Ievads valodas filozofijā: patiesība un nozīme

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, 2015

 Atruna

¤  Atsauces uz materiāliem, kas adaptēti prezentācijas

sagatavošanā, norādītas katra slaida kreisā augšējā stūrī.
Sīkākus bibliogrāfiskos datus skatīt literatūras sarakstā
prezentācijas beigās.

2
 Patiesība un nozīme

¤  A. Tarskis (Tarski): patiesības teorija, meļa paradokss

¤  D. Deividsons (Davidson): Tarska tipa teorija

3
Tarski 1944, in Martinich 1996, 61-84

Tarskis: patiesība kā atbilstība

¤  Teikums ‘Sniegs ir balts’ ir patiess tad un tikai tad, ja sniegs ir

balts.
¤  Konvencija (T) X ir patiess tad un tikai tad, ja p
¤  Atbilstība nav starp teikumu un faktu, bet gan starp
teikumu un teikumu.
¤  Tarskis uzsver, ka viņa patiesības izpratne neietver domu,
ka būtu jāizpilda nosacījumi, pie kuriem teikums ‘Sniegs ir
balts’ var tikt apstiprināts; vienīgais, ko šī izpratne ietver, ir
tas, ka ikreiz, kad mēs apstiprinām vai noliedzam teikumu
‘Sniegs ir balts’, mums jābūt gataviem apstiprināt vai noliegt
atbilstošo teikumu ‘Teikums ‘Sniegs ir balts’ ir patiess’.

4
Tarski 1944, in Martinich 1996, 61-84

Tarskis: meļa paradokss

Teikums, kas rakstīts n. slaida pirmajā rindā, nav patiess.

‘Teikums, kas rakstīts n. slaida pirmajā rindā, nav patiess’ = ‘s’.
No (T) X ir patiess tad un tikai tad, ja p izriet
¤  (1) ‘s’ ir patiess tad un tikai tad, ja teikums, kas rakstīts n. slaida
pirmajā rindā, nav patiess.
Tiek pieņemts empīrisks punkts:
¤  (2) ‘s’ = ‘teikums, kas rakstīts n. slaida pirmajā rindā’.
No (2) un (LL) x = y ≡∀F (Fx ≡ Fy) – identiskiem objektiem ir
identiskas īpašības – izriet, ka punktā (1) izteiksme ‘teikums, kas
rakstīts n. slaida pirmajā rindā’ aizstājama ar ‘s’, kā rezultātā iegūstams
¤  (3) ‘s’ ir patiess tad un tikai tad, ja ‘s’ nav patiess.

5
Sher 2002, 145-63

Tarskis: slēgta vs. atvērta valoda

¤  Paradoksa cēlonis ir tas, ka teikumā ‘s nav patiess’ patiesums tiek

predicēts par pašu teikumu s.
¤  Valoda, kurā rodas šādi paradoksi, ir semantiski slēgta, t. i., valoda,
kas satur predikātus ‘ir patiess’ un ‘nav patiess’ (jeb ‘aplams’), un
visus šajā valodā izsakāmo teikumu vārdus.
¤  Ikviena semantiski slēgta valoda ir pretrunīga, jo tā rada
teikumus, kuriem nav iespējams nepretrunīgi piešķirt patiesuma
vērtības ‘patiess’ vai ‘aplams’.
¤  Semantiski atvērta valoda ir tāda, kas nesatur predikātus ‘ir patiess’
un ‘nav patiess’; tie ir hierarhiski augstākas valodas jeb meta-
valodas predikāti.
¤  L ir objekta valoda (piemēram, latviešu valoda)
¤  ML ir meta-valoda, kurā var runāt par L teikumu patiesumu
(piemēram, loģikas valoda)
¤  MML ir meta-meta-valoda, kurā var runāt par ML teikumu patiesumu.

6
Sher 2002, 145-63

Tarskis: atvērta valoda

¤  Atvērta valoda, piemēram, loģikas valoda, ietver

¤  loģiskās konstantes
¤  saikļus ¬ , ∧ , ∨ , → , ≡
¤  kvantorus ∀ , ∃
¤  ne-loģiskās konstantes
¤  individuālās konstantes jeb nosaukumus a, b, c
¤  predikātus F, G, H, R, =
¤  funkciju izteiksmes f(x)
¤  bezgalīgi daudz mainīgos x, y, z

7
Sher 2002, 145-63

Tarskis: patiesums priekš L formulēts iekš ML

¤  Lai definētu patiesumu priekš L, jāpaceļas virs L uz ML, kur ML

satur predikātu ‘patiess valodā L’
¤  ‘patiess valodā L’ – predikāts, kas attiecas uz ikvienu patiesu
teikumu valodā L
¤  predikāta ‘patiess valodā L’ definīcijai jāizpilda divi nosacījumi:
¤  definīcijai jābūt formāli pareizai, t. i., jāizvairās no
paradoksa: jānošķir L un ML, kur ML satur predikātu
‘patiess valodā L’, kas nav pārtulkojams uz L;
¤  definīcijai jābūt materiāli adekvātai, t. i., definīcijai jāizpilda
konvencija (T): X ir patiess valodā L tad un tikai tad, ja p
¤  kur ‘X’ ir nosaukums iekš ML, kas nosauc teikumu p iekš L, un
p ir teikums iekš L, kam ir tāds pats saturs kā teikumam ‘X’ iekš
ML.

8
 Tarskis: meļa paradoksa risinājums, nošķirot L
un ML

¤  (*) Teikums, kas rakstīts n. slaida pirmajā rindā, nav patiess.

¤  (*) nav pieņemams valodas L teikums, jo tas satur predikātu ‘nav
patiess’.
¤  Predikāts ‘nav patiess’ nav valodas L daļa, bet gan valodas ML
daļa.
¤  Ja (*) ir teikums valodā ML, tad saskaņā ar konvenciju (T) X ir
patiess valodā L tad un tikai tad, ja p izteiksme teikums, kas rakstīts
n. slaida pirmajā rindā ir nosaukums valodā ML, kas apzīmē
teikumu valodā L.
¤  Kādu teikumu iekš L apzīmē nosaukums iekš ML teikums, kas
rakstīts n. slaida pirmajā rindā? Nosaukums iekš ML nevar apzīmēt
(*), jo (*) nav pieņemams valodas L teikums.

9
Tarski 1944, in Martinich 1996, 61-84

Tarskis: izpildīšana (satisfaction)

¤  Tarskis grib definēt ‘patiess valodā L’ caur izpildīšanu.

¤  Izpildīšana ir semantisks jēdziens, kur semantika ir mācība, kas
pēta attiecības starp valodiskām izteiksmēm un objektiem, uz ko
uz ko šīs izteiksmes attiecas.
¤  NB: objekts kā referents pats ir valodiska izteiksme (teorētiska modeļa
elements).
¤  Izpildīšana ir attiecība starp objektiem un sentenciālām fukcijām,
t. i., izteiksmēm ‘x ir balts’, ‘x ir lielāks par y’, kur x un y ir brīvie
mainīgie.
¤  Sentenciāla funkcija ir definējama rekursīvi, t. i., nosakot
vienkāršākās sentenciālās funkcijas (=nesaliktus predikātus vai
atomiskus teikumus) un norādot operācijas (=konjunkciju, disjunkciju,
utt.), ar kurām saliktas funkcijas var tikt izveidotas no vienkāršajām.
¤  Teikums ir definējams kā sentenciāla funkcija, kas nesatur brīvos
mainīgos.
¤  Lai x un y kļūtu par saistītajiem mainīgajiem un, piem., sentenciālā funkcija
‘x ir lielaks par y’ kļūtu par teikumu, sentenciālajai funkcijai, kurā x un y
parādās, jāpievieno kvantori vai arī x un y jāaizstāj ar nosaukumiem.

10
Tarski 1944, in Martinich 1996, 61-84

Tarskis: izpildīšana

¤  Izpildīšana tiek definēta rekursīvi:

¤  Tiek norādīti objekti, kas izpilda vienkāršākās sentenciālās
funkcijas:
¤  Piemēram: ‘Sniegs’ nosauc sniegu; ‘Zāle’ nosauc zāli; sniegs izpilda
‘ir balts’; zāle izpilda ‘ir zaļš’.
¤  Noteikts objekts a izpilda funkciju ‘x ir balts’ tad, ja a ir sniegs; a
izpilda ‘x ir zaļš’ tad, ja a ir zāle.
¤  Tiek izvirzīti nosacījumi, pie kuriem attiecīgie objekti izpilda
saliktu funkciju:
¤  Piemēram: objekti (sniegs, zāle) izpilda disjunkciju x ir balts vai x ir
zaļš, ja tie izpilda vismaz vienu funkciju ‘x ir balts’ vai ‘x ir zaļš’.

11
Tarski 1944, in Martinich 1996, 61-84

Tarskis: ‘patiess valodā L’ definēts caur

izpildīšanu

¤  Izpildīšana attiecas arī uz teikumiem (= sentenciālām funkcijām,

kas nesatur brīvos mainīgos, piem., ‘Sniegs ir balts’).
¤  Ikvienam teikumam ir iespējami tikai divi gadījumi: vai nu
teikumu izpilda ikviens objekts vai neviens objekts.
¤  Precīzāk to, ka teikumu izpilda ikviens objekts var izteikt šādi
(skat. Tarska raksta 15. piezīmi):
¤  Pieņemot, ka <a1 … an> ir nosaukumu virkne un F ir n-vietīgs
predikāts, <a1 … an> denotāti izpilda teikumu “F(a1 … an)” tad un tikai
tad, ja <a1 … an> denotāti izpilda F.
¤  Patiesuma (un aplamuma) definīcija caur izpildīšanu:
¤  Teikums ir patiess, ja to izpilda visi objekti; citādi tas ir aplams.
¤  Teikums ‘Sniegs ir balts’ ir patiess tad un tikai tad, ja teikumu
‘Sniegs ir balts’ izpilda sniegs [t. i., tad un tikai tad, ja objekts, ko
nosauc nosaukums ‘sniegs’, izpilda ‘x ir balts’].

12
Davidson 1967, in Martinich 1996, 92-103

Deividsons: Tarska tipa teorija

¤  Deividsons izmanto Tarska patiesības izpratni kā pamatu

nozīmes teorijai. Nav nepieciešams postulēt ‘nozīmes’ kā
speciālus teorētiskus objektus: ‘nozīmēm’ nozīmes teorijā
nav nekāda pielietojuma. Pietiek izstrādāt rekursīvu
teoriju, kas
¤  ietver aksiomas, kas nosaka referenci, t. i., ikvienu teikumu, kam ir
forma t attiecas uz (refers to) x, kur ‘t’ ir aizstājams ar singulāra
termina strukturālu aprakstu (t. i., burtu vai vārdu saķēdējumu,
kas ņemts no iepriekš noteikta galīga saraksta), bet ‘x’ – ar pašu
terminu (piemēram, “Teaitēts” attiecas uz ‘Teaitēts’);
¤  ietver sintaktiskas aksiomas, kas nosaka, kā vārdi tiek savienoti
teikumos;
¤  ļauj atvedināt tādu teorēmu kā s ir patiess tad un tikai tad, ja p, kur s
tiek aizstāts ar teikuma strukturālu aprakstu, bet p – ar pašu
teikumu (Tarska konvencija (T)).

13
Davidson 1967, in Martinich 1996, 92-103

Deividsons: Tarska konvencija (T)

¤  Nozīmes teorijai jābūt tādai, no kuras var atvedināt kā teorēmu

Tarkska konvenciju (T): s ir patiess tad un tikai tad, ja p
¤  Konvencija (T) ir būtisks nozīmes teorijas nosacījums, jo (T) izšķir
teikumus, kam piemīt noteikta īpašība, t. i., īpašība atrasties viens-
pret-viens atbilstībā ar citiem teikumiem, kur pēdējie ir
aplūkojami kā pirmo teikumu ‘nozīme’.
¤  Nozīmes teorija, kas balstīta (T), ir pārāka par citām nozīmes
teorijām tajā ziņā, ka tā skaidro, kas ir nozīme, nevis iepriekš
pieņem ‘nozīmi’ kā primitīvu jēdzienu.
¤  Atšķirībā no Tarska, kurš ir skeptisks jautājumā, vai formāla
teorija ir salāgojama ar dabisko valodu, Deividsons uzskata, ka
Tarska tipa nozīmes teorija darbojas dabiskajā (piem., angļu)
valodā – ar nosacījumu, ka tiek izskausti tie valodas aspekti, kas
rada paradoksus.

14
 Literatūra

¤  Martinich, A. P., ed. (1996) The philosophy of language. New York;

Oxford: Oxford Univ. Press.
¤  Sher, Gila. (2002) “Truth, the Liar, and Tarski’s Semantics”. A
Companion to Philosophical Logic, ed. By D. Jacqette. Blackwell:
145-63.
¤  Tarski, Alfred. (1944) “The Semantic Conception of Truth and the
Foundations of Semantics”. Chap. 4 in Martinich 1996, 61-84.
¤  Davidson, Donald. (1967) “Truth and Meaning”. Chap. 6 in
Martinich 1996, 92-103.

15