1)  

 Viduslaikos reliģija valdīja par cilvēku prātiem un jūtām. Garīdznieki un mūki iestāstīja ticīgajiem, ka
visas nelaimes tiem uzsūtījis Dievs, sodīdams tos par grēkiem. Garīdznieki apgalvoja, ka glābt no Dieva
soda tos var tikai baznīca, kas ir starpnieks starp cilvēkiem un Dievu.

    Baznīca centās iestāstīt, ka Dievs sadalījis cilvēkus trijās grupās:

    1. vieniem jālūdz par visiem Dievs (garīdzniecība);
    2. otriem jākaro (feodāļi);
    3. trešiem jāstrādā (zemnieki un amatnieki).

 2)    Nacionālisms sakņojas Franču revolūcijā, un tas gadsimta laikā iegūst vairākas nokrāsas. Būtiskākie
strāvojumi ir kultūras un politiskais nacionālisms.
Kultūras nacionālisms visplašāk izplatījās tieši Centrālajā un Austrumeiropā, kur, būtībā izkliedētiem
cilvēkiem, nācijas apziņu veido kopēja senatne, reliģija un/vai valoda.
Politiskais nacionālisms, kas pieprasa savu valsti, un pat izvirza savu nāciju kā vadošo pasaulē, veidojas
nedaudz vēlāk.

3)    apmēram 60 gadi
4)    Pauls Kalniņš, Marģers Skujenieks, Fricis Menders, kā arī Zemnieku savienības līderi Kārlis Ulmanis,
Miķelis Valters un citi. Savukārt LPNP rindās darbojās Ādolfs Klīve, Arveds Bergs, Jānis Čakste, Voldemārs
Zamuels, Zigfrīds Meierovics, Kārlis Skalbe.
5)     Latvijas Nacionālā teātra zāle.
6)     Vāras maiņa

Man vienalga, kāda tautība es esmu un kur esmu dzimusi. Mūsu pasaulē es varu doties jebkur un kļūt par to,
ko vēlos. Ja tur spriedīs par manu tautību, es tur neiešu. Un es pats nenosodu nevienu tautību