XVII LECTIO SEPTIMA DECIMA

Indicativus futuri I activi (I un II konjugācija); nenoteiktais vietniekvārds.

Darbības vārds (verbum)
I un II konjugācija.
Indicativus futuri I activi (darāmās kārtas I nākotnes īstenības izteiksme).
I un II konjugācijā I nākotni veido pilnīgi vienādi.
esse lokāms neregulāri
Veido: prēzenta celms + b (i vai u) + prēzenta galotnes (I un II konjugācija).
Tulko ar darbības vārdu īstenības izteiksmes darāmās kārtas vienkāršajā nākotnē.
sk prs pied gal I konjugāc II konjugāc esse
1 -b- -ō amābō vidēbō erō
singularis

2 -s amābis vidēbis eris

3 -t amābit vidēbit erit
-bi-
1 - mus amābimus vidēbimus erimus
pluralis

2 - tis amābitis vidēbitis eritis

3 -bu- - nt amābunt vidēbunt erunt

Vietniekvārdi (pronomina).
Nenoteiktais vietniekvārds (prōnōmen indefinitum).
Nenoteikto vietniekvārdu veido jautajamajam pievienojot priedēkli ali-.
aliquis parasti lieto, runājot par dzīvu. Šī forma vīriešu un sieviešu dzimtē.
aliquid parasti lieto, jautājot par nedzīvu. Šī forma nekatrā dzimtē.
Jautājamais vietniekvārds lokāms īpatnēji. Vīriešu un sieviešu dzimte lokāma vienādi, nekatrā nedaudz
atšķirīgi. Tam nav daudzskaitļa formu.
nenoteiktais vietniekvārds
sk loc
vīr siev nek
N aliquis aliquid
G alicuius alicuius reī
singularis

D alicuī alicuī reī

A aliquem aliquid
A aliquō aliquā rē

1
XIX LECTIO UNDEVICESIMA
Indicativus futuri I activi (III konjugācija, salikteņi ar esse, posse).
Darbības vārds (verbum)
III konjugācija.
Indicativus futuri I activi (darāmās kārtas I nākotnes īstenības izteiksme).
Veido: prēzenta celms + a / e + prēzenta galotnes (III konjugācija).
Tulko ar darbības vārdu īstenības izteiksmes darāmās kārtas vienkāršajā nākotnē.
sk prs pied gal III konjugāc
1 -a- - m agam
singularis

2 -s agēs
3 -t aget
1 -e- - mus agēmus
pluralis

2 - tis agētis
3 - nt agent

Lokot salikteņus adesse (būt klāt) un abesse (būt prom) verba formai jāliek priekšā priedēklis ad vai
ab, tāpat ir ar citiem vārdiem, kas atvasināti no esse ar priedēkļiem.
Modālais darbības vārds posse (spēt, varēt) atvasināts no esse, pievienojot priedēkli pot. Šo vārdu
loka tāpat kā darbības vārdu esse. Ja darbības vārda esse forma sākas ar patskani, tad priedēklis ir pot, ja ar
līdzskani, priedēklis ir pos.
adesse posse
sk prs
prēzents I futūrs prēzents I futūrs
1 adsum aderō possum poterō
singularis

2 ades aderis potes poteris

3 adest aderit potest poterit
1 adsumus aderimus possumus poterimus
pluralis

2 adestis aderitis potestis poteritis

3 adsunt aderunt possunt poterunt

Latīņu valodā pavēli ar negatīvu nozīmi izsaka, liekot nenoteiksmei priekšā nōlī vai nōlīte.
nōlī scrībere! neraksti!
nōlīte scrībere! nerakstiet!

2
XXII LECTIO VICESIMA ALTERA
V deklinācijas lietvārds.
Lietvārds (nomen substantivum)
V jeb e deklinācija
Sieviešu dzimtes lietvārdi.
Pēc V deklinācijas parauga loka tikai lietvārdus, īpašības vārdu V deklinācijā nav.
Vienskaitļa nominatīvā galotne - ēs, ģenitīvā - eī vai - ēī.
Sastopami arī vīriešu dzimtes izņēmumi: merīdiēs un diēs.
Lietvārdu pieraksts vārdnīcā
Aiz vienskaitļa nominatīva seko ģenitīva galotne un saīsināts dzimtes apzīmējums:
faciēs, ēī f glaciēs, ēī f
Aiz vienskaitļa nominatīva seko ģenitīva forma un saīsināts dzimtes apzīmējums:
rēs, reī f
sk loc galotnes lietvārds
N - ēs rēs
G - eī; - ēī reī
singularis

D - eī; - ēī reī
Ac - em rem
Ab - ē rē
V - ēs rēs
N - ēs rēs
G - ērum rērum
pluralis

D - ēbus rēbus
Ac - ēs rēs
Ab - ēbus rēbus
V - ēs rēs

3
XXV LECTIO VICESIMA QUINTA
Coniunctivus praesentis activi (I konjugācija).
Darbības vārds (verbum)
Konjunktīvs ir īpatnēja izteiksme, kādas latviešu valodā nav. Dažos teikumos tā atbilst gan latviešu
vēlējuma, gan atstāstījuma, gan īstenības, gan pavēles izteiksmei, gan nenoteiksmei. Tāpēc atsevišķas
konjunktīva formas nav noteikti tulkojamas; to nozīme ir atkarīga no teikuma, kādā tās atrodas.
Coniunctivus praesentis activi (darāmās kārtas tagadnes konjunktīvs).
Veido: prēzenta celms + e + prēzenta galotnes (I konjugācija).
sk prs pied gal I konjugāc esse adesse posse
1 -m laudem sim adsim possim
singularis

2 -s laudēs sīs adsīs possīs

3 -t laudet sit adsit possit
-e-
1 - mus laudēmus sīmus adsīmus possīmus
pluralis

2 - tis laudētis sītis adsītis possītis

3 - nt laudent sint adsint possint
Konjuntīvs var būt lietots: 1) neatkarīgos teikumos; 2) palīgteikumos.
1) Neatkarīgi teikumi.
Coniunctivus optativus (vēlējuma konjunktīvs). Izmanto visas 3 personas abos skaitļos, atrodas
netkarīgos teikumus, kurus ievada utinam (kaut), konjunktīvs tulkojams ar vēlējuma izteiksmi:
Utinam beātus sīs! – Kaut tu būtu laimīgs!
Utinam beātī sīmus! – Kaut mēs būtu laimīgi!
Coiunctivus iussīvus (pavēles konjunktīvs). Izmanto 2. un 3. personu abos skaitļos. 2. personu var
tulkot ar pavēles izteiksmi, r personu, izmantojot partikulu lai un darbības vārda tagadnes īstenības
izteiksmi.
Semper beātus sīs! – Esi laimīgs! Semper beātī sītis! – Esiet laimīgi!
Semper beātus sit! – Lai viņš ir laimīgs! Semper beātī sint! – Lai viņi ir laimīgi!
Coiunctivus prohibitivus (aizlieguma konjunktīvs). Izmanto 2. un 3. personu abos skaitļos tāpat kā
pavēles konjunktīvs ar noliegumu nē. Konjunktīvu var tulkot ar pavēles izteiksmi negatīvā nozīmē
izmantojot partikulu lai un darbības vārdu tagadnes īstenības vai vēlējuma izteiksmē.
Nē agās! Nedari! Nē agātis! Nedariet!
Nē agat! Lai viņš nedara! Nē agant! Lai viņas edara!
Coniunctivus hortativus (uzaicinājuma konjunktīvs). Konjunktīva daudzskaitļa 1.personu tulko ar
nākotnes īstenias izteiksmi:
Amīcī sīmus! – Būsim draugi!
Coiunctivus dubitativus (šaubu konjunktīvs). Izmanto tikai vienskaitļa 1. personu un atrodas
jautājuma teikumos. Konjunktīvu var tulkot izmantojot partikulu lai un darbības vārdu tagadnes īstenības vai
vēlējuma izteiksmē.
Quid tē interrogem? Ko lai es tev jautaju?
2) Palīgteikumi.
Nolūka palīgteikumos, kurus ievada saiklis ut (lai) vai arī nē (lai... ne-), izteicējs tulkojams ar vēlējuma
izteiksmi:
Discimus, ut doctī sīmus. – Mēs mācamies, lai būtu izglītoti.
Postulat, nē piger sīs. – Viņš prasa, lai tu nebūtu slinks.

4
XXVI LECTIO VICESIMA SEXTA
Coniunctivus praesentis activi (III konjugācija).
Darbības vārds (verbum)
Coniunctivus praesentis activi (darāmās kārtas tagadnes konjunktīvs).
Veido: prēzenta celms + a + prēzenta galotnes (III un II konjugācija).
sk prs pied gal II konjugāc III konjugāc
1 -m teneam curram
singularis

2 -s teneās currās
3 -t teneat currat
-a-
1 - mus teneāmus currāmus
pluralis

2 - tis teneātis currātis

3 - nt teneant currant
Papildinātaja palīgteikumos, kurus ievada saiklis ut (lai) vai arī nē (lai... ne-) un kas atrodas pie
vārdiem ar nozīmi ōrāre, imperāre, konjunktīvs tulkojams ar nenoteiksmi, latviešu valodā izlaižot saikli:
Ōrō vōs, nē aquam frigidam bibātis. Es lūdzu jūs nedzert aukstu ūdeni.
Pater nōbīs imperat, ut aquam apportēmus. Tēvs pavēl mums atnest ūdeni.
cum causale palīgteikumos, kurus ievada saiklis cum (tā kā), konjunktīvs tulkojams ar darbības
vārdu īstenības izteiksmē:
Cum nihil agās, tē nōn laudō. – Tā kā tu neko nedari, tad es tevi neslavēju.
Virsteikumam un palīgteikumam kopīgo teikuma priekšmetu liek pirms palīgteikuma:
Quīntus, cum aegrōtus sit, lūdō nōn interest. – Tā kā Kvints ir slims, viņš nepiedalās spēlē.

Netiešie vai atstāstīti jautājumi ir jautājumi, kas izteikti palīgteikumā. Tos ievada jautājamie vietniekvārdi
(quis – kas...), jautājamie apstākļa vārdi (ubi – kad, cūr – kādēļ...) vai jautājamās partikulas (nam, utrum...),
konjunktīvu latviski var tulkot ar atstāstījuma izteiksmi, ja atstāstīts citas personas teiktais:
Interrogat, ubi liber meus sit. – Viņš jautā, kur esot mana grāmata.
Ja jautātājs 1. personā, tad konjunktīvu latviski var tulkot ar īstenības izteiksmi:
Interrogō, ubi liber meus sit. – Jautāju, kur ir mana grāmata.
ut un nē palīgteikumi pie monēre un suādēre:
Moneō vōs, nē aquam frīgidam bibātis. – Brīdinu jūs nedzert aukstu ūdni (... lai jūs nedzerat...).
Suādeō amīcō, ut librōs bonōs legat. – Es iesaku draugam lasīt labas grāmatas (... lai viņš lasa...).

5
XXIX LECTIO UNDETRICESIMA
Coniunctivus imperfecti activi (I – III, konjugācija, esse); Jautājamais un attieksmes vietniekvārds.
Darbības vārds (verbum)
Coniunctivus imperfecti activi (darāmās kārtas nepabeigtās pagātnes konjunktīvs).
Veido: tagadnes nenoteiksme + aktīvās personu galotnes.
I II III
sk prs esse
amāre vidēre agere
1 amārem vidērem agerem essem
singularis

2 amārēs vidērēs agerēs essēs

3 amāret vidēret ageret esset
1 amārēmus vidērēmus agerēmus essēmus
pluralis

2 amārētis vidērētis agerētis essētis

3 amārent vidērent agerent essent
Coniūnctīvus dubitativus (šaubu konjunktīvs) izmanto imperfekta konjunktīva vienskaitļa
1.personu. Sastopams tikai jautājuma teikumos un izsaka šaubas pagātnē.
Quid agerem? – Ko man bija darīt?
Coniūnctīvus optātīvus (vēlējuma konjunktīvs) ar imperfekta konjunktīvu izsaka irreālu,
neizpildāmu vēlējumu tagadnē, izmanto visas personas abos skaitļos, parasti izmanto arī partikulu utinam –
kaut. Konjunktīvu tulko ar tagadnes vēlējuma izteiksmi:
Utinam ageret! – Kaut viņš darītu!
Neiespējams nosacījuma palīgteikums (Cāsus irreālis). Runātājs darbību uzskata par iedomātu,
turklāt pretēju īstenībai. Gan virsteikumā, gan palīgteikumā lieto imperfekta konjunktīvu, kas norāda uz
neiespejamu darbību tagadnē.
Sī hoc dīcerēs, errārēs. Ja tu to sacītu, tu kļūdītos.

Vietniekvārdi (prōnōmina)
Jautājamie vietniekvārdi (pronomina interrogativa).
quī, quae, quod – kas? kurš? kura? kāds? kāda? Ievada jautājuma teikumus, kad runātājs vēlas precizēt
informāciju par runas objektu (quī amīcus venit? – kāds draugs nāk?).
Attieksmes vietniekvārds (pronomen relativum).
quī, quae, quod – kas, kurš, kura. Ievada palīgteikumus. Loka kā pirmās un otrās deklinācijas lietvārdus,
atsevišķos locījumos vērojamas atšķirības. Tulkojot var izmantot norādāmo vietniekvārdu kopā ar
attieksmes (amīcus est, quī venit), tāpat attieksmes vietniekvārdam nav jābūt vienā locījumā ar vārdu, ko tas
paskaidro (amīcum, quī venit, video – es redzu draugu, kas nāk). Loka tāpat kā attieksmes vietniekvārdus.
attieksmes un jautājamais
sk prs
vīr siev nek
N quī quae quod
singularis

G ← cuius →
D ← cuī →
Ac quem quam quod
Ab quō quā quō
N quī quae quae
G quōrum quārum quōrum
pluralis

D ← quibus →
Ac quōs quās quae
Ab ← quibus →