Darba atlikšana jeb prokrastinācija

Kas vispār ir prokrastinācija? Īsi sakot, tā ir darba atlikšana uz vēlāku laiku, piemēram,
tās pašas dienas vakaru vai arī pēdējo iespējamo brīdi. Ir vairāki iemesli kāpēc mēs
prokrastinējam un protams ir arī negatīvas sekas darba atlikšanai, tomēr ir risinājumi šim
ieradumam, kurus es mēdzu lietot ikdienā un no pieredzes varu teikt, ka tie noder.

Viens no lielākajiem prokrastinācijas iemesliem ir motivācijas trūkums. Gūt gribasspēku,

lai veiktu vajadzīgo uzdevumu, var būt grūti, dažreiz pat liekas neiespējami ar to es pats esmu
saskāries, šī iemesla dēļ, bieži vien, darbs tiek atlikts. Bet ir arī citi iemesli, kā, piemēram, darba
apjoms. Pildot darbu vai arī tikai domāt par darba pildīšanu, var rasties negatīvas emocijas un
paaugstināts stresa līmenis, negatīvu emociju un liela stresa situācijā es atlieku darbu, lai
īstermiņā nomierinātos, tomēr tas var rast lielākas problēmas ilgtermiņā ne tikai emocionāli
sliktas, bet arī fiziskas problēmas.

Viens no veidiem, kā pārtraukt šo ieradumu, ir izveidot sev termiņus katram

vajadzīgajam darbam vai darba daļai, jo bieži darbs tiek atlikts, jo nezin kā to iesākt vai pabeigt.
Lai vieglāk būtu iesākt darbu, nevajag domāt par to kā uzrakstīt vai paveikt perfekti – labāk ir
pabeigt darbu ar trūkumiem, nekā sasteigt, jo nepietika laika. Tomēr, manuprāt, visefektīvākais
veids ilgtermiņā, kas rada labu ieradumu, ir aprunāties ar sevi un ķerties uzreiz pie darba,
protams, to ir vieglāk teikt nekā darīt, bet ir jāsaprot to, ka atlikt visu uz pēdējo brīdi nav
veselīgi, jo var nonākt pie sliktiem rezultātiem par kuriem ir grūti aizmirst.

Es pats salīdzinoši bieži prokrastinēju. Esmu atlicis vairākus, svarīgus darbus uz pēdējās
dienas vakaru, kas liek man neiegūt pilnvērtīgu naktsmieru, radot citus blakus efektus, kuri
nebūtu iepriekš bijuši, ja nebūtu darbu pārlicis. Tomēr, no prokrastinēšanas var gūt labu
mācību, kuru es dažreiz paturu prātā – darīt visu savā labā, lai darbu paveiktu to nepārliekot uz
vēlāku laiku.

Prokrastinēšana ietekmē mūs negatīvi ne tikai mūsu skolas vai darba rezultātos, bet arī
fiziski un mentāli. Prokrastinējot mēs kļūstam neapmierinātāki ar sevi, paaugstinās stresa
līmenis un palielinās trauksmes biežums. Dažos gadījumos darba atlikšana var novest pie
depresijas. Toties ir metodes kā pārtraukt prokrastināciju, kā jau iepriekš minēju, tās var būt
vienkāršas kā, piemēram, sadalīt darbu vairākās daļās, izveidojot sev termiņus darbiem vai arī
gūt padomu no citiem.