IEVADS BŪVMEHĀNIKĀ

Dr.sc.ing. Līga Gaile

2.Lekcija

Šķēlumu metode. Stiepe un spiede. Spriegumi un deformācijas.

Eksperimentālie pētījumi par stiepi un spiedi. Stiepes un spiedes aprēķini.
Saliktais spriegumstāvoklis.

Rekomendētā video sērija lekcijai:

https://www.youtube.com/playlist?list=PLAXJqmuqGEr7QjsVVyl5jFY6HQTqw6Bfq
 2

Pamattermini
• Pārvietojums • Deformācija
(displacement) (deformation)

- Elastīgās deformācijas
- Plastiskās deformācijas
 3

Pamattermini
• Elastība un plastiskums
• Lineārās un leņķiskās deformācijas
 4

Elastīgi – plastiski materiāli

 5

Lineārās un leņķiskās deformācijas

• Lieneārās deformācijas • Leņķiskās deformācijas
• (linear deformation) • (shear deformation)

Relatīvā deformācija (strain)

 6

Iekšējie spēki
Spēki, kas darbojas starp atsevišķi slogotām daļiņām
un kas rodas ārējo spēku iedarbības rezultātā

Šķēlumu metode
 7

Šķēlumu metode
S

LV

Σx = 0; N = … ass spēks ΣMx = 0; T = … Vērpes moments

Σy = 0; Qy =… šķērsspēks ΣMy = 0; My =… Lieces moments
Σz = 0; Qz =… šķērsspēks ΣMz = 0; Mz =… Lieces moments
Šķēlumu metode plakanai sistēmai 8

 P1  N  P2 cos   0 ; N  P1  P2 cos  ; N   Piz .

i
Ass spēks N izvēlētajā šķēlumā ir visu uz vienu pusi no šķēluma pielikto ārējo spēku projekciju uz asi,
kas sakrīt ar stieņa asi, algebriska summa.
To spēka projekciju, kura izraisa atšķeltās stieņa daļas stiepi, uzskata par pozitīvu (lieto ar plus zīmi),
bet to, kura izsauc spiedi – par negatīvu (lieto ar mīnus zīmi).

Q  P2 sin   0 ; Q  P2 sin  ; Q   Piy .

i
Šķērsspēks Q izvēlētajā šķēlumā ir visu uz vienu pusi no šķēluma pielikto ārējo spēku projekciju uz
stieņa asij perpendikulāru asi algebriska summa.
To spēka projekciju, kas griež apskatāmo stieņa daļu pulksteņa rādītāja kustības virzienā attiecībā
pret šķēluma smaguma centru, uzskatīsim par pozitīvu, bet kas griež pretējā virzienā – par
negatīvu.
M  P2 r  0 ; M   P2 r ; M   M ix .
i

Lieces moments M izvēlētajā šķēlumā ir vienāds ar visu uz vienu pusi no šķēluma pielikto ārējo
spēku (spēkpāru, izkliedēto slodžu) momentu algebrisku summu pret šķēluma smaguma centru.

Lieces momentu zīmes tiek definētas konkrētiem slogojuma veidiem.

https://www.youtube.com/watch?v=M-6huk7C5nE
 9

Spriegumi https://www.youtube.com/watch?v=W5cviLowZ1U

Iekšējo spēku intensitātes mērs uz laukuma

vienību deformētā ķermenī ārējo spēku
ietekmē

p   2  2
Normālspriegums
  p cos 
Tangenciālais spriegums
vai bīdes spriegums
Sakars starp iekšējām piepūlēm un spriegumiem
  p sin 
 10

Spriegumu stiepē / spiedē N

N

A

Bīdes (cirpes) aprēķins A – šķērsgriezuma laukums

    
Q
A

Dotās sakarības spēkā tikai tad, ja varam uzskatīt, ka spriegumi pa

šķērsgriezumu izkliedēti vienmērīgi!
 11

Iekšējie spēki (piepūles, faktori) un

deformācijas

Iekšējās piepūles, kuras rodas

stieņa šķērsgriezumā pilnībā
nosaka tā deformācijas
Vienkāršākie deformāciju veidi 12

1. Aksiālā stiepe un spiede. Šajā gadījumā šķērsgriezuma

iekšējos elastības spēkus var aizvietot ar to kopspēku —
aksiālspēku N, kas vērsts pa stieņa asi.

2. Bīde (cirpe). Šāda deformācija rodas tad, ja stieņa

šķērsgriezumā iekšējie elastības spēki reducējami uz vienu
spēku — šķērsspēku Q, kas darbojas šķēluma plaknē.

3. Vērpe. Stieņa vērpes gadījumā iekšējos elastības spēkus

var aizstāt ar spēkpāri, kura darbības plakne sakrīt ar
šķērsgriezuma plakni. Šī spēkpāra momentu, sauc par vērpes
momentu Mv.

4. Liece. Lieces gadījumā iekšējo elastības spēku statiskais

ekvivalents arī ir spēkpāris, bet tā darbības plakne ir
perpendikulāra stieņa šķērsgriezuma plaknei. Šāda spēkpāra
momentu sauc par lieces momentu M.
Vienkāršākie deformāciju veidi 13

Dažādos konstrukciju elementos rodas dažādas

dominējošās iekšējās piepūles un deformācijas
 14

Piemērs 1
Stiepe un spiede
(Iekšējie spēki, spriegumi un deformācijas)

 Stiepe (spiede) - deformācijas veids

 Epīra - diagramma, kas pārāda kā mainās iekšējospēku faktoru
vērtības dažādos tā šķēlumos stieņa ass virzienā
 Deformācija – ķermeņa formas un izmēru izmaiņa spēku ietekmē
 Relatīvā deformācija:

 Puasona koeficents: Korķis

Tērauds
Kaučuks, parafīns
E=200 GPa līdz 210 GPa - mazoglekļa tērauds
 Elastības modulis E: 𝜎 = 𝐸𝜀 E=15 GPa līdz 40 GPa - betons
E=11 Gpa līdz 16 Gpa - koks
 15

Piemērs 2:
Stiepe («+» un spiede «-») Vairāki spēki pielikti
pa augstumu
Šķēlumu metode

pašsvara radītais ass spēks Nsv

 16

https://www.youtube.com/watch?v=D8U4G5kcpcM

Stiepes/spiedes diagramma ir atšķirīga plastiskiem un trausliem materiāliem!

Izpēti mācību literatūrā!

Elastības modulis (Junga modulis):

 17

Video piemērs

Stiepes un spiedes diagrammas

 18

Piemērs 3

Saikne starp spriegumiem un deformācijām

N   dA N  A 
N
A A

  E

Nl
n
N i li l 
l   EA
i 1 EAi
šķērsgriezuma stingums stiepē
 19

Aksiālais stingums un padevīgums

Nl 𝐸𝐴
l  𝑁= ∆𝑙
EA 𝐿
stingums stiepē/spiedē [N/m]

Spēks [N], kas jāpieliek,

lai nodeformētu
stieni stiepē vai spiedē par 1m

𝐿
Apgrieztais lielums – padevīgums stiepē [m/N] :
𝐸𝐴
 20

Stiepes un spiedes aprēķini

Stiprības aprēķini Deformāciju aprēķins

N n
N i li
 l  
A i 1 EAi

Pieļaujamie spriegumi Pieļaujamā deformācija

    
N
A
 21

Stiepes un spiedes un virsmas spiedes pamat-

aprēķinu uzdevumi Piemērs 4

• Stiprības pārbaude (pārbaudes aprēķins)

  
N

A

• Šķērsgriezuma izvēle (dimensionēšana)

N
A
 
• Pieļaujamās slodzes noteikšana (nestspējas noteikšana)

N    A
 22

Piemērs 5

Lineārā termiskā izplešanās

Stieņa garuma maiņa mainoties temperatūrai: lt  l (t 2  t1 )

lt  stieņa garuma izmaiņa

l stieņa sākuma garums

 lineārās termiskās izplešanās koeficents

t1  sākotnējā temperatūra

t2  beigu temperatūra
 24

Spriegumi stieņa slīpos šķēlumos

𝜃
𝑃
𝜎𝑥 =
𝐴

Spriegumu izmaiņa
stiepta stieņa šķēlumos 𝜃
 25

Piemērs 6

Spriegumi stieņa slīpos šķēlumos

Secinājumi: Slīpos šķēlumos darbojas gan normālie, gan
tangenciālie spriegumi!

Maksimālie spriegumi:

,kad 𝜃 = 00

,kad 𝜃 = ±450

Stienim vienasīgā stiepē vai spiedē maksimālais bīdes spēks ir

vienāds ar pusi no normālsprieguma taisnā šķēlumā un
darbojas pa pieskari 45O plaknei!!!
 26

Tīrā bīde

Tīrā bīde ir speciāls plakanā spriegumstāvokļa gadījums, kad

galvenie spriegumi ir vienādi pēc skaitliskās vērtības un pretēji
pēc zīmes

Bīdes sprieguma formula:   G

E
G
2(1   )
Tīrās bīdes stāvoklī ir visi apaļa vērpta stieņa punkti:
 27

Plaknes spriegumstāvoklis

Secinājumi ,ja

Normālo spriegumu summa divos savstarpēji perpendikulāros šķēlumos ir

konstants lielums

Tangenciālie spriegumi savstarpēji perpendikulāros šķēlumos ir vienādi pēc

lieluma, bet pretēji vērsti, kas atbilst pāru likumam