33. xelisufalTa danawilebis amerikuli koncefciaa – ara mxolod
xelisuflebis sxvadasxva Stoebs Soris, saxelisuflebo funqciebisa da kompetenciis saganTa gamijvna da maTi damoukidebloba, aramed am kompetenciis udavo da, ufro metic, ZiriTadi nawili `urTierTSekavebisa da gawonasworebis~ sistema, Semakavebeli kontroli da xelisuflebaTa dabalanseba im dros, Tu safrTxe Seeqmneba maT Soris urTierTgawonasworebasa da warmoiqmneba saxifaTo disbalansi.
SenarCunebis SemTxvevaSic ki, ar gamoricxavs maT Soris Sinagani daZabulobis SemTxvevebs. swored am daZabulobisa da disbalansis moxsnas, xelisuflebis calkeul Stoebs Soris, unda emsaxurebodes `urTierTSekavebisa da gawonasworebis~ sistema, romlis dros xelisuflebis TiToeul Stos SesaZlebloba eZleva winaaRmdegoba gauwios, meore saxelisuflebo Stos mxridan, uzurpatoruli miswrafebebis ganxorcielebas.
36. es sistema sulac ar niSnavda, rom romelime Sto TviTneburad
Caereoda meoris uflebamosilebaSi, aramed axorcielebda da uzrunvelyofda Stoebis urTierT sakonstrolo funqciebs da amisaTvis aniWebda maT garkveul saSualebebsa da xerxebs, romlebic organizaciul-proceduruli da uflebamosilebiTi xasiaTisa iyo. 37. aSS-is konstituciis mixedviT, kongresis Semadgeneli rgoli aSS-is prezidentia, romelic vetos uflebis gamoyenebiT, zemoqmedebs kongresis mier miRebul kanonproeqtebze.
38. saprezidento veto SeiZleba daZleuli iqnas, Tu moxdeba imave
kanonproeqtis ganmeorebiTi ganxilva da mis damtkiceba warmomadgenelTa palatisa da senatis wevrTa 2/3-is mier.
39. aSS-is prezidentis Semakavebelia senati, romelic am uflebas
axorcielebs, `saxelmwifo
meTaurisaTvis~ `rCevebisa da Tanxmobis micemis~ meSveobiT.
40. konstituciaSi aRniSnula, rom kongresi, saxelmwifos meTaurTan
erTad, monawileobs prezidentis mier sagareo da saSinao politikis umniSvnelovanesi uflebamosilebebis ganxorcielebis procesSi, kerZod: saerTaSoriso xelSekrulebebis dadebisas, savaldebulo iyo, rom maTi mowoneba-damtkicebaSi monawileoba mieRo, sxdomaze damswre senatorTa 2/3-s mainc.
41. imis miuxedavad, rom prezidenti SeiaraRebuli Zalebis
mTavarsardali iyo, mas ar SeeZlo omis gamocxadeba, vinaidan am uflebiT mxolod kongresi iyo aRWurvili. mxolod kongresis saxeliT da misi mxridan arsebiTi kontrolis qveS, prezidents SeeZlo sagangebo mdgomareobis SemoReba qveyanaSi da SeiaraRebuli Zalebis gamoyeneba.
42. federaluri kongresi, aSS-is prezidentisa da uzenaesi sasamarTlos
mosamarTleebis mimarT, maTi mxridan uxeSi amoraluri saqcielis Cadenis SemTxvevaSi, iTxovda maTi Tanamdebobidan vadamde gadayenebas, impiCmentis proceduris wesiT. Tavis mxriv, uzenaesi sasamarTlo axorcielebs kongresis da aSS-is prezidentis Sekavebas, sakuTari konstituciuri kontrolis uflebebis meSveobiT, radgan amowmebs am organoebis mier miRebuli aqtebis konstituciasTan Sesabamisobis sakiTxs.
wyobilebis federaciul formas, imis miuxedavad, rom konstituciis teqstSi ar iyo gamoyenebuli `federaciis~ cneba.
44. mis safuZvelSi Caido dualizmis (orgvaroba) principi, romelic
gansazRvravda kavSiris sagnobriv kompetencias da ara StatebisaTvis mikuTvnebul uflebamosilebaTa sferos.
45. konstituciaSi Setanili X Sesworeba (1791) azustebda formulas
`Statebis narCeni uflebis Sesaxeb~ da adgenda, rom, aRniSnuli konstituciiT, aSS-is `miuniWebeli ufleba-mosilebani~ da is funqciebi, romelTa Sesruleba ar ekrZalebaT calkeul Statebs, SenarCunebuli aqvT am Statebs an mTlianad amerikis xalxs.
46. konstitucia ganamtkicebda nebismieri tradiciuli saxelmwifosa da
konstituciis aucilebel pirobas _ federaluri samarTlis uzenaesobis (supremaciis) princips, romelic aisaxa konstituciis VI muxlSi; aSS-is konstituciaSi cvlilebebisa da damatebebis Sesatanad saWiro iyo StatebSi specialuri konventebis mowveva da maTi mowoneba legislaturebis an Statebis konventebis sul mcire 3/4-is mier.
47. filadelfiis konventis mier damtkicebuli, federaluri konstitucia
mxolod im SemTxvevaSi Sevidoda ZalaSi, Tu mis ratifikacias moaxdenda 13-dan 9 Stati mainc.
XIII saukuneSi, evropaSi rogorc politikur, ise sulier cxovrebaSi papis xelisuflebis aRzeveba moxda. maSinve dasrulda sqolastikis _ adamianuri gonis saSualebiT, rwmenis postulatebis gamarTlebaze orientirebuli kaTolikuri Teologiis _ sistemis Seqmna. am sistemis SeqmnaSi udidesi roli domi-nikanelma berma, swavlulma-RvTismetyvelma Toma aqvinatma (aqvinelma _ 1225-1274) iTamaSa, romlis Txzulebani Sua saukuneebis saeklesio ideologiis Tavisebur enci-klopediad iqca. sxva sakiTxebTan erTad, aqvinati Tavis naSromebSi ixilavda saxelmwifos, kanonebis, samarTlis problematikas. swored aRniSnuli Tematikaa ganxiluli naSromebSi “mbrZanebelTa mmarTvelobis Sesaxeb” da “Teologiis suma.” swavluli-RvTismetyveli sakuTar naSromebSi kaTolikuri eklesiis dogmebs ujerebda aristoteles Sexedulebebs da am gziT, sakuTari poziciis ganmtkicebas cdilobda. Toma aqvinelis warmodgena saxelmwifos Sesaxeb aRniSnul sakiTxze qristianuli doqtrinis ganviTarebis pirveli mcdeloba iyo, aristoteles “politikis” misadagebis bazaze (romelic laTinur eneze iTargmna da samecniero brunvaSi damkvidrda mxolod 1250 wlis bolodan). aristotelesgan aqvinatma gadaiRo azri imis Sesaxeb, rom adamiani, sakuTari bunebiT, “politikuri da sazogado arseba” aris. adamianebSi, apriori, Casaxulia ltolva gaerTianebisa da saxelmwifoSi cxovrebisaken, vinaidan individs martod-marto sakuTari moTxovnebis dakmayofileba ar SeuZlia. am bunebrivi mizeziT, iqmneba poli-tikuri erToba (saxelmwifo). saxelmwifoebriobis dawesebis procedura, analogiuria RvTis mier samyaros Seqmnis procedurisa. samyaros Seqmnis aqtSi pirvelad Cndebian nivTebi, rogorc aseTi, mere ki xdeba _ nivTebis diferencireba, maTi im funqciebis mixedviT, romlebsac isini aRasruleben, msoflio wesrigis Sinagani gaangariSebis sazRvrebSi. monarqis saqmianoba RvTis aqtiurobas emsgavseba. vidre RmerTi samyaros marTvas Seudgeboda, man am samyaroSi organizebuloba da swori aRnagoba Seitana. Zus-tad amave wesiT, monarqi jer awesebda da awyobda saxelmwifos, Semdeg _ mis marTvas iwyebda. saxelmwifoebriobis mizania _ “saerTo keTildReoba”, gonieri da Rirseuli cxovrebisaTvis saTanado pirobebis Seqmna. am miznis miRweva ki SesaZlebelia, sabatono- wodebriobaze damyarebuli, saxelmwifos arsebobis pirobebSi, vinaidan RmerTma Zala-ufleba da simdidre mxolod privilegirebul wodebas mianiWa, xolo miwaTmoqmedni da xelosnebi gamoricxa politikis sferodan. am RvTiuri wesrigis dacva ki yvelas eva-leba, vinaidan maTi RvTiuri movaleobaa daemorCilon umaRless wodebas _ mmarTvelebs, romlebic saxelmwifos ganasaxiereben. papis mmarTvelobis interesebisa da sabatono samyaros dawesebulebaTa dacva sul uf-ro rTuli xdeboda. kerZod, “yvela xelisufleba RvTisgan momdinareobs” Tezisis logikuri axsna, dasaSvebad miiCnevda saero warCinebulebis (mefeebis, Tavadebis) abso-lutur uflebas, marTon saxelmwifo, e.i. SesaZlebels xdida am Tezisis Semobrunebas, romis kaTolikuri eklesiis politikuri ambiciebis sawinaaRmdegod. imisaTvis, rom saxelmwifos saqmeebSi kaTolikuri eklesiis Carevis safuZveli Seqmniliyo da saeros mimarT, sasuliero xelisuflebis upiratesobis Tezisi daesabuTebina, aqvinatma mecnierul brunvaSi saxelmwifo xelisuflebis sami momentis (elementis) gansxvaveba Semoitana: 1) Sinaarsi (arsi); 2) forma (warmoSoba); 3) gamoyeneba. saxelmwifo xelisuflebis arsi _ es aris batonobisa da morCilebis urTierTobaTa wesi, romlis drosac adamianTa ierarqiis saTaveSi myofTa neba marTavs da amoZravebs mosaxleobis dabal fenas. es wesi daadgina RmerTma, e.i. xelisufleba, misi ZirZveli arsidan gamomdinare, aris RvTiuri dawesebuleba. amitom xelisufleba aris ucvleli sikeTe da keTildReoba. xolo misi warmoSobis konkretuli xerxebi (anu xelisuflebis dauflebis meTodebi), misi konstruqciis esa Tu is formebi, SeiZleba zogjer Seryvni-li da usamarTloc ki iyos. aqvinati im viTarebasac ar gamoricxavda, rodesac sa-xelmwifo xelisuflebiT sargebloba SeiZleba mis borotad gamoyenebaSi gadazrdi-liyo. maSasadame, saxelmwifoSi xelisuflebis meore da mesame elementebi zogjer moklebulni arian RvTiurobis niSans. es maSin xdeba, rodesac mmarTveli an xelisuf-lebis uzurpacias axdens, an saxelmwifos marTavs usamarTlod. erTic da meorec RvTiuri kanonebis, romis kaTolikuri eklesiis, rogorc dedamiwaze ieso qristes nebis gamomxatveli erTaderTi xelisuflebis, kanonebisa da RvTiuri samarTlis darRvevis Sedegi aris. ramdenadac mmarTvelis moqmedeba RvTis nebas scildeba da es moqmedeba eklesiis inte-resebs ewinaaRmdegeba, imdenad qveSevrdomni, aqvinatis azriT, uflebamosilni arian SeewinaaRmdegon aseT moqmedebas. mmarTveli, romelic brZaneblobs RvTis kanonebisa da zneobis debulebaTa sawinaaRmdegod, ametebs sakuTar kompetencias, iWreba adamianTa sulier samyaroSi da uwesebs maT, zomaze metsa da mZime gadasaxadebs _ aseTi mmarTveli tiranad gardaiqmneba. xolo, vinaidan tirani mxolod sakuTar keTil-dReobaze zrunavs da mas ar surs icodes saerTo sargeblianoba, arRvevs kanonebsa da samarTlianobas, xalxs eniWeba ufleba, Tundac SeiaraRebuli ajanyebis gziT, daamxos aseTi mmarTveli. xolo, tiranis winaaRndeg ukiduresi RonisZiebebis SemuSavebis sakiTxs mxolod eklesia da romis papi wyvets. tiranias aqvinati ganasxvavebda monarqiisagan, romelic, misi azriT, aris mmarTvelobis saukeTeso forma. am formas igi upiratesobas ori mizezis gamo aniWebda: 1) monarqias saerTo hqonda, zogadad, RvTis mier dadgenil da warmarTul samyarosTan da, agreTve, adamianis organizmTan, romlis sxvadasxva nawili erTiandeba da warimarTeba erTiani gonis mier; 2) istoriuli gamocdilebis monacemTa Sedegad, romlebic erTi piris mier marTuli saxelmwifos simtkicesa da warmatebulobas adasturebdnen. Toma aqvinatma, aristoteles naSromTa Seswavlis Sedegad, mmarTvelobis sxva formebic Seicno: aristokratia, oligarqia, demokratia, Sereuli mmarTveloba. Tumca, maT Soris yvelaze sasurveli iyo monarqia. Tanac, igi ganasxvavebda monarqiuli wyobis or nair-saxeobas: absolutur monarqiasa da politikur monarqias. pirvelTan SedarebiT, misi azriT, meores axasiaTebda ueWveli upiratesobani. masSi mniSvnelovan rols Tama-Sobdnen saero da sasuliero didgvarovnebi. am monarqiaSi mefis xelisufleba damo-kidebulia kanonze da ar scildeba mis farglebs. qristianobaSi, ZiriTad socialur-politikur funqcias asrulebda, masSi Semavali eTika. religiuri eTikis ZiriTadi aspeqti valdebulebis problema aris. savaldebulod iTvleba adamianebis mimarT, individis normaluri urTierTobebis garkveuli nair-saxeoba. aqvinati farTod iyenebda “kanonis” kategorias im movlenis asaxsnelad, rome-lic politikurad mowyobil sazogadoebas axasiaTebda. man kanonis gansakuTrebuli Teoria SeimuSava. Toma aqvinati Tvlida, rom yvela kanoni erTmaneTTan dakavSirebulia subordinaciis ZafebiT. kanonTa piramidis saTaveSi dgas mudmivi kanoni _ universaluri norma, RvTaeb-rivi gonis zogadi principi, romelic marTavs samyaros. mudmivi kanoni zis RmerTSi, misi Tanazomieria; is TviTon arsebobs da misgan gamomdinareoben kanonis sxva saxeobani. pirvelyovlisa ki, bunebiTi kanoni, romelic, TavisTavad aris mudmivi ka- nonis anarekli adamianTa gonSi, moazrovne arsebaTa SemecnebaSi. bunebiTi kanoni mogviwodebs, viswrafodeT TviTgadarCenisaken da admianTa modgmis gagrZelebisaken, moiTxovs da gvavaldebulebs, veZioT WeSmariteba (RmerTi) da pativi vceT adamianis Rirsebas. bunebiTi kanonis konkretizacias emsaxureba adamianTa (pozitiuri) kanoni. misi daniS-nulebaa _ ZaladobiTa da SiSiT aiZulos adamianebi (romlebic, bunebiT, arasrul-yofili qmnilebani arian), Tavi aaridon borotebas da eziaron saTnoebas. bunebiTi kanonisgan gansxvavebiT, pozitiuri kanoni aris imperativi, romelsac cvalebadi Sinaarsi gaaCnia. sxvadasxva qveyanaSi pozitiuri kanonis normebi, SesaZloa, gansxva-vebuli Sinaarsisac ki iyos. is, raSic maT saerTo gaaCniaT, SeiZleba gaxdes “adamianis (xalxis) samarTali”. maTSi arsebuli specifikuri normebi ki gaaerTianeben, yoveli calkeuli saxelmwifos, “moqalaqeTa uflebebsa da samarTals”. aqvinatis aRniSnuli mosazreba romaeli iuristebis msoflmxedvelobas Seesabameba. rodesac aqvinati adamianTa (pozitiuri) kanonze saubrobda, mas mxedvelobaSi hqonda Sua saukuneebis evropuli kanonmdebloba. Tumca, Zalzed mniSvnelovania imis aRniSvna, rom Toma aqvinati uaryofda adamianTa kanonis mniSvnelobas, rogorc saero xelisuflebis iseT qmnilebas, romelic bunebiTi kanonis moTxovnebs ewinaaRmdegeba. misTvis ar iyo kanoni is dadgenileba, romelSic uaryofilia TviTgadarCenis, saojaxo cxovrebisa da aRzr -dis, RvTisa (WeSmaritebis Zebnis) da adamianTa Rirseuli cxovrebis moTxovnebi. da bolos, kanonis kidev erTi saxeobaa _ RvTiuri kanoni, romelic bibliaSi mocemulia da saWiroa ori mizezis gamo: 1) adamianTa (pozitiur) kanons ar ZaluZs borotebis bolomde aRmofxvra; 2) adamianTa gonis arasrulyofilebis gamo, adamianebs TviTon ar SeuZliaT samarTlisa da simarTlis erTiani cnebebis Seqma; maT am saqmeSi daxmarebas gauwevs, qristianTa Soris, yvelaze avtoritetuli saxelmZRvanelo _ biblia. eTikis safuZvelzeve Seiqmna aqvinatis samarTlebrivi koncefcia. misTvis, eTika aris simarTlisa da samarTlianobis sfero. romaeli iuristebis gavleniT, igi Tvlida, rom samarTliani aris is, rac TiToeuls ergeba, damsaxurebisamebr. Toma aqvinats romis kaTolikurma eklesiam “angelozTa doqtori” uwoda. 1323 wels igi wmindanad Seiracxa, xolo 1879 wels aqvinatis sqolastikuri sistema, romis papma _ leon XIII-em “kaTolicizmis erTaderT WeSmarit filosofiad” _ enciklikad “Aeterni patris” gamoacxada, ramac sadave daudo neoTomizmis Teorias (koncefcias). 16. მარსილიო პადუელის პოლიტიკური შეხედულებანი - გვ. 82-83 XI-XIII saukuneebSi dasavleT evropaSi swrafi tempiT viTardeboda sameurneo cxovreba; gafarTovda da gacxovelda xelosnoba da vaWroba, ramac saqalaqo cxovrebisa da misTvis Cveuli sabazro urTierTobebis daCqarebul ganviTarebas Seuwyo xeli. am procesis kanonzomier Sedegs Sesabamisi sazogadoebrivi jgufebis Camoyalibeba warmoadgenda, romlebSic, ZiriTadad, gaerTiandnen qalaqis aristokratiis warmomadgenlebi, kerZod: savaWro gildiebSi da xelosanTa amqrebSi gaerTianebuli pirebi _ vaWrebi da bankirebi, mewarmeni, damoukidebeli mdidari xelosnebi. aRniSnul sazogadoebriv jgufebs araferSi sWirdeboda gauTavebeli Sina-omebi, romlebic Zirs uTxridnen saxelmwifoebriv wesrigs, radgan maTi ideali iyo, gankerZoebulobis mosurne mebatoneTa TviTnebobisa da Zaladobisagan Tavisufali, mtkice mmarTvelobis forma, romelic Zlier da mtkice samefo xelisuflebasTan aso-cirdeboda. biurgerTa aRniSnuli orientaciis yvelaze naTel politikur da iuridiul mosazrebebs marsilio padueli (daaxl. 1275-1343 ww.) gamoTqvamda. sakmaod vrcel naSromSi “mSvidobis damcveli” (1324-1326), marsilio padueli, samyaroSi arsebul yvela ubedurebasa da usamarTlobaze mTels pasuxismgeblobas kaTolikur eklesias akisrebda. am mZime Sedegis Tavidan acileba SesaZlebeli iqneboda, Tu samRvdeloeba mxolod adamianTa sulieri cxovrebis sferoTi dakavdeboda da sa-xelmwifos gamoeyofoda, agreTve saero politikur xelisuflebas daeqvemdebareboda. paduelis azriT, saero politikuri xelisufleba adamiaTa Tanacxovrebis formaTa garTulebis Sedegad warmoiSva. Tavdapirvelad, ojaxebi, sayovelTao sargeblisa da sayovelTao Tanxmobis miRwevis mizniT, gaerTiandnen gvarebad, gvarebi _ tomebad. Sem-deg, imave mizniTa da wesiT, moxda qalaqebis konsolidacia; am procesis daskvniTi sta-dia _ saxelmwifos warmoSobaa, romelic mis SemadgenlobaSi myofi yvela piris saerTo Tanxmobas daefuZna, raTa sayovelTao sargebeli moepovebinaT. saxelmwifos bunebisa da misi warmoSobis procesis aRwerisas, padueli aristoteles Sesabamiss ideebs izia-rebda. marsiliom gamoTqva, im droisaTvis Zalzed mamaci mosazreba imis Sesaxeb, rom yoveli xelisuflebis WeSmariti wyaro aris xalxi, romlisganac momdinareobs rogorc saero, ise sasuliero xelisufleba. mxolod xalxia _ uzenaesi kanonmdebeli da mmarTveli. Tumca, xalxis cnebis qveS igulisxmeboda ara mTlianad saxelmwifos mosaxleoba, aramed _ misi saukeTeso, Rirseuli nawili. amrigad, padueli axdenda qveynis mosaxleobis diferencirebas or kategoriad: saukeTesoebad da mdabioebad, umaRlessa da umdablesad. umaRlesi kategoria (samxedroebi, samRvdeloeba da moxeleebi) emsa-xurebian sayovelTao sargebelsa da sikeTes; umdablesi (vaWrebi, xelosnebi, miwaT-moqmedni) mxolod sakuTari kerZo interesebis dakmayofilebaze zrunaven. saxelmwifo xelisufleba moqmedebs, upirveles yovlisa, kanonebis gamocemis meSveobiT. kanoni ki aris is savaldebulo moTxovna, romelic iTvaliswinebs an mkacri sasjelis gamoyenebas, an realuri jildos dapirebas, amqveyniur cxovrebaSi. swored amiT gansxvavdeba saero (saxelmwifos) kanoni RvTiuri kanonebisagan, romlebic mkacri sasjelis gamoyenebas, an realuri jildos dapirebas iTvaliswineben mxolod imqveyniur cxovrebaSi. mxolod xalxs aqvs iuridiuli kanonebis gamocemis ufleba. kanonmorCileba evaleboda aramxolod xalxs, aramed maT gamomcem pirebs. “mSvidobis damcvelis” avtorma, erT-erTma upirvelsma, moaxdina sakanonmdeblo da aRmasrulebeli xelisuflebaTa mkveTri diferencireba. Tanac, paduelis azriT, swored sakanonmdeblo xelisufleba gansazRvravda aRmasrulebeli xelisuflebis orga- nizaciasa da kompetencias. da saerTodac, aRmasrulebeli xelisufleba unda arse-bobdes da saqmianobdes swored im avtoritetis wyalobiT, romelsac mas aniWebs kanon-mdebeli; manve mkacrad unda daicvas kanonis moTxovna. Tumca, nebismier SemTxvevaSi, aRmasrulebeli xelisuflebis valia xalxis _ kanonmdeblis nebis aRsruleba. padueli, italiis qalaq-respublikebSi moqmedi, saxelmwifo dawesebulebaTa da Tanamdebobis pirTa kostituirebis principis gaTvaliswinebiT, upiratesobas aniWebda arCeviTobas, yvela rangis dawesebulebaTa, Tu moxeleTa mimarT. monarqiis drosac ki, romelic mas mmarTvelobis saukeTeso formad miaCnda, savaldebulo iyo arCevnebis gziT saxelmwifo organoebisa da Tanamdebobis pirTa mowyoba, vinaidan arCeviTi monarqi, rogorc wesi, yvelaze sasurveli mmarTvelia, xolo arCeviTi monarqia gaci-lebiT ukeTesia, vidre memkvidreobiTi.
2-ქულიანები
1. ხელისუფლებათა დანაწილება (ჯ.ლოკი) - გვ. 110
imisaTvis, rom moxdes Tavisuflebis reJimis dacva, politikuri
Tanacxovrebis “mTavari da diadi miznis” realizeba, aucileblobad miiCneoda saxelmwifos sajaro-saxelisuflo uflebamosilebaTa mkveTri gamijvna, saxelmwifos sxvadasxva organoebsa da Tanamdebobis pirebs Soris. kanonis miRebis uflebamosileba (sakanonmdeblo xelisufleba) mTeli eris warmomadgenlobiT organos _ parlaments ekuTvnis. kanonebis cxovrebaSi gatareba-aRsruleba (aRmasrulebeli xelisufleba) monarqisa da misi ministrTa kabinetis (mTavrobis) kompetenciaSi Sedis. maTive saqmea ucxo saxelmwifoebTan saerTaSoriso urTierTobebis warmoeba (e.w. federaciuli xelisuflebis ganxorcieleba). Tumca, aRsaniSnavia, rom politikur TeoriaSi lokma Camoayaliba gacilebiT meti, vidre “mTavrobis xelisuflebis gawonasworebis” martivi ideaa (am TvalsazrisiT, mTavrobis cnebaSi igulisxmeba, zogadad, saxelmwifo), rac imaSi mdgomareobda, rom misi calkeuli nawilebi _ saxelmwifo meqanizmis Semadgeneli elementebi _ man sxvadasxva organos kompetenciaSi gadaanawila. imisaTvis, rom ar momxdariyo, romelime organos mxridan, mTeli saxelmwifo xelisuflebis uzurpacia da am xelisuflebis despoturi gziT ganxorcieleba, man “saxelmwifos calkeuli nawilis” kavSirisa da urTierTTanamSromlobis (urTierTdamokidebulebis) zogadi principebi Camoayaliba. sajaro-saxelisuflo saqmianobis Sesabamisi tipebi lokma ierarqiuli wesiT ganalaga. qveyanaSi, saxelisuflo ierarqiis pirvel safexurze sakanonmdeblo saqmianoba dadga, rogorc uzenaesi, Tumca _ araabsoluturi. danarCeni sajaro organoebi unda eqvemdebarebodnen mas. Tumca, aRsaniSnavia is garemoeba, rom es organoebi sulac ar arian sakanonmdeblo xelisuflebis martivi danamatebi. am organoebis kompetenciaSi sakanonmdeblo xelisuflebaze zegavlenis moxdena (kerZod, aRmasrulebeli xelisufleba) Sedis. arsebiTad, “mmarTvelobis normaluri struqtura” loks warmodgenili hqonda, rogorc, mTeli rigi oficialurad, normatiulad ganmtkicebuli, urTierTSekavebisa da gawonasworebis sitema.
2.კანონზომიერება (მონტესკიე) - გვ. 117
“kanonTa gonis” moZiebisas, an kanonebSi kanonzomierebis dasadgenad,
monteskie adamianis gonieri bunebis, nivTebis bunebis Sesaxeb racionalistur warmodgenebs eyrdnoboda da cdilobda istoriulad cvalebadi, pozitiuri kanonebis logikurobas, agreTve maTi Seqmnis faqtorebsa da mize-zebs Caswvdomoda. ama Tu im TvalsazrisiT, kanonzomieri (anu kanoni, Sesabamisi urTierTobis wesi), monteskies azriT, goniersa da aucilebels niSnavs, rac, Tavis mxriv, SemTxveviTobas, TviTnebobasa da fatalurobas (brma sve-beds) upirispirdeba. monteskies azriT, swored kanoni gamoxatavs gansazRvrulobis, ganpirobebulobis da ganmsWvalulobis moments, ama Tu im urTierTobaSi; gonier sawyiss, anu gonivrulobisa da aucileblobis arsebobas aRniSnul urTierTobaSi. 3. ადამიანის ბუნებითი მდგომარეობა (რუსო) - გვ. 121
rusos azriT, bunebiT mdgomareobaSi adgili ar hqonda kerZo sakuTrebas
da yvela ada-miani Tavisufali da Tanaswori iyo. uTanasworoba adamianebs Soris mxolod maT fizi-kur mdgomareobas exeboda, rac bunebrivi faqtorebiT iyo ganpirobebuli. Tumca, kerZo sakuTrebis gaCenis Semdeg, iwyeba socialuri uTanasworoba, rac bunebiT Tanasworobas ewinaaRmdegeba da iwvevs brZolas mdidrebsa da Raribebs Soris. es iyo Seurigebeli, antagonisturi dapirispireba, romelmac moicva winareistoriuli, anu winaresa-xelmwifoebrivi peroidi da misgan erTaderT gamosavals, yvelas sasicocxlo inte-residan gamomdinare, saxelmwifo xelisuflebisa da kanonebis Seqmnis Sesaxeb “eSmaki mdidrebiT inspirirebuli, sayovelTao SeTanxmeba warmoadgenda, romelsac unda damor-Cileboda yvela adamiani. Tumca, samwuxarod, bunebrivi Tavisuflebis dakargvis Semdeg, Raribebs arc politikuri ufro met borkilebs adebdnen, xolo mdidrebs kidev ufro met Zalas matebdnen; Seuqcevadad ganadgurda bunebrivi Tavisufleba, samudamod dad-ginda kerZo sakuTrebisa da uTanasworobis damcveli kanoni, romelmac eSmakuri uzur-pacia xelSeuval uflebad gadaaqcia da, ramdenime pativmoyvares sasargeblod, mTeli kacobrioba, amis Semdeg, sastik SromaSi, monobasa da siRatakeSi Caeba”. rusos Tanaxmad, kerZo sakuTrebis uTanasworobam, romelsac Tan erTvoda politikuri uTanasworoba, saboloo jamSi, despotizmis pirobebSi, absoluturi uTanasworoba gamoiwvia, rodesac despotis mimarT yvela Tanabaria, sakuTar monobasa da uuflebobaSi.
4. სახელმწიფოს გეოგრაფიული დეტერმინიზმი (ჟ.ბოდენი) - გვ. 92