Professional Documents
Culture Documents
Stat Is Tika
Stat Is Tika
statistika
socialur
mecnierebebSi
mesame gamocema
__________________
harold kisi
Tbilisi
2007
Authorized translation from the English language edition, entitled STATISTICAL CONCEPTS FOR THE
BEHAVIORAL SCIENCES, 3rd Edition, ISBN 0205332919, by KIESS, HAROLD O., published by Pearson
Education, Inc, publishing as Allyn & Bacon, Copyright © 2002, 1996, 1989 by Allyn & Bacon, A Pearson
Education Company. 75 Arlington St. Boston, MA 02116, Internet : www.ablongman.com.
All rights reserved. No part of this book may be reproduced or transmitted in any form or by any means, electronic
or mechanical, including photocopying, recording or by any information storage retrieval system, without
permission from Pearson Education, Inc.
GEORGIAN language edition published by the UNION – CENTER FOR SOCIAL SCIENCES,
Copyright Georgian Translation © 2007 Center for Social Sciences
10, Chovelidze St. Tbilisi 0108 Georgia, E-mail: contact@ucss.ge Internet : www.ucss.ge
yvela saavtoro ufleba daculia. Pearson Education, Inc.–is Tanxmobis gareSe ar SeiZleba wignis
romelime nawilis aslis gadaReba, gamravleba an gavrceleba raime formiT, eleqtronuli an
meqanikuri saSualebiT, fotokopirebiT an informaciuli Senaxvis raime sxva saSualebiT.
wignis qarTuli Targmani gamocemulia kavSir «socialur mecnierebaTa centris» mier.
qarTuli Targmani © socialur mecnierebaTa centri, 2007
q. Tbilisi, 0108, T. WoveliZis q. # 10 el. fosta: contact@ucss.ge internet gverdi: www.ucss.ge
Georgian translation of the book has been published by the Center for
Social Sciences, sponsored by the OSI-Zug Foundation and the Higher
Education Support Program (HESP) of the Open Society Institute Budapest
(OSI).
ISBN: 978-99940-873-1-0
EAN : 9789994087310
ISSN 1512-4576
winasityvaoba
teqstis organizacia
winamdebare gamocemis struqtura warmodgenili cnebebis Tanmimdevrulad
mowodebis principiTaa agebuli. statistikis gamoyeneba warmodgenilia
konceptualurad, logikuri Tanmimdevrobis dacviT. pirvel xuT TavSi aRwerilia
statistikis, qcevis gazomvis, qulebis sixSireTa ganawilebis saxiT, grafikulad
warmodgenis saWiroeba da centraluri tendenciisa da cvalebadobis sazomebi. me-6
da me-7 TavebSi warmodgenilia normaluri ganawileba, albaToba, SerCeviTi
ganawilebebi da statistikis gamoyeneba parametrebis SefasebisTvis. statistikuri
hipoTezebis Semowmebis safuZvlebi warmodgenilia me-8 TavSi .z kriteriumiTa da
erTi SerCevis t kriteriumiT. me-9-12 Tavebi eZRvneba saSualoebs Soris gansxvavebis
dadgenis mizniT hipoTezebis Semowmebas, parametruli kriteriumis gamoyenebiT.
detalurad aris warmodgenili dispersieuli analizi, vinaidan dReisaTvis is
yvelaze farTod gamoyenebadi statistikuri kriteriumia bihevioristul
mecnierebebSi da studentebma aucileblad unda icodnen misi gamoyeneba. srulad
aris aRwerili cdis pirTa Soris erTfaqtoriani, cdis pirebs SigniT
erTfaqtoriani da cdis pirTa Soris faqtoruli dispersiuli analizi; aseve,
aRwerilia mravaljeradi Sedarebis kriteriumebis gamoyeneba da gazomvis efeqtis
siZliere. garda amisa, mniSvnelovani yuradReba eTmoba urTierTqmedebis
interpretacias faqtorul analizSi. me-13 da me-14 Tavebi korelaciasa da regresias
eZRvneba. me-13 TavSi ganxilulia pirsonisa da spirmenis korelaciis koeficientebi
da TiToeul maTganTan dakavSirebuli statistikuri hipoTezebis Semowmeba. me-14
TavSi mocemulia martivi wrfivi regresiis safuZvlebis mimoxilva. am ori Tavis
saxelmZRvanelos bolosken moTavseba SeiZleba ucnaurad mogeCvenoT, vinaidan
mraval sxva saxelmZRvaneloSi am TavebSi mocemuli sakiTxebis ganxilva aRweriTi
statistikis Semdeg aris xolme mocemuli; Tumca, migvaCnia, rom es Cveuli
Tanmimdevroba studentebs garkveul sirTuleebs uqmnis. iseTi aRweriTi
statistikebis ganxilvas, rogoricaa saSualo da standartuli gadaxra, bunebrivad
2
mivyavarT SerCevis saSualoebs Soris arsebuli gansxvavebis statistikuri
Semowmebis ganxilvisken; aRweriT statistikebsa da statistikuri hipoTezebis
Semowmebas Soris korelaciisa da regresiis sakiTxebis Casma logikur jaWvs wyvets.
amrigad, vinaidan saxelmZRvanelo cnebebis Tanmimdevrulad mowodebis principiTaa
agebuli, korelaciisa da regresiis sakiTxebi parametruli statistikur
kriteriumebis ganxilvis Semdeg movaTavseT. saxelmZRvanelo me-15 TaviT sruldeba,
sadac warmodgenilia sami araparametruli statistikuri kriteriumi: _ xi-kvadratis
kriteriumi, man-uitnis U kriteriumi da uilkoqsonis niSniani rangebis kriteriumi.
saxelmZRvanelos maxasiaTeblebi
studentebi statistikis rTuli Teoriuli safuZvlebis Seswavlisas mraval
problemas awydebian. winamdebare saxelmZRvanelos aqvs ramdenime meToduri midgoma,
romelic am problemebis daZlevaSi dagexmarebaT da saSualebas mogcemT, rom
warmodgenili masala ukeT gaigoT da realur kvlevebs daukavSiroT.
realuri problemebi
statistikuri simboloebi
Tanmimdevroba
madloba 1
am saxelmZRvalos SeqmnaSi mraval adamians miuZRvis wvlili. pirveli gamocemis
idea alen uorkmens (Allen Workmen, gamomcemlobidan „Allyn and Bacon“) ekuTvnis,
ra aris statistika
statistikis gamoyeneba: sami magaliTi
aRwera da daskvna
eqsperimenti da statistikuri hipoTezis Semowmeba
korelacia da regresia
ratom aris saWiro statistika
Tavi I. statistikis Sesavali 7
„o, es saSineli maRviZara“, _ buzRuniT aCumebT saaTs da cdilobT, kidev cota
xans daiZinoT. ra mokle Rame iyo! rogorRac dgebiT da acnobierebT, rom Tu
xanmokle SxapiTa da swrafi sauzmiT SemoifarglebiT, ar daigvianebT leqciaze,
romelic 8 saaTzea daniSnuli. manqanaSi Cajdomamde amCnevT, rom adreuli
gazafxulis sasiamovno, Tbili dila gaTenebula; gacilebiT ukeTesi, vidre
guSindeli civi, wvimiani dRe iyo. amasobaSi gzatkecilze gadixarT _ moZraoba
Cveulebrivze metadaa gadatvirTuli da ise swrafad ver moZraobT, rogorc
moelodiT. daigvianebT mecadineobaze? sabednierod, ar dagagviandaT. dRes erT-erTi
saukeTeso leqcia gqondaT mTeli semestris ganmavlobaSi, magram gaSinebT
laboratoriuli samuSao, romelic 8 saaTzea daniSnuli; is xSirad imdenad didxans
grZeldeba, rom waxemsebisTvis dro aRar grCebaT xolme; Tumca, dRes yvelaferi
sxvagvarad, SesaniSnavad aris da droulad gamoxvediT mecadineobidan, amitom
sakmarisi dro dagrCaT da or saukeTeso megobarTan erTad auCqareblad da
mxiarulad waixemseT. Semdeg samuSaod midixarT did savaWro centrSi.
guSindelisgan gansxvavebiT, momxmareblebi dRes Zalze Tavazianebi arian, albaT,
kargi amindis gamo. sasiamovno momxmareblebTan urTierTobaSi SuadRec male modis,
Tqven isev gzatkecilze xarT da saxlisken miiCqariT. dRes Cveulebrivze gacilebiT
naklebad datvirTulia moZraoba, albaT, yvela adre wavida samsaxuridan. samecadino
bevri gaqvT, amitom sadilis Semdeg im imediT sxdebiT magidasTan, rom nayofierad
imecadinebT mTeli saRamo. vinaidan (yovel SemTxvevaSi, sadilis Semdeg mecadineobis
sxva mraval SemTxvevasTan SedarebiT) asec xdeba, grZnobT, rom namdvilad mzad
xarT kviris bolos daniSnuli statistikis gamocdisTvis. ajildovebT sakuTar Tavs
_ erT saaTs televizorTan atarebT da dasaZineblad midixarT. cota adre Tu
daiZinebT, iqneb Rame ufro grZeli geCvenoT.
es mokle epizodi, albaT, Tqveni cxovrebis erT Cveulebriv dRes asaxavs an ar
asaxavs. nebismier SemTxvevaSi, albaT, dagainteresebT, ra kavSirSia es epizodi
statistikasTan. is gviCvenebs, rom Tqven cxovrebaSi amCnevT garkveul
kanonzmierebas: _ drois Cveuli odenoba, romelsac uTmobT Sxapsa Tu sauzmes,
adreuli gazafxulisTvis Cveuli amindi, kolejisken mimavali gzisTvis
damaxasiaTebeli garkveulwilad gadatvirTuli moZraoba da dro, romelic
gWirdebaT kolejamde misvlisTvis, mecadineobis sainteresoobis zogadi done,
laboratoriuli samuSaos saSualo xangrZlivoba, mxiarulebis Cveuli zoma
waxemsebisas, savaWro centris momxmarebelTa tipuri qceva da saRamos
mecadineobisas Cveuli nayofiereba. amCnevT, rom Tqvens cxovrebaSi aris
kanonzomiereba da sistematuroba da es faqti imazec miuTiTebs, rom
cvalebadobasac ganicdiT. zogierTi Rame, danarCenTan SedarebiT, ufro grZeli
geCvenebaT, dRidan dRemde varirebs im drois xangrZlivoba, romelsac Sxapis
miRebasa da sauzmes uTmobT, weliwadis am dros iSviaTad aris kargi amindi,
Tavi I. statistikis Sesavali 8
gzatkecilze moZraoba met-naklebad gadatvirTulia xolme, sxvadasxva dRes (da
sxvadasxva kursze) mecadineoba met-naklebad saintereso SeiZleba iyos,
laboratoriuli samuSao zogjer saSualoze didxans grZeldeba, zogjer ki _ ufro
mcire xans, myidvelTa qceva sakmaod cvalebadia da zogjer ufro nayofierad
mecadineobT, vidre sxva dros.
movlenebis es cvalebadoba garemoSi cvladebis arsebobas gulisxmobs. cvladi
aris garemos nebismieri mdgomareoba an movlena, nebismieri stimuli, pirovnuli
maxasiaTebeli an qceva, romelmac SeiZleba miiRos sxvadasxva mniSvneloba
sxvadasxva dros an sxvadasxva
adamianTan. cvladia im drois xangrZlivoba,
cvladi (variable): _ garemos
nebismieri mdgomareoba, nebismieri
ramden xansac geZinaT, Sxapis miRebis
ketles monacemebis mixedviT. adaptirebulia s. m. stigleris (S.M.Stigler, 1986) Sromidan statistikis istoria:
ganusazRvrelobis gazomva 1900 wlamde, cxrili N5.2.
kiTxvebi
TiToeuli Tavis bolos mocemulia ganvlili masalis gasameorebeli kiTxvebi.
rogorc qveTavebis „SeamowmeT Tqveni codna“ SemTxvevaSi, aqac SegiZliaT upasuxoT
ganvlili masalis gasameorebel kiTxvebs da SeadaroT Tqveni pasuxebi e danarTSi
mocemul pasuxebs.
maTematikuri cnebebi
winamdebare saxelmZRvaneloSi gamoyenebulia elementaruli maTematika, romelic
mxolod Sekrebis, gamoklebis, gamravlebisa da gayofis operaciebs saWiroebs.
maTematikuri simboloebi da operaciebi imdenad aris axsnili, ramdenadac saWiroa
isini. Tu raime problema SegeqmnebaT romelime maTematikur operaciasTan
dakavSirebiT, naxeT danarTi b _ maTematikuri cnebebi, sadac ganxilulia ZiriTadi
maTematikuri simboloebi da operaciebi.
ra aris statistika
ketles Semdeg
monacemebi (Data _ mravlobiTi, datum _ mxolobiTi): _ is
qulebi an qcevis Tu maxasiaTeblebis gazomvis Sedegebi,
bihevioristuli mecnierebis
aRwera da daskvna
yoveldRiurad presidan didi raodenobiT monacemTa statistikur aRwerebs
vecnobiT. magaliTad, gazeTi USA Today gvTavazobs 1980-iani wlebis tipuri
individebis saqmianobaTa aRweras („The Way“, 1985). erT-erTi SemoTavazebuli
daxasiaTebis mixedviT, saSualo ojaxSi yoveldRiurad televizori CarTuli iyo 7-
12 saaTis ganmavlobaSi. es ricxobrivi maCvenebeli gviCvenebs statistikuri
meTodebis gamoyenebis or mniSvnelovan gzas: _ aRwerasa da daskvnas. miuxedavad
imisa, rom ricxobrivi maCvenebeli _ 7-12 saaTi mowodebulia mTlianad aSS-is
ojaxebis populaciis dasaxasiaTeblad im drois xangrZlivobis mixedviT, romlis
manZilzec yoveldRiurad CarTulia televizori, is ar aris miRebuli qveyanaSi
mcxovrebi yvela ojaxze dakvirvebisa da gazomvis Sedegad. metic, yvela ojaxis
mxolod nawils, anu SerCevas daakvirdnen da gazomes. monacemTa arsebuli
erToblioba miiRes im saaTebis raodenobis Caweris Sedegad, ramden xansac hqondaT
yoveldRiurad CarTuli televizori SerCevaSi Sesul ojaxebs. amis Semdeg SerCevaSi
Semavali sxvadasxva ojaxidan miRebuli monacemebi Seajames anu gamoTvales erTi
ricxvi, aRweriTi statistika _ 7-12 saaTi. es statistika mowodebulia im saaTebis
yovedRiuri raodenobis aRsawerad, romlis ganmavlobaSic SerCevaSi Semaval tipur
ojaxs CarTuli aqvs televizori. Semdeg am statistikis safuZvelze askvnian, anu
zomaven im saaTebis raodenobas, romlis ganmavlobaSic yoveldRiurad CarTuli aqvs
televizori aSS-Si mcxovrebi yvela ojaxis populaciaSi Semaval tipur ojaxs.
Cven gamoviyeneT terminebi populacia da SerCeva. populacia aris saerTo
cdis pirTa Soris sqema (Between-subject design): _ kvlevis sqema, romelSic monawileobs ori an
meti jgufi.
qula (Score): _ cdis piris mier davalebis Sesrulebis gazomviT miRebuli ricxviTi
mniSvneloba.
nedli monacemebi (Raw data): _ yvela cdis pirisgan miRebuli qula, romelTac jer ar
gauvliaT statistikuri analizi.
korelacia da regresia
Sejameba
kiTxvebi
Tavi I. statistikis Sesavali 22
ra aris mecniereba
mecnieruli kvlevis kiTxvebi
kvlevis meTodebi
operaciuli gansazRvrebebi
gazomva
gazomvis skalebi
Tvisebrivi da raodenobrivi monacemebi
diskretuli (wyvetili) da uwyveti cvladebi
თავი II. მეცნიერული კვლევა 2
statistikuri meTodebi aTaswleulebis manZilze viTardeboda praqtikuli
problemebis gadasaWrelad. sityva „statistika“ laTinuri status-idan anu
sazogadoebrivi mdgomareobidan (State) momdinareobs; statistikis adreuli gamoyeneba
saxelmwifos Tu imperiis Sesaxeb codnis miRebas isaxavda miznad. romaeli
imperatorebi yovelTvis awarmoebdnen axali dapyrobili teritoriebis aRweras.
aRweriT miRebul informaciaze dayrdnobiT, romelic warmoadgenda mosaxleobisa
da maT mflobelobaSi arsebuli sakuTrebis statistikas, wesdeboda gadasaxadebi.
miuxedavad imisa, rom statistika am miznisTvis dResac gamoiyeneba, misi farglebi
gafarTovda da moicavs meTodebs, romlebic mowodebulia adamianebisa da
cxovelebis qcevis SeswavlisTvis.
ra aris mecniereba
mecniereba codnis SeZenis saSualebaa, romelic kiTxvis dasmas, am kiTxvaze
savaraudo pasuxis gacemas kvlevis hipoTezis formiT, hipoTezis empiriulad
SemowmebisTvis kvlevis sqemis Camoyalibebas, monacemebis Segrovebas, monacemTa
analizs da monacemTa analizze dayrdnobiT hipoTezis Sesaxeb daskvnis gamotanas
moicavs.
bunebrivi dakvirveba
bunebrivi dakvirveba (Naturalistic bunebrivi dakvirveba gulisxmobs bunebriv
observation): _ kvleva, romelic pirobebSi ganxorcielebul qcevebze, situaciaSi
gulisxmobs bunebriv pirobebSi Carevis gareSe, dakvirvebas. bunebrivi dakvirvebis
ganxorcielebul qcevebze
magaliTad SeiZleba movitanoT trinkosis (Trinkaus,
dakvirvebas.
1982, 1983, 1988, 1993) kvleva, romelic 10 wlis
manZilze sistematurad akvirdeboda mZRolebis qcevas erT gzajvaredinze. erT-erTi
misi aRmoCenaa, rom dakvirvebis periodSi Semcirda SuqniSnis wiTel Suqze
damorCileba. am dakvirvebisas eqsperimentatori praqtikulad ar ereoda procesSi;
mZRolebma arc ki icodnen, rom vinme akvirdeboda wiTeli Suqisadmi maT
damorCilebas. maT rom scodnodaT amis Sesaxeb, mosalodneli iqneboda maTi qcevis
Secvla.
saarqivo Canawerebi
saarqivo Canawerebi gulisxmobs kiTxvebze
saarqivo Canawerebi (Archival recodrs):
_ kvleva, romelSic gamoiyeneba
pasuxis gacemas arsebuli Canawerebis gamoyenebiT.
operaciuli gansazRvrebebi
gazomva
gazomva (Measurement): _ garkveuli wesebis mecnierul kiTxvaze pasuxis
mixedviT cvladebisTvis ricxviTi gasacemad saWiroa gazomva. gazomva
mniSvnelobebis miniWeba. aris garkveuli wesebis mixedviT
cvladebisTvis ricxviTi mniSvnelobebis miniWebis procesi. rogorc wesi, gazomvis
Sedegi miekuTvneba oTxidan erT-erT skalas. es skalebia: _ saxeldebis, rigis,
intervalebisa da Sefardebis skalebi.
gazomvis skalebi
saxeldebis skala
saxeldebis skala (Nominal measurement): _ saxeldebis skala aris gazomili
gazomili cvladis sxvadasxva kategoriebSi cvladis sxvadasxva kategoriebSi
gaerTianeba. gaerTianeba. magaliTad, iseTi cvladi
rogoricaa individis eTnikuri warmomavloba, saxeldebis skalaze izomeba; am
cvladis mixedviT aSS-Si mcxovrebi adamianebi SeiZleba gavaerTianoT kategoriebSi:
_ aborigeni, azieli amerikeli, afroamerikeli, TeTrkaniani an espanuri warmoSobis
amerikeli da Semdeg TiToeul kategorias mivaniWoT pirobiTi nomeri (aqedan
momdinareobs dasaxeleba saxeldebis, romelic niSnavs „saxelis darqmevas“),
თავი II. მეცნიერული კვლევა 6
magaliTad, 1 = aborigeni, 2 = azieli amerikeli, 3 = afroamerikeli, 4 = TeTrkaniani,
5 = espaneli warmoSobis amerikeli. erTsa da imave kategoriaSi gaerTianebul yovel
individs mieniWeba erTi da igive nomeri. cxadia, es nomeri ar aris ricxobrivi
mniSvnelobis matarebeli; igive warmatebiT kategoriebis aRsaniSnad cifrebis
nacvlad SesaZlebelia asoebis gamoyeneba. bihevioristuli mecnierebis mravali
warmomadgeneli saxeldebis skalas ar miiCnevs realur sazomad, radgan
kategoriebisTvis miniWebuli ricxvebi mxolod identifikaciis funqcias asruleben;
isini ar iZlevian raodenobriv informacias gazomili cvladis Sesaxeb.
rigis skala
rigis skala (Ordinal measurement): _ skalaze rodesac cvladis sidide
cvladis sidide dalagebulia mniSvnelobebis mniSvnelobebis mixedviT aris
mixedviT. dalagebuli skalaze, es niSnavs, rom
gamoyenebulia rigis skala. magaliTad, adamianebs SeiZleba vTxovoT
multiplikaciuri filmis seriebis dalageba skalaze ufro sasacilodan naklebad
sasacilomde. xSirad ricxviTi mniSvneloba 1 eniWeba stimuls an individs,
romelsac gasazomi maxasiaTebeli yvelaze didi odenobiT aqvs, mniSvneloba 2 _ im
stimuls an individs, romelsac aReniSneba mocemuli maxasiaTeblis Semdegi yvelaze
didi odenoba da a.S. magaliTad, Tu SfoTva rigis skalaze izomeba, individs,
romelic yvelaze met SfoTvas avlens, mieniWeba 1; individs, romelic avlens Semdeg
yvelaze met SfoTvas, eniWeba 2, Semdegs _ 3 da a.S. ase dalagdebian individebi ufro
mSfoTvaredan naklebad mSfoTvaremde.
rigis skala, faqtobrivad, ranJirebas axdens, sadac viRaca an raRaca, romelsac
mieniWa rangi 1, ufro metad xasiaTdeba mocemuli cvladiT, vidre is, visac mieniWa
rangi 2; Tumca, rigis skala ar iZleva imis gansazRvris saSualebas, Tu ramdenad
gansxvavebulia gazomili cvladi rangebs Soris. gazomili cvladis mixedviT
SeiZleba mciredi gansxvaveba iyos 1 da 2 rangebs Soris, magram es gansxvaveba
SeiZleba gacilebiT didi iyos 2 da 3 rangebs Soris. magaliTad, maraTonSi
monawile pirveli sami morbenalis dro SeiZleba iyos 3 sT da 19 wT, 3 sT da 20 wT
da 3 sT da 36 sT, Sesabamisad. finiSze am morbenalTa rangebi iqneba 1, 2 da 3;
Tumca, droSi gansxvaveba pirvel da meore morbenals Soris iqneba 1 wT maSin, roca
meore da mesame morbenals Soris gansxvaveba 16 wT-s Seadgens.
rigis skala ar aCvenebs gazomili cvladis sidides; is iZleva informacias
mxolod am cvladis mixedviT individebis Tu sagnebis Tanmimdevrobis (rigis)
Sesaxeb. ver vityviT, rom rangi 1 aucileblad ukavSirdeba gazomili cvladis met
odenobas; verc imas vityviT, rom umciresi rangis mqone individs an sagans yvelaze
naklebad axasiaTebs gazomili maxasiaTebeli. individma, romelsac moeTxoveboda
multiplikaciuri filmis seriebis dalageba ufro sasacilodan naklebad
sasacilomde, SeiZleba verc erTi maTgani ver aRiqvas sasacilod; amasTan, am
თავი II. მეცნიერული კვლევა 7
individis mier multiplikaciuri filmisTvis miniWebuli rangi 1 imave informaciis
matarebelia, romelic gaaCnia rangs 1, romelic mianiWa individma, romelmac yvela
seria Zalze sasacilod aRiqva. miuxedavad damaxasiaTebeli naklovanebebisa, rigis
skala pirveli nabijia ufro zusti sazomebis ganviTarebisken. magaliTad, autizmi
ganviTarebis darRvevaa, romelic gavlenas axdens bavSvis metyvelebis ganviTarebaze,
azrovnebis procesze da socialur da fizikur gamRizianeblebze reagirebis unarze.
naklebad aris nakvlevi, Tu rogor SeiZleba gansxvavdebodnen erTmaneTisgan
autizmis diagnozis mqone bavSvebi. am mimarTulebiT pirveli nabiji iyo bavSvis mier
ganxorcielebeuli autisturi qcevis xarisxis sazomi rigis skala, romelic
dihofma, heznekerma brosviCma, karpenterma da hofmanma (Dihoff, Hetznecker, Brosvic,
Carpenter & Hoffman, 1993) Seqmnes. am skalaze izomeba qcevis eqvsi komponenti: _
metyvelebis unari, garemoze reagirebis unari, socialur gamRizianeblebze
reagirebis unari, fizikur gamRizianeblebze reagirebis unari, masalebis
gamoyenebisadmi adaptaciis unari da kognituri funqcionireba. TiToeuli
komponentis farglebSi gamoiyo funqcionirebis xuTi done. es doneebi rigis
skalaze gansxvavdeba erTmaneTisgan da dalagebulia funqcionirebis umdablesi
donidan umaRles donemde. magaliTad, metyvelebis ganviTarebis komponentis
farglebSi es doneebia:
• araferi
• Jestebi
• komunikaciis survili
• komunikaciis survili da sityvebi
• sxva mimarTuli komunikacia
Jestebi miuTiTeben ufro metad ganviTarebul metyvelebaze, vidre metyvelebis
saerTod ganuviTarebloba, komunikaciis survili da sityvebi ki _ ufro metad
ganviTarebul metyvelebaze, vidre mxolod Jestebi, magram Cven ar viciT, ramdenad
didia gansxvaveba kategoriebs Soris; amitom es rigis skalaa.
intervalebis skala
Tanabari temperaturebi
°C °F
20 68
40 104
60 140
1 2 3 4 5 6 7 8 9
1
debuleba ibeWdeba avtorebis _ j. rotonisa da i. u. kelis da gamomcemlis nebarTviT, „A
Scale for assessing belief in lunar effects: reliability and concurrent validity“, Psychological Reports, 1985, 57, 239-245,
© Psychological Reports, 1985.
თავი II. მეცნიერული კვლევა 11
analizis saWiroeba dgeba, Sefasebis skalebs mkvlevrebi xSirad intervalebis
skalebad ganixilaven.
Sefardebis skala
uwyveti cvladebi
suraTi N2.2. 7-qulian skalaze gacemuli pasuxis (aRniSnulia -iT) realuri zeda da
qveda zRvrebi.
1 2 3 4 5 6 7
arasodes Zalian
xSirad
2,5 3,5
realuri realuri
qveda zeda
zRvari zRvari
gavyoT 3-ze, Sedegad gveqneba 11 = 3,666 6 . aRniSvna (‾) bolo 6-ianis Tavze niSnavs, rom
3
6-ianebi usasrulod meordeba. mZimis Semdeg ramdeni TanrigiT unda warmoadginoT
miRebuli pasuxi?
erTi SeTanxmebaa, rom gamoTvlis saboloo mniSvneloba unda damrgvaldes mZimis
Semdeg or Tanrigamde realurad miRebuli mniSvnelobis Semdeg. warmodgenil
magaliTSi qulebi mocemulia erTeulebSi: cdis pirma unda airCios 3 an 4 da ara _
3,2 an 4,6. am wesis mixedviT, gamoTvlis saboloo Sedegi unda damrgvaldes arCeuli
pasuxis Semdeg or Tanrigamde anu 3,67-mde.
meore SeTanxmebiT, gamoTvlis saboloo Sedegi mrgvaldeba mZimis Semdeg erT
Tanrigamde realurad miRebuli qulis Semdeg. am midgomis mixedviT, mocemul
თავი II. მეცნიერული კვლევა 16
magaliTSi gamoTvlis saboloo Sedegi damrgvaldeba miRebuli qulis mZimis Semdeg
erT Tanrigamde anu iqneba 3,7. qvemoT ganxilulia orive midgomis sailustracio
magaliTi.
Sejameba
kiTxvebi
1
teqstSi meaTedi wiladebi mocemulia amerikis fsiqologTa asociaciis poblikaciebis
saxelmZRvanelos (Publication Manual of the American Psychological Association, 1994) mixedviT, rac
gulisxmobs, rom rodesac wiladi 1-ze naklebia, mZimis win nuli ar iwereba. amitom
fardobiTi sixSireebi mocemulia mZimis win nulis gareSe.
თავი III. მონაცემთა აღწერა: სიხშირეთა განაწილება და გრაფიკები 5
iT) gamosaTvlelad qulis fardobiTi sixSire mravldeba 100-ze anu
magaliTi N3.1
amocana
fsiqologebi dainteresdnen orazrovani figurebis aRqmiT. maT miaCndaT, rom
aseTi figurebis aRqmis Taviseburebebis SeswavliT samyaros Cveulebrivi aRqmis
Sesaxeb moipovebdnen codnas. suraTze N3.1 mocemuli naxati, romelic meCis
piramidis (The Mach Pyramid) saxeliT aris cnobili, orazrovani figuris magaliTia,
vinaidan sxvadasxvanairad aris SesaZlebeli misi siRrmeSi aRqma. is SeiZleba
aRviqvaT rogorc piramida, romlis mcire kvadrati Cvens mxares aris moqceuli,
fuZe ki furcelzea ganlagebuli; an rogorc oTaxi, romelSic igive mcire
kvadrati Cvens pirdapir mdebare, daSorebul kedlad aRiqmeba. vTqvaT, gyavdaT 25
თავი III. მონაცემთა აღწერა: სიხშირეთა განაწილება და გრაფიკები 6
cdis piri, romelTagan TiToeuli 1 wuTis ganmavlobaSi uyurebda am figuras da
afiqsirebdiT, ramden xans SeeZlo TiToeul maTgans piramidis danaxva. Sedegad
miiReT Semdegi droebi (1 wamis sizustiT):
qula Tvlis ƒ rƒ %ƒ
Sedegi
11 // 2 .08 8
10 // 2 .08 8
9 // 2 .08 8
8 // 2 .08 8
7 //// 4 .16 16
6 // 2 .08 8
5 /// 3 .12 12
4 // 2 .08 8
3 /// 3 .12 12
2 // 2 .08 8
1 / 1 .04 4
daskvnebi
qulebi icvleba 1-dan 11 wamamde da yvelaze xSirad gvxvdeba 7 wami. yvelaze
xSirad dafiqsirebuli 7 wamis garda, yvela danarCeni qula daaxloebiT Tanabari
sixSiriT gvxvdeba.
intervalTa raodenoba
imas, Tu ramden intervals gamoviyenebT, ganapirobebs qulaTa diapazoni;
Cveulebisamebr, gamoiyeneba 10-dan 20-mde intervali. rogorc wesi, intervalebis
raodenobas irCeven ise, rom intervalTa sidide iyos 1, 2, 3, 5 an 5-is jeradi.
cxrilSi N3.3 mocemul qulaTa diapazonia 51 [22-dan (yvelaze dabali qula) 73-mde
(yvelaze maRali qula)]. qulaTa aseTi diapazonis SemTxvevaSi monacemebis
dasajgufeblad sakmarisi iqneba 10 intervali.
intervalis zoma
intervalTa raodenobis gansazRvris Semdeg gamoiTvleba intervalis zoma.
amisaTvis maqsimaluri da minimaluri qulebis sxvaoba iyofa intervalTa
raodenobaze.
statistikaSi simbolo X xSirad gamoiyeneba qulis aRsaniSnad. aqedan
gamomdinare, intervalis sidide, romelic aRiniSneba i-iT, ase gamoiTvleba:
X maqsimaluri − X minimaluri
i=
intervalTa raodenoba
თავი III. მონაცემთა აღწერა: სიხშირეთა განაწილება და გრაფიკები 9
sadac X maqsimaluri aris yvelaze maRali qula, xolo X minimaluri _ yvelaze dabali
qula ganawilebaSi. cxrilSi N3.3 mocemuli monacemebisTvis, sadac gvaqvs 10
intervali, xolo X maqsimaluri = 73 da X minimaluri = 22, intervalis sidide tolia:
73 − 22 51
i= = = 5.10
10 10
Tu am formulaSi mniSvnelobebis Setanis Semdeg miviRebT aTwilads (rogorc
ganxilul magaliTSi _ 5.10), is mrgvaldeba intervalTa klasis uaxloes
rekomendebul sigrZemde (anu 1, 2, 3, 5 an 5-is jeradamde). magaliTad, am
SemTxvevaSi i mrgvaldeba 5-mde. Tu qulebi gamosaxulia 1-ze naklebi aTwiladiT,
intervalis sidide ar mrgvaldeba mTel ricxvamde; am dros gamoiyeneba iseTi
intervalebi, rogoricaa 0.3, 0.5, 0.03 an 0.05.
intervalis ageba
intervalis asagebad unda sruldebodes ori ZiriTadi piroba:
• qveda intervali unda moicavdes yvelaze dabal qulas;
• pirveli intervalis qveda sazRvari (anu pirveli intervalis yvelaze
dabali SesaZlo qula) unaSTod unda iyofodes intervalis sigrZeze.
cxrilSi N3.3 mocemul qulaTa Soris yvelaze dabalia 22. Sesabamisad,
cxrilis N3.4 (a) svetSi yvelaze dabali intervali iwyeba qveda sazRvriT 20,
radgan 20 aris pirveli qula, romelic naklebia 22-ze da romelic unaSTod iyofa
intervalis sidideze anu 5-ze. Semdegi intervalia 25-29. damatebiTi intervali
gamoiTvleba im wertilis zeviT, romelic saWiroa bolo intervali aigeba ise,
rom masSi CarTuli iyos yvelaze maRali qula, mocemul magaliTSi, es aris
intervali 70-74.
suraTi N3.2. qveda da zeda dadgenili sazRvrebis, qveda da zeda realuri sazRvrebisa da
dajgufebuli sixSireebis ganawilebis intervalis Suawertilis ilustracia.
35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46 47 48 49
intervalis
Suawertili
39.5 44.5
intervali intervali
40-44 40-44 zeda
qveda realuri
realuri sazRvari
sazRvari
intervali
intervali 45-49 qveda
35-39 realuri
zeda sazRvari
realuri
sazRvari
intervalSi qulaTa f
intervalSi qulaTa rf =
N
gamocdebTan dakavSirebul SfoTvis kiTxvarSi miRebuli qulebis dajgufebul
fardobiT sixSireTa ganawileba mocemulia cxrilis N3.4 (v) svetSi.
(Cumulative grouped relative frecuency of a class interval): _ cƒ-iT an cum ƒ-iT) aris am
intervalSi qulebis fardobiT sixSires damatebuli qulis Sexvedris sixSires
yvela ufro dabal intervalSi qulaTa fardobiT damatebuli yvela ufro
sixSireTa jami. naklebi qulis sixSireTa jami.
dagrovili intervaluri sixSiris ganawileba dagrovili intervaluri
procentebSi ( Cumulative grouped percentage frecuency of a sixSire aris am intervalSi
class interval): _ intervalSi qulebis sixSires qulebis Sexvedris raodenobas
procentebSi damatebuli yvela ufro dabal damatebuli yvela ufro dabal
intervalSi qulaTa sixSireTa jami procentebSi. intervalSi qulebis sixSireTa
jami. magaliTad, 30-34 intervalis (ix. cxrili N3.4) dagrovili sixSire aris 15,
radgan mTlianobaSi 15 qula gvxvdeba intervalSi 20-24 (1 qula), intervalSi 25-29
(7 qula) da intervalSi 30-34 (7 qula). TiToeuli dagrovili intervaluri sixSire
mocemulia cxrilis N3.4 (T) svetSi.
PN − cf L
procentili = X P = X L + i
fi
sadac X P = qula konkretuli procentilis toli (anu qula, romlis povnac
gvsurs).
X L = konkretuli procentilis Semcveli intervalis qveda realuri
sazRvari.
P = mocemuli procenti, mocemuli 0-dan 1.00-mde wiladis saxiT.
N = qulaTa saerTo raodenoba ganawilebaSi.
cƒ L = X P -is Semcveli intervalis qveda realur sazRvramde qulebis
dagrovili sixSire.
ƒ i = X P -is Semcveli intervalSi qulaTa sixSire.
i = intervalis sidide.
.49(100) − 39
X 49 = 39.5 + 5
33
49 − 39
= 39.5 + 5
33
10
= 39.5 + 5
33
= 39.5 + 1.52
= 41.02
rodesac am mniSvnelobas mTel ricxvamde davamrgvalebT, miviRebT: X 49 = 41. 49-e
procentili aris 41 qula. ganawilebaSi qulaTa 49% tolia an naklebia 41-ze. es
formula daujgufebel sixSireTa ganawilebisTvisac SeiZleba gamoviyenoT; am
SemTxvevaSi i = 1.
magaliTi N3-2
amocana
davuSvaT, vikvlieT N3-1 magaliTSi ganxiluli orazrovani naxatebis aRqmis
problema da gavzomeT drois xangrZlioba, romlis manZilzec cdis pirebs
SeeZloT piramidis danaxva meCis piramidaSi. gvyavda 50 cdis piri da miviReT
Semdegi monacemebi (wamis sizustiT): _ 18, 2, 7, 23, 16, 10, 5, 30, 5, 15, 17, 3, 31, 9, 11, 13,
5, 13, 8, 19, 16, 2, 14, 4, 7, 7, 6, 2, 10, 6, 7, 24, 3, 8, 9, 7, 19, 7, 11, 9, 4, 7, 6, 1, 3, 10, 1, 26, 8
da 5.
a) am qulebisTvis aageT dajgufebul sixSireTa Semdegi ganawilebebi: _ martiv
sixSireTa ganawileba, fardobiT sixSireTa ganawileba, sixSireTa
ganawileba procentebSi, dagrovili intervaluri sixSire, dagrovili
fardobiTi sixSire da dagrovil sixSireTa ganawileba procentebSi.
gansazRvreT intervalebis qveda da zeda realuri sazRvrebi da TiToeuli
intervalis Suawertilebi.
b) ra daskvnebis gakeTeba SegiZliaT am monacemebis Sesaxeb am ganawilebebze
dayrdnobiT?
g) ipoveT 16 wamis procentiluri rangi.
d) am ganawilebaSi romelia 25-e procentili?
amoxsna
a) saWiroa intervalTa raodenobis gansazRvra, intervalTa sididis gamoTvla da
Semdeg dajgufebul sixSireTa ganawilebis ageba am intervalebis gamoyenebiT.
P X = P 16
cƒ L = 38
X = 16
X L = 14.5
თავი III. მონაცემთა აღწერა: სიხშირეთა განაწილება და გრაფიკები 18
i= 3
ƒi = 4
N = 50
CavsvaT es mniSvnelobebi formulaSi. miviRebT:
38 + [(16 − 14.5) / 3]4
P16 = × 100
50
38 + [1.5 / 3]4
= × 100
50
38 + (.5)4
= × 100
50
38 + 2
= × 100
50
40
= ×100
50
= .80 ×100 = 80
16 wamis procentuli rangi aris 80. es niSnavs, rom drois miRebuli
xangrZliobebis 80% aris 16 wami an 16 wamze naklebi.
P( N ) − cf L
X P = X L + i
fi
.25(50) − 5
X 16 = 2.5 + 3
9
12.5 − 5
= 2.5 + 3
9
7.5
= 2.5 + 3
9
= 2.5 + 2.5
= 5.0
25-e procentilia qula 5.
თავი III. მონაცემთა აღწერა: სიხშირეთა განაწილება და გრაფიკები 19
histograma
თავი III. მონაცემთა აღწერა: სიხშირეთა განაწილება და გრაფიკები 21
30
sixSire
20
10
0
0 22 27 32 37 42 47 52 57 62 67 72
gamocdebTan dakavSirebuli SfoTvis kiTxvaris qula
sixSireTa poligoni
30
20
10
0
17 22 27 32 37 42 47 52 57 62 67 72 77
. 30
. 20
. 10
.0
0 22 27 32 37 42 47 52 57 62 67 72
gamocdebTan dakavSirebuli SfoTvis kiTxvaris qula
.30
.20
. 10
.0
17 22 27 32 37 42 47 52 57 62 67 72 77
* 556666778888899
1
. 122334
foTlis im mniSvnelobaTa diapazoni, romelTac win uZRvis wertili, 1-dan 4-is
CaTvliTaa. isini gamosaxaven qulebs 11, 12, 12, 13, 13 da, Sesabamisad. foTlis im
mniSvnelobebsac, romelTac win uZRvis varskvlavi (*), aqvT Rero 1, Tumca, maTi
diapazoni 5-dan 9-is CaTvliTaa. Rero 1-is SemTxvevaSi es mniSvnelobebi qmnis
qulebs 15, 15, 16, 16, 16, 16, 17, 17, 18, 18, 18, 18, 18, 19 da 19, Sesabamisad.
foTlebiani Reroebis am diagramidan SegviZlia davinaxoT, rom miRebul
qulaTa diapazonia 11-dan 72-mde; yvelaze xSirad _ 9-jer gvxvdeba qula 45. am
2
ibeWdeba avtorebis _ j. rotonisa da i. u. kelis da gamomcemlis nebarTviT, „A Scale for
assessing belief in lunar effects: reliability and concurrent validity“, Psychological Reports, 1985, 57, 239-245, ©
Psychological Reports, 1985.
თავი III. მონაცემთა აღწერა: სიხშირეთა განაწილება და გრაფიკები 26
simetriuli
(a) (b) (g)
marTkuTxedi
bimodaluri
asimetriuli
(d) (e)
asimetriuli ganawileba
modaloba
(a) (b)
(g) (d)
Sejameba
sixSireTa ganawileba
kiTxvebi
1. hiksi, misTri, luCero, meriqali da pelegrini (Hicks, Mistry, Lucero, Marical and
pellegrini, 1990) aRniSnaven, rom kolejis studentebis gamokiTxvis Sedegebis
mixedviT, maT dRe-RameSi saSualod 6 saaTi da 87 wuTi (anu 412 wuTi)
ZinavT. Tqven dainteresdiT, Tu ramdenad SeiZleba am monacemis
gavrceleba kolejis mamrobiTi sqesis studentebze. amitom sTxoveT
kolejis 50 mamrobiTi sqesis students, rom CaeweraT, Tu ramden xans
eZinaT erTi Ramis ganmavlobaSi. Tqven miiReT wuTebSi Cawerili Semdegi
droebi: _ 440, 223, 309, 427, 463, 2371, 75, 315, 290, 356, 407, 399, 263, 417, 328, 377,
406, 275, 316, 391, 350, 422, 431, 382, 350, 371, 410, 295, 305, 327, 400, 227, 275, 340,
364, 279, 300, 412, 388, 296, 320, 342, 371, 258, 470, 496, 384, 439, 284, 351, 417.
a) am monacemebiT aageT dajgufebul sixSireTa ganawileba
procentebSi da dajgufebul dagrovil sixSireTa ganawileba
procentebSi. gamoiyenebT 14 intervali.
თავი III. მონაცემთა აღწერა: სიხშირეთა განაწილება და გრაფიკები 32
s 888999
ƒ 6677
t 555
0 ·
a) aageT nedli qulebis cxrili im studentebisTvis, romelTac 14-dan
19 saqmianoba gaixsenes.
b) romelia dasaxelebuli yvelaze maRali da dabali qulebi?
g) romelia yvelaze xSirad dasaxelebuli qula?
d) gamosaxeT qulebi histogramiT. gamoiyeneT intervali, romlis
sididea i=2.
e) foTlebiani Reros diagramasTan SedarebiT ra informacia ikargeba
qulebis histogramis saxiT gamosaxvis SemTxvevaSi?
6. pirvel TavSi iTqva, rom 25-54 wlis amerikeli qalebi, rogorc wesi, dReSi
4.4 saaTs (264 wT) televizorTan atareben. socialuri fsiqologiis
studentebis saklaso proeqtis farglebSi am asakis 100 qali gamoikiTxa,
romelTac sTxoves maT mier dRis manZilze televizorTan gatarebuli
saaTebis raodenobis Sefaseba. dasaxelebuli dro (wuTebSi) dajgufebul
sixSireTa Semdegi ganawilebis saxiTaa mocemuli:
intervali Tvlis Sedegi a) ra sididis (i) intervalia gamoyenebuli am
510-539 / cxrilSi?
480-509
b) ra iqneba 210-239 intervalis qveda da zeda
450-479 //
420-449 ///// realuri zRvari?
390-419 //////
g) gansazRvreT 210-239 intervalis Suawertili.
360-389 /////
330-359 ///////// d) am qulebisTvis aageT martiv sixSireTa
300-329 ////////
ganawileba da dagrovil sixSireTa
270-299 /////////
240-269 ////////// ganawileba.
210-239 /////////
e) ipoveT am ganawilebis 75-e procentili.
180-209 ///
150-179 /////// v) ipoveT procentiluri rangi televizorTan
120-149 //
gatarebuli 264 wuTisTvis
90-119 ////////
60-89 /////
7. gamajansaRebeli klubis 25 mepatronem
30-59 ///////
0-29 //// Seafasa, Tu dRis ganmavlobaSi ra dros
(wuTebiT) uTmobda TiToeuli maTgani
varjiSs. Sedegad dasaxelda Semdegi ricxvebi: _ 67, 73, 79, 78, 50, 80, 98, 88,
79, 71, 57, 81, 41, 65, 50, 71, 91, 75, 60, 79, 79, 71, 65, 85 da 64.
a) am qulebisTvis i=5 intervalis gamoyenebiT aageT fardobiTi
sixSireebisa da dagrovili fardobiTi sixSireebis ganawilebebi.
ra iqneba pirveli intervalis qveda dadgenili sazRvari? ratom?
b) ra formisaa es ganawileba?
g) ipoveT 78 wuTis procentiluri rangi.
თავი III. მონაცემთა აღწერა: სიხშირეთა განაწილება და გრაფიკები 35
moda
mediana
medianis gamoTvla kenti raodenobis monacemebiT:
monacemebi ar aris dajgufebuli
medianis gamoTvla luwi raodenobis monacemebiT:
monacemebi ar aris dajgufebuli
medianis gamoTvla procentilis formuliT
medianis Tvisebebi
SerCevis saSualo
SerCevis saSualos gamoTvla
SerCevis saSualos Tvisebebi
SerCevis saSualos warmodgena samecniero statiebSi
populaciis saSualo
centraluri tendenciis sazomebis Sedareba
centraluri tendenciis sazomebis aRweriTi gamoyeneba
centraluri tendenciis sazomebis daskvniTi gamoyeneba
თავი IV. მონაცემთა აღწერა: ცენტრალური ტენდენციის საზომები 2
sixSireTa ganawileba da grafikebi did informacias gvaZlevs qulaTa
ganawilebis formisa da miRebuli qulebis diapazonis Sesaxeb; Tumca, xSirad
mecnierebs sWirdebaT, rom qulaTa ganawileba mxolod erTi ricxviT aRiweros. am
ricxvebs aRweriTi statistikebi ewodebaT, radgan isini nedl monacemebs erTi
ricxviT aRweren. Cveulebisamebr, gamoiyeneba ori tipis aRweriTi statistikebi: _
erTni, romelTac centraluri tendenciis sazomebs uwodeben, aRweren miRebul
tipur qulas; meoreni ki, romelTac gafantvis sazomebs uwodeben, miuTiTeben
tipuri qulis irgvliv cvalebadobisa da gafantvis zomaze.
aRweriT statistikebs ori funqcia aqvT: _ (1) SerCevaSi miRebuli qulebis
aRwera; (2) SerCevis monacemebze dayrdnobiT populaciis maxasiaTeblebis Sefaseba
anu maT Sesaxeb daskvnebis gakeTeba. magaliTad, me-3 TavSi xsenebuli mkvlevari
SeiZleba dainteresebuli iyos Tavisi kolejis studentTa populaciaSi
gamocdebTan dakavSirebuli SfoTvis tipuri donis SefasebiT. misi Sefaseba
dafuZnebuli iqneba 100 gogonasgan Semdgari SerCevis qulebisgan miRebul
aRweriT statistikaze.
winamdebare Tavi Seexeba centraluri tendenciis sazomebis aRweriT
gamoyenebas. cvalebadobis sazomebi da aRweriTi statistikebis gamoyeneba
populaciis maxasiaTeblebis Sesaxeb daskvnebis gakeTebisas ganxilulia me-5 da me-
7 TavebSi.
moda
moda aris qula, romelic yvelaze xSirad gvxvdeba qulaTa ganawilebaSi. moda
moiZebneba martivi, daujgufebeli sixSireebis ganawilebis gadasinjviT da imis
dafiqsirebiT, Tu romeli qula gvxvdeba yvelaze xSirad. magaliTad, cxrilSi N3-
2 yvelaze xSirad (xuTjer) gvxvdeba qula 59. Sesabamisad, am ganawilebis modaa 59.
თავი IV. მონაცემთა აღწერა: ცენტრალური ტენდენციის საზომები 3
vinaidan qulaTa am erTobliobaSi mxolod erTi modaa, am ganawilebas
unimodaluri ewodeba. qulaTa ganawileba SeiZleba iyos bimodaluri (anu hqondes
ori moda), an multimodaluri (anu hqondes orze meti moda). SegaxsenebT, rom
sixSireTa ganawilebis formis aRweris erT-erTi gza modalobas efuZneba.
unimodaluri da bimodaluri ganawilebebi mocemulia suraTze N3.8.
miuxedavad imisa, rom moda advilad gamoiTvleba martivi, daujgufebeli
sixSireebis ganawilebidan, bihevioristul mecnierul kvlevaSi is iSviaTad
gamoiyeneba centraluri tendenciis sazomad. Tu ganawilebaSi erTze meti modaa,
romeli maTgani iqneba yvelaze tipuri qula? amrigad, modam SeiZleba ver
uzrunvelyos ganawilebis aRsawerad sakmarisi erTi tipuri qula.
modis iSviaTad gamoyenebis meore mizezi isaa, rom erTi qulis cvlilebamac ki
SeiZleba mniSvnelovnad Secvalos ganawilebis moda. magaliTad, davuSvaT, rom
cdis pirebs mieciT xanmokle mexsierebis testi da sTxoveT 10-cifriani
mwkrividan SeZlebisdagvarad meti cifris gameoreba. vTqvaT, 6 cdis pirisgan
miiReT cifrebis Semdegi raodenoba:
cdis cifrebis
pirebi raodenoba
1 5
2 6
3 7
4 7
5 8
6 9
am ganawilebis modaa 7, radgan orma cdis pirma gaimeora 7 cifri. davuSvaT,
meoTxe cdis pirma 7-is nacvlad gaimeora 5 cifri. axla ganawilebis moda 7-is
nacvlad aris 5. mxolod erTi qulis cvlilebam mniSvnelovnad Secvala modac.
axla davuSvaT, rom mesame cdis pirma 7-is nacvlad gaixsena 10 cifri. am
SemTxvevaSi ganawilebas ar eqneba moda, TiToeuli qula gveqneba toli
raodenobiT. vinaidan moda ase Zalian aris damokidebuli mxolod ramdenime
qulaze, is ar aris centraluri tendenciis stabiluri sazomi.
mediana
magaliTi N4-1
medianis moZebna
amocana
realuri samyaros vizualuri aRqmis zogierT kvlevaSi cdis pirs eZleva
suraTi, romelzec gamosaxulia raime scena, da Semdeg moeTxoveba, rom gaixsenos
am suraTis detalebi. davuSvaT, aseTi Tanmimdevrobis cda CaatareT 18 cdis
pirTan da TiToeulma maTganma gaixsena Semdegi raodenobis detalebi: _ 7, 3, 7, 9,
6, 10, 14, 3, 6, 9, 14, 9, 8, 5, 4, 6, 9 da 13. ipoveT mediana.
amoxsna
ganawileba Sedgeba Tvrameti qulisgan, amitom mediana iqneba qula, romlis
zemoT da qvemoT moTavsebulia cxra qula. Sesabamisad, rodesac qulebi
dalagebulia sixSireTa ganawilebaSi (rogorc mocemulia qvemoT), mediana
mdebareobs mecxre da meaTe qulebs Soris.
mecxre qulaa 7, xolo meaTe _ 8, amitom mediana iqneba 7-sa da 8-s Soris anu
7.5.
თავი IV. მონაცემთა აღწერა: ცენტრალური ტენდენციის საზომები 5
qula ƒ
14 2
13 1
12 0
11 0
10 1 9 qula
9 4
8 1
7.5 = mediana
7 2
6 3
5 1
4 1
9 qula
3 2
2 0
1 0
0 0
.50( N ) − cf L
mediana = Mdn = X .50 = X L + i
fi
sadac X .50 = mediana, romlis gamoTvlac gvsurs.
X L = 50-e procentilis Semcveli intervalis qveda realuri sazRvari.
N = ganawilebaSi qulaTa saerTo raodenoba.
cƒ L = medianis Semcveli intervalis qveda realur sazRvramde qulebis
dagrovili sixSire.
ƒ i = medianis Semcvel intervalSi Semaval qulaTa sixSire.
i = intervalis sigrZe.
medianis Tvisebebi
SerCevis saSualo
centraluri tendenciis yvelaze cnobili
SerCevis saSualo ( X ) (Sample mean):
sazomia SerCevis saSualo, romelsac xSirad
_ miRebul qulaTa jami gayofili
qulaTa mTlian raodenobaze.
saSualo ariTmetikuls, an ubralod
saSualos uwodeben. SerCevis saSualo aris
miRebul qulaTa jami gayofili qulaTa mTlian raodenobaze. statistikuri
simboloebiT es ase gamoiTqmis:
N
∑X i
SerCevis saSualo = X = i =1
N
sadac X aris saSualo.
X=
∑X
N
∑ X = 34 + 35 + 37 + 38 + 44 + 40 = 228
qulaTa raodenoba N udris 6-s. qulaTa saSualos gamosaTvlelad miRebul
jams anu 228-s vyofT 6-ze, anu
X=
∑X =
228
= 38.0
N 6
gamocdebTan dakavSirebuli SfoTvis kiTxvarSi miRebuli 100 qulisTvis,
romelic mocemulia cxrilSi N3-3, saSualo gamoiTvleba 100 qulis SekrebiTa da
miRebuli jamis 100-ze gayofiT. formulis saxiT:
42 + 28 + 37 + ... + 29 + 40 + 37 4164
X= = = 41.64 = 41.6
100 100
magaliTi N4-2
saSualos gamoTvla
amocana
davuSvaT, magaliTSi N4-1 ganxilul suraTis gaxsenebis davalebaSi miiReT
Semdegi 18 qula: _ 7, 3, 7, 9, 6, 10, 14, 3, 6, 9, 14, 9, 8, 5, 4, 6, 9 da 13. gamoTvaleT am
qulebis saSualo.
saWiro statistika: X =
∑X
N
amoxsna
7 + 3 + 7 + 9 + 6 + 10 + 14 + 3 + 6 + 9 + 14 + 9 + 8 + 5 + 4 + 6 + 9 + 13 = 142
Sekrebil qulaTa raodenobaa N, Cvens magaliTSi N udris 18-s. Sesabamisad,
gveqneba:
X=
∑X =
142
= 7.89 = 7.9
N 18
თავი IV. მონაცემთა აღწერა: ცენტრალური ტენდენციის საზომები 9
SerCevis saSualos Tvisebebi
∑ (X − X ) = 0
es gamosaxuleba gviCvenebs, rom ganawilebaSi Semaval TiToeul qulas
gamovakeliT saSualo, Semdeg SevkribeT miRebuli sxvaobebi da Sedegad miviReT
nuli. cxrilSi N4-4 mocemulia es mimarTeba: am cxrilis (a) svetSi mocemulia
gamocdebTan dakavSirebuli SfoTvis kiTxvarSi miRebuli Svidi qula da maTi
saSualo 35.0; (b) svetSi mocemulia Semdegi moqmedeba: _ saSualos ricxviTi
mniSvneloba akldeba (a) svetSi mocemul TiToeul qulas da am svetSi miRebuli
∑ (X − X ) mxolod
Semavali TiTouli qulidan ganawilebis 2
toli iqneba, magram
saSulos gamoklebiT, TiToeuli sxvaobis
kvadratSi ayvaniTa da miRebuli sidideebis im SemTxvevaSi iqneba nulis toli,
SejamebiT. rodesac ganawilebaSi Semavali
∑ (X − X ) ar
2
fsiqologiuri asociaciis publikaciebis SemTxvevaSi iqneba nulis
saxelmZRvaneloSi (1994) miTiTebuli
toli. es sidide gamoTvlilia (g)
normebiT Sesrulebul naSromSi
svetSi, sadac TiToeul qulasa da
gamoiyeneba SerCevis saSualos aRsaniSnad.
თავი IV. მონაცემთა აღწერა: ცენტრალური ტენდენციის საზომები 10
∑ (X − X ) sidide
2
jamia 264. xSirad gamoiyeneba statistikur gamoTvlebSi da
kvadratebis jami = SS = ∑ X − X ( )
2
∑ (X − X ) )
2
kvadratebis jami (anu ufro naklebia, vidre nebismieri sxva
X X−X ( X − X )2
22 22-35 = -13 169
34 34-35 = -1 1
35 35-35 = 0 0
35 35-35 = 0 0
37 37-35 = +2 4
38 38-35 = +3 9
44 44-35 = +9 81
X 35.0 jami 0 264
populaciis saSualo
populaciis saSualo = µ =
∑X
N populacia
kvadratebis jami, ∑X , X .
2. davuSvaT, miiReT Semdegi qulebi: _ 97, 90, 86, 93, 76 da 86.
a) ipoveT maTi saSualo.
1
es meTodi gamoiyeneba laTinuri asoebiT (magaliTad, inglisurad an germanulad)
dawerili teqstis SemTxvevaSi; qarTulSi statistikuri simbolos xazgasma ar aris
saWiro (mTargmnelis SeniSvna).
თავი IV. მონაცემთა აღწერა: ცენტრალური ტენდენციის საზომები 12
∑ (X − X ) .
2
g) am qulebisTvis gamoTvaleT
saSualo saSualo
mediana mediana
Sejameba
∑X
saSualo sazomebi
unimodaluri ganawileba M
∑ (X − X )
2
μ (miu)
SerCevis saSualo
cvalebadobis sazomebi ∑ (dajameba)
kiTxvebi
1. rotonma da kelim (Rotton & Kelly, 1985) Seqmnes skala, romelsac mTvaris
efeqtis rwmenis skala uwodes. am skaliT xdeba imis Sefaseba, Tu
ramdenad swams adamians, rom savse mTvare gavlenas axdens qcevaze.
skalaze qulaTa diapazonia 9-dan 81-is CaTvliT. am skalaze individTa
erTi SerCevis saSualoa 37.9, xolo mediana _ 39. SeZlebT Tu ara am
informaciaze dayrdnobiT daaskvnaT qulaTa ganawilebis Sesaxeb: _
daaxloebiT rogoria is, simetriuli Tu asimetriuli? ratom?
2. aSS-is Census Bureau-is monacemebis mixedviT, 1992 wels mamrobiTi sqesis
advokatebisa da mosamarTleebis saSualo Semosavalma $94.757 Seadgina
maSin, roca maTi Semosavlis mediana $78,052 iyo. asimetriulia es
ganawileba? Tu fiqrobT, rom asimetriulia, maSin ra mimarTulebiT aris
asimetriuli? ratom?
3. eglim da meiersma (Egli & Meyers, 1984) video TamaSebis pavilionSi
gamokiTxes 151 mozardi. gamokiTxvis Sedegebma aCvena, rom individebis
mier kviris manZilze TamaSSi gatarebuli saSualo dro iyo 5.2 saaTi,
xolo mediana _ 2.5 saaTi kviraSi. asimetriulia Tu ara kviris manZilze
TamaSis saaTebis miRebuli ganawileba? Tu fiqrobT, rom asimetriulia,
maSin ra mimarTulebiT aris asimetriuli? ratom?
4. bihevioristul medicinaSi momuSave mkvlevrebs ainteresebdaT tkivilis
kontrolis fsiqologiuri meqanizmebi. cdis pirebSi tkivilis
usafrTxod gamosawvevad maT SeeZloT civi presoris amocanis gamoyeneba.
am amocanis erT-erTi forma gulisxmobs civ wyalSi xelis Cayofasa da
im drois dafiqsirebas, ramden xansac SeZlebs cdis piri xelis
gaCerebas wyalSi. davuSvaT, eqsperimetSi monawileobda 17 cdis piri,
romelTac xeli Cayofili hqondaT 40°F-ian (4°C) wyalSi da fiqsirdeboda
dro, ramden xansac aCerebda cdis piri xels wyalSi manam, sanam tkivili
gausaZlisi gaxdeboda. eqsperimentatorma cda oTxjer gaimeora da miiRo
qulaTa oTxi jgufi, romelic qvemoT aris mocemuli (qulebi
warmoadgens wamebiT gazomil dros):
5.
თავი IV. მონაცემთა აღწერა: ცენტრალური ტენდენციის საზომები 18
jgufi qulebi
1 35, 39, 38, 30, 37, 43, 30, 38, 41, 52, 25, 44, 33, 41, 38, 56, 37.
2 20, 28, 26, 29, 60, 21, 37, 30, 28, 57, 29, 25, 63, 26, 32, 30, 53.
3 45, 23, 57, 50, 47, 52, 20, 53, 50, 30, 52, 60, 52, 49, 52, 49, 53.
4 52, 23, 40, 60, 52, 21, 20, 52, 50, 23, 55, 26, 28, 53, 26, 49, 26.
gamocdebi
1 2 3 4 5
roberto 35 40 65 90 90
dimitriosi 10 50 65 80 85
kareni 56 56 67 78 98
cvalebadobis sazomebi
diapazoni
kvartilTSorisi gabnevis diapazoni da kvartilTSorisi
gabnevis diapazonis naxevari
cvalebadobis sazomebi SerCevis saSualos mimarT
dispersia
standartuli gadaxra
populaciis dispersiisa da standartuli gadaxris
Sefasebis gamosaTvleli formula
dispersiisa da standartuli gadaxris gamoTvla
kalkulatoris gamoyenebiT
simboloebisa da formulebis mimoxilva
dispersiisa da standartuli gadaxris interpretacia
rodis aris cvalebadoba didi
cvalebadobis sazomis warmodgena samecniero statiebSi
cvalebadobis sazomebis Sedareba
aRweriTi statistikis arCeva
gazomvis skala
sixSireTa ganawilebis forma
monacemebis Semdgomi analizi
თავი V. მონაცემთა აღწერა: ცვალებადობის საზომები 2
cvalebadoba gulisxmobs imas, Tu ramdenad gansxvavdebian qulebi
erTmaneTisgan da ganawilebis centraluri tendenciis sazomisgan. rac ufro
metad gansxvavdebian qulebi erTmaneTisgan, miT metad gansxavebulni iqnebian isini
centraluri tendenciis sazomisganac da ufro meti cvalebadoba iqneba
ganawilebaSi; da, piriqiT, rac ufro naklebad gansxvavdebian qulebi
erTmaneTisgan ganawilebaSi, miT naklebad gansxvavebulni iqnebian isini
centraluri tendenciis sazomisgan da miT naklebi cvalebadoba iqneba
ganawilebaSi. amrigad, centraluri tendenciis sazomi individTa SerCevisgan
miRebuli qulebis Sesaxeb informaciis mxolod nawils gvatyobinebs. mxolod am
sazomze dayrdnobiT ver vityviT, qulebi
cvalebadoba (Variability): _ ramdenad
farTod arian gafantulni, Tu mWirdod
gansxvavdebian qulebi erTmaneTisgan
arian Sejgufebulni centraluri tendenciis
da ganawilebis centraluri
tendenciis sazomisgan.
sazomis irgvliv. mxolod moda, mediana anda
saSualo ver gviCvenebs, Tu ramdenad didia
ganawilebaSi Semavali qulebis gafantuloba an cvalebadoba.
cvalebadobis cnebis sailustraciod, davuSvaT, rom mkvlevarma gazoma cxra
cdis pirisgan Semdgari sami SerCeva imis mixedviT, Tu ramden xans icinodnen
isini komiqsebis kiTxvisas. wamebiT gazomili qulebi mocemulia cxrilSi N5.1.
moda, mediana da saSualo TiToeuli jgufisTvis aris 41.0; magram cxadia, rom es
ganawilebebi Zalze gansxvavdeba erTmaneTisgan da centraluri tendenciis
sazomebi erTnairad kargad ver aRweren qulaTa
cxrili N5.1. sicilis
xangrZliobis qulebi (wamebiT) TiToeul jgufs. pirvel jgufSi TiToeuli qula
cxra cdis pirisgan Semdgari 41-is tolia; amrigad, am jgufSi ar aris
sami jgufisTvis. cvalebadoba. aqedan gamomdinare, centraluri
jgufi tendenciis TiToeuli sazomi srulyofilad
1 2 3 warmoadgens ganawilebaSi Semaval qulebs; magram
cvalebadobis sazomebi
cvalebadobis erT-erTi sazomi aRwers ganawilebaSi qulebis garkveuli
procentis Semcvel intervals. Cveulebisamebr, gamoiyeneba sami aseTi sazomi;
esenia: _ diapazoni, kvartilTSorisi gabnevis diapazoni da kvartilTSorisi
gabnevis diapazonis naxevari.
diapazoni
diapazonis Tvisebebi
diapazoni aRwers ganawilebis maqsimalur da minimalur qulebs. maqsimaluri da
minimaluri qulis nebismieri cvlileba gavlenas axdens diapazonze, maSinac ki,
Tu yvela sxva danarCeni qula ucvleli darCeba. amrigad, diapazoni cvalebadobis
SedarebiT arastabiluri sazomia. garda amisa, rac ufro didia SerCeva, miT metia
albaToba imisa, rom erTma eqstremalurma qulam gazardos diapazonis ricxviTi
mniSvneloba. diapazonis dadebiTi Tviseba isaa, rom martivad gamoiTvleba, magram
vinaidan aklia stabiluroba, xSirad ar gamoiyeneba cvalebadobis aRsawerad.
თავი V. მონაცემთა აღწერა: ცვალებადობის საზომები 4
kvartilTSorisi gabnevis diapazoni da kvartilTSorisi gabnevis
diapazonis naxevari
kvartilTSorisi gablevis X 75 _ X 25
diapazonis naxevari. X 75 -sa da X 25 -is mniSvnelobebi gamoiTvleba
me-3 TavSi mocemuli, ganawilebis konkretuli
procentilis gamosaTvleli formuliT.
kvartilTSorisi gabnevis diapazonis naxevari (SIQR) gamoiTvleba formuliT:
kvartilTSorisi gabnevis diapazonis naxevari = SIQR = IQR/2= (X 75 _ X 25 )/2
maSin, rodesac am qulaTa diapazonia 51. miuxedavad imisa, rom cxrilSi N3-3
mocemuli qulebis sruli diapazoni didia, SedarebiT mcirea qulaTa Sua 50%-is
diapazoni.
SIQR-iT aRiwereba medianis zemoT da qvemoT ganlagebul qulaTa 25%-is
diapazoni; Tumca, mxolod simetriuli ganawilebis SemTxvevaSi aRwers SIQR
medianis zemoT da qvemoT ganlagebul qulaTa zustad 25%-is diapazons.
magaliTad, cxrilSi N3.3 mocemuli gamocdebTan dakavSirebuli SfoTvis
kiTxvaris qulebiTvis SIQR aris 8/2 anu 4. es SIQR gviCvenebs, rom ganawilebaSi
qulaTa 50% ar aris medianaze daaxloebiT 4 quliT meti da daaxloebiT 4 quliT
naklebi. yuradReba miaqcieT, rom am winadadebaSi gamoyenebulia sityva
„daaxloebiT“. vinaidan gamocdebTan dakavSirebuli SfoTvis kiTxvaris qulebis
თავი V. მონაცემთა აღწერა: ცვალებადობის საზომები 5
sixSireTa ganawileba mcired asimetriulia, SIQR-Si ar Sedis medianis TiToeul
mxares moTavsebul qulaTa zustad 25%.
qula saSualos tolia, maSin X − X nulis toli iqneba; magram Tu qula ar aris
dispersia
∑ (X − X )
da am ganawilebis saSualos sxvaobebis 2
kvadratSi ayvaniT, miRebuli sidideebis SerCevis dispersia = S 2
=
dajamebiTa da miRebuli jamis gayofiT N
ganawilebaSi Semavali qulebis SerCevis dispersiis gamoTvlis es
raodenobaze. formula migviTiTebs, rom:
1. TiToeul qulas vaklebT
populaciis dispersia (Population variance,
σ2) _ populaciis yvela qulis gazomviT saSualos [anu (X − X ) ];
miRebuli dispersia. 2. TiToeuli miRebuli sxvaoba
∑ (X − X )
2
3. SevkrebT kvadratSi ayvanil sxvaobebs [anu ];
populaciis dispersia
∑ (X − µ )
2
populaciis dispersia = σ 2
=
N populacia
თავი V. მონაცემთა აღწერა: ცვალებადობის საზომები 7
sadac X _ populaciis calkeuli wevris qula;
µ _ populaciis qulaTa saSualo;
N populacia _ populaciaSi qulaTa saerTo raodenoba.
∑ (X − X )
2
∑ (X − X )
2
kvadratSi ayvanil sxvaobebis jams kvadratebis jami ewodeba da
standartuli gadaxra
∑ (X − X )
2
N
populaciis standartuli gadaxra
Tu N populaciis individTa
populaciis standartuli gadaxra (σ) _
kvadratuli fesvi populaciis dispersiidan.
raodenobas gamoxatavs da populaciis
saSualo µ cnobilia, maSin populaciis
populaciis standartuli gadaxris Sefaseba
standartuli gadaxra, romelic σ-iT
(Estimated populaation standard deviation) _
kvadratuli fesvi populaciis dispersiis
aRiniSneba, gamoisaxeba formuliT
Sefasebidan.
N populacia
.
N −1
kvadratebis jamis gamosaxulebis formulaSi Setanis SemTxvevaSi gveqneba
SS
s= .
N −1
populaciis standartuli gadaxris Sefasebis gamosaTvlelad:
∑ (X − X ) ];
2
3. SevkrebT kvadratSi ayvanil sxvaobebs [anu
magaliTi N5-1
amocana
ipoveT N5.1 cxrilidan meore jgufSi gaerTianebuli cxra cdis piris mier
miRebuli sicilis xangrZliobis qulebze dayrdnobiT populaciis dispersiisa da
standartuli gadaxris Sefaseba; gamoiyeneT s2-is ganmartebuli formula.
∑ (X − X ) / (N − 1) .
2
saWiro statistika: s 2 =
amoxsna
qvemoT mocemul cxrilSi warmodgenilia s2-isa da s-is gamoTvlisTvis
aucilebeli nabijebi. Tavdapirvelad viTvliT s2-s. formulaSi Casasmelad
∑ (X − X )
2
gvWirdeba kvadratebis jamis, SS-is anu gamoTvla. cxra qula mocemulia
∑ (X − X )
2
es jami aris anu SS, romelic warmoadgens s2-is formulis mricxvels.
bolo nabiji: _ SS gavyoT (N_1)-ze. vinaidan sul gamoviyeneT cxra qula anu N=9,
amitom N_1=8. Sesabamisad, s2=28/8=3.50. yuradReba miaqcieT, rom vinaidan TiToeuli
qulis gadaxra saSualodan kvadratSia ayvanili, s2 yovelTvis iqneba nuli an
dadebiTi ricxvi. uaryofiTi s2 gviCvenebs, rom gamoTvlaSi Secdoma davuSviT.
(a) (b) (g) (d) populaciis standartuli gadaxris Sefaseba s
X X (X − X ) (X − X ) 2 warmoadgens s2-idan kvadratul fesvs. amrigad,
s 2
=
∑X 2
− [(∑ X ) / N ]
2
N −1
populaciis dispersiis Sefaseba miiReba s2-idan kvadratuli fesvis amoRebiT,
anu
s= s = 2 ∑X 2
− [(∑ X ) / N ]
2
N −1
magaliTi N5-2
amocana
ipoveT cxrilidan N5.1 meore jgufis cxra cdis piris mier miRebuli sicilis
xangrZliobis qulebze dayrdnobiT populaciis dispersiisa da standartuli
gadaxris Sefaseba; gamoiyeneT s2-is gamosaTvleli formula.
(a) (b)
X X2
38 1,444
39 1,521
თავი V. მონაცემთა აღწერა: ცვალებადობის საზომები 11
40
41
1,600
1,681 saWiro statistika: s 2
=
∑X 2
− [(∑ X ) / N ]
2
41 1,681 N −1
41 1,681
42 1,764 amoxsna
43 1,849
44 1,936 qvemoT mocemul cxrilSi warmodgenilia s2-is gamoTvlis
jami 369 15,157 nabijebi. cxra qula mocemulia (a) svetSi. formulaSi
Casasmelad am qulebidan gvWirdeba ori sididis miReba; esaa yvela qulis jami
15,157 da mocemulia (b) svetis bolos. sul gamoyenebulia cxra qula anu N = 9,
xolo N _1 = 8.
es mniSvnelobebi CavsvaT formulaSi. miviRebT:
s2 =
[
15,157 − (369) / 9
2
]
9 −1
15,157 − (136,161 / 9 )
=
8
15,157 − 15,129
=
8
28
= = 3.50
8
s2-is am formulis gamoyenebiT igive 3.50 miviReT, rac _ N5-1 magaliTSi s2-is
kalkulatori ∑ X -is, ∑ X 2
-isa da N-is gamoTvlis saSualebasac iZleva, Tumca,
formulebi
dispersia, s
2
∑ (X − X )
2
∑X 2
− [(∑ X ) / N ]
2
SS
N −1 N −1
N −1
strandartuli
∑ (X − X )
2
∑X 2
− [(∑ X ) / N ]
2
SS
gadaxra, s= s 2
N −1 N −1 N −1
sidide, romliTac qulebi gansxvavdebian X -isgan, aris 1.87 wami, xolo mesame
jgufisTvis _ 13.44 wami. Tu X = 41 wams gamoviyenebT meore jgufSi Semavali
nebismieri qulis Sesaxeb winaswarmetyvelebisTvis, Cveni winaswarmetyvelebis
Secdoma daaxloebiT iqneba 1.87 wami, xolo mesame jgufisTvis aseTi
winaswarmetyvelebis Secdoma daaxloebiT 13.44 wams Seadgens.
s-is meore interpretacia gulisxobs qulebis aRweras imis mixedviT, Tu ramdeni
standartuli gadaxriT arian isini daSorebulni ganawilebis saSualosgan. bevr
ganawilebaSi qulaTa umravlesoba saSualosgan erTi standartuli gadaxris
farglebSia daSorebuli. magaliTad, cxrilSi N3-3 mocemuli gamocdebTan
dakavSirebuli SfoTvis kiTxvaris 100 qulis saSualoa 41.64, xolo am ganawilebis
X − 1s = 41.64 − 8.66 = 32.98 ) da, meore mxriv, erTi standartuli gadaxriT saSualos
თავი V. მონაცემთა აღწერა: ცვალებადობის საზომები 14
zemoT (anu X + 1s = 41.64 + 8.66 = 50.30 ). cxrilSi N3-3 mocemuli qulebis daTvliT
vnaxavT, rom am intervalSi 100-dan 79 qula xvdeba. Tu ganawilebas normaluri
forma aqvs (rogorc naCvenebia suraTze N3-7a), maSin standartuli gadaxris codna
ufro met informacias gvaZlevs ganawilebaSi Semavali qulebis Sesaxeb. s-is es
interpretacia ufro srulad aris ganxiluli me-6 TavSi.
garda amisa, yuradReba miaqcieT, rom qulebi SeiZleba aRiweros imaze
miTiTebiTac, Tu saSualodan ramdeni standartuli gadaxriT zemoT an qvemoT
mdebareoben isini. magaliTad, Tu qulaTa ganawilebis saSualoa 80 da
standartuli gadaxraa 6, maSin qula 86 mdebareobs saSualodan erTi
standartuli gadaxriT zemoT, xolo qula 74 _ erTi standartuli gadaxriT
qvemoT. standartuli gadaxris es gamoyeneba ufro srulad aris axsnili me-6
TavSi.
jgufi
kiTxulobdnen ukiTxavdaT
TviTon maswavlebeli
60 51
50 74
64 64
53 63
61 52
65 45
60 50
daaxloebiT simetriuli,
asimetriuli, unimodaluri
unimodaluri
centraluri centraluri
cvalebadobis cvalebadobis
gazomvis skala tendenciis tendenciis
sazomi sazomi
sazomi sazomi
rigis
Mdn SIQR Mdn SIQR
intervalebis an
X s Mdn SIQR
Sefardebis
gazomvis skala
saxeldebis skala
saxeldebis skalaze pasuxebi dalagebulia kategoriebSi da kategoriis
farglebSi yvela pasuxi gaigivebuli erTmaneTTan. Sesabamisad, Tvisebrivi
monacemebi, Cveulebriv, mxolod sixSireebis (anu jgufidan ramdeni individi
Sedis erT, an meore kategoriaSi) an procentebis terminebiT aRiwereba. amitom
saxeldebis skala ar aris mocemuli cxrilSi N5.4.
თავი V. მონაცემთა აღწერა: ცვალებადობის საზომები 18
rigis skala
rigis skalis monacemebisTvis mediana warmoadgens centraluri tendenciis
saukeTeso sazoms, ganurCevlad sixSireTa ganawilebis formisa, an imisa,
SemdgomSi Tu ra mizans isaxavs statistikuri analizi. rodesac centraluri
tendenciis sazomad gamoiyeneba mediana, maSin cvalebadobis sazomad, rogorc
wesi, gamoiyeneba diapazoni, kvartilTSorisi gabnevis diapazoni an
semikvartilTSorisi gabnevis diapazoni.
Sejameba
∑ (X − X )
2
• SerCevis dispersia S2 gamoiTvleba formuliT / N populacia .
∑ (X − X ) / (N − 1) .
2
diapazoni
SerCevis standartuli gadaxra σ2
cvalebadoba
kvadratebis jami
kvartilTSorisi gabnevis diapazoni interkvartiluri rangi (IQR)
SerCevis dispersia X 75
kiTxvebi
∑ (X − X )
2
T) misi mniSvneloba gamoiTvleba formuliT: /N .
∑ (X − X ) / (N − 1) .
2
i) misi mniSvneloba gamoiTvleba formuliT:
∑ (X − X )
2
k) misi mniSvneloba gamoiTvleba formuliT: /N .
∑ (X − X ) / (N − 1) .
2
l) misi mniSvneloba gamoiTvleba formuliT:
normaluri ganawileba
normaluri ganawileba da bihevioristuli mecnierebebi
normaluri ganawilebis Tvisebebi
normaluri ganawilebis qveS moTavsebuli farTobi
standartuli normaluri ganawileba
standartuli normaluri ganawilebis cxrilis gamoyeneba
z qulebis gamoyenebis magaliTi
albaToba
diskretuli albaTobis ganawilebis Tvisebebi
Teoriuli da empiriuli albaToba
standartuli normaluri ganawileba, rogorc albaTuri
ganawileba
standartuli qulebi
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 2
me-3-5 TavebSi SerCevidan miRebuli qulebis mowesrigebisa da aRweris sakiTxebze
visaubreT. axla ganvixiloT populaciebi da maTi maxasiaTeblebi; kerZod,
populaciis erT-erTi ganawileba _ normaluri ganawileba.Y pirvel TavSi
populacia ganvmarteT, rogorc saerTo maxasiaTeblis mqone adamianebis,
cxovelebis, sagnebisa Tu movlenebis sruli erToblioba. SerCeva aris
populaciidan arCeuli qvesimravle anu qvejgufi. me-3, me-4 da me-5 TavebSi
ganvixileT SerCevidan miRebuli qulebis mowesrigeba da aRwera sixSireTa
ganawilebisa da iseTi aRweriTi statistikebis gamoyenebiT rogoricaa mediana,
saSualo, kvartilTSorisi gabnevis diapazonis naxevari da standartuli gadaxra;
Tumca, rogorc wina TavebSi iTqva, populaciis qulebis aRwerac SesaZlebelia
saSualoTi da standartuli gadaxriT. vinaidan axla vambobT, rom vzomavT mTel
populacias, saSualos aRvniSnavT simboloTi μ (miu, berZnuli anbanis meoce aso),
xolo standartul gadaxras _ simboloTi σ (sigma, berZnuli anbanis meTvramete
aso). garda amisa, miRebul sidideebs axla ukve vuwodebT ara statistikebs,
aramed parametrebs.
normaluri ganawileba
bihevioristul mecnierebebSi populaciis erT-erT mniSvnelovan ganawilebas
warmoadgens normaluri ganawileba. normaluri ganawileba aris Teoriuli
maTematikuri ganawileba, romelic aRwers populaciis qulebis fardobiT
sixSireebs. normalurad ganawilebul qulaTa erTobliobis sixSireTa ganawileba
SeiZleba srulad aRiweros, Tu cnobilia ganawilebis saSualo (μ) da
standartuli gadaxra (σ). normaluri ganawileba, romlis μ = 70 da σ = 10,
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 3
normaluri ganawileba (Normal distribution): _ Teoriuli maTematikuri ganawileba, romelic
aRwers populaciis qulebis fardobiT sixSireebs.
fardobiTi sixSire
.40
.30
.20
.10
40 50 60 70 80 90 100
-3σ -2σ -1σ μ +1σ +2 +3σ
qulebi
simetriuloba
Teoriuli normaluri ganawileba simetriulia modis, medianisa da saSualos
mimarT; Sesabamisad, normalur ganawilebaSi moda, mediana da saSualo erTmaneTis
tolia.
asimptoturoba
yuradReba miaqcieT, rom suraTze N6.1 gamosaxuli normaluri ganawilebis
boloebi (kudebi) rac ufro daSorebulia μ-sgan, miT metad uaxlovdeba X RerZs
anu abscisas, Tumca, ganawileba asimptoturia, anu ramdenadac ar unda daSordes
μ-s, kudebi mainc ar Seexeba X RerZs.
uwyvetoba
normaluri ganawileba uwyvetia plius da minus usasrulobebs Soris
moTavsebuli yvela qulisTvis. es niSnavs, rom nebismieri ori qulisTvis
moiZebneba mesame qula, romelic maT Soris mdebareobs.
.1334 .1334
.0013 .1359 .1359 .0013
.0215 .0215
-3σ -2σ -1σ μ +1σ +2σ +3σ
.6826
.9544
.9974
intervalSi intervalSi
intervali Semaval qulaTa Semaval qulaTa
wili procenti
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 7
1
SemdgomSi mTel teqstSi „realurad miRebulis“ nacvlad SemoklebiT gamoiyeneba
„realuri“ (mTargmnelis SeniSvna).
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 9
gadaxriT zemoT mdebare qulaze, z = 0-dan z = +1-mde SualedSi xvdeba qulaTa 3413
nawili, anu igive raodenoba, rac μ-sa da (μ+1)-s Soris suraTze 6.2.
zrealuri =
(X − µ )
σ
115 − 100
=
15
15
= = +1.0
15
sawyisi 115 qulis gardaqmniT miRebuli standartuli normaluri qulaa +1.0.
z realuri = +1.0 niSnavs, rom sawyisi qula (anu 115) aris im normaluri ganawilebis
erTi standartuli gadaxriT saSualos (anu 100) zemoT, saidanac is aviReT.
qulis gadayvana standartuli ganawilebis z qulaSi gviCvenebs, Tu ramdeni
standartuli gadaxriT aris sawyisi qula (anu X) daSorebuli saSualosgan.
magaliTad, aRebuli 115 qula +1.0σ erTeuliT aris daSorebuli ganawilebis
saSualodan. ganvixiloT cxrilSi N6.2 mocemuli qulebi da maTi Sesabamisi
z realuri -is mniSvnelobebi. es qulebi miRebulia normaluri ganawilebidan, romlis
μ = 75 da σ =10. SeecadeT, gamoTvaloT zogierTi mocemuli qula. yuradReba
miaqcieT, rom z realuri -is mniSvneloba
105 +3.0
100 +2.5 nebismieri qulisTvis ubralod
95 +2.0
90 +1.5 warmoadgens imas, Tu standartuli
85 +1.0 gadaxris ramdeni erTeuliT aris
80 +0.5
75 0.0 daSorebuli qula standartuli
70 -0.5
65 -1.0 normaluri ganawilebis saSualosgan
60 -1.5 (romelic nulis tolia) zemoT an
55 -2.0
50 -2.5 qvemoT.
45 -3.0
zrealuri =
(X − µ )
σ
zrealuri =
( X − µ ) = 115 − 100 = +1.0
σ 15
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 11
z-is
mniSvneloba
0 +z 0 +z
-z
-z -z 0
0
yuradReba miaqcieT, rom vinaidan z-is mniSvneloba nedli 115 qulidan miiReba,
mas z realuri -s vuwodebT, z-is cxrilSi N6-3 mocemuli mniSvnelobisgan
gansasxvaveblad. saZiebeli qulis TvalsaCinod gamosaxvisTvis sasargebloa
standartuli normaluri ganawilebis daxazva da masze nedli qulebisa da am
qulebis Sesabamisi z qulebis miTiTeba. ganawilebis nedli qulebi da maTi
Sesabamisi z qulebi naCvenebia suraTze N6-4. amocanis amosaxsnelad saWiroa, rom
miviRoT ganawilebis farTobi z = _ ∞-dan z = +1.0-mde. ganawilebis qulaTa erTi
naxevari (anu 0.5000) z = 0-s qvemoT aris moTavsebuli. cxrilis N6.3 (b) sveti
gviCvenebs, rom ganawilebis qulaTa .3413 moTavsebulia z = 0-sa da z = +1.0-s Soris
(ix. suraTi N6.4, (g) RerZi). amrigad, amocanis pasuxia qulaTa z = _ ∞-dan z = 0-mde
moTavsebul wils (.5000) plius qulaTa z = 0-dan da z = +1.0-mde moTavsebuli wili
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 12
(.3413 a-1 cxrilis (b) svetidan), anu .8413. 115-is toli an masze nakleb qulaTa
wilia .8413 anu 84.13%.
magaliTi N6.1
amocana
qulaTa ra nawilia 88 qulis toli an masze meti?
amoxsna
88 qula unda gadaviyvanoT z realuri -Si. Semdeg cxrilis Na-1 gamoyenebiT
vipoviT z realuri -is tol an masze met qulaTa wils. z-is formulaSi CavsvaT
ricxviTi mniSvnelobebi:
88 − 80 8
zrealuri = = = +1.6 .
5 5
a-1 cxrilis (g) sveti gviCvenebs, rom standartuli normaluri ganawilebis z =
+1.6-is toli an masze meti farTobia .0548. aqedan gamomdinare, 88-is tol an masze
met qulaTa wili iqneba .0548 anu 5.48%. amrigad, populaciis yoveli 1000 qulidan
54.8 tolia an metia 88-ze.
amocana
ganxiluli ganawilebis qulaTa ra nawilia moTavsebuli 83-sa da 87-s Soris?
amoxsna
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 14
amocana
qulaTa ra nawilia moTavsebuli 65-sa da 74-s Soris?
amoxsna
es amocana wina amocanis msgavsad ixsneba. qulebi 65 da 74 unda gadaviyvanoT
z realuri qulebSi. Semdeg viTvliT standartuli normaluri ganawilebis farTobs
z realuri -is or mniSvnelobas Soris. ricxviTi mniSvnelobebis Casmis Semdeg
miviRebT:
65 − 80 − 15
z realuri 65-isTvis = = = −3.0 ;
5 5
74 − 80 − 6
z realuri 74-isTvis = = = −1.2 .
5 5
nedli qulebi da maTi Sesabamisi z realuri qulebi mocemulia suraTze N6.7. a-1
cxrilis (b) svetSi vnaxulobT, rom qulaTa .4987 moTavsebulia z = 0-sa da z = _3.0-
s Soris. z realuri = _1.2-isTvis qulaTa .3849 nawili moTavsebulia z = 0-sa da z =
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 15
amocana
qulaTa ra wili Seadgens ganawilebis Sua 80%-s?
amoxsna
amocanis amosaxsnelad a-1 cxrilSi unda vnaxoT (b) sveti, sadac
warmodgenilia saSualos orive mxares mdebare qulaTa .40 nawili anu 40%; am
qulebisTvis ganvsazRvravT z-is mniSvnelobas da Semdeg z-is formulis amoxsniT
viRebT X-is mniSvnelobebs. suraTze N6-8 naCvenebia qulaTa saZiebeli wilebi. z-is
sapovnelad, romelic moicavs z = 0-sa da mis mniSvnelobas Soris moTavsebul
qulaTa .40 wils, (b) svetSi veZebT .40-Tan yvelaze miaxloebul wils. es aris .3997,
romelic Seesabameba z = 1.28-s. amrigad, z = 0-sa da z = + 1.28-s Soris moTavsebuli
qulebis Sexvedris fardobiTi sixSirea .3997 da z = 0-sa da z = _ 1.28-s Soris
moTavsebuli qulebic igive fardobiTi sixSiriT (.3997) gvxvdeba. z = _ 1.28-sa da z =
+ 1.28-s Soris moTavsebuli qulebis saerTo raodenobaa .3997+.3997=.7994 anu
daaxloebiT .80. bolo nabijia X-is mniSvnelobebis gamoTvla, romlebic z = _ 1.28-
sa da z = + 1.28-s Seesabameba. am mniSvnelobebis gamosaTvlelad z-is, μ-sa da σ-s
ricxviTi mniSvnelobebi CavsvaT formulaSi z realuri =(X_μ)/σ da gamovTvaloT X-is
mniSvnelobebi.
z realuri = +(1.28)-isTvis
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 16
X − 80
+ 1.28 =
5
gantoleba amovxsnaT X-is mimarT
(+ 1.28)5 = X − 80
X = 5(1.28) + 80
= 6.4 + 80
= 86.4
z realuri = _1.28-isTvis
X − 80
− 1.28 =
5
gantoleba amovxsnaT X-is mimarT
(− 1.28)5 = X − 80
X = 5(− 1.28) + 80
= −6.4 + 80
= 73.6
Sesabamisad, qulaTa 80% moTavsebulia 73.6-sa da 86.4-s Soris.
albaToba
Cven ganvixileT normaluri ganawileba, rogorc fardobiT sixSireTa
Teoriuli ganawileba, Tumca, is, amavdroulad, uwyveti cvladis albaTur
ganawilebasac warmoadgens. es cnebebi statistikis mniSvnelovan komponents _
albaTobas _ ukavSirdeba; Tumca, saxelmZRvanelos Semdgom TavebSi albaTobis
mxolod yvelaze mniSvnelovani aspeqtebia warmodgenili. am qveTavSi gavecnobiT
albaTobis cnebas, romelic saWiroa albaTuri ganawilebis gagebisa da
albaTobis statistikaSi gamoyenebisaTvis.
yoveldRiur cxovrebaSi ganxorcielebuli qmedebebi albaTobis intuitur
wvdomas uzrunvelyofs. magaliTad, migiRiaT rodesme qvemoT ganxilul magaliTSi
aRwerilis msgavsi werili?
Tqven, albaT, mainc ityodiT, rom manqanaze fiqrs azri ar aqvs da isev
fotoaparatis arCeva sjobia. milioni monawilidan mxolod erTi moigebs manqanas
maSin, roca milionidan 999,845-s Sexvdeba fotoaparati. cxadia, rom, manqanasTan
SedarebiT, ufro metia fotoaparatis mogebis Sansi.
davuSvaT, gekiTxebian, Tu ras udris albaToba imisa, rom televizori moigoT.
mosalodnelia, rom daaxloebiT ase upasuxebT: _ „34 Sansi milionidan“.
faqtobrivad, Tqven am pasuxiT miuTiTeT, rom konkretuli prizis mogebis
albaToba gamoiTvleba am prizis raodenobis gayofiT mosageb prizTa saerTo
raodenobaze, anu
p (xdomiloba ) =
populaciaSi xdomilobis xelSemwyob SemTxvevaTa raodenoba
populaciaSi SesaZlo xdomilobaTa saerTo raodenoba
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 20
albaToba
.7
.4
.3
.2
.1
.077 banqos dastidan valetis amoRebis albaToba (p=4/52=.077).
.000000005 totalizatorSi mogebis miaxloebiTi albaToba.3
0
1 1980 Commissioners Standard Ordinary (CSO) Mortality Table (The Wizards, 1989).
2
The Way, 1985.
3
Artis, 1993
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 23
p( X ≥ 45) = .28.
es albaToba N3.4 cxrilidanac SeiZleba miviRoT: _ 45-is toli anda masze meti
qulebisTvis v svetSi mocemuli fardobiTi sixSireebis SekrebiT (anu
.15+.05+.03+.02+.01+.02=.28).
es magaliTi gviCvenebs, rom Tu ori an meti Sedegi urTierTgamomricxavia,
maSin erT-erTi SedegiT xdomilobis ganxorcielebis albaToba TiToeuli Sedegis
albaTobebis dajamebiT gamoiTvleba. albaTobis terminebiT Tu vityviT, Tu A da
B albaTuri ganawilebidan aRebuli ori urTierTgamomricxavi Sedegia, maSin
erTis an meoris ganxorcielebis albaToba A-s ganxorcielebis albaTobisa da B-s
ganxorcielebis albaTobis jamis tolia, anu:
p( AanB ) = p( A) + p( B ).
es damokidebuleba cnobilia, rogorc aditiurobis wesi (anu damatebis,
Sevsebis) urTierTgamomricxavi Sedegebis albaTobisTvis.
am formulis gamoyenebis kidev erTi magaliTi: _ davuSvaT, isev SemTxveviTad
virCevT gamocdasTan dakavSirebuli SfoTvis kiTxvarSi miRebul erT qulas da
gvainteresebs, ramdenia albaToba imisa, rom moTavsebuli iqneba 20-sa da 24-s, an
70-sa da 74-s Soris. cxrilSi N3.4 mocemuli sixSireTa ganawilebis gamoyenebiT
vnaxavT, rom 20-sa da 24-s Soris, an 70-sa da 74-s Soris SemTxveviT qulis arCevis
albaToba 20-24 intervalSi moTavsebuli qulebis fardobiTi sixSirisa (anu .01-is)
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 24
magaliTi N6.2
amocana
ras udris albaToba imisa, rom mocemul ganawilebaSi Semavali qula 88-is
toli an masze meti iqneba?
amoxsna
88 qula unda gadaviyvanoT z realuri -Si. Semdeg a-1 cxrilis gamoyenebiT vipoviT
qulaTa wils, romelic tolia an metia z realuri -ze. es wili warmoadgens saZiebel
albaTobas. z realuri -is formulaSi ricxviTi mniSvnelobebis Setanis Semdeg
miviRebT:
88 − 80 8
zrealuri = = = +1.6 .
5 5
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 27
amocana
ras udris albaToba imisa, rom mocemul ganawilebaSi Semavali qula
moTavsebuli iqneba 83-sa da 87-s Soris?
amoxsna
orive qula _ 83 da 87 unda gadaviyvanoT z realuri qulebSi. Semdeg vpoulobT
standartuli normaluri ganawilebis qveS farTobs z realuri -is or mniSvnelobas
Soris (ix. suraTi N6.6). ricxviTi mniSvnelobebis Setanis Semdeg miviRebT:
83 − 80 3
z realuri 83-isTvis = = = +0.6 ;
5 5
87 − 80 7
z realuri 87-isTvis = = = +1.4 .
5 5
cxrilis Na-1 (b) svetidan vxedavT, rom z realuri = +0.6-isTvis z = 0-sa da z =
+0.6-s Soris intervalSi moTavsebul qulaTa wilia .2257. z realuri = +1.4-isTvis z =
0-sa da z = +0.6-s Soris intervalSi moTavsebul qulaTa wilia .4192. ganawilebis
farTobi z-is am or mniSvnelobas Soris gvaZlevs 83-sa 87-s Soris moTavsebul
qulaTa wils. am farTobis misaRebad .4192-s vaklebT .2257-s da viRebT .1935-s.
miRebuli wili warmoadgens saZiebel albaTobas. amrigad, 83-sa da 87-s Soris
intervalSi qulis moxvedris albaTobaa .1935; albaTobis terminebiT,
p(83≤X≤87)=.1935.
amocana
ras udris albaToba imisa, rom mocemul ganawilebaSi Semavali qula
moTavsebuli iqneba 65-sa da 74-s Soris?
amoxsna
orive qula _ 65 da 74 unda gadaviyvanoT z realuri qulebSi. Semdeg vpoulobT
standartuli normaluri ganawilebis farTobs z realuri -is or mniSvnelobas Soris
(ix. suraTi N6.7). ricxviTi mniSvnelobebis Setanis Semdeg miviRebT:
65 − 80 − 15
z realuri 65-isTvis = = = −3.0 ;
5 5
74 − 80 − 6
z realuri 74-isTvis = = = −1.2 .
5 5
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 28
standartuli qulebi
თავი VI. ნორმალური განაწილება, ალბათობა და სტანდარტული ქულები 29
X −µ
z= .
σ
X −X
z= ,
S
∑ (X − X )
2
S= .
N
X − X 91 − 72.0 19.0
zrealuri = = = = +1.34
S 14.2 14.2
Sejameba
X −X
z= .
S
es formula qulas gardaqmnis ricxvad, romelic gviCvenebs, Tu ramdeni
standartuli gadaxriT aris is daSorebuli saSualosgan. am dros ar
icvleba nedli qulebis ganawilebis forma.
lebis albaToba s z
μ X z realuri
σ
kiTxvebi
literatura istoria
Tqveni qula 88 70
klasis saSualo 83 65
klasis S 6 5
11. qvemoT mocemulia aSS-Si 1998 wel amerikeli qmrebis asakis sixSireTa
ganawileba (U.S. Census Bureau, 1998, marti).
mniSvnelobaze
s X -is gamoyeneba
Caunacvlebeli Sefaseba
Zalmosili Sefaseba
SerCevis moculoba, miT meti qulaa CarTuli X -is gamoTvlaSi da, Sesabamisad,
aRebas, romelic moicavs mTel sakvlev populacias, maSin X igive iqneba, rac μ
da, aqedan gamomdinare, Sefasebisas ar gveqneba Secdoma.
Sefasebis sizuste
gamoTvlaa. nebismieri Sefasebisas SeuZlebelia, rom X zustad μ-s toli iyos. is,
თავი VII. სტატისტიკის გამოყენება დასკვნისა და შეფასებისთვის 4
SerCevis meTodi
populaciidan aRebuli nebismieri SerCeva garkveul azrs gviqmnis am
populaciis maxasiaTeblebis Sesaxeb. faqtobrivad, informaciis uqonlobis
SerCevis moculoba
Zalmosili Sefasebis ganxilvisas aRvniSneT, rom rac ufro didia SerCeva, miT
metia albaToba imisa, rom SerCevis saSualo ufro axlos iyos populaciis
saSualos mniSvnelobasTan. amrigad, Zalmosili Sefasebisas SerCevis moculoba
miRebuli Sefasebis sizustes ukavSirdeba.
araSemTxveviTi SerCeva
rogorc vnaxeT, SerCevis meTodi gadamwyvetia imisaTvis, Tu ramdenad iqneba
SerCeva populaciis reprezentaciuli; Tumca, sazogadoebrivi azris mraval
gamokiTxvaSi araSemTxveviTi SerCevebi gamoiyeneba. xanmokle komunikaciebis
epoqaSi, rogorc Cans, mravali Cvengani dainteresebulia imiT, Tu ras fiqroben
adamianebi ama Tu im sakiTxis Sesaxeb. am interesis dasakmayofileblad xanmokle
gamokiTxvebis sruliad axali industria Seiqmna. gazeTebi da televiziebi
mimdinare dRis aqtualur Temebze mokle satelefono gamokiTxvebs gvTavazoben.
TiToeuli aseTi gamokiTxviT informacia SerCevidan _ anu im adamianebisgan,
romlebic gamokiTxvaSi monawileoben _ grovdeba, magram ramdenad gamosadegia
aseTi gamokiTxvebi im populaciis Sesaxeb daskvnebis gasakeTeblad, romlidanac
es SerCevaa aRebuli? samwuxarod, arc ise gamosadegia ramdenime mosazrebis gamo.
pirveli sirTule isaa, rom populacia zustad unda iqnes gansazRvruli.
gavixsenoT pirveli Tavidan, rom populacia saerTo maxasiaTeblis mqone
adamianTa, cxovelTa, saganTa an movlenaTa sruli erTobliobaa. SerCevis
mixedviT populaciaze daskvnis gasakeTeblad aucileblad unda vicodeT, Tu ra
saerTo maxasiaTebeli aqvs mocemul populacias, raTa davrwmundeT, rom SerCevis
yvela wevrs aqvs es maxasiaTebeli. meore: _ SerCeva populaciis reprezentaciuli
unda iyos, rac SerCevis sistematuri procesis ganxorcielebas gulisxmobs. arc
erTi es moTxovna ar sruldeba, rodesac individebi TviTon iReben gazeTsa Tu
televiziaSi darekvis an internetiT azris gamoTqmis gadawyvetilebas. magaliTad,
erT-erT internet-gamokiTxvaSi amerikis moqalaqeebs ekiTxebodnen, Tu ramdenad
Sors apirebdnen samogzaurod wasvlas Svebulebis dros; azris gamoTqma
paraskevobiT an dasvenebis dReebSi iyo SesaZlebeli. gamokiTxvaSi daaxloebiT
20,000 adamianma miiRo monawileoba, romelTagan 78% miuTiTebda, rom ar hqondaT
dagegmili, Tu rogor gaatarebda Svebulebas. ramdenad SegviZlia, darwmunebulni
თავი VII. სტატისტიკის გამოყენება დასკვნისა და შეფასებისთვის 7
viyoT, rom es ricxvi realurad asaxavs amerikelTa Svebulebis dros samogzauro
gegmebs? samwuxarod, am gamokiTxvis SerCeva TviTSerCeulia da mxolod im
adamianebisgan Sedgeba, romlebic dainteresdnen pasuxis gacemiT. metic, vinaidan
bevri adamiani ukve wasuli iyo samogzaurod manamde, sanam gamokiTxva
Catardeboda, isini verafers upasuxebdnen Svebulebis samomavlo gegmebis Sesaxeb
dasmul SekiTxvas. amrigad, Cven ver ganvsazRvravT im populacias, romlidanac es
SerCevaa aRebuli; Sesabamisad, am SerCevidan populaciis Sesaxeb daskvnis gakeTeba
aramizanSewonilia. aseTi gamokiTxvebi mecnierulad gamousadegaria.
dispersia
( X − µ )2
σ2 = ∑ ,
N populacia
∑ (X − X )
2
s 2
= .
N −1
თავი VII. სტატისტიკის გამოყენება დასკვნისა და შეფასებისთვის 8
yuradReba miaqcieT, rom wiladis mniSvneli aris ara _ N, aramed _ (N_1).
rogorc me-5 TavSi vTqviT, SerCevis dispersia, romelic gamoiTvleba formuliT
∑ (X − X )
2
S 2
= ,
N
aris σ2-is Canacvlebuli Sefaseba. rogorc wesi, is bolomde ver (naklebad)
afasebs σ2-is mniSvnelobas. aqedan gamomdinare, Tu calke ar aRvniSneT, dispersiis
saxiT yovelTvis s2-s gamoviyenebT.
standartuli gadaxra
20
18
16
14
12
sixSire
10
0
7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21
qulaTa mniSvnelobebi
-3 σ X -2 σ X -1 σ X µX +1 σ X +2 σ X +3 σ X
saSualos SerCeviT
saSualos standartuli Secdoma, σX (Standard error of
ganawilebaSi SerCevis
the mean): _ saSualos SerCeviTi ganawilebis
saSualoebis cvalebadobis
standartuli gadaxra, romelic miiReba σ-as SerCevis
sidide aRiwereba SerCevis
moculobis kvadratul fesvTan SefardebiT.
saSualoebis mniSvnelobebiT
saSualos standartuli Secdomis Sefaseba, sX gamoTvlili standartuli
(Estimated standard error of the mean) _ s-is gamoyenebiT σ-as, gadaxriT. am standartul
saSualos standatruli Secdomis Sefaseba. gadaxras saSualos
standartul Secdomas an ubralod standartul Secdomas uwodeben; amiT mas
nedli qulebis populaciiT gamoTvlili standartuli gadaxrisgan ganasxvaveben.
თავი VII. სტატისტიკის გამოყენება დასკვნისა და შეფასებისთვის 13
(anu 50-2=48) µ X + 1σ X -mde (anu 50+2=52), anu 48-dan 52-mde intervalSi; µ X − 2σ X -dan
(anu 50-4=46) µ X + 2σ X -mde (anu 50+4=54), anu 46-dan 54-mde intervali moicavs
X − µX
zrealuri = .
σX
am z qulis gamoyeneba SerCevis saSualos mimarT isevea SesaZlebeli, rogorc
calkeuli qulis mimarT (ix. Tavi 6). amis ilustracias warmoadgens magaliTi N7-1.
magaliTi N7.1
amocana
davuSvaT, gvaqvs qulaTa normalurad ganawilebuli populacia, romlis μ = 80
da σ = 12. Cven vgegmavT, rom am populaciidan aviRoT didi raodenobiT
SemTxveviTi SerCevebi, romelTa moculoba N = 16 da gamovTvaloT TiToeuli
SerCevis saSulo. SerCevaTa saSualoebis ra nawili iqneba 82-is toli an masze
meti?
amoxsna
am amocanis amosaxsnelad saWiroa aRvniSnoT, rom saSualos SerCeviTi
X − µX 82 − 80 2
zrealuri = = = = +.67 .
σX 3.0 3.0
.
SerCevebis saSualoebisa da z realuri -is mniSvnelobebi, rodesac SerCevis
saSualoa 82, mocemulia suraTze N7.4. a-1 cxrilis (g) sveti gviCvenebs, rom z =
+0.67-is zemoT mdebare farTobia .2514 (ix. suraTi N7.4, (g) RerZi). amrigad,
mosalodnelia, rom SerCevaTa saSualoebis .2514 nawili 82-is toli an masze meti
iyos. es daskvna albaTobis terminebiT ase Caiwereba:
(
p X ≥ 82 = .2514 )
warmoadgenen.
faqtorebi, romlebic gavlenas axdenen s X -is mniSvnelobaze
s X -is gamoyeneba
standartuli Secdoma saSualoebis SerCeviT ganawilebaSi SerCevis Secdomis
sididis gasazomad gamoiyeneba. Sesabamisad, sX SeiZleba gamoviyenoT imis
s X -is gamoyenebiT, detalurad aRvwerT X -iT μ-is Sefasebis sizustes; axla ki,
qvemoT ganxiluli sakiTxebis ganxilvis gasaioleblad, davuSvaT, rom CvenTvis
σ X cnobilia, Tumca, unda gvaxsovdes, rom praqtikaSi σ X ar aris cnobili da
sazomi
ganawilebis
miiReba saSualo gadaxra dispersia
tipi
nedli qulebi
∑ (X − X )
2
2. aris Tu ara S 2 = / N formuliT miRebuli S2-is mniSvneloba σ2-
is Caunacvlebeli Sefaseba? Tu ar aris, ratom?
∑ (X − X ) / (N − 1)
2
3. aris Tu ara s 2 = formuliT miRebuli s2-is mniSvneloba
∑ (X − X ) / (N − 1)
2
4. aris Tu ara s = formuliT miRebuli s-is mniSvneloba
Sesabamisad, Tu Cven aviRebT SerCevas, albaToba imisa, rom misi saSualo moxvdeba
µ X − 1σ X -sa da µ X + 1σ X -s Soris, aris .6826-is toli. yuradReba miaqcieT, rom
kiTxvaze pasuxis gasacemad Cven intervali µ X -is irgvliv (anu μ-is irgvliv,
da amitom mas X -iT vafasebT. davuSvaT, μ-s irgvliv intervalis asagebad igive
intervali moicavs X -s, aris .6826, maSin, marTebulia isic, rom albaToba imisa,
SemTxvevaSi es asea. axla davuSvaT, rom X 41.5-is nacvlad 44.0-is tolia, maSin
68%-iani ndobis intervali iqneba 42.0-dan (anu X − 1σ X = 44.0 − 2 = 42.0 ) 46.0-mde (anu
41.5 + 3.92 − dan 41.5 + 3.92 − mde anu 37.58 − dan 45.4 − mde .
99%-iani ndobis intervali iqneba:
41.5 + 2.58(2 ) − dan 41.5 + 2.58(2 ) − mde
rac udris
41.5 + 5.16 − dan 41.5 + 5.16 − mde anu 36.34 − dan 46.7 − mde .
am msjelobis erTma aspeqtma SeiZleba dagabnioT. Cven imitom vafasebT
populaciis parametrs μ-s, rom ar SegviZlia am parametris mniSvnelobis misaRebad
mTeli populaciis gazomva; Tumca, ndobis intervalebis agebisas σ X -is
gamosaTvlelad viyenebT meore parametrs σ-s. saidan unda vicodeT σ-is
mniSvneloba, Tu ar viciT μ? pasuxia: _ ar unda vicodeT. σ X unda SevafasoT s X -
magaliTi N7.2
amocana
populaciidan, romlis σ = 13.0 aviReT 30-quliani SerCeva. SerCevis saSualoa
71.0 μ-sTvis ipoveT 95%-iani ndobis intervali.
amoxsna
vpoulobT σ X -s da a-1 cxrilSi veZebT z-is mniSvnelobas, romelic
Sejameba
formuliT s X = s / N .
dispersia Caunacvlebeli σ2
martivi SeTxveviTi SerCeva Sefaseba
sX
ndobis intervali centraluri zRvariTi
s
ndobis sazRvrebi Teorema
s2
saSualos standartuli Zalmosili Sefaseba
Secdoma intervaluri Sefaseba X
μ
∑X populaciis saSualo. X aRniSnavs populaciaSi Semaval
N populacia calkeul qulas.
S2
∑ (X − X ) SerCevis dispersia. es dispersia ar aris populaciis
2
∑ (X − X )
S 2 SerCevis standartuli gadaxra. es standartuli gadaxra
SerCevis aRweriTi statistikaa, magram is ar gamoiyeneba
N
poulaciis standartuli gadaxris SefasebisTvis.
s2
∑ (X − X ) populaciis dispersiis Sefaseba. es dispersia
2
∑ (X − X )
s 2 populaciis standartuli gadaxris Sefaseba.
standartuli gadaxris es formula yvelaze xSirad
N −1
gamoiyeneba standartuli gadaxris gamosaTvlelad. Tu
gansakuTrebulad ar aris aRniSnuli, saxelmZRvanelos
teqstSi swored es standartuli gadaxraa gamoyenebuli.
∑ (X − X )
SS 2 kvadratebis jami.
σ2
∑ (X − µ ) populaciis dispersia. X aRniSnavs populaciaSi Semaval
2
σ
∑ (X − µ )
2 populaciis standartuli gadaxra. X aRniSnavs
populaciaSi Semaval calkeul qulas.
N populacia
kiTxvebi
statistika parametri
a) s μ
b) X σX
g) s2 σ
d) sX σ2
SerCeva N
a 4
b 9
g 16
d 25
თავი 7. სტატისტიკის გამოყენება დასკვნისა და შეფასებისთვის 28
e 100
TiToeuli SerCevisTvis
a) gamoTvaleT σ X .
parametruli kriteriumebi
araparametruli kriteriumebi
araparametrulia kriteriumebi, Tu
araparametruli kriteriumi (nonparametric test) _
statistikur kriteriums ewodeba araparametruli, hipoTezaSi ar aris gamoTqmuli
Tu hipoTezaSi ar aris gamoTqmuli varaudi varaudi populaciis parametris
populaciis parametris Sesaxeb. Sesaxeb. Cveulebriv, araparametruli
kriteriumebi ar akeTeben daSvebebs im populaciis monacemebis ganawilebis Sesaxeb,
romlidanac aris aRebuli SerCeva. am mizeziT, isini xSirad miekuTvnebian e.w.
ganawilebisagan Tavisufal kriteriumebs. araparametruli kriteriumebi xSirad
gamoiyeneba, roca parametruli kriteriumebisaTvis aucilebeli daSvebebi ar
Seesabameba monacemebs. parametruli kriteriumebis didi nawilisaTvis, magram ara
yvela kriteriumisaTvis, arsebobs alternatiuli araparametruli kriteriumebi igive
monacemebis gasaanalizeblad. ramdenime araparametruli kriteriumi warmodgenilia me-
13 TavSi. statistikuri hipoTezis Semowmebisas gamoyenebuli ZiriTadi cnebebis
umravlesoba erTnairia parametruli da araparametruli kriteriumisaTvis.
statistikuri hipoTezebi
statistikuri hipoTezis
statistikuri hipoTeza (statistical hypothesis) _
Semowmeba, iqneba is parametruli
debuleba populaciis parametris
Sesaxeb(parametruli kriteriumis Sesaxeb). Tu araparametruli, iwyeba
statistikuri hipoTezis
nulovani hipoTeza (null hypothesis) - aris im pirobis
Camoyalibeba, romelic mecniers populaciis
CamoyalibebiT. parametruli
alternatiuli hipoTeza
alternatiuli hipoTeza aris debuleba imis Sesaxeb, ra unda iyos WeSmariti, Tu
nulovani hipoTeza mcdaria. magaliTad, Tu H 0 : µ=42 sm ar aris WeSmariti, maSin
alternatiuli unda iyos, rom µ ar aris 42 sm-is toli. es alternatiuli hipoTeza
aRiniSneba H 1 -iT da iwereba Semdegnairad: H 1: µ ≠ 42 sm. es gamoiTqmis aseTnairad: `aS
erTi: miu ar aris 42 sm-is toli“.
σ 3 3
σX = = = = 0.6
N 25 5
H 0: µ=42 sm-is uaryofas, Tuki aRebuli SerCevis saSualo iqneboda 44 sm. X -is aseTi
mniSvneloba aris statistikurad iSviaTi xdomiloba, roca H 0 aris WeSmariti. magram
sanam gadavwyvetdeT sabolood ganvixiloT Tu ara H 0 rogorc WeSmariti hipoTeza,
Cven unda:
is da _ σ X =0.6-s mqone
-3σ X -2σ X -1σ X µX +1σ X +2σ X +3σ X
40.2 40.8 41.4 42.0 42.6 43.2 43.8 populaciidan.
X −µ
z=
σX
sadac:
X =SerCeviTi saSualo
µ= populaciis hipoTeturi saSualo
X − µ 44 − 42 2
z realuri = = = = +3.33
σX 0.6 0.6
z statistikuri sidide gansazRvrulia rogorc z realuri, radgan is miRebulia SerCevis
meti +3.33-ze aris 0.0004 (ix. g sveti cxrilSi #a-1 z=3.33-saTvis). Sesabamisad X =44 sm an
masze meti mniSvnelobis miRebis albaToba 25-is toli moculobis SerCevisaTvis aris
0.0004, Tu H 0: µ=42sm-is aris WeSmariti. sxva sityvebiT rom vTqvaT, Tu Cven SemTxeviT
SevarCevT 25-is toli moculobis 10000 SerCevas populaciidan, romlis µ=42 sm da
σ=3, maSin mosalodnelia, rom 10000 SerCevidan mxolod oTxs eqneboda SerCeviTi
saSualo 44-is toli an masze meti. amrigad, Tuki H 0: µ=42sm aris WeSmariti, iseTi
H 1. es gadawyvetileba SeiZleba mcdaric iyos. Cven SegveZlo migveRo X =44 sm, maSinac
ki, roca µ=42 sm-ia, magram es iqneboda naklebad mosalodneli xdomiloba.
davuSvaT, miviReT SerCeviTi saSualo, romelic 42.5 sm-is tolia, nacvlad 44 sm-
isa. aq z toli iqneba:
42.5 − 42 0.5
z realuri = = = +0.83
0.6 0.6
cxrili #a-1-is g svetSi vipoviT, rom albaToba imisa, rom z iqneba toli an meti
+0.83-ze aris 0.2033. amrigad, Tu H 0 aris WeSmariti da Cven aviRebT 10000 SerCevas,
romlis moculoba aris 25-is toli, amaTgan 2033-s eqneba X -is mniSvneloba 42.5-is
toli an masze meti. aris Tu ara 42.5 sm-is toli SerCeviTi saSualo statistikurad
iSviaTi xdomiloba, Tu H 0 : µ=42sm aris WeSmariti? ra gadawyvetilebas miiRebT am
SemTxvevaSi nulovani hipoTezis Sesaxeb? uaryofT H 0 : µ=42sm hipoTezas da miiRebT H 1 :
µ ≠ 42sm hipoTezas? Tu ver uaryofT H 0- s da amitom ar miiRebT H 1- s? imisaTvis rom
vupasuxoT am SekiTxvas, Cven unda ganvsazRvroT z realuris romeli mniSvneloba unda
miviCnioT statistikurad iSviaT Sedegad, UTuki H 0 aris WeSmariti . statistikuri
iSviaToba ganisazRvreba im mniSvnelovnobis donis dadgeniT, romelic iqneba
miRebuli.
-3 -2 -1 0 +1 +2 +3
z-is mniSvnelobebi
z=-1.96 z=+1.96
z-is kritikuli z-is kritikuli
mniSvneloba mniSvneloba
SerCeva, mZRolebis saSualo muxlqveSa simaRle aris ufro meti, vidre X =42 sm.
saukeTeso wertilovani Sefaseba am populacis saSualosaTvis aris SerCevis saSualo,
X =44.0. erT-erTi mizezi imisa, rom satvirTo manqanebis skamebi SeiZleba yofiliyo
arakomfortuli, isaa, rom zogierT qveyanaSi mZRolebis populacias ufro grZeli
muxlqveSa simaRle aqvs, vidre im skamebis simaRle, romelic maTTvis iyo Seqmnili.
SevajamoT, rogor unda miviRoT gadawyvetileba statistikuri hipoTezebis
Sesaxeb:
• Tu z realuri xvdeba uaryofis areSi, maSin uarvyofT H 0- s da viRebT H 1- s.
• Tu z realuri ar xvdeba uaryofis areSi, maSin H 0 -s ver uarvyofT da ar
viRebT H 1- s.
statistikurad mniSvnelovani gansxvaveba
statistikurad
statistikurad mniSvnelovania gansxvaveba, roca
mniSvnelovani gansxvaveba
kriteriumis statistikis realuri mniSvneloba xvdeba
(statistically significant difference)
_ kriteriumis statis-tikis
uaryofis areSi da uarvyofT H 0- s. z kriteriumisaTvis
z realuris miRebis albaToba naklebia an toli z realuris miRebis albaToba metia an toli 0.05,
0.05, an p<0.05. an p>0.05
H 0 uaryofilia. H 0 ar aris uaryofili
H 1 miRebulia. SerCevis saSualo aRebulia H 1 ar aris miRebuli
populaciidan, romlis saSualo gansxvavebulia
populaciis hipoTeturi saSualosagan.
X −µ
t=
sX
X −µ
t=
s/ N
sadac X = SerCevis saSualoa
µ= populaciis hipoTeturi saSualoa
s=
∑(X − X ) 2
N −1
s-is gamoTvla gulisxmobs SerCevis N moculobas. amitom t-s SerCeviTi ganawileba
icvleba SerCevis moculobasTan erTad, an ufro zustad rom vTqvaT, SerCevis
Tavisuflebis xarisxTan erTad.
Tavisuflebis xarisxi
Tavisuflebis xarisxi Tavisuflebis xarisxi (romlis abreviaturaa df)
(degrees of freedom):
qulaTa raodenoba, ganisazRvreba rogorc qulebis raodenoba, romelic
romelic Tavisufalia
cvalebadobis dros
Tavisufalia cvalebadobis dros statistikis
statistikis gamoTvlisas. moviyvanT ramdenime magaliTs imis ukeT
gamoTvlisas.
gasagebad, Tu ras niSnavs `qulebis raodenoba, romelic
Tavisufalia cvalebadobis dros” statistikis gamoTvlisas. davuSvaT, rom
Tqven gTxoves amoirCioT sami qula testSi. Tqven SeiZleba airCioT
nebismieri sami qula, vTqvaT, 75, 62 da 97. am davalebisas ar arsebobda raime
SezRudva qulebis arCevanSi; TiToeuli qula SeiZleba Tavisufali iyos
Tavisi cvalebadobis dros. Sesabamisad qulebis am simravlisaTvis
Tavisuflebis xarisxi df aris N=3. ganvixiloT meore davaleba, roca Tqven
gTxoven airCioT sami qula, magram iseTi, romelTa jami unda iyos 254.
davuSvaT Tqven airCieT 81 da 78, rogorc pirveli ori qula; maT SeiZleba
hqondeT nebismieri mniSvneloba, romelsac Tqven isurvebT. es ori qula
SeiZleba Tavisufali iyos Tavisi cvalebadobis dros. SeiZleba mesame qula
aseve Tavisuflad Seicvalos? ara. radgan sami qulis jami unda iyos 254,
mesame qula unda iyos 95; arc erTi sxva qulis SemTxvevaSi es jami ar
miiReba. amitom, Tu Tqven giTxres, rom qulaTa jami aris 254, ori qula
SeiZleba Tavisuflad Seicvalos, xolo mesame aris gansazRvruli im ori
qulis mniSvnelobiT, romlebic Tavisuflad SeiZleba Seicvalos da am sami
qulis jamiT. Sesabamisad, Tu Tqven iciT sami qulis jami, maSin arsebobs
N_1=3_1=2 Tavisuflebis xarisxi am sami qulisaTvis.
Tu gamoviyenebT am argumentacias SerCeviTi saSualos gamoTvlisas, X -s
aqvs N df. yvela qula qulaTa erTobliobaSi aris Tavisufali
s=
∑(X − X ) 2
N −1
davuSvaT, rom xuTidan oTx qulas aqvs Semdegi mniSvnelobebi: 13, 15, 13 da 12
da am xuTi qulis saSualo aris 13.4. Cven viciT, agreTve, rom ∑(X − X ) = 0
Tuki Cven gamovaklebT X am oTxi qulidan TiToeuls, maSin Cven miviRebT
(X − X )
13 _ 13.4= - 0.4
15 _ 13.4= +1.6
13 _ 13.4= - 0.4
12 _ 13.4= -1.4
jami = -0.6
am oTxi ( X − X ) sxvaobis jami tolia -0.6. roca mexuTe qula iqneba CarTuli
am erTobliobaSi, es jami toli iqneba nulis. amrigad, mexuTe qulam unda
mogvces ( X − X ) =+0.6, +0.6 rom davumatoT -0.6, jami toli iqneba nulis. Tuki
SS
s= .
df
momdevno TavebSi Cven vnaxavT, rom s-is es gamosaxuleba sakmaod xSirad
gamoiyeneba.
N-1 df, s X -s, agreTve, aqvs N-1 df. amrigad, erTi SerCevis t statistikis SerCeviTi
t SerCeviTi ganawileba
TiToeuli df-isaTvis arsebobs t-s sxvadasxva Teoriuli ganawileba. radgan
potenciurad qulaTa nebismieri raodenoba SeiZleba iyos miRebuli SerCevaSi,
df SeiZleba icvlebodes 1-dan usasrulobamde. rogorc potenciuri SerCeviTi
ganawilebis magaliTi, suraTi #8.4 gviCvenebs t ganawilebebs, roca df aris 2, 4,
da 60.
Tumca t ganawilebis forma icvleba Tavisuflebis xarisxis
cvalebadobasTan erTad, is normaluri ganawilebis msgavsia ramdenime aspeqtSi.
TiToeuli t ganawileba simetriuli da unimodaluria da aqvs saSualo,
romelic nulis tolia. ganvixiloT, ratom Cndeba es Tavisebureba. roca
nulovani hipoTeza, iseTi rogoricaa: H 0 :µ=populaciis saSualos raime
hipoTeturi mniSvnelobisa, WeSmaritia, t-s mosalodneli mniSvneloba iqneba
nuli, radgan ( X _µ)-s saSualo im SerCeviT ganawilebaSi, romelic iyo aRebuli
_
aseTi populaciidan iqneba nuli. magram, maSinac roca H 0 WeSmaritia, X − µ -s
mniSvnelobebi Seicvleba nulis toli saSualos garSemo SerCevis Secdomis
_
gamo. ufro metic, mosalodnelia, rom X iqneba µ-ze meti, TiTqmis iseve xSirad,
rogorc, is iqneba µ-ze naklebi. mosalodnelia, rom, roca nulovani hipoTeza
_
WeSmaritia, X−µ mniSvnelobebi iseve xSirad iqneba dadebiTi, rogorc
uaryofiTi. amrigad, t-s mosalodneli mniSvnelobebi simetriulad iqneba
ganlagebuli nulis toli saSualos garSemo.
Tavisuflebis xarisxis usasrulo raodenobisaTvis (Teoriuli da ara realuri
SesaZlebloba) t SerCeviTi ganawileba aris normaluri ganawilebis msgavsi.
yvela sxva t ganawilebebi arian ufro farTod gaSlilebi, vidre normaluri
ganawileba.
suraTi #8.4
t ganawilebis ormxrivi uaryofis are, roca df aris 29 da α=0.05. t realuri
mniSvneloba xvdeba uaryofis erT-erT areSi, rasac mivyevarT H 0 – is uaryofamde
da viRebT H 1 -s.
H0 uaryofa H0 miRebis H0 uaryofa
zona
uaryofis are uaryofis are
0.025 0.025
-3 -2 -1 0 +1 +2 +3
t-s mniSvneloba
t=-2.045 t=+2.045
t-s kritikuli t-s kritikuli
mniSvneloba mniSvneloba
t-s SerCeviTi ganawilebis uaryofis ori are, roca df aris 29, naCvenebia
suraTze #8.4. Tu df tolia 29-is da H 0 WeSmaritia, maSin albaToba imisa, rom t
iqneba toli an naklebi, vidre -2.045, aris 0.025 da albaToba imisa, rom t iqneba
toli an meti +2.045-ze isev 0.025-ia. t realuris nebismieri mniSvneloba, romelic
tolia an naklebia -2.045-ze, an tolia, an metia +2.045-ze xvdeba uaryofis areSi.
es Sedegi miiReba xdomilobaTa mxolod 5 procentis SemTxvevaSi, roca
nulovani hipoTeza WeSmaritia. mniSvnelobebi -2.045 da +2.045 miRebuli iyo t-s
SerCeviTi ganawilebis kritikul mniSvnelobaTa cxrilidan. am cxrilis
gamoyeneba SemdgomSi iqneba ganmartebuli.
navaraudevis sapirisipiro SedegSi (mag., Tu X aris ufro meti, vidre µ), maSin
zogierTi mkvlevari iyenebs calmxriv kriteriums. calmxriv anu mimarTulebis
mqone kriteriumSi uaryofis are, romelic SemosazRvrulia α-s sruli
mniSvnelobiT, ganlagebulia t ganawilebis im kudis mxareze, romelic
Seesatyviseba kvlevis hipoTeziT navaraudevi Sedegis mimarTulebas. t kritikuli
mniSvnelobebi calmxrivi kriteriumisaTvis 0.01 da 0.05 mniSvnelobaTa
doneebiT warmodgenilia, agreTve, cxrilSi #a-2. df=29-saTvis, calmxrivi
t kritikuli 0.05 mniSvnelovnobis doneze aris 1.699. calmxrivi uaryofis are, roca
t kritikuli =-1.699 naCvenebia suraTze #8.5, t ganawilebis marcxena kudze. es
uaryofis are am magaliTisaTvis Sesatyvisi iqneboda, Tu davuSvebdiT Semdeg
statistikur hipoTezebs:
H 0 : µ ≥42
H 1 : µ<42
suraTi aklia (Reject _ H 0 uaryofa, Do not reject _ H 0 miRebis zona, Rejection region -
uaryofis are, value of t_ t-s mniSvneloba, critical value of t _ t-s kritikuli
mniSvneloba)
suraTi # 8.5
t ganawilebis calmxrivi uaryofis are, roca df aris 29 da α=0.05. t realuris
mniSvneloba xvdeba uaryofis areSi, rasac mivyavarT H 0 – is uaryofamde da
viRebT H 1.
t realuris gamoTvla
s X = 26 = 26 ,
30 5.477
rac tolia 4.75. amis Sedegad,
X −µ
t realuri =
σX
83 − 95 − 12
= = = −2.526
4.75 4.75
roca df aris N-1=29 .
cxrili #8.3
erTi SerCevis t kriteriumis gamoyenebiT statistikuri hipoTezebis Semowmebis
Sesaxeb gadawyvetilebebisa da daskvnebis Sejameba. gamoyenebuli iyo 0.05
mniSvnelovnobis done.
Tu t realuri xvdeba Tu t realuri ar xvdeba
uaryofis areSi α=0.05-saTvis, maSin: uaryofis areSi α=0.05-saTvis, maSin:
t realuris miRebis albaToba naklebia an t realuris miRebis albaToba metia an
toli 0.05, an p≤0.05 toli 0.05, an p>0.05
H 0 aris uaryofili H 0 ar aris uaryofili
H 1 aris miRebuli. SerCevis saSualo H 1 ar aris miRebuli
aRebulia populaciidan, romlis
saSualo gansxvavebulia populaciis
hipoTeturi saSualosagan.
gansxvaveba X -sa da hipoTetur µ-s Soris gansxvaveba X -sa da hipoTetur µ-s
aris statistikurad mniSvnelovani 0.05 Soris aris statistikurad
doneze. aramniSvnelovani 0.05 doneze
miiReba gadawyvetileba imis Sesaxeb, rom miiReba gadawyvetileba imis Sesaxeb,
X -sa da hipoTetur µ-s Soris rom SerCevis Secdoma yvelaze
magaliTi #8-1
erTi SerCevis t kriteriumis gamoyeneba
amocana
fsiqologebma wamoayenes hipoTeza, rom zogierTi individi Sejibrebis dros
gaurbis did warmatebas, raTa Tavi aaridos misi Tanatolebis
kritikulobasa da jgufidan gariyvas (gandevnas). TviTSefasebis kiTxvari,
romelic zomavs warmatebisagan garidebas, SemuSavebuli iyo Ggudisa da
gudis mier (Good and Good, 1973). davuSvaT cnobilia, rom kolejis
damamTavrebeli klasis studenti gogonebisaTvis populaciis saSualo am
kiTxvaris mixedviT iyo 8.6 qula. qulebis diapazoni, romelic SeiZleboda
yofiliyo miRebuli am kiTxvaris mixedviT icvleboda 0 qulidan, rac
niSnavda warmatebisaTvis Tavis aridebis dabal motivacias, 28 qulamde, rac
niSnavda warmatebisaTvis Tavis aridebis maRal motivacias. konsultantma
moawyo konkurentuli situacia. man misca warmatebisaTvis Tavis aridebis
motivaciis sazomi skala kolejis damamTavrebeli klasis student 33
gogonas, vinc gaira es seminari da miiRo saSualo 8.1 da s=1.31. gansxvavdeba
Tu ara es X mniSvnelovnad µ=8.6-sagan 0.05 mniSvnelovnobis doneze?
gamoiyeneT ormxrivi kriteriumi.
daSvebebi:
1. individebi, romlebmac gamokiTxvaSi miiRes monawileoba, SemTxveviTad
iyvnen SerCeulebi kolejis damamTavrebeli klasis studenti gogonebis
populaciisagan;
2. warmatebis Tavidan aridebis motivaciis qulebi arian normalurad
ganawilebulni populaciis SerCevaSi.
1.31
sX =
33
1.31
=
5.745
= 0.228
X − µ 8.1 − 8.6 − 0.5
amitom, trealuri = = = = −2.193
sx 0.228 0.228
am Sedegebis prezentaciisas:
df α
a. 6 0.05
b. 17 0.01
g. 23 0.05
d. 32 0.05
e. 39 0.05
v. 75 0.01
z. 103 0.05
T. 256 0.05
davuSvaT, rom X toli iyo 44 sm, ase rom z realuri =+3.33. es z realuri aris
statistikurad mniSvnelovani 0.05 doneze da Cven uarvyofT H 0: µ =42 sm-s da
miviRebT H 1: µ ≠42sm-s. am SemTxvevaSi sworia miviRoT H 1, radgan H 1 amtkicebs,
rom µ aris garkveuli mniSvneloba, romelic gansxvadeba 42sm-sagan da X =44sm
gviCvenebs, rom µ marTlac aris garkveuli mniSvneloba, romelic gansxvavdeba
42sm-sagan. am SemTxvevaSi, SerCevis saSualo 44sm uzrunvelyofs µ-s saukeTeso
wertilovan Sefasebas mZRolebis im populaciisaTvis, saidanac iyo aRebuli
SerCeva.
swori daskvnebi statistikuri hipoTezebis Sesaxeb SeiZleba Semdegnairad
CamovayaliboT:
cxrili #8.4
Secdomebi da swori gadawyvetilebani statistikur gadawyvetilebebSi da
TiToeul SedegTan dakavSirebuli albaToba
Eeqsperimentatoris gadawyvetileba
H 0 -s ver uarvyofT H0 uaryofilia, H1
miRebulia
H 0 WeSmaritia swori gadawyvetileba: I gvaris Secdoma:
p=1-α p=α
WeSmariti situacia
populaciaSi
H 1 WeSmaritia II gvaris Secdoma: swori gadawyvetileba:
p=β p=1-β
26/√30, anu 4.75 wuTis. amrigad, 95-procentiani ndobis intervali µ-saTvis iqneba
83-(2.045)(4.75)-dan 83+(2.045)(4.75),
an Tu CavatarebT maTematikur gamoTvlebs, miviRebT ndobis intervals
83-9.7-dan 83+9.7 wuTamde,
rac 73.3-dan 92.7 wuTamde intervalis tolia. albaToba imisa, rom µ
moTavsebulia am intervalSi aris 0.95.
Tumca ndobis intervalebi ar aris farTod ganxiluli kvlevebSi, amJamad
mkvlevrebs urCeven xolme CarTon isini TavianT kvlevebSi. (Streiner, 1996; Wilkinson
da sxva, 1999). magaliTad, gvartnei-gibma (Gwartney-Gibb, 1986) Seiswavla wyvilebis
qorwinebamde Tanacxovreba saarqivo masalebis gamoyenebiT, romelic aRebuli
iyo qorwinebaze Tanxmobis ganacxadebidan, raTa mieRo demografiuli
informacia im wyvilebze, romlebic qorwinebamde erTad cxovrebdnen da
romlebic ar cxovrobdnen. misi kvlevis erT nawilSi, man warmoadgina
qorwinebis asakis saSualo maCvenebeli im mamakacebisaTvis da qalebisaTvis,
romlebic qorwinebamde Tanacxovrobdnen da imaTTvisac, vinc qorwinebamde ar
Tanacxovrobdnen. asakis saSualos Tan axlda 95-procentiani ndobis intervali
populaciis saSualosaTvis. rogorc magaliTi, gvartnei-gibma warmoadgina
Semdegi Sedegebi im qalebisaTvis, romlebic qorwinebamde Tanacxovrobdnen da
ar Tanacxovrobdnen da amasTanave ar iyvnen adre namyofi qorwinebaSi.
Qqorwinebamde Qqorwinebamde ar
Tanacxovrobdnen Tanacxovrobdnen
Qqorwinebis saSualo asaki 806 877
22.8 21.7
s 4.6 4.4
95-procentiani ndobis 22.48-dan 23.12-mde 21.41-dan 21.29-mde
intervali µ-saTvis
Sejameba
gamoiTvleba s X saSualebiT.
kiTxvebi
1. ra moTxovnebi unda daakmayofilos nebismierma statistikurma
hipoTezam?
2. ra daniSnulebas emsaxureba nulovani hipoTeza statistikur
kriteriumSi?
3. ra aris mniSvnelovnobis done?
4. ra aris kriteriumis statistikis kritikuli mniSvneloba?
44
5. ra gadawyvetileba miiReba H 0- sa da H 1- is mimarTebaSi, Tuki:
a. kriteriumis statistikis realuri mniSvneloba xvdeba uaryofis areSi?
b. kriteriumis statistikis realuri mniSvneloba ar xvdeba uaryofis
areSi?
6. Tqven gTxoves SeamowmoT, gansxvavdeba Tu ara SerCevis saSualo _ 73
mniSvnelovnad populaciis hipoTeturi saSualosagan, romelic tolia
75-s. ra gansazRvravs Tqvens arCevans _ gamoiyenebT z kriteriums, Tu
erTi SerCevis t kriteriums?
7. ra gadawyvetilebas miiRebT SerCevis saSualosa da populaciis
hipoTeturi saSualos mimarTebis Sesaxeb, Tuki:
a. z realuri xvdeba uaryofis areSi?
b. z realuri ar xvdeba uaryofis areSi?
8. z realuris TiToeuli mniSvnelobisaTvis gansazRvreT, moxvdeba Tu ara
z realuri ormxriv uaryofis areSi mniSvnelovnobis 0.01 doneze. Semdeg
miuTiTeT Tqveni gadawyvetilebis Sesaxeb H 0- isa da H 1- saTvis . gaxsovdeT,
rom Tqven an (1) H 0 -s ver uaryofT an unda uaryoT H 0 da, an (2) ar miiRoT,
an miiRoT H 1 . (a) z realuri = +3.71,
(b) z realuri = -2.6, (g) z realuri = +1.74, (d) z realuri =-3.05 , (e) z realuri = -1.96 ,
(v) z realuri = +2.58.
9. populaciis saSualo inteleqtis skalaze jgufisaTvis aris 100 da σ=16.
skolis konsultantma am skalaze Seafasa 17 aTi wlis bavSvi da miiRo
X =94.1. SeasruleT statistikuri Semowmeba am monacemebis gamoyenebiT,
raTa gansazRvroT, aris Tu ara gansxvaveba populaciis saSualosa da
SerCevis saSualos Soris statistikurad mniSvnelovani. gamoiyeneT 0.05
mniSvnelovnobis done da ormxrivi kriteriumi.
10. z kriteriumis Sedegebze dayrdnobiT daadgines, rom arsebobs
mniSvnelovani gansxvaveba SerCevis saSualosa da populaciis saSualos
Soris. axseniT, ras niSnavs statistikuri mniSvnelovnoba am SemTxvevaSi.
11. ra gadawyvetilebas miiRebT SerCevis saSualosa da populaciis
hipoTeturi saSualos mimarTebis Sesaxeb, Tuki:
a. t realuri xvdeba uaryofis areSi?
b. t realuri ar xvdeba uaryofis areSi?
45
12. t realuris TiToeuli mniSvnelobisaTvis gansazRvreT, moxvdeba Tu ara is
uaryofis areSi. CaTvaleT, rom α=0.01 da gamoiyeneT ormxrivi kriteriumi.
df t realuris TiToeuli mniSvnelobisaTvis mocemulia frCxilebSi.
a. t realuri (18) = +3.713
b. t realuri (7) = -3.015
g. t realuri (35) = +2.794
d. t realuri (44) = -3.0.58
e. t realuri (74) = -1.96
v. t realuri (15) = -2.368
13. dedebi, romelTac patara bavSvebi hyavT xSirad Civian, rom maT akliaT
Zili. davuSvaT, rom Tqven gazomeT im cxra dedis Zilis xangrZlivobis
maCveneblebi, romelTac hyavT wlamde bavSvebi da miiReT Semdegi monacemebi
(saaTebSi): 6.4, 7.5, 6.9, 7.3, 7.6, 7.1, 6.5, 7.7, 7.8.
a. gansxvavdeba Tu ara mniSvnelovnad am dedebis Zilis xangrZlivobis
saSualo populaciis hipoTeturi saSualosagan, romelic tolia 7.7 saaTisa
RameSi? gamoiyeneT ormxrivi kriteriumi da 0.05 mniSvnelovnobis done.
b. aRwereT Tqveni Sedegebi im nimuSis Sesabamisad, romelic naCvenebi iyo
am Tavis erT-erT qveTavSi _ erTi SerCevis t kriteriumis Sedegebis
prezentacia.
g. SeiZleba Tu ara statistikuri hipoTezis Sesaxeb Tqvens mier miRebul
gadawyvetilebaSi iyos I gvaris Secdoma?
d. SeiZleba Tu ara statistikuri hipoTezis Sesaxeb Tqvens mier miRebul
gadawyvetilebaSi iyos II gvaris Secdoma?
e. gamoiTvaleT 95 procentiani ndobis intervali populaciis
saSualosaTvis am monacemebis mixedviT. xvdeba Tu ara populaciis
hipoTeturi saSualo _7.7 saaTi RameSi am intervalSi?
14. mkvlevari samedicino sferoSi swavlobda sakiTxs, axlavs Tu ara
avadmyofobas sxeulis temperaturis mateba. man gazoma im 12 adamianis
sxeulis temperatura, romelsac dausves daavadebis diagnozi da miiRo
Semdegi monacemebi (farengeitebSi): 99.3, 99.1, 100.4, 98.4, 98.2, 98.9, 99.7, 100.1,
100.7, 99, 98.8, 99.2.
a. gansxvavdeba Tu ara am individebis sxeulis temperatura populaciis
hipoTeturi saSualo temperaturisagan _ 98.6F? gamoiyeneT ormxrivi
kriteriumi da 0.05 mniSvnelovnobis done.
46
b. SeiZleba Tu ara statistikuri hipoTezis Sesaxeb Tqvens mier
miRebul gadawyvetilebaSi iyos II gvaris Secdoma? ganmarteT Tqveni
pasuxi.
15. TiToeuli qvemoT mocemuli debulebisaTvis miuTiTeT, aris
gadawyvetileba swori, Tu Secdomas Seicavs? Tuki is Seicavs Secdomas,
miuTiTeT, is I gvaris, Tu II gvaris Secdomaa?.
a. mocemuli populaciisaTvis H0 aris WeSmariti, magram
eqsperimentatorma z realuris safuZvelze uaryo H 0.
b. mocemuli populaciisaTvis H1 aris WeSmariti, magram
eqsperimentatorma z realuris safuZvelze CaTvala, rom H 0 -s ver uaryofs .
g. mocemuli populaciisaTvis H0 aris WeSmariti da
eqsperimentatorma z realuris safuZvelze CaTvala, rom H 0 -s ver uaryofs.
d. mocemuli populaciisaTvis aris WeSmariti da eqsperimentatorma
z realuris safuZvelze uaryo H 0.
1
IXFTavi. eqsperimentis safuZvlebi da saSualoTa
Soris gansxvavebis Semowmeba
cdis pirTa Soris sqema(Between–subject design) – eqsperimenti, romelSic ori an meti jgufi
SemTxveviTi ganawileba
cdis pirTa Soris erTfaqtoriani sqema (One-factor between subject design): kvlevis sqema,
romelSic erTi damoukidebeli cvladis manipulacia xdeba da iqmneba ori an meti
jgufi.
suraTi #9.1
jgufi
A1 ekvivalentruri A2
placebo sakontrolo jgufebi eqsperimentuli jgufi:
jgufi: 12 cdis piri 12 cdis piri
12
jgufi: A1 jgufi: A2
miewodeba miewodeba
placebo abi diazepamis abi
( XA1 − XA 2) − ( µA1 − µA 2)
tdamoukidebeli =
sxA1 − xA 2
tdamoukidebeli mricxveli gviCvenebs, ramdenad gansxvavdeba ori realuri SerCevis
saSualoebs Soris (anu XA1 − XA 2 ) sxvaoba ori populaciis saSualoebs Soris
sxvaobisagan (anu µA1 − µA 2) , im populaciebisa, romelTa warmomadgenlebic es
15
SerCevebi arian. ufro xSirad varaudoben, rom populaciis saSualoebi tolia.
amrigad, maT Soris gansxvaveba (anu µA1 − µA 2) aris nulis toli da
saSualoTa Soris sxvaobis SerCeviTi ganawileba (Sampling distribution of the difference between
means): SerCevis saSualoebs Soris sxvaobis ganawileba, roca populaciidan amoRebulia n
moculobis SerCevis yvela SesaZlo wyvili.
XA1 − XA 2 sxvaobis saSualo aris +0.07. mxolod 100 SerCevis pirobebSic XA1 − XA 2
sxvaoba Zalian axlos iqneba populaciis nulovan gansxvavebasTan. Teoriuli
σ 2 A1 σ 2 A2
σ XA1 − XA 2 = +
n A1 n A2
(n A1 − 1) s 2 A1 + ((n A 2 − 1) s 2 A 2 1 1
s XA1 − XA 2 = +
n A1 + n A2 − 2 n A1 n A2
saSualoTa Soris sxvaobis standartuli Secdomis Sefaseba (Estimated standard error of the
differnce between means): saSualoTa Soris sxvaobis standartuli Secdomis Sefaseba miiReba
s2-is gamoyenebiT σ2-is SefasebisaTvis.
toli, rac imas niSnavs, rom realuri XA1 − XA 2 sxvaoba aris erTi standartuli
realuri XA1 − XA 2 =6 da maSin XA1 − XA 2 =3 t tolia 6/3 an 2-is, rac imas niSnavs, rom
jgufi jgufi
A1 A2 A1 A2
104 99 77 82
111 107 84 86
120 105 68 78
113 110 71 74
108 115 82 69
79
80
jgufi
jgufi d.
A1 A2 A1 A2
71 85 32 38
82 80 37 42
63 73 28 29
74 76 41 36
68 70 35 30
76 67 33 37
36
39
34
statistikuri hipoTezebi
parametruli kriteriumisaTvis statistikuri hipoTeza aris debuleba
populaciis parametrebis Sesaxeb. parametrebi, romlebic Seesatyvisebian XA1 da
XA 2 statistikur kriteriumebs, arian populaciis saSualoebi, µ 1 da µ2
Sesabamisad. t damoukidebelisaTvis statistikuri hipoTezebia :
H 0: µ A1 =µ A2. (nulovani hipoTeza)
H 1: µ A1 ≠µ A2 (alternatiuli hipoTeza)
monacemTa ori populaciisaTvis am ori hipoTezidan erT-erTi unda iyos
WeSmariti.
roca t-s mricxveli (anu XA1 − XA 2 ) mniSvnelze metia (anu sxvaobis standartul
Secdomaze). t-s es maRali mniSvnelobebi iSviaTi xdomilobebia, Tumca mainc
gvxvdebian H 0: µ A1 =µ A2 WeSmaritebis pirobebSic.
suraTi #9.4
ormxrivi uaryofis aris ilustracia t ganawilebisaTvis, roca df aris 22 da
α=0.05
H0 uaryofa H0 miRebis H0 uaryofa
zona
uaryofis zona uaryofis zona
0.025 0.025
-3 -2 -1 0 +1 +2 +3
t-s mniSvneloba
t=-2.074 t=+2.074
t-is kritikuli t-is kritikuli
mniSvneloba mniSvneloba
t damoukidebelis gamoTvla
t damoukidebelis ganmartebiTi formulaa:
( X A1 − X A 2 ) − ( µ A1 − µ A 2 )
tdamoukidebeli =
s XA1 − s XA 2
nulovani hipoTeza t damoukidebelisaTvis H 0: µ A1 =µ A2, aris H 0: µ A1 -µ A2 =0 ekvivalenturi.
amrigad, µ A1 -µ A2 sxvaoba aris savaraudod nulis toli da µ A1 -µ A2 amovardeba
formulidan,
( X A1 − X A 2 )
tdamoukidebeli =
s XA1 − s XA 2
sadac s XA1 − XA 2 aris mocemuli Semdegi saxiT
25
(n A1 − 1) s 2 A1 + ((n A 2 − 1) s 2 A 2 1 1
s XA1 − XA 2 = n +
n A1 + n A2 − 2 A1 n A2
amitom, gamoTvlebisaTvis gamoiyeneba Semdegi formula
X A1 − X A 2
tdamoukidebeli =
(n A1 − 1) s 2 A1 + ((n A 2 − 1) s 2 A 2 1 1
+
n A1 + n A2 − 2 n A1 n A2
am formulis gamoyenebisas Cven gvWirdeba vicodeT mxolod ( XA ) cdis pirTa
raodenoba (n A) da populaciis dispersia (s2 A ) TiToeuli jgufisaTvis. am
formulis gamoyeneba naCvenebia magaliTSi #9-1.
cxrili #9.1
ori damoukidebeli SerCevis t kriteriumis gamoyenebiT statistikuri
hipoTezebis Semowmebis Sesaxeb gadawyvetilebebisa da daskvnebis Sejameba.
gamoyenebuli iyo 0.05 mniSvnelovnobis done.
26
Tu t realuri xvdeba Tu t realuri ar xvdeba
uaryofis areSi α=0.05-saTvis, maSin: uaryofis areSi α=0.05-saTvis, maSin:
t realuris albaToba naklebia an toli t realuris albaToba metia an toli
0.05, an p<0.05 0.05, an p>0.05
H 0 uaryofilia. H 0 ar aris uaryofili
H 1 miRebulia. TiToeuli SerCevis H 1 ar aris miRebuli
saSualo aRebulia gansxvavebuli
populaciidan.
Ggansxvaveba or saSualos Soris aris gansxvaveba or saSualos Soris
statistikurad mniSvnelovani 0.05 aris statistikurad
doneze. aramniSvnelovani 0.05 doneze.
miiReba gadawyvetileba imis Sesaxeb, rom miiReba gadawyvetileba imis Sesaxeb,
saSualoebs Soris gansxvavebis mizezi rom SerCevis Secdoma yvelaze
aris ara SerCevis Secdoma, aramed sxva damajerebelad xsnis gansxvavebas
ram. Kakuratulad Catarebul saSualoebs Soris. Aar arsebobs
eqsperimentSi gansxvaveba miewereba damamtkicebeli sabuTi, rom
damoukidebel cvlads. damoukidebeli cvladi axdens
gavlenas.
daSvebebi t damoukidebelisaTvis
erTi SerCevis t kriteriumi Semdeg moTxovnebs ayenebs SerCevis qulebisaTvis:
1. SerCevis qulebi SemTxveviTadaa miRebuli populaciis qulebidan da
TiToeuli qula damoukidebelia nebismieri sxva qulisagan;
2. qulebi populaciaSi normalurad arian ganawilebulni;
27
3. qulaTa dispersiebi populaciebSi aris toli: σ2 A1 =σ2 A2.
me-8 TavSi Cven aRvniSneT, rom t kriteriumis daSvebebi xSirad srulyofilad
ar akmayofileben realur kvlevas. isini xSirad arRveven kanonzomierebas.
miuxedavad amisa, mkvlevrebi mainc agrZeleben t kriteriumis gamoyenebas. ra
aris aseTi darRvevis Sedegebi?
Ppirveli daSvebis moTxovnis Tanaxmad, TiToeuli qula jgufSi
damoukidebelia amave jgufis yoveli sxva qulisagan, anu jgufSi erTi
pirovnebis qulis codna Tqven ar gaZlevT informacias amave jgufis nebismieri
sxva pirovnebis qulis Sesaxeb. es daSveba moiTxovs imas, rom TiToeul
individs mieces damoukidebeli cvladis mxolod erTi done da man
eqsperimentSi mxolod erTi qula mogvces. QqulaTa damoukideblobis es
moTxovna ar SeiZleba iyos darRveuli t damoukidebelisaTvis. Tu pirovnebas miecema
damoukidebeli cvladis orive done da is mogvcems or qulas, maSin unda iyos
gamoyenebuli t kriteriumi damokidebuli qulebisaTvis, romelic am TavSi
ufro mogvianebiT ganixileba.
Ppirveli daSveba, agreTve, gviCvenebs, rom cdis pirebi unda iyvnen SerCeulni
SemTxveviTad, magram realurad cdis pirebi eqsperimentSi, rogorc wesi,
miRebuli arian xelmisawvdomi SerCevidan da ara SemTxveviTi SerCevidan.
xelmisawvdomi SerCevis gamoyenebis ZiriTadi nakli isaa, rom Cven garkveul
farglebSi SezRuduli varT miRebuli Sedegebis populaciaze
ganzogadebisaTvis.
G
mdgradoba (Robustness): es termini gamoiyeneba imis aRsaniSnavad, rom statistikuri
kriteriumis daSvebebis darRvevas aqvs mcire gavlena pirveli gvaris Secdomaze.
MmagaliTi #9-1
diazepamis gavlenis dadgena drois Sefasebaze t damoukidebelis gamoyenebiT
amocana
t damoukidebelis gamoTvlis ilustrirebisaTvis, roca X da s cnobilia,
gamoviyenebT amocanas, romlis winaSec dadgnen unrug-neervorti da sxvebi,
romelic exeboda diazepamis gavlenas drois Sefasebas aRqmaze. U unrig-
neervortsa da sxvebs hyavdaT ori jgufi _ TiToeulSi 12 cdis piri.
Pplacebos sakontrolo jgufis (A 1 ) mier Sefasebuli saSualo dro iyo 19,8 wm,
roca s A1 =7.6 wm, eqsperimentuli jgufis mier Sefasebuli saSualo dro iyo 13.6
wm, roca s A2 = 4.8 wm. gansxvavdeba Tu ara Sefasebuli saSualo droebi
erTmaneTisagan mniSvnelovnobis 0.05 doneze? gamoiyeneT ormxrivi kriteriumi.
saWiro statistika
X A1 − X A 2
tdamoukidebeli =
(n A1 − 1) s 2 A1 + ((n A 2 − 1) s 2 A 2 1 1
+
n A1 + n A2 − 2 n A1 n A2
daSvebebi:
1. cdis pirebi SemTxveviTad arian SerCeuli da TiToeuli cdis piri
damoukidebelia nebismieri sxva cdis pirisagan;
2. drois Sefasebis qulebi normalurad arian populaciaSi ganawilebulni;
3. drois Sefasebis qulaTa dispersiebi tolia orive jgufis populaciebSi:
29
statistikuri hipoTezebi: H 0: µ A1 =µ A2
H 0: µ A1 ≠µ A2
mniSnvelovnebis done: α=0.05
df t-saTvis: (n A1 -1)+( n A2 -1)=(12-1)+(12-1)=22, an N-2=24-2=22
t-s kritikuli mniSvneloba: t kritikuli =2.074 cxrilidan #a-2.
uaryofis areebi: t realuris mniSvneloba tolia an naklebia –2.074, an tolia, an
metia +2.074.
gamoTvla:
19.8 − 13.6
t=
(12 − 1)(7.6) 2 + (12 − 1)(4.8) 2 1 1
+
12 + 12 − 2 12 12
+ 6.2
=
888.8 2
22 12
+ 6.2
= = +2.387
2.597
gadawyvetileba:
t realuri xvdeba uaryofis areSi, romelic tolia an metia t kritikuli = +2.074-is
MCven unda uarvyoT H 0 da miviRoT H 1.
Ddaskvna: ori SerCevis saSualoebi 19.8wm da 13.6wm mniSvnelovnad gansxvavdebian
0,05 doneze. radgan jgufebi ekvivalenturni iyvnen eqsperimentul Carevamde,
saSualoTa Soris gansxvaveba miewereba damoukidebeli cvladis gavlenas. cdis
pirebis mier Sefasebuli saSualo dro diazepamis miRebis pirobebSi ufro
moklea, vidre is dro, romelic cdis pirebma Seafases placebo kontrolis
pirobebSi.
A
magaliTi #9-2
t damoukidebelis gamoyeneba nedli qulebisaTvis
amocana
gasulma wlebma aCvenes ganaTlebis gaumjobesebis moTxovnileba momavali
profesiisaTvis saWiro unarebis SesaZenad. Aam moTxovnilebis erT-erTi
gamoxmaureba iyo kompiuterebis gamoyeneba laboratoriuli eqsperimentebis
modelirebisaTvis zust mecnierebebSi. Gebanma, askarma da ozkanma (Geban, Askar,
30
Ozkan, 1992) gamoikvlies, ganapirobebs Tu ara aseTi kompiuterulad
modelirebuli eqsperimentebi ufro did miRwevebs qimiaSi, vidre sayovelTaod
miRebuli midgoma, romelSic studentebi asruleben realur laboratoriul
eqsperimentebs. DdavuSvaT, rom Tqven dainteresdiT am kvlevis gameorebiT 28
umaRlesi saswavleblis student-qimikosze. Tqven SemTxeveviTi wesiT
gadaanawileT es studentebi ori toli moculobis jgufSi, Cveulebrivi
swavlebis jgufSi (A 1 ) da kompiuterulad modelirebuli swavlebis jgufSi
(A 2 ). Aam kursis bolos Tqven qimiis codna miRwevis testiT gazomeT, romlis
qulebi meryeobs 0-dan 100-mde. MmiRebuli iyo Semdegi qulebi:
swavlebis meTodi
sayovelTaod Kkompiuterulad
miRebuli (A 1 ) (A 2 )
74 84
76 75
81 94
90 88
67 69
72 90
84 86
87 97
92 81
70 91
78 83
82 92
75 82
85 93
mniSvnelovnad Ggansxvavdeba Tu ara miRwevis testis es qulebi erTmaneTisagan
0.05 doneze? GgamoiyeneT ormxrivi kriteriumi.
statistikuri hipoTezebi: H 0: µ A1 =µ A2
H 0: µ A1 ≠µ A2
mniSvnelovnobis done: α=0.05
df t-saTvis: (n A1 -1)+( n A2 -1)=(14-1)+(14-1)=26, an N-2=28-2=26
− 6.57
=
1527.708 2
26 14
− 6.57
= = −2.266
2.899
gadawyvetileba:
t realuri xvdeba uaryofis areSi, romelic tolia an naklebia t kritikuli = - 2.056-
is.M uarvyofT H 0 - s da viRebT H 1- s .
daskvna: ori SerCevis saSualoebi 79.5 da 86.07 mniSvnelovnad gansxvavdebian 0,05
doneze. saSualoTa Soris gansxvaveba miewereba damoukidebeli cvladis
32
gavlenas. kompiuterulad modelirebuli eqsperimentebi qimiaSi ganapirobeben
ufro maRal miRwevebs, vidre swavlebis Cveulebrivi meTodebi.
SerCevebi n A1 n A2 t realuri,
1 10 10 2.341
2 8 12 1.763
3 15 15 2.12
4 16 14 3.479
5 35 35 2.912
6 19 16 2.007
7 65 64 2.002
8 75 75 2.193
Aamocana #1. AafasebT Tu ara drois Sualeds rogorc xangrZlivs, roca xarT
raime movlenis molodinSi? DdavuSvaT, am kiTxvaze pasuxis gasacemad Tqven
SemTxveviTi wesiT gaanawileT 36 cdis piri sakontrolo da eqsperimentul
jgufebSi, roca n A1 = n A2. orive jgufis cdis pirebs Tqven eubnebiT, rom
CautarebT eqsperiments, romelic gagrZeldeba Zalian cota xani da maT unda
Seavson SfoTvis gasazomi kiTxvari. sakontrolo jgufis cdis pirebs eubnebiT,
rom asistenti mova ramdenime wuTSi, xolo eqsperimentuli jgufis cdis pirebs
atyobinebT, rom asistenti mcire xniT daigvianebs. Oorive jgufis SemTxvevaSi
asistenti brundeba 5 wuTSi. roca asistenti brundeba, cdis pirebs sTxoven
Seafason, ramdeni xani mouwiaT lodini. DdavuSvaT, Tqven miiReT Sefasebuli
droebis Semdegi saSualoebi da standartuli gadaxrebi (wuTebSi) orive
jgufisaTvis:
jgufi
sakontolo eqsperimentuli
X 6.9 8.9
s 1.57 1.71
amocana #2. davuSvaT, rom Tqven dainterebuli xarT igive sakiTxiT, romelic
iyo ganxiluli amocanaSi #1: afasebT Tu ara drois Sualeds, rogorc ufro
34
xangrZlivs, roca raime movlenis molodinSi xarT? Dkvlavac Tqven SemTxveviT
gadaanawileT cdis pirebi or jgufSi. TiToeul jgufSi toli raodenobis
nacvlad Tqven gadaanawileT 13 cdis piri sakontrolo jgufSi da 17
eqsperimentulSi. sxva mxriv, eqsperimenti zemoT aRweril amocanaSi moyvanili
eqsperimentis identuri iyo. davuSvaT, rom Tqven miiReT Semdegi saSualo
Sefasebebi da standartuli gadaxrebi (wuTebSi) Tqveni jgufebisaTvis:
jgufi
sakontolo eqsperimentuli
X 6.6 7.8
s 1.8 1.92
simZlavre da t damoukidebeli
X A1 − X A 2
tdamoukidebeli =
s XA1− XA 2
Aam formulidan Cans, rom arsebobs t realuris gazrdis ori gza: (1) gavzardoT
gansxvaveba XA1 da XA 2 Soris da (2) SevamciroT s XA1 − XA 2 -is mniSvneloba.
35
pirveli midgoma aris damoukidebeli cvladis gavlenis gazrda, anu Cven
gvWirdeba damoukidebeli cvladis imgvari manipulacia, rom XA1 da XA 2 Soris
rac SeiZleba didi gansxvaveba miviRoT. am mizeziT, bihevioristi mecnierebi
xSirad iyeneben damoukidebeli cvladis Zalian gansxvavebul doneebs.
s XA1 − XA 2 mniSvnelobis Sesamcireblad Cven SegviZlia gavakeToT ori ram:
gavzardoT SerCevis moculoba da SevamciroT SerCevis qulebis cvalebadoba.
s XA1 − XA 2 da SerCevis moculobis kavSiris sailustraciod, davuSvaT, rom orive
s2 A1 da s2 A2 =36. gaviTvaliswinoT, agreTve, rom s2 es mniSvnelobebi sami
SerCevis moculobidan erT-erTs exeba: n A1 =n A2 =3, n A1 =n A2 =6, n A1 =n A2 =9. amis Semdeg
CavsvaT n A mniSvnelobebi s XA1 − XA 2 formulaSi:
roca n A1 = n A2 =3, maSin s XA1 − XA 2 = 4.9
n A1 = n A2 =6, maSin s XA1 − XA 2 = 3.5
n A1 = n A2 =9, maSin s XA1 − XA 2 = 2.8
aqedan gamomdinare, vxedavT, rom SerCevis moculobis zrdasTan erTad,
sxvaobis standartuli Secdoma mcirdeba. amrigad, XA1 da XA 2 Soris
mocemuli sxvaobisaTvis t realuris mniSvneloba izrdeba SerCevis moculobis
zrdasTan erTad da s XA1 − XA 2 mcirdeba. xolo, roca t realuri izrdeba, maSin
izrdeba imis albaTobac, rom is moxvdeba uaryofis areSi da HH 0 iqneba
uaryofili da H 1 _ miRebuli.
zogadad, Carevis nebismieri gavlenis Sesafaseblad ara aqvs mniSvneloba
imas, ramdenad mcirea es gavlena, Tuki SerCevis moculoba sakmaod didia.
amitom, mkvlevars SeuZlia minimumamde daiyvanos meore gvaris Secdoma SerCevis
moculobis zrdiT. magram, Tu gaviTvaliswinebT realobas, SerCevis moculobis
zrda xSirad Zviria da moiTxovs didi drois xarjvas. ufro metic, Tuki
saWiroa TiToeul jgufSi 1000 kaciani SerCeva, raTa davadginoT
damoukidebeli cvladis gavlena, maSin Cven SegviZlia vivaraudoT, rom am
damoukidebel cvlads minimaluri gavlena eqneba qcevaze.
meore nabiji, s XA1 − XA 2 Sesamcireblad aris TiToeuli jgufis qulebs
Soris cvalebadobis Semcireba. Tu qulebi TiToeul jgufSi naklebad
Seicvleba, maSin s2 Semcirdeba TiToeuli jgufisaTvis da amis Sedegad s XA1 − XA 2
t 2 realuri
η = 2
2
t realuri + df
Tu ganvixilavT magaliTs #9-2, sadac sayovelTaod miRebuli da
kompiuterulad modelirebuli swavlis pirobebis gansxvaveba iyo –2.266, roc
df=29. eta kvadrati t realurisaTvis tolia
t 2 realuri
η2 = =
t 2 realuri + df
(−2.266) 2
= =
(−2.266) 2 + 26
5.1348
= =
31.1348
= 0.16
eta kvadrati aris imis sazomi, Tu ramdenad amcirebs subieqtis mier
miRebuli qulebis winaswarmetyvelebis Secdomas damoukidebeli cvladis im
donis codna, romelic cdis pirs miewoda. amis sailustraciod, davuSvaT, rom
magaliTSi #9-2 gTxoves iwinaswarmetyveloT cdis piris qula miRwevis testSi,
magram Tqven ar icodiT swavlebis romeli meTodi miewoda mas. am magaliTSi
Tqveni saukeTeso winaswarmetyveleba iqneboda sruli saSualos gamoyeneba 28
magaliTi #9-3
η2 gamoTvla eqsperimentSi
amocana
magaliTSi #9-1, placebo sakontrolo da eqsperimentuli jgufebis mier drois
Sefasebebs Soris gansxvavebis t realuri iyo +2.387 df=22. risi tolia
damoukidebeli cvladis gavlenis siZliere medikamentis miRebis pirobaSi?
t realuri + df
Tu t realuris nacvlad CavsvamT ricxviT mniSvnelobebs da df-s, miviRebT
(2.387) 2
η2 = =
(2.387) 2 + 22
5.6978
= =
5.6978 + 22
= 0.21
daskvna: η2-is mniSvneloba gviCvenebs, rom medikamentis pirobis codna 21%-iT
amcirebs eqsperimentis srul dispersias.
aris
(19.8-13.6)-(2.074)(2.597) dan (19.8-13.6)+(2.074)(2.579) wm
an, Tu CavatarebT maTematikur gamoTvlebs,
6.2_5.39 –dan 6.2+5.39 wm-mde
rac tolia
0.8 wm-dan 11.6 wm-mde
albaToba imisa, rom µ 1 -µ A2 mniSvneloba moTavsebulia 0.8-dan 11.6-mde
intervalSi 0.95-a. Cven SegviZlia 95 procentiT viyoT darwmunebuli, rom
placebo sakontrolo da diazepamis jgufebis mier drois Sefasebebis
populaciis
saSualoebs Soris sxvaoba aris 0.8-dan 11.6-mde.
cxrili #9.2
20-24 wlis qalebis wonebi (funtebSi) mowevisaTvis Tavis danebebis programaSi
dasawyisisaTvis (A 1 ) da mowevisaTvis Tavis danebebidan 1 wlis Semdeg (A 2 ):
X A 121.85 124.35
sA 6.03 6.13
X A1 − X A 2
tdamokidebuli =
sD
sadac s D aris saSualos standartuli Secdoma TiToeul XA1 da XA 2 qulaTa
Soris gansxvavebisaTvis. s D -s gamoTvliTi formulaa
ΣD 2 − (ΣD) 2 / Nwyvilebi
sD =
N wyvilebi ( N wyvilebi − 1)
X A1 − X A 2
t damokidebuli =
ΣD 2 − (ΣD) 2 / N wyvilebi
N wyvilebi ( N wyvilebi − 1)
cxrili #9.3
50
cxrilis #9.2 qulebis mixedviT t damokidebulis gamoTvla
awonvis momenti (A)
cdis programaSi mowevis danebebidan D D2
piri Sesvlisas (A 1 ) 1 wlis Semdeg (A 2 )
1 122.4 127.9 -5.5 30.25
2 117.1 119.4 -2.3 5.29
3 127.8 127.1 +0.7 0.49
4 123.2 126.5 -3.3 10.89
5 112.5 114.6 -2.1 4.41
6 118.7 125.3 -6.6 43.56
7 121.4 119.8 +1.6 2.56
8 131.7 134.2 -2.5 6.25
X A1 − X A 2
tdamokidebuli = =
ΣD − (ΣD) 2 / N wyvilebi
2
N wyvilebi ( N wyvilebi − 1)
121.85 − 124.35
103.7 − (−20) 2 / 8
(8)(7)
− 2.5
=
0.979
= −2.554
roca df aris 7
6. CasviT ricxobrivi mniSvnelobebi t damokidebulis gamoTvliT formulaSi.
7. ipoveT df, sadac df= N wyvilebi -1
t realuri cxrilSi #9.2 mocemuli qulebisaTvis aris -2.2554. t realuris
gamosaTvleli danarCeni procedura t damokidebulis identuria. . unda avirCioT α
mniSvneloba, vipovoT t kritikulis mniSvneloba cxrilidan #a-2, da uaryofis
areebi, romlebic mdebareoben t SerCeviT ganawilebaze. Tu t realuris
mniSvneloba xvdeba uaryofis areSi, maSin
H 0: µ A1 =µ A2 uaryofilia
da
H 1: µ A1 ≠µ A2 miRebulia
51
roca df=7 da mniSvnelovnobis done ki 0.05, t kritikuli ormxrivi kriteriumisaTvis
aris 2.365. uaryofis are aris Seqmnili t realuris mniSvnelobidan, romelic
naklebia an toli –2.365-is, an toli an meti, +2.365-is. t realuri –2.554 naklebia –
2.365-ze; amitom is xvdeba uaryofis areSi; H 0 unda uarvyoT da H 1 miviRoT.
SerCevis saSualoTa Soris sxvaoba statistikurad mniSvnelovania
mniSvnelovnobis 0.05 doneze. programaSi monawile pirebi ufro mets iwonidnen
mowevis danebebidan erTi wlis Semdeg, vidre programis dawyebamde.
am t damokidebulisaTvis eta kvadrati gamoiTvleba Semdegnairad:
trealuri
η2 =
trealuri + df
CavsvaT t realuris da df-is ricxobrivi mniSvnelobebi:
(−2.554) 2
η =
2
(−2.554) 2 + 7
= 0.48
es eta kvadrati gviCvenebs, rom damokidebuli cvladis cvalebadobis 48
procenti aris ganpirobebuli damoukidebeli cvladiT _ siCqaris sazomi
iaraRis pirobiT am eqsperimentSi.
erT-erTi mniSvnelovani sakiTxi am sqemis ganxilvisas isaa, rom Tumca wonaSi
mateba 1 wlis Semdeg statistikurad mniSvnelovani aRmoCnda, Cven mainc ar
SegviZlia vamtkicoT, rom es iyo gamowveuli sigaretis mowevis danebebis
programiT. adamianebi xSirad imateben wonaSi wlebis matebasTan erTad da
SesaZlebelia cdis pirebs isedac moematebinaT wonaSi, Tuki isini ar
miatovebdnen mowevas. imisaTvis, raTa davrwmundeT, rom wonis mateba marTlac
ganpirobebuli iyo sigaretis danebebiT, 1 wlis Semdeg unda SevamowmoT msgavsi
cdis pirebisagan Semdgari meore jgufis wonebi, romlebmac ar daanebes Tavis
mowevas. aseTi jgufis CarTva am magaliTSi gaarTulebda ganxilvas, magram
bekonsa da vazqezs hyavdaT aseTi jgufi da aRmoCnda, rom maTi wona samwlian
periodSi mniSvnelovnad ar gazrdila.
1. axseniT gansxvaveba cdis pirTa Soris kvlevis sqemasa da cdis pirTa Sida
kvlevis sqemas Soris.
2. sul ufro meti adamiani Tvlis sakuTar avtomanqanas Tavisi ofisis nawilad
da transportis moZraobis usafrTxoebis mravali eqsperti miiCnevs, rom
yuradRebis gamfantveli stimulebis zrda iwvevs avariebis ricxvis zrdas.
davuSvaT, gsurT empiriulad gadaamowmoT es problema da 11 adamians sTxoveT
etarebinaT manqana or gansxvavebul xelovnurad Seqmnil situaciaSi:
sakontrolo pirobaSi, roca ar iqneboda yuradRebis gamfantveli stimulebi
53
da eqsperimentul pirobaSi, roca mZRoli isaubrebda mobiluri telefoniT.
izomeboda cdis pirebis reaqciis dro xelovnurad Seqmnil avariul
situaciaze, romelic moiTxovda damuxruWebas. vTqvaT, miiReT Semdegi reaqciis
droebi (miliwamebSi):
Sejameba
• eqsperimenti moiTxovs:
o mecnieruli kiTxvis dasmas da kvlevis hipoTezis formulirebas;
o cdis pirTa SerCevas;
o ekvivalenturi jgufebis SerCevas SemTxveviTi ganawilebiT;
o damatebiTi cvladebis kontrolirebas;
o damoukidebeli cvladis manipulirebas;
o damokidebuli cvladis gazomvas.
• SeiZleba t damoukidebuli gamoyenebuli iyos imis gansazRvrisaTvis, ori
SerCevis saSualoebi gansxvavdeba Tu ara erTmaneTisagan
eqsperimentSi mniSvnelovnad?
• t damoukidebelis formula aris:
X A1 − X A 2
tdamoukidebeli =
sX −X
A1 A2
• cdis pirTa Sida sqemaSi cdis pirTa erT jgufs miewodeba TiToeuli
damoukidebuli cvladis yvela done;
• t damokidebuli SeiZleba gamoyenebuli iyos, roca gvaqvs damoukidebuli
cvladis ori done erTfaqtorian cdis pirTa Sida sqemaSi;
• t damokidebulis formula aris:
X A1 − X A 2
tdamokidebuli =
sD
sadac sD aris TiToeul X A1 da X A2 qulas Soris sxvaobis saSualos
standartuli Secdoma;
• ori damokidebuli populaciis saSualoTa Soris sxvaobis 99-
procentiani ndobis intervali mocemulia intervaliT:
kiTxvebi
sqesi
mamrobiTi(A 1 ) mdedrobiTi(A 2 )
23 16
16 29
13 11
25 14
17 17
21 19
10 18
19 21
24 9
59
16 15
11 17
22 20
14 14
24
23
25
24
8. maT, vinc cdilobs sxvebis darwmunebas, surT, rom ndoba moipovon. erT-erTi
hipoTezis Tanaxmad mosaubreebi, romlebic uSualod iqcevian, mimarTaven
Tvalebis kontaqts, iRimebian da simpaTias gamoxataven auditoriis mimarT
aRiqmebian rogorc ufro sando, vidre isini, vinc ar mimarTavs qcevis aseT
formebs. davuSvaT, am hipoTezis testirebisaTvis fsiqologma Seqmna 13 cdis
pirisagan Semdgari ori ekvivalenturi jgufi da TiToeuli jgufi ismenda
63
damarwmunebel mokle saubars. im pirebisaTvis, romlebic ar imyofebodnen
uSualo qcevis jgufSi (A 1 ), mosaubre ar mimarTavda raime uSualo qcevas
saubrisas. xolo uSualo qcevis jgufSi (A 2 ) mosaubre mimarTavda Tvalebis
kontaqts, iRimeboda da gamoxatavda auditoriis mimarT simpaTias. saubris
dasrulebis Semdeg, cdis pirebi afasebdnen mosaubres sandoobis skalaze,
romlis qulebic icvleboda 1-dan (sruliad arasando) 9-mde (Zalian sando).
davuSvaT, rom miiRes Semdegi qulebi:
X A 17 13 12 X G=14
sA 2.74 2.24 1.87
suraTi #10.1
(a) 15 qulis sixSireTa ganawileba cxrilidan #10.1. (b) dausrulebeli eskizis
jgufis(A 1 ) qulebis sixSireTa ganawileba (g) eskizis jgufis (A 2 ) qulebis
sixSireTa ganawileba. detaluri naxatis jgufis (A 3 ) qulebis sixSireTa
ganawileba.
suraTi aklia ( a)Total variation in scores: Variation around grand mean - monacemTa
sruli cvalebadoba: monacemTa cvalebadoba sruli saSualos garSemo; frequency
- sixSire; number of items recalled, all groups - gaxsenebuli sagnebis raodenoba, yvela
jgufi;
b) Within groups error variation; variation of scores around group mean - jgufSida Secdomis
cvalebadoba: monacemTa cvalebadoba jgufis saSualos garSemo; frequency-
sixSire, number of items recalled, groupA 1 - gaxsenebuli sagnebis raodenoba, A 1 jgufi,
Bbetween-groups variation: variation of group mean from grand mean - jgufTa Soris
cvalebadoba: sruli saSualos garSemo jgufis saSualos cvalebadoba;
g) Within groups error variation; variation of scores around group mean - jgufSida Secdomis
cvalebadoba: monacemTa cvalebadoba jgufis saSualos garSemo; frequency-
sixSire, number of items recalled, groupA 2 - gaxsenebuli sagnebis raodenoba, A 2 jgufi,
6
Bbetween-groups variation: variation of group mean from grand mean - jgufTa Soris
cvalebadoba: sruli saSualos garSemo jgufis saSualos cvalebadoba;
Within groups error variation; variation of scores around group mean - jgufSida Secdomis
cvalebadoba: monacemTa cvladebadoba jgusi saSualos garSemo; frequency-
sixSire, number of items recalled, groupA 3 - gaxsenebuli sagnebis raodenoba, A 3 jgufi,
Bbetween-groups variation: variation of group mean from grand mean - jgufTa Soris
cvalebadoba: sruli saSualos garSemo jgufis saSualos cvalebadoba.
F statistikis miReba
monacemTa dayofa
dispersiuli analizi yofs eqsperimentis monacemTa srul cvalebadobas
jgufebs Soris da jgufSida dispersiebad cdis pirTa monacemebis martivi
modelis pirobebSi. Tumca zemoT moyvanili magaliTi damoukidebeli cvladis
mxolod sam dones iyenebs, aq moyvanili modeli gamoiyeneba nebismieri
raodenobis doneebis cdis pirTa Soris erTfaqtoriani sqemis dispersiul
analizisaTvis.
cxrilis #10.1 monacemebi simboluradaa warmodgenili cxrilSi #10.2. es
simboloebi msgavsia im simboloebisa, romelic gamoiyeneboda wina paragrafis
magaliTis ganxilvisas. damoukidebeli cvladi ganisazRvreba, rogorc A
faqtori sami doniT A 1, A 2 da A 3. aso a asaxavs A faqtoris doneebis raodenobas.
cxrilebisaTvis #10.1 da #10.2 a=3. cdis pirebis qulebi mocemulia Xij-is
saSulebiT, sadac qveSmiwerili indeqsi i warmoadgens cdis piris ganmsazRvrel
8
ricxvs jgufis SigniT da qveSmiwerili indeqsi j warmoadgens jgufis
ganmsazRvrel ricxvs, A 1, A 2 da A 3 . magaliTad, X 52 aris A 2- jgufis mexuTe cdis
piri. cxrilSi #10.1, am cdis piris qula aris 10, anu X 52 =10. roca ar aris
aucilebeli ganisazRvros konkretuli cdis piri, ij indeqss vaSorebT da
viyenebT ubralod X-s. SerCevis saSualoebi damoukidebeli cvladis TiToeuli
donisaTvis aRiniSneba ubralod XA1 , XA 2 da XA3 -iT an, zogadad, XA -iT. sruli
saSualo aRiniSneba X G-iT. qulaTa raodenoba damoukidebeli cvladis erT
doneze aRiniSneba n A -iT, xolo qulaTa sruli raodenoba eqsperimentSi
warmodgenilia N-iT. cxrilisaTvis #10-1, n A1 =5, n A2 =5, n A3 =5 , N=15, XA1 =17, XA 2 =13,
XA3 =12 da X G=14. Tumca dispersiuli analizi ar moiTxovs qulaTa tol
raodenobas TiToeul pirobaSi, toli raodenoba ubralod amartivebs saWiro
gamoTvlebs. am qveTavis yvela magaliTi iyenebs qulaTa tol raodenobas
TiToeul pirobaSi.
XA1 XA 2 XA3 XG
sruli cvalebadoba
qulis gansxvaveba sruli saSualosagan (e.i. X- X G) aris am qulis sruli
cvalebadoba. rogorc 10.2 toloba gviCvenebs, am cvalebadobis nawili
ganpirobebulia damoukidebeli cvladis gavleniT da nawili ki _ Secdomis
cvalebadobiT.
damoukidebeli cvladis gavleniTa da SerCevis SecdomiT ganpirobebuli
cvalebadoba
gansxvaveba jgufis saSualosa da srul saSualos Soris (e.i. X A - X G) icvleba
damoukidebeli cvladis gavleniTa da SerCevis SecdomiT. Sesabamisad, is Seva
MS A -is gamoTvlaSi.
cxrili #10.3
cxrilSi naCvenebia, rom eqsperimentSi X A - X G Seesatyviseba damoukidebeli
cvladis efeqts. Carevis saSualoebi warmodgenilia X A-s saSualebiT da srul
saSualo qulaTa TiToeuli simravlisaTvis X G–iT. TiToeuli eqsperimentuli
jgufis saSualo da sruli saSualo naCvenebia qulaTa TiToeuli simravlis
qveviT.
(a) svetis qulebi; ar aRiniSneba Carevis efeqti
(b) svetis qulebi; aRiniSneba Carevis efeqti +2 toli
(c) svetis qulebi; aRiniSneba Carevis efeqti +6 toli
X A 12 12 14 12 18
12
XG 12 13 15
X A1 - X G=0 X A1 - X G= -1 X A1 - X G= _3
X A2 - X G=0 X A2 - X G= +1 X A2 - X G= +3
Σ( X − X ) 2
s =
2
n −1
12
miaqcieT yuradReba, rom TiToeuli termini 10-2 tolobaSi dispersiis
mricxvels hgavs. Tu s2-is nacvlad MS-s gamoviyenebT, xolo Σ( X − X ) 2 -is
nacvlad kvadratebis jams (SS), da (n-1)-s ki CavanacvlebT df-iT, es dispersia ase
gamoisaxeba
SS
MS =
df
dispersiis es formula amtkicebs, rom Tu 10-2 tolobaSi warmodgenil
TiToeul sxvaobas kvadratSi aviyvanT TiToeuli cdis pirisaTvis da Semdeg
davajamebT yvela cdis pirisaTvis, Sedegi iqneba sxvaobebis kvadratebis jami
anu SS, kvadratebis saSualos mricxveli. 10-2 tolobidan sami aseTi SS termini
SeiZleba iyos miRebuli. termins X- X G-s mivyavarT SS srulisaken, romelic asaxavs
qulaTa jamur gansxvavebas sruli saSualosagan. X A - X G gansxvavebas mivyavarT
SS A– sken, romelic jgufTaSoris cvalebadobis sazomia, im cvalebadobisa,
romelic ganpirobebulia damoukidebeli cvladisa da SerCevis SecdomiT.
sabolood, X - X A-s mivyavarT SS Secdomisaken, romelic aris jgufSida Secdomis
variaciis sazomi eqsperimentSi.
cxrili #10.4
kvadratebis jamis miReba cdis pirTa Soris dispersiuli erTfaqtoriani
analizisaTvis. gamoyenebulia qulebi, romelic mocemulia cxrilSi #10.1.
nabiji 1: qulaTa ganawileba 15 cdis pirisaTvis Semdegi tolobis gamoyenebiT
X- X G = ( X A - X G) + (X -X A)
cxrili #10.4
gagrZeleba:
nabiji 2: pirvel nabijSi mocemul sxvaobaTa povna TiToeuli cdis pirisaTvis ricxviTi
gansxvavebebis misaRebad
X- X G = ( X A - X G) + (X -X A)
qulebi X 11 +5 = +3 + +2
A 1-saTvis X 21 _1 = +3 + _4
X 31 +2 = +3 + _1
X 41 +3 = +3 + 0
14
X 51 +6 = +3 + +3
qulebi X 12 0 = _1 + +1
A 2-saTvis X 22 _1 = _1 + 0
X 32 +2 = _1 + +3
X 42 _2 = _1 + _1
X 52 _4 = _1 + _3
qulebi X 13 +1 = _2 + +3
A 3-saTvis X 23 _4 = _2 + _2
X 33 _3 = _2 + _
X 43 _2 = _2 + 0
X 53 _2 = _2 + 0
cxrili #10.4
gagrZeleba:
nabiji 3: TiToeuli sxvaobis kvadrati
2 2
(X- X G) ( X A - X G)2 (X -X A)
qulebi X 11 25 9 4
A 1-saTvis X 21 1 9 16
X 31 4 9 1
X 41 9 9 0
X 51 36 9 9
qulebi X 12 0 1 1
A 2-saTvis X 22 1 1 0
X 32 4 1 9
X 42 4 1 1
X 52 16 1 9
qulebi X 13 1 4 9
A 3-saTvis X 23 16 4 4
X 33 9 4 1
X 43 4 4 0
X 53 4 4 0
15
nabiji 4. SeajameT yvela cdis piris sxvaobebis kvadratebis jami TiToeuli
nawilisaTvis
a =3 n A =5 a =3 n A =5 a =3 n A =5
ΣΣ
j =1 i =1
(X − X G )2 = Σ Σ
j =1 i =1
(X A − X G )2 + Σ Σ (X − X
j =1 i =1
A )2
134 = 70 + 64
SS = SS A + SS Secdoma
Σ Σ (X − X
j =1 i =1
G )2
2
ormagi jamis niSani aRniSnavs, rom kvadratebSi ayvanili sxvaobebi [e.i. (X- X G) ]
ΣΣ
j =1 i =1
SS A = Σ Σ ( X A − X G ) 2
SS Secdoma = Σ Σ ( X − X A ) 2 .
SS A
MS A =
df A
da
SS Secdoma
MS Secdoma = Σεχδομα
df Secdoma
Tumca SesaZlebelia MS srulis miReba SS srulis gayofiT df srulze, es mniSvneloba
ar uzrunvelyofs sasargeblo informacias dispersiul analizSi da
Cveulebriv ar gamoiTvleba. cxrilis #10.1 qulebisaTvis, Cven vipoveT SS A =70
da SS Secdoma =64 (ix. cxrili #10.4), agreTve, df A= 2 da df Secdoma =12, amitom,
SS A 70
MS A = = = 35
df A 2
da
SS Secdoma 64
MS Secdoma = = = 5.333
df 12
Secdoma
F statistikis gamoTvla
am Tavis dasawyisSi F statistika gansazRvruli iyo, rogorc
MS A
F=
MS Secdoma
19
cxrilSi #10.1 mocemuli qulebisaTvis: MS A =35 da MS Secdoma =5.333, amrigad
35
Frealuri = = 6.563
5.333
an
FFFrealuri = 6.56
Secdoma SS Secdoma /
ΣΣ(X − X A )2 N-a
df Secdoma
sul ar gamoiTvleba
ΣΣ(X − X G )
2
N-1
a. ΣΣ(X − X G )2 =
b. SS sruli =
g. df A =
d. df Secdoma =
e. MS A =
v. MS Secdoma =
z. F=
11. risi tolia SS srulis mniSvneloba, Tu SS A =50 da SS Secdoma =100?
12. risi tolia SS A mniSvneloba , Tu SS sruli =75 da SS Secdoma =50?
13. risi tolia df sruli, Tu df A =4 da df Secdoma =75?
14. risi tolia MS A, TuU SS A =100 da df A =4?
15. risi tolia MS Secdoma, Tu SS Secdoma =760 da df Secdoma =76?
16. bihevioristi mecnierebi iyeneben cdis pirTa Soris erTfaqtorian A sqemas A
faqtoris oTxi doniT. TiToeul doneze aris 11 cdis piri. risi tolia df A,
df Secdoma, df sruli ?
17 . CaatareT eqsperimenti damoukidebeli cvladis ori doniT, sami cdis piriT
TiToeul jgufSi da miiReT Semdegi qulebi:
A faqtori
A1 A2
30 34
32 36
28 32
cxrili #2
wyaro SS df MS F
faqtori _ 3 6 _
A
Secdoma _ 76 _
sul 170 79
23
statistikuri hipoTezis Semowmeba F -iT
MS A
MS A -s mniSvneloba mocemulia formuliT
SS A
MS A = ,
df A
sadac
SS A = Σ Σ ( X A − X G ) 2
MS Secdoma
MS Secdoma miRebulia Semdegi formulidan
ΣΣ( X − X A ) 2
df Secdoma
MS A da MS Secdomis kavSiri
Caunacvlebeli Sefasebebi. orive MS A da MS Secdomebi populaciis qulaTa
dispersiis, σ2-is Caunacvlebeli Sefasebebia. isini Caunacvlebelia, radgan
TiToeuli MS-is misaRebad kvadratebis jami iyofa Tavisuflebis xarisxebze da
ara qulaTa realur raodenobaze, rogorc es xdeba dispersiis gamoTvlisas.
rogorc Caunacvlebeli Sefaseba, MS ar unda iyos sistematurad mcire da arc
meti σ2-ze, roca mxolod Secdomis cvalebadobaa pasuxismgebeli monacemTa
cvalebadobaze, romlis safuZvelze xdeba Sefaseba.
statistikuri hipoTezebi
nulovani hipoTeza. eqsperimentisaTvis damoukidebeli cvladis sami doniT,
nulovani hipoTezis dispersiuli analiziT Semowmeba niSnavs imas, rom im
populaciebs, romlebidanac iyo aRebuli sami SerCeva, aqvs erTi da igive
saSualoebi da iwereba Semdegnairad:
H 0: µ A1 =µ A2 =µ A3
es nulovani hipoTeza warmoadgens situacias, romelic im SemTxvevaSi Cndeba,
Tu damoukidebel cvlads ara aqvs gavlena. Tu H 0 WeSmaritia eqsperimentSi ,
26
maSin jgufebis saSuloebs Soris nebismieri gansxvaveba mxolod SerCevis
SecdomiTaa ganpirobebuli.
populaciis saSualoebis raodenoba, romelic gansazRvrulia nulovan
hipoTezaSi, yovelTvis Seesatyviseba damoukidebeli cvladis doneebis
raodenobas. Tu eqsperimenti moicavs damoukidebeli cvladis 5 dones, maSin
Semdegnairad iwereba:
H 0: µ A1 =µ A2 =µ A3 =µ A4 =µ A5
F SerCeviTi ganawileba
H 0 -is uaryofis Tu miRebis gadawyvetileba damokidebulia imaze, Tu ramdenad
iSviaTi an naklebad mosalodneli iqneba F realuris mniSvneloba, Tu H 0 ar aris
WeSmariti. statistikis SerCeviTi ganawileba gvawvdis statistikis
mniSvnelobis albaTobas, roca H 0 WeSmaritia. amrigad, F realuris garkveuli
mniSvnelobis miRebis albaToba, roca H0 WeSmaritia, gansazRvrulia F
statistikis SerCeviTi ganawilebiT, magram ara mxolod F-is SerCeviTi
ganawilebiT, Tavad es ganawileba damokidebulia damoukidebeli cvladis
doneebis raodenobaze da qulaTa raodenobaze TiToeul eqsperimentul jgufSi.
kerZod, F SerCeviTi ganawileba icvleba Tavisuflebis xarisxis cvlilebasTan
erTad F statistikis mricxvelisaTvis (e.i. df A ) da mniSvnelisaTvis (e.i.
df Secdoma ).
rogorc nimuSi, F SerCeviTi ganawileba magaliTis saxiT moyvanil
eqsperimentSi 2 df-is toli mricxveliTa (e.i. 2 df df A-saTvis ) da 12-is toli
Tavisuflebis xarisxis mniSvneliT (e.i. 12 df df SecdomisaTvis) naCvenebia suraTze
#10.2. es ganawileba dadebiTad asimetriulia da misi umciresi mniSvneloba
nulia; F iqneba nulis toli, Tu SerCevis saSualoebi erTmaneTis toli iqneba
da MS A mniSvneloba _ nulis toli. F-is yvelaze mosalodneli mniSvneloba
daaxloebiT 1-ia, Tu H 0 WeSmaritia, maSin MS A unda iyos daaxloebiT
MS Secdomis toli. ar arsebobs zeda zRvari im mniSvnelobebisaTvis, romelsac F-
27
ma SeuZlia miaRwios. F-ma SeiZleba miaRwios nebismier mniSvnelobas 0-s da
dadebiT usasrulobas Soris. radgan F mniSvnelobis miRebis albaToba 0-sa da
dadebiT usasrulobas Soris 1-is tolia, ganawilebis qveS mdebare arec erTis
tolia.
suraTi #10.2
SerCeviTi Teoriuli ganawileba 2 da 12 Tavisuflebis xarisxisaTvis. naCvenebia
uaryofis are α=0.05-saTvis. F kritikuli cxrili #a-3-dan aris 3.89.
cxrili #10.8
F kritikulis mniSvnelobebi α=0.05-saTvis.U
mniSvnelis mricxvelis Tavisuflebis xarisxi
Tavisuflebis
1 2 3 4 5
xarisxi
1 161.4 199.5 215.7 224.6 230.2
2 18.51 19 19.16 19.25 19.3
3 10.13 9.55 9.28 9.12 9.01
29
4 7.71 6.94 6.59 6.39 6.26
5 6.61 5.79 5.41 5.19 5.05
6 5.99 5.14 4.76 4.53 4.39
7 5.59 4.74 4.35 4.12 3.97
8 5.32 4.46 4.07 3.84 3.69
9 5.12 4.26 3.86 3.63 3.48
10 4.96 4.1 3.71 3.48 3.33
11 4.84 3.98 3.59 3.36 3.2
12 4.75 3.89 3.49 3.26 3.11
XA 17 13 12
cxrili #10.9
cdis pirTa Soris erTfaqtoriani sqemis dispersiuli analizis gamoyenebiT
statistikuri hipoTezebis Semowmebis Sesaxeb gadawyvetilebebisa da daskvnebis
Sejameba. gamoyenebuli iyo 0.05 mniSvnelovnobis done.
31
Tu F realuri xvdeba Tu F realuri ar xvdeba
uaryofis areSi α=0.05-saTvis, maSin: uaryofis areSi, roca α=0.05, maSin:
F realuris miRebis albaToba naklebia an F realuris miRebis albaToba metia an
toli 0.05, an p≤0.05 toli 0.05, an p>0.05
H 0 uaryofilia H 0 ar aris uaryofili
H 1 miRebulia. SerCevis yvela saSualo H 1 ar aris miRebuli
ar aris aRebuli erTi da imave
populaciidan.
sul cota, erTi gansxvaveba mainc aris ar aris statistikurad
saSualoebs Soris statistikurad mniSvnelovani gansxvavebani SerCevis
mniSvnelovani 0.05 doneze. saSualoebs Soris 0.05 doneze.
miiReba gadawyvetileba imis Sesaxeb, rom miiReba gadawyvetileba imis Sesaxeb,
SerCevis saSualoebs Soris gansxvaveba rom SerCevis Secdoma yvelaze
SeiZleba ganpirobebuli iyos sxva damajerebelad xsnis gansxvavebas
mizeziTac, garda SerCevis Secdomisa. SerCevis saSualoebs Soris. Aar
kargad Catarebul eqsperimentSi arsebobs damamtkicebeli sabuTi,
gansxvaveba miewereba damoukidebel rom damoukidebeli cvladi axdens
cvlads. gavlenas.
Tu damoukidebel cvlads sami an meti ar aris saWiro mravaljeradi
done aqvs, saWiroa mravaljeradi Sedarebis kriteriumebi.
Sedarebis kriteriumebi.
Secdomis xarisxi eqsperimentSi (Error rate in an experiment) aris sul cota erTi pirveli gvaris
Secdomis daSvebis albaToba mainc statistikur SedarebebSi, romelic Catarebulia eqsperimentSi.
MS Secdoma
CD = q ,
nA
sadac
q aris studentizebuli rangobrivi statistikis ricxviTi mniSvneloba,
romelic damokidebulia (1) arCeul α doneze, (2) damoukidebeli
cvladis doneebis raodenobaze da (3) df-ze MS SecdomisaTvis
dispersiul analizSi. q-s mniSvnelobebi mocemulia cxrilSi #a-
4, roca α=0.01 da α=0.05 damoukidebeli cvladis 10-ze meti
donisaTvis.
MS Secdoma aris Secdomis aRmniSvneli termini, romelic aRebulia sruli
dispersiuli analizidan.
37
nA aris monacemTa raodenoba TiToeul eqsperimentul pirobaSi.
imisaTvis, rom gamoviyenoT es formula, nA mniSvnelobebi
TiToeuli eqsperimentuli pirobisaTvis toli unda iyos.
MSSecdoma
CD = q
nA
5.333
= 3.77 = 3.9.
5
cxrili #10.10
tukis HSD kritikuli sxvaobis gamoyeneba wyvilTa Soris Sedarebebisas
ganxilul eqsperimentSi
Sedarebebi Sedarebis statistikuri gadawyvetileba
absoluturi hipoTezebi
mniSvneloba
XA1 da XA 2 4 H 0: µ A1 =µ A2 uaryofilia
Soris (17-13) H 0: µ A1 ≠µ A2 miRebulia
η2 SS mniSvnelobidan
SS A
η2 =
SS sruli
70
=
134
= 0.52
η2 F realurisa da df mniSvnelobebidan
(df A )( Frealuri )
η2 =
(df A )( Frealuri ) + df Secdoma
(2)(6.56)
=
(2)(6.56) + 12
13.12
=
25.12
= 0.52
es η2 gviCvenebs, rom monacemTa srul dispersiaSi xdeba 52-procentiani kleba,
roca damoukidebeli cvladis doneebis saSualoebi gamoiyeneba qulaTa
winaswarmetyvelebisaTvis, sruli saSualos rogorc prognozirebuli qulis
mixedviT. es damoukidebeli cvladi axsnis gaxsenebuli qulebis dispersiis did
nawils.
amocana #10-1
cdis pirTa Soris erTfaqtoriani dispersiuli analizis gamoyeneba tukis
HSD kriteriumiT
amocana
ganwyobilebaze damokidebuli mexsierebis fenomeni niSnavs, rom gaxseneba
umjobesdeba, roca subieqts masalis gaxsenebisas igive ganwyobileba aqvs, rac
misi Seswavlis dros (Bower, 1981). davuSvaT, rom ganwyobilebaze damokidebuli
mexsierebis fenomenis Seswavlisas Tqven SeqmeniT cdis pirTa xuTi
ekvivalenturi jgufi, TiToeulSi 10-10 cdis piriT. TiToeul jgufs Tqven
umuSavebT ganwyobilebas gansxvavebuli emociebis gamomxatveli debulebebis
wakiTxvis saSualebiT, romlebic qmnian an mxiarul, an sevdian, an neitralur
ganwyobilebas. mas Semdeg, rac ganwyobileba gaCndeba, cdis pirebi 15
Cveulebrivi arsebiTi saxelis sias swavloben. 24 saaTis Semdeg cdis pirebi
brundebian, Tqven kvlav umuSavebT ganwyobilebas da sTxovT cdis pirebs
gaixsenon adre naswavli arsebiTi saxelebis sia. gaxsenebis am seriaSi
ganwyobileba igive an gansxvavebuli unda iyos im ganwyobilebisagan, romlis
pirobebSic xdeboda swavla. ganwyobileba, romelic Seqmnili iyo swavlis
dros da gaxsenebis dros 5 jgufisaTvis mocemulia Semdeg cxrilSi:
jgufis ganwyobileba
A1 A2 A3 A4 A5
swavlis dros mxiaruli sevdiani neitraluri mxiaruli sevdiani
42
Seqmnili
ganwyobileba
gaxsenebis mxiaruli sevdiani neitraluri sevdiani mxiaruli
dros
Seqmnili
ganwyobileba
amoxsna
gamoyenebulia cdis pirTa Soris erTfaqtoriani sqema damoukidebeli cvladis,
ganwyobilebis jgufis 5 doniT. monacemTa analizSi pirveli nabiji aris
monacemebis cdis pirTa Sorisi erTfaqtoriani dispersiuli analizis Catareba.
Tu F realuri statistikurad mniSvnelovania, maSin SesaZlebelia gamoviyenoT
tukis namdvilad mniSvnelovani sxvaobis kriteriumi imisaTvis, raTa
davadginoT statistikurad mniSvnelovani wyvilTaSorisi gansxvavebebi
eqsperimentul saSualoebs Soris.
daSvebebi:
1. cdis pirebi namdvilad SemTxveviTad arian SerCeuli;
2. gaxsenebuli qulebi normaluradaa populaciaSi ganawilebuli;
3. obieqtebis gaxsenebis dispersiebi populaciebSi erTmaneTis tolia.
statistikuri hipoTezebi:
H 0: µ A1 =µ A2 =µ A3 =µ A4 =µ A5
H 1: yvela µ A ar aris erTmaneTis toli.
mniSvnelovnobis done: α=0.05
df: df A = a-1=5-1=4
df Secdoma = N_a=50-5=45
df sruli = N-1=50-1=49
F kritikuli mniSvnelobebi: F kritikuli (4.45)=2.61. 45 df mniSvneloba
mricxvelisaTvis ar aris warmodgenili cxrilSi #a-3a. maSin unda gamoviyenoT
df-is momdevno dabali mniSvneloba, romelic mocemulia cxrilSi df SecdomisaTvis,
40.
*p<0.05
MS Secdoma
CD = q
nA
5.464
= 4.04
= 10
= 3sityva
gansxvaveba or saSualos Soris Tavisi absoluturi mniSvnelobiT tolia an
metia 3 sityvaze statistikurad sarwmunoa mniSvnelovnobis 0.05 doniT.
wyvilTaSorisi Sedarebebi da maTi absoluturi mniSvnelobebi, Semowmebuli
statistikuri hipoTezebi da gadawyvetilebebi, romelic miiReba statistikuri
hipoTezebis Sesaxeb TiToeuli SedarebisaTvis, mocemulia cxrilSi #10.12.
45
Sedarebebis absoluturi mniSvnelobebi XA1 -sa da XA 4 -s Soris; XA1 -sa da
XA5 -s Soris; XA 2 -sa da XA 4 -s Soris, XA 2 -sa da XA5 -s Soris, XA3 -sa da XA 4 -s,
XA3 -sa da XA5 -s Soris aRemateba CD-s, romelic 3 sityvis tolia. TiToeuli
gansxvaveba statistikurad mniSvnelovania. darCenili Sedarebebis absoluturi
mniSvnelobebi XA1 -sa da XA 2 -s Soris, XA1 -sa da XA3 -s Soris, XA 2 -sa da XA3 -s
cxrili #10.12
tukis namdvilad mniSvnelovani sxvaobis kritikuli sxvaobis gamoyeneba
wyvilTaSori SedarebebisaTvis ganwyobilebis 5 jgufisaTvis.
Sedarebebi Sedarebis statistikuri gadawyvetileba
absoluturi hipoTezebi
mniSvneloba
magaliTi #10-2
cdis pirTa Soris erTfaqtoriani dispersiuli analizis gamoyeneba:
aramniSvnelovani F realuri
amocana
moqmedebs Tu ara alkoholis miReba pirovnebis gaxsnilobis xarisxze
socialuri gavlenis efeqtebis mimarT? gustafsonma (Gustafson, 1987) ivarauda,
rom moqmedebs. am hipoTezis Sesamowmeblad, man cdis pirebs Sesafaseblad misca
sxvadasxva sigrZis monakveTebi, romelTa sigrZe icvleboda 5-dan 100
santimetramde. cdis pirebs werilobiT atyobinebdnen TavianT Sedegebs da
sTxovdnen meored SeefasebinaT imave monakveTis sigrZeebi. TiToeuli cdis
piri afasebda 75 monakveTis sigrZes. 75-dan 60 Sefasebis SemTxvevaSi maT
47
uwerdnen, rom pirveli Sefaseba ar iyo swori. iTvleboda im SesworebaTa
raodenoba, romelsac TiToeuli cdis piri akeTebda, roca meorejer afasebda
monakveTebs. eqsperimentSi cdis pirTa sami jgufi iyo gamoyenebuli.
sakontrolo jgufs asmevdnen forToxlis wvens eqsperimentis dawyebidan 15
wuTiT adre. meore jgufi iyo placebo sakontrolo jgufi, romelic
elodeboda, rom alkohols miiRebda. am jgufis cdis pirebs, agreTve,
awodebdnen forToxlis wvens sigrZeTa Sefasebamde, magram maT arwmunebdnen,
rom sasmeli Seicavs alkohols. mesame jgufis cdis pirebs miewodaT davalebis
dawyebamde 15 wuTiT adre forToxlis wvenSi gaxsnili 0.8 mililitri
alkoholi sxeulis erT kilogram wonaze. gustanfsonma ivarauda, rom cdis
pirebi alkoholisa da placebo jgufebSi ufro advilad daeqvemdebarebian
werilobiT miwodebul ukukavSirs da amitom TavianT meore Sefasebebs ufro
xSirad Secvlian, vidre sakontrolo jgufis cdis pirebi. davuSvaT Sefasebebis
raodenoba icvleba jgufis TiToeuli 13 cdis pirisaTvis, romelTa monacemebi
mocemulia cxrilSi #10.13. cvlis Tu ara alkoholi Sefasebebis raodenobas?
daSvebebi:
1. cdis pirebi namdvilad SemTxveviTad arian SerCeulebi;
2. monakveTis sigrZeTa SefasebebSi daSvebuli cvlilebebi normalurad aris
populaciaSi ganawilebuli;
3. monakveTis sigrZeTa SefasebebSi daSvebuli cvlilebebis dispersiebi
tolia SerCeul populaciebSi.
statistikuri hipoTezebi:
H 0: µ A1 =µ A2 =µ A3
H 1: yvela µ A ar aris erTmaneTis toli
mniSvnelovnobis done: α=0.05
df: df A =a-1=3-1=2
48
df Secdoma = N_a=39-3=36
df sruli = N-1=39-1=38
F-is kritikuli mniSvnelobebi: F kritikuli (2.36)=3.32. F kritikulis mniSvneloba 2, 36
df-saTvis ar aris warmodgenili cxrilSi #a-3a. maSin unda gamoviyenoT F
kritikuli 2, 30 df-isaTvis.
cxrili #10.13
Secvlili Sefasebebis raodenoba, rogorc Carevis jgufis funqcia.
Carevis jgufi(A)
sakontrolo placebo alkoholi
(A 1 ) (A 2 ) (A 3 )
18 17 31
2 19 27
11 26 16
3 4 24
26 18 41
18 23 17
9 31 12
54 35 32
17 11 16
49
21 8 19
14 29 35
19 25 26
33 38 17
amocana #10-3
cdis pirTa Soris erTfaqtoriani dispersiuli analizi damoukidebeli
cvladis ori doniT
amocana
ganvixiloT me-9 Tavis me-4 kiTxva, romelSic gavecaniT morinagas gadaxrilobis
iluzias. is naCvenebia (a) svetSi suraTze #10.3. rogorc naCvenebi iyo me-4
50
kiTxvaSi, figura warmoadgens iluzias, radgan misi kuTxeebis wveroebi erT
vertikalur xazze ganlagebulad ar aRiqmeba. SenarCundeba Tu ara iluzia, Tu
figura rkaluri iqneba, ise rogorc naCvenebia suraTze #10.3(b)? am kiTxvaze
pasuxis gasacemad, davuSvaT, rom fsiqologebma Seqmnes ori ekvivalenturi
jgufi - TiToeulSi 10 cdis piri. cdis pirebs A 1 jgufidan uCvenebdnen
kuTxeebian figurebs da A 2 jgufidan _ naxevarrkalovan figurebs, rogorc
naCvenebia suraTze #10.3. damokidebul cvlads warmoadgenda stimulebis aRqmis
dros daSvebuli Secdomebi. is gazomes orive jgufisaTvis da davuSvaT, miiRes
cxrilSi #10.14 mocemuli Secdomis qulebi. romelic mocemuli iyo cxrilSi
damokidebulia Tu ara aRqmuli Secdomis sidide figuris tipze?
suraTi #10.3
morinagas gadaxrilobis iluzia.
(a) figura uCvenes A 1 jgufs;
(b) figura uCvenes A 2 jgufs.
cxrili #10.14
perceptuli Secdoma, (milimetrebSi), rogorc aRqmuli figuris funqcia
figuris tipi (A)
kuTxovani wriuli
2 1.6
1.8 1.7
2 1.8
2.1 1.6
2.2 1.5
1.8 1.8
1.9 1.7
1.8 1.8
1.9 1.7
1.7 1.6
XA 1.92 1.68
sA 0.15 0.10
51
amoxsna: imis sapovnelad, mniSvnelovnad gansxvavdebian Tu ara saSualoebi, Cven
gamoviyenebT cdis pirTa Soris erTfaqtorian dispersiul analizs. (radgan
mxolod ori jgufi monawileobda, t damoukidebeli, agreTve, Sesatyvisi
statistikuri kriteriumia). gamoviyenoT 0.05 mniSvnelovnobis done.
statistikuri hipoTezebi:
H 0: µ A1 =µ A2
H 1: yvela µ A ar aris erTmaneTis toli
am Sedegebis prezentaciisas:
α=0.05 gviCvenebs am kriteriumisaTvis arCeul mniSvnelovnobis dones.
F(2, 12) gansazRvravs testis statistikas rogorc F-s. amitom
monacemTa analizisaTvis gamoyenebulia dispersiuli analizi.
es F aris F realuri , Tumca indeqsi(qveSminaweri) `realuri”
SeiZleba ar axldes. F realuri df mricxvelisaTvis (e.i. 2) da
mniSvnelisaTvis, (e.i. 12) naCvenebia frCxilebSi. am df-idan Tqven
SegiZliaT gansazRvroT eqsperimentSi monawile jgufebisa da
cdis pirebis raodenoba Semdegnairad: df mricxvelisaTvis
tolia a-1-s. am moxsnebaSi df A =2, amrigad, a=3. df
mniSvnelisaTvis tolia df Secdomisa, romelic tolia N-
a. am magaliTSi df Secdoma = 12 da a=3; amitom 12=N-3 da cdis
pirebis sruli raodenoba eqsperimentSi tolia 15-s.
=6.56 gvaZlevs F realuris mniSvnelobas (ara F kritikulisa , romelsac
vpoulobT cxrilSi #a-3). Tu F realuri naklebia 1-ze, es
SeiZleba warmodgenili iyos martivad, rogorc F<1.
p<0.05 gviCvenebs Semdegs:
a) F realuris albaToba H 0 WeSmaritebis pirobebSi aris naklebi
an toli 0.05. es mniSvneloba aris F realuris albaToba an ufro
54
eqstremaluri F realuris mniSvnelobis albaToba, roca H 0 aris
WeSmariti.
b) H 0 : µ A1 =µ A2 = =µ A3 uaryofilia
H 1: yvela µ A ar aris erTmaneTis toli miRebulia
g) sul cota, erTi gansxvaveba mainc arsebobs jgufebis
saSualoebs Soris, romelic statistikurad mniSvnelovania.
d) saSualoTa Soris realurad miRebuli gansxvaveba
ganpirobebulia ara SerCevis SecdomiT, aramed sxva mizeziT.
e) Tu p>0.05 iqneba SedegebSi warmodgenili, maSin metobis
niSani aRniSnavs imas, rom H 0 ar aris uaryofili da ori
SerCevis saSualo erTamaneTisagan mniSvnelovnad ar
gansxvavdeba mniSvnelovnobis 0.05 doneze. Aam SemTxvevaSi
davaskvniT, rom naxatis tipi ar axdens gavlenas gaxsenebuli
detalebis raodenobaze.
MSE=5.333 gvaZlevs MS Secdomis mniSvnelobas F realurisaTvis . es
mniSvneloba aris jgufSida Secdomis cvalebadobis sazomi
monacemebSi.
CD=3.9 gvaZlevs kritikul gansxvavebas wyvilTaSoris SedarebebSi
tukis
namdvilad mniSvnelovani sxvaobis kriteriumis gamoyenebiT. am
SemTxvevaSi statistikurad mniSvnelovani wyvilTaSoris
Sedarebebia aRwerili.
eta kvadrati
=0.52 η2 mniSvneloba gviCvenebs, rom am eqsperimentSi gaxsenebuli
masalis qulebis dispersiis 52 procenti aixsneba naxatis tipiT.
zogjer gamoiyeneba kavSiris siZlieris sazomi, ω2 (omega
kvadrati).
ω2-is mniSvneloba iqneba odnav mcire, vidre η2.
klasi
me-2 me-4 me-6
580 497 525
525 515 506
562 543 475
590 478 493
575 567 537
603 532 532
594 517 480
521 510 501
536 534 472
612 556 463
514 511 521
57
544 523 517
573 572 477
592 574 515
Sejameba
• erTfaqtoriani mravaldoniani sqema aris eqsperimenti erTi
damoukidebeli cvladiT da am damoukidebeli cvladis sami an meti
doniT.
• cdis pirTa Soris erTfaqtoriani dispersiuli analizi
gamoyenebulia erTi faqtoris mravaldoniani sqemis monacemTa
gasaanalizeblad.
• F statistika mocemulia F= MS A / MS Secdomis saxiT .
• MS aris dispersia da is napovnia SS/df.
59
• MS A icvleba damoukidebeli cvladisa da SerCevis Secdomis gavleniT.
• MS Secdoma icvleba jgufSida Secdomis cvalebadobiT.
• Tu damokidebel cvlads ara aqvs gavlena, maSin MS A da MS Secdoma
afasebs mxolod Secdomis cvalebadobas monacemebSi, da F unda iyos
daaxloebiT 1-is toli.
• roca damoukidebel cvlads aqvs gavlena, maSin MS A mniSvneloba
izrdeba, magram MS Secdomis mniSvnelobaze es ar axdens gavlenas. F-is
mniSvneloba xdeba 1-ze meti.
• F statistikis gamoyenebas statistikur kriteriumSi mohyveba
statistikuri hipoTezebis formulirebis Cveulebrivi nabijebi,
mniSvnelovnobis donis dadgena, uaryofis areebis gansazRvra,
F realuris gamoTvla da gadawyvetilebebi, romlebic statistikur
hipoTezebs exeba.
• statistikurad mniSvnelovani F realuri , roca damoukidebeli cvladis
sami an meti donis manipulireba xdeba, moiTxovs mravaljeradi
Sedarebis kriteriums, raTa dispersiuli analizi gagrZeldes.
• sruli dispersiuli analizisaTvis F realuris statistikuri
mniSvnelovnobis dadasturebis Semdeg mravaljeradi Sedarebis
kriteriumebi gamoiyeneba imis dasadgenad, TuU romeli saSualoebi
gansxvavdebian mniSvnelovnad erTmaneTisagan erTfaqtorian
mravaldonian sqemaSi.
• tukis kriteriumi gamoiyeneba saSualoTa simravlis yvela SesaZlo
wyvilTa SedarebisaTvis saboloo SedarebebSi. tukis kriteriumi
pirveli gvaris Secdomis daSvebis albaTobas inarCunebs α-s tolad
an masze naklebad yvela wyvilTaSoris SedarebebSi.
• η2 SeiZleba gamoviyenoT Carevis efeqtis sazomad.
X A − XG
A faqtori
A1 A2 A3
X 11 X 12 X 13
X 21 X 22 X 23
X 31 X 32 X 33
X 41 X 42 X 43
X 51 X 52 X 53
T A1 T A2 T A3 G(sruli jami)
[2] =
∑T 2
A
TiToeuli jgufis qulaTa jamis kvadratebis jami, gayofili
nA
jgufSi qulaTa raodenobaze
G2
[3] = sruli jamis kvadrati, gayofili qulaTa srul raodenobaze
N
am ricxviTi mniSvnelobebis gamoyenebiT miRebuli dispersiuli analizi
Semdegnairad gamoiyureba:
62
wyaro SS df MS F
faqtori (A) [2] _ [3] a-1 SS A MS A
df A MS Secdoma
Secdoma [1] _ [2] N_a SS Secdoma
df Secdoma
sul [1] _ [3] N-1 ar
gamoiTvleba
85 2 + 65 2 + 60 2 15.05
[2] = = = 3010
5 5
210 2 44.1
[3] = = = 2940
15 15
maSin
SS A = [2]-[3]=3010-2940=70
df A = a-1=3-1=2
70
MS A = = 35
2
SS Secdoma = [1]_[2]=3074_3010=64
df Secdoma = N-a=15-3=12
63
MS Secdoma = 64 = 5.333
12
SS sruli = [1] _ [3] = 3074 _ 2940 = 134
df sruli = N -1=15-1=14
MS A 35
F realuri = = = 6.56
MSSecdoma 5.333
kiTxvebi
40 34 26
41 39 24
39 38 19
36 40 23
35 34 18
32 35 21
31 29 23
34 36 29
instruqciis piroba
videofiris gareSe (A 1 ) videofiri fexburTelze videofiri srolis,
(A 2) daWeris da dartymis
demonstrirebiT (A 3)
50 53 61
46 48 58
39 37 49
52 49 56
44 46 45
51 48 66
41 37 58
36 41 64
48 40 57
jgufi
66
uxmauro xmauriani
106 141
117 136
124 124
129 139
115 121
131 119
121 147
115 128
128 115
136 134
127 140
cxrili #1
wyaro SS df MS F
faqtori (A) 50 2 _ _
Secdoma 270 27 _
sul _ _
cxrili #2
wyaro SS df MS F
faqtori (A) 60 _ 12 _
Secdoma _ 72 _
sul 276 77
cxrili #3
wyaro SS df MS F
faqtori (A) _ _ _ 3
Secdoma 320 _ 5
sul 365 67
cxrili #1
Carevis pirobebi da saSualo dro sigaretebis mowevas Soris (wuTebSi)
Carevis piroba saSualo dro
A1 sakontrolo jgufi, ar aris Careva 24
A2 qcevis modifikacia 38
A3 sigaretis anonimuri klubebi 34
A4 sigaretis Cvevis sawinaaRmdego saReWi rezina 28
cxrili #2
dispersiuli analizis Semajamebeli cxrili #1 sigaretis mowevebs Soris
saSualo droisaTvis
wyaro SS df MS F
faqtori (A) 1972 3 657.333 21.64*
Secdoma 1944 64 30.375
sul 3916 67
*p < 0.01
tukis namdvilad mniSvnelovani sxvaobis Sedegad gamoTvlili CD=5 wuTi 0.05
mniSvnelovnobis doneze.
a. risi tolia Carevis pirobebis gavlena im drois raodenobaze, romelic
arsebobs sigaretis moweva Soris?
b. aRwereT am eqsperimentis Sedegebi am Tavis erT-erT qveTavSi _
“dispersiuli analizis Sedegebis prezentacia” _ aRwerili stilis mixedviT.
69
Tavi XI. cdis pirTa Soris orfaqtoriani
sqema da dispersiuli analizi
cdis pirTa Soris 2x2 sqemis magaliTi
faqtoruli sqema: kvlevis iseTi sqema, romelSic erTdroulad icvleba ori an meti
damoukidebeli cvladi.
cxrili # 11.1
cdis pirebs Soris 2x2 sqemis gegma. A faqtoris doneebis kombinacia B faqtoris
doneebTan qmnis pirobas anu ujreds.
faqtori A
A1 A2
B1 A 1 B 1 piroba A 2 B 1 piroba
faqtori B (A 1 B 1 ujredi) (A 2 B 1 ujredi)
B2
A 1 B 2 piroba A 2 B 2 piroba
(A 1 B 2 ujredi) (A 2 B 2 ujredi)
cxrili # 11.2
pasuxis hipoTeturi latenturi dro (wamebSi), rogorc cdis piris mxedvelobis areSi
yofnisa da siaxlis tipis funqcia 20 cdis pirisaTvis sanimuSo cdis pirTa Soris 2x2
eqsperimentSi.
ar Cans (A 1 ) Cans (A 1 )
97.0 70.0
kargi (B 1 ) 90.0 87.0
80.0 81.0
107.0 95.0
siaxlis tipi 80.0 90.0
(faqtori B)
68.0 114.0
cudi (B 2 ) 87.0 96.0
92.0 127.0
80.0 110.0
84.0 115.0
cxrili # 11.3
cdis pirebs Soris 2x2 sqemaSi monacemTa sqematuri ganawileba, sadac TiToeul
damoukidebel cvlads ori done aqvs da yovel ujredSi xuTi cdis piria.
faqtori A
A1 A2
X 111 X 121
X 211 X 221
B1 X 311 X 321
X 411 X 421
X 511 X 521
faqtori B
X 112 X 122
X 212 X 222
B2 X 312 X 322
X 412 X 422
X 512 X 522
magaliTad, X 311 aris mesame cdis piris monacemi A 1 B 1 pirobaSi (80.0 wami
cxrilSi # 11.2), X 421 aris meoTxe cdis piris monacemi A 2 B 1 pirobaSi (95.0
wami), X 211 aris meore cdis piris monacemi A 1 B 2 pirobaSi (87 wami), X 522 aris
mexuTe cdis piris monacemi A 2 B 2 pirobaSi (115 wami) da a.S. rodesac ar
aris aucilebeli konkretuli cdis piris aRniSvna, Cven gamovtovebT ijk
indeqsebs da ubralod viyenebT X-s. TiToeuli ujredisaTvis arsebobs
n AB cdis pirebis raodenoba, xolo N aris cdis pirebis sruli
raodenoba eqsperimentSi. Cvens magaliTSi n AB = 5 da N = 20. monacemebis
analizis dros pirveli nabiji centraluri tendenciis sazomis, SerCevis
saSualos gamoTvla. cxrilSi # 11.4 naCvenebia ujredisa da mTavari
efeqtis saSualoebi, romelTa gamoTvlac SesaZlebelia magaliTis
monacemebidan.
cxrili # 11.4
faqtori A
A1 A2
B1 X A1B1 X A2B1
faqtori B
B2 X A1B2 X A2B2
faqtori A
yuradReba ar unda mivaqcioT qulebis
A1 A2 klasifikacias B faqtoris mixedviT, raTa
miiRoT mTavari efeqtis saSualo A
B1
faqtorisaTvis. gansxvavebaX A1-sa daX A2-s
faqtori B
Soris aris A faqtoris mTavari efeqti.
B1
X A1 X A2
faqtori A
A1 A2 yuradReba ar unda mivaqcioT qulebis
klasifikacias A faqtoris mixedviT, raTa
B1 X B1 miiRoT mTavari efeqtis saSualo B
faqtorisaTvis. gansxvavebaX B1-sa daX B2-s
faqtori B Soris aris B faqtoris mTavari efeqti.
B2 X B2
cxrili # 11.5
ar Cans (A 1 ) Cans (A 2 )
mTavari efeqtis
saSualo siaxlis
tipisaTvis ( X B )
kargi (B 1 ) 90.8 84.6 87.7
(11.56) (9.61)
siaxlis tipi
(faqtori B)
mTavari efeqtis
saSualo cdis piris 86.5 98.5 sruli saSualo 92.5
yofnisaTvis mxedvelobis
areSi ( X A )
A faqtori
mTavari efeqtis saSualo A faqtorisaTvis aRiniSneba X A1 -iTa da X A 2 -iT.
es saSualoebi, romelTac xandaxan svetebis saSualoebs uwodeben,
miiReba yvela cdis pirisaTvis rogorc A 1 , aseve A 2 doneebis Sesabamisad,
imisda miuxedavad, Tu ra mniSvnelobebi miiRes maT B faqtoris mixedviT.
B faqtoris doneebis mixedviT monacemebis ignorireba, raTa miRebul
iqnes A faqtoris mTavari efeqtis saSualo, naCvenebia cxrilSi # 11.4b.
magaliTad, mTavari efeqtis saSualo A faqtorisaTvis, romelic aris
cdis piris yofna mxedvelobis areSi cxrilSi # 11.2, damyarebulia im
cdis pirebis 10 monacemze, romlebic an imyofebian, an ar imyofebian
eqsperimentatoris TanaSemwes mxedvelobis areSi. siaxlis tipi (faqtori
B) ignorirebulia, rodesac viTvliT A faqtoris mTavari efeqtis
saSualos. X A1 -isa da X A 2 -s ricxviTi mniSvnelobebi warmodgenilia
cxrilSi # 11.5. A faqtoris mTavari efeqti aris gansxvaveba X A1 -sa da
X A 2 -s Soris. Tu A faqtors aqvs gavlena damokidebul cvladze, maSin
X A1 da X A 2 gansxvavebuli iqneba erTmaneTisagan da X A1 - X A 2 mniSvneloba
ufro didi gaxdeba.
B faqtori
sruli saSualo
cxrili 1
faqtori A
A1 A2
10 17
13 23
B1 8 17
17 21
12 19
20 24
faqtori B
19 27
13 21
B2 10 16
20 19
22 30
17 24
cxrili 2
faqtori A
A1 A2
23 41
13 22
B1 28 27
11 32
19 26
20 24
18 39
faqtori B
29 28
33 31
18 26
B2 29 34
36 39
47 44
27 35
monacemTa dayofa
(11.1)
sruli cvalebadoba cvalebadoba cvalebadoba A cvalebadoba
cvalebadoba A faqtoris B faqtoris da B ujredebs
cdis piris efeqtis gamo efeqtis gamo faqtorebis SigniT
monacemebSi
= + + + Secdomis gamo
plus plus urTierTqme-
SerCevis SerCevis debis gamo
Secdoma Secdoma plus SerCevis
Secdoma
monacemebis terminebiT es gantoleba SeiZleba Caiweros Semdegnairad:
(X - X G ) = ( X A - X G ) + ( X B - X G ) + ( X AB - X A - X B + X G ) + (X - X AB ). (11.2)
sruli cvalebadoba
X AB - X A - X B + X G
97.0–92.5 = (86.5 – 92.5) + (87.7 – 92.5) + (90.8 – 86.5 – 87.7 + 92.5) + (97.0 – 90.8)
anu, miviRebT
SS sruli = 4567.000,
SS A = 720.000,
SS B = 460.800,
SS AxB = 1656.200,
SS Secdoma = 1730.000.
cxrili # 11.6
kvadratebis jamis miReba orfaqtoriani dispersiuli analizisaTvis
cxrilis # 11.2 monacemebze dayrdnobiT.
70.0 - 92.5 = (98.5 - 92.5) + (87.7 - 92.5) + (84.6 - 98.5 - 87.7 + 92.5) + (70.0 - 84.6)
87.0 - 92.5 = (98.5 - 92.5) + (87.7 - 92.5) + (84.6 - 98.5 - 87.7 + 92.5) + (87.0 - 84.6)
monacemebi 81.0 - 92.5 = (98.5 - 92.5) + (87.7 - 92.5) + (84.6 - 98.5 - 87.7 + 92.5) + (81.0 - 84.6)
A 2 B 1 -Si 95.0 - 92.5 = (98.5 - 92.5) + (87.7 - 92.5) + (84.6 - 98.5 - 87.7 + 92.5) + (95.0 - 84.6)
90.0 - 92.5 = (98.5 - 92.5) + (87.7 - 92.5) + (84.6 - 98.5 - 87.7 + 92.5) + (90.0 - 84.6)
68.0 - 92.5 = (86.5 - 92.5) + (97.3 - 92.5) + (82.2 - 86.5 – 97.3 + 92.5) + (68.0 - 82.2)
87.0 - 92.5 = (86.5 - 92.5) + (97.3 - 92.5) + (82.2 - 86.5 – 97.3 + 92.5) + (87.0 - 82.2)
monacemebi 92.0 - 92.5 = (86.5 - 92.5) + (97.3 - 92.5) + (82.2 - 86.5 – 97.3 + 92.5) + (92.0 - 82.2)
A 1 B 2 -Si 80.0 - 92.5 = (86.5 - 92.5) + (97.3 - 92.5) + (82.2 - 86.5 – 97.3 + 92.5) + (80.0 - 82.2)
84.0 - 92.5 = (86.5 - 92.5) + (97.3 - 92.5) + (82.2 - 86.5 – 97.3 + 92.5) + (84.0 - 82.2)
114.0 - 92.5 = (98.5 - 92.5) + (97.3 - 92.5) + (112.4 - 98.5 - 97.3 + 92.5) + (114.0 -112.4)
96.0 - 92.5 = (98.5 - 92.5) + (97.3 - 92.5) + (112.4 - 98.5 - 97.3 + 92.5) + (96.0 - 112.4)
monacemebi 127.0 - 92.5 = (98.5 - 92.5) + (97.3 - 92.5) + (112.4 - 98.5 - 97.3 + 92.5) + (127.0 -112.4)
A 2 B 2 -Si 110.0 - 92.5 = (98.5 - 92.5) + (97.3 - 92.5) + (112.4 - 98.5 - 97.3 + 92.5) + (110.0 -112.4)
115.0 - 92.5 = (98.5 - 92.5) + (97.3 - 92.5) + (112.4 - 98.5 - 97.3 + 92.5) + (115.0 -112.4)
-----________________________________________________________________
20.25 36.0 23.04 82.81 38.44
6.25 36.0 23.04 82.81 0.64
monacemebi 156..25 36.0 23.04 82.81 116.64
A 1 B 1 -Si 210.25 36.0 23.04 82.81 262.44
156..25 36.0 23.04 82.81 116.64
SS B
MS B = -
df B
SS AxB
MS AxB =
df AxB
SSSecdoma
MS Secdoma =
df Secdoma
460.800
MS B = = 460.800
1
1656.200
MS AxB = = 1656.200
1
1730.000
MS Secdoma = = 108.125
16
F statistikis gamoTvla
cvalebadobis wyaro F
-------------------------------------------------------------------------------------------
MS A
faqtori A
MSSecdoma
MS B
faqtori B
MSSecdoma
MS AxB
A da B urTierTqmedeba
MSSecdoma
------------------------------------------------------------------------------------
cvalebadobis wyaro F
-------------------------------------------------------------------------------------------------
720.000
faqtori A = 6.66
108.125
460.800
faqtori B = 4.26
108.125
1656.200
A da B urTierTqmedeba = 15.32
108.125
---------------------------------------------------------------------------------------------------
mokled ganvixiloT, Tu rogor gamoviyenoT da rogori axsna mivceT
TiToeul F-s.
cxrilSi # 11.7 moyvanilia cvalebadobis wyaroebi cdis pirebs Soris
orfaqtorian dispersiul analizSi da formulebi TiToeuli SS-isTvis,
df-isTvis, MS-isTvis da F statistikisaTvis. cxrilis # 11.2 monacemebis
dispersiuli analizis Sejamebis Sedegebi mocemulia cxrilSi # 11.8.
cxrili # 11.7
cdis pirebs Soris orfaqtoriani dispersiuli analizSi gamoyenebuli ganmartebiTi
formulebis Sejameba.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
wyaro SS dfa MS F
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
SS A MS A
A faqtori ‡ ∑ ∑ ∑ (X A - X G )2 A.1
df A MSSecdoma
SS B MS B
B faqtori ∑ ∑ ∑ (XB - X G )2 b-1
df B MSSecdoma
A da B
SS AxB MS AxB
urTierTqmedeba ∑ ∑ ∑ ( X AB - X A - X B + X G )2 (A.1)(b-1)
df AxB MSSecdoma
SSSecdoma
Secdoma ∑ ∑ ∑ (X - X AB )2 ab(n AB -1)
df Secdoma
cxrili # 11.8
cxrilis # 11.2 hipoTeturi qulebis dispersiuli analizis gamoTvlis Sedegebi.
wyaro SS df MS F
subieqtis yofna
mxedvelobis areSi (A) 720.000 1 720.000 6.66*
siaxlis tipi (B) 460.800 1 460.800 4.26
AxB 1656.200 1 1656.200 15.32**
Secdoma 1730.000 16 1656.200
sul 4567.000 19
* p < .05
** p < .01
faqtori A
A1 A2
30 34
B1 32 36
28 32
faqtori B 28 38
30 34
B2 26 36
cxrili # 1
wyaro SS df MS F
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
--
cxrili # 2
wyaro SS df MS F
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
--
statistikuri hipoTezebi
A faqtorisaTvis H 0 : µ A1 = µ A2
H 1 : µ A. ebi ar aris toli
B faqtorisaTvis H 0 : µ B1 = µ B2
H 1 : µ B -ebi ar aris toli
AxB H 0 : (µ AB - µ A - µ B + µ G ) = 0
H 1 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) ar udris 0
H 0 : µ A1 = µ A2 = µ A3 ,
xolo H 1 ki ase:
cxrili # 11.9
dispersiis orfaqtorian analizSi statistikuri gadawyvetilebebis Sejameba
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
--
F realuri -s statistikuri
F Sefardeba: mniSvneloba gadawyvetileba
rodesac α=.05, F kritikuli 1,16 df-iT aris 4.49 (aRebulia cxrilidan # A.3a).
aqedan gamomdinare, cxrilSi # 11.8 TiToeuli F realurisaTvis uaryofis are
Sedgeba F realuris mniSvnelobebisagan, romlebic udris an metia 4.49-ze.
dispersiis am analizidan Semdeg gadawyvetilebebs viRebT:
cxrili 1 cxrili 2
wyaro df F realuri
A faqtori 1 4.63
B faqtori 3 2.11
AxB 3 3.97
Secdoma 56
sul 63
cxrili 3
wyaro df F realuri
A faqtori 2 4.12
B faqtori 4 2.83
AxB 8 1.87
Secdoma 150
sul 164
mTavari efeqtis
saSualoebi A
faqtorisaTvis A faqtoris
mTavari efeqti:
X A1 X A1 - X A 2 X A2
mTavari efeqtis
saSualoebi
subieqtis
mxedvelobis areSi 86.5 -12.0 98.5
yofnisaTvis (A)
MSSecdoma
CD = q
n AB
108.125
CD = 3.65 = 17.0 wami, damrgvalebuli erT meaTedamde.
5
cxrili # 11.12
urTierTqmedeba 2x2 faqtorul dispersiul analizSi da martivi efeqtebis da mTavari
efeqtebis axsna.
suraTi # 11.1
pasuxis latenturi dro (wamebSi) sanimuSo eqsperimentSi, rogorc siaxlis tipis (kargi
siaxle - cudi siaxle) da cdis piris mxedvelobis areSi yofnis (Cans – ar Cans)
funqcia. am suraTze agebuli cxrilis # 11.5 ujredebis saSualoebi.
cdis piris mxedvelobaSi
yofna (faqtori A)
urTierTqmedebis saxeebi
SS A
η2 = A faqtoris statistikurad mniSvnelovani mTavari
SSsruli
efeqtisaTvis.
SS B
η2 = B faqtoris statistikurad mniSvnelovani mTavari
SSsruli
efeqtisaTvis.
SS AxB
η2 = A da B faqtorebis statistikurad mniSvnelovani
SSsruli
urTierTqmedebisaTvis.
SS AxB 1656.200
η2 = = = .36
SSsruli 4567.000
suraTi # 11.2
A da B faqtorebis manipulaciis Semcveli eqsperimentis Sedegi
100 dispersiuli
analizis Sedegebis
96
Sejameba
92 A faqtori p < .05
B faqtori p > .05
qula
84
80
76
1 22
A
A1
A faqtori
B1 B2 } B faqtori
suraTi # 11.3
A da B faqtorebis manipulaciis Semcveli eqsperimentis Sedegi
98 dispersiuli
analizis Sedegebis
94
Sejameba
90 A faqtori p > .05
86 B faqtori p < .05
qula
cxrili 1
cxrili 2
cxrili 3
cxrili 4
cxrili 5
cxrili 6
magaliTi # 11.1
2x2 sqemis analizi statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedebiT da
aramniSvnelovani mTavari efeqtiT
amocana
mxedveloba da smena ori damoukidebeli SegrZnebaa, da mainc maT Soris
SesaZlebelia arsebobdes raRac saerTo gancdis TvalsazrisiT.
vizualur stimulebs zogjer axasiaTeben, rogorc JRerads, xolo xmebs
- rogorc naTels. amis safuZvelze lindnerma da hainanma (Lindner & Hynan,
1987) wamoayenes hipoTeza, rom musikis tipi, romelsac adamiani usmenda,
moaxdenda gavlenas am adamianis mier abstraqtuli naxatis aRqmaze. am
hipoTezis Sesamowmeblad maT Caatares cdis pirTa Soris 2x2 sqemis
eqsperimenti. isini cvlidnen musikis tips, romelsac cdis piri usmenda:
es iyo an arastruqturirebuli avangarduli an struqturirebuli
minimalisturi musika (A faqtori). aseve icvleboda cdis piris sqesi:
mamrobiTi an mdedrobiTi (B faqtori). musikis mosmenisas yoveli cdis
piri aTvalierebda rva abstraqtul naxats. naxatebis daTvalierebis
Semdeg igi afasebda maT ramdenime 7-quliani Sefasebis skalaze. erTi
skala Sedgenili iyo zedsarTavi saxelebis wyvilebisagan: daZabuli (1) -
Tavisufali (7), rigiduli (1) - fleqsiburi (7), Seviwrovebuli (1) -
gafarToebuli (7). davuSvaT, rom qulebi miRebulia am zedsarTavi
saxelebis samive erTobliobis SejamebiT, ise, rom Sefasebis qulebi
SeiZleba icvlebodes 3-dan 21-mde. davuSvaT, rom 24 cdis pirisagan
miRebulia Semdegi hipoTeturi qulebi:
amoxsna
gamoyenebuli sqema warmoadgens cdis pirTa Soris 2x2 sqemas. pirveli
nabiji aris cdis pirTa Soris orfaqtoriani dispersiuli analizis
Catareba imis gansasazRvrad, arsebobs Tu ara statistikurad
mniSvnelovani mTavari efeqtebi an statistikurad mniSvnelovani
urTierTqmedeba.
gamosayenebeli daSvebebi:
1. cdis pirebi populaciisagan SemTxveviTad da
damoukideblad iqna SerCeuli;
2. Sefasebebis Secdomebi populaciaSi normaluradaa
ganawilebuli;
3. populaciis SerCevebSi Sefasebis qulebis dispersiebi
tolia.
statistikuri hipoTezebi:
A faqtori H 0 : µ A1 = µ A2
H 1 : µ A. ebi ar aris toli
B faqtori H 0 : µ B1 = µ B2
H 1 : µ B -ebi ar aris toli
AxB H 0 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) = 0
H 1 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) ar udris 0
df: df A = a - 1 = 2 - 1 = 1
df B = b - 1 = 2 - 1 = 1
df AxB = (a - 1) (b - 1) = (2 - 1)(2 - 1) = 1
df Secdoma = ab(n AB - 1) = (2)(2)(6 - 1) = 20
df sruli = N - 1 = 24 - 1 = 23
wyaro df SS MS F
musika (A) 1 13.50 13.50 2.81
sqesi (B) 1 1.50 1.50 0.31
AxB 1 541.50 541.50 112.81*
Secdoma 20 96.00 4.80
sul 23 652.50
* p < .01
MSSecdoma
CD = q
n AB
4.80
= 3.58
6
= 3.2 Sefasebis wertili
cxrili # 11.13
naxatebis SefasebebSi mTavari efeqtebisa da martivi efeqtebis sxvaobebi, rogorc musikis tipisa
da cdis piris sqesis funqcia.
mTavari efeqtis
saSualoebi musikis -1.5
tipisaTvis (A) 10.5 12.0
magaliTi # 11.2
2x2 sqemis analizi statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedebiT da
mTavari efeqtiT
amocana
sityva-gasaRebis meTodi warmoadgens mexsierebis gaZlierebis teqnikas,
rodesac adamiani iyenebs vizualur xats, raTa warmoqmnas asociacia or
erTeuls Soris. am meTodis gamoyenebis erT-erTi magaliTia meore enis
leqsikonis Seswavla. davuSvaT, rom Tqven gTxoves, SeiswavloT ucxo
franguli sityvebis sia da am sityvebis inglisuri ekvivalentebi,
rogoricaa, magaliTad, franguli sityva boue (talaxi) da misi inglisuri
ekvivalenti mud (talaxi). aq sityva-gasaRebi SeiZleba iyos boot (Ceqma),
inglisuri sityva, romelic franguli boue-s msgavsia JReradobiT. am
teqnikis gamoyenebiT, rodesac Tqven gesmiT sityva boue, Tqven fiqrobT
boot-ze da Semdeg warmoidgenT adamians, romelsac acvia Ceqmebi da midis
talaxSi. bevrma kvlevam aCvena, rom sityva-gasaRebis teqnika aumjobesebs
daswavlas da meore enis sityvis dauyovnebel gaxsenebas (Wang, Thomas, &
Ouellette, 1992). magram Riad rCeba kiTxva, Tu ramden xans grZeldeba es
gaumjobesebuli gaxseneba. vangma da misma kolegebma (Wang et al. 1992)
aRmoaCines, rom miuxedavad imisa, rom sityva-gasaRebis teqnikam, sityvebis
martivi gameorebis gziT meqanikur SeswavlasTan SedarebiT, gaaumjobesa
mexsierebaSi Senaxva da dauyovnebeli gaxseneba, cdis pirebs didwilad
sityva-gasaRebic aviwydebodaT erTkviriani Senaxvis intervalis Semdeg.
davuSvaT, Tqven gainteresebT, marTebulia Tu ara es kavSiri
zrdasruli adamianebisaTvis iseve, rogorc kolejis studentebisaTvis,
rac Seamowmes vangma da misma kolegebma. Sesabamisad, Tqven gamoiyenebT
cdis pirTa Soris 2x2 sqemas, sadac Seswavlis sxvadasxva meTodi - an
meqanikuri, an sityva-gasaRebiT - iqneba faqtori A da Senaxvis intervali
- dauyovnebeli an erTkviriani aRdgena - iqneba faqtori B. Tqven
SemTxveviTad gadaanawileT rva frangulis armcodne zrdasruli
adamiani TiToeul pirobaSi. cdis pirebs, romlebzec meqanikuri
Seswavlis meTodi gamoiyeneboda sTxoves, ubralod mravaljer
gaemeorebinaT franguli sityvebi da maTi inglisuri ekvivalentebi
damaxsovrebis mizniT. sityva-gasaRebis meTodis gamoyenebisas cdis
pirebs aswavles sityva-gasaRebis teqnika da misces sityva-gasaRebebi
yoveli frangul-inglisuri wyvilisaTvis. dauyovnebeli aRdgenis
pirobaSi inglisuri ekvivalentebis gaxseneba mowmdeboda 5 wuTSi siis
Seswavlis Semdeg. gadavadebuli aRdgenis pirobaSi cdis pirebs
sTxovdnen, gaexsenebinaT inglisuri ekvivalentebi Seswavlidan erTi
kviris Semdeg. sityvebis sia 25 sityvas Seicavda, amitom cdis piris
gaxsenebis qula SeiZleboda Secvliliyo 0-dan (verc erTi sityva ver
gaixsena) 25-mde (srulyofilad gaixsena). dauSviT, rom 32 cdis pirisagan
miRebulia gaxsenebis hipoTeturi qulebi. gaaanalizeT da aRwereT am
eqsperimentis Sedegebi.
daswavlis piroba (A)
meqanikuri (A 1 ) gasaRebi sityviT (A 2 )
12 25
9 22
11 19
dauyovnebeli aRdgena 19 23
(B 1 ) 16 17
14 24
13 20
15 21
Senaxvis intervali
(B) 6 9
7 4
3 7
11 11
gadavadebuli aRdgena 5 5
(B 2 ) 10 8
5 12
8 6
daSvebebi:
1. cdis pirebis SerCeva moxda SemTxveviTad da populaciisagan
damoukideblad;
2. gaxsenebis qulebi populaciaSi normaluradaa ganawilebuli;
3. gaxsenebis qulebis dispersiebi SerCeul populaciaSi tolia.
statistikuri hipoTezebi:
A faqtori H 0 : µ A1 = µ A2
H 1 : µ A. ebi ar aris toli
B faqtori H 0 : µ B1 = µ B2
H 1 : µ B -ebi ar aris toli
AxB H 0 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) = 0
H 1 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) ar udris 0
df: df A = a - 1 = 2 - 1 = 1
df B = b - 1 = 2 - 1 = 1
df AxB = (a - 1) (b - 1) = (2 - 1)(2 - 1) = 1
df Secdoma = ab(n AB - 1) = (2)(2)(8 - 1) = 28
df sruli = N - 1 = 32 - 1 = 31
wyaro SS df MS F*
Seswavlis
piroba (A) 148.781 1 148.781 18.59*
Senaxvis
intervali (B) 830.281 1 830.281 103.73*
AxB 94.531 1 94.531 11.81*
Secdoma 224.125 28 8.004
sul 1297.718 31
* p < .01
gadawyvetilebebi:
efeqtis siZliere:
Seswavlis piroba: η2 = SS A /SS sruli = 148.781/1297.718 = .11.
Senaxvis intervali: η2 = SS B /SS sruli = 830.281/1297.718 = .64.
Seswavlis piroba x Senaxvis intervali:
η2 = SS AxB /SS sruli = 94.531/1297.718 = .07.
MSSecdoma
CD = q
n AB
8.004
= 3.53
8
= 3.5 sityva, damrgvalebuli erT meaTedamde.
nebismieri martivi efeqti, romelic absoluturi mniSvnelobiT tolia an
metia 3.5 sityvisa, statistikurad mniSvnelovania .05 doneze. cxrilSi #
11.14 warmodgenilia ujredisa da mTavari efeqtis saSualoebi da martivi
da mTavari efeqtebi am qulebisaTvis. Tavdapirvelad avxsniT
urTierTqmedebas TiToeuli damoukidebeli cvladisaTvis da Semdeg am
cvladis mTavar efeqts.
cxrili # 11.14
sworad aRdgenili sityvebis raodenobebis mTavari efeqtisa da martivi efeqtis gansxvavebebi,
rogorc daswavlis pirobisa da Senaxvis intervalis funqcia.
dauyovnebeli -7.8
aRdgena (B 1 ) 13.6 21.4 17.5
gadavadebuli -0.9
aRdgena (B 2 ) 6.9 7.8 7.3
mTavari efeqtis
saSualoebi -4.4
Seswvalis
pirobisaTvis (A) 10.2 14.6
am prezentaciaSi:
MSE =
108.125 iZleva MS Secdomas F realurisTvis . es mniSvneloba qulebis
ujredebs Soris cvalebadobis sazomia.
instruqciebi
(B) 125 218
100 202
77 196
SemTxveviToba 101 244
(B 2 ) 131 237
152 180
3.1. alfas done .05 gamoyenebul iqna yvela statistikuri kriteriumisaTvis. medikamentis donis (A
faqtori) mTavari efeqti statitikurad mniSvnelovani iyo, F(2,36) = 9.43, p < .01, MSE = 17.814. aseve
miRebuli iyo mTavari efeqti Senaxvis intervalisaTvis (B faqtori), F(1,36) = 5.60, p < .05.
urTierTqmedeba aramniSvnelovani iyo, F(2,36) = 2.46, p > .05.
3.2. alfas done .05 gamoyenebul iqna yvela statistikuri kriteriumisaTvis. miRebul iqna
aTletebis sqesisa (A faqtori) da sportis saxeobis (B faqtori) mniSvnelovani urTierTqmedebis
gavlena TviTSefasebis qulebze, F (3,88) = 3.28, p < .05, MSE = 42.163. garda amisa, mamakacebma ufro
maRali TviTSefasebis qulebi mogvces, vidre qalebma, F (1,88) = 4.82, p < .05. sportis saxeobebs
Soris ar aRmoCnda mTavari efeqtebis sxvaobebi, F (3,88) = 1.65, p > .05.
3.3. alfas done .05 gamoyenebul iqna yvela statistikuri kriteriumisaTvis. mniSvnelovani
urTierTqmedeba gamovlinda xmauris pirobasa da pirovnebis tips Soris F (1,56) = 5.33, p < .05, MSE
= 26.718. mniSvnelovani ar aRmoCnda mTavari efeqtebi arc xmauris pirobis, F (1,56) < 1.0, arc
pirovnebis tipisaTvis, F (1,56) = 1.43, p > .05.
Sejameba
cvalebadobis wyaro F
A faqtori MS A /MS Secdoma
B faqtori MS B /MS Secdoma
AxB urTierTqmedeba MS AxB /MS Secdoma
__________________________________________________________________
ZiriTadi terminebi da simboloebi
a MSA
artefaqturi mTavari efeqti MSB
b ujredi MSAxB
ujredis saSualo ( X AB ) MS Secdoma
kritikuli sxvaoba (CD) n AB
df A damoukidebeli cvladis martivi
df B efeqti
df AxB SS A
df Secdoma SS B
df sruli SS AxB
SS Secdoma
A faqtori
SS sruli
B faqtori
Carevis piroba
faqtoruli sqema
tukis HSD kriteriumi
sruli saSualo ( X G )
XA
urTierTqmedeba (AxB)
A faqtoris mTavari efeqti XB
B faqtoris mTavari efeqti XG
mTavari efeqtis saSualo
__________________________________________________________________
Tavis damateba
cdis pirTa Soris orfaqtoriani dispersiuli analizis gamoTvla
formulebis meSveobiT
__________________________________________________________________
faqtori A
A1 A2
X 111 X 121
X 211 X 221
B1 X 311 T A1B1 X 321 T A2B1 T B1
X 411 X 421
X 511 X 521
faqtori B X 112 X 122
X 212 X 222
X 312 T A2B1 X 322 T A2B2 T B2
B2 X 412 X 422
X 512 X 522
T A1 T A2 G
∑ TA2
[3] = A faqtoris yoveli donis sruli jamebis kvadratebis
bn AB
jami, gayofili TiToeul srul jamSi Semavali qulebis
raodenobaze.
∑ TB2
[4] = B faqtoris yoveli donis sruli jamebis kvadratebis
an AB
jami, gayofili TiToeul srul jamSi Semavali qulebis
raodenobaze.
G2
[5] = sruli saerTo jamis kvadrati, gayofili qulebis srul
N
raodenobaze.
cvalebadobis SS df MS F
wyaro
A faqtori [3] – [5] a – 1 SS A MS A
df A MSSecdoma
faqtori A
A1 A2
97 70
90 87
B1 80 T A1B1 = 454 81 T A2B1 = 454 T B1 = 877
107 95
80 90
faqtori B 68 114
87 96
92 T A2B1 = 411 127 T A2B2 = T B2 = 973
B2 80 562
84 110
115
T A1 = 865 T A2 = 985 G = 1850
da n AB = 5, a = 2, b = 2 da N = 20.
ricxviTi mniSvnelobebia
1850 2 3,422,500.00
[5] = = = 171,125.000
20 20
Semdeg
df A = a - 1 = 2 - 1 = 1
720.000
MS A = = 720.000
1
df B = b - 1 = 2 - 1 = 1
460.800
MS B = = 460.800
1
df AxB = {a - 1}(b - 1) = (2 - 1) (2 - 1) = 1
1656.200
MS AxB = = 1656.200
1
1730.000
MS Secdoma = = 108.125
16
df sruli = N - 1 = 20 - 1 = 19
MS A 720.000
A faqtori: F realuri = = = 6.66
MSSecdoma 108.125
MS B 460.800
B faqtori: F realuri = = = 4.26
MSSecdoma 108.125
MS AxB
A da B faqtorebis urTierTqmedeba: F realuri =
MSSecdoma
1656.200
F realuri = = 15.32
108.125
wyaro SS df MS F
cdis piris mxedvelobis areSi
yofna (A) 720.000 1 720.000 6.66*
siaxlis tipi (B) 460.000 1 460.000 4.26
AxB 1656.200 1 1656.200 15.32**
Secdoma 1730.000 16 108.125
sul 4567.000 19
* p < .05 ** p < .01
kiTxvebi
wyaro SS df MS F
davalebis tipi (A) ------- 3 5.00 -------
xmauris done (B) 16.00 ------- ------- -------
AxB 36.00 6 ------- -------
Secdoma ------- 60 2.00
sul ------- -------
cxrili # 2
wyaro SS df MS F
treningis xangrZlivoba (A) 40.00 ------- 10.00 -------
unaris done (B) ------- 3 40.00 -------
AxB 960.00 ------- 80.00 -------
Secdoma 3200.00 160 -------
sul ------- 179
cxrili # 3
wyaro SS df MS F
ukukavSiris tipi (A) 200.00 ------- 50.00 -------
davalebis sirTule (B) ------- ------- ------- -------
AxB ------- 8 30.00 -------
Secdoma ------- ------- 20.00-
sul 3300.00 149
cxrili # 1
sworad aRdgenili arsebiTi saxelebis saSualo raodenoba, rogorc xatis tipisa da
damuSavebis donis funqcia.
damuSavebis done
(B)
wyaro SS df MS F
xatis tipi (A) 84.050 1 84.050 4.91*
damuSavebis done (B) 11.250 1 11.250 0.66
AxB 781.250 1 781.250 45.62**
Secdoma 274.000 16 17.125
sul 1150.550 19
* p < .05 ** p < .01
cxrili # 1
xelsawyos sworad wakiTxvis saSualo raodenobebi, rogorc xelsawyos tipisa da Zilis
deprivaciis raodenobis funqcia.
Zilis deprivaciis
raodenoba (B)
wyaro SS df MS F
xelsawyos tipi (A) 211.750 1 211.750 11.71*
Zilis deprivaciis raodenoba (B) 1275.750 1 1275.750 70.56
AxB 85.750 1 85.750 4.74**
Secdoma 433.920 24 18.080
sul 2007.170 27
* p < .05 ** p < .01
1
me-9 TavSi warmodgenili iyo cdis pirTa Sida sqemebi da t kriteriumi
damokidebuli qulebisTvis. am TavSi grZeldeba cdis pirTa Sida sqemebis
ganxilva da warmodgenilia maTi dispersiuli analizi.
cdis pirTa Sida sqema: kvlevis sqema, rodesac cdis pirTa erTi jgufi ganicdis
damoukidebeli cvladis zemoqmedebas, rac izomeba am cvladis yoveli donis
Sesabamisad.
cdis pirTa Sida erTfaqtorian sqemaSi cdis pirTa erTi jgufi ganicdis
damoukidebeli cvladis zemoqmedebas, rac izomeba am cvladis yoveli
donis Sesabamisad. radgan cdis pirTa Sida sqemaSi cdis pirebi
ganmeorebiT izomebian, am sqemas aseve uwodeben ganmeorebiTi gazomvis
sqemas an “Careva cdis pirebze” sqemas, rac imaze migviTiTebs, rom
TiToeuli cdis piri damoukidebeli cvladis yvela donis mixedviT
mowmdeba.
cxrilSi # 12.1 sqematuradaa warmodgenili cdis pirTa Sida
erTfaqtoriani sqemis monacemebi damoukidebeli cvladis oTxi doniT da
xuTi cdis piris monawileobiT. damoukidebeli cvladi gansazRvrulia,
rogorc A faqtori A 1 , A 2 , A 3 da A 4 doneebiT. A faqtoris doneebis
raodenoba aRniSnulia a-Ti; cxrilisaTvis # 12.1 a = 4. cdis piris
monacemi (qula) aRniSnulia X ij -T, sadac indeqsi i migviTiTebs cdis piris
aRmniSvnel ricxvs (mag., X 1j, X 2j, . . . X 5j ) da indeqsi j migviTiTebs ricxvs,
romelic aRniSnavs damoukidebeli cvladis dones. amdenad, X 34 aRniSnavs
me-3 cdis piris qulas A faqtoris me-4 doneze. rodesac ar aris saWiro
konkretuli cdis piris identificireba, gamovtovebT ij indeqsebs da
ubralod X-s viyenebT. damoukidebeli cvladis TiToeuli donis
saSualoebi aRiniSneba X A1 , X A 2 , X A3 da X A 4 an zogadad X A . qulebis
raodenoba damoukidebeli cvladis donisaTvis aRiniSneba n A . miaqcieT
yuradReba, rom n A aseve aris cdis pirTa raodenoba cdis pirTa Soris
sqemaSic. qulebis sruli raodenoba eqsperimentSi aRniSnulia N-iT.
cxrilisaTvis # 12.1, n A = 5 da N = 20. cdis piris saSualo A faqtoris
yvela doneze aRiniSneba X S . es saSualo gamosaxavs cdis piris tipur
Sesrulebas damoukidebeli cvladis yvela doneze.
cxrili # 12.1
qulebis sqematuri gamosaxuleba cdis pirTa Sida erTfaqtorian sqemaSi damoukidebeli
cvladis oTxi doniTa da xuTi cdis piriT.
2
SexedeT suraTs # 12.1. miuxedavad imisa, rom aq mxolod nawilobriv
Sevsebuli wreebia warmodgenili, suraTze isini TiTqos kideebs qmnian,
romelTa Sorisac samkuTxedia moTavsebuli. am kideebs subieqturi
konturebi ewodeba, radganac isini TavisTavad stimulSi ar aris
mocemuli. SesaZlebelia Tu ara subieqturi konturebis gamoyeneba aRqmis
iluziis gamosawvevad? davuSvaT, gadavwyviteT am sakiTxis gamorkveva
poncos (Ponzo) iluziis ramdenime formis gamoyenebiT, rogorc es maierma
gaakeTa (Meyer, 1986). suraTze # 12.2a naCvenebia poncos standartuli
iluzia. es suraTi iluziaa, radganac ori horizontaluri xazi
fizikurad erTi da imave sigrZisaa, Tumca isini tolad ar gamoiyureba.
zeda xazi ufro grZeli Cans, vidre qveda. suraTze # 12.2b
warmodgenilia am iluziis versia subieqturi konturebiT. versia
suraTze # 12.3g gvawvdis saorientacio informacias, magram mTliani
wertilebi ar iZleva subieqtur konturebs. dabolos, suraTze # 12.2d
mocemulia sakontrolo piroba, sadac iluzia ar unda iyos. davuSvaT,
cdis pirs sTxoven, ise Secvalos qveda horizontaluri xazis sigrZe,
rom is zeda xazis tolad aRiqmebodes, Semdeg ki davuSvaT, rom zeda
xazis sigrZe 14 santimetria (sm). Tu iluzia ar Cndeba, maSin qveda xazi
aseve 14 sm unda gaxdes. xolo Tu iluzia Cndeba, maSin zeda xazi ufro
grZeli unda aRmoCndes, vidre es sinamdvileSia (anu is 14 sm-ze grZeli
unda aRmoCndes) da qveda xazi ise unda Seicvalos, rom aRqmuli sigrZis
Sesabamisi iyos.
gamotovebulia suraTi 12.1
cdis pirTa Sida erTfaqtoriani eqsperimenti iluziis tipis (A faqtori)
oTxi doniTa da xuTi cdis piriT gamoiyeneba imisaTvis, raTa Semowmdes
iluziis pirobis efeqti iluziis aRqmul sidideze. yoveli cdis piri
aTvalierebs oTxive stimuls, romlebic naCvenebia suraTze # 12.2 da
cvlis qveda horizontalur xazs ise, rom is sigrZeSi zeda xazis tolad
gamoiyurebodes. santimetrebSi gamosaxuli qveda xazis Secvlili sigrZe
aris damokidebuli cvladi. davuSvaT, miiReT monacemebi, romlebic
mocemulia cxrilSi # 12.2. imoqmeda Tu ara aRqmuli iluziis sidideze
iluziis pirobam?
cxrili # 12.2
im xuTi cdis pirisagan miRebuli xazebis aRqmuli toli sigrZeebi (santimetrebSi),
romelTac poncos iluziis oTxi versia naxes.
3
iseve, rogorc cdis pirTa Soris sqemebSi, cxrilSi # 12.2 moyvanili
monacemebis analizi aRweriTi statistikebis gamoTvliT iwyeba. amdenad,
pirobebis saSualoebi da standartuli gadaxrebi naCvenebia cxrilis
yoveli svetis boloSi. Tu damoukidebeli cvladi gavlenas axdens
iluziis aRqmaze, maSin pirobebis saSualoebi gansxvavebuli unda iyos.
magram, rogorc Cven viciT, pirobebis saSualoebs Soris miRebuli
nebismieri sxvaoba yovelTvis unda SevadaroT Secdomis cvalebadobas.
ramdenad aris SesaZlebeli, rom saSualoebis gansxvaveba mxolod
SerCevis Secdomis gamo momxdariyo? saSualoebis ubralo mxedvelobiTi
Semowmeba ar gvaZlevs am kiTxvaze pasuxis gacemis SesaZleblobas.
rogorc es cdis pirTa Soris sqemisaTvis gavakeTeT, am gadawyvetilebis
miRebis problemas statistikuri kriteriumis gamoyenebiT vwyvetT. es
aris cdis pirTa Sida erTfaqtoriani dispersiuli analizi.
MS A
F=
MS AxS
4
imis gasagebad, Tu rogor unda daiyos cvalebadobis wyaroebi cdis
pirTa Sida sqemebSi, cdis pirTa Sida sqema warmovidginoT, rogorc
orfaqtoriani sqema, sadac damoukidebeli cvladi erTi faqtoria (A
faqtori), da cdis pirebi ki - meore faqtori (S faqtori, sadac S
warmoadgens cdis pirs). radganac TiToeuli cdis piri damoukidebeli
cvladis yovel doneze mowmdeba, cdis pirTa Sida erTfaqtoriani sqema
SeiZleba ganvixiloT, rogorc AxS faqtoruli sqema A faqtoris a
doneebiT da S faqtoris n A doneebiT. ase rom, miviRebT a x n A pirobebs
anu ujredebs, da TiToeuli ujredi warmoadgens, konkretul cdis
pirTan kombinirebul damoukidebeli cvladis erT dones. cxrilSi # 12.2
A faqtoris oTxi done da xuTi cdis piria; amdenad, eqsperimenti
SeiZleba ganvixiloT, rogorc 4 (iluziis pirobis doneebi) x 5 (cdis
pirebis raodenoba) faqtoruli sqema, sadac sul 20 gansxvavebuli
Careva/cdis piri (AxS) pirobaa. magram TiToeuli AxS pirobisaTvis
mxolod erTi qula miiReba.
cdis pirTa Sida erTfaqtoriani dispersiuli analizis ganxilva,
rogorc orfaqtoriani dispersiuli analizisa, A da S faqtorebisaTvis
"mTavari efeqtebis" saSualoebs gvaZlevs. cxrilSi # 12.2 miaqcieT
yuradReba, rom saSualoebi mocemulia TiToeuli cdis pirisaTvis, iseve,
rogorc damoukidebeli cvladis TiToeuli donisaTvis. TiToeuli cdis
piris saSualo aris erTi cdis piris qulebis saSualo iluziis yvela
pirobisaTvis. es saSualoebi asaxavs iluziis aRqmis individualur
gansxvavebebs eqsperimentSi monawile cdis pirebs Soris. miuxedavad
imisa, rom cdis pirebis saSualoebi dispersiuli analizis
relevanturia, es saSualoebi, Cveulebriv, ar aris xolme warmodgenili
im eqsperimentebis aRweriT statistikaSi, romlebSic cdis pirTa Sida
sqema gamoiyeneba.
cdis pirTa Sida erTfaqtoriani dispersiuli analizis ganxilva,
rogorc orfaqtoriani analizisa, ar cvlis eqsperimentis arss: icvleba
mxolod erTi damoukidebeli cvladi da xdeba misi efeqtebis analizi.
Tumca, analizis orfaqtorian sqemad warmodgena gvexmareba, gavigoT AxS
urTierTqmedebis Secdomis nawilad SemoReba F statistikisaTvis.
F statistikis misaRebad cdis pirTa Sida dispersiul analizSi iReben
srul raodenobas, romliTac qula gansxvavdeba sruli saSualosagan da
am gansxvavebas sam komponentad yofen:
sruli cvalebadoba cvalebadoba cvalebadoba A
cvalebadoba A faqtoris cdis pirTa da S
cdis piris = gamo plius + Soris indi- + faqtorebis
. (12.1)
qulaSi Secdoma A da vidualuri urTierTqme-
S faqtorebis gansxvavebe- debis gamo
urTierTqme- bis gamo (S
debis gamo faqtori)
5
es kvadratebis jamebi migviTiTebs, rom eqsperimentSi qulebis sruli
cvalebadoba (aRniSnuli SS sruli ) aris im cvalebadobis Sedegi, romelic
xdeba A faqtoris (aRniSnuli SS A ), S faqtoris (aRniSnuli SS S ) da A da S
faqtorebis urTierTqmedebis gamo. cxrilSi # 12.2 mocemuli
qulebisaTvis es procesi Semdeg ricxviT mniSvnelobebs gvaZlevs:
SS sruli = 22.926,
SS A = 21.830,
SS S = 0.314,
SS AxS = 0.782.
SS sruli
SS sruli warmoadgens eqsperimentSi qulebis srul cvalebadobas. rogorc
12.2 tolobaSia aRniSnuli, am cvalebadobis nawili damoukidebeli
cvladis efeqtis, nawili - cdis pirebs Soris individualuri
gansxvavebebis, xolo nawili ki - pirobebis da cdis pirTa
urTierTqmedebis Sedegia.
SS A
SS A icvleba damoukidebeli cvladis efeqts da pirobebsa da cdis pirTa
urTierTqmedebasTan erTad. rogorc cdis pirTa Soris erTfaqtorian
sqemaSi, damoukidebeli cvladis efeqti zrdis SS A -is mniSvnelobas.
garda amisa, SS A reagirebs pirobebisa da cdis pirTa nebismier
urTierTqmedebaze. cdis pirTa Sida sqemaSi pirobebisa da cdis pirTa
urTierTqmedeba ganixileba Secdomis cvalebadobad.
SS S
SS S icvleba eqsperimentSi cdis pirTa Soris individualur
gansxvavebebTan erTad. cdis pirTa Soris am gansxvavebebs aRvniSnavT S
faqtoriT. cxrilSi # 12.2 miaqcieT yuradReba, rom me-4 cdis pirs aqvs
tendencia, iluziis yvelaze meti raodenoba dainaxos damoukidebeli
cvladis yvela doneze ( X S 4 = 15.70 sm), maSin, rodesac me-2 cdis piri
yvelaze nakleb iluzias aRiqvams ( X S 2 = 15.35 sm). rac ufro metad
gansxvavdeba eqsperimentSi cdis piris saSualoebi erTmaneTisagan, miT
ufro didi xdeba SS S .
SS AxS
pirobebis urTierTqmedeba cdis pirebTan qulis darCenili cvalebadobaa
da gavlenas axdens SS AxS -ze. pirobebisa da cdis pirebis es
urTierTqmedeba SeiZleba vnaxoT suraTze # 12.3, romelic cxrilis #
12.2 hipoTetur monacemebs gamoxatavs. abscisaze iluziis oTxi tipia
warmodgenili. suraTze moTavsebuli funqciebi gamoxataven xuTi cdis
pirisagan TiToeulis miRebul oTx qulas. xazis toli aRqmuli sigrZe
yvelaze didia yvela cdis pirisaTvis standartuli iluziis pirobaSi.
amdenad, aSkaraa iluziis pirobis efeqti xazis aRqmul sigrZeze. Tumca,
radganac xuTi funqcia paraleluri ar aris, xdeba pirobebisa da cdis
6
pirebis urTierTqmedebac. xazis aRqmul sigrZes Soris sxvaobebi
iluziis pirobebs Soris ar aris erTi da igive yvela cdis pirisaTvis.
magaliTad, pirveli cdis piris SemTxvevaSi qulebis sxvaoba standartul
pirobasa da subieqturi konturis pirobas Soris aris 16.6 - 15.8 = 0.8 sm,
xolo meore cdis piris SemTxvevaSi sxvaoba aris 16.9 - 15.6 = 1.3 sm. ase
rom, iluziis pirobis efeqti xazis aRqmul sigrZeze cdis pirebzea
damokidebuli. SS AxS zomavs pirobebisa da cdis pirebis urTierTqmedebis
xarisxs cdis pirTa Sida eqsperimentSi. magram, radganac Carevis
TiToeul pirobaSi erTi cdis pirisagan mxolod erT qulas viRebT,
pirobebisa da cdis pirebis urTierTqmedebas ver gamovacalkevebT
nebismieri Secdomisagan, romelic SeiZleba gavlenas axdendes qulaze.
Sesabamisad, SS AxS ganixileba, rogorc Secdomis cvalebadobis sazomi
cdis pirTa Sida erTfaqtorian sqemaSi da warmoadgens Secdomis
nawilis safuZvels F statistikisaTvis am analizSi.
df sruli = N - 1,
df A = a - 1,
df S = n A - 1
df AxS = (a - 1)( n A - 1)
7
Cvens magaliTSi a = 4 da n A = 5; Sesabamisad,
df sruli = df A + df S + df AxS
SS A
MS A = ,
df A
SS S
MS S = ,
df S
SS AxS
MS AxS = .
df AxS
SS A = 21.830,
SS S = 0.314,
SS AxS = 0.782.
df A = 3,
df S = 4,
df AxS = 12.
aqedan gamomdinare,
21.830
MS A = = 7.277,
3
0.314
MS S = = 0.078,
4
0.782
MS AxS = = 0.065.
12
8
F statistika cdis pirTa Sida erTfaqtorian dispersiul analizSi aris
MS A
F= .
MS AxS
7.277
F realuri = = 111.95.
0.065
cxrili # 12.3
dispersiuli analizis cxrili xazebis hipoTeturi Tanabari aRqmuli sigrZis
qulebisaTvis cxrilidan # 12.2.
wyaro SS df MS F
iluziis tipi (A) 21.830 3 7.277 111.95*
cdis pirebi (S) 0.314 4 0.078
AxS 0.782 12 0.065
sul 22.926 19
* p < .01
cxrili # 12.4
formulebis Sejameba cdis pirTa Sida erTfaqtoriani dispersiuli analizisaTvis.
wyaro SS dfa MS F
A faqtori SS A a - 1 SS A MS A
df A MS AxS
S faqtori SS S nA - 1 SS S
df S
AxS SS AxS (a - 1)( n A - 1) SS AxS
df AxS
SS sruli ar gamoiTvleba
sul N - 1
a
a = A faqtoris doneebis raodenoba; n A = qulebis raodenoba Carevis pirobaSi anu,
Sesabamisad, cdis pirebis raodenoba; N - qulebis sruli raodenoba.
9
3. daasruleT Semdegi gantolebebi cdis pirTa Sida erTfaqtoriani dispersiuli
analizisaTvis:
a. SS sruli =
b. df A =
g. df S =
d. df AxS =
e. MS A =
v. MS S =
z. MS AxS =
T. F =
4. ra aris SS srulis mniSvneloba, Tu SS A = 74.00, SS S = 29.00 da SS AxS = 96.00?
5. ra aris SS A -is mniSvneloba, Tu SS sruli = 426.00, SS S = 92.00 da SS AxS = 301.00?
6. ra aris SS S -is mniSvneloba, Tu SS sruli = 96.00, SS A = 15.00 da SS AxS = 56.00?
7. ra aris SS AxS -is mniSvneloba, Tu SS sruli = 173.00, SS A = 41.00 da SS S = 36.00?
8. erTma fsiqologma gamoiyena cdis pirTa Sida erTfaqtoriani dispersiuli
analizi A faqtoris xuTi doniT da 13 cdis piriT. ra aris df A , df S , df AxS da
df srulis mniSvnelobebi?
9. ra aris df srulis mniSvneloba cdis pirTa Sida erTfaqtorian dispersiul
analizSi, Tu df A = 2 da df S = 19?
10. ipoveT gadaxrebis kvadratebis saSualoebis ricxviTi mniSvnelobebi Semdegi SS-
isa da df-isaTvis: SS A = 22.00, SS S = 18.00, SS AxS = 36.00, df A = 2, df S = 9 da df AxS = 18.
11. cxrilebi # 1 da 2 warmoadgens arasrul Sejamebis cxrilebs cdis pirTa Sida
erTfaqtoriani dispersiuli analizisaTvis. TiToeul cxrilSi SeavseT
gamotovebuli mniSvnelobebi cxrilSi # 12.4 SS-sa da df-s Soris mocemuli
mimarTebis gamoyenebiT. Semdeg upasuxeT am kiTxvebs yoveli cxrilisaTvis.
a. damoukidebeli cvladis ramdeni done icvleba?
b. ramdeni qulaa miRebuli TiToeul pirobaSi?
g. ramdeni cdis piri iRebda monawileobas kvlevaSi?
cxrili # 1
wyaro SS df MS F
A faqtori 48.00 4 ------- -------
S faqtori 27.00 9 -------
AxS 72.00 ------- -------
sul ------- -------
cxrili # 2
wyaro SS df MS F
A faqtori 6.00 ------- ------- -------
S faqtori 36.00 12 3.00
AxS ------- 24 -------
sul 78.00 -------
10
unda iyos, rac MS AxS -is mniSvneloba da F realuri unda iyos daaxloebiT
1.00. xolo, Tu A faqtors aqvs efeqti da pirobebis saSualoebi
gansxvavdeba rogorc am efeqtis, aseve pirobebisa da cdis pirebis
urTierTqmedebis gamo, maSin MS A -s ufro didi mniSvneloba unda hqondes,
vidre MS AxS -s, da F realuri 1.00-ze meti xdeba.
F Sefardeba MS S -is monawileobiT, romelic individualur gansxvavebebis
kvadratis saSualos aRniSnavs, ar gamoiTvleba. miuxedavad imisa, rom
MS S icvleba eqsperimentSi cdis pirebs Soris gansxvavebebis xarisxTan
erTad, am analizSi ar gamoiTvleba MS, romelic iZleva individebs
Soris mosalodneli Secdomis cvalebadobis Sefasebas. aqedan
gamomdinare, MS S -is mniSvneloba xSirad ar aris warmodgenili saboloo
cxrilSi.
sami kvadratebis saSualo da maTze gavlenis mqone cvalebadobis
wyaroebi SeiZleba Semdegnairad Sejamdes:
statistikuri hipoTezebi
nulovani hipoTeza. nulovani hipoTeza cdis pirTa Sida sqemisaTvis A
faqtoris oTxi doniT ase gamoixateba:
H 0 : µ A1 = µ A2 = µ A3 = µ A3
11
es nulovani hipoTeza asaxavs situacias, romelic Cndeba, Tu
damoukidebel cvlads ar aqvs efeqti. Tu H 0 marTldeba, maSin pirobebis
saSualoebs Soris miRebuli sxvaobebi ubralod Secdomis cvalebadobis
gamoa. rogorc cdis pirTa Soris sqemaSi, nulovan hipoTezaSi
gansazRvruli populaciis saSualoebis raodenoba yovelTvis Seesabameba
damoukidebeli cvladis doneebis raodenobas.
cxrili # 12.5
gadawyvetilebebis da daskvnebis Sejameba statitikuri hipoTezebis SemowmebaSi cdis
pirTa Sida erTfaqtoriani sqemisaTvis dispersiuli analizis gamoyenebiT. mocemulia
mniSvnelovnobis done .05.
12
cvlads miewereba. cvlads efeqti hqonda.
Tu damoukidebel cvlads sami an meti mravlobiTi Sedarebis kriteriumebi ar
done aqvs, saWiroa mravlobiTi aris saWiro.
Sedarebis kriteriumebi.
H 0 : µ A1 = µ A2 = µ A3 = µ A3
da viRebT
MS AxS
CD = q .
nA
0.065
CD = 4.20
5
= 4.20 0.013
= 0.48 sm.
13
TiToeuli wyvilTaSorisi SedarebisaTvis pirobebis saSualoebs Soris
sxvaoba, romelic absoluturi mniSvnelobiT 0.48 sm-ze metia,
statistikurad mniSvnelovania .05 doneze. eqvsi wyvilTaSorisi Sedareba,
TiToeuli Sedarebis absoluturi mniSvnelobebi, statistikuri hipoTeza
da gadawyvetileba TiToeuli hipoTezisaTvis naCvenebia cxrilSi # 12.6
(sadac A 1 = standartuli iluzia, A 2 = subieqturi konturebis iluzia,
A 2 = mTliani wertilebis iluzia, A 4 = sakontrolo piroba).
TiToeuli sxvaobis absoluturi mniSvneloba CD – 0.48 sm-ze metia;
amdenad, TiToeuli Sedareba statistikurad mniSvnelovania .05 doneze.
standartuli iluzia iluziis mniSvnelovnad nakleb Sedegs qmnis,
mTliani wertilebi – mniSvnelovnad kidev ufro nakleb iluzias da
sakontrolo piroba ki – yvelaze nakleb iluzias.
SS A
η2 =
SS A + SS AxS
cxrili # 12.6
tukis HSD CD-s gamoyeneba wyvilTaSorisi SedarebebisaTvis sanimuSo eqsperimentSi.
X A 2 X A3 -Tan H 0 : µ A2 = µ A3 uaryofilia
0.88 miRebulia
(15.90 – 15.02) H 1 : µ A2 ≠ µ A3
H 0 : µ A2 = µ A3 uaryofilia
X A 2 X A 4 -Tan 1.80 H 1 : µ A2 ≠ µ A3 miRebulia
(15.90 – 14.10)
0.92 H 0 : µ A3 = µ A4 uaryofilia
X A3 X A 4 -Tan H 1 : µ A3 ≠ µ A4 miRebulia
(15.02 – 14.10)
14
Cveni magaliTisaTvis, SS A = 21.830 da SS AxS = 0.782. ase rom,
21.830
η2 = = .97.
21.830 + 0.782
15
alternatiuli midgomaa, gamoviyenoT araparametruli uilkoqsonis
niSniani rangebis kriteriumi an fridmanis dispersiuli analizi cdis
pirTa Sida dispersiuli analizis magivrad. uilkoqsonis kriteriumi
warmodgenilia me-15 TavSi.
magaliTi # 12.1
cdis pirTa Sida erTfaqtoriani sqemis analizi damoukidebeli cvladis
oTxi doniT
saWiro statistika:
F = MS A /MS AxS
gamosayenebeli daSvebebi:
16
3. SemCnevis droebis populacia gansxvavebuli drois periodebisaTvis
normaluradaa ganawilebuli.
4. SemCnevis droebis populaciis dispersiebi gansxvavebuli drois
periodebisaTvis erTnairia.
5. cdis piris individualuri gansxvavebebis wvlili igive rCeba misi
qulebisaTvis drois yvela periodisaTvis.
cxrili # 12.7
skalaze cvlilebis SesamCnevad saWiro wamebis saSualo raodenoba oTxsaaTiani drois
periodisaTvis 13 cdis pirisaTvis.
statistikuri hipoTezebi:
H 0 : µ A1 = µ A2 = µ A3 = µ A4
H 1 : µ A -ebi ar aris toli,
df: df A = a – 1 = 4 – 1 = 3
df S = n A – 1 = 13 – 1 = 12
df AxS = (a – 1) (n A – 1) = (4 – 1) (13 – 1) = 36
df sruli = N – 1 = 52 – 1 = 51
17
wyaro SS df MS F
drois periodi (A) 18.985 3 6.328 60.85*
cdis pirebi (S) 81.188 12 6.766
AxS 3.727 36 0.104
sul 103.900 51
* p < .05
MS AxS 0.104
CD = q = 3.85 = 0.34 wami.
nA 13
efeqtis siZliere:
SS A 18.985
η2 = = = .84.
SS A + SS AxS 18.985 + 3.727
cxrili # 12.8
tukis HSD CD-s gamoyeneba oTxi drois periodis wyvilTaSoris SedarebaSi.
18
X A1 X A3 -Tan H 0 : µ A1 = µ A3 uaryofilia
0.78 miRebulia
(6.30 – 7.08) H 1 : µ A1 ≠ µ A3
X A1 X A 4 -Tan H 0 : µ A1 = µ A4 uaryofilia
(6.30 – 7.79) 1.49 H 1 : µ A1 ≠ µ A4 miRebulia
uaryofilia
X A 2 X A3 -Tan H 0 : µ A2 = µ A3 miRebulia
(6.38 – 7.08) 0.70 H 1 : µ A2 ≠ µ A3
H 0 : µ A2 = µ A3 uaryofilia
miRebulia
X A 2 X A 4 -Tan
1.41
H 1 : µ A2 ≠ µ A3
(6.38 – 7.79)
H 0 : µ A3 = µ A4 uaryofilia
X A3 X A 4 -Tan 0.71 H 1 : µ A3 ≠ µ A4 miRebulia
(7.08 – 7.79)
magaliTi # 12.2
cdis pirTa Sida erTfaqtoriani dispersiuli analizis gamoyeneba
damoukidebeli cvladis ori doniT
cxrili # 12.9
mTqnarebis miRebuli raodenoba, rogorc nanaxi videoklipis funqcia 11 cdis
pirisaTvis.
19
cdis piri videoklipis tipi (A)
_______________________________________
saintereso (A 1 ) uintereso (A 2 )
1 5 7
2 2 1
3 4 7
4 3 8
5 0 2
6 4 5
7 7 6
8 6 9
9 3 3
10 1 4
11 8 9
XA 3.9 5.5
sA 2.47 2.77
gamosayenebeli daSvebebi:
statistikuri hipoTezebi:
H 0 : µ A1 = µ A2
H 1 : µ A -ebi ar aris toli,
df: df A = a – 1 = 2 – 1 = 1
df S = n A – 1 = 11 – 1 = 10
df AxS = (a – 1) (n A – 1) = (2 – 1) (11 – 1) = 10
df sruli = N – 1 = 22 – 1 = 21
20
gamoTvla: am Tavis damatebaSi mocemuli formulebis gamoyenebiT, am
analizis Sejameba aseTia:
wyaro SS df MS F
videoklipis tipi (A) 14.728 1 14.728 8.53*
cdis pirebi (S) 120.364 10 12.036
AxS 17,272 10 1.727
sul 152.364 21
* p < .05
efeqtis siZliere:
14.728
η2 = = .46.
14.728 + 17.272
21
radganac miRebuli iyo mxolod oTxi
saSualo, isini warmodgenilia winadadebis
da ara cxrilis an suraTis saxiT.
22
cdis pirebs Sida? sqemis TiToeul tips aqvs upiratesobebi da
SezRudvebi. zogadad, am gadawyvetilebis miRebisas sami sakiTxi dgeba
xolme: (1) cdis pirTa saWiro raodenoba, (2) damoukidebeli cvladis
mosalodneli efeqturoba da (3) Carevis mravaljeradi efeqtebis miRebis
albaToba.
23
gavarjiSebis efeqtebi aris Sesrulebis cvlilebebi, romlebic imis gamo
xdeba, rom eqsperimentuli davaleba ganmeorebiT sruldeba. am
cvlilebebma SeiZleba gamoiwvios an gaumjobesebuli, an gauaresebuli
Sesruleba eqsperimentis msvlelobisas. magaliTad, eqsperimentis
magaliTSi, sadac izomeba iluziis xarisxi iluziis oTx gansxvavebul
pirobaSi, cdis pirebs SeiZleba mobezrdeT eqsperimenti misi
msvlelobisas an SeiZleba isini, rac ufro met Sefasebebs akeTeben, miT
ufro skrupulozurni xdebian TavianT SefasebebSi. orive SemTxvevaSi
cdis piris Sesrulebam SeiZleba Secvalos, moqmedebs Tu ara qcevaze
iluziis piroba.
Carevis gadatanis efeqtebi aris damoukidebeli cvladis erTi donis
specifikuri efeqtebi, romlebic SeiZleba ise iqnen gadatanili, rom
gavlena moaxdinon Sesrulebaze, damoukidebeli cvladis Semdgom
doneze. magaliTad, amocanaSi, sadac iluziebis aRqma ganixileba,
rogorc iluziis pirobis funqcia, Tu cdis pirebi sakontrolo iluzias
yovelTvis bolo rigSi xedavdnen, maT SeiZleba aReqvaT iluzia, radgan
sakontrolo pirobis win isini xedavdnen iluziis Semqmnel pirobebs. maT
aqvT iluziis danaxvis molodini, romelic gadaitaneba sakontrolo
pirobaze. Tu isini sakontrolo pirobas pirvel rigSi naxavdnen iluziis
danaxvis molodinis gareSe, isini mas ar aRiqvamdnen rogorc iluzias.
gavarjiSebis efeqtebi da Carevis gadatanis efeqtebi mniSvnelovania,
radgan Tu isini Cndebian da ar arian kontrolirebadi, isini arTuleben
eqsperiments. am efeqtebis kontroli Cveulebriv xorcieldeba cdis
pirebisaTvis Carevis pirobebis sxvadasxva TanmimdevrobiT miwodebis
gziT.
ganxiluli sakiTxebidan – cdis pirebis saWiro raodenoba,
damoukidebeli cvladis mosalodneli efeqturoba da Carevis
mravaljeradi efeqtebis miRebis albaToba – TiToeuli unda miviRoT
mxedvelobaSi, rodesac kvlevis sqemas virCevT. cdis pirebis efeqturad
gamoyeneba da ufro meti mgrZnobiaroba damoukidebeli cvladis efeqtis
dasafiqsireblad cdis pirTa Sida sqemis upiratesobebia. xolo Carevis
mravaljeradi efeqtebis miRebis SesaZlebloba am sqemis naklovanebaa.
Carevis mravaljeradi efeqtebi ar SeiZleba moxdes cdis pirTa Soris
sqemaSi, radganac yoveli cdis piri eqvemdebareba damoukidebeli
cvladis mxolod erTi dones. ase rom, rodesac eqsperimentSi
mosalodnelia Carevis mravaljeradi efeqtebis miReba da maTi
gakontroleba ar aris advili Carevebis Tanmimdevrobis gziT,
sasurvelia cdis pirTa Soris sqemis gamoyeneba. radganac Carevis
mravaljeradi efeqtebi xdeba maSin, rodesac mravali damoukidebeli
cvladi gvaqvs da am efeqtebis gakontroleba ar aris advili cdis pirTa
Sida sqemaSi, bihevioristi mecnierebi xSirad arCeven cdis pirTa Soris
sqemis gamoyenebas.
24
SeamowmeT Tqveni codna XII.3
25
n. ra aris η2 am eqsperimentisaTvis?
o. aRwereT am eqsperimentis Sedegebi im stilis gamoyenebiT, romelic
ilustrirebuli iyo am Tavis seqciaSi "dispersiuli analizis Sedegebis
prezentacia".
Sejameba
26
• tukis kriteriumi gamoiyeneba yvela SesaZlebeli wyvilTaSorisi
saboloo SedarebisaTvis.
• η2 SeiZleba gamoyenebuli iqnes, rogorc Carevis efeqtis siZlieris
sazomi.
• cdis pirTa Soris da cdis pirTa Sida sqemebs Soris arCevanis
gakeTeba moiTxovs Semdegi sakiTxebis ganxilvas: cdis pirTa
saWiro raodenoba, damoukidebeli cvladis mosalodneli
efeqturoba, da Carevis mravaljeradi efeqtebis miRebis
SesaZlebloba.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
ZiriTadi terminebi da simboloebi
__________________________________________________________________
Tavis damateba
cdis pirTa Soris orfaqtoriani dispersiuli analizis gamoTvla
formulebis meSveobiT
__________________________________________________________________
am damatebaSi mocemulia gamoTvliTi formati cdis pirTa Sida
erTfaqtoriani dispersiuli analizisaTvis. eqsperimenti A
damoukidebeli cvladis oTxi doniT da xuTi cdis piriT yovel doneze
qvemoTaa warmodgenili:
27
sadac X ij = cdis piris qula
T a = qulebis jami damoukidebeli cvladis donisaTvis
T S = qulebis jami cdis pirisaTvis
G = qulebis saerTo sruli jami
n A = qulebis jami damoukidebeli cvladis doneze
a = damoukidebeli cvladis doneebis raodenoba
N = qulebis sruli raodenoba.
[1] = ∑∑ X 2
ij yvela qulis kvadratebis jami
[2] = ∑T 2
A
damoukidebeli cvladis TiToeuli donis kvadratebis
nA
jami, gayofili cdis pirebis raodenobaze.
[3] = ∑T S
2
G2
[4] = saerTo sruli jamis kvadrati, gayofili qulebis srul
N
raodenobaze.
wyaro SS dfa MS F
A faqtori [2] – [4] a - 1 SS A MS A
df A MS AxS
cdis pirebi (S) [3] – [4] nA - 1 SS S
df S
AxS [1] – [2] – [3] + (a - 1)( n A - 1) SS AxS
[4]
df AxS
[1] – [4] ar gamoiTvleba
sul N - 1
28
4 17.2 16.3 15.2 14.1 TS 4 = 62.80
5 16.8 15.7 15.3 14.3 TS 5 = 62.10
TA = 84.60 79.50 75.10 70.50 G = 309.70
n A = 5, a = 4 da N = 20.
ricxviTi mniSvnelobebia:
[1] = [(16.6)2 + ... + (16.8)2 + (15.8)2 + ... + (15.7)2 + (14.7)2 + ... (15.3)2 + (14.4)2 + ... +
(14.3)2] = 4818.630
(84.60) 2 + (79.50) 2 + (75.10) 2 + (70.50) 2
[2] = = 4817.534
5
(309.70) 2
[4] = = 4795.704
20
Semdeg
SS AxS = [1] – [2] – [3] + [4] = 4818.630 - 4817.534 - 4796.018 + 4795.704 = 0.782
df AxS = (a – 1)(n A – 1) = (4 - 1)(5 – 1) = 12
0.782
MS AxS = = 0.065
12
wyaro SS df MS F
A faqtori 21.830 3 7.277 111.95*
cdis pirebi 0.314 4 0.078
AxS 0.782 12 0.065
sul 22.926 19
29
* p < .01
__________________________________________________________________
kiTxvebi
________________________________________________________
1. davuSvaT, gainteresebT, moqmedebs Tu ara sityviT (mxiaruli,
neitraluri an sevdiani) gamoxatuli xasiaTis tipi imaze, Tu
ramdenad kargad xdeba mocemuli siidan sityvis damaxsovreba.
SeadgenT eqvsi samxiarulo sityvisagan (magaliTad, mxiaruli,
gaciskrovnebuli), eqvsi neitraluri sityvisagan (magaliTad,
gamoyvana, gadacema) da eqvsi sevdiani sityvisagan (magaliTad,
daRvremili, martosuli) Semdgar sias. Semdeg rva cdis piridan
TiToeuli Seiswavlis sias, sanam orjer sruli sizustiT ar
gaimeorebs mas. erTi kviris Semdeg TiToeuli cdis piri cdilobs
siis gaxsenebas. sworad aRdgenili erTeulebis raodenobebi,
rogorc sityvis tipis funqcia, ase gamoiyureba:
sityvis tipi
cdis piri bednieri neitraluri mowyenili
1 5 4 3
2 6 3 4
3 4 5 2
4 5 3 1
5 3 1 2
6 6 3 4
7 2 2 3
8 5 3 1
30
wveroebi, maT Seatyobines iluziis Sesaxeb da kidev erTxel
sTxoves kuTxeebis SeTavseba. miRebuli iqna Secdomis ori gazomva
(milimetrebSi) yoveli cdis pirisaTvis:
31
gamoyenebiT TiToeul cxrilSi SeitaneT gamotovebuli
mniSvnelobebi. Semdeg TiToeuli cxrilisaTvis upasuxeT Semdeg
kiTxvebs:
a. ramdeni done hqonda damoukidebel cvlads?
b. damoukidebeli cvladis TiToeul doneze ramdeni qula iyo
miRebuli?
g. ramdeni cdis piri iRebda monawileobas kvlevaSi?
d. aris Tu ara F realuris mniSvneloba statistikurad
mniSvnelovani .05 doneze?
e. ra gadawyvetilebebs miiRebT H 0 -isa da H 1 -isaTvis yovel
analizSi?
cxrili # 1
wyaro SS df MS F
A faqtori ____ ____ 11.00 ____
S faqtori 138.00 23 6.00
AxS 253.00 46 ____
sul ____ 71
cxrili # 2
wyaro SS df MS F
A faqtori 60.00 ____ ____ ____
S faqtori 133.00 19 7.00
AxS ____ 95 ____
sul 573.00 ____
cxrili # 1
dakvirvebis saSualo dro (wamebSi), rogorc stimulis pirobis funqcia.
stimulis piroba
nacnobi saxe (A 1 ) ucnobi saxe (A 2 ) carieli ovali (A 3 )
34.2 26.8 18.5
cxrili # 2
dispersiuli analizis Sejameba cxrilSi # 1 warmodgenili dakvirvebis saSualo
droebisaTvis.
wyaro SS df MS F
stimulis piroba (A) 1727.32 2 863.66 15.99*
32
cdis pirebi (S) 2047.37 13 157.49
AxS 1404.52 26 54.02
sul 5179.21 41
* p < .01
33
Tavi XIII. korelacia 1
_______________________________________________________________________
Tavi XIII
korelacia
__________________________________________________________
wertilTa gabnevis diagrama
dadebiTi kavSiri
uaryofiTi kavSiri
pirsonis korelaciis koeficienti
korelaciis sazomis miReba: jvaredina namravlebi
r : CPXY -is Sedareba qulebis saerTo cvalebadobasTan
pirsonis korelaciis koeficientis alternatiuli formulebi
r -is standartuli qulebis formula
r -is gamoTvliTi formula
r -is formulebi _ Sejameba
r -is Tvisebebi
kavSiris mimarTuleba
kavSiris xarisxi
diapazonis SezRudva da r -is mniSvneloba
determinaciis koeficienti
korelacia da mizezobrioba
pirsonis r koeficientis statistikuri mniSvnelovnobis
Semowmeba
populaciis korelacia, ρ
aranulovani korelaciis Semowmeba populaciaSi
korelaciuri kvlevis Sedegebis warmodgena
spirmenis ranguli korelaciis koeficienti
rS -is gamoyenebis magaliTi
spirmenis ranguli korelaciis koeficientis statistikuri
mniSvneloba
rS -is Tvisebebi
Tavi XIII. korelacia 2
_______________________________________________________________________
korelaciuri kvlevebi (Correlational studies): kvlevebi, romlebSic izomeba
ori an meti cvladi maTi korelaciis mimarTulebisa da xarisxis
dasadgenad.
cxrili # 13.1
10 cdis piris hipoTeturi qulebi martoobisa da depresiis skalebze
dadebiTi kavSiri
suraTi #13.1
10 cdis piris martoobisa da depresiis qulebis wertilTa gabnevis diagrama.
wertilebis gverdiT miTiTebuli ricxvebi aRniSnavs cdis pirebs. qulebi aRebulia
13.1 cxrilidan.
suraTi #13.2
10 cdis piris martoobisa da depresiis qulebs Soris sruli dadebiTi kavSiri.
uaryofiTi kavSiri
suraTi #13.4
10 cdis piris martoobisa da depresiis qulebs Soris sruli uaryofiTi kavSiri.
cxrili #1
1 4 19
2 12 20
3 28 33
4 18 32
5 14 26
6 6 19
7 22 28
8 23 36
9 15 30
10 18 27
cxrili #2
1 5 29
2 11 31
3 23 23
4 17 17
5 28 16
6 13 21
7 12 26
8 4 28
9 21 14
10 16 25
1 100 39
2 111 47
3 117 54
4 124 23
5 136 35
6 139 30
7 143 48
8 151 20
9 155 28
10 164 46
∑ (X − X )(Y − Y )
[∑ (X − X) ][∑ (Y − Y) ]
pirsonos korelaciis koeficienti = r =
2 2
( )( )
sadac CPXY aris ∑ X − X Y − Y , anu aris X –sa da Y –is jvaredina namravli
(X da Y indeqsebi niSnavs, rom jvaredina namravlebi
gamoTvlilia X da Y cvladebisTvis)
∑ (X − X )
2
SS X aris X monacemebis kvadratebis jami (anu )
∑ (Y − Y ) )
2
SS Y aris Y monacemebis kvadratebis jami (anu
cxrili #13.2
X -sa da Y -is jvaredina namravlebis gamoTvla. a da g svetebSi mocemuli qulebi
cxrilis #13.1 martoobisa da depresiis qulebia.
martooba depresia
cxrili #13.3
a) X -isa da Y –is jvaredina namravlebi martoobisa da depresiis qulebisaTvis.
Mmartooba depresia
martooba depresia
suraTi #13.5
10 cdis piris martoobisa da depresiis qulebs Soris kavSiri ar arsebobs. qulebi
aRebulia 13.3b cxrilidan.
∑ (X − X )(Y − Y )
[∑ (X − X ) ][∑ (Y − Y ) ]
r=
2 2
da
CPXY
r= .
(SS X )(SS Y )
yuradReba miaqcieT imas, rom r –is formulis mniSvneli yovelTvis
dadebiT mniSvnelobas iRebs, radgan sxvaobis kvadrats Seicavs. maSasadame,
korelaciis koeficinetis dadebiT (+) Tu uaryofiT (_) niSans mricxvelis
niSani gansazRvravs. cxrilSi #13.4 naCvenebia cxrilis #13.1 10 qulisaTvis
ganmartebiTi formulis gamoyenebiT r –is gamoTvla. TiToeuli cdis
pirisaTvis:
• sveti a aris martoobis qula
• sveti b aris cdis piris martoobis qulisa da martoobis qulebis
saSualos Soris sxvaoba (anu ( X − X ))
• sveti g aris b svetis mniSvnelobis kvadrati
• sveti d aris depresiis qula
• sveti e aris cdis piris depresiis qulisa da depresiis qulebis
saSualos Soris sxvaoba (anu ( Y − Y ))
• sveti v aris e svetis mniSvnelobis kvadrati
• sveti z warmoadgens b da e svetebis namravls (( X − X )( Y − Y )), anu
CPXY -s.
cxrili #13.4
r –is gamoTvla cxrilis #13.1 martoobisa da depresiis qulebisaTvis ganmartebiTi
formulis gamoyenebiT.
martooba depresia
cdis
piri
X X −X (X − X ) 2
Y Y −Y (Y − Y ) 2
(X − X )(Y − Y )
1 4 -13 169 16 -12 144 +156
2 27 +10 100 37 +9 81 +90
3 18 +1 1 33 +5 25 +5
4 7 -10 100 23 -5 25 +50
5 30 +13 169 34 +6 36 +78
6 12 -5 25 32 +4 16 -20
7 18 +1 1 24 -4 16 -4
8 23 +6 36 29 +1 1 +6
9 19 +2 4 26 -2 4 -4
10 12 -5 25 26 -2 4 +10
X SS X 630 Y 28 SS Y 352 CPXY +367,0
17
∑ (Y − Y ) = SS = 352,
2
Y
∑ (X − X )(Y − Y ) = CP = +367, XY
Dda
∑ (X − X )(Y − Y )
[∑ (X − X ) ][∑ (Y − Y ) ]
r=
2 2
an
CPXY
r= .
(SS X )(SS Y )
ricxviTi mniSvnelobebis CasmiT:
Tavi XIII. korelacia 14
_______________________________________________________________________
+ 367
rrealuri = = +0,779 = +0,78.
(630)(352)
∑ (X − X )(Y − Y )
[∑ (X − X ) ][∑ (Y − Y ) ]
r=
2 2
an
r=
∑ (X − X )(Y − Y )
( SS X )( SS Y )
yuradReba miaqcieT, rom ( X − X ) / SSx Zalian hgavs standartul qulas, z =
( X − X )/S, romelic me-6 TavSia warmodgenili. imisaTvis, rom es
gamosaxuleba standartul monacemad gardavqmnaT da miviRoT S X , X
monacmebis SerCevis standartuli gadaxra, saWiroa SS X gavyoT N-ze, anu
SS X –is Semadgeneli monacemebis raodenobaze. igive msjeloba exeba ( Y − Y )
/ SS Y –sac. Sesabamisad, r -is standartuli qulis formulaa:
r=
∑ (z X zY )
,
N wyvili
sadac: z X aris ( X − X )/ S X
zY aris ( Y − Y ) / S Y
N wyvili aris monacemebis wyvilebis raodenoba
∑ (X − X )
2
SX =
N
∑ (Y − Y )
2
SY =
N
cxrili #13.5 gviCvenebs, rogor xdeba am formulis gamoyeneba rrealuris
gamosaTvlelad cxrilis #13.1 monacemebisaTvis. pirveli safexuria z
qulebis gamosaTvlelad saWiro S X –is da S Y –is miReba. am safexurze
( )2
( )
mocemuli ∑ X − X = 630 da ∑ Y − Y = 352 aRebulia cxrilidan #13.4. am
2
cxrili #13.5
r –is gamoTvla cxrilis #13.1 martoobisa da depresiis qulebisaTvis standartuli
qulis formulis mixedviT
safexuri I. S X -isa da S Y –is miReba:
∑ (X − X ) ∑ (Y − Y )
2 2
SX = , SY =
N wyvili N wyvili
∑ (X − X ) ∑ (Y − Y )
2 2
= 630 = 352
N wyvili =10 N wyvili =10
630,0 352,0
SX = = 7,937. SY = = 5,933
10 10
safexuri II. z X -is, zY -sa da ∑ z X zY -is miReba:
cxrili #13.6
cxrilis #13.1 martoobisa da depresiis qulebisaTvis gamoTvliTi formulis
mixedviT r –is gamoTvla
N wyvili = 10
(N )(∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )
r=
wyvili
rrealuri =
(10)(5127 ) − (170)(280)
[(10)(3520) − 28.900][(10)(8192) − 78.400]
51.270 − 47.600 + 3670
= = = +0,779 = +0,78.
(35.200 − 28.900)(81.920 − 78.400) 4709,14
(N )(∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )
r=
wyvili
∑X
2 2
ToToeul X –s da am svetis monacemebis jami, 3520, gvaZlevs -s. d
2
sveti warmoadgens TiToeul Y -s da am svetis monacemebis jami, 8192,
∑ Y 2 -ia. e svetSi miRebulia X Y -is mniSvneloba TiToeuli cdis
pirisaTvis da am svetis monacemebis jami, 5127, ∑ XY -is mniSvnelobaa.
cxrilis #13.6 me-2 safexuri gviCvenebs r –is formulaSi ricxviTi
mniSvnelobebis Casmas. rrealuri = +0,78. yuradReba miaqcieT imas, rom
Tavi XIII. korelacia 18
_______________________________________________________________________
miuxedavad imisa, Tu ra formula iqna gamoyenebuli (ganmartebiTi, z qulis,
Tu gamoTvliTi), cxrilis #13.1 monacemebisaTvis rrealuri = + 0,78.
aq saWiroa kidev erT mniSvnelovan sakiTxze gamaxvildes yuradReba.
rogorc aRvniSneT, cvladebis X -iT an Y -iT aRniSvna absoluturad
pirobiTia. Cvens magaliTSi martoobis qula aRiniSna X -iT da depresiis
qula Y -iT. Tumca, aRniSvna rom Segvebrunebina da depresiis qula
aRgveniSna X -iT da martoobis qula - Y -iT, TiToeuli formulis
gamoyenebiT warmoebuli gamoTvlebis Sedegebi iseTive iqneboda, rogoric
mocemulia cxrilebSi #13.4, 13.5 da 13.6. cxrilis #13.1 martoobisa da
depresiis qulebs Soris korelacia aris 0,78 miuxedavad imisa, Tu
gamoTvlis miznebisaTvis romeli cvladi aRiniSna X -iT da romeli - Y -iT.
cxrili #13.7
r -is formulebis Sejameba
ganaszRvrebiTi formula
∑ (X − X )(Y − Y )
[∑ (X − X ) ][∑ (Y − Y ) ]
r=
2 2
CPXY
r=
(SS X )(SS Y )
standartuli qulis formula
r=
∑ (z X zY )
N wyvili
gamoTvliTi formula
(N )(∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )
r=
wyvili
1 4 19
2 12 20
3 28 33
4 18 32
5 14 26
6 6 19
7 22 28
8 23 36
9 15 30
10 18 27
a. am qulebisaTvis ganmartebiTi formulis gamoyenebiT
gamoTvaleT rrealuri .
b. am kiTxvis qulebi gadmotanilia davalebidan SeamowmeT
Tqveni codna XIII-1, kiTxva #3, cxrili #1. rrealuri SeadareT
im kiTxvisaTvis agebul wertilTa gabnevis diagramas. es
Sedareba gamogadgebaT, raTa TvalsaCinod warmoidginoT
mimarTeba, romelsac rrealuri aRwers.
4. mocemulia Semdegi monacemebi:
1 5 29
2 11 31
3 23 23
4 17 17
5 28 16
6 13 21
7 12 26
8 4 28
9 21 14
10 16 25
a. am monacemebisaTvis standartuli qulis formulis
gamoyenebiT gamoTvaleT rrealuri .
am kiTxvis monacemebi gadmotanilia davalebidan SeamowmeT
Tqveni codna XIII_1, kiTxva #3, cxrili #2. rrealuri
SeadareT im kiTxvisaTvis agebul wertilTa gabnevis
diagramas. es Sedareba gamogadgebaT, raTa TvalsaCinod
warmoidginoT mimarTeba, romelsac rrealuri aRwers.
b. mocemulia Semdegi monacemebi:
Tavi XIII. korelacia 20
_______________________________________________________________________
1 100 39
2 111 47
3 117 54
4 124 23
5 136 35
6 139 30
7 143 48
8 151 20
9 155 28
10 164 46
r - is Tvisebebi
kavSiris mimarTuleba
kavSiris xarisxi
suraTi #13.6
wertilTa gabnevis diagramebi gamoxatavs X da Y cvladis monacemebs Soris
sxvadasva korelaciebs 10 cdis piris qulebisaTvis. qulebis nakrebebs Soris
pirsonis korelaciis koeficientis mniSvneloba mocemulia rrealuri -iT.
(a) rrealuri =+1,0 (b) rrealuri =-1,0 (g) rrealuri =-0,49
(d) rrealuri =+0,25 (e) rrealuri =0,00 (v) arawrfivi
determinaciis koeficienti
korelacia da mizezobrioba
cxrili #13.8
ori cvladis, martoobisa ( X ) da depresiis ( Y ), korelaciis Sesabamisi SesaZlo
mimzez-Sedegobrivi kavSirebi.
a) miRebuli korelacia:
miRebulia X da Y cvladebs
Soris dadebiTi korelacia
meore SesaZlebloba
Y cvladi iwvevs X cvlads
pirovnebis depresiuloba ( Y ) iwvevs mis martosulobas ( X ).
mesame SesaZlebloba
Z cvladi iwvevs X da Y cvladebs
saTanado socialuri unarebis nakleboba ( Z cvladi) iwvevs pirovnebis
martosulobasa ( X ) da depresiulobas ( Y ).
Tavi XIII. korelacia 25
_______________________________________________________________________
SeamowmeT Tqveni codna XIII-3
1. ras gveubneba r –is plus an minus miSani X da Y cvladebis
kavSiris Sesaxeb?
2. ras gveubneba r –is ricxviTi mniSvneloba X da Y cvladebis
kavSiris Sesaxeb?
3. ra gavlena SeiZleba hqondes X an Y cvladis monacemebis
diapazonis SezRudvas r –is mniSvnelobaze?
4. gamoTvaleT determinaciis koeficienti rrealuris Semdegi
mniSvnelobebisaTvis:
populaciis korelacia, ρ
statistikuri hipoTeza
cxrili #13.9
Sejameba: statistikuri hipoTezebis r –is mixedviT Semowmebisas gadawyvetilebebis
miReba da daskvnebis gakeTeba. gamoyenebulia mniSvnelovnobis 0,05 done.
magaliTi #13.1
amocana
cxrilis #13.1 martoobisa da depresiis qulebisTvis pirsonis korelaciis
koeficientia rrealuri = +0,78. gamoxatavs Tu ara SerCevisaTvis miRebuli es
mniSvneloba aranulovani korelaciis arsebobas depresiisa da martoobis
qulebs Soris im populaciaSi, saidanac moxda cdis pirebis SerCeva?
gamoiyeneT mniSvnelovnobis 0,05 done.
statistikuri hipoTezebi: H0 : ρ = 0
H1 : ρ ≠ 0
magaliTi #13.2
amocana
erT-erTi Tviseba, romelsac sxvebis daxasiaTebisas viyenebT, aris iumoris
grZnoba. qerolis da Smidtis (Caroll & Shmidt, 1992) hopoTezis mixedviT,
iumoris kargi grnoba SeiZleba dakavSirebuli iyos karg fizikur
janmrTelobasTan, radgan is adamianebi, romlebic SfoTvis gamomwvev
situaciebs iumoriT umklavdebian, SesaZlebelia, ufro advilad
axerxebdnen stresuli situaciebis kontrols. davuSvaT, rom am hopoTezas
amowmebT da amisaTvis 16 cdis pirs iumoris grZobasa da fizikur
Tavi XIII. korelacia 30
_______________________________________________________________________
janmrTelobas uzomavT. iumoris grZnoba izomeba situaciaze iumoriT
pasuxis kiTxvariT (Situation Humor Response Questionnaire, Martin & Lefcourt, 1984). am
kiTxvarSi warmodgenilia 18 situaciis aRwera da cdis pirs moeTxoveba,
TiToeuli situacia 1-dan 5-mde skalaze Seafasos imis mixedviT, Tu
ramdenad saxalisod eCveneba is. Sesabamisad, am kiTxvarze miRebuli qulebi
SeiZleba meryeobdes 18-dan 90-mde, sadac ufro maRali qulebi miuTiTebs
adamianis mier situaciebSi meti iumoris gamoyenebaze. fizikuri
janmrTelobis gasazomad cdis pirebs avsebineben 20-kiTxvian TviTSefasebis
kiTxvars janmrTelobis problemebis Sesaxeb. am kiTxvaris qulebi
SeiZleba meryeobdes nulidan (janmrTelobis problemebis ararseboba) 20-
mde (janmrTelobis 20 problema). am or sazomze Tqven Semdeg monacemebs
iRebT:
saWiro statistika: r.
statistikuri hipoTezebi: H0 : ρ = 0
H1 : ρ ≠ 0
(N )(∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )
r=
wyvili
N wyvili = 16
∑ XY = 7908
∑ X = 768
∑ Y = 176
∑ X = 39,092
2
∑ Y = 2242
2
(∑ X ) = 589.824
2
(∑ Y ) = 30.976.
2
uarvyofT H 0 : ρ = 0-s
viRebT H 1 : ρ ≠ 0-s
___________________________________________________________________
spirmenis ranguli korelaciis koeficienti
rS -is Tvisebebi
cxrili #13.10
spirmenis ranguli korelaciis koeficientis ( rs ) gamoTvla 10 katis TamaSisa da
devnis qcevebisaTvis. a da b svetebSi warmodgenilia TiToeuli katis TamaSisa da
devnis qcevebis rangebi.
(a) (b) (g) (d)
kata TamaSi: X devna: Y D = (X − Y ) D = (X − Y )
2 2
(6)(80,50)
rs realuri = 1 −
(
(10) 10 − 1
2
)
= 1 − 0,448
= +0,512 = +0,51, Tu measedebamde davamrgvalebT
a. 8 g. 15 e. 20
b. 32 d. 43 v. 75
rrealuri N wyvili
a. +0,580 12
b. -0,346 12
g. -0,682 20
d. +0,204 24
e. +0,249 80
v. -0,731 9
Ggamocdis
studenti gacdenebi Sefasebebis
saSualo
1 22 72
2 6 88
3 1 99
4 8 68
5 6 66
6 11 77
7 10 52
8 6 78
9 10 76
10 0 96
11 5 91
12 10 86
rS N wyvili
a. +0,401 17
b. -0,620 12
g. +0,541 24
d. -0,366 10
e. +0,544 21
v. -0,377 30
Sejameba
gamocda
studenti Sualeduri: X saboloo: Y
1 87 84
2 89 91
3 97 96
4 80 87
5 73 66
6 85 90
7 81 79
8 74 80
9 80 89
10 89 86
gogonebi
fizikuri popularoba: Y
mimzidveloba:
X
3 1
6 7
2 3
9 10
12 11
1 3
7 8
8 7
4 5
10 9
5 6
11 12
biWebi
fizikuri popularoba: Y
mimzidveloba:
X
5 9
11 1
3 10
9 4
4 6
8 12
12 5
1 13
Tavi XIII. korelacia 41
_______________________________________________________________________
14 8
10 14
6 2
13 11
2 7
7 3
Tavi XIV
regresia da winaswarmetyveleba
__________________________________________________________
wrfivi kavSiri
wrfivi kavSiris gansazRvreba
wrfis daxriloba
wrfis Y -TanakveTa
wrfivi kavSiris magaliTebi da maTi gantolebebi
regresiis wrfis dadgena
magaliTi
ufro realuri magaliTi
umcires kvadratTa meTodi
X -is mixedviT Y -is winaswarmetyvelebisaTvis umcires kvadratTa
regresiis wrfis daxriloba da Y -TanakveTa
umcires kvadratTa regresiis wrfis morgeba monacemebze
winaswarmetyvelebis Secdoma
naSTi: winaswarmetyvelebis Secdomis sazomi
Sefasebis standartuli Secdoma
sY ⋅ X -is gamoTvliTi formula
sY ⋅ X -is gamoTvla r -is mixedviT
informacia, romelsac gvaZlevs Sefasebis standartuli Secdoma
Y -is mixedviT X -is winaswarmetyveleba
regresiis wrfis gamoyeneba
mravlobiTi regresia
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 2
________________________________________________________________________
wrfivi kavSiri
suraTi #14.1
X da Y cvladebs Soris sruli dadebiTi wrfivi kavSiri +0,5 daxrilobiT
wrfis gantoleba: Y = bX + a
Y = bX + a ,
wrfis daxriloba
Y − is mniSvnelobis cvlileba
daxriloba = b =
X − is mniSvnelobis cvlileba
suraTi #14.2
X da Y cvladebs Soris sruli uaryofiTi wrfivi kavSiri _0,8 daxrilobiTa da +11
Y -TanakveTiT.
Y2 − Y1
b=
X 2 − X1
2,5 − 1,5 + 1
b= = = +0,5 .
5−3 +2
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 5
________________________________________________________________________
Y = +0,5 X
wrfis Y -TanakveTa
suraTi #14.3
X da Y cvladebs Soris wrfivi kavSiri +0,5 daxrilobiT da +3 Y -TanakveTiT
Y = +0,5 X + 3
suraTi #14.4
X da Y cvladebs Soris sxvadasxvagvari wrfivi kavSirebi: a) Y =+1,2 X +2;
b) Y = - 0,8 X +11; g) Y = -0,1 X + 30; d) Y = +0,2 X + 25; e) Y = +1,5 X _ 2; v) Y = -
1,4 X +100
g. d.
magaliTi
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 8
________________________________________________________________________
Y = 1X + 10
anu
cxrili #14.1
martoobisa da depresiis hopoTeturi qulebi cdis 10 monawilisaTvis
suraTi #14.5
cxrilSi #14.1 mocemuli martoobisa da depresiis qulebis wertilTa gabnevis
diagrama
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 9
________________________________________________________________________
cxrili #14.2
martoobis qulebis mixedviT nawinawarmetyvelebi depresiis qulebi Semdegi
gantolebis gamoyenebiT:
depresiis qula = (+1,00) (martoobis qula) +10
a svetSi mocemulia martoobis realuri qula, b svetSi _ gantolebis mixedviT
nawinaswarmetyvelebi depresiis qula da g svetSi _ depresiis realuri qula
cxrilidan #14.1.
da gamovTvliT, rom
Y ′ = 1X + 10 .
cxrili #14.3
10 monawilis martoobisa da depresiis hipoTeturi qulebi. qulebis TiToeuli
nakrebisaTvis mocemulia saSualo da standartuli gadaxra.
1 4 16
2 27 37
3 18 33
4 7 23
5 30 34
6 12 32
7 18 24
8 23 29
9 19 26
10 12 26
X 17,0 Y 28,0
sX 8,37 sY 6,25
suraTi #14.6
cxrilSi #14.3 mocemuli martoobisa da depresiis qulebis wertilTa gabnevis
diagrama. wertilta gabnevis diagramaze A da B wrfeebi pirobiTad aris gavlebuli
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 11
________________________________________________________________________
cxrili #14.4
A an B wrfeebis gamoyenebiT suraTis #14.6 X qulebis mixedviT Y qulebis
winaswarmetyvelebis Secdoma. Secdoma warmodgenilia realur Y qulasa da X -is
mixedviT nawinawarmetyveleb Y ′ qulas Soris sxvaobiT, anu Y − Y ′ -iT. a da b
svetebSi warmodgenilia realuri X da Y qulebi. g svetSi warmodgenilia A
wrfis mixedviT nawinaswarmetyvelebi Y , svetebSi d da e - A wrfis mixedviT
nawinaswarmetyvelebi Y qulis Secdoma da Secdomis kvadrati, v svetSi – B wrfis
mixedviT nawinaswarmetyvelebi Y , z da T svetebSi – B wrfis mixedviT
nawinaswarmetyvelebi qulebis Secdoma da Secdomis kvadrati.
∑ (Y − Y ′)
2
miRebas. A wrfisaTvis aris 159,20 (ix. sveti e), maSin, roca B
∑ (Y − Y ′)
2
wrfisaTvis es aris 168,0 (ix. sveti z). -ze, rogorc
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 13
________________________________________________________________________
minimumamde amcirebs.
suraTi #14.7
umcires kvadratTa meTodiT miRebuli regresiis wrfe 14.3 cxrilSi mocemuli
martoobisa da depresiis qulebisaTvis
daxriloba = b =
∑ (X − X )(Y − Y )
∑ (X − X )
2
∑ (X − X )
2
,
CPXY
daxriloba = b =
SS X
(N )(∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )
daxriloba = b =
wyvili
(N )(∑ X ) − (∑ X )
wyvili
2 2
s
daxriloba = b = r Y
sX
cxrili #14.5
umcires kvadratTa meTodiT miRebuli wrfis daxrilobis formulebi
gadaxraTa formula
b=
∑ (X − X )(Y − Y )
∑ (X − X )
2
korelaciis formula
s
b = r Y
sX
a = Y − bX
cxrili #14.6
b -s gamoangariSeba gamoTvliTi formulis gamoyenebiT. martoobis qulebi ( X ) a
svetSi da depresiis qulebi ( Y ) b svetSi aRebulia 14.3 cxrilidan.
4 7 23 49 161
5 30 34 900 1020
6 12 32 144 384
7 18 24 324 432
8 23 29 529 667
9 19 26 361 494
10 12 26 144 312
jamebi 170 280 3520 5127
∑ Y = 280,
∑ X = 3520,
2
∑ XY = 5127,
N wyvili = 10,
da
(N )(∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )
b=
wyvili
.
(N )(∑ X ) − (∑ X )
wyvili
2 2
b=
(10)(5127 ) − (170)(280)
(10)(3520) − 28,900
+ 3670
= = +0,583.
6300
Y ′ = bX + a ,
miviRebT, rom
Y ′ = +0,583 X + 18,1 .
maSasadame, umcires kvadratTa regresiis wrfes cxrilis #14.3 qulebisaTvis
aRwers gantoleba Y ′ = +0,583 X + 18,1 . imisaTvis, rom miviRoT Y –is
nawinaswarmetyvelebi mniSvnelobebi, am gantolebaSi unda CavsvaT X –is
mniSvneloba da gantoleba amovxsnaT Y ′ –is mimarT. Y –is
nawinaswarmetyvelebi mniSvnelobebi cxrilis #14.3 qulebisaTvis Semdegia:
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 18
________________________________________________________________________
meaTedebamde damrgvalebiT.
Sesabamisad, roca X =17, Y ′ = 28,0 . Y –is nawinaswarmetyvelebi mniSvneloba,
Y ′ = 28,0 , udris Y –is mniSvnelobas. umcires kvadratTa meTodiT miRebuli
nebismieri wrfisaTvis, roca X –is mniSvneloba X qulebis saSualos
tolia, Y ′ toli iqneba realuri Y qulebis saSualosi. maSasadame, meore
wertili regresiis wrfeze yovelTvis iqneba X , Y koordinatebis mqone
wertili. suraTis #14.7 qulebisaTvis, X =17, Y =28 da suraTze #14.7
regresiis wrfe am koordinatebze gadis.
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 19
________________________________________________________________________
winaswarmetyvelebis Secdoma
∑ (Y − Y ′)
2
SSnaSTi : -is mniSvneloba.
cxrili #14.7
regresiis Y ′ = +0,583 X + 18,1 gantolebis gamoyenebiT cxrilis #14.3 martoobis
qulebis ( X , a sveti) mixedviT depresiis nawinaswarmetyvelebi qulebis ( Y ′ , g sveti)
naSTis gamoTvla. naSTi, anu winaswarmetyvelebis Secdoma, mocemulia d svetSi da
naSTis kvadratebi warmodgenilia e svetSi.
∑ (Y − Y ′)
2
SSnaSTi
gazomvis standartuli Secdoma = sY ⋅ X =
N wyvili − 2
es igivea, rac
∑ (Y − Y ′)
2
sY ⋅ X -is gansazRvreba
∑ (Y − Y ′)
2
sY ⋅ X =
N wyvili − 2
gviCvenebs, rom is warmoadgens nawinaswarmetyvelebi qulebis realur
(miRebul) qulebTan Sedarebis Secdomis cvalebadobis sazoms. Tumca,
radgan am formulisaTvis saWiroa Y − Y ′ sxvaobis gamoTvla, is Zalian bevr
dros moiTxovs da gamoTvlis SecdomasTan aris dakavSirebuli. amitom
Seiqmna ori alternatiuli formula: erTia gamoTvliTi formula, romelic
SeiZleba gamoviyenoT Y − Y ′ sxvaobis gamoTvlis gareSe da meorea formula
r –is gamoyenebiT.
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 22
________________________________________________________________________
N wyvili ∑ Y − (∑ Y ) −
1 2
=
( )
2
sY ⋅ X
N wyvili N wyvili − 2
N wyvili ∑ X 2 − (∑ X )
2
sadac N wyvili aris qulaTa wyvilebis raodenoba.
es gantoleba ar aris iseTi rTuli, rogoric erTi SexedviT SeiZleba
Candes. is gamoTvlebi, rac am formulis gamoyenebiT martoobisa da
depresiis qulebisTvis sY ⋅ X -is misaRebad aris saWiro, naCvenebia cxrilSi
#14.8. am cxrilis pirveli safexuri moicavs am formulis amosaxsnelad
saWiro ricxviT mniSvnelobebs. ToToeuli cdis pirisaTvis:
• a svetSi mocemulia martoobis qula, X
• b svetSi mocemulia depresiis qula, Y
• g svetSi mocemulia martoobis qulis kvadrati, ( X 2 )
• d svetSi mocemulia depresiis qulis kvadrati ( Y 2 )
• e svetSi mocemulia martoobisa da depresiis qulis namravli ( XY )
cxrili #14.8
sY ⋅ X -is gamoangariSeba gamoTvliTi formulis gamoyenebiT. martoobis qulebi ( X , a
sveti) da depresiis qulebi ( Y , b sveti) aRebulia cxrilidan #14.3.
∑
∑ Y = 280 ,
(∑ Y ) = 280 2 2
= 78.400
∑ X 2
= 3520,
∑ Y = 8192
2
∑ XY = 5127,
N wyvili = 10,
da
[
N wyvili (∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y ) ]
2
N wyvili ∑ Y − (∑ Y ) −
1 2
=
( )
2
sY ⋅ X
N wyvili N wyvili − 2 N wyvili ∑ X 2 − (∑ X )
2
1 [10(5127 ) − (170 )(280 )]
2
= 10(8192 ) − 78.400 − 10(3520 ) − 28.900
10(8)
1 (3670 )
2
1
= 3520 − = 1382,079
80 6300 80
= 4,16 measedebamde damrgvalebis Sedegad
N wyvili = 10 .
maSasadame,
10 − 1
sY ⋅X = (6,25)
10 − 2
[ ]
1 − (+ 0,78) = (6,25)(0,6638) = 4,15,
2
sY ⋅ X = sY 1 − rrealuri
2
cxrili #14.9
Sefasebis standartuli Secdomis ( sY ⋅ X ) formulebi
naSTebis formula
SSnaSTi
sY ⋅ X =
N wyvili − 2
an
∑ (Y − Y ′)
2
sY ⋅ X =
N wyvili − 2
gamoTvliTi formula
[ ]
N wyvili (∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )
2
N wyvili ∑ Y − (∑ Y ) −
1 2
=
( )
2
sY ⋅ X
N wyvili N wyvili − 2 N wyvili ∑ X 2 − (∑ X )
2
N wyvili − 1
sY ⋅ X = sY (
1 − rrealuri
2
)
N wyvili − 2
sY ⋅ X = sY 1 − rXY
2
realuri
cxrili #14.10
sY ⋅ X -sa da sY –s Soris kavSiri, rogorc r –is funqcia.
cxrili #14.11
umcires kvadratTa regresiis wrfis, nawinaswarmetyvelebi qulebis da naSTebis
gamoTvla martoobis qulebis depresiis qulebis mixedviT winaswarmetyvelebisaTvis.
cdis
depresia martooba X 2 XY Y′ Y −Y′ (Y − Y ′)2
(X ) (Y )
piri
1 16 4 256 64 4,488 -0,488 0,238
2 37 27 1369 999 26,391 0,609 0,371
3 33 18 1089 594 22,219 -4,219 17,800
4 23 7 529 161 11,789 -4,789 22,935
5 34 30 1156 1020 23,262 6,738 45,401
6 32 12 1024 384 21,176 -9,176 84,199
7 24 18 576 432 12,832 5,168 26,708
8 29 23 841 667 18,047 4,953 24,532
9 26 19 676 494 14,918 4,082 16,663
10 26 12 676 312 14,918 -2,918 8,515
jamebi 280 170 8192 5127 247,362
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 28
________________________________________________________________________
(N )(∑ X ) − (∑ X )
wyvili
2 2
∑ (Y − Y ′)
2
= 247,362
sY ⋅ X = ∑ (Y − Y ′) ÷ (N −2 )
2
b=
(10)(5127 ) − (280)(170) = + 3670 = +1,043 wyvili
magaliTi #14.1
regresiis wrfis dadgena korelaciis koeficientis mixedviT
amocana
kvebiTi darRvevebis - anoreqsiisa da bulimiis - kvlevis erTi mimarTuleba
Seiswavlis pirovnebis sxeulis xatsa da mis sxva maxasiaTeblebs
(sqesobrivi roli, aRqmuli momxibvlvloba, an TviTSefaseba) Soris
mimarTebas. magaliTad, minci da betci (Mintz & Betz, 1986) kolejis
studendebSi TviTSefasebis skalebis gamoyenebiT zomavdnen sakuTari
sxeuliT kmayofilebasa da depresiisadmi midrekilebas. sxeuliT
kmayofilebis qulebi meryeobda 1-dan (rac gamoxatavda sakuTari sxeulis
mimarT Zlier dadebiT damokidebulebas) 7-mde (rac gamoxatavda sakuTari
sxeulis mimarT Zlier uaryofiT damokidebulebas). depresiisadmi
midrekilebis qulebic aseve meryeobda 1-dan (rac gamoxatavda depresiisadmi
Zlier mdgradobas) 7-mde (gamoxatavda depresiisadmi midrekilebas). 23
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 30
________________________________________________________________________
a = Y − bX
= 3,8 − (+ 0,61)(3,7 ) = 1,54
Y ′ = +0,61X + 1,54 ,
gavlebulia suraTze #14.8. sxeuliT kmayofilebis mniSvneloba, _ is
cvladi, romlis mixedviTac xdeba winaswarmetyveleba ( X ), gadazomilia
abscisaze da nawinaswarmetyvelebi cvladis, depresesiisadmi midrekilebis
(Y ′ ), mniSvneloba gadazomilia ordinataze. regresiis wrfis gavleba xdeba
grafikze Y-TanakveTisa da X , Y koordinatebis (Sesabamisad 3,7 da 3,8)
aRniSvniT da am ori wertilis SemaerTebeli wrfis gavlebiT. depresiisadmi
midrekilebis nawinaswarmetyvelebi qulebi X –is ToToeuli
mniSvnelobisaTvis wrfeze wertilebiT aris aRniSnuli.
N wyvili − 1
sY ⋅ X = sY (
1 − rrealuri
2
)
N wyvili − 2
15 − 1
sY ⋅X = (1,9 ) (
1 − (+ 0,58) = 1,6
2
)
15 − 2
meaTedebamde davamrgvalebis Sedegad.
suraTi #14.8
umcires kvadratTa meTodiT miRebuli regresiis wrfe sxeulis xatisa da
depresiisadmi midrekilebis qulebisaTvis. depresiisadmi midrekilebis
nawinaswarmetyvelebi mniSvnelobebi regresiis wrfeze wertilebiT aris aRniSnuli.
magaliTi #14.2
regresiis wrfisa da Sefasebis standartuli Scdomis dadgena
gamoTvliTi formulis mixedviT
amocana
amocanaSi #14.1 moyvanili iyo mincisa da betcis (Minz & Betz, 1986) kvleva
sxeuliT kmayofilebasa da depresiisadmi midrekilebis qulebis mimarTebis
Sesaxeb. cdis pirebisagan maT aseve miiRes socialuri TviTpativiscemis
monacemebi. TviTpativiscemis skalebi iZleoda 20-dan (rac aRiniSnavda
dabal TviTpativiscemas) 100-mde (aRniSnavda maRal TviTpativiscemas)
qulebs. sxeuliT kmayofilebis qulebi icvleboda 1-dan (rac aRniSnavda
Zlier dadebiT damokidebulebas sakuTari sxeulis mimarT) 7-mde (rac
aRniSnavs Zlier uaryofiT damokidebulebas sakuTari sxeulis mimarT).
saSualoze odnav naklebi wonis mqone qalebis kvlevisas mincma da betcma
miiRes sxeuliT kmayofilebis qulebsa ( X ) da socialur TviTpativiscemas
(Y ) Soris statistikurad mniSvnelovani korelacia rrealuri = _ 0,60. davuSvaT,
rom am kvlevis 15 studentze gameorebisas miviReT sxeuliT kmayofilebisa
da socialuri TviTSefasebis Semdegi qulebi:
sxeuliT TviTpativiscema:
studenti kmayofileba: X Y
1 2 76
2 4 48
3 6 27
4 1 70
5 3 41
6 5 38
7 6 37
8 3 61
9 7 33
10 1 91
11 4 36
12 2 55
13 3 49
14 5 51
15 4 52
sveti
Aa sxeuliT kmayofilebis qulebi ( X ) da ∑X
Bb TviTkmayofilebis qulebi ( Y ) da ∑Y
Gg sxeuliT kmayofilebis qulebis kvadrati ( X 2 ) da
∑X2
Dd TviTpativiscemis qulebis kvadrati ( Y 2 ) da ∑ Y 2
Ee sxeuliT kmayofilebisa da TviTpativiscemis
qulebis jvaredina namravlebi da ∑ XY
v dadgenili regresiis wrfis mixedviT
nawinaswarmetyvelebi Y ′ -is mniSvnelobebi
z naSTi TviTpativiscemis TiToeuli qulisaTvis
cxrili #14.12
umcires kvadratTa regresiis wrfis, nawinaswarmetyvelebi qulebis da naSTebis
dadgena TviTpativiscemisa da sxeuliT kmayofilebis qulebisaTvis
∑ X = 256,
2
∑ Y = 765,
∑ XY = 2480,
N wyvili = 15 ,
da
(N )(∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )
b=
wyvili
(N )(∑ X ) − (∑ X )
wyvili
2 2
b=
(15)(2480) − (56)(765) = − 5640 = −8,011.
(15)(256) − (3136) 704
gamovTvaloT a : X = 3,73 da Y = 51,00. am mniSvnelobebis CasmiT
a = Y − b X –Si viRebT
a = 51,00 − (− 8,011)(3,73) = 80,881. L
regresiis wrfe: regresiis wrfe warmodgenilia gantolebiT:
Y ′ = −8,011X + 80,881 .
∑ (Y − Y ′)
2
sY ⋅ X =
N wyvili − 2
∑ (Y − Y ′)
2
-is misaRebad z svetSi mocemuli TiToeuli naSTi agvyavs
kvadratSi da Semdeg vkrebT kvadratSi ayvanil 15 mniSvnelobas.
∑ (Y − Y ′) = 1293,7380 . N wyvili _ 2 = 15 _ 2 = 13.
2
[ ]
N wyvili (∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )
2
N wyvili ∑ Y − (∑ Y ) −
1 2
=
( )
2
sY ⋅ X
N wyvili N wyvili − 2 N wyvili ∑ X 2 − (∑ X )
2
64.590 −
195 704
1
= 19.405,909 = 9,98.
195
magaliTi #14.3
samsaxureobrivi warmatebis winaswarmetyveleba regresiis gantolebis
mixedviT
amocana
Sromis fsiqologiis ZiriTadi aspeqtia biznes da samTavrobo
organizaciebSi samsaxuris dawyebis msurvelebis (aplikantebis)
samsaxureobrivi warmatebis winaswarmetyveleba. am winaswarmetyvelebebis
gasakeTeblad xSirad regresiuli analizi gamoiyeneba. aplikantebs
utardebaT samuSaosTan dakavSirebuli testi da am testis qulebi
gamoiyeneba samuSaoze potenciuri warmatebis winaswarmetyvelebisaTvis.
ganvixiloT martivi magaliTi. davuSvaT, rom kompania samuSaos msurvels
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 36
________________________________________________________________________
Y ′ = +0,7 X + 55
NsamuSaoze efeqturobis
aplikanti
nawinaswarmetyvelebi qula: Y ′
1 64,1
2 83,1
3 75,5
4 80,8
5 67,9
6 84,6
7 73.2
8 85,4
9 90,7
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 37
________________________________________________________________________
10 66,4
11 78,6
12 71,0
suraTi #14.9
regresiis wrfe Y ′ = +0,7 X + 55 , romelic gamoiyeneba samuSaoSi efeqturobis
dasadgenad samsaxuris nimuSis testis miedviT. samuSaos nimuSisaTvis
nawinaswarmetyvelebi samuSaoSi efeqturobis qulebis regresiis wrfeze
wertilebiT aris aRniSnuli.
mravlobiTi regresia
Y ′ = b1 X 1 + b2 X 2 + b3 X 3 + a
Kkubikebis
cdis piri introversia: ( X )
awyobis dro ( Y )
1 6 217
2 3 230
3 9 315
4 1 224
5 4 271
6 2 198
7 3 256
8 5 263
9 8 321
10 7 289
11 8 265
12 6 291
kubikebis awyobis saSualo dro iyo 261,67 wami da sY = 38, 82 wami. am
qulebis rrealuri statistikurad mniSvnelovania 0,05 doneze. b –s
gamoTvliTi formulis gamoyenebiT gaavleT kubikebis awyobis
itroversiis qulebze regresiis wrfe.
a. rogoria regresiis wrfis daxriloba?
b. ras udris regresiis wrfis Y –TanakveTa?
g. CawereT regresiis wrfis gantoleba.
d. aageT wertilTa gabnevis diagrama introversiisa da kubikebis
awyobis qulebisaTvis. diagramaze gaavleT regresiis wrfe.
e. ras udris introversiis TiToeuli qulisaTvis kubikebis agebis
nawinaswarmetyvelebi qula ( Y ′ )?
v. TiToeuli cdis pirisaTvis mocemuli Y ′ –is gamoyenebiT ipoveT
naSTi.
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 40
________________________________________________________________________
z. ipoveT SSnaSTi .
T. SSnaSTiis gamoyenebiT ipoveT sY ⋅ X .
i. SeadareT am am qulebis sY ⋅ X da sY = 38,82. introversiis qulebis
mixedviT kubikebis awyobis qulebis winaswarmetyvelebisaTvis
regresiis gantolebis gamoyeneba amcirebs Tu ara
winaswarmetyvelebis Secdomas imasTan SedarebiT, roca kubikebis
awyobis yvela qulis nawinaswarmetyveleb mniSvnelobad
kubikebis awyobis saSualo qula (anu 261,7 wami) gamoiyeneboda?
2. frinvelebze damkvirveblebs SemCneuli aqvT, rom frinvelTa bevri
saxeoba garemos daTvalierebas sakmao dros uTmobs. elgari, makkei da
vuni (Elgar, McKey, & Woon, 1986) akvirdebodnen beRurebs, raTa daedginaT
kavSiri garemos daTvalierebis sixSiresa da kvebis siswrafes Soris.
maT am or cvlads Soris statistikurad mniSvnelovani kavSiri
aRmoaCines. davuSvaT, rom Tqven gaimeoreT es kvleva 15 beRuraze
dakvirvebiT. Tqven iwerdiT TiToeuli beRuris mier wuTSi
ganxorcielebuli garemos daTvalierebis raodenobas ( X cvladi) da
TiToeuli frinvelis mier wuTSi ganxorcielebuli sakvebis akenkvis
raodenobas ( Y cvladi). daTvalierebis saSualo raodenoba ( X ) iyo
26,3 daTvaliereba wuTSi, s X = 8,7. akenkvebis saSualo raodenoba iyo
13,3 wuTSi da sY =4,5. am or cvlads Soris rrealuri aris _0,84. b –s
gamosTvleli korelaciuri formulis gamoyenebiT aageT akenkvis
sixSiris ( Y ) daTvalierebebis sixSireze ( X ) regresiis wrfe.
a. rogoria regresiis wrfis daxriloba?
b. ras udris regresiis wrfis Y -TanakveTa?
g. CawereT regresiis wrfis gantoleba.
d. rogoria akenkvis nawinaswarmetyvelebi sixSire im
SemTxvevisaTvis, roca garemos daTvalierebis raodenoba wuTSi
41-iaA? roca wuTSi 18-ia?
Sejameba
SSnaSTi
sY ⋅ X =
N wyvili − 2
an
∑ (Y − Y ′)
2
sY ⋅ X = .
N wyvili − 2
• Sefasebis standartuli Secdoma gamoxatavs X –is mixedviT
Y qulebis winaswarmetyvelebis Secdomis sidides.
• mravlobiTi regresia gulisxmobs Y cvladis
winaswarmetyvelebisaTvis ramdenime X cvladis gamoyenebas.
kiTxvebi
gamocda
studenti Sualeduri: X saboloo: Y
1 87 84
2 89 91
3 97 96
4 80 87
Tavi XIV. regresia da winaswarmetyveleba 42
________________________________________________________________________
5 73 66
6 85 90
7 81 79
8 74 80
9 80 89
10 89 86
0 1 5 8 10 13 20
garemos sakvebis
frinveli daTvaliereba: X akenkva: Y
1 29 12
2 34 8
3 24 14
4 14 20
5 37 11
6 22 13
7 11 23
8 33 9
9 24 11
10 30 14
11 36 9
12 20 23
13 32 7
daiana 31
rodrigo 36
kolini 30
maria 41
rubeni 39
luka 29
holi 27
blaiTi 44
Tavi XV
araparametruli statistikuri kriteriumebi
__________________________________________________________
sixSireTa analizi: xi-kvardat kriteriumi
damoukideblobis xi-kvadrat kriteriumi
Tanxmobis χ² kriteriumi
xi-kvardat kriteriumis Sedegebis warmodgena
man-uitnis U kriteriumi
statistikuri hipoTezebis Semowmeba man-uitnis U kriteriumis
gamoyenebiT
man-uitnis U kriteriumis daSvebebi
U-s gamosaTvleli formulebi
man-uitnis U kriteriumis Sedegebis warmodgena
uilkoqsonis niSniani rangebis kriteriumi
statistikuri hipoTezebis Semowmeba uilkoqsonis niSniani rangebis
kriteriumis gamoyenebiT
uilkoqsonis niSniani rangebis kriteriumis Sedegebis warmodgena
araparametruli kriteriumebis gamoyeneba
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 2
_______________________________________________________________________________
cxrili #15.1
parametruli da araparametruli kriteriumebi erT-faqtoriani sqemisaTvis, rogorc
sqemis tipisa da gazomvis skalis funqcia
sqemis tipi
cdis pirebs Soris cdis pirTa Sida
monacemebis ori sami an meti ori done sami an meti
gazomvis done done done
skala
parametruli Sefardebis tdamoukideblobis cdis pirebs tdamokidebuli an cdis pirTa
kriteriumebi an Soris Sida ANOVA
intervalebis an cdis ANOVA cdis pirTa
pirebs Soris Sida ANOVA
ANOVA
____________________________________________________________________
cxrili #15.2
satelevizio gadacemebis qali personaJebis Tmis ferisa da karieris mixedviT
kategorizaciis hipoTeturi monacemebi. O -s saxiT mocemuli mniSvnelobebi
warmoadgens realur sixSireebs, xolo E -s saxiT warmodgenilia marginaluri
sixSireebis mixedviT miRebuli mosalodneli sixSireebi.
Tmis feri
mosalodneli siSireebi
χ 2 statistika
xi-kvadrat kriteriumi (aRiniSneba χ 2 -iT) zomavs miRebuli sixSireebis
mosalodneli sixSireebisagan gansxvavebas:
χ = ∑∑
2
r c
(Orc − Erc ) 2
r =1 c =1 E rc
statistikuri hipoTezebi
nulovani hipoTeza. nulovani hipoTeza, romlis farglebSic
yalibdeba χ 2 -is SerCeviTi ganawileba da romlis farglebSic dgindeba
TiToeuli ujrisaTvis mosalodneli sixSireebi, aris:
H 0 : populaciaSi striqonis cvladi da svetis cvladi
damoukidebelia.
nimuSad moyvanili kvlevis SemTxvevaSi H 0 SeiZleba konkretulad
Camoyalibdes, rogorc:
H 0 : satelevizio personaJis samsaxuris done ar aris damokidebuli
misi Tmis ferze.
alternatiuli hipoTeza. alternatiuli hipoTezaa:
H 1 : striqonisa da svetis cvladebi populaciaSi dakavSirebulia.
nimuSad moyvanili kvlevisaTvis H 1 SeiZleba konkretulad Camoyalibdes,
rogorc
H 1 : satelevizio personaJis samsaxuris done dakavSirebulia misi Tmis
ferTan.
χ 2 realuris gamoTvla
χ 2 realuris gamoTvlisaTvis saWiroa pasuxebis realuri da mosalodneli
sixSireebis codna. mosalodneli sixSireebi niSanTa SeuRlebis cxrilis
TiToeuli ujrisaTvis marginaluri sixSireebisagan Semdegi formuliT
miiReba:
ujris
mosalodneli =
( )(
striqonis marginaluri sixSire ujrisaTvis svetis marginaluri sixSire ujrisaTvis )
sixSire pasuxebis saerTo raodenoba
anu
E11 =
(84)(60) = 5040 = 28
180 180
χ = ∑∑
2
r c
(Orc − Erc )
2
r =1 c =1 E rc
χ 2 realuri =
(36 − 28)2 + (24 − 32)2 + (48 − 56)2 + (72 − 64)2 ,
28 32 56 64
=
82
+
(− 8) + (− 8) + 8 ,
2 2 2
28 32 56 64
= 2,286 + 2,000 + 1,143 + 1,000,
= 6,43. measedebamde damrgvalebis Sedegad.
magaliTi #15.1
xi-kvadrat kriteriumis gamoyeneba 3×2 niSanTa SeuRlebis cxrilisaTvis
amocana
ojaxSi pirveli Sviloba bavSvs xSirad garkveul upiratesobebs aniWebs.
sxvadasxva kvelvebma aCvena, rom pirvel Svilebs, rogorc wesi, ukeTesi
Sedegebi aqvT akademiur testebSi, vidre rigiT momdevno Svilebs, aisenmanma
(Eisneman, 1987) ki aRmoaCina kavSiri kreatulobasa da dabadebis rigs Soris
kolejis student mamakacebSi. mis SerCevaSi pirveli Svili mamkacebis
qulebi xSirad kreatulobis maCveneblebis medianaze zeviT iyo da
arapirveli Svili mamakacebis qulebi - medianaze qveviT. davuSvaT, rom
Tqven ganavrcobT am kvlevas da ikvlevT zrdasrul mamakacebs: 100 pirvel
Svils da 100 momdevno Svils, da sTxovT, moifoqron Cveuli sagnebis
kreatuli gamoyenebis gzebi. maTi pasuxebis kategorizacias axdenT imis
mixedviT, maTi qulebi kreatulobis qulebis ganawilebis zeda, Sua Tu
qveda mesamedSia. dabadebis rigisa da kreatulobis testis mixedviT
kategorizaciis Sedegad miRebulia Semdegi realuri sixSireebi:
dabadebis rigi
pirveli Svili momdevno Svili
kreatulobis zeda mesamedi 47 29
testis qula Sua mesamedi 29 35
qveda mesamedi 24 36
amoxsna
am kvlevaSi cdis pirebis dajgufebis erTi kategoria aris dabadebis rigi
ori mniSvnelobiT: pirveli Svili da momdevni Svili. meore kategoria
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 12
_______________________________________________________________________________
saWiro kriteriumi: χ 2
statistikuri hipoTeza:
H 0 : SerCevaSi dabadebis rigi da kreatuloba urTierTdamoukidebelia;
H 1 : SerCevaSi dabadebis rigsa da kreatulobas Soris aris kavSiri.
Ddabadebis rigi
pirveli momdevno (striqonis
Svili Svili marginaluri
sixSire)
zeda mesamedi O =47 O =29 76
E =38 E =38
3 2
(Orc − E rc )2
χ 2
realuri =∑ ∑
r =1 c =1 E rc
χ 2 realuri =
(47 − 38)2 + (29 − 38)2 + (29 − 32)2 + (35 − 32)2 + (24 − 30)2 + (36 − 30)2 ,
38 38 32 32 30 30
= 2,13 + 2,13 + 0,28 + 0,28 + 1,20 + 1,20,
= 7,22
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 14
_______________________________________________________________________________
Tanxmobis χ²²kriteriumi
mTvaris faza
savse mTvare axali mTvare pirveli meoTxedi mesame meoTxedi
62 50 60 56
mTvaris faza
savse mTvare Aaxali mTvare Ppirveli meoTxedi mesame meoTxedi
O=62 O=50 O=60 O=56
E=57 E=57 E=57 E=57
c
(Oc − Ec )2
χ =∑
2
c =1 Ec
χ 2 realuri =
(62 − 57 )2 + (50 − 57 )2 + (60 − 57 )2 + (56 − 57 )2 ,
57 57 57 57
5 2
−7 2
3 2
−1 2
= + + + ,
57 57 57 57
25 49 9 1
= + + + ,
57 57 57 57
84
= = 1,47
57
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 16
_______________________________________________________________________________
cxrili 1
satelevizio gadacemebis qali personaJebis kategorizaciis hipoTeturi monacemebi.
Tmis feri
qera muqi
profesiuli 36 48
kariera
araprofesiuli 24 72
Sedegebis warmodgenaSi:
mniSvnelobis dones
χ² (1, N = 180)² aRniSnavs gazomvis statistikas, xi-kvadrats.
frCxilebSi mocemuli cifri 1 miuTiTebs
Tavisuflebis xarisxs df= 1 da N= 180 gviCvenebs
SerCevis zomas.
= 16,57 gviCvenebs χ 2 realuri -s mniSvnelobas (da ara
χ 2 kritikuli -s mniSvnelobas A.7 cxrilidan)
p < 0,01. gamoxatavs, rom
a. Tu H 0 WeSmaritia, χ 2 realuri -s albaToba
naklebia an tolia 0,01-sa. es mniSvneloba
aris χ 2 realuri -s an ufro ukiduresi
mniSvnelobis albaToba, Tu H 0 WeSmaritia;
es albaToba SeiZleba α-s arCeuli
mniSvnelobisgan gansxvavebuli iyos.
b. uaryofil iqna H 0 :,,satelevizio gadacemis
personaJis samsaxuris done ar aris
damokidebuli personaJis Tmis ferze”
dadasturda H 1 : ,,satelevizio personaJis
samsaxuris done dakavSirebulia personaJis
Tmis ferTan”.
sveti
1 2
1 12 32
striqoni
2 16 38
b.
sveti
1 2
1 27 22
striqoni
2 17 46
g.
sveti
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 19
_______________________________________________________________________________
1 2
1 33 66
striqoni
2 27 14
Kkviris dRe
dilis 10:00- 38 46 58
dan 11:00-mde
dro
SuadRis 2:00- 46 54 63
dan 3:00-mde
man-uitnis U kriteriumi
suraTi 15.1
Sroderis kibe, orazrovani figura
cxrili 15.3
perceptuli Sebrunebis hipoTeturi dro (wamebSi) Srederis kibisaTvis. sakontrolo
jgufis cdis pirebi ubralod uyurebdnen am figuras. eqsperimentuli jgufis cdis
pirebi figuris yurebisas iTvlidnen klebis mimarTulebiT samis toli bijiT.
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 22
_______________________________________________________________________________
jgufi
sakontrolo Eeqsperimentuli
( A1 ) ( A2 )
2 4
5 10
6 11
8 12
9 14
13 17
15 85
21 98
42 ∞a
msjelobis gaadvilebis mizniT, TiToeuli
pirobisaTvis qulebi warmodgenilia latentobis
zrdadi TanmimdevrobiT.
a
es qula warmoadgens Sebrunebis `usasrulo~
latentobas; am cdis pirma ver dainaxa figuris
Sebruneba 2-wuTiani Sualedis ganmavlobaSi
U statistika
U statistika aris is raodenoba, ramdenjerac erT jgufis qulis rangi win
uswrebs meore jgufis qulis rangs. es gamoTvlebi naCvenebia 15.4 cxrilis
me-4 da me-5 safexurebiT. magaliTad, 2 qula (pirvel safexurSi naCvenebi) A1
jgufidan (naCvenebia me-2 safexurSi) rangis mixedviT win uswrebs yvela A2
maCvenebels (gansazRvrulia me-3 safexurSi). maSasadame, es qula rangis
mixedviT win uswrebs cxrave A2 qulas. A1 jgufis qulebi: 5, 6, 8 da 9 rangis
mixedviT win uswrebs A2 jgufis rva qulas. 15.4 cxrilis me-4 safexuri
gviCvenebs, Tu rangis mixedviT ramdenjer uswrebs win A1 qula A2 qulas.
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 23
_______________________________________________________________________________
cxrili 15.4
15.3 cxrilis qulebis rigis mixedviT dalageba
1. umciresidan
udidesisaken
dalagebuli
latentobis
qulebi 2 4 5 6 8 9 10 11 12 13 14 15 17 21 41 85 98 ∞
2. jgufis 2 2 2
a
wevroba 1 2 1 1 1 1 2 2 2 1 2 1 2 1 1
3. rangi 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18
4. ramdenjer
uswrebs win A1
qula A2 qulas 9 8 8 8 8 5 4 3 3
5. ramdenjer
uswrebs win
A2 qula
A1 qulas 8 4 4 4 3 2
a
1 aRniSnavs, rom qula A1 , sakontrolo jgufidanaa; 2 aRniSnavs, rom qula A2 ,
eqsperimentuli jgufidanaa.
U statistikis Tvisebebi
U A 2realuri = n A1 n A 2 − U A1realuri
statistikuri hipoTeza
nulovani hipoTeza. nulovani hipoTeza, romlis farglebSic U -s
SerCeviTi ganawileba miiReba, aris Semdegi:
U kriteriumis daSvebebia:
• TiToeuli cdis piri iZleva mxolod erT qulas
monacemebisaTvis
• monacemebi, sul mcire, rigis skalazea da warmoadgens uwyvet
cvlads. bevr SemTxvevaSi, rogorc es Cvens magaliTSi iyo,
monacemebi iqneba an intervalebis an Sefardebis skalaze da U
kriteriumis gamoyenebisaTvis moxdeba am monacemebis rangebSi
gadayvana.
UA1 realuri
UA1 realuri-is mniSvneloba gamoiTvleba formuliT:
n A1 (n A1 + 1)
U A1realuri = n A1 n A 2 + − ∑ R A1
2
UA2 realuri
UA2 realuri-is mniSvneloba gamoiTvleba formuliT:
n A 2 (n A 2 + 1)
U A2 realuri = n A1 n A 2 + − ∑ R A2
2
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 27
_______________________________________________________________________________
9(9 + 1)
U A2 realuri = (9 )(9 ) + − 101 = 25
2
cxrili 15.5
man-uitnis U kriteriumis gamoTvliTi formulis gamoyeneba
magaliTi 15.2
man-uitnis U kriteriumis gamoyeneba
amocana
bevr kolejsa da universitetSi janmrTelobis problemebs Soris yvelaze
mniSvnelovania alkoholis borotad gamoyeneba. davuSvaT, rom fsiqologma
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 28
_______________________________________________________________________________
statistikuri hipoTeza
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 29
_______________________________________________________________________________
rigis
mixedviT
dalagebuli
monacemebi: 0,02 0,08 0,14 0,16 0,21 0,31 0,41 0,52 0,53 0,53 0,55 0.58 0,59 0,63 0,89 0,89 0,91 1,14
jgufTan
mikuTvnebuloba: 1 2 1 1 2 1 2 1 1 1 2 1 2 2 2 2 2 2
∑ R = 2+5+7+11+13+14+15,5+15,5+17+18= 118
A2
10(10 + 1)
U A2 realuri = (8)(10 ) + − 118
2
= 80 + (110 / 2 ) − 118
= 80 + 55 − 118 = 17.
jgufi
A1 A2
15 7
23 26
10 14
19 16
Urealuri n A1 n A2
a. 3 6 4
b. 12 10 10
g. 28 16 9
d. 21 7 19
e. 4 13 19
v. 126 18 19
Emusikis piroba
moismina musika ar mousmenia
( A1 ) musika
( A2 )
52 44
75 21
66 66
33 54
17 37
78 84
94 30
89 29
27 54
49 49
53 33
78 10
78
gansxvavdeba Tu ara jgufebi SfoTvis maCveneblebis ganawilebis
mixedviT?
cxrili 15.6
xmovani sixSiris hipoiTeturi qulebi (hercebSi), rogorc wakiTxuli scenaris tipis
funqcia
scenaris tipi
cdis piri mxiaruli ( A1 ) sevdiani ( A2 )
1 305 214
2 275 385
3 360 519
4 299 307
5 317 483
6 326 454
7 284 501
8 347 463
9 331 382
10 314 297
XA 315,80 400,50
sA 26,54 101,40
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 34
_______________________________________________________________________________
s2 704,37 10.281,96
T statistika
uilkoqsonis kriteriumi rigis mixedviT dalagebul monacemebs iyenebs
statistikis misaRebad, romelsac ewodeba T da romelic ori
eqsperimentuli pirobidan aRebuli rangebis umciresi jamia.
statistikuri hipoTeza
nulovani hipoTeza. nulovani hipoTeza, romelic T–s gamoyenebiT mowmdeba,
aris:
T -s gamoTvla
T -s mniSvnelobis gamoTvla moicavs qvemoT CamoTvlil safexurebs.
TiToeuli safexuris Sedegi xmovani sixSiris diapazonis Sesaxeb
eqsperimentis moncemebisaTvis naCvenebia 15.7 cxrilSi.
miuwereT + an – niSani.
safexuri 2 ipoveT TiToeuli sxvaobis absoluturi
mniSvneloba ( d , mniSvneloba niSnis
gaTvaliswinebis gareSe), rogorc es naCvenebia b
svetSi
safexuri 3 zrdadobis mixedviT (umciresi mniSvnelobis
rangia 1 da udidesis _ N) daalageT
absoluturi mniSvnelobebi, rogorc es g
svetSia naCvenebi. 0-is toli sxvaobebis
ranJireba ar xdeba da Tkritikuli –s
gamosaTvlelad gamoyenebuli N - is mniSvneloba
mcirdeba 0-s toli sxvaobebis raodenobiT. d –s
bmul qulebs eniWeba im rangebis saSualo,
rasac mivaniWebdiT maT, bma rom ar momxdariyo.
safexuri 4 gGsvetis ToToeul rangs miuwereT a svetis
sxvaobis niSani. niSniani rangebi naCvenebia d
svetSi.
safexuri 5 SeajameT msgavsi niSnis mqone rangebi d
svetidan. magaliTad, plus niSnis mqone rangebis
jami d svetSi aris 6 (anu, (+4) + (+2)) da minus
niSnis mqone rangebis jami aris – 49 (anu, (-5) +
(-8) + (-1) + (-9) + (-7) + (-10) + (-6) + (-3)).
safexuri 6 ipoveT rangebis TiToeuli jamis absoluturi
mniSvneloba. Semdeg amorCieT rangebis ori
jamidan umciresi. am SemTxvevaSi es aris 6,
dadebiTi rangebis jami. swored es jami aris
Trealuri ; maSasadame, Trealuri = 6.
cxrili 15.7
15.6 cxrilis qulebisTvis uilkoqsonis T -s gamoTvla
magaliTi 15.3
uilkoqsonis niSniani rangebis kriteriumis gamoyeneba
amocana
hipoTezis Tanaxmad, musikis tempi gavlenas axdens qcevis siswrafeze;
kerZod, swrafi tempis musika zrdis qcevis ganxorcielebis SesaZlo
siswrafes (McElrea & Standing, 1992; Roballey et al., 1985). warmoidgineT, rom am
hopoTezis Sesamowmeblad mkvlevarma Caatara Semdegi kvleva: ori dRis
ganmavlobaSi akvirdebodnen kafeteriis erTi da igive 11 klientis
sadilobas musikis fonis ori gansxvavebuli pirobis SemTxvevaSi: pirvel
dRes neli musikis pirobaSi (A1) da meore dRes swrafi musikis pirobaSi (A2).
Caiweres TiToeuli cdis piris mier musikis TiToeul pirobaSi wuTSi
miRebuli lukmebis raodenoba. davuSvaT, rom TiToeuli cdis piris mier
musikis tempis TiToeuli pirobis SemTxvevaSi wuTSi miRebuli lukmebis
raodenobebi Semdegia:
musikis tempi
cdis piri neli ( A1 ) swrafi ( A2 )
1 3 4
2 4 6
3 2 3
4 3 3
5 3 8
6 4 2
7 1 4
8 5 4
9 3 6
10 5 9
11 2 8
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 37
_______________________________________________________________________________
statistikuri hipoTeza:
H 0 : erTmaneTTan dakavSirebuli A1 da A2 monacemebis populaciaSi
ganawilebebi identuria.
H 1 : erTmaneTTan dakavSirebuli A1 da A2 monacemebis populaciaSi
ganawilebebi ar aris identuri.
gamoTvla:
cxrili 15.8
uilkoqsonis T -s gamoTvla lukmebis raodenobis qulebis, rogorc musikis tempis
funqciisaTvis
a. 2 8
b. 9 10
g. 17 13
d. 40 19
e. 98 25
Sejameba
χ 2
realuri
r
= ∑∑
c
(Orc − Erc )
2
r =1 c =1 E rc
• Tanxmobis xi-kvadrat kriteriumi gamoiyeneba imisaTvis, rom dadgindes,
Tu ramdenad kargad Seesabameba erT kategoriaSi moTavsebuli
monacemebi am kategoriisaTvis Teoriulad miRebul mosalodnel
sixSireebs.
• Tanxmobis xi-kvadrat kriteriumi gamoiTvleba formuliT:
c
(O − Ec )2
χ 2 realuri = ∑ c
c =1 Ec
• man-uitnis U kriteriumi araparametruli kriteriumia cdis pirebs
Soris sqemisaTvis damoukidebeli cvladis ori donis gamoyenebiT,
roca qulebi, sul mcire, rigis skalazea.
• U statistika is raodenobaa, ramdenjerac erTi jgufis qulis rangi
win uswrebs meore jgufis qulis rangs.
• U A1realuri -s mniSvneloba gamoiTvleba formuliT:
n (n + 1)
U A1realuri = n A1 n A 2 + A1 A1 − ∑ R A1
2
xolo U A2realuri-s _ formuliT:
n (n + 1)
U A2 realuri = n A1 n A 2 + A 2 A 2 − ∑ R A2
2
U realuri -s umciresi mniSvnelobebi gamoiyeneba, rogorc gazomvis
statistika.
• uilkoqsonis niSniani rangebis kriteriumi aris araparametruli
kriteriumi cdis pirTa Sida sqemisaTvis, damoukidebeli cvladis ori
doniT.
• uilkoqsonis niSniani rangebis kriteriumisTvis gamoiyeneba gazomvis
statistika, T , ori eqsperimentuli pirobis monacemebis rangebis
jamebs Soris umciresi jami.
• roca gasaanalizebeli monacemebi parametruli kriteriumis daSvebebs
akmayofilebs, parametruli kriteriumi ufro mdgradia, vidre misi
Sesabamisi araparametruli kriteriumi.
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 43
_______________________________________________________________________________
kiTxvebi
sqesi
mamrobiTi mdedrobiTi
ar Sewyvita 99 130
Sewyvita 75 78
Ffsiqologiuri problemis
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 44
_______________________________________________________________________________
simZime
msubuqi zomieri mZime
ar Sewyvita 51 66 112
Sewyvita 64 54 35
jgufi
siwynare xmauri
106 141
117 136
124 124
129 139
115 121
147 119
121 147
115 128
128 115
136 134
127 140
gamoiyeneT U kriteriumi da mniSvnelovnobis 0,05 doneze
gamoTvaleT, gansxvavdeba Tu ara ganawilebebi. axseniT Tqveni
daskvnebi.
4. imis dasadgenad, arsebobda Tu ara sqesebs Soris gansxvavebebi
SfoTvaSi, rogorc pirovnul TvisebaSi, mkvlevarma 9 qalsa da 13
mamakacs Seavsebina SfoTvis kiTxvari. kiTxvarSi miRebuli
qulebi SesaZloa meryeobdes 20-dan (dabali SfoTva) 80-mde
(maRali SfoTva). davuSvaT, rom miRebulia Semdegi qulebi:
sqesi
mdedrobiT mamrobiTi
36 54
25 70
47 34
39 53
55 41
41 56
29 32
59 44
38 40
61
50
30
Tavi XV. araparametruli statistikuri kriteriumebi 46
_______________________________________________________________________________
37
A statistikuri cxrilebi
B maTematikis mimoxilva
C terminTa leqsikoni
D statistikuri simboloebi
E amocanebis pasuxebi
F xSirad gamoyenebuli formulebi
danarTi A
statistikuri cxrilebi
cxrili # A.2
t ganawilebis kritikuli mniSvnelobebi, rodesac α = .05 da α = .01.
t realuri -s (df) mniSvneloba, romelic tolia an metia cxrilSi moyvanili
mniSvnelobisa, statistikurad mniSvnelovania SerCeul doneze.
cxrili # A.3a
F ganawilebis kritikuli mniSvnelobebi, rodesac α = .05. F realuris
mniSvneloba (df mricxveli , df mniSvneli ), romelic tolia an metia cxrilSi
moyvanili mniSvnelobisa, statistikurad mniSvnelovania .05
mniSvnelovnobis doneze.
cxrili # A.3b
F ganawilebis kritikuli mniSvnelobebi, rodesac α = .01. F realuris
mniSvneloba (df mricxveli , df mniSvneli ), romelic tolia an metia cxrilSi
moyvanili mniSvnelobisa, statistikurad mniSvnelovania .01
mniSvnelovnobis doneze.
cxrili # A.4a
studentis rangobrivi statistikis - q-s mniSvnelobebi, rodesac α = .05.
cxrili # A.4b
studentis rangobrivi statistikis - q-s mniSvnelobebi, rodesac α = .01.
cxrili # A.5
r-s kritikuli mniSvnelobebi, rodesac α = .05 da α = .01 (ormxrivi
kriteriumi). r realuris mniSvneloba, romelic tolia an metia cxrilSi
moyvanili mniSvnelobisa, statistikurad mniSvnelovania α-s SerCeul
doneze.
a
df udris N wyvilebi - 2, sadac N wyvilebi aris dawyvilebuli dakvirvebebis
raodenoba.
cxrili # A.6
r S -s kritikuli mniSvnelobebi, rodesac α = .05 da α = .01 (ormxrivi
kriteriumi). r srealuris mniSvneloba, romelic cxrilSi moyvanili
mniSvnelobis tolia an metia, statistikurad mniSvnelovania α-s SerCeul
doneze.
wyaro: E.G. Olds, ranguli gasxvavebebis kvadratebis jamebis ganawileba individebis mcire
raodenobebisTvis. Annals of Mathematical Statistics, Volume 9, 1938, 133-148 da E.G. Olds, ranguli
gasxvavebebis kvadratebis jamebis 5%-iani mniSvnelovnobis doneebi da koreqcia. Annals of
Mathematical Statistics, Volume 20, 1949, 117-118. nebarTviT amoRebulia cxrilidan # 12.12,
spirmenis ranguli korelaciis koeficientis kritikuli mniSvnelobebi, rodesac ρ=0,
CRC Handbook of Tables for Probability and Statistics (2nd ed.). Copyright 1968, CRC Press, Inc., Boca Raton,
Florida.
cxrili # A.7
xi kvadrat ganawilebis kritikuli mniSvnelobebi, rodesac α = .05 da α
= .01. χ2 realuris (df) mniSvneloba, romelic tolia an metia cxrilSI
moyvanili mniSvnelobisa, statistikurad mniSvnelovania α-s SerCeul
doneze.
cxrili # A.8a
U-s kritikuli mniSvnelobebi man-uitnis U kriteriumSi, rodesac (a) α =
.05 (ormxrivi kriteriumi). Tu jgufis zomebi toli ar aris, n 1 –iT ufro
mcire zomis jgufi aRiniSneba. U realuris mniSvneloba, romelic cxrilSi
moyvanili mniSvnelobis tolia an naklebia, statistikurad
mniSvnelovania .05 mniSvnelovnobis doneze.
cxrili # A.8b
U-s kritikuli mniSvnelobebi man-uitnis U kriteriumSi, rodesac (a) α =
.01 (ormxrivi kriteriumi). Tu jgufis zomebi toli ar aris, n 1 –iT ufro
mcire zomis jgufi aRiniSneba. U realuris mniSvneloba, romelic tolia an
naklebia cxrilSi moyvanili mniSvnelobisa, statistikurad
mniSvnelovania .01 mniSvnelovnobis doneze.
cxrili # A.9
T-s kritikuli mniSvnelobebi uilkoqsonis kriteriumSi, rodesac α = .05
da α = .01 (ormxrivi kriteriumi). T realuris mniSvneloba, romelic tolia
an naklebia cxrilSi moyvanili mniSvnelobisa, statistikurad
mniSvnelovania α-s SerCeul doneze. tireebi aRniSnavs, rom am doneze
jgufis am zomisaTvis ver viRebT statistikur mniSvnelovnobas.
wyaro: Robert L. McCornack, Extended Tables of the Wilcoxon Matched Pair Sighed Rank Statistic. Journal of
the American Statistical Association, 1965, 60, 864-871. amoRebulia nebarTviT The Journal of the American
Statitical Assocation, Copyright 1965 by the American Statistical Association. yvela ufleba daculia.
danarTi B
maTematikis mimoxilva
statistikuri simboloebi
simbolo da aRwera
magaliTi
X an X i X gamoiyeneba cdis pirisagan miRebuli qulis an
monacemis aRsaniSnad. indeqsi i, rodesac mas iyeneben,
aRniSnavs konkretuli cdis piris qulas. magaliTad,
X 1 aRniSnavs 1-li cdis piris qulas.
= tolobis niSani.
X1 = 3 1-li cdis piris qula udris 3-s.
X 5 = 27 me-5 cdis piris qula udris 27-s.
a = 2 a-s mniSvneloba 2-is tolia.
≠ utolobis niSani.
6 ≠ 3 6 ar udris 3-s.
+ plusi - mimatebis niSani. es niSani miuTiTebs, rom
+ niSniT dakavSirebuli ricxvebi unda daematos
erTmaneTs. mimatebis Sedegs jami ewodeba. iseTi
debuleba, rogoricaa "5 + 1-is jami" niSnavs, rom es
ricxvebi unda mivumatoT erTmaneTs.
5 + 1 = 6 5-isa da 1-is jami udris 6-s.
5 + 1 + 6 = 12 5 plus 1 plius 6 udris 12-s.
a + b a plus b: b-s mniSvneloba unda mivumatoT a-s
mniSvnelobas.
_ minusi - gamoklebis niSani. es niSani miuTiTebs, rom
ricxvi, romelic mosdevs _-is niSans, unda
gamoakldes ricxvs, romelic dgas _ niSnis win.
gamoklebis Sedegs sxvaobas uwodeben. iseTi
debuleba, rogoricaa "5-isa da 1-is sxvaoba" niSnavs,
rom erTi ricxvi meores unda gamoakldes.
5 _ 1 = 4 5-s gamovakloT 1 udris 4-s.
a _ b a minus b: b-s mniSvneloba unda gamovakloT a-s
mniSvnelobas.
()() an x gamravlebis niSani. frCxilebSi moTavsebuli an x-iT
gamoyofili mniSvnelobebi unda gavamravloT
erTmaneTze. gamravlebis Sedegs namravls uwodeben.
(2)(3) = 6 2-isa da 3-is namravli aris 6. orjer sami aris eqvsi.
2 x 3 = 6 2-isa da 3-is namravli aris 6. orjer sami aris eqvsi.
(a)( b) an a x b a-jer b: a-s mniSvneloba unda gamravldes b-s
mniSvnelobaze.
arsebobs am wesis gamonaklisi: faqtorul sqemaSi A
da B faqtorebis urTierTqmedeba aRiniSneba AxB. am
SemTxvevaSi, aRniSvna unda wavikiTxoT ase: "A-sa da B-
s urTierTqmedeba". es ar niSnavs, rom A unda
gamravldes B-ze.
÷ an / an __ gayofis niSani. ricxvi, romelic win uswrebs ÷ an / an
ricxvi, romelic __ xazis zeviT weria (mricxveli),
iyofa ricxvze, romelic mosdevs ÷ an / an ricxvze,
romelic __ xazis qveviT weria (mniSvneli). gayofis
Sedegs ganayofs uwodeben.
6 ÷ 2 = 3 eqvsi, gayofili orze, aris sami.
6/2 = 3 eqvsi, gayofili orze, aris sami.
6 eqvsi, gayofili orze, aris sami.
= 3
2
a a, gayofili b-ze
a ÷ b, an a/b, an
b
< naklebobis simbolo. ricxvi, romelic weria <-is win,
naklebia, vidre ricxvi, romelic weria <-is Semdeg.
2 < 3 ori naklebia samze
a< b a naklebia b-ze
X 3 < 10 mesame cdis piris qula naklebia aTze.
> metobis simbolo. ricxvi, romelic weria >-is win,
metia, vidre ricxvi, romelic weria >-is Semdeg.
3 > 2 sami metia orze.
a> b a metia b-ze.
X 3 > 10 mesame cdis piris qula metia aTze.
≤ "naklebia an tolia" simbolo. ricxvi, romelic weria
≤ -is win, naklebia an tolia, vidre ricxvi, romelic
weria ≤ -is Semdeg.
2 ≤ 3 ori naklebia an tolia samis.
4 ≤ 4 oTxi naklebia an tolia oTxis.
a ≤ b a naklebia an tolia b-si.
X 3 ≤ 10 mesame cdis piris qula naklebia an tolia 10-is.
≥ "metia an tolia" simbolo. ricxvi, romelic weria ≥-
is win, metia an tolia, vidre ricxvi, romelic weria
≥-is Semdeg.
3 ≥ 2 sami metia an tolia oris.
4 ≥ 4 oTxi metia an tolia oTxis.
a ≥b a metia an tolia b-s.
X 3 ≥ 10 mesame cdis piris qula metia an tolia 10-is.
5 < X 1 < 10 rogorc xedavT, metobis an naklebobis siimboloebi
SesaZlebelia erT aRniSvnaSi moTavsdes. es aRniSvna
ase ikiTxeba: "pirveli cdis piris qula 5-ze metia da
10-ze naklebi".
5 ≤ X 1 ≤ 10 "naklebia an tolia" da "metia an tolia" simboloebi
aseve SeiZleva moTavsdes erT aRniSvnaSi. es aRniSvna
ase ikiTxeba: "pirveli cdis piris qula metia an
tolia 5-ze da naklebia an tolia 10-is".
absoluturi mniSvnelobis simbolo. es simbolo
niSnavs, rom Cven ignorirebas vukeTebT + an _ niSnebs,
romlebic mibmulia ricxvebze.
_ 6 = 6 minus eqvsis absoluturi mniSvneloba aris eqvsi.
+ 6 = 6 plius eqvsis absoluturi mniSvneloba aris eqvsi.
( )2 frCxilebSi moTavsebuli ricxvi ayvanilia kvadratSi,
anu gamravlebulia Tavis Tavze. zogjer frCxilebi
ar gamoiyeneba da kvadratis indikatori, 2, ubralod
mosdevs kvadratSi asayvan ricxvs.
(5)2 = 25 xuTis kvadrati, anu 5 x 5, aris 25.
52 = 25 xuTis kvadrati udris 25-s.
kvadratuli fesvis simbolo. niSnavs, vipovoT
ricxvi, romelic, Tu mas Tavis Tavze gavamravlebT
(anu kvadratSi aviyvanT) udris niSnis qveS
moTavsebul ricxvs.
25 = 5 kvadratuli fesvi 25-dan udris 5-s, radganac 5
gamravlebuli Tavis Tavze (anu 5 x 5) 25-is tolia.
36 = 6 kvadratuli fesvi 36-dan udris 6-s, radganac Tavis
Tavze gamravlebuli 6 (anu 6 x 6) 36-is tolia.
∑ dajamebis simbolo. ricxvebi, romlebic mosdeven ∑
simbolos, unda mivumatoT erTmaneTs.
∑ (3+2) = 5 3-isa da 2-is jami udris 5-s.
∑ (3+2+4) = 9 3 plius 2 plius 4 udris 9-s.
∑ X an ∑ X i X-is jami. daajameT yvela qula, romelic
warmodgenilia X-iT. magaliTad, Tu sami cdis piris
qulebia: X 1 = 3, X 2 = 6 da X 13 = 4, maSin ∑ X = 3 + 6 + 4 =
13. xandaxan dajamebis simbolos Tavze zRvrebia
3
miTiTebuli, magaliTad, ∑X
i =1
i . es zRvrebi miuTiTeben,
maTematikuri operaciebi
uaryofiTi ricxvebi
wiladebi
wiladebTan muSaobis yvelaze martivi midgomaa mricxvelis mniSvnelze
1 2
gayofis gziT maTi aTwiladad gardaqmna, magaliTad, = 0.25, = 0.50,
4 4
3
da = 0.75. Tu aTwiladi Semdgom gamoTvlebSi unda gamoviyenoT, maSin
4
4
is unda davamrgvaloT sul mcire meaTasedebamde (mag., = 0.3636). ase
11
2 1 1
rom, + + = 0.4000 + 0.1250 + 0.3333 = 0.8583.
5 8 3
wiladebi da procentebi
wiladebi
wiladi aris mTelis nawili. magaliTad, Tu 100 adamianma Seavso kiTxvari
45
da maTgan 45 mamakacia, maSin mamakaci respondentebis wiladi aris
100
55
anu .45. qali respondentebis wiladi ki aris = .55.
100
procenti
procenti miiReba, rodesac wiladi 100-ze mravldeba. amdenad, mamakaci
respondentebis wiladi .45 udris 45 x 100 anu mamakaci respondentebis 45
procents. xolo qali respondentebis procenti ki aris 55 x 100 = 55
procenti.
maTematikuri operaciebis Tanmimdevroba
momdevno magaliTebi gviCvenebs, Tu ra TanmimdevrobiT sruldeba
maTematikuri operaciebi Cveulebriv statistikur aRniSvnebSi:
erTobliobaSi.
2. yoveli sxvaoba aiyvaneba kvedratSi.
3. kvadratSi ayvanili sxvaobebi jamdeba.
∑X 2 1. yoveli X mniSvneloba aiyvaneba kvadratSi.
2. kvadratSi ayvanili X mniSvnelobebi jamdeba.
(∑X 2 ) 1. X mniSvnelobebi jamdeba.
2. X mniSvnelobebis jami (anu ∑ X ) aiyvaneba
kvadratSi.
∑ XY 1. qulaTa erTobliobaSi Sesatyvisi X da Y
mniSvnelobebi mravldeba.
2. gadamravlebuli X Y mniSvnelobebi jamdeba
qulaTa erTobliobisaTvis.
( ∑ X )( ∑ Y ) 1. X mniSvnelobebi jamdeba, raTa miviRoT ∑ X .
2. Y mniSvnelobebi jamdeba, raTa miviRoT ∑Y .
3. X mniSvnelobebis jami (anu ∑X ) mravldeba Y
mniSvnelobebis jamze (anu ∑ Y ).
ტერმინები 1
თავი I
• aRweriTi statistika (Descriptive statistics): _ statistikuri procedurebi, romlebic
gamoiyeneba SerCevidan miRebuli monacemebis Sesajameblad da aRsawerad.
• damokidebuli cvladi (Dependent variable): _ cvladi eqsperimentSi, romelic
damokidebulia damoukidebel cvladze. SemTxvevaTa umravlesobaSi damokidebuli
cvladi qcevis garkveuli sazomia.
• damoukidebeli cvladi (Independent variable): _ cvladi, romliTac manipulireben
eqsperimentSi, damokidebul cvladze misi gavlenis gansazRvris mizniT.
• ekvivalenturi jgufebi (Equivalent groups): _ cdis pirTa jgufebi, romlebic,
savaraudod, ar gansxvavdebian erTmaneTisgan raime mudmivi maxasiaTebliT
eqsperimentis damoukidebeli cvladis miwodebamde.
• kvlevis hipoTeza (Research hypothesis): _ debuleba or an met cvlads Soris
mosalodneli an nawinaswarmetyvelebi kavSiris Sesaxeb. eqsperimentSi kvlevis
hipoTeza aris nawinaswarmetyvelebi kavSiri damoukidebel da damokidebul
cvladebs Soris.
• korelacia (Covary): _ ori cvladi korelaciaSi imyofeba erTmaneTTan, rodesac erTi
cvladis cvlileba ukavSirdeba meore cvladis SeTanxmebul sistematur cvlilebas.
• korelaciis koeficienti (Correlation coefficient): _ statistika, romelic ricxobrivad
gviCvenebs maCvenebelTa ori jgufis dakavSirebulobis xarisxs da am kavSiris
mimarTulebas.
• monacemebi (Data _ mravlobiTi, datum _ mxolobiTi): _ is qulebi an qcevis Tu
maxasiaTeblebis gazomvis Sedegebi, romelic miiReba adamianebze an cxovelebze
dakvirvebis Sedegad.
• nedli monacemebi (Raw data): _ yvela cdis pirisgan miRebuli qula, romelTac jer
ar gauvliaT statistikuri analizi.
• parametri (Parameter): _ ricxvi, romelic aRwers populaciis maxasiaTebels.
• populacia (Population): _ aris saerTo maxasiaTeblis mqone adamianTa, cxovelTa an
movlenaTa sruli erToblioba.
• regresiuli analizi (Regression analysis): _ statistikuri meTodebis gamoyeneba qulaTa
erTi erTobliobis mixedviT qulaTa meore erTobliobis Sesaxeb
winaswarmetyvelebisTvis.
• statistika (mecniereba) (Statistics): _ is meTodebi Tu procedurebi, romlebic
gamoiyeneba monacemebis sistematizaciisTvis, gasaanalizeblad da maTgan daskvnebis
gamosatanad.
• statistika (statistikuri sidide) (Statistic): _ monacemebze dayrdnobiT gamoTvlili
calkeuli ricxvi, romelic SeiZleba gamoyenebul iqnes SerCevis monacemTa
erTobliobis aRsawerad, an am monacemTa ufro sruli gaanalizebisTvis.
• statistikuri daskvna (Statistical inference): _ populaciis maxasiaTeblis Sefaseba
SerCevidan miRebul statistikebze dayrdnobiT.
• statistikuri hipoTezis Semowmeba (Statistical hypothesis testing) _ procedurebi, romlebic
jgufebs Soris SemTxveviTi gansxvavebis zomis winaswarmetyvelebisTvis gamoiyeneba.
• qula (Score): _ cdis piris mier davalebis Sesrulebis gazomviT miRebuli ricxviTi
mniSvneloba.
ტერმინები 2
თავი II
• bunebrivi dakvirveba (Naturalistic observation): _ kvleva, romelic gulisxmobs bunebriv
pirobebSi ganxorcielebul qcevebze dakvirvebas.
• gazomva (Measurement): _ garkveuli wesebis mixedviT cvladebisTvis ricxviTi
mniSvnelobebis miniWeba.
• gamokiTxva (Survey research): _ kvleva, romelSic monacemebi adamianebis zepiri an
werilobiTi interviuebiT miiReba.
• diskretuli (wyvetili) cvladi (Discrete variable): _ cvladi, romelmac SeiZleba
miiRos sasruli an Tvladi mniSvneloba.
• empiriuli monacemebi (Empirical data): _ dakvirvebasa da sensorul gamocdilebaze
dafuZnebuli gazomvis Sedegad miRebuli qulebi.
• eqsperimenti (Experiment): _ zedmiwevniT gakontrolebuli situacia, sadac mecnieri
axdens erTi an meti damoukidebeli cvladis manipulirebas da akvirdeba, Tu ra
gavlenas axdens es damokidebul cvladze.
• Tvisebrivi monacemebi (Qualitative data): _ saxeldebis skalaze miRebuli monacemebi,
romlebic miuTiTeben, rom cvladebi Tvisebrivad gansxvavdebian erTmaneTisgan.
• intervalebis skala (Interval measurement): _ cvladis mniSvnelobebi dalagebulia
skalaze da miniWebul ricxvebs Soris gansxvaveba asaxavs cvladis mniSnelobebs
Soris erTi da igive sididis sxvaobas. intervalTa skalaze nuli pirobiTad
sawyisi wertilia.
• kvlevis meTodi (Research method): _ midgoma monacemebis mogrovebisadmi.
• operaciuli gansazRvreba (Operational definition): _ dakvirvebisas, damoukidebeli
cvladiT manipulirebisas an damokidebuli cvladis gazomvisas gamoyenebuli
operaciebis detaluri aRwera.
• rigis skala (Ordinal measurement): _ skalaze cvladis sidide dalagebulia
mniSvnelobebis mixedviT.
• raodenobrivi monacemebi (Quantitative data): _ rigis, intervalebisa an Sefardebis
skalaze miRebuli monacemebi, romlebic miuTiTeben, Tu ra sididis aris cvladi.
• ricxvis realuri zeda sazRvari(Upper real limit of a number) _ ricxvisa da misi momdevno
ricxvis Suawertili.
ტერმინები 3
• ricxvis realuri sazRvrebi (Real limits of a number): _ ricxvisa da misi wina ricxvis
Suawertili an ricxvisa da misi momdevno ricxvis Suawertili im skalaze,
romelsac viyenebT mocemuli cvladis gasazomad.
• ricxvis realuri qveda sazRvari (Lower real limit of a number) _ ricxvisa da misi wina
ricxvis Suawertili.
• saarqivo Canawerebi (Archival recodrs): _ kvleva, romelSic gamoiyeneba arsebuli
Canawerebi.
• saxeldebis skala (Nominal measurement): _ gazomili cvladis sxvadasxva kategoriebSi
gaerTianeba.
• uwyveti cvladi (Continuous variable): _ cvladi, romelmac SeiZleba miiRos usasrulo
mniSvneloba cvladis nebismier or dones Soris.
• Sefardebis skala (Ratio measurement): _ cvladis sidide dalagebulia skalaze da
miniWebul ricxvebs Soris gansxvaveba asaxavs cvladis mniSnelobebs Soris igive
sididis gansxvavebas. Sefardebis skalaze arsebobs WeSmaritad nulovani wertili,
romelic Seesabameba gasazomi maxasiaTeblis srul ararsebobas.
თავი III
• asimetriuli ganawileba (Skewed distribution): _ sixSireTa ganawileba, sadac qulebi
Tavmoyrilia ganawilebis erT boloSi; ganawilebis meore boloSi (anu kudSi) ki
ganlagebulia iSviaTad dafiqsirebuli qulebi.
• daujgufebel sixSireTa ganawileba (Ungroup frequency distribution): _ sixSireTa
ganawileba, romelic agebulia miRebul minimalur da maqsimalur qulaTa Soris
yvela SesaZlo mniSvnelobis dalagebiT da Semdeg qulis gaswvriv Tvlis Sedegis
aRniSvnis CxiriT (/) imdenjer moTavsebiT, ramdenjerac iqna miRebuli es qula.
• dagrovili intervaluri sixSire (Cumulative frecuency of a class interval): _ intervalSi
qulebis Sexvedris raodenobas damatebuli yvela ufro dabal intervalSi
qulebis sixSireTa jami.
• dagrovili intervaluri sixSiris ganawileba procentebSi ( Cumulative grouped
percentage frecuency of a class interval): _ intervalSi qulebis sixSires procentebSi
damatebuli yvela ufro dabal intervalSi qulaTa sixSireTa jami procentebSi.
• dagrovili intervaluri fardobiTi sixSire (Cumulative grouped relative frecuency of a class
interval): _ intervalSi qulebis fardobiT sixSires damatebuli yvela ufro dabal
intervalSi qulaTa fardobiT sixSireTa jami.
• dajgufebul sixSireTa ganawileba (Grouped frequency distribution): _ ganawileba, sadac
qulebi dajgufebulia intervalebSi da TiToeuli maTganSi moxvedrili qulebis
sixSireebi gamoisaxeba cxrilis saxiT.
• dajgufebul sixSireTa ganawileba procentebSi (Grouped percentage frecuancy distribution):
_ dajgufebul sixSireTa ganawileba, sadac intervalSi qulaTa sixSire
Sefardebulia ganawilebaSi qulaTa saerTo raodenobasTan.
• dajgufebul fardobiT sixSireTa ganawileba (Grouped relative frequancy distribution): _
dajgufebul
• sixSireTa ganawileba miiReba qulaTa fardobiTi sixSiris 100-ze gamravlebiT.
• intervali (Class interval): _ intervalis sidide, romelic gamoiyeneba dajgufebul
sixSireTa ganawilebaSi nedli qulebis dasajgufeblad. intervalis sidide
aRiniSneba i-iT.
ტერმინები 4
თავი IV
• bimodaluri (Bimodal): _ ganawileba, romelsac aqvs ori moda.
• kvadratebis jami (SS) (Sum of squares): _ ricxvi, romelic miiReba ganawilebaSi
Semavali TiTouli qulidan ganawilebis saSulos gamoklebiT, TiToeuli sxvaobis
kvadratSi ayvaniTa da miRebuli sidideebis SejamebiT.
• mediana (Median, Mdn): _ qula ganawilebaSi, romlis zemoT da qvemoT ganlagebulia
qulaTa toli raodenoba, mediana aris 50-e procentili ganawilebaSi.
• moda (Mode): _ qula, romelic yvelaze xSirad gvxvdeba ganawilebaSi.
• multimodaluri (Multimodal): _ ganawileba, romelsac aqvs orze meti moda.
• populaciis saSualo (Population mean – µ) _ populaciaSi yvela SemTxvevis jamis
fardoba qulebis saerTo raodenobasTan.
• unimodaluri (Unimodal): _ ganawileba, romelsac aqvs erTi moda.
თავი V
• diapazoni (Range): _ sxvaoba ganawilebis maqsimalur da minimalur qulebs Soris.
• kvartilTSorisi gabnevis diapazoni (Interquartile range, IQR): _ ganawilebaSi Semaval
qulaTa SuaTana 50%.
• kvartilTSorisi gabnevis diapazonis naxevari (Semi-interquartile range, SIQR) _
kvartilTSorisi gablevis diapazonis naxevari.
• populaciis dispersia (Population variance, σ2) _ populaciis yvela qulis gazomviT
miRebuli dispersia.
• populaciis dispersiis Sefaseba (Estimated population variance, s2): _ cvalebadobis sazomi,
romelic miiReba ganawilebaSi Semavali ToToeuli qulisa da am ganawilebis
saSualos sxvaobebis kvadratSi ayvaniT, miRebuli sidideebis dajamebiTa da
miRebuli jamis gayofiT ganawilebaSi Semavali qulebis raodenobaze erTiT nakleb
ricxvze.
• populaciis standartuli gadaxra (σ) _ kvadratuli fesvi populaciis dispersiidan.
• populaciis standartuli gadaxris Sefaseba (Estimated populaation standard deviation) _
kvadratuli fesvi populaciis dispersiis Sefasebidan.
• SerCevis dispersia (Sample variance, S2): _ cvalebadobis sazomi, romelic miiReba
ganawilebaSi Semavali ToToeuli qulisa da am ganawilebis saSualos sxvaobebis
ტერმინები 6
თავი VI
• albaTuri Teoriuli ganawileba (Theoretical probability distribution) _ Teoriuli
albaTobis modelis gamoyenebiT miRebuli albaTuri ganawileba.
• albaTuri klasikuri ganawileba (Empirical probability distribution) _ xdomilobis
realurad ganxorcielebis sixSiris daTvliT miRebuli albaTuri ganawileba.
• diskretuli Sedegebi (discrete outcomes) _ mniSvnelobebaTa sasruli raodenobis mqone
Sedegebi ganawilebaSi.
• normaluri ganawileba (Normal distribution): _ Teoriuli maTematikuri ganawileba,
romelic aRwers populaciis qulebis fardobiT sixSireebs.
• standartuli normaluri gadaxra (Standard normal deviate): _ normaluri ganawileba,
romlis μ = 0, σ = 1.
• standartuli normaluri ganawileba (Standard normal distribution): _ normaluri
ganawileba, romlis μ = 0, σ = 1.
თავი VII
• martivi SemTxveviTi SerCeva (Simple random sampling): _ populaciidan wevrebis SerCevis
iseTi procesi, rodesac populaciis TiToeul wevrs SerCevaSi moxvedris toli
Sansebi aqvT da erTi wevris arCeva populaciis nebismieri sxva wevris arCevisgan
damoukideblad xdeba.
• ndobis intervali (Confidence interval): _ qulis mniSvnelobaTa diapazoni, romelic,
savaraudod, moicavs μ-is mniSvnelobas ndobis garkveul doneze.
ტერმინები 7
cdis pirTa Sida sqema (Within-subject design): kvlevis sqema, romelSic cdis
pirTa erTi jgufia da izomeba damoukidebeli cvladis TiTeuli donis
mixedviT. cdis pirTa Sida sqemaSi TiToeul cdis pirs miewodeba
eqsperimentis orive piroba.
A faqtoris mTavari efeqtis saSualo (Main effect of factor A): gansxvavebaX A1 -sa
daX A2 -s Soris, gamoxatuliX A1 -X A2 .
B faqtoris mTavari efeqtis saSualo (Main effect of factor B): gansxvavebaX B1 -sa
daX B2 -s Soris, gamoxatuliX B1 -X B2 .
cdis pirTa SigniT sqema (Within-subjects design): kvlevis sqema, rodesac cdis pirTa
erTi jgufi ganicdis damoukidebeli cvladis zemoqmedebas, rac izomeba am
cvladis yoveli donis Sesabamisad.
Carevis mravaljeradi efeqti (Multiple treatment effects): cdis pirTa Soris sqemaSi
Sesrulebis cvlilebebi, romlebic xdeba imis gamo, rom mowmdeba
damoukidebeli cvladis yovel doneze.
ტერმინები 15
terminebi
Tavebi 13-15
Tavi 13
Tavi 14
wrfivi kavSiri (Linear Relation) 408: kavSiri or cvlads Soris, romlis drosac
X cvladis yoveli erTi erTeuliT cvlilebisas, Y cvladi mudmivi sididiT
icvleba.
∑ (Y − Y ′)
2
SSnaSTi (SSResidual) 426: -is mniSvneloba.
∑ (Y − Y ′)
2
gamosaxulebis mniSvneloba
N wyvili − 2
Tavi 15
∑
i =1
i=1-dan N-mde Sejamebis aRniSvna.
T uilkoqsonis T kriteriumi.
Tkritikuli T-s kritikuli mniSvneloba.
Trealuri monacemebidan miRebuli T-s mniSvneloba.
U man-uitnis U kriteriumi.
U kritikuli U-s kritikuli mniSvneloba.
U realuri monacemebidan miRebuli U-s ufro mcire mniSvneloba.
X cdis piris qula im cvladis mixedviT, romelic
gansazRvrulia, rogorc X cvladi. gamoyenebuli sqemis
mixedviT, qula SeiZleba aRniSnuli iyos X i , X ij an X ijk .
X maqsimaluri yvelaze didi qula qulaTa ganawilebaSi.
X minimaluri yvelaze mcire qula qulaTa ganawilebaSi.
XL sixSireTa ganawilebaSi im intervalis dabali realuri
sazRvari, romelic Seicavs X qulas.
XP ganawilebaSi procentilis P wertilze mdebare qula.
X 25 qula, romelic Seesabameba ganawilebis 25-e procentils.
X 50 qula, romelic Seesabameba ganawilebis medianas.
X 75 qula, romelic Seesabameba ganawilebis 75-e procentils.
X SerCevis saSualo.
X A1 , X A 2 ,
X A3 A faqtoris doneebis mTavari efeqtebi.
X B1 , X B 2 ,
X B3 B faqtoris doneebis mTavari efeqtebi.
X AB ujredis saSualo orfaqtorian sqemaSi.
XG sruli saSualo.
XS cdis piris saSualo cdis pirTa Sida sqemaSi.
XX saSualoebis empiriuli SerCeviTi ganawilebis saSualo.
X X A1− X A 2 saSualoebs Soris sxvaobis empiriuli SerCeviTi ganawilebis
saSualo.
Y cdis piris qula im cvladis mixedviT, romelic
gansazRvrulia, rogorc Y cvladi.
Y SerCevis saSualo qulebisaTvis, romlebic gansazRvrulia,
rogorc Y cvladi.
Yl Y-is nawinaswarmetyvelebi mniSvneloba wrfiul regresiul
analizSi.
z z gardaqmnis gamoyenebiT miRebuli qulis mniSvneloba.
danarTi E
amocanebis pasuxebi
Tavi I
kiTxvebi
3. a. korelacia da regresia.
g. mrisxanebis done, sisxlis wneva.
4. a. aRwera da statistikuri hipoTezebis Semowmeba.
b. bavSvisaTvis daniSnuli mkurnalobis tipi.
g. bavSvis sxeulis temperatura.
5. a. aRwera.
b. procenti.
6. a. nedli monacemebi.
b. daskvna.
b. statistika.
b. nedli monacemebi.
b. daskvna.
b. statistika.
Tavi II
5. b. ara.
2. a. uwyveti.
b. uwyveti.
g. wyvetili.
d. uwyveti.
e. uwyveti.
v. wyvetili.
z. wyvetili.
T wyvetili.
4. a. 27.44.
b. 119.028.
g. 1.44.
d. 1263.7592.
e. 0.35.
v. 13.27.
kiTxvebi
1. a. gamokiTxva.
b. saarqivo Canawerebi.
g. eqsperimenti.
d. bunebrivi dakvirveba.
4. a. sxeulis wona.
b. Sefardebis.
g. 134.55-dan 134.65-is CaTvliT girvanqa.
d. 127.6 an 127.65 girvanqa, SeTanxmebis Tanaxmad.
5. a. emociuri stabiloba.
b. Sefasebis skala: rigisa da intervalebis skalebs Soris.
g. 7.5-dan 8.5 is CaTvliT.
d. ara, is unda damrgvaldes 5.8-mde an 5.83-mde, SeTanxmebis Tanaxmad.
6. a. Sefardebis.
b. 96.5-dan 97.5 is CaTvliT wuTi.
g. 82.7 an 82.67 wuTi, SeTanxmebis Tanaxmad.
7. rigis.
8. saxeldebis.
9. a. wyvetili.
b. uwyveti.
g. wyvetili.
d. uwyveti.
11. a. 42.26.
b. 1.16.
g. 163.65.
d. 27.43.
e. 13.90.
v. 24.62.
z. 19.28.
13. a. rigis.
b. Sefardebis.
Tavi III
2. 10-dan 20-mde.
3. 5.
4. 11.
6. a. 123, 125.
b. 129, 131.
g. 122.5, 125.5.
d. 128.5-dan 131.5-mde.
e. 121.
v. 3.
7. a. i = 10.
realuri
intervali sazRvrebi intervalis Tvlis
zeda qveda Suawertili Sedegi f rf %f cf crf c%f
200-209 199.5 209.5 204.5 / 1 .02 2 50 1.00 100
190-199 189.5 199.5 194.5 / 1 .02 2 49 .98 98
180-189 179.5 189.5 184.5 0 .00 0 48 .96 96
170-179 169.5 179.5 174.5 0 .00 0 48 .96 96
160-169 159.5 169.5 164.5 0 .00 0 48 .96 96
150-159 149.5 159.5 154.5 / 1 .02 2 48 .96 96
140-149 139.5 149.5 144.5 / 1 .02 2 47 .94 94
130-139 129.5 139.5 134.5 0 .00 0 46 .92 92
120-129 119.5 129.5 124.5 0 .00 0 46 .92 92
110-119 109.5 119.5 114.5 0 .00 0 46 .92 92
100-109 99.5 109.5 104.5 0 .00 0 46 .92 92
90-99 89.5 99.5 94.5 // 2 .04 4 46 .92 92
80-89 79.5 89.5 84.5 /// 3 .06 6 44 .88 88
70-79 69.5 79.5 74.5 ////// 6 .12 12 41 .82 82
60-69 59.5 69.5 64.5 /////////// 11 .22 22 35 .70 70
50-59 49.5 59.5 54.5 //////// 8 .16 16 24 .48 48
40-49 39.5 49.5 44.5 ////// 6 .12 12 16 .32 32
30-39 29.5 39.5 34.5 /////// 7 .14 14 10 .20 20
20-29 19.5 29.5 24.5 // 2 .04 4 3 .06 6
10-19 9.5 19.5 14.5 / 1 .02 2 1 .02 2
a. 18 metri.
b. 205 metri.
g. 66 da 72 metri.
2. a. simetriuli, unimodaluri.
b. asimetriuli, dadebiTad asimetriuli, unimodaluri.
g. asimetriuli, dadebiTad asimetriuli, bimodaluri.
d. asimetriuli, uaryofiTad asimetriuli, unimodaluri.
kiTxvebi
e.
Rero foToli
*
6 . 3
* 8
5 . 1
* 67
4 .
* 7
3 .
* 66
2 . 114
* 5778
1 . 0124
* 5555566666678899
0 . 000000001111223333444444
minimaluri qula = 0, maqsimaluri qula = 63. yvelaze xSiri qula =
0.
4. a.
gacdenili dajildoebis dajildoebis
dReebis politikis mqone politikis
raodenoba skola armqone skola
25-ze meti .02 .03
24-25 .00 .03
22-23 .02 .005
20-21 .00 .04
18-19 .01 .00
16-17 .00 .02
14-15 .02 .11
12-13 .00 .05
10-11 .03 .09
8-9 .08 .10
6-7 .04 .015
4-5 .13 .07
2-3 .23 .17
0-1 .42 .27
b. X 50 = 2.2 5.2
g. P 24 = 68 46
d. dajildoebis politikis mqone skolis SemTxvevaSi moswavleebi
78% acdens 5 dRes an naklebs, sadac gacdenis medianaa 2.2 dRe.
dajildoebis politikis armqone skolis SemTxvevaSi moswavleebis
mxolod 51% acdens 5 dRes an naklebs, xolo gacdenis mediana aris
5.2 dRe.
5. b. minimaluri qula = 5; maqsimaluri qula = 29.
g. 20.
6. a. i = 30. b. 209.5; 239,5. g. 224.5. e. 340 wuTi. v. P 264 = 53.
7. a. 40. g. P 78 = 59. d. 79.3 wuTi.
Tavi IV
3. a. 49. b. unimodaluri.
4. a. 27. b. unimodaluri.
5. a. 24,27,49. b. multimodaluri.
7. 46.
8. 42.
9. 46.
2. a. X = 88.0. g. 262.
3. a. 41.7. b. 39.5. g. 37.7.
kiTxvebi
jgufi 2
b. moda = 28. Mdn = 29. X = 33.5.
g. dadebiTad asimetriuli; saSualo medianaze metia.
jgufi 3
b. moda = 52. Mdn = 50. X = 46.7.
g. uaryofiTad asimetriuli; saSualo medianaze naklebia.
jgufi 4
b. moda = bimodaluri, 26, 52. Mdn = 40. X = 38.6.
g. daaxloebiT simetriuli; bimodaluri.
d. radgan ganawileba bimodaluria, arc mediana da arc X ar
waradgens kargad cdis piris tipiur qulas.
5.
mediana moda
X
roberto 64 65 90 moda
dimitri 58 65 ar aris mediana
kareni 71 67 56 saSualo
Tavi V
2. a. da b.
kiTxulobdnen ukiTxavdaT
TviTon maswavlebeli
59.0 57.0
X
s 5.54 10.23
s2 30.69 104.65
g. jgufSi,
romelsac maswavlebeli ukiTxavda.
d. 10.23.
3. a.
mamrobiTi mdedrobiTi
15.55 7.05
X
s 7.41 2.59
s2 54.91 6.71
b. mamrobiTSi.
g. 7.41 wuTi.
d. gogonebisaTvis; s qalebisaTvis naklebia, vidre mamakacebisaTvis.
1. a. Mdn, SIQR.
b. Mdn, SIQR.
g. X , s.
d. Mdn, SIQR.
e. X , s.
v. Mdn, SIQR.
z. Mdn, SIQR.
kiTxvebi
Tavi VI
2.
z farTobi 0-dan z-mde farTobi z-is zemoT
a. +1.90 .4713 .0287
b. -0.52 .1985 ..3015
g. +0.77 .2794 .2206
d. -1.83 .4664 .0336
e. +1.75 .4599 .0401
v. -1.26 .3962 .1038
3. a. .0401.
b. .1465.
g. .3345.
d. daaxloebiT 58.8-dan 85.2-mde, rodesac z = + an -1.65.
3. .0014.
4.
z p
a. +1.90 .0287
b. -0.52 ..3015
g. +0.77 .2206
d. -1.83 .0336
e. +1.75 .0401
v. -1.26 .1038
5. a. .0668.
b. .1865.
g. .2426.
kiTxvebi
3. a. .1587.
b. .0228.
g. .0038.
d. .4082.
e. .4525.
v. daaxloebiT 80.0-dan 119.2-mde, rodesac z = + an -1.28.
z. .6568.
T. .0918.
i. .0475.
k. .0038.
4. a. .016. b. .018.
5. a. p = .06. b. p = .08. g. p = .54.
6. a. .0968. b. .0968. g. .8064.
7. a. .0668. b. .0401. g. .9544. d. .8664.
e. .2266. v. .3085.
8. a.
videoTamaSebi semestruli
niSnebis saSualo
X 8.0 2.7
S 5.86 0.87
aleqsi -0.34 -0.23
lela 0.00 -0.80
ia -1.37 +1.38
levani +1.19 +0.80
daviTi -0.85 +0.46
ivane +1.37 -1.61
9.
literatura istoria
z = +0.83 z = +1.00
Tavi VII
2.
(a) proporcia (b) raodenoba
generalizebuli
SfoTviTi aSliloba .27 27
agorafobia .23 23
martivi fobia .19 19
panikuri aSliloba .22 22
obsesiur-
kompulsiuri .09 9
2. a. 73.0.
b. 69.1-dan 76.9-mde.
g. 67.8-dan 78.2-mde.
d. 73.0.
e. 71.0-dan 75.0-mde.
v. 70.4-dan 75.6-mde.
z. σ X -is mniSvneloba mcirdeba N-is zrdasTan erTad.
kiTxvebi
1. a. σ. b. µ. g. σ 2 . d. σ X .
2. N = 24, radgan X aris Zalmosili Sefaseba.
3. stratificirebuli; axsnisaTvis ixileT teqsti.
5. a. 9.0 sigareti dReSi.
b. 7.5-idan 10.5-mde sigareti dReSi.
6. a. 0.3. b. .0013. g. .1587. d. .9544.
8.
SerCeva a b g
a 2.00 .1587 .3413
b 1.33 .0668 .4332
g 1.00 .0228 .4772
d
0.80 .0062 .5938
e
0.40 <.0001 >.4999
Tavi VIII
3. a. H 0 : µ = 100.
H 1 : µ ≠ 100.
b. H 0 : µ = 4.4. saaTi.
H 1 : µ ≠ 4.4. saaTi.
g. H 0 : µ = 423.0 miliwami.
H 1 : µ ≠ 423.0 miliwami.
4.
zrealuri
a. -2.13 xvdeba uaryofis areSi; uarvyofT
H o ; viRebT H 1 .
ar xvdeba uaryofis areSi; ar
b. -1.20
uarvyofT H o ; ar viRebT H 1 .
g. +2.25 xvdeba uaryofis areSi; uarvyofT
H o ; viRebT H 1 .
d. +1.72 ar xvdeba uaryofis areSi; ar
uarvyofT H o ; ar viRebT H 1 .
5. ( )
a. z = X − µ / σ X
b. H 0 : µ = 100. H 1 : µ ≠ 100.
g. α = .05.
d. zkritikuli =1.96.
e. zrealuris ufro eqstremaluri mniSvnelobebi, vidre z = - 1.96 an +
1.96.
v. zrealuri = + 2.50.
z. uarvyofT H o ; viRebT H 1 .
T. SerCevis saSualo mniSvnelovnad gansxvavdeba populaciis
saSualosagan.
3. a. 7. b. 6. g. 6.
4. a. 9. b. 15. g. 6. d. 53. e. 119. v. 29.
5. ganawileba 13 df-iT.
6. rodesac df = ∞.
1. a. H 0 : µ = 493 ; H 1 : µ ≠ 493.
b. H 0 : µ = 36.1 ; H 1 : µ ≠ 36.1.
g. H 0 : µ = 100 ; H 1 : µ ≠ 100.
2. a. 2.447. b. 2.898. g. 2.069. d. 2.042. e. 2.042. v. 2.660.
z. 2.000. T. 1.980.
3.
xvdeba
uaryofis gadawyvetileba
areSi
a. ki uarvyofT Ho
viRebT H1
b. ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
g. ki uarvyofT H o
viRebT H 1
d. ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
e. ki uarvyofT H o
viRebT H 1
v. ki uarvyofT H o
viRebT H 1
z. ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
T. ki uarvyofT H o
viRebT H 1
i. ki uarvyofT H o
viRebT H 1
k. ki uarvyofT H o
viRebT H 1
l. ki uarvyofT H o
viRebT H 1
5. ( )
a. t = X − µ / s X
b. ixileT teqsti.
g. H 0 : µ = 7.0 ; H 1 : µ ≠ 7.0.
d. α = .05.
e. tkritikuli (10) = 2.228.
v. trealuris ufro eqstremaluri mniSvnelobebi, vidre –2.228 an +2.228.
z. trealuri = -4 979.
T. uarvyofT H o , viRebT H 1 .
i. SerCevis saSualo 5.8 wuTi mniSvnelovnad gansxvavdeba
populaciis saSualosagan – 7.0 wuTi.
6. angariSi 1
a. 70.4 kg.
b. 7.6 kg.
g. t erTi SerCevisaTvis.
d. H 0 : µ = 75 kg, H 1 : µ ≠ 75 kg.
e. 6.
v. –1.48.
z. 5.
T. 2.571.
i. ver uarvyofT H o .
k. ver viRebT H 1 .
l. SerCevis saSualo mniSvnelovnad ar gansxvavdeba populaciis
saSualosagan.
angariSi 2
a. 10.4 dRe.
b. 2.3 dRe.
g. t erTi SerCevisaTvis.
d. H 0 : µ = 8.7 dRe; H 1 : µ ≠ 8.7 dRe.
e. 25.
v. +3.70.
z. 24.
T. 2.064.
i. uarvyofT H o .
k. viRebT H 1 .
l. SerCevis saSualo mniSvnelovnad gansxvavdeba populaciis
saSualosagan; 10.4 dRe mniSvnelovnad ufro grZeli periodia,
vidre hipoTeturi saSualo 8.7 dRe.
2. b. p = α
g. pirveli gvaris Secdoma ver moxdeba, Tu H o ar aris WeSmariti.
d. ara.
4. 80.1-dan 113.9 wamamde.
Tavis mimoxilva
5. a. uarvyofT H o ; viRebT H 1 .
b. ver uarvyofT H o ; ver viRebT H 1 .
7. a. SerCevis saSualo mniSvnelovnad gansxvavdeba populaciis
hipoTeturi saSualosagan.
b. SerCevis saSualo mniSvnelovnad ar gansxvavdeba populaciis
hipoTeturi saSualosagan.
8. uaryofis are Sedgeba zrealuris ufro ukiduresi mniSvnelobebisagan,
vidre z = -2.58 an +2.58.
xvdeba
uaryofis gadawyvetileba
areSi
a. ki uarvyofT Ho
viRebT H1
b. ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
g. ki uarvyofT H o
viRebT H 1
d. ki uarvyofT H o
viRebT H 1
e. ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
v. ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
6.
9. amocana # 1
a. H 0 : µ A1 = µ A 2 ; H 1 : µ A1 ≠ µ A 2 .
b. trealuri (34) = -3.656.
g. 34.
d. 2.042.
e. trealuris ufro ukiduresi mniSvnelobebi, vidre –2.042 an +2.042.
v. ki.
z. uarvyofT H o ; viRebT H 1 .
T. gansxvavebuli populaciebidan.
i. ki.
k. ki; sakontrolo jgufSi statistikurad mniSvnelovani ufro
mokle drois intervali gamovlinda, vidre eqsperimentul jgufSi.
amocana # 2
a. H 0 : µ A1 = µ A 2 ; H 1 : µ A1 ≠ µ A 2 .
b. trealuri (28) = -1.742.
g. 28.
d. 2.048.
e. trealuris ufro ukiduresi mniSvnelobebi, vidre –2.048 an +2.048.
v. ara.
z. ver uarvyofT H o ; ver viRebT H 1 .
T. ar arsebobs imis TvalsaCinoeba, rom isini erTi da imave
populaciidan arian.
i. ara; aramniSvnelovania.
k. ara; gansxvaveba jgufebis saSualoebs Soris unda ganvixiloT,
rogorc SemTxveviTi gansxvaveba.
angariSi 2
a. 2.
b. 30.
g. 22.78; 24.33.
d. 5.23; 5.14.
e. –0.82.
v. 2.048.
z. ver uarvyofT H o . H 1 .
T. ver viRebT H 1 .
i. aramniSvnelovani.
k. SerCevis Secdomas.
2. a. H 0 : µ A1 = µ A 2 ; H 1 : µ A1 ≠ µ A 2 .
b. trealuri (10) = -3.148.
g. 10.
d. 2.228.
e. trealuris ufro eqstremaluri mniSvnelobebi, vidre –2.228 an +2.228.
v. ki.
z. uarvyofT H o ; viRebT H 1 . H 1 .
T. gansxvavebuli populaciebidan.
i. ki.
k. ki; sakontrolo jgufma statistikurad mniSvnelovani reaqciis
droiT upasuxa, gansxvavebiT eqsperimentuli jgufisagan.
l. .50.
m. - 41.8-dan - 7.2 miliwamamde.
kiTxvebi
1.
jgufi
uxmauro xmauriani
122.64 131.27
X
s 8.76 10.45
2.
jgufi
uxmauro xmauriani
113.09 115.27
X
s 4.55 6.48
3.
sqesi
mamr. mdedr.
17.77 18.59
X
s 4.99 5.32
trealuri (28) = -0.429, p>.05. mamakacebi da qalebi mniSvnelovnad ar
gansxvavdebian Sefasebuli ganmartoebis moTxovnilebis mixedviT.
4. a.
instruqciis piroba
instruqciamde instruqciis
Semdeg
2.45 2.52
X
s .604 .677
6. a = 4, n A = 11, N = 44.
11. 150.000
12. 25.00
13. 79.
14. 25.00.
15. 10.00.
16. n A = 3, df Secdoma = 40, df sruli = 43.
17.
wyaro SS df MS F
A faqtori 24.00 1 24.00 6.00
Secdoma 16.00 4 4.00
sul 40.00 5
18.
wyaro SS df MS F
A faqtori 42.00 2 21.00 5.25
Secdoma 24.00 6 4.00
sul 66.00 8
19. cxrili # 1
wyaro SS df MS F
A faqtori 50.00 1 50.00 5.00
Secdoma 260.00 26 10.00
sul 310.00 27
a. 2. b. 14. g. 28.
cxrili # 2
wyaro SS df MS F
A faqtori 18.00 3 6.00 3.00
Secdoma 152.00 76 2.00
sul 170.00 79
a. 4. b. 20. g. 80.
6. daaxloebiT 1.00
7. is 1.00-ze meti xdeba.
8. a. H 0 : µ A1 = µ A 2
H 1 : µ A -ebi ar aris toli.
b. H 0 : µ A1 = µ A 2 = µ A3 = µ A 4
H 1 : yvela µ A ar aris erTmaneTis toli.
g. H 0 : µ A1 = µ A 2 = µ A3 = µ A 4 = µ A5 = µ A6
H 1 : yvela µ A ar aris erTmaneTis toli.
9. damoukidebel cvlads ar aqvs efeqti.
10. damoukidebel cvlads aqvs efeqti.
11. nuli.
12. zeda sazRvari ar aris.
13.
eqsperi- F xvdeba
kritikuli
menti uaryofis gadawyvetileba
areSi
1. 4.96 ki uarvyofT Ho
viRebT H1
2. 3.40 ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
3. 4.26 ki uarvyofT H o
viRebT H 1
4. 3.15 ki uarvyofT H o
viRebT H 1
5. 3.88 ki ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
6. 3.68 ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
7. 2.61 ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
8. 3.10 ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
9. 2.25 ki uarvyofT H o
viRebT H 1
10. 2.53 ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
2.
klasi
meore meoTxe meeqvse
565.80 530.60 501.00
X
s 32.410 29.99 24.42
a. H 0 : µ A1 = µ A 2 = µ A3
H 1 : yvela µ A ar aris erTmaneTis toli.
b. Frealuri (2, 39) = 17.76.
g. df A = 2, df Secdoma = 39.
d. Fkritikuli (2, 39) = 3.32. (kritikuli mniSvneloba 2, 30 df-isaTvis)
e. Frealuris mniSvnelobebi, romlebis metia an tolia 3.32.
v. ki.
z. uarvyofT H o ; viRebT H 1 .
T. saSualoebs Soris aris sul mcire erTi mniSvnelovani sxvaoba.
i. ki, radganac Frealuri statistikurad mniSvnelovania da
eqsperimentSi Sedardeba sami saSualo.
k. CD = 26.86.
l. TiToeuli jgufi mniSvnelovnad gansxvavdeba yvela sxva
jgufisagan.
m. Zilis periodebi yvelaze grZelidan yvelaze moklesaken aris me-
2, me-4 da me-6 klasis moswavleebi.
n. η2 = .48.
o. 48 procenti.
3.1. a. 2.
b. 62.
g. 14.15.
d. 4.00
e. uarvyofT H o .
v. viRebT H 1 .
z. ki.
T. nacnobi da ucnobi leqsis jgufebis saSualoebi.
3.2. a. 4.
b. 40.
g. 1.13.
d. 2.92.
e. ver uarvyofT H o .
v. ver viRebT H 1 .
z. ara.
T saSualoebs Soris ar aris mniSvnelovani gansxvaveba.
3. a. 3.
b. 39.
g. 33.94.
d. 3.32.
e. uarvyofT H o .
v. viRebT H 1 .
z. ki.
T. tukis CD gviCvenebs, rom mZime rokis saSualo (29.9)
mniSvnelovnad maRali iyo rogorc klasikuri musikis (18.5), aseve
musikis gareSe sakontrolo jgufis (17.5) saSualoebze. klasikuri
musikisa da musikis gareSe sakontrolo jgufebis saSualoebi ar
gasxvavdeboda mniSvnelovnad.
kiTxvebi
1. a.
eqsperimentuli jgufi
musikis Zveli musika mZime roki
gareSe
36.0 35.6 22.9
X
s 3.70 3.50 3.60
Frealuri (2,21) = 34.39, p < .01. tukis CD = 4.6. mZime rokis jgufma
mniSvnelovnad naklebi Secdomebi aRmoaCina, vidre danarCenma orma
jgufma. musikis gareSe da Zveli musikis jgufebis saSualoebi ar
gansxvavdeboda mniSvnelovnad.
b. η2 = .77.
2. a.
instruqciis piroba
videofiris fexburTis srolis,
gareSe videofiri daWeris
videofiri
45.22 44.33 57.11
X
s 5.63 5.74 6.68
3. a.
jgufi
uxmauro xmauriani
122.64 131.27
X
s 8.76 10.45
Frealuri (1,20) = 4.41, p < .05. uxmuro jgufis saSualo mniSvnelovnad
dabalia xmauriani jgufis saSualoze.
b. ki, t = F = 4.41 = 2.10.
4. a. a = 6, n A = 7, N = 42.
b. df A = 5, df Secdoma = 36, df sruli = 41.
5. cxrili # 1
wyaro SS df MS F
A faqtori 50.00 2 25.00 2.50
Secdoma 270.00 27 10.00
sul 320.00 29
a. 3.
b. 10.
g. 30.
d. Fkritikuli (2,27) = 3.35; Frealuri aramniSvnelovania.
e. ver uarvyofT H o ; ver viRebT H 1 .
cxrili # 2
wyaro SS df MS F
A faqtori 60.00 5 12.00 4.00
Secdoma 216.00 72 3.00
sul 276.00 77
a. 6.
b. 13.
g. 78.
d. Fkritikuli (5,72) = 2.37; Frealuri statistikurad mniSvnelovania.
e. uarvyofT H o ; viRebT H 1 .
cxrili # 3
wyaro SS df MS F
A faqtori 45.00 3 15.00 3.00
Secdoma 320.00 64 5.00
sul 365.00 67
a. 4.
b. 17.
g. 68.
d. Fkritikuli (3,64) = 2.76; Frealuri statistikurad mniSvnelovania.
e. uarvyofT H o ; viRebT H 1 .
Tavi XI
2.
damoukidebeli doneebi saWiro cdis
cvladebis pirebis
raodenoba raodenoba
a. 2 A = 3; B = 3 90
b. 2 A = 3; B = 2 60
g. 2 A = 2; B = 3 60
d. 2 A = 6; B = 2 120
e. 2 A = 4; B = 4 160
v. 3 A = 2; B = 2, C = 2 80
z. 3 A = 2; B = 4, C = 3 240
T. 3 A = 3; B = 3, C = 2 180
3. cxrili # 1
faqtori B
cxrili # 2
faqtori A mTavari efeqtis
saSualoebi B
A1 A2 faqtorisaTvis
B1 18.9 30.1 24.5
faqtori B
8. 240.00.
9. 45.00.
10. 55.00.
11. 60.00
12. df A = 1, df B = 2, df AxB = 2, df Secdoma = 30, df sruli = 35.
13. df A = 2, df B = 1, df AxB = 2, df Secdoma = 71, df sruli = 77.
14. 79.
MS A = 14.00 / 1 = 14.00; MS B = 26.00 / 2 = 13.00; MS AxB = 44.00 / 2 = 22.00;
15.
MS Secdoma = 480.00 / 60 = 8.00
16. a.
wyaro SS df MS F
A faqtori 108.00 1 108.00 27.00
B faqtori 0.00 1 0.00 0.00
AxB 12.00 1 12.00 3.00
Secdoma 32.00 8 4.00
sul 152.00 11
17. cxrili # 1
wyaro SS df MS F
A faqtori 32.00 2 16.00 2.00
B faqtori 24.00 1 24.00 3.00
AxB 24.00 2 12.00 1.50
Secdoma 480.00 60 8.00
sul 560.00 65
a. 3
b. 2.
g. 11.
d. 66.
cxrili # 2
wyaro SS df MS F
A faqtori 36.00 2 18.00 4.50
B faqtori 24.00 4 6.00 1.50
AxB 160.00 8 20.00 5.00
Secdoma 840.00 210 4.00
sul 1060.00 224
a. 3
b. 5.
g. 15.
d. 225.
9. a.
B faqtorisaTvis H 0 : µ B1 = µ B2 = µ B3 = µ B4 ;
H 1 : µ B -ebi ar aris toli
AxB H 0 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) = 0
H 1 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) ar udris 0
b.
B faqtorisaTvis H 0 : µ B1 = µ B2;
H 1 : µ B -ebi ar aris toli
AxB H 0 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) = 0
H 1 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) ar udris 0
g.
B faqtorisaTvis H 0 : µ B1 = µ B2 = µ B3;
H 1 : µ B -ebi ar aris toli
AxB H 0 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) = 0
H 1 : yvela (µ AB - µ A - µ B + µ G ) ar udris 0
10. cxrili # 1
xvdeba
uaryofis
areSi
A faqtori 1 4.63 4.08 ki uarvyofT Ho
viRebT H1
B faqtori 3 2.11 2.84 ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
AxB 3 3.97 2.84 ki uarvyofT H o
viRebT H 1
cxrili # 2
xvdeba
uaryofis
areSi
A faqtori 3 1.42 2.68 ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
B faqtori 2 3.51 3.07 ki uarvyofT H o
viRebT H 1
AxB 6 2.37 2.17 ki uarvyofT H o
viRebT H 1
cxrili # 3
xvdeba
uaryofis
areSi
A faqtori 2 4.12 3.07 ki uarvyofT Ho
viRebT H1
B faqtori 4 2.83 2.45 ki uarvyofT Ho
viRebT H1
AxB 8 1.87 2.02 ara ver uarvyofT Ho
ver viRebT H1
a. ki.
b. ara.
g. ki.
d. statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedebis gamo swavlebis
meTodis tipis efeqti damokidebulia masalis tipze, B faqtorze.
maTematikuri masalis SemTxvevaSi (B 1 ) swavlebis kompiuterizebul
meTods (A 1 ) mivyavarT testis mniSvnelovnad maRal qulebamde,
vidre arakompiuterirebul meTods (A 2 ). socialuri Sinaarsis
masalis SemTxvevaSi ki (B 2 ) swavlebis meTodebis erTmaneTisagan ar
gansxvavdebian.
e. statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedeba miuTiTebs, rom
masalis tipis efeqti damokidebulia swavlebis meTodze, A
faqtorze. swavlebis kompiuterizebuli meTodis SemTxvevaSi (A 1 )
maTematikuri Sinaarsis masala (B 1 ) iZleva testis mniSvnelovnad
maRal qulebs socialuri Sinaarsis masalasTan SedarebiT (B 2 ).
swavlebis arakompiuterizebuli meTodis SemTxvevaSi (A 2 ) masalis
tipebs Soris gansxvaveba ar aris.
v. ara; A faqtoris mTavari efeqti miuTiTebs swavlebis
kompiuterizebuli meTodis sayovelTao upiratesobaze, magram
swavlebis kompiuterizebuli meTodi testis mniSvnelovnad maRal
qulebs iZleva mxolod maTematikuri Sinaarsis masalis
SemTxvevaSi. amdenad, A faqtoris mTavari efeqti urTierTqmedebis
artefaqtia; is ar iZleva mniSvnelovan informacias A faqtoris
efeqtis Sesaxeb testis qulebze.
suraTi # 11.2
a. ara.
b. ki.
g. ki.
d. statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedeba miuTiTebs, rom
swavlebis meTodis efeqti damokidebulia masalis tipze, B
faqtorze. maTematikuri Sinaarsis masalisaTvis (B 1 ) swavlebis
meTodebi mniSvnelovnad ar gansxvavdebian. socialuri Sinaarsis
masalisaTvis (B 2 ) swavlebis arakompiuterizebuli meTodi (A 2 )
iZleva testis mniSvnelovnad maRal qulebs, vidre swavlebis
kompiuterizebuli meTodi (A 1 ).
e. statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedeba miuTiTebs, rom
masalis tipis efeqti damokidebulia swavlebis meTodze, A
faqtorze. swavlebis orive meTodi testis ufro maRal qulebs
iZleva maTematikuri Sinaarsis masalisaTvis, magram gansxvaveba
maTematikuri da socialuri Sinaarsis masalebs Soris ufro didia
swavlebis kompiuterizebuli meTodis SemTxvevaSi, vidre swavlebis
arakompiuterizebuli meTodis SemTxvevaSi.
v. ki; B faqtoris mTavari efeqti miuTiTebs maTematikuri Sinaarsis
masalis sayovelTao upiratesobaze da maTematikuri Sinaarsis
masala testis mniSvnelovnad maRal qulebs iZleva swavlebis
orive meTodisaTvis. Tumca, urTierTqmedeba migviTiTebs, rom
gansxvaveba maTematikuri da socialuri Sinaarsis masalebs Soris
damokidebulia swavlebis meTodis tipze.
2. cxrili # 1
a. ki.
b. ara.
g. ara.
d. swavlebis kompiuterizebuli meTodi (A 1 ) testis mniSvnelovnad
maRal qulebs iZleva, vidre arakompiuterizebuli swavleba (A 2 ).
e. efeqti ar aris.
v. ki, A da B faqtorebs Soris ar aris urTierTqmedeba.
cxrili # 2
a. ara.
b. ki.
g. ara.
d. efeqti ar aris.
e. maTematikuri Sinaarsis masala (B 1 ) testis mniSvnelovnad maRal
qulebs iZleva, vidre socialuri Sinaarsis masala (B 2 ).
v. ki, A da B faqtorebs Soris ar aris urTierTqmedeba.
cxrili # 3
a. ki.
b. ki.
g. ara.
d. swavlebis arakompiuterizebuli meTodi (A 2 ) testis
mniSvnelovnad maRal qulebs iZleva, vidre kompiuterizebuli
swavleba (A 1 ).
e. maTematikuri Sinaarsis masala (B 1 ) testis mniSvnelovnad maRal
qulebs iZleva, vidre socialuri Sinaarsis masala (B 2 ).
v. ki, A da B faqtorebs Soris ar aris urTierTqmedeba.
cxrili # 4
a. ara.
b. ara.
g. ki.
d. statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedebis gamo swavlebis
meTodis efeqti damokidebulia masalis tipze, B faqtorze.
maTematikuri Sinaarsis masalisaTvis (B 1 ) swavlebis
kompiuterizebuli meTodi (A 1 ) testis mniSvnelovnad maRal qulebs
iZleva, vidre swavlebis arakompiuterizebuli meTodi (A 2 ). Tumca,
socialuri Sinaarsis masalisaTvis (B 2 ) arakompiuterizebuli
meTodi (A 2 ) testis mniSvnelovnad maRal qulebs iZleva, vidre
kompiuterizebuli meTodi (A 1 ).
e. statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedebis gamo masalis
tipis efeqti damokidebulia swavlebis meTodze, A faqtorze.
v. ki, A da B faqtorebs Soris ar aris urTierTqmedeba. swavlebis
kompiuterizebuli meTodisTvis (A 1 ) maTematikuri Sinaarsis masala
(B 1 ) testis mniSvnelovnad maRal qulebs iZleva, vidre socialuri
Sinaarsis masala. swavlebis arakompiuterizebuli meTodisTvis (A 2 )
socialuri Sinaarsis masala (B 2 ) testis mniSvnelovnad maRal
qulebs iZleva, vidre maTematikuri Sinaarsis masala.
v. ara; TiToeuli damoukidebeli cvladis mTavari efeqti ar
miuTiTebs damoukidebeli cvladis sayovelTao efeqtze. miuxedavad
imisa, rom orive damoukidebel cvlads aqvs efeqti, TiToeuli
damoukidebeli cvladis efeqti damokidebulia meore
damoukidebeli cvladis doneze.
cxrili # 5
a. ki.
b. ki.
g. ki.
d. statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedebis gamo swavlebis
meTodis tipis efeqti damokidebulia masalis tipze. maTematikuri
Sinaarsis masalisaTvis (B 1 ) gansxvaveba kompiuterizebul (A 1 ) da
arakompiuterizebul (A 2 ) swavlebis meTodebs Soris
aramniSvnelovania. Tumca, socialuri Sinaarsis masalisaTvis
arakompiuterizebuli swavlebis meTodi (A 2 ) testis mniSvnelovnad
maRal qulebs iZleva, vidre kompiuterizebuli swavlebis meTodi
(A 1 ).
e. statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedebis gamo masalis
tipis efeqti damokidebulia swavlebis meTodze. swavlebis rogorc
kompiuterizebuli (A 1 ), ise arakompiuterizebuli (A 2 )
meTodebisaTvis maTematikuri Sinaarsis masala (B 1 ) testis
mniSvnelovnad maRal qulebs iZleva, vidre socialuri Sinaarsis
masala (B 2 ). Tumca, gansxvaveba maTematikuri da socialuri
Sinaarsis masalebis qulebs Soris ufro didia kompiuterizebuli
meTodis SemTxvevaSi (A 1 ), vidre arakompiuterizebuli meTodis
SemTxvevaSi (A 2 ).
v. A faqtoris - swavlebis meTodis - mTavari efeqti artefaqturia,
radganac is miuTiTebs swavlebis arakompiuterizebuli meTodis
sayovelTao upiratesobaze. magram mwavlebis arakompiuterizebuli
meTodi mniSvnelovnad ukeTes Sesrulebas iZleva mxolod
socialuri Sinaarsis masalis SemTxvevaSi. B faqtoris - masalis
tipis - mTavari efeqti mniSvnelovania; maTematikuri Sinaarsis
masala mniSvnelovnad ukeTes Sesrulebas iZleva rogorc
kompiuterizebuli, iseve arakompiuterizebuli swavlebis meTodis
SemTxvevaSi.
cxrili # 6
a. ki.
b. ki.
g. ki.
d. statistikurad mniSvnelovani urTierTqmedebis gamo swavlebis
meTodis tipis efeqti damokidebulia masalis tipze. maTematikuri
Sinaarsis masalisaTvis (B 1 ) swavlebis kompiuterizebuli meTodi
(A 1 ) testis mniSvnelovnad maRal qulebs iZleva, vidre swavlebis
arakompiuterizebuli meTodi (A 2 ). xolo socialuri Sinaarsis
masalisaTvis ar arsebobs swavlebis meTodis efeqti.
e. masalis tipis efeqti damokidebulia swavlebis meTodze.
swavlebis kompiuterizebuli meTodisaTvis (A 1 ) maTematikuri
Sinaarsis masala (B 1 ) testis mniSvnelovnad maRal qulebs iZleva,
vidre socialuri Sinaarsis masala (B 2 ). swavlebis
arakompiuterizebuli meTodisaTvis (A 2 ) gansxvaveba maTematikuri
(B 1 ) da socialuri (B 2 ) Sinaarsis masalebis mier mocemul qulebs
Soris aramniSvnelovania.
v. rogorc A faqtoris - swavlebis meTodis, iseve B faqtoris -
masalis tipis mTavari efeqtebi artefaqturia.
wyaro SS df MS F
lokus-kontroli (A) 704.167 1 704.167 1.15
instruqciebi (B) 1,472.667 1 1,472.667 2.41
AxB 46,112.666 1 46,112.666 75.39*
Secdoma 12,233.000 20 611.650
sul 60,522.500 23
* p < .01
wyaro SS df MS F
instruqcia (A) 191.361 1 191.361 23.61*
danaSauli (B) 1667.361 1 1667.361 205.75*
AxB 210.250 1 210.250 25.94*
Secdoma 259.333 32 8.104
sul 2328.305 35
* p < .01
3.1. a. 3.
b. 2.
g. 42.
d.
Fkritikuli
A 3.32
B 4.17
AxB 73.32
e. ki.
v. ki.
z. ara.
3.2. a. 2.
b. 4.
g. 96.
d.
Fkritikuli
A 4.00
B 2.76
AxB 2.76
e. ki.
v. ara.
z. ki.
3.3. a. 2.
b. 2.
g. 60.
d.
Fkritikuli
A 4.08
B 4.08
AxB 4.08
e. ara.
v. ara.
z. ki.
kiTxvebi
wyaro SS df MS F
mxedvelobiTi kontaqti (A) 24.500 1 24.500 0.76
emocia (B) 780.125 1 780.125 24.17*
AxB 325.125 1 325.125 10.07*
Secdoma 903.750 28 32.277
sul 2033.500 31
* p < .01
wyaro SS df MS F
pirovnebis tipi (A) 36.750 1 36.750 6.58*
xmauris foni (B) 30.083 1 30.083 5.38*
AxB 27.000 1 27.000 4.83*
Secdoma 245.833 44 5.587
sul 339.666 47
* p < .05
wyaro SS df MS F
instruqciis meTodi (A) 436.594 2 436.594 47.78*
varjiSi (B) 60.168 1 60.168 13.17*
AxB 69.777 2 43.888 7.64*
Secdoma 219.332 48 4.569
sul 785.871 53
* p < .01
5. cxrili # 1
wyaro SS df MS F
davalebis tipi (A) 15.00 3 5.00 2.50
xmauris done (B) 16.00 2 8.00 4.00*
AxB 36.00 6 6.00 3.00*
Secdoma 120.00 60 2.00
sul 187.00 71
* p < .05.
a. 4.
b. 3.
g. 6.
d. 72.
e. Frealuri B faqtorisaTvis da A da B faqtorebis
urTierTqmedebisaTvis statistikurad mniSvnelovania.
v.
ver uarvyofT Ho
A faqtori:
ver viRebT H1
uarvyofT H o
B faqtori
viRebT H 1
uarvyofT H o
AxB
viRebT H 1
cxrili # 2
wyaro SS df MS F
treningis xangrZlivoba (A) 40.00 4 10.00 0.50
unaris done (B) 120.00 3 40.00 2.00
AxB 960.00 12 80.00 4.00*
Secdoma 3200.00 160 20.00
sul 4320.00 179
* p < .01.
a. 5.
b. 4.
g. 9.
d. 180.
e. Frealuri A da B faqtorebis urTierTqmedebisaTvis statistikurad
mniSvnelovania.
v.
ver uarvyofT Ho
A faqtori:
ver viRebT H1
ver uarvyofT Ho
B faqtori
ver viRebT H1
uarvyofT H o
AxB
viRebT H 1
cxrili # 3
wyaro SS df MS F
ukukavSiris tipi (A) 200.00 4 50.00 2.50*
davalebis sirTule (B) 160.00 2 80.00 4.00*
AxB 240.00 8 30.00 1.50
Secdoma 2700.00 135 20.00
sul 3300.00 149
* p < .05.
a. 5.
b. 3.
g. 10.
d. 150.
e. Frealuri A faqtorisaTvis da B faqtorisaTvis statistikurad
mniSvnelovania.
v.
uarvyofT Ho
A faqtori:
viRebT H1
uarvyofT Ho
B faqtori
viRebT H1
ver uarvyofT Ho
AxB
ver viRebT H1
Tavi XII
4. 199.00.
5. 33.00.
6. 25.00.
7. 96.00.
8. df A = 4, df S = 12, df AxS = 48, df sruli = 64.
9. 59.
10. MS A = 11.00, MS S = 2.00, MS AxS = 2.00.
11. cxrili # 1
wyaro SS df MS F
A faqtori 48.00 4 12.00 6.00
S faqtori 27.00 9 3.00
AxS 72.00 36 2.00
sul 147.00 49
a. 5.
b. 10.
g. 10.
cxrili # 2
wyaro SS df MS F
A faqtori 6.00 2 3.00 2.00
S faqtori 36.00 12 3.00
AxS 36.00 24 1.50
sul 78.00 38
a. 3.
b. 13.
g. 13.
3. H 0 = µ A1 = µ A 2 = µ A3 = µ A 4 = µ A5 ;
H 1 = yvela µ A -ebi ar aris erTmaneTis toli.
SeamowmeT Tqveni codna XII.3
2.
qalaqi (A)
cdis piri dalasi tihuana tripoli
30.8 21.6 22.6
X
s 4.14 3.15 3.55
a. H 0 = µ A1 = µ A 2 = µ A3 ;
H 1 = yvela µ A -ebi ar aris erTmaneTis toli.
b.
wyaro SS df MS F
qalaqi (A) 709.000 2 354.500 37.52*
cdis pirebi (S) 269.333 13 20.718
AxS 245.667 26 9.449
sul 1224.000 41
* p <.01.
g. 2,26.
d. Fkritikuli (2,26) = 3.37.
e. Frealuris mniSvnelobebi meti an toli 3.37-ze.
v. ki.
z. uarvyofT H o ; viRebT H 1 .
T. gansxvavebuli populaciebidan.
i. ki.
k. ki, radganac Frealuri statistikurad mniSvnelovania da icvleba
damoukidebeli cvladis sami done.
l. tukis CD = 2.90.
m. dadgenili ganedis saSualo dalasisaTvis mniSvnelovnad metia,
vidre saSualoebis tihuanasaTvis da tripolisTvis. tihuanas da
tripolis saSualoebi mniSvnelovnad ar gansxvavdeba.
n. η 2 = .74.
3. a. 2.
b. 19.
g. 4.76.
d. 4.41.
e. uarvyofT H o .
v. viRebT H 1 .
z. ki.
T. martivi da rTuli Carevis pirobebi.
4. a. 3.
b. 12.
g. 2.81.
d. 3.44.
e. ver uarvyofT H o .
v. ver viRebT H 1 .
z. ara.
T. Carevis pirobebi mniSvnelovnad ar gansxvavdeba.
kiTxvebi
1. a.
sityvis tipi
cdis piri bednieri neitraluri mowyenili
4.5 3.0 2.5
X
s 1.41 1.20 1.20
wyaro SS df MS F
sityvis tipi (A) 17.333 2 8.666 7.00*
cdis pirebi (S) 16.667 7 2.381
AxS 17.333 14 1.238
sul 51.333 23
* p <.05.
2.
instruqciis piroba
instruqciamde instruqciis
Semdeg
2.45 2.52
X
s 0.60 0.68
a.
wyaro SS df MS F
instruqciebi (A) 0.027 1 0.027 1.50
cdis pirebi (S) 8.843 11 0.804
AxS 0.203 11 0.018
sul 9.073 23
3. a. H 0 = µ A1 = µ A 2 = µ A3 = µ A 4 = µ A5 ;
H 1 = yvela µ A -ebi ar aris erTmaneTis toli.
b. df A = 4, df S = 11, df AxS = 44, df sruli = 59.
g. Fkritikuli (4,44) = 2.61.
d. uarvyofT H o ; viRebT H 1 .
e. arsebobs sul mcire erTi mniSvnelovani sxvaoba saSualoebs
Soris. tukis CD kriteriumi aucilebelia imisaTvis, raTa
ganisazRvros specifikuri mniSvnelovani sxvaobebi.
4. cxrili # 1
wyaro SS df MS F
A faqtori 10.668 1 10.668 4.29
S faqtori 69.834 11 6.349
AxS 27.332 11 2.485
sul 107.834 23
cxrili # 2
wyaro SS df MS F
A faqtori 60.00 5 12.0 3.00
S faqtori 133.00 19 7.0
AxS 380.00 95 4.0
sul 573.00 119
Tavi XIII
cxrili # 2
a. uaryofiTi kavSiri.
b. srulyofilze naklebi.
g. ki.
3. a. rrealuri = +.870.
4. a. rrealuri = −.764.
5. a. rrealuri = −.277.
4.
r2
a. .0144
b. .5476
g. .3481
d. .1296
e. .0529
v. .0361
2. H 0 : ρ = 0; ρ ≠ 0.
3.
kritikuli mniSvneloba
df .05 .01
a. 6 .707 .834
b. 13 .514 .641
g. 18 .444 .561
d. 30 .349 .449
e. 41 .304 .393
v. 73 .232 .302
4.
statistikuri kritikuli xvdeba gadawyvetileba
hipoTezebi mniSvneloba uaryofis
areSi
a. H0 : ρ = 0 .576 ki H 0 : uarvyofT
H1 : ρ ≠ 0 H 1 : viRebT
b. H0 : ρ = 0 .576 ara H 0 : ver uarvyofT
H1 : ρ ≠ 0 H 1 : ver viRebT
g. H0 : ρ = 0 .444 ki H 0 : uarvyofT
H1 : ρ ≠ 0 H 1 : viRebT
d. H0 : ρ = 0 .423 ara H 0 : ver uarvyofT
H1 : ρ ≠ 0 H 1 : ver viRebT
e. H0 : ρ = 0 .232 ki H 0 : uarvyofT
H1 : ρ ≠ 0 H 1 : viRebT
v. H0 : ρ = 0 .666 ki H 0 : uarvyofT
H1 : ρ ≠ 0 H 1 : viRebT
5. a. rrealuri = −.550
b. rkritikuli (10) = .576; rrealuri aramniSvnelovania.
g. ar dasturdeba hipoTeza, rom im populaciaSi, romlidanac
aRebulia es qulebi, arsebobs kavSiri gacdenebsa da testis qulebs
Soris.
6.
statistikuri kritikuli xvdeba gadawyvetileba
hipoTezebi mniSvneloba uaryofis
areSi
a. H0 : ρ = 0 .490 ara H 0 : ver uarvyofT
H1 : ρ S ≠ 0 H 1 : ar viRebT
b. H0 : ρ = 0 .591 ki H 0 : uarvyofT
H1 : ρ S ≠ 0 H 1 : viRebT
g. H0 : ρ = 0 .409 ki H 0 : uarvyofT
H1 : ρ S ≠ 0 H 1 : viRebT
d. H0 : ρ = 0 .648 ara H 0 : ver uarvyofT
H1 : ρ S ≠ 0 H 1 : ver viRebT
e. H0 : ρ = 0 .438 ki H 0 : uarvyofT
H1 : ρ S ≠ 0 H 1 : viRebT
v. H0 : ρ = 0 .364 ki H 0 : uarvyofT
H1 : ρ S ≠ 0 H 1 : viRebT
kiTxvebi
1. b. dadebiTi.
g. rrealuri = +.655; rkritikuli (14) = .497; rrealuri statistikurad
mniSvnelovania.
d. arsebobs dadebiTi kavSiri sibrazis donesa da sistolur
arteriul wnevas Soris. rac ufro maRalia sibrazis done, miT
ufro maRalia sistoluri arteriuli wneva.
e. r 2 = .43.
2. a. rrealuri = −.12 gogonebisaTvis; rkritikuli (51) = .273; rrealuri
aramniSvnelovania. rrealuri = +.32 vaJebisaTvis;
rkritikuli (40) = .304; rrealuri statistikurad mniSvnelovania.
b. r 2 = .01 gogonebisaTvis. r 2 = .10 vaJebisaTvis.
g. gogonebisaTvis ar arsebobs kavSiri. vaJebisaTvis kavSiri
dadebiTia; maRal biWebs aqvT tendencia, miiRon ufro maRali
qulebi angariSis baraTebze.
3. b. dadebiTi.
g. rrealuri = +.781; rkritikuli (8) = .632; rrealuri statistikurad mniSvnelovania.
d. isini dadebiTad aris dakavSirebuli; rac ufro maRalia niSani
semestris SuaSi, miT ufro maRali iqneba saboloo gamocdis
niSani.
4. a. rs realuri = +.937; rkritikuli (14) = .545; rs realuri statistikurad
mniSvnelovania.
b. popularoba da fizikuri mimzidveloba dadebiT kavSirSia im
gogonebis populaciaSi, saidanac aRebuli iyo SerCeva.
g. rs realuri = −.134; rkritikuli (14) = .545; rs realuri aramniSvnelovania.
d. ar arsebobs kavSiri vaJebis popularobasa da fizikur
mimzidvelobas Soris im populaciaSi, saidanac aRebuli iyo
SerCeva.
6. b. ar aris kavSiri.
g. rs realuri = −.001; rkritikuli (11) = .553; rs realuri aramniSvnelovania.
d. kompiuteris gamoyenebis saaTebis raodenoba da siRrmis aRqmis
Secdoma ar aris dakavSirebuli gazomil SerCevaSi.
8. a. rrealuri = −.735.
b. rkritikuli (15) = .482; rrealuri statistikurad mniSvnelovania.
g. uaryofiTi kavSiri gviCvenebs, rom X cvladis ufro maRali
qulebi dakavSirebulia Y cvladis ufro dabal qulebTan. amdenad,
Tqven ufro dabal niSnebs elodebiT im megobrisagan, romelic
kviraSi 15 saaTis ganmavlobaSi uyurebs televizors, vidre
megobrisagan, romelic 4 saaTs uyurebs televizors kviris
manZilze.
9. a. rrealuri = +.847.
b. rkritikuli (16) = .507; rrealuri statistikurad mniSvnelovania.
g. arsebobs dadebiTi korelacia mowonebis rangsa da monawileobis
rangs Soris. rac ufro maRalia mowonebis rangi, miT ufro
maRalia monawileobis rangi.
Tavi XIV
4. a. b = +2; a = 0; Y = +2X.
b. b = -1; a = +2; Y = -1X+2.
g. b = +1.5; a = +1; Y = +1.5X+1.
d. b = -2; a = +4; Y = -2X+4.
3. a. Y l = +0.8 X + 9
b.
X Yl
60 57
65 61
80 73
85 77
90 81
4. a. Y l = −1.4 X + 23
b.
X Yl
5 16.0
8 11.8
11 7.6
14 3.4
17 -0.8
g. Y =7.6. regresiis wrfe gadis wertilebs X = 0, Y = 23;
X = 11, Y = 7.6.
5. 4.98.
6. 4.80.
7. 4.30.
1. a. +11.507.
b. 202.215.
g. Y l = +11.507 X + 202.215.
d. regresiis wrfe gadis wertilebs X = 0, Y = 202.215;
X = 5.17, Y = 261.7.
e.
X Yl
6 271.3
3 236.7
9 305.8
1 213.7
4 248.2
2 225.2
3 236.7
5 259.8
8 294.3
7 282.8
8 294.3
6 271.3
v.
cdis naSTi
piri (Y- Y )
l
1 -54.3
2 -6.7
3 +9.2
4 +10.3
5 +22.8
6 -27.2
7 +19.3
8 +3.2
9 +26.7
10 +6.2
11 -29.3
12 +19.7
z. 6824.43.
T. 26.12.
i. ki; sY • X naklebia sY -ze.
2. a. b = -0.43.
b. a = 24.6.
g. Y l =-0.43X+24.6.
d. 41 skanireba, Y l = 7.0.
e. 18 skanireba, Y l = 16.9.
kiTxvebi
1. a. +0.884.
b. +0.884.
g. Y l =+0.884X + 10.96.
d. 79.0.
e. 5.52.
2. a. Y l =-0.116X + 3.23.
b. 2.88.
g. 2.64.
g.
sigaretebi nawinaswarmetyvelebi
dReSi wona dabadebisas (oz)
0 128.0
1 123.7
5 106.5
8 93.6
10 85.0
13 72.1
20 42.0
4. a. Y l =+0.786X + 107.16.
b.
cdis nawinaswarmetyvelebi
piri arteriuli wneva
1 157.5
2 130.7
3 136.2
4 137.8
5 120.5
6 130.0
7 135.5
8 133.9
9 141.7
10 132.3
11 136.2
12 144.1
13 146.5
14 139.4
15 143.3
16 155.1
5. a. –0.562.
b. 28.33.
g. Y l =-0.562X + 28.33.
e. 2.90.
6.
aplikanti nawinaswarmetyvelebi
Sesruleba
samsaxurSi: Yl
diana 55.2
rodrigo 61.2
kolini 54.0
maria 67.2
rubeni 64.8
luki 52.8
holi 50.4
bliTi 70.8
7. a. Y l = -1.317X + 89.17.
b. Y l 4 saaTisTvis = 83.9; Y l 15 saaTisTvis = 69.4.
g. sY • X =8.01; sY • X aris sY -is .70.
Tavi XV
SeamowmeT Tqveni codna XV.1
7.
χ realuri
2 df χ kritikuli
2 xvdeba gadawyvetilebebi
uaryofis
areSi
7.26 2 5.99 ki H o : uarvyofT
H 1 : viRebT
8.33 4 9.49 ara H o : ver uarvyofT
H 1 : ar viRebT
14.19 7 14.1 ki H o : uarvyofT
H 1 : viRebT
26.94 26 31.4 ara H o : ver uarvyofT
H 1 : ar viRebT
a.
sveti
1 2
1 12.6 31.4
striqoni
2 15.4 38.6
χ realuri
2
(1) = 0.073, p>.05;
aramniSvnelovani.
b.
sveti
1 2
1 19.2 29.8
striqoni
2 24.8 38.2
χ realuri
2
(1) = 9.256, p<.01;
statistikurad mniSvnelovani.
g.
sveti
1 2
1 42.4 56.6
striqoni
2 17.6 23.4
χ realuri
2
(1) = 12.442, p<.01;
statistikurad mniSvnelovani.
9. χ 2
(2) = 0.168. es χ realuri
realuri
2
aramniSvnelovania; am magaliTSi ar
arsebobs kavSiris kviris dResa da dRis periods Soris im
manqanebisaTvis, romlebic gadian SeCerebis niSanTan.
10. χ realuri
2
(1) = 70.914, p<.01; hipoTeturi kavSiri arsebobs.
1.
qulebi, dalagebuli
umciresidan udidesamde 7 10 14 15 16 19 23 26
jgufis identoba 2 1 2 1 2 1 1 2
rangi 1 2 3 4 5 6 7 8
raodenoba SemTxvevebisa,
rodesac A 1 qula win uswrebs
A 2 qulas 3 2 1 1
raodenoba SemTxvevebisa,
rodesac A 2 qula win uswrebs
A 1 qulas 4 3 2
U A1 = 7; U A2 = 9.
a. U A1 . b. ara.
2. U A1 = 7; U A2 = 9.
a. ki.
6.
U kritikuli xvdeba uaryofis gadawyvetileba
areSi
a. 0 ara H o : ver uarvyofT
H 1 : ar viRebT
b. 16 ki H o : uarvyofT
H 1 : viRebT
g. 27 ara H o : ver uarvyofT
H 1 : ar viRebT
d. 22 ki H o : uarvyofT
H 1 : viRebT
e. 56 ki H o : uarvyofT
H 1 : viRebT
v. 87 ara H o : ver uarvyofT
H 1 : ar viRebT
kiTxvebi
1. a. χ realuri
2
(1) = 1.235, p > .05. skolidan garicxvis sixSire ar aris
kavSirSi sqesTan.
b. χ realuri
2
(2) = 28.990, p > .01. skolidan garicxvis sixSire kavSirSia
problemis seriozulobasTan. iricxeba saSualo problemebis mqone
individebis mosalodnelze ufro meti raodenoba; aseve, iricxeba
seriozuli problemebis mqone individebis mosalodnelze naklebi
raodenoba.
sixSireTa ganawilebebi
daujgufebel sixSireTa ganawilebebi
qulis rf
qulis rf =
N
qulis %f = (qulis rf) x 100
X maqsimaluri − X minimaluri
klasis intervalis zoma = i =
intervalebis raodenoba
intervalSi qulebis f
intervalSi qulebis rf =
N
intervalSi qulebis f
intervalSi qulebis %f = x 100
N
procentilis rangi
cf + [( X − X L ) / i ] fi
PX = L x 100
N
procentilis wertili
P(N ) − cf L
X p = XL + i
fi
mediana
.50( N ) − cf L
Mdn = X 50 = X L + I
fi
saSualo
X =
∑X
N
cvalebadobis sazomebi
rangi
rangi = X maqsimaluri − X minimaluri
kvartilTSorisi rangi
IQR = X 75 − X 25
semikvartilTSorisi rangi
IQR X 75 − X 25
ISQR = =
2 2
dispersia
populaciis dispersia
σ =
2 ∑ (X − µ 2)
N populacia
SerCevis dispersia
2
S =
∑ ( X − X )2
N
ganmartebiTi formula: s 2 =
∑ ( X − X )2
N −1
SS
kvadratebis jamebis formula: s 2 =
N −1
gamoTvliTi formula: s 2
=
∑ X − [(∑ X )
2 2
/N ]
N −1
standartuli gadaxra
S= 2
S =
∑(X − X ) 2
ganmartebiTi formula: s = 2
s =
∑(X − X ) 2
N −1
SS
kvadratebis jamis formula: s =
N −1
gamoTvliTi formula: s =
∑X 2
− [(∑ X ) / N ]
2
N −1
saSualos standartuli Secdoma
σ cnobili
σ
σX=
N
σ ucnobi
s
sX=
N
σ A21 σ A2 2
σ X A1− X A 2 = +
n A1 n A2
σ ucnobi
(n A1 − 1)s A21 + (n A 2 − 1)s A2 2 1 1
s X A1− X A 2 = +
n A1 + n A 2 − 2 n A1 n A 2
albaToba
erTeuli qula
X −µ
z=
σ
standartuli qula
X −X X −X
z= an z =
S
∑ X −X /N
2
( )
SerCevis saSualo
X −µ
z=
σX
t kriteriumebi
X −µ X −µ
t= an t = , df = N – 1
σ s/ N
X A1 − X A 2
gamoTvliTi formula: tdamoukidebeli = ,
(n A1 − 1)s A21 + (n A 2 − 1)s A2 2 1 1
+
n A1 + n A 2 − 2 n A1 n A 2
df = N – 2
X A1 − X A 2
tdamokidebuli = , df = N wyvilebi − 1
∑ D − (∑ D) 2 / Nwyvilebi
2
(
N wyvilebi N wyvilebi − 1 )
dispersiuli analizi
wyaro SS dfa MS F
A faqtori
∑∑ (X − X ) a–1
2
SS A / df A MS A / MSSecdoma
A G
∑∑ (X − X )
2
Secdoma A
N–a SSSecdoma / df Secdoma
∑∑ (X − X )
2
N-1 ar
sul G
gamoiTvleba
a a = A faqtoris doneebis raodenoba, N = qulebis sruli raodenoba.
cdis pirTa Soris orfaqtoriani sqema
wyaro SS dfa MS F
A faqtori SS A a–1 SS A MS A
df A MSSecdoma
SS B MS A
B faqtori SS B b–1
df B MSSecdoma
SS AxB
A da B df AxB MS AxB
SS AxB (a – 1)( b – 1)
faqtorebis MSSecdoma
urTierTqme-
deba SSSecdoma
ab( n AB -1) df Secdoma
Secdoma
SSSecdoma
ar
gamoiTvleba
N-1
sul SSsruli
a a = A faqtoris doneebis raodenoba; b = B faqtoris doneebis raodenoba;
n AB = qulebis raodenoba TiToeul ujredSi; N = qulebis sruli
raodenoba.
wyaro SS dfa MS F
A faqtori SS A a–1 SS A MS A
df A MS AxS
SS S
S faqtori SS S nA – 1
df S
AxS SS AxS
SS AxS
(a – 1)( n A – 1) df AxS
MS AxS
CD = q
nA
MSSecdoma
CD = q
n AB
2
trealuri
η2 = 2
trealuri + df
SS A
η2 =
SSsruli
an
(df A )( Frealuri )
η2 =
(df A )(Frealuri ) + df Secdoma
SS A
η2 =
SS A + SS AxS
SS A
η2 = A faqtorisaTvis
SSsruli
SS B
η2 = B faqtorisaTvis
SSsruli
SS AxB
η2 = A da B faqtorebis urTierTqmedebisaTvis
SSsruli
korelacia
∑ (X − X )(Y − Y )
[∑ (X − X ) ][∑ (Y − Y ) ]
ganmartebiTi formula: r =
2 2
CPXY
jvaredini namravlis formula: r =
(SS X )(SSY )
gamoTvliTi formula:
r=
( )
N wyvilebi (∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )
[( )( ) ][(
N wyvilebi ∑ X 2 − (∑ X ) N wyvilebi (∑ Y ) − (∑ Y )
2 2
)
2
]
determinaciis koeficienti
r2
6∑ D 2
rs = 1 −
( )( )
N wyvilebi N wyvilebi − 1
2
regresia
wrfis gantoleba
Y = bX + a
wrfis daxriloba
cvlileba Y − is mniSvnelobaSi Y2 − Y1
b= =
cvlileba X − is mniSvnelobaSi X 2 − X1
umcires kvadratTa meTodiT miRebuli regresiis wrfis gantoleba
Y ′ = bX + a
gamoTvliTi formula: b =
(N wyvilebi )(∑ XY ) − (∑ X )(∑Y )
(N wyvilebi )(∑ X )(∑Y )
2 2
s
korelaciuri formula: b = r X
sY
a = Y −bX
SSnaSTi
ganmartebiTi formula: sY • X =
N wyvilebi − 2
an
sY • X =
∑ (Y − Y )l 2
N wyvilebi − 2
gamoTvliTi formula:
[
N wyvilebi (∑ XY ) − (∑ X )(∑ Y )]
2
N wyvilebi ∑ Y − (∑ Y ) −
1 2
=
( )
2
sY • X
N wyvilebi N wyvilebi − 2 N wyvilebi ∑ X 2 − (∑ X )
2
N wyvilebi − 1
korelaciuri formula: sY • X = sY 1 − rrealuri
2
( )
N wyvilebi − 2
araparametruli kriteriumebi
χ = ∑∑
2 (Orc − Erc )2 , df = (r - 1)(c - 1)
Erc
ujredis
mosalodneli =
sixSire
=
(ujredisaTvis marginaluri striqoni )(ujredisaTvis marginaluri sveti )
pasuxebis sruli raodenoba
χ =∑
2 (Oc − Ec )2 , df = c – 1
Ec
man-uitnis U kriteriumi
n A1 (n A1 + 1)
U A1 = n A1n A 2 + − ∑ R A1
2
n A 2 (n A 2 + 1)
U A 2 = n A1n A 2 + − ∑ RA2
2
an
U A 2 = n A1n A 2 − U A1