Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes

Vēstures un arheoloģijas nodaļa

SEMINĀRS RIETUMEIROPAS UN ASV JAUNO LAIKU VĒSTURĒ: Moderno laiku politisko ideju un
starptautisko attiecību principu attīstība.
Referāta tēma: Lorenco (Lieliskais) Mediči kā renesanses valstsvīra ideāls.
Referāta autore: Madara Virsniece
Referāta nolasīšanas datums: 14.10.2020.
TĒZES

1. Lorenco ( Lieliskais ) Mediči ( 1.01.1449.-8.04.1492., darbojās no 1469.g.) bija viens no ievērojamākajiem

Mediči dzimtas pārstāvjiem, un pēc sava laika biedru viedokļa tika uzskatīts par renesanse valstsvīra
ideālu. Savas dzīves laikā viņš ietekmēja Florences iekšpolitiku, aktīvi darbojās ārpolitikā, atbalstīja
zinātni, mākslu un izglītību.
2. Renesanses laikmetā izveidojās konkrēts renesanses valstsvīra ideāls. Tas bija saistīts ar sociālām
pārmaiņām sabiedrība un jaunas vērtību skalas izveidi, kuras centrā bija individuāls cilvēks. Valstsvīra
ideālam bija persona, kam bija raksturīgas sekojošas lietas :
 Novietoja valsts un komūnas labklājību gan iekšējā, gan ārējā politikā - pirmajā vietā;
 Bija jāpiemīt augstām morāles vērtībām, jābūt izglītotam;
 Jārāda piemērs citiem un jāatbalsta māksla un zinātne.
3. Lorenco ( Lieliskais) Mediči jau agrā vecumā tika iesaistīts savas ģimenes politiskajā darbībā – sākotnēji
diplomātiskajā korpusā, un, pēc sava tēva (Piero the Gouty ) nāves, viņš pārņēma Florences vadību un
veica reformas pilsētvalsts institūcijā. Tāpat Lorenco aktīvi nodarbojās Ziemeļ-Itālijas politikas veidošanā,
ar savu ietekmi nodrošinot mieru un spēka līdzsvaru reģionā , kā arī nepieļāva Svētās Romas impērijas un
Francijas spēka samēra pieaugumu Itālijā. Lorenco izveidoja veiksmīgas tirdzniecības attiecības ar
Ottomāņu impēriju ( Sultāns Mehmeds II ), kas deva ekonomisku balstu pilsētai un Mediči dzimtai.
4. Lorenco tika raksturots kā gudrs, talantīgs, mērķtiecīgs, drosmīgs un viltīgs. Viņš ieguva izglītību pie
labākajiem skolotājiem – diplomātiem, filozofiem, valstsvīriem. Ap sevi pulcēja izglītotus un cienījamus
cilvēkus un veidoja savienības ar citām ietekmīgām ģimenēm. Bija reliģisks un uzturēja draudzīgas
attiecības ar pāvesta valsti. Tāpat ieguldīja savas dzimtas līdzekļus, lai uzturētu mieru, tādā veidā
aizsargājot Florenci. Viņš atbalstīja humānisma idejas un aktīvi iesaistījās Florences humānistu darbībā.
5. Turpinot savas dzimtas tradīcijas, viņš bija mākslas un zinātnes patrons un kļuva par daļu no Florences
humānistu kustības. Viņš izveidoja milzīgu mākslas kolekciju, kas saturēja gan tā laika, gan antīkās
kultūras dārgakmeņus. Lorenco atbalstīja māksliniekus, filozofus, zinātniekus, daudzi no kuriem tieši viņa
dēļ pavadīja laiku Florencē. Lorenco ne tikai atbalstīja, bet arī pats bija talantīgs dzejnieks, kas ar savu
aktīvismu iedvesmoja citus attīstīt savus talantus.

Ieteicamā literatūra:
1. HALE, J.R. Florence and the Medici. London: Phoenix press, 2001. 222 p. Teksts angļu val.;
2. GREENBLATT, MIRIAM. Lorenzo de’’ Medici and Renaissance Italy. New York: Benchmark Books,
2003. 88 p. Teksts angļu val.;
3. DURANT, WILL. The story of civilization: The Renaissance. New York: Heron Books, 1953. 256 p.
Teksts angļu val.