IZPĒTE

Kurzemē turpinās vēja

parku ekspansija
Talsu novada iedzīvotājiem ir īstais brīdis mobilizēties savas

dzīves vides un ainavas aizsardzībai. Novada centrālajā daļā

Dundagas pagastā 22 kvadrātkilometru lielā teritorijā

iecerēts uzsliet 40 vēja stacijas. Līdz novembra beigām

notiek ieceres attālināta sabiedriskā apspriešana. Līdzšinējā

pieredze gan rāda, ka vēja biznesmeņi iedzīvotāju viedoklim

brauc pāri kā ar ceļarulli, jo viņu labā strādā Eiropas zaļais

kurss.

05.11.2021. IMANTS VĪKSNE

©EOLUS publicitātes foto

Dundagas pagastā iecerētā vēja parka attīstītājs ir SIA “Valpene Wind” -

Zviedrijā dibinātā vēja enerģētikas uzņēmuma “Eolus Vind AB”

meitasuzņēmums Latvijā. Tā paša, kas par pretošanos saviem plāniem

tiesājas ar Tukuma iedzīvotājiem. Nule arī Dobeles novada dome noraidījusi

citas “Eolus” meitasfirmas - SIA “Dobele Wind” - pieteikumu, un droši vien arī

tur gaidāms, ka uzņēmums tik vienkārši neatkāpsies no saviem plāniem.

Zviedri Latvijā īsteno plašu biznesa ekspansiju. Vēja fermas iecerēts būvēt ne

tikai Džūkstē un Pienavā, bet arī Gudeniekos, Turlavā, Sakā un Alsungā.

Lobists sadusmojies

Neatkarīgā septembra beigās jau vēstīja, ka Vides pārraudzības valsts birojā

“Iesniegti pieci jauni vēja parku pieteikumi”. Par šo publikāciju “Eolus” un

uzņēmuma lobists Latvijā Gatis Galviņš briesmīgi sadusmojās. Nedrīkstot

viņu saukt par lobistu. Piesūtīja redakcijai garu iesniegumu, kurā apraksta

savus priekšstatus par žurnālistiku, pamāca, kā jāvāc informācija, piesauc

ētiku, citē likumus un draud ar tiesu. “Autors rakstā ietvēris tendenciozi

negatīvus vērtējumus bez sasaistes ar reāliem faktiem, tādējādi radot

nepatiesu un negatīvi tendētu priekšstatu gan par konkrētiem projektiem,

gan par vēja enerģijas industriju kā tādu.” Acīmredzot viņa skatījumā par vēja

enerģiju gluži kā par nelaiķi - drīkst teikt labu vai neko. Principā šī ir līdzīga

iebiedēšanas taktika, kāda tiek lietota arī pret Tukuma iedzīvotājiem un

pašvaldību. Taču vietējām kopienām ir tiesības lemt par savu dzīves vidi, un

sabiedrībai kopumā - par Latvijas ainavu, kas iekļauta nacionālajā kultūras

kanonā. Tāpēc arī Tukuma novada dome iedzīvotājiem nelabvēlīgo pirmās

tiesas spriedumu ir pārsūdzējusi.

Šobrīd Latvijas ainava ir apdraudēta, jo līdz ar gaidāmo vēja industrijas

attīstības sprādzienu to gaida būtisks piesārņojums ar milzīgām rotējošām

industriālām konstrukcijām divsimt un vairāk metru augstumā. Kopējais uz

vides ietekmes novērtējumu un pašvaldību apstiprinājumu rindā stāvošo

projektu skaits sasniedzis jau 13 pieteikumus. Būvēties grib gan šie, gan citi

zviedri, gan pašmāju OIK un citu shēmu šeptmaņi.

Būs jāstiprina pārvades tīkls

Sauszemē iecerēts uzstādīt vairāk nekā pusotru tūkstoti vēja staciju, un

maldīgi iedomāties, ka tās plānotas tikai vējainajā Kurzemē. Vēja stacijas

iecerētas visā Latvijas teritorijā un arī jūrā, kur tām patiešām būtu īstā vieta.

Tikai jūrā neviens privātais negrib būvēties, jo tas izmaksā divreiz dārgāk

nekā sauszemē. Lūk, kā situāciju savā ikgadējā novērtējuma ziņojumā

raksturo uzņēmums “Augstsprieguma tīkls”, kas ir Latvijas energosistēmas

mugurkauls:

zoom_in
“Sākot ar 2020. gadu, būtiski ir pieaugusi

vēlme attīstīt sauszemes vēja parkus Latvijas

teritorijā. 5. attēlā ir dota Latvijas reģionu

karte ar AST izsniegtiem tehniskajiem

noteikumiem par jauno ģenerējošo jaudu

attīstību. Šobrīd Latvijā AST tehniskos

noteikumus par sauszemes vēja

elektrostaciju attīstību un pieslēgšanu pie pārvades tīkla ir izsniedzis ar

kopējo uzstādīto jaudu līdz 1760 MW. Šāda ģenerējošo jaudu attīstība un

pieslēgšana pie elektropārvades tīkla pārvades sistēmas operatoram liek

plānot ilgtermiņā un rezervēt pārvades tīkla jaudas, kā rezultātā ir

nepieciešams stiprināt Latvijas iekšējo pārvades tīklu, veidot

starpsavienojumus ar kaimiņu elektroenerģijas sistēmām, nodrošināt ātras

jaudas rezerves un domāt par elektroenerģijas sistēmas inerces jautājumiem

no operēšanas viedokļa.” Problēma ar vēja enerģiju ir tajā vienkāršajā

apstāklī, ka vējš brīžam pūš un brīžam nepūš. Brīžam enerģijas ir maz un

brīžam tik daudz, ka nav kur likt, un energotīklā šādas svārstības var izraisīt

pārslodzi un atslēgumus. Tāpēc nepieciešamas stabilas bāzes jaudas, ko

iegūst ar fosilajiem resursiem TEC-1 un TEC-2.

Noteicošā birža, nevis raža

Vēja biznesmeņi, virzot savus projektus, apelē pie savas produkcijas zaļuma

un labvēlīgās ietekmes uz elektrības cenām. Piesakot sabiedriskajai

apspriešanai Valpenes vēja parku, zviedru uzņēmuma lobists Latvijā Gatis

Galviņš paziņojumā sabiedrībai vēsta: “Spējot pašiem saražot elektrību,

stiprinām savu enerģētisko drošību un neatkarību, ļaujot ievērojami labāk

pārvarēt elektroenerģijas tirgus svārstības, kādas tās vērojam šobrīd, strauji

pieaugot elektrības cenām.” Taču te jāatgādina, ka elektrības cenas, kopš

enerģija tiek pirkta un pārdota biržā, Latvija vairs nespēj ietekmēt. To dara

enerģijas tirgus. Un te līdzība velkama ar labības tirgu. No Latvijā izaudzēto

graudu kvalitātes un daudzuma ir atkarīga vienīgi pašu graudu audzētāju un

viņu darbinieku labklājība. Savukārt maizes cena veikalos ir atkarīga no

graudu cenām pasaules graudu biržā. Ražas Latvijā pēdējās sezonās bijušas

lieliskas, taču graudu cena tikai kāpj, un tas pats notiek ar elektrības cenu.

Visi uz apspriešanu!

Lokālā ietekme vēja enerģijas biznesā uz sabiedrības labklājību ir vēl

niecīgāka, jo šajā nozarē darbaspēks nepieciešams tikai būvniecības gaitā,

bet pēc tam jau dzirnaviņas pašas griežas, ražo elektrību un ar OIK vai kādas

citas zaļās shēmas atbalstu pilda īpašnieku kabatas. Uz vietējo kopienu

labklājību vēja parkiem kopumā nav pozitīvas ietekmes, jo Latvijas

likumdošana neparedz kompensējošus mehānismus iedzīvotājiem par viņu

dzīves vides kvalitātes pasliktināšanu. Un arī pašvaldību budžetos nekādas

papildu naudas neienāk. Attiecīgi vietējā mērogā un arī tikai īstermiņā

ieguvējs ir tas, kuram izdevies notirgot savā īpašumā esošo gabaliņu Latvijas

zemes zviedru attīstītājam. Tas tad arī jāņem vērā, lasot slavas dziesmas par

Eiropas zaļo kursu un piedaloties sabiedriskajā apspriešanā par vēja parka

izveidi Dundagas pagastā. Sākotnējā sabiedriskās apspriešanas sanāksme

notiks attālināti 15. novembrī. Plašāk par to var uzzināt pašvaldības mājaslapā.

Visas tiesības aizsargātas © nra.lv, 2021