 9,0 ;
tf 9,7
d 312,6
= = 45,3 < 72ε = 72 × 1,0 = 72,0 .
tw 6,9
Lieces moments:
70
Tā kā sijas šķērsgriezums atbilst 1. klasei, aprēķina
pretestība liecei ir vienāda ar plastisko pretestību Mpl.Rd, ko nosaka
kā
W pl f y 774 × 10 3 × 235
M pl . Rd = = = 181,9 × 10 6 Nmm =
γ M1 1,0
Bīde:
qd × L Qd 17,1 × 6 37,5
V Ed = + = + =
2 2 2 2
= 51,3 + 18,75 = 70,05 kN.
AV = A − 2 × b × t f + (t w + 2 × r ) × t f ≥ hw × t w ,
71
AV = 1,04 × h × tw = 1,04 × 352 × 6,9 = 2526 mm2 ,
235 / 3
V pl . Rd = 2526 × = 342,7 × 10 3 N =
1,0
= 343 kN > V Ed = 70 kN
d
> 69ε .
tw
Tā kā
72
d
= 45,3 < 69ε = 69 × 1,0 = 69
tw
d E Aw
≤k ,
tw fy Afc
Tā kā
d
= 45,3 <
tw
E Aw
<k = 0,3 × ( 21 × 10 4 / 235) × 2295 / 1659 = 315
fy A fc
73
noturība ir nodrošināta.
( ss + s y ) × t w f y
R y . Rd = ,
γM0
2,5 × ( h − d ) × 1 − ( σ f . Ed / f y ) 2
sy = =
1 + 0,8 × s s /( h − d )
74
2
t f / t w + 3 × (t w / t f ) × ( ss / d )
Ra. Rd = 0,5 × t w × Ef y × ,
γM1
L2 L
M max = ( g k + p k ) × + Qk × =
8 4
62
= ( 6 + 6) × + 25 × 1,5 = 91,5 kNm.
8
75
Tā kā sijas vertikālās izlieces var noteikt elastīgā stadijā.
Izliece no pastāvīgās un mainīgās normatīvās slodzes, t.i.
qk = g k + pk = 6 + 6 = 12 kN / m = 12 N/mm ;
Qk = 25 kN
ir
5 q k L4 Q k L3 5 12 × (6 × 10 3 ) 4
δ max = + = × +
384 EI 48 EI 384 210 × 10 3 × 12100 × 10 4
25 × 10 3 × ( 6 × 10 3 ) 3
+ =
48 × 210 × 10 3 × 12100 × 10 4
L 6 × 10 3
= 7,96 + 4, 43 = 12, 4 mm < = = 24 mm.
250 250
5 p k L4 Q k L3 5 6 × (6 × 10 3 ) 4
δ2 = + = × +
384 EI 48 EI 384 210 × 10 3 × 12100 × 10 4
25 × 10 3 × ( 6 × 10 3 ) 3
+ =
48 × 210 × 10 3 × 12100 × 10 4
L 6 × 10 3
= 3,98 + 4, 43 = 8, 4 mm < = = 17 mm.
350 250
76
11. nodaļa. CENTRISKI SPIESTAS KOLONNAS
PROJEKTĒŠANA
N Ed ≤ N c. Rd , (11.1)
Af y
N pl . Rd = ; (11.2)
γM0
Aeff f y
N o . Rd = , (11.3)
γM0
N Ed ≤ N b.Rd , (11.4)
77
kur Nb.Rd ir spiesta stieņa aprēķina ļodzes pretestība. Aprēķina
ļodzes pretestību nosaka pēc formulas
χβ A Af y
N b . Rd = , (11.5)
γM0
1
χ= ≤ 1, (11.6)
φ + φ 2 − λ2
kur
[
φ = 0,5 × 1 + α ( λ − 0, 2 ) + λ2 . ] (11.7)
Izkļaušanās a b c d
līkne
Nepilnību
koeficients α 0,21 0,34 0,49 0,76
78
Nosacīto lokanumu λ var aprēķināt pēc formulas
β A Af y λ
λ= = βA , (11.8)
N cr λ1
kur
E
λ1 = π = 93,9ε . (11.9)
fy
l
λ= . (11.10)
i
79
11.2.§ Centriski slogotas kolonnas nestspējas noteikšana
c 102,6
= = 7,23 < 9ε = 9 × 0,924 = 8,316 ;
tf 14,2
d 181,2
= = 17,3 < 33ε = 33 × 0,924 = 30,5 .
tw 10,5
80
Af y 7580 × 275
N pl . Rd = = = 1985 × 10 3 N =
γ M1 1,05
Leff z 6000
λz = = = 115,6 .
iz 51,9
λz 115,6
λz = βA = × 1 = 1,33;
λ1 86,76
h 209,6
= = 1,02 < 1,2 .
b 205,2
1 1
χz = = = 0,375 ,
φ + φ2 − λz
2
1,665 + 1,665 2 − 1,332 2
81
kur
[
φ = 0,5 × 1 + α ( λ z − 0, 2 ) + λ z
2
]=
[ ]
= 0,5 × 1 + 0, 49 × (1,332 − 0, 2) + 1,332 2 = 1,665.
Leff y 6000
λy = = = 67 ,
iy 89,6
λy 67
λy = βA = × 1 = 0,77.
λ1 86,76
82
Šajā gadījumā atbilstošā izkļaušanās līkne ir “b”, bet nepilnību
koeficients α = 0,34.
Redukcijas koeficientu χy nosaka pēc sakarības
1 1
χy = = = 0,743 ,
φ + φ2 − λ y
2
0,893 + 0,893 2 − 0,77 2
kur
[
φ = 0,5 × 1 + α ( λ y − 0 , 2 ) + λ y
2
]=
[
= 0,5 × 1 + 0,34 × ( 0,77 − 0, 2) + 0,77 2 = 0,893. ]
Kolonnas ļodzes pretestība pret asi y-y ir:
Leff z 3000
λz = = = 57,8 ,
iz 51,9
λz 57,8
λz = βA = × 1 = 0,666.
λ1 86,76
83
Šajā gadījumā atbilstošā izkļaušanās līkne ir “c”, bet nepilnību
koeficients α = 0,49.
Redukcijas koeficientu χy nosaka pēc sakarības
1 1
χz = = = 0,746 ,
φ + φ2 − λ z
2
0,836 + 0,836 2 − 0,666 2
kur
[
φ = 0,5 × 1 + α ( λ z − 0, 2 ) + λ z
2
]=
[ ]
= 0,5 × 1 + 0, 49 × ( 0,666 − 0, 2) + 0,666 2 = 0,836.
84
12. nodaļa. KOLONNAS BĀZES PROJEKTĒŠANA
N Ed
σc = ≤ fj, (12.1)
Aeff
f j = β j k j f cd , (12.2)
x = t fy / 3 f jγM 0 , (12.3)
85
Lai nodrošinātu balstplātnes stiprību momentam no
aprēķina slodzes MEd jābūt mazākam par plātnes pretestību
momenta iedarbībā MRd, t.i. M Ed < M Rd , kur
x 2 N Ed
M Ed = (12.4)
2 Aeff
t2 fy
un M Rd = . (12.5)
6γ M 0
86
12.2. § Kolonnas bāzes projektēšana
Balsta laukums
= ( 2 × 77 + 314,5) × ( 2 × 77 + 306,8) −
= 179583 mm 2 ,
kur
un
f j = β j k j f cd = 2 / 3 × 1× 30 / 1,5 = 13,3 N / mm 2 .
87
N Rd = Aeff f j = 179583 × 13,3 = 2388 × 10 3 N >
x 2 N Ed
M Ed = = ( 77 2 / 2) × 2200 / 179583 =
2 Aeff
t2 fy
M Rd = = 30 2 × 275 / 6 / 1,0 =
6γ M 0
88
13. nodaļa. SAVIENOJUMU PROJEKTĒŠANA
89
Minimālie attālumi:
līdz elementa galam slodzes darbības virzienā e1 1,2d0;
līdz elementa malai perpendikulāri slodzes darbības
virzienam e2 1,5d0;
starp urbumu centriem slodzes darbības virzienā p1 2,2d0;
starp urbumu centriem perpendikulāri slodzes darbības
virzienam p2 3d0.
Maksimālie attālumi:
jebkurā virzienā 12t vai 150 mm,
kur t ir plānākā ārējā elementa biezums.
Raksturlielumi M 12 M 16 M 20 M 24 M 27
Skrūves kāta 12 16 20 24 27
diametrs d, mm
Urbuma diametrs 14 18 22 26 30
d0, mm
Skrūves kāta
šķērsgriezums 113 201 314 452 573
A, mm2
Skrūves neto
šķērsgriezums 84 157 245 353 459
As, mm2
Skrūves
grafiskais
attēlojums 30
90
13.3.§ Skrūvsavienojumu aprēķins
α v f ub A
Fv . Rd = , (13.1)
γM 2
2,5α b f u d t
Fb . Rd = , (13.2)
γM2
e1 p1 f ub
; − 0, 25; vai 1,0.
3d 0 3d 0 fu
91
13.4.§ Metināto savienojumu aprēķins
Fw. Rd = f vw a , (13.3)
fu / 3
f vw = , (13.4)
β w γ Mw
92
13.3. tabula. Korelācijas koeficienta β w vērtības atkarībā no
tērauda klases
93
14. nodaļa. SIJAS UN KOLONNAS SAVIENOJUMA
PROJEKTĒŠANA
Skrūvsavienojuma raksturojums
94
virzienā p1 = 60 mm; attālums starp urbumu rindām p2 = 115 mm.
Visi uzrādītie attālumi atbilst normatīvu prasībām (14.2. att.).
Vv . Rd = 8 Fv . Rd = 8 × 38,6 = 308,7 kN .
95
e1
kur αb = = 0,555 (mazākā vērtība).
3d 0
Vv . Rd = 8 Fb . Rd = 8 × 76,3 = 610, 4 kN .
fu / 3 430 / 3
f vw = = = 233,6 MPa .
β w γ Mw 0,85 × 1, 25
96
14.2.§ Sijas sieniņas stiprinājums pie balstplātnes
Fv . Rd < Fb . Rd . (14.1)
M Ed
Fh . Ed = , (14.2)
( n − 1) p
97
Rezultējošo cirpes spēku uz skrūvi no horizontālās un
vertikālās iedarbības nosaka ar sakarību:
⎛ VEd ⎞
Fv . Ed = (Fh. Ed )2 + ⎜⎜ ⎟⎟ . (14.3)
⎝ n ⎠
fy
Veff . Rd = Av .eff , (14.4)
3γ M 0
Lv .eff = Lv + L1 + L2 ≤ L3 , (14.6)
kur
L1 = a1 ≤ 5d ; (14.7)
98
fu
L2 = ( a 2 − kd 0 ) ; (14.8)
fy
fu
L3 = Lv + a1 + a3 ≤ ( Lv + a1 + a3 − nd 0 ) . (14.9)
fy
Skrūvsavienojuma raksturojums
99
14.2.3.§ Skrūvju pretestība cirpē
e1 35
= = 0,53 ;
3d 0 3 × 22
100
p1 50
− 0, 25 = − 0, 25 = 0,51 ;
3d 0 3 × 22
f ub 500
= = 1,163 .
fu 430
VEd 225
Fv . Ed = = = 45 kN.
n 5
101
M Ed V Ed s 225 × 45
Fh . Ed = = = = 50,65 kN ,
( n − 1) p1 ( n − 1) p1 4 × 50
fy 275
V eff . Rd = Av .eff = × 2691 =
3γ M 0 3 × 1,0
kur
Av .eff = t w Lv .eff = 9 × 299 = 2691 mm 2
un
L v .eff = L v + L1 + L 2 = 200 + 60 + 39 =
L1 = a1 = 60 mm < 5d = 5 × 20 = 100 mm ;
102
fu 430
L2 = ( a 2 − kd 0 ) = (35 − 0,5 × 20) × = 39,1 mm ;
fy 275
Lv = 200 mm un a3 = 150 mm ;
fu
< (L v + a1 + a 3 − nd 0 ) =
fy
430
= ( 410 − 5 × 22) × = 469 mm.
275
103
15. nodaļa. EKSCENTRISKI SPIESTAS KOLONNAS
PROJEKTĒŠANA
1. un 2. klases šķērsgriezumi
M Ed ≤ M N . Rd , (15.1)
M pl . y (1 − n)
M Ny = ≤ M pl . y , (15.2)
1 − 0,5a
kur
N Ed
n= (15.3)
N pl . Rd
104
un
A − 2×b×tf
a= ≤ 0,5 . (15.4)
A
3. klases šķērsgriezumi
σ x.Ed ≤ f yd , (15.5)
N Ed M y .Ed
+ ≤ 1. (15.6)
Af yd Wy f yd
4. klases šķērsgriezumi
105
N Ed k y M y . Ed
+ ≤1, (15.7)
fy fy
χ min A W pl . y
γM1 γ M1
kur
μ y N Ed
ky = 1 − ≤ 1,5 (15.8)
χ y Af y
un
W pl . y − Wel . y
μ y = λ y (2 × β My − 4) + ≤ 0,9 . (15.9)
Wel . y
Šeit χmin ir mazākais no redukcijas koeficientiem χy un χz.
Aprēķina asspēks
106
kolonnas augšgalā
kolonnas vidū
M Ed .m = 225 kNm ,
kolonnas apakšgalā
M Ed .b = 0 kNm .
c 154,3
= = 7,11 < 9ε = 9 × 0,924 = 8,316 ;
tf 21,7
d 249,8
= = 17,9 < 33ε = 33 × 0,924 = 30,5 .
t w 13,9
107
Af y 17500 × 275
N pl . Rd = = = 4813 × 10 3 N =
γM0 1,0
W pl f y 2300 × 10 3 × 275
M pl . Rd = = =
γM0 1,0
N Ed 810
n= = = 0,177;
N pl .Rd 4583
M pl . y (1 − n)
602 × (1 − 0,177)
M Ny = = =
1 − 0,5a 1 − 0,5 × 0,23
= 561 kNm > M Ed = 450 kNm.
108
Leff z 3500
λz = = = 44,7.
iz 78,2
Šķērsgriezuma 1. klasei βA = 1 un
λz 44,7
λz = βA = × 1 = 0,515.
λ1 86,76
h 321
= = 1,04 < 1,2; t f = 21,7 mm.
b 308,7
1 1
χz = = = 0,834 ,
φ + φ2 − λ z
2
0,71 + 0,712 − 0,5152
kur
[
φ = 0,5 × 1 + α ( λ z − 0, 2 ) + λ z
2
]=
[ ]
= 0,5 × 1 + 0, 49 × ( 0,515 − 0, 2) + 0,515 2 = 0,71.
Leff y 3500
λy = = = 25,6
iy 137
109
un nosacītais lokanums
λy 25,6
λy = βA = × 1 = 0,294.
λ1 86,76
W pl . y − Wel . y
μ y = λ y (2 × β My − 4) + =
Wel . y
2300 − 2050
= 0,294 × (2 × 1,8 − 4) + ≈ 0,
2050
μ y N Ed
ky = 1 − = 1.
χ y Af y
Tā kā h/b < 1,2 un tf < 100 mm tad ļodzei pret asi y-y
atbilstošā izkļaušanās līkne ir “b” un nepilnību koeficients α = 0,34.
Redukcijas koeficients pret asi y-y
1 1
χy = = = 0,964 ,
φ + φ2 − λ y
2
0,56 + 0,56 2 − 0, 294 2
kur
[
φ = 0,5 × 1 + α ( λ y − 0, 2 ) + λ y
2
]=
[
= 0,5 × 1 + 0,34 × ( 0, 294 − 0, 2) + 0, 294 2 = 0,56. ]
Tā kā
110
N c . Rd = N pl . Rd = 4813 kN ;
M pl . y . Rd = M pl . Rd = 632 kNm
un
N Ed k y M y . Ed
+ =
fy fy
χ min A W pl . y
γ M1 γ M1
810 1 × 450
= + = 0,96 < 1
0,834 × 4583 602
111
LITERATŪRA
112
SATURS
Priekšvārds 3
1. nodaļa. TĒRAUDA KONSTRUKCIJU 4
` PROJEKTĒŠANAS NORMATĪVI, TERMINI
UN APZĪMĒJUMI
1.1.§ Eirokodeksa 3 darbības sfēra 4
1.2. § Eirokodeksa 3 daļas 1-1 darbības sfēra
1.3.§ Normatīvi tērauda konstrukciju projektēšanai 6
1.3.1.§ Vispārīgie standarti 6
1.3.2.§ Standarti par metināmiem konstrukciju 7
tēraudiem
1.3.3.§ Standarti par šķērsgriezumu izmēriem 8
1.4.§ Termini un definīcijas 8
1.5.§ Elementu asu apzīmējumi 18
2. nodaļa. BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒŠANAS 20
PAMATPRINCIPI
2.1.§ Galvenās prasības 20
2.2.§ Projektējamais kalpošanas ilgums, 20
ilgizturība un robustums
2.3.§ Robežstāvokļu princips projektēšanā 21
2.4.§ Iedarbes un vides faktori 22
2.5.§ Projekta situācijas 22
2.6.§ Materiālu un izstrādājumu īpašības 23
2.7.§ Materiālu un izstrādājumu mehāniskie 23
raksturojumi
2.8.§ Aprēķina pretestības 25
2.9.§ Tērauda konstrukciju robežstāvokļi 25
3. nodaļa. BŪVKONSTRUKCIJU DROŠUMA 28
KONCEPCIJA
3.1.§ Stohastiskie sadalījumi 28
3.2.§ Drošuma teorijas pamatjēdzieni 29
113
3.3.§ Robežstāvokļa funkcijas ģeometrisks attēlojums 33
3.4.§ Robežstāvokļu aprēķins 34
3.5.§ Iedarbju raksturīgās (normatīvās) vērtības 35
4. nodaļa. PĀRBAUDE AR PARCIĀLO KOEFICIENTU 38
METODI
4.1.§ Iedarbju aprēķina vērtības 38
4.2.§ Iedarbju efektu aprēķina vērtības 39
4.3.§ Materiālu un izstrādājumu raksturojumu 40
aprēķina vērtības
4.4.§ Aprēķina pretestības 41
5. nodaļa. NESTSPĒJAS ROBEŽSTĀVOKĻI 43
5.1.§ Statiskā līdzsvara un stiprības pārbaudes 43
5.2.§ Iedarbju kombinācijas 44
5.2.1.§ Iedarbju kombinācija ilgstošu un īslaicīgu 44
situāciju gadījumā (fundamentālā kombinācija)
5.2.2.§ Iedarbju kombinācija ārkārtēju situāciju 45
gadījumā
5.2.3.§ Iedarbju kombinācija seismisko situāciju 45
gadījumā
5.3.§ Parciālie koeficienti iedarbēm un iedarbju 46
kombinācijām
6. nodaļa. EKSPLUATĒJAMĪBAS ROBEŽSTĀVOKĻI 47
6.1.§ Ekspluatējamības robežstāvokļu kritēriji 47
6.2.§ Iedarbju kombinācijas ekspluatējamības 47
robežstāvokļiem
7. nodaļa. TĒRAUDA KONSTRUKCIJU 49
PROJEKTĒŠANA
7.1.§ Projektēšanas pamatprincipi 49
7.2.§ Slodžu un iedarbību noteikšana 50
7.3.§ Tērauda mehānisko raksturlielumu noteikšana 50
6.4.§ Šķērsgriezumu klasifikācija 54
8. nodaļa. JUMTA KONSTRUKCIJAS PROJEKTĒŠANA 56
8.1.§ Konstrukcijas raksturojums 56
8.2.§ Slodžu aprēķins 56
114
8.3.§ Lietojamības robežstāvoklis 58
8.4.§ Noteicošās raksturīgās kombinācijas noteikšana 59
8.5.§ Spriegumi spārē no normatīvām slodzēm 60
8.6.§ Nestspējas robežstāvoklis 60
9. nodaļa. TĒRAUDA SIJAS PĀRBAUDES 62
9.1. § Sijas nestspējas un lietojamības robežstāvokļu 62
pārbaudes
9.2.§ Sāniskā virzienā nostiprinātas velmētas sijas 63
aprēķins
9.2.1.§ Šķērsgriezuma pretestības pārbaude 64
9.2.2.§ Sieniņas noturība bīdes ietekmē 65
9.2.3.§ Plauktu izkļaušanās pārbaude 66
9.2.4.§ Sieniņas pretestība šķērsspēka iedarbībai 67
9.2.5.§ Sijas stinguma pārbaude 68
10.nodaļa. SĀNISKI NOSTIPRINĀTAS SIJAS 70
PROJEKTĒŠANA
10.1.§ Sijas šķērsgriezuma noteikšana 70
10.2.§ Šķērsgriezuma pretestības pārbaude 71
10.3.§ Sieniņas noturība bīdes ietekmē 73
10.4.§ Plauktu izkļaušanās 74
10.5.§ Sieniņas pretestība šķērsspēka iedarbībai 75
10.6.§ Sijas stinguma pārbaude 76
11. nodaļa. CENTRISKI SPIESTAS KOLONNAS 78
PROJEKTĒŠANA
11.1.§ Centriski spiestas kolonnas robežstāvokļi 78
un aprēķins
11.2.§ Centriski slogotas kolonnas nestspējas noteikšana 81
11.2.1.§ Šķērsgriezuma plastiskā spiedes pretestība 81
11.2.2.§ Kolonnas ļodzes pretestība 82
11.2.3.§ Kolonnas ļodzes pretestības pārrēķins 83
12. nodaļa. KOLONNAS BĀZES PROJEKTĒŠANA 86
12.1.§ Kolonnas bāzes raksturojums un aprēķins 86
12.2.§ Kolonnas bāzes projektēšana 88
13. nodaļa. SAVIENOJUMU PROJEKTĒŠANA 90
115
13.1.§ Materiālu īpašības 90
13.2.§ Skrūvsavienojumu konstruēšana 90
13.3.§ Skrūvsavienojumu aprēķins 92
13.4.§ Metināto savienojumu aprēķins 93
14. nodaļa. SIJAS UN KOLONNAS SAVIENOJUMA 95
PROJEKTĒŠANA
14.1.§ Savienojums ar sijas gala plātni 95
14.1.1.§ Skrūvju pretestība cirpē 96
14.1.2.§ Metinātā savienojuma pretestība cirpē 97
14.2.§ Sijas sieniņas stiprinājums pie balstplātnes 98
14.2.1.§ Sijas sieniņas cirpes pretestība 99
skrūvsavienojumā
14.2.2.§ Skrūvsavienojuma aprēķins 100
14.2.3.§ Skrūvju pretestība cirpē 101
14.2.4.§ Savienojuma pretestība virsmas spiedē 101
14.2.5.§ Skrūvju pretestība cirpes spēka 102
un lieces momenta iedarbībā
14.2.6.§ Sijas sieniņas cirpes pretestība 103
15. nodaļa. EKSCENTRISKI SPIESTAS KOLONNAS 105
PROJEKTĒŠANA
15.1.§ Šķērsgriezuma pretestība ekscentriskā spiedē 105
15.2.§ Ļodzes pretestība ekscentriskās spiedes iedarbībā 106
15.3.§ Eksentriski slogotas kolonnas nestspējas aprēķins 107
15.3.1.§ Šķērsgriezuma pretestība ekscentriskā 108
spiedē
15.3.2.§ Kolonnas ļodzes pretestība ekscentriskā 109
spiedē
LITERATŪRA 113
116
117