ცირა ბარბაქაძე - გზავნილები მასწავლებლებისთვის - 2022

You might also like

Download as pdf or txt
Download as pdf or txt
You are on page 1of 403

cira barbaqaZe

gzavnilebi
maswavleblebisTvis

gamomcemloba `universali~
Tbilisi 2022
wigni gamosacemad moamzada
Tanamedrove ritorikis akademiam

wigni gankuTvnilia literaturis maswavleblebisTvis da


ara mxolod… maTTvis: vinc swavlobs da aswavlis, vinc dain-
teresebulia TviTganviTarebiT da cnobierebis evoluciiT,
SemoqmedebiTi da kreatiuli azrovnebis ganviTarebiT.
krebulSi samecniero kvlevebsa da swavlebaze dafuZnebu-
li gamocdilebebi da aqtivobebia, romlebic codnis miRebas
zeimad aqcevs TqvenTvis, Tqveni moswavleebisTvis, Tqveni
SvilebisTvis.

redaqtorebi

nato ingoroyva
qeTevan dumbaZe
irakli SamaTava

statiebi gamoqveynebulia internet-gamocema


mastsavlebeli.ge-ze

© c. barbaqaZe, 2022
gamomcemloba `universali~, 2022
Tbilisi, 0186, a. politkovskaias #4, : 5(99) 17 22 30; 5(99) 33 52 02
E-mail: universal505@ymail.com; gamomcemlobauniversali@gmail.com

ISBN 978-9941-33-227-2
Sinaarsi

Tavi pirveli
poeziis afTiaqi / poeziis a(m)bebi....................................... 7
poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi............................... 8
poeziis a(m)bebi aRelvebulTaTvis ................................ 12
poeziis afTiaqi: „ganaxlda guli... dRes is aRar
var...“....................................................................................... 17
rogor SevavsoT sicariele?............................................ 22
simartivis a(m)bebi .............................................................. 27
manipulaci(r)a ..................................................................... 31
enobrivi TamaSebi da (g)enuri inJineria....................... 35
poeziis a(m)bebi robert frostisgan
(gigi TevzaZis erTi Targmanis gamo) ............................. 39
ori gza tyeSi da arCevani _ poeziis abi
robert frostisgan ........................................................... 44
gert robert grunerti _ rogor unda gadarCes
kacobrioba samyaroseuli kataklizmebis
epoqaSi?“ ................................................................................ 48
„yrma iSva Cven Tana“ anu gert robert grunertis
poezia da hana arendtis filosofia ............................. 54
kaligramebi anu „me leqsebs ar vwer, _
me leqsebs vxatav“ ............................................................... 59
„axla ki vici, sadac xar....“ ............................................... 64
„didi lxinia WirTa Tqma“ anu „xmiT natirlebis“
enobrivi samyaro ................................................................. 70
risi mediumia poeti anu rati amaRlobelis
„sekvencia“ ............................................................................ 76

Tavi meore
rogor wavikiTxoT leqsebi .................................................. 81
„fiqrni mtkvris piras“...................................................... 82
„silaJvarde anu vardi silaSi“ ..................................... 89
„merani“ .................................................................................. 94
galaktion tabiZe _ „Tovli“ ..................................... 99
galaktion tabiZe _ „meri“ .........................................104
akaki wereTeli, „suliko“ ..........................................110
giorgi leoniZe _ „Semomeyara yivCaRi“ da
xalxuri _ “yivCaRis paemani“ .....................................122

Tavi mesame
vamontaJebT poetebs ..............................................................129
mogzauroba droSi _ dialogi vaJa-fSavelasTan.......131
„ar vici, ra davkarge, magram vici, rom veZeb…“ _
dialogi guCa kvaracxeliasTan.......................................135
dadgeba xvale…? dialogi dodona kiziriasTan........139
„gzaSi var da mivdivar…“ _ dialogi nato
ingoroyvasTan .....................................................................143
poezia da kvanturi efeqtebi _ dialogi rati
amaRlobelTan .....................................................................146
„poezia sagnebisTvis adgilis Secvlaa“ _ dialogi
paata SamugiasTan ...............................................................150

Tavi meoTxe
metaforebiT swavleba ...........................................................157
Txam venaxi SeWama?...............................................................158
metaforebi, romlebic gvcvlis .....................................162
sityvebi suraTebis winaaRmdeg? (filmidan _
Words and Pictures) .................................................................166
ken robinsonis 3 metafora ganaTlebaze da
cvlilebebze ........................................................................171
poeti da zRva. akaki wereTlis erTi metafora..............175
„mebiusis firi/lenti“ anu „ara sicocxle,
ara _ sikvdili, aramed raRac sxva“................................178
samyaro, rogorc saxli da saxli, rogorc samyaro ......182
„Savi sarkis“ metaforebi ..................................................188
„kombostos“ metafora da „holograma mefisTvis“ ......192
realobis virtualizacia _ „surogatebi“...................196
„Tvalebi _ sulis sarke“ dumilis semiotika _
marina abramoviCi ................................................................200
tvinis alfa da beta sixSireebi da codnis miReba .....204
tvinis sixSireebi da mocartis musika swavlebaSi ....209
Tavisuflebis metaforebi ...............................................213

Tavi mexuTe
literaturis gakveTilebze.................................................217
vin arian „mijnurobis morwmuneni“
anu saidumlo organizacia Fedeli d’Amore ....................218
„rusTavels marad Svenoda vardi...“ ..............................226
„nu Tu am sulis wadilsac hrqva siyvaruli
sxvaTaebr?“ ...........................................................................232
sad ganisvenebs nikoloz baraTaSvilis mama? ..............243
teqsti da garemo.................................................................248
„mainc ra aris Cveni yofa-wuTisofeli...?“ ..................252
„wiTelqudas“ ambavi planeta miqsze .............................254
rogor gavxdeT „Tavisuflebis mwerlebi“? ................258
„wyalwaRebulebi“ literaturaSi..................................262
ocnebis anatomia anu „da ocnebebi ar darCeba
naxati orTqliT” ................................................................269
„vefxistyaosnis“ adaptirebuli versiebi
da poemis „oqros Zafebi“ ..................................................279
literaturidan Twitteraturamde anu
Fiction-idan Twiction-amde....................................................283

Tavi meeqvse
rogor vaswavloT? .................................................................287
ra aris storytelling-i da rogor SevqmnaT is? ..................288
rogor SevqmnaT reklamis teqsti gakveTilze............292
kopiraiteri _ momavlis profesia .................................296
romel profesias moaqvs bedniereba?............................300
rogor davwroT avtobiografia? ...................................304
siurealizmi ganaTlebaSi anu „dedaena“ da
„buqebi“ erTdroulad _ skolebSi.................................308
arasdros uTxraT bavSvs: _ xma Caiwyvite!....................312
skola da Rirebulebebi anu „skolas vamTavrebT,
mivdivarT, skolis mother fucker…“ .................................317
ratom unda flobdes maswavlebeli
TviTrefleqsiis marTvis teqnikas? _ gigi TevzaZis
„TviTrefleqsiis saxelmZRvanelo“ (wignidan
„saboloo filosofia“).....................................................321
cxovreba gamocda ar aris ...............................................325

Tavi meSvide
Cemi maswavleblebi/kolegebi...............................................329
ra aris maswavlebloba? leo kvaWaZe .............................330
swavleba auditoriaSi da mis gareT -
aleqsandre (saSa) Rlonti ................................................347
„Zalian cota darCa fanatikosi“ -
zurab sarjvelaZe _ 80.......................................................357
„damainteresa, qarTvelebisaTvis ras niSnavda
qarTuli“ _ vinfrid boederi .........................................370
„ar iTargmneba sizmris sevda“ _ guCa kvaracxelia ..383
Tavi pirveli

poeziis afTiaqi /
poeziis a(m)bebi
gzavnilebi maswavleblebisTvis

poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi


Sesavali
„leqsi aris wamali
sinanulis sindromis
anu gamosavali
samyaroze mindobis,
sxva ver gSvelis verc erTi
jibes amokerili,
leqsi aris recepti,
RmerTis gamowerili.“
kote yubaneiSvili

erTi ubralo metafora zogjer imaze mets akeTebs da


ambobs, vidre amas aTeulobiT dawerili da wakiTxuli
wigni gaakeTebda. mainc ras akeTebs aseTs metafora...?
TiTqos Zalian umniSvnelos, magram, sinamdvileSi, Zalian
mniSvnelovans da isev metaforulad rom avxsnaT, es aris
„fokusis Secvla“. rakursis da fokusis cvlileba ki yve-
lafers cvlis. sxva fokusiT danaxuli sagani aRar aris
is, rac manamde Canda... Tumca obieqtic igivea da isic,
vinc mas uyurebda da akvirdeboda. ubralod, damkvirve-
belma obieqtis sxva detalze gadaitana mzera, fokusi da,
Sesabamisad, yuradRebac.
„poeziis afTiaqis“ metaforiT im azrs gamovxatavT,
rom poeturad gamoTqmul sityvas zemoqmedebis didi Za-
la aqvs adamianze, cvlis da bedniers xdis mas (Cveni afTi-
aqi mxolod bednierebaze da pozitivzea orientirebuli).
gaxsovT, rogor mkurnalobda adamianebs cnobili fsi-
qologi da farmacevti, emil kue. roca wamlebis gacemi-
sas man aRmoaCina, rom misi sityva gacilebiT ukeT moqme-
debda, vidre wamali, gamoikvlia es procesi da adamianebs
aswavlida, TviTSTagonebiT da afirmaciebiT (sworad Ca-
moyalibebuli pozitiuri winadadebebiT) rogor unda ga-

8
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

mojanmrTelebuliyvnen. diax, es placebos efeqtia da ki-


dev sityvis Zala.
Cven vkiTxulobT (vinc kiTxulobs) leqsebs da mog-
vwons da gvizidavs mxolod iseTebi, romlebsac vTvliT,
rom „Cvenia“. ras niSnavs „Cveni leqsebi?“ esec xom meta-
foraa? ra Tqma unda, umetesad arc vfiqrobT da arc vaaa-
nalizebT, ratom aris „Cveni leqsi“, „Cveni adamiani“, „Cve-
ni poeti“, Cveni... Cveni.... da Tumca, verbalurad ar (ver)
vxsniT, Sinagani codna mainc gvaqvs....
ras veZebT poeziaSi? albaT imas, rasac cxovrebaSi, ub-
ralod, am SemTxvevaSi, poeziis forma aqvs azrs... rasac
eZebT, albaT iciT, an _ ar iciT, magram mainc eZebT... saku-
Tar Tavs eZebT....? anu: dakarguli gaqvT? da rogor mix-
vdebiT, rom ipoveT? an _ rodis dakargeT? an iqneb arc
dagikargavT...? sad daikargeT: cxovrebaSi...? teqstSi...?
siyvarulSi...?
sxvadasxva rames eZeben adamianebi da roca leqsebSi
Sinagan kiTxvebze pasuxs pouloben, maSin suli TiTqos
Tavisufldeba da bedniereba ufro mosaxelTebeli xdeba.
poezia kurnavs... bevri adamianisagan gamigonia, rom
Tavis tkivils „vefxistyaosnis“ dabali SairiT mkurna-
lobs, wnevasac rusTavelis striqonebi aregulirebs da
ase Semdeg.
ufro Sors wavalT, Tu sulieri tkivilebis samkurna-
lod mivmarTavT poezias. poeziaSi gzadakargulebi pou-
loben gzas, tkiviliT savse adamianebi _ tkivilgamayuCe-
bels, sevdianebi _ sevdis mizezs, Seyvarebulebi _ nugeSs,
wyalwaRebulebi _ xavss eWidebian... calsaxad ver vityviT,
gansxvavebuli adamianebisTvis gansxvavebuli tkivilgama-
yuCebeli striqonebi arsebobs...
Tvals Tu gadavavlebT, aRmovaCenT, rom rTul mdgo-
mareobebSi Cven sul mzad gvaqvs poeziidan raRac stan-
dartizebuli nimuSebi, romlebiTac „Tavs vimSvidebT“...
cudi is ki ar aris, rom rTul situaciebSi poezias miv-

9
gzavnilebi maswavleblebisTvis

marTavT, aramed is, rom „tkivilgamayuCeblebi“ moZvel-


dnen, vada gauvidaT, gacvdnen, „SegveCvien“ da dakarges
Cvnze gavlenis Zala.
adamiani rom yvelafriT daiRleba, gamoicaniT, rome-
li leqsi gaaxsendeba pirvel rigSi? ra Tqma unda, Seqspi-
ris 66-e soneti...
„yvelafriT daRlils sanatrelad sikvdili damrCa,
radgan maTxovrad gadaiqca axla Rirseba,
radgan araram Seifera Zvirfasi farCa,
radgan sicrue erTgulebis gaxda Tviseba…“
martosuli da mitovebuli xarT? maSin galaktionis
„meris“ finali gagaxsendebaT da Tavs inugeSebT:
„qari da wvimis wveTebi xSiri
wydebodnen, rogorc mwydeboda guli
da me avtirdi _ viT mefe liri,
liri, yvelasgan mitovebuli…“
swavlam gadagRalaT? tanjvad geqcaT gamocdebi? ma-
Sin inugeSeT Tavi:
„swavlis Ziri mware aris, kenweroSi
gatkbildebis“.
miznis misaRwevad bevrs iRwviT? maSin gaixseneT: „ar
ici, vardi ueklod aravis moukrebian?“
sikvdil-sicocxleze fiqrma Tu gadagiyolaT, teren-
ti Tqveni wamalia, romelic getyviT: „ara sikvdili, ara
sicocxle, aramed _ raRac sxva...“ SesaZloa, am „raRac
sxvas“, verc verasdros miagnoT, magram eg araferi, imedi
mainc rCeba, rom sadRac arsebobs...
poeziasTn rezonansi Cven gvamsubuqebs, Cvens tkivi-
lebs ufro asatans xdis, gvabruebs, xandaxan realobas
gvwyvets, xanac axali ZaliT gvavsebs da gvabrunebs cxov-
rebaSi...
magram wamals ar unda SeeCvioT, xSirad unda cvaloT,
radgan „SeCveuli“, rogorc giTxariT, efeqts kargavs...
SeCvevaze erTi leqsi maqvs da gagiziarebT:

10
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

unda SeeCvio imas,


rom arafers ar unda SeeCvio...
rom SeCveva iwvevs mowamvlas...
rom, sinamdvileSi, sikvdili ki ara,
SeCveva klavs...
SeCveul samyaroSi mze aRar amodis....
SeCveuli siyvaruli _ mkvdari siyvarulia...
daarRvieT (Se)Cvevebi....
da nurc imas SeeCveviT:
rom arafers ar unda SeeCvioT....
ase rom, bevri axali leqsia, romelic Tqvens suls gan-
kurnavs da bednierebas daubrunebs... me SegirCevT „poe-
ziis afTiaqidan“ TqvenTvis saukeTesos... da gTxovT, rom
Sedegebis Sesaxeb macnoboT...

11
gzavnilebi maswavleblebisTvis

poeziis a(m)bebi aRelvebulTaTvis


„da Tu gaqroba aris xvedri yoveli arsis,
Tu sawuTroman es marguna, viTa wyaloba _
movitan, zRvao, SenTan Cems guls, TasiviT avsils,
kaeSniT savses, rom vismino Seni galoba!“
kolau nadiraZe

SemTxveviTi ar aris gulisa da zRvis (wylis) meta-


foruli kavSiri, swored am kavSiris Sedegia: gulis Rel-
va... avReldi _ vambobT, TiTqos guli zRvaa, romelsac
aRelveba SeuZlia, itevs yvela emocias, rogorc zRva...
amitom sevdianebi, aRelvebulebi, Seyvarebulebi, aracno-
bierad wylisken, zRvisken miiltvian, raTa Seerion did
stiqias da gaayolon gulis dardi, kaeSani...
„kvnesa gulisa, trfobis naSTi, mivce zRvis Relvas,
da Sens mSveniers, aRtacebuls, giJursa ltolvas...“
(nikoloz baraTaSvili)
wyals yvelaferi miaqvs da es aracnobieri rituali,
ltolva wylisken, zRvisken, _ sulis erTgvari Terapiaa.
ramdeni filmi, leqsi, romani, naxati, gagaxsendebaT, ro-
ca aRelvebuli adamiani midis da wylis (zRvis) napirze
jdeba... Sinagani dialogis wyalobiT ki is cvlis Tavis
emociebs... es erTgvari „Selocvis“ ritualia, romelsac
buneba utarebs adamians. Selocvis ritualic xom wylis
gareSe ar arsebobs.
wyali TiTqos didi sicariele, didi energetikuli
velia da masTan TanaziarobiT da energiis gacvliT er-
Tgvari transformacia mimdinareobs sevdiani, aRelvebu-
li, gabrazebuli, gaSmagebuli adamianis gulSi.
tatos am leqssac xom xSirad maSin vambobT, roca se-
vidianebi varT:

„warved wyalis pirs sevdiani fiqrT

12
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

gasarTvelad,
aq veZiebdi nacnob adgils gansasveneblad,
aq, lbils mdelozed, sanugeSod viname
cremliT,
aqac yoveli aremare iyo mowyeniT.“
es ki ukve proeqciaa: rodesac Seni Sinagani emociebi
garemoze vrceldeba da martoobac TiTqos qreba, radgan
Tqvens suls es wyali enaTesaveba... is ki Tqvenze gacile-
biT didia... erTi mxriv, adamians gadaaqvs Tavisi emociebi
bunebaze da, meore mxriv, buneba, samyaro iWreba adamianis
sulSi, mas ki yovelTvis harmonia Semoaqvs, ubralod, un-
da „gaixsnaT“ amisTvis....
„xedav samyaros da yoveli feri da nivTi
Semodis SenSi da poulobs sakuTar saxes.
wamoweq zRvasTan, daisvene, igrZen da mixvdi,
rom erTi wuTiT saswauli Sen mainc naxe“
(kolau nadiraZe)
diax, sevdas wyali kurnavs... cud sizmrebsac xom
„wyals uyvebian“, rom waiRos da gaaqros...
me ukve Cemi daniSnulebis wera daviwye:
sevdianebo da aRelvebulebo, waikiTxeT
baraTaSvili...
gadiT wylis piras,
esaubreT wyals, mas Tqveni daxmareba SeuZlia....
waikiTxeT artur rembos „mTvrali xomaldi“:
„mec CamiTria zRvis simReram, iq cis kamara
da varskvlavebiT moWedili maradisoba
imzireboda da qceuli uZReb samared
xandaxan cxedars, Cafiqrebuls, zeviT esroda.
uceb dairRva lilisferi zRvis maqmanebi,
dRis neli ritmi da kaSkaSi, da viT uRvinod
daTroba anda usazRvroba Cveni qnarebis,
gamwarebuli siyvarulis vigrZen duRili!“
(frangulidan Targmna givi gegeWkorma).

13
gzavnilebi maswavleblebisTvis

da Tu Tqvenc siyvarulma agaduRaT, wyals mimarTeT


da is gagarilebT... SegiZliaT „civi wyali dalioT“ maSin,
Tu Tqvens siyvaruls „civi wyali gadaasxes“, magram aramc
da aramc, ar gadaxteT mtkvarSi, zRvaSi da ar gaxdeT
„wyalwaRebulebi“, radgan sanapiroze xavsic ar iqneba,
rom CaeWidoT, amitom ar Rirs... esec ar iyos, daginaxaven
da ityvian: „SexedeT, SexedeT, wyalwaRebuli xavss eWide-
bao“ _ da miuxedavad imisa, rom wyalwaRebuli iqnebiT, es
Sefaseba mainc ar mogewonebaT...
ubralod, esaubreT wyals... mouyeviT, ra gawuxebT...
sityvebis Tavic ar gaqvT, xom? da ggoniaT, rom dialogi
da fiqri mxolod verbaluri da lingvisturi SeiZleba
iyos...? aramc da aramc... SegiZliaT warmosaxva, fantazia
aamuSaoT, scenari Tqvenve daweroT, personaJebi ukve
gyavT: Tqven da zRva (wyali, mdinare...), danarCensac advi-
lad warmoisaxavT... arc fantaziis Tavi gaqvT...? kargi,
dagnebdiT... maSin sxva gzac arsebobs: ubralod, igrZeniT
emociebis dialogi, Tqveni SegrZnebebis Sexeba zRvasTan,
mere dakargvas igrZnobT... da Tu es moxda, swor gzaze
xarT... danarCeni ki rac moxdeba, unda miamboT, radgan mec
ar vici, es Zalian, Zalian individualuria...
Tu damSvideba ar gindaT, maSin sxva recepts gamogi-
werT, es akaki wereTlis receptia:
„zRvao, aReldi, aReldi,
qartexils daemorCile!
aamTagore talRebi,
kideebs gadaacile!
margalitebis salaro
Seni ufskruli gulia,
myudroebis dros is ganZi
qveynisTvis dafarulia.
mxolod rodesac mrisxaneb,
guls uxsni mzes da mTvaresa,

14
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

im margalitebs Sestyorcni
Sen Semkvrels aremaresa.
poeto! nurc Sen ekrZalvi
mrisxane gulis Relvasa!..
Zilis dros quxils nu moSli
da sibnelis dros elvasa!“

mixvdiT xom, ratom aris saintereso sevda, aRelveba,


sibraze, SfoTi, brazi, agresia...? ar gjeraT Cemi, magram
ager akakis daujereT. iciT, mag dros ra xdeba? adamianis
guli xom zRvaa da Tu adamianis guli zRvaa, maSin isic un-
da icodeT, rom zRvis fskerze ganZi gaqvT damarxuli...
vici, Tqven ar gaxsovT, magram aq me, poeziis da adamianTa
grZnobebis dastaqars, unda mendoT, me ki geubnebiT, rom
Tqveni guli ganZsacavia da amis Sesaxeb Tqven araferi
iciT da amis Sesaxeb rodis gaigebT? roca gabrazdebiT,
aReldebiT, roca talRebi Tqveni gulis fskeridan marga-
litebs amoyris... ai, maSin mixvdebiT, rom nebismieri ada-
mianuri emocia, mxolod TqvenTvisaa da ganZic imitom ar-
sebobs, rom aRmoaCinoT da roca aRmoaCenT, ki ar unda Se-
inaxoT, unda daxarjoT... ganZi unda daxarjoT, magram ax-
la aleqsandre sajaias leqss wagikiTxavT (ar vici, saidan
gamaxsenda... ufro sworad, vici... „dauxarjav cremlebis
faszea“ aq laparaki da ara marto...), esec aRellvebulTa
dasamSvidebel a(m)bebis kategoriaSi maqvs...

SegiZliaT, zRvas Zebna ar dauwyoT da arc mtkvris-


ken daadoT Tavi, Tu Seyvarebuli xarT (Tu ar xarT, sul
amaod waikiTxeT es statia, „wyalSi CageyaraT“ Sroma...),
Seyvarebuls CaxedeT TvalebSi da misi Tvalebis siRrme
zRvad iqceva....
finalisTvis iyos am leqsis abi....
„Tqveni Tvalebi, zRvas rom baZaven,
me mzis vigrZeni gulSi isari.

15
gzavnilebi maswavleblebisTvis

dRes yvela qari frenas maZalebs,


da es avdaric albaT zRvis ari.
avguli iyos da javSniani,
foladi rekdes qariSxlis xmaSi,
zRvis Relva _ lurji kabis Sriali,
zRvis msxvreva _ TeTri xelebis taSi...
Cemi xomaldi gadurCa avdars
da saunjeTa mflobeli aris,
mas varskvlavebi tyveebad hyavda,
man daatyveva yoveli qari.
Cemi xomaldis gza _ siyvaruli,
TeTri da irmis naxtomis msgavsi…
Cven viciT marto gulis farulis
da dauxarjav cremlebis fasi.“
(aleqsandre sajaia, avdari)
(bolos striqonTan maqvs mcire SeniSvna: daxarjeT
cremlebic, fasi ar daecema, ufro moimatebs! _ mraval-
gzis gamocdilebidan aris es miniSneba).
es abebi SegiZliaT miiRoT TanmimdevrobiT, Tu ro-
melime mwared mogeCvenaT, daexseniT... gverdiTi movlene-
bi arcerTs ara aqvs...
gamojanmrTeldiT sulierad da fizikurad.... Rmer-
Tic Tqveni m-wyal-obelia...

16
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

poeziis afTiaqi: „ganaxlda guli...


dRes is aRar var...“
,,iqamde unda itexo guli,
sanam bolomde ar gaiReba“
rumi

guli aris berZnuli da


franguli da qarTuli!
erTnairi _ tkivilia! _
brZnuli... miokarduli...
tariel Wanturia

guls xom verasdros avuvliT gverds... imdeni rame


emarTeba, TiTqos is erTi iyos samyaroSi da sxva yvelafe-
ri mis garSemo trialebdes... ai, daviwyoT frazeologiz-
mebidan: guli misca, guli aCuqa, guli dauTmo, guli ga-
itexa, guli gaubzara, guli SeuRonda, guli daipyro,
guli moinadira, guli gauTbo, guli gaulRo, guli mo-
ulbo, gulSi Caxeda, gulSi Caido, gulidan amoiRo...
hoda, amdeni ambis gadamxdels, guli erTxelac get-
kineba, aba, ra iqneba?... me ar vici, rogor ganicdiT Tqven
gulis tkivils... rodis gtkenen guls da romel iaraRs mi-
marTaven, rom gatkinon...? nuTu pirdapir „gulSi laxvris
CacemiT“ daiwyes?
vfiqrob Tqvenze, gulatkiebulebo, da Tan Cems Ta-
roebs vaTvaliereb, sadac gulistivilis a(m)bebi maqvs
ganTavsebuli, magram ager pacienti Semodis da imas mivxe-
dav...
es ki anamnezia da Tqvenc moismineT:
Semodis „pacienti“:
_ rodis dagewyoT tkivili?
_ roca upasuxod darCa Cemi siyvaruli...

17
gzavnilebi maswavleblebisTvis

_ ras ganicdidiT tkivilis dros?


_ Zlier SekumSvas gulisas, kidev gaSeSebas, gaogne-
bas da mere „gulis Cawyvetas“...
_ dawyvetas Tu Cawyvetas...?
_ iciT...? orives, magram jer dawyvetas da mere Caw-
yvetas...
_ da sxva ra movlenebi axlda Cawyvetas, SegiZliaT,
rom gaixsenoT?
_ pulsis aCqareba da nervebis dawyveta _ eseni max-
sovs... da kidev... ai, ase vgrZnobdi Tavs:
sulSi iseTi susxia,
vnatrob, arasdros daRamdes,
TiTqos sakuTar gulidan
adgnen da gareT gamagdes...
(cira barbaqaZe)
_ da Tqven Tu giyvardaT da guli mas aCuqeT, rogor-
Ra getkinaT?
_ vaCuqe...? Cuqebamde ar mivsulvar, me, ubralod, gu-
li davuTme... cota xniT, vidre vendobodi bolomde...
_ ramdeni xniT dauTmeT guli...?
_ poeziis abebs momcemT Tu dakiTxvas gaagrZe-
lebT....?
_ moiTmineT, sanam avadmyofobis istorias ar davas-
rulebT, manamde leqsis erT striqonsac ki ver gadayla-
pavT... SeiZleba Zlieri ukuCveneba mogceT da suicidamde
migiyvanoT... axla miTxariT, rodis Zlierdeboda Tqveni
gulis tkivili? eqimis daniSnulebis gareSe xom ar mii-
ReT leqsebi?
_ sanam Tqvenamde movidodi, mxolod erTi-ori leq-
si miviRe da guli ufro metad SemekumSa... da mere amifri-
alda...
_ xom ver gaixsenebdiT, romeli leqsebi iyo?
_ oTar WilaZis erTi vrceli leqsidan mxolod ori
strofi da jer gulis gabzarva damewyo, Semdeg gatexva

18
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

da sanam „gulis wasvlamde“ mividoda saqme, SevCerdi...


cota xniT gulic ki gamiCerda...
_ iqneb miCvenoT, romeli striqonebi iyo? oRond am-
jerad ar gadaylapoT...
_ gadaipenta TeTrad tkivili,
sulSi nacnobi, civi qaria...
ar minda axla bedTan Civili
ubralod SenTan minda Zalian...
........
wlebi maTovs da qreba Rimili,
uxeSad macli ferebs yovel dRe...
Calad ar giRirs sxvisi tkivili,
mikvirs, wlebis win rogor mogende?
_ Tqvenma megobrebma Tu ician Tqveni gulistkivilis
Sesaxeb?
_ ra ician megobrebma, Tu ra naRvels itevs guli,
an ra aris mis siRrmeSi saukunod Senaxuli…
(galaktioni)
_ eg rogor...? nuTu guli aravisTvis gagixsniaT da
aravisTvis gadagiSliaT?
_ telefonebis wignakSi miWirs gvarebis gadaSla,
viT mavanTan da mavanTan _ gulis gaxsna da gadaSla,
romlebsac sicocxleSive siamovnebiT gadavSli,
rom isev ar Semityuon moSaireTa RadavSi.
(vaxtang javaxaZe)
_ Tqveni azriT, vin an ra aris gulTan yvelaze ax-
los?
_ xeli yvelaze axloa gulTan,
Cven xSirad xelSi gviWiravs guli..
(vaxtang javaxaZe)
_ bolo tkivilis drosac...?
_ diax da axlac da Tu ar damexmarebiT, ukve ki ar am-
tkivdeba da wamiva, gamiskdeba guli... Zalian gabrazebuli
var.... xom xedavT?

19
gzavnilebi maswavleblebisTvis

_ axlave, axlave.... jer rCevas mogcemT maSin gabra-


zebiTvis:
gabrazdiT? vidre pasuxs gascemdeT,
gadaiTvaleT gulSi asamde...
ilaparakeT, ilaparakeT,
daxurulidan _ gulis gaxsnamde...
(cira barbaqaZem Tqva axla)
_ arasdros gicdiaT, rom guli ar gagebrazebinaT da
rac undoda, is gagekeTebinaT...?
_ ar micdia... ? mxolod magas vakeTebdi da sul uf-
ro metad mtkioda guli:
verafers gavxdi mzisaken
mudam xelebis aSveriT,
rac guls undoda, isa vqmen,
magram amaod davSveri! (aleqsandre abaSeli)

sakmarisia, diagnozi dasmulia.... axla ki


daniSnuleba:

1. adgilobrivi warmoebis leqsis abi maqvs TqvenTvis


da kargad momismineT. es vitamini besik xaranaulis
leqsidanaa, dReSi 2-jer miiRebT, 2 abi _ diliT da
Zilis win...

albaT guli ise iSva adamianSi,


rogorc yvavili, rogorc ia,
xom hgavs kidevac iis kona Sens guls, mkiTxvelo!
rom guli ar Sobiliyo adamianSi,
grZnoba yoveli, romelic man erTad Sekona,
sul cal-calke daSreboda nakadulebad.
2. galaktionis leqsi gvaqvs „ganaxlda guli“, kargad
iyideba da efeqturia. dRSi samjer TiTo abi, Wamam-
de. boloSi samjer unda TqvaT: amin! es leqsSi ar
aris da daimaxsovreT.

20
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

ganaxlda guli... dRes is aRar var,


rac uwin viyav... feri vicvale...
gza damicale, Savo buruso,
wyeulo Ramev, gza damicale!

3. SoTa niSnianiZis es leqsi ki dReSi erTxel unda mi-


iRoT, Zilis win da aucileblad simReriT, giorgi
cabaZis SesrulebiT....

rogorc Citi galiaSi, rogorc muWSi pepela,


frTxialeb da Cumad feTqav, sicocxlis sanTebela,
ra bedis xar, ra varskvlavis, sul Sena xar samizne,
nurcerT isars nu aicden, gulo, sanam gamiZleb.
TviTon RmerTi, wamebuli, Sen erTs gwyalobs iseve _
mxolod gulSi ganisvenebs, mxolod gulSi isvenebs.
gulo, sanam guli gqvia, gulo, unda mtkiode.
gulo, unda mierTgulo, mimyve saiqiomde.
es ramxela, ra uZiro da ra gamZle gamodeq,
jojoxeTis damtevelo, pawawina samoTxev…

jerjerobiT, sul es aris.... 1 kviris Semdeg gamoiareT


ilias universitetSi, E317-Si, poeziis afTiaqSi, ucxour
medikamentebs da poeziis klubis wevrebis axal leqsebs
velodebiT....

21
gzavnilebi maswavleblebisTvis

rogor SevavsoT sicariele?


poeziis afTiaqs sagazafxulod bevrma moakiTxa uc-
nauri CivilebiT.... anamnezebis ganxilvisa da analizis
Semdeg es daavadeba aRiwereba, rogorc Tavsdatexili si-
carielis grZnoba. albaT yvelas gecnobaT es simptomebi:
gagicvdaT grZnobebi, azrebi, SegrZnebebi, dacarielda
yvela sityva da maT dakarges mniSvnelobebi... leqsikoneb-
Si Tu CaxedavT, iq „mniSvnelobaTa sasaflaoze“ maT gas-
wvriv yvelaferi weria, magram es arafers ar Svelis. swo-
red am dros acnobierebs enis momxmarebeli, ramdenad
gansxvavebulia enis sicocxle sxvadasxva adamianis xel-
Si... (xelSi, gulSi, cxovrebaSi...) gamodis, rom ramdeni
adamianicaa, imdeni samyaroa da enac imdenia. swored ami-
tom ena gaugebrobis wyaro xSirad gamxdara. isec xdeba,
rom adamianebi erTsa da imave azrs gansxvavebulad ga-
moTqvamen, magram erTsa da imaves gulisxmoben, magram
amas ver acnobiereben da iwyeben kamaTs.
mokled, davubrundeT isev Cvens samyarosaviT Zvel
da gazafxulze gaRviZebul daavadebas: sicarielis mZafr
SegrZnebas. swored axla wavikiTxe erTi statusi feisbuk-
ze: studenti gogona Cioda: rom dacarielda, gareT gas-
vlac ar unda, mowyenilia, sevdac Semoawva... mokled, ve-
rafers grZnobs... gavixede da am statusze mowonebebma
TvaldaxelSua daiwyo mateba da komentarebSi: _vaime,
mec egre var.... _ mec...mec... _ imedia, male gaivlis, _ al-
baT gazafxulis bralia da ase Semdeg.
pirevli rCeva, rac am dros SeiZleba misce adamians,
is aris, rom is marto ar aris... es ukve gaigo, magram es
namdvilad verafers uSvelis... meore nugeSad SevarCie
axalgazrda poetis, giorgi Sonias leqsi unugeSo sicari-
eleze. es leqsi ras giSveliT...? me xom ar miTqvams, rom
giSveliT... ufro piriqiT, kidev ufro gagimZafrebT si-

22
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

carielis SegrZnebas da daiwyebT fiqrs: saidan modis


Tqveni sicariele? winswrebulad getyviT, rom yvela si-
cariele egzistencialuria, Tqven raRac amowureT da
aRar SegiZliaT im RirebulebebiT gaagrZeloT cxovreba,
romlebic aqamde gqondaT... raRac unda Seicvalos, swo-
red amitom gaCnda didi sicariele, rogorc naprali... is
an gSTanTqavT da CagiyolebT (ver dagimalavT), an kidev....
mihyeviT rCevebs.
giorgi Sonias leqsi ki ase JRers:
me vwer carieli TaviT,
carielia yvela Cemi sityva,
carielia Cemi grZnobebi,
amitom gatyueb, roca geubnebi,
rom miyvarxar.
radgan vgrZnob, rom sruliad carieli var.
es leqsic carielia,
es leqsis fitulia,
romelic tivtivebs yoveldRiuri
imedgacruebebis Tavze.
zecac carielia
da masSi RmerTis Zieba uSedegoa,
axla RmerTic carielia
da, ra Tqma unda,
misadmi aRvlenili yvela locvac carielia....
amdeni sicarielis Semdeg avtori friad sayuradRe-
bo da metaforul abs gTavazobT.:
da me geubnebi Sen,
sicariele SevavsoT, rogorc krosvordi.
gesmiT? kiTxva: Tu rogor unda SeavsoT krosvordi,
ar miiReba. me ar vici, Tqven rogori krosvordis Sevseba
giyvarT da arc is, SegivsiaT Tu ara odesme krosvordi,
magram metaforisTvis amas principuli mniSvneloba ara
aqvs. amitom erTi saRamo unda miuZRvnaT fiqrs: rogor
unda SeavsoT sicariele, rogorc krosvordi. amaSi vera-

23
gzavnilebi maswavleblebisTvis

vin dagexmarebaT... TiToeulis pasuxi unikaluria da meo-


reze ar moqmedebs. am leqsis gagrZelebac SegiZliaT wai-
kiTxoT da gaigoT, Tavad giorgi Sonia rogor avsebs am
krosvords, magram ar girCevT, mainc ar gamogadgebaT...
arsebobs sicarielis sxva, gansakuTrebuli SemTxve-
vac, roca Seyvarebuli xar da iseTi Seyvarebuli xar, ar
gyofnis arc sakuTari Tavi, arc Seyvarebuli da arc sam-
yaro... raRac samyaros gafarToebasaviT dagemarTa, TiT-
qos uceb singularoba dakarge... amas isic emateba, rom
Seyvarebuli wavida Sengan da misi sicarielec SenTan dar-
Ca... zixar da fiqrob zusatad ise, rogorc poeti daTo
yanCaSvili:
is ki ar miyvars _ SenSi rac aris,
is miyvars SenSi, rac ar aris,
rac unda iyos,
SenSi _ es CemTvis gankuTvnili sicariele,
Sesavsebad rom damitove....
am striqonebSic avtori grZnobs sicarielis Sevse-
bis aucileblobas da ufro mizanswarfulic aris, radgan
Tumca mtkivneulia, magram mainc uyvars axali sicarie-
leebi, daclili sulis xelaxali avseba, gafarToeba....
am leqsis abis miRebis Semdeg Tqvenc ukve rwmeniT
aRivsebiT raRac Zalian sasiamovnosa da diadis molodin-
Si, radgan, rogorc Cans, poetma daTo yanCaSvilma kargad
icis es procesi da axal levelzea gadasuli sicarielee-
bis aTvisebaSi. Tqven ki mxolod Tqvens sicrieleze wuwu-
nebT...
sinamdvileSi rac xdeba am dros Tqvens cnobiereba-
Si, fizikis eniT agixsniT, radgan fizikis kanonebic ise
vrceldeba lingvistikaze da Tqvens samyaroze, rogorc
Tavad lingvistikis kanonebi da isini, zog SemTxvevaSi,
identuricaa. magaliTad, daZvelda da gamoifita samyaro,
amowura Tavisi SesaZleblobebi da ra emarTeba aseT sam-
yaros? iSleba, ingreva, nadgurdeba... metaforulad xom
xSirad ambobT: Cemi samyaro, Seni samyaro, misi samyaro...?

24
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

anu arsebobs gansxvavebuli Sinagani da fizikuri samyaro-


ebic da maT erTnairi Tavgadasavali aqvT. enac calke sam-
yaroa, Tqvens samyaroze morgebuli... da roca ena veRar
gamogxatavT, radgan gacvdnen da daZveldnen sityvebi,
amoaSres yvela leqsikonis yvela SesaZlebloba da Tqven
mier miniWebuli SesaZleblobebic, maSin erTaderTi gamo-
savalia, rom yvelaferi CamoiSalos da daingres.... cnobi-
erebeSi am ngrevis Semdeg daisdgurebs sicariele, rome-
lic jer SeikumSeba da ise moxdeba, rom yvela sityva Cait-
virTeba mxolod erT sityvaSi, rogorc daiwyo Tavidan...
pirvelad roca sityva iyo (ki, mxolod erTi sityva, erTi
idea iyo), mere daiwyeba axali samyaros Seqmna, rodesac es
sityva daiwyebs gafarToebas da daiSleba mraval sit-
yvad... manamde ki ager poet paata Samugias poemidan „da-
ujdomeli“ erT fragments SemogTavazebT:
„da roca romelime sityva miaRwevs gamoxatvis maqsi-
malur siRrmes,
maSin samyaro daicleba mniSvnelobebisgan
da iqneba didi sicariele,
sadac mxolod erTi sityva ilivlivebs,
romliTac yvelaferi aRiniSneba, ganimarteba da gais-
xipeba,
davarqvaT mas RmerTi.
ca iqneba RmerTi,
mze iqneba RmerTi,
dro iqneba RmerTi,
„me Sen miyvarxar“ iqneba RmerTi....
paata Samugias poeziis abi gaswavliT, rogor da ra-
tom iSleba da rogor iqmneba axali samyaro, rogor iqce-
va aTasi erTad da erTi _ aTasad...
fizikosebi da lirikosebi Tvlian, rom sicariele,
vakuumi _ arasdros ar aris absoluturi sicariele. am-
gvari sicariele aris SesaZleblobebis veli, radgan masSi
jer kidev ar aris nawilakebi, materializebuli movlene-

25
gzavnilebi maswavleblebisTvis

bi, Tumca kvanturi ganusazRvrelobis principis mixed-


viT, masSi uamravi SesaZleblobis virtualuri analogia.
sicarielis Sevseba, anu axali samyaros dabadeba sicarie-
lisgan anu arafrisgan, Semoqmedis aqtia da Semoqmedebi-
Ti faqtia. da ras mohyavs moZraobaSi qaosi, romliTac si-
carielea gajerebuli? ra Tqma unda, Semoqmedis Zlier
rwmenas da nebas... da roca CamoyalibdebiT, rogori axali
samyaros dabadeba gsurT Tqvens sicarieleSi, maSin me
getyviT: iyos neba Tqveni...!

26
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

simartivis a(m)bebi
poeziis mizania _ gaamartivos samyaro.
malarme

me martivi var
da kidev ufro martivi
gavxdebi male.
nugzar zazanSvili

es Zveli da nacadi a(m)bebia, magram axali samyaros


gaTvaliswinebiT, teqnologiebic Seicvala da am a(m)bebis
ganaxlebul versias gTavazobT axla. Tanac, rogorc me-
dikamentis aRweraSia, sxva drois a(m)bebTan SedarebiT
misi upiratesoba imaSia, rom am leqsis a(m)bebi kurnavs mi-
RebisTanave; mTavaria, daicvaT miRebis wesi.
rodesac samyaro rTuldeba Sen garSemo, unda adge
da gaamartivo... ra advilia TiTqos... da vinmem zustad
icis, ra aris simartive?
idea aseTia: simartive _ es aris arsebiTis gamorCe-
va... magram arsebiTi rom gamoarCio, arsi unda icode. ase
rom, simartive yvelaze rTulia... esec oqsimoroni... Tu
dakvirvebixarT, ena savsea oqsimoronebiT, ar arsebobs
raime azri, metaforiT gamoTqmuli, romelic Tavisive an-
tonims ar Seicavdes. daaxloebiT ise, rogorc galaktio-
nis erT leqsSia: „siSoris Senis siaxlove maradis mZaf-
ri....“ aba, rogor unda gaigos ubralo mokvdavma, ras niS-
navs „siSoris siaxlove“? ra ar xdeba Cvens cnobierebaSi _
mas SeuZlia daarRvios xiluli samyaros geografia da
Soreuli moaaxlovos da axlos myofi gaaSoreulos, anu
cvalos fokusebi. an aviRoT amgvari metafora: „suls
swyuria sazRvari, rogorc usazRvroebas“... TiTqos yve-
la usazRvroebas mieltvis da uecrad Tu masSi aRmoCnde-
ba, sazRvris moTxovna gauCndeba.... ucnauria es movlenebi

27
gzavnilebi maswavleblebisTvis

enis pragmatuli bunebidan Tu gamovalT, magram enis


mxatvruli buneba sul sxva siRrmeebisaken gvagzavnis...
swored am gagebiT aris simartivec rTuli. es niS-
navs, rom samyaros aurzaurSi Sen ar dakarge arsi, Sen mu-
dam gaxsovs arsi da Sen mudam midixar am arsisken, xolo
yvelaferi danarCeni ubralod „cvalebadi amindia“. uc-
vleli _ arsia da ar Rirs ucvleli cvalebadma gadafa-
ros... amitom arseboben wignebi, amitom arseboben „kargi
wignebi“, da am „karg wignebSi“ kargi leqsebi, rom mkiTxve-
lebs daexmaron gamartivebaSi.
herman hese kiTxvis Sesaxeb gaxsovT, ras wers? gagax-
senebT: „...aseve, kiTxvis dros unda gvesmodes, rom yove-
li kargi wigni, upirveles yovlisa, yuradRebis gamaxvi-
lebas gulisxmobs, CaxlarTuli ambebis erT wertilSi
koncentrirebas da gamartivebas. adamianuri grZnobebis
aseTi gamartiveba da koncentrireba sul patara leqsi-
Tac SeiZleba da Tu misi kiTxvisas imis Zala ar Semwevs,
rom yuradReba movikribo, Tanamonawile da TanamgrZnobi
ar gavxde, cudi mkiTxveli vyofilvar“. Tqven ki, vinc ax-
la am striqonebs kiTxulobT, kargi mkiTxvelebi xarT...
garTulebuli samyaros dasaZlevad gTavazobT lia
sturuas leqsis abs. Tu Tqveni yuradReba koncentrirde-
ba da gaxdeba am striqonebis TanamgrZnobi, leqsis final-
Si Tqven namdvilad Svebas igrZnobT. Tu es ar moxdeba,
gTxovT, rom kidev erTxel gaimeoroT SemoTavazebuli
leqsis abi. CauRmavdiT emocias, SeigrZeniT leqsis samya-
ro, daukavSireT Tqvens cxovrebas da ylup-ylupad miayo-
leT wyali, yava an Cai ise, TiTqos ukvdavebis siTxe iyos...
naxavT, Sedegs namdvilad miiRebT da Tu es mainc ar mox-
deba, daanebeT Tavi, rogorc Cans, Tqven ukve martivi ada-
miani xarT, „martivi“ _ am SemTxvevaSi unda dakonkretdes
primitiulis mniSvnelobiT, radgan yovelTvis yovelgva-
ri martivi ar aris genialuri...

28
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

lia sturuas am leqsis abs hqvia: „nanatri simartive“


da es leqsi daiwera „poeziis afTiaqisTvis“ maSin, rode-
sac „poeziis afTiaqi“ jer kidev ar arsebobda. axlac da
sxva TxrobaSic gafrTxilebT, rom Cemi teqstebis mimarT
logikuri kiTxvebis gaCena sruliad uadgiloa, vindaidan
aq yvelaferi logikis miRmaa. amitom msgavsi kiTxvebi: ro-
gor moxda warsulSi momavali _ azrdakargulia....

nanatri simartive
A punqtidan B punqtSi
mimaval matarebels
mTeli Cemi maTematika gavatane
leqsis madani da siyvarulis sneuleba.
gamravlebis tabula,
„maxsovs pirvelad saswavlebelSi“
da banqos qaRaldze
dawerili flirti
davitove sisadavisken mimaval gzaze,
sadac yvelaferi tvirTmoxsnili Cans:
dedaCemis suli, romelmac
daisvena Cemgan,
cam _ yovelgvari simboloebisgan,
erTaderTi daniSnuleba _
moxufuli qalaqis sarqveloba,
am qalaqSi dgas Cemi saxli,
saxlSi _ televizori, saidanac
yoveldRe mklaven virusebi, teroristebi,
qeraTmiani bred piti
da jer kidev cocxali var.
amaze bednieri simartive
raRa ginda!
am leqsis abis miRebis Semdeg pasuxi unda gasceT Sem-
deg SekiTxvebs:
1) ras gaatandiT A punqtidan B punqtSi mimaval ma-
tarebels? (davazustebT, rom matarebeli _ es

29
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Tqveni gzaa da Tavad Tqven xarT, A punqti _ daba-


debaa, xolo B punqti _ gardacvaleba);
2) ras itovebT da ar atanT matarebels „sisadavis-
ken“ mimaval gzaze da ratom?
3) poetis erTaderTi daniSnuleba, „moxufuli qa-
laqis sarqvelobaa“ da ras ityodiT Tqveni mTa-
vari daniSnulebis Sesaxeb?
4) SegiZliaT Tu ara, gamorToT televizori an fe-
isbuki, saidanac yoveldRe gklaven, gwamlaven,
gaSineben, gateroreben...?
5) da bolo kiTxva: gamoicaniT raSia Tqveni „bednie-
ri simartive“.

dasasruls ki, erTi rCeva: aranairi imedi ar daito-


voT gamartivebisken mimaval gzaze, radgan sulerTia, is
mainc migatovebT da ufro gacruebulebi darCebiT. ro-
gor gaZloT uimedod? amaze poet nato ingoroyvas erT
„mware abs“ mogaSvelebT. leqss hqvia „ar-saiT“ da erTi
adgili ase JRers:
„imedmac icis, gzasayarze _
dagtovebs isic,
ise martivad moCans sxva mxridan
es yvelaferi _
rogorc mzis Casvla...“
mware abi kia, magram, rogorc daagemovnebT da simware
gaivlis, Tqven uecrad aRmoaCenT, rom flobT sxva fo-
kuss... ho da, moimarTeT da momarTeT fokusi da ubra-
lod, datkbiT, sxva mxares rogor uSfoTvelad Cadis
mze...

30
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

manipulaci(r)a
„lingvistikis mixedviT, avtori mxolod isaa,
vinc wers, iseve rogorc “me” aris mxolod is ada-
miani, romelic “me”-s ambobs; ena icnobs “subi-
eqts”, magram ara “pirovnebas” da es subieqti _
romelic sametyvelo aqtiT ganisazRvreba da mis
gareSe Sinaarsisgan icleba _ sakmarisi xdeba, raTa
Tavis TavSi “daitios” mTeli ena da amowuros misi
yvela SesaZlebloba.“
rolan barti, avtoris sikvdilis Sesaxeb

Tavidanve getyviT, rom ena imTaviTve manipulaciaa;


sityva, „enaze momdgari“, sul cdilobs, rom azri axsnas,
gaxsnas yvela frCxili da amisTvis zogjer frCxilebSi
Casma uxdeba, isedac me(tyve)leba xom azris tyveobaa.
Cven, yvela, sityvebis ankesze vegebiT, ara da, ena, ub-
ralod, TamaSobs; zis meTevze, ankesze sxvadasxva sityvas
wamoacvams da Tqvenc wamoegebiT. Cem SemTxvevaSic, mani-
pulaci(r)ebi, TamaSia, WeSmaritebebis Ziebis gareSe Tama-
Si. bavSvobaSi rom damalobana giTamaSiaT, ai, ra sibrZne
iyo imaSi? ara mgonia, ena is sadgomi iyos, sadac WeSmari-
tebas miabam sityvis TokebiT da is ki fexsac ar moicvlis
iqidan. ena ar aris mxolod didbunebovani, ena ambivalen-
turia da orbunebovani, erTsa da imave dros mas SeuZlia,
sapirispiro azrebi, emociebi, gancdebi mogawodos... ki,
magram romelia marTali? „miTxariT, romelia swori...?“ _
amixirda amas winaT erTi Cemi studenti ritorikis leqci-
aze. aseT dros me meRimeba da vpasuxob: _ me ar vici... is
ki ibneva... fb-ze rom saxaliso statusebs vaqveyneb, xSi-
rad miweren: nu gvabnevT... ara da, mniSvnelovani swored
egaa: dabneva... es „dabnevac“ kargi metaforaa: ai, fetvis
marcvaliviT rom gaifantebi, uamrav ho-sa da ara-Si amo-
yof Tavs da Sen ki eZeb: romelia marTali...? romelia mar-
Tali...? am dros unda gamecinos, aba ra...  ena TamaSobs...

31
gzavnilebi maswavleblebisTvis

TamaSobs.... „_ da romelia swori?“ _ romelia swori: roca


imalebi Tu roca ixuWebi?
„teqsti.... mravalganzomilebiani sivrcea, sadac er-
TmaneTs erwymian da epaeqrebian weris gansxvavebuli ti-
pebi, romelTagan arc erTi ar warmoadgens amosavals;“
(barti).
bartis es citata gamaxsenda, roca axali a(m)bebis Seq-
mna daviwye da davfiqrdi imaze, netav romel Janrs ekuT-
vnis, magaliTad, aseTi enobrivi manipulacia:
***
nu gasinjav akrZaluli
(wu)xilis gemos.
***
kedels cercvi Sevay(v)are.
***
sulis gareSe
Sen xar (sx)euli.

diax, rogorc barti ityoda, Cveni teqstebi damouki-


deblad SeuZlebelia arsebobdnen. „teqsti citatebisga-
naa moqsovili da aTasobiT kulturul pirvelwyaroze
migviTiTebs...“
am gagebiT, axali teqsti (da Cemi zemodasaxelebuli
a(m)bebic) dialogia ukve arsebul teqstebTan da Semdeg ub-
ralod frCxilebiT manipulacia da axali teqstic mzadaa.
ufro sworad, dialogi grZeldeba romeliRac arsebul
teqstTan. pirvel SemTxvevaSi, „akrZaluli xiliT“ vmanipu-
lireb, meore SemTxvevaSi, frazeologizmiT: „Seayare ke-
dels cercvi“ (imdenjer Sevayare, rom bolos Sevayvare),
erTi bgeris „CamontaJeba“ da axali siuJeti Sevqmeni ukve
arsebuli siuJetidan. mesame Cemi abi ki suli-sxeulis diqo-
tomias efuZneba da maTi ganuyoflobis ideas atarebs, gayo-
fis SemTxvevaSi ki „eulad“ darCenas gpirdebaT...
„avtoris nacvlad movlenili skriptori Tavis TavSi
vnebebs, xasiaTebs, grZnobebs an STabeWdilebebs ki ar ata-

32
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

rebs, aramed mxolod usasrulo leqsikons, risi meSveobi-


Tac igi wers, wers SeuCereblad, ganuwyvetliv; cxovreba
mxolod baZavs wigns, wigni ki niSnebiTaa moqsovili, Tava-
dac raRac ukve daviwyebuls baZavs da ase usasrulobam-
de” (barti).
„were... were... (Sei)Sale...(Sei)Sale...“ _ esec abi, ormagi
moqmedebis efeqtiT. wera _ RvTaebrivi SeSlacaa da imi-
tomac unda wero, rom dawerili waSalo... mravalganzomi-
lebiani palimfsestic ase iqmneba.
wera _ performansia, grafikuli performansi da SeuZ-
lebelia, vnebis gareSe wera, es erTgvari swrafvaa, gaaR-
wio naweridan sxva sivrceSi, sxva ganzomilebaSi, sadac
sityvebi ar arseboben, sadac metyveleba tyve ar aris...
amitomac yvela gancdas, SegrZnebas, grZnobas, xedvas da
smenas mwerali sityvebad gardaqmnis, am sityvebis mizani
ki kvlav im wiaRSi dabrunebaa, sadac forma ar hqondaT...
daaxloebiT es SegrZnebaa, rogorc rilkes leqsSi „mar-
tosuli“ (Targmna givi alxaziSvilma):
„hgavs ukacriel da udabur Rameul mnaTobs
samyaro, CemSi rom Semodis marad kiTxvebad,
Tqven arc erT grZnobas ar tovebT martod,
myisve gardaqmniT grZnobebs sityvebad.“
sityvebad gardaqmnili azrebi ki, TavisTavad, Seviw-
rovebulia maSin, roca mas saleqsikono mniSvnelobebis
mixedviT igeben. poeziis enaSi ki yvelaferi metaforaa,
rac niSnavs, rom mniSvnelobebic metaforebia da aras-
drosaa zusti da dasazRvruli.
axla es abi gasinjeT:
siyvarulis adgili ar aris (sc)ena,
masi adgili (dakar)gulia cxovrebaSi!
aqac ori wakiTxva: pirveli wakiTxviT: „siyvarulis ad-
gili ar aris scena, misi adgili dakargulia cxovrebaSi“
da sxva wakiTxviT, Tu frCxilebiSi Casmuls teqstidan amo-
viRebT, miviRebT, rom: „siyvarulis adgili ar aris ena, mi-

33
gzavnilebi maswavleblebisTvis

si adgili gulia cxovrebaSi“. ori gansxvavebuli teqsti


da emocia... mxolod frCxilebis gamoyenebiT aRwevs ena
aseT ekonomiurobas da ganwyobaTa mravalferovnebas.
am yvelafers imitomac giyvebiT, rom kargad icodeT
im abis damzadeba-miRebis procedura, romelic unda mii-
RoT, rogorc vitamini, romelic gaaumjobesebs Tqveni sa-
sicocxlo Zalebis aqtivobas, agimaRlebT imunitets, gaz-
rdis Tqvens Sinagan sivrceebs, ris Sedegadac daibrunebT
sulSi dakargul teritorias, warTmeul ganzomilebebs
da aRidgenT mTlianobas samyaros ZalebTan.
esec dRis nebismier monakveTSi misaRebi abi:
roca v(xar)ob,
Sen yovelTvis
xar
Cems si(xar)ulSi
(Rm)erTo…

34
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

enobrivi TamaSebi da (g)enuri inJineria


daaregulire Seni ARTeriuli wneva
papuna fircxalaiSvili

rogorc iciT, Cveni „poeziis afTiaqi“ axal-axali


rakursebiT warmogiCenT sityvis Zalas... da ara mxolod
sityvis Zalas... erTi bgeris Zalas, romelic ise ucvlis
mniSvnelobas mTel frazas, rom saerTodac Tavdayira
ayenebs mTels semantikur vels. enobrivi TamaSebis am
process metaforulad (g)enuri inJineria vuwodeT.
ratom (g)enuri inJineria...? an ra kavSiri aqvs inJine-
rias qmnadobasTan? vTqvaT, gadavwyvite, davjeqi da da-
viwye ara Seqmna, aramed _ ageba. simarTle giTxraT, ageba-
sa da Seqmnas Soris ver vxedav gansxvavebas.... agebulic
Seqmnilia da Seqmnilic agebulia... ubralod, inJinerma
icis winaswar, risgan ra unda aagos da poetma xSirad ar
icis, kalams rom xels mohkidebs, mere ras dawers (ar
icis, ar niSnavs, rom ar arsebobs „agebis“ meqanizmi) ... yve-
laferi ki SedegiT izomeba.
mokled, Tu TqvenTvis sainteresoa zogadad TamaSis
idea da iziarebT konceptualur metaforas _ cxovreba
TamaSia, maSin enobrivi TamaSebi Tqveni saxaliso saqmiano-
ba iqneba.
ratom aris saintereso da saxaliso enobrivi TamaSe-
bi?
 is SeuZlia yvelas...
 mas moZraobaSi mohyavs SemoqmedebiTi unarebi,
romlebic arRvevs stereotipebs da gasaqans aZ-
levs enis axal SesaZleblobebs leqsikis, grama-
tikis, semantikis doneze...
 is, rac saxalisoa, ufro metad izidavs yuradRe-
bas, Sesabamisad, didi gavlenis mqonecaa...

35
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„poeziis afTiaqma“ es gavlena kargad Seamowma soci-


alur qselSi... enobrivi TamaSi gaxda gadamdebi, saxaliso,
saintereso... magaliTad, statusebis ageba enobriv Tama-
Sebze. gamoTqmis lakonurobis moTxovna am dros „aiZu-
lebs“ enas, gaakeTos yvelaferi... rac SeiZleba naklebi
sityvebiT gadmosces meti informacia.
Tanamedrove postmodernis ena swored es aris _ Ta-
maSis ena.... Tu aqamde vicodiT enis sami ZiriTadi funqcia
(urTierTgagebinebis, eqspresiuli da danawevrebis) axla
SegviZlia kidev erTi davumatoT: enas aqvs „TamaSis fun-
qcia“. ena xom Cveni „yofierebis saxlia“(haidegeri), rac
niSnavs, rom yvelaferi unda gamoiTqvas, sxvagvarad is
arc arsebobs. enas gamoTqmis dros dafaruli siRrmeebi-
dan amoaqvs „ucnobi“ da amdidrebs „yofierebis saxls“.
amitom werda merab mamardaSvili: rom enas aviTarebs ara
gramatikuli swormetyveleba, aramed am enaze mxatvruli
da samecniero gamoTqmao.
am dros Cadis swored ena Tavis siRrmeSi, axali azri
qmnis axal sityvebs, axal metaforebs, radgan enas uwevs
„gamouTqmelis gamoTqma“. ena es aris _ scena(ri). is er-
Tdroulad scenacaa da Tavis TavSi moicavs uamrav enob-
riv scenarsac, mTavaria, saSualeba mieces yvela scenars,
scenaze gamovides...
rodesac vambobT, rom ena _ TamaSia, amaSi enis zeda-
pirulobas da garTobis funqcias ki ar moviazrebT, ara-
med sityvebis uflebas, davtovoT cnobierebaSi Tavisu-
fal moZraobaSi, raTa maT Tavad moZebnon erTmaneTi az-
ris gamosaTqmelac, movxsnaT barierebi, gavaTavisufloT
ena pirovnebis diqtatisgan _ rom raRac unda vTqva „main-
cdamaic ase“. ena „damalobanas“ TamaSia... erTi sityva
mudmivad eZebs meores, yvelaze adeqvaturi gamoTqmis-
Tvis, meore _ mesames miizidavs da ase Semdeg... ewyoba az-
ri, nawildeba sityvebSi... es dabadebaa, azris dabadeba...
gamodi, daginaxe _ eubneba erTi sityva meores da isic

36
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

morbis, rom finiSTan miaswros... ase mxolod bavSebi Tama-


Soben: enki, benki, siklisa... enki, benki, ba.... enac erTgva-
rad „gaTvlaa“, „gamoTvlaa“, azris konstruqciis ageba-
daSlis procesia...
enobrivi TamaSebiT xdeba enis dekonstruqcia, re-
konstruqcia, ormagi kodireba... enis okeaneSi Tavisuf-
lad mcuravi semantemebi Tu leqsemebi Tavad eZeben er-
TmaneTs, iswrafvian erTmaneTisken da axal azrsac gvam-
cnoben xolme sruliad moulodnelad.
gansakuTrebiT sainteresoa erTi bgeriT rogor Se-
iZleba mTel frazas Seucvalo azri, arada, sul erTi bge-
ra „CaaSene“, rogorc inJinerma da frazamac dakarga azri,
ufro sworad, SeiZina axali azri, magaliTad, am SemTxve-
vaSi:

kedels cercvi Sevay(v)are

mere Tu am axal frazas maisurzec gadaitanT, Cveni


poeziis abiT mkurnaloba kidev ufro efeqturi gaxdeba.
frazis axali mniSvneloba ki Rimils namdvilad mog-
gvriT, radgan erTi bgeris „CaSenebam“ semantika radika-
lurad Secvala da negatiuri semantikis fraza uceb aq-
cia Zalian pozitiur mesijad. esec frazis (enis) dekon-
struqcia da rekonstruqcia da ormagi kodirebis efeq-
tic. rodesac axal semantikasac gaviazrebT, sruliad axa-
li emociebi gaCndeba kedelTan da cercvTan dakavSire-
biT... es ganwyobaa swored bela CekuriSilis leqsSi: „amba-
vi cercvisa da kedlisa“.
es maSin,
roca Cveuli moZraobiT
kedels meaTased Semayare,
roca wkapa-wkupiT Zirs Camovcvivdi,
roca xelebi haerSi aiqnie niSnad imisa,
rom kedeli gluvia,
cercvis marcvali ki briyvi da sxmartala,

37
gzavnilebi maswavleblebisTvis

roca ifiqre,
rom kedlisa da cercvis ambavi ise sandoa,
Sexedvac ki aRar sWirdeba,
swored maSin,
roca mSvidad miubrundi qars da sazrunavs,
swored maSin,
fesvi gavidgi....

ai, kidev, erTi bgeris demontaJi da axali azric mza-


daa:
me var (g)odebis kedeli

sayovelTaod aRiarebul frazebSi sapirispiro se-


mantikis Setana moulodnelobis efeqtic aris da saxali-
so SemecnebiTi procesic... eniT gamoTqmul azrs isev ena
upirispirdeba da sityvebi gveubnebian, rom mTavaria, dai-
naxoT... magram imisaTvis, rom dainaxoT, aucilebelia
icodeT, rom is arsebobs.... magaliTad, Tu ar iciT, ras
niSnavs „godebis kedeli“ da agreTve „oda“, maSin verc am
frazis Zvel da axal mniSvnelobas gaigebT da es fraza
TqvenTvis saerTodac ar iqneba mniSvnelovani.
ase rom, eniT TamaSi advilic aris da rTulic... sanam
TamaSs daiwyebdeT, unda icodeT, ra masala dagWirdebaT
axali azris asagebad. me ki darwmunebiT getyviT, rom enis
yvela donis codna sasurvelia: leqsikuri, fonetikuri,
gramatikuli, semantikuri.... agreTve kargad unda flob-
deT enis frazeologias da amis Semdeg SegiZliaT gasceT
brZaneba da Tqveni cnobiereba ki „myar diskze“ Senaxul
codnas gamoiyenebs enobrivi TamaSebisTvis da gagaocebT
gamoTqmis originalobiT...
daiwyeT enobrivi TamaSebi enis codniT, moimarageT
masala, risganac unda aagoT... swored amitomac enobrivi
TamaSebi (g)enuri inJineriaa...

38
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

poeziis a(m)bebi robert frostisgan


(gigi TevzaZis erTi Targmanis gamo)

“kargi leqsi hqvia iseT leqss,


sadac emocia azriTaa gadmocemuli,
xolo azri _ sityvebiT”.
robert frosti

swored aseTi „kargi leqsebi“ aqvs robert frostis.


leqsebi, romlebSic Rrma azria, es azri ki didi emociebis
Sedegia. imis miuxedavad, rom Cven azrebs vkiTxulobT,
sagrZnobia is emociac, romelic gza iyo am azramde misas-
vlelad da, rac mTavaria, zusti sityvebi da qaragmebi
(rogorc Tavad uwodebda) da intonaciebia SerCeuli am
yvelafris gadmosacemad. frostis leqsebSi yovelTvis
„sevdiani nakvalevi“ rCeba... es sevda aramc da aramc ar
aris tragizmi, aramed sibrZnesTan Tanaziaria.
amerikelma poetma da kritikosma mark van dorenma
frosti ase Seafasa: “igi filosofiuri poeti iyo, rac,
misi gagebiT, niSnavda Rrma da faqizi gulis Serwymas in-
teleqtTan, romelic mudam daeZebs Rrma azrs cxovreba-
Si”.
amitom aris poeziis Targmna urTulesi, gansakuTre-
biT, frostis stilis poeziisa (Tavad frosti Targmanebs
saerTod ar cnobda da arc kiTxulobda). sakmarisia, da-
arRvio ritmis sifaqize, Sinagani dinamika da morCa, da-
kargulia ganwyoba da ukve mniSvneloba aRar aqvs, ramde-
nad zustad gadmoitan saxeebs. poezia aseT SemTxvevaSi
dakargavs Tavis unikalur melodias, romelic sityvebis-
gan damoukideblad da sityvebTan erTadac qmnis gansa-
kuTrebul vels, sixSires _ SemecnebisaTvis.
frostis leqsebi filosofiisa da poeziis Sexved-
ris adgilia. oRond cal-calke ki ar arian, aramed erTad,
erT ganuyofel mTlianobas qmnian. Tavad frosti yvela-

39
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ze zustad ganmartavs am process: “leqsi iwyeba aRtkine-


biT da mTavrdeba sibrZniT _ ganviTarebis gza igivea, rac
siyvarulSi. veravin ityvis, rom eqstazi SeiZleba iyos
statikuri da gaCerdes erT adgilas. ase rom, igi iwyeba
aRtkinebiT, Semdeg mieltvis pirvelad impulss, Rebu-
lobs mimarTulebas, romelic mas misca pirvelma frazam,
gaivlis bednier SemTxvevaTa wyebas da mTavrdeba cxovre-
bis klarifikaciiT (gasxivosnebiT), _ ara Tu didi klari-
fikaciiT, romelsac emyarebian seqtebi da religiuri
kultebi, aramed gaurkvevlobisadmi wuTieri dapirispi-
rebiT… igi poulobs Tavis saxes Tavissave msvlelobaSi,
moelis mas romelime finalur frazaSi, romelic brZnu-
li iqneba da Tan sevdiani. (Targmna zviad gamsaxurdiam).
am ganmartebis mixedviT (da dedanTan mimarTebiTac),
frostis poeziis suli, Cemi subieqturi azriT, qarTuli
Targmanebidan yvelaze metad gigi TevzaZis TargmanSi ig-
rZnoba, gigi sulac ar aris profesiulad gawafuli mTar-
gmneli da iqneb swored amitomac acda im xelovnurobas
da manevrulobas, romelic umetes qarTul Targmanebs
axasiaTebs. iqneb imitomac, rom mTargmneli filosofo-
sia... an imitom, rom es didi surviliT da siyvaruliT gaa-
keTa...?
es leqsia frostis „Tovlian saRamos, tyeSi“ (Stopping
by Woods on a Snowy Evening)“.
naxeT, rogori Rrma da sevdiani frostiseuli into-
naciebi axlavs ritms, romelic mTargmnelma SearCia da
rasac am Targmanis yvelaze didi Rirsebad vTvli:
vfiqrob, rom vici, vis ekuTvnis tba da xeebi,
am adgilidan misi saxli arc Tu Soria,
is ki ver mxedavs, aq rom vdgavar da vakvirdebi
tyis are-mares, yvelgan Tovlia.
ratom aris saintereso da STambeWdavi es strofe-
bi? pirvel rigSi, mkiTxveli xedavs, rogor uyurebs liri-
kuli personaJi _ damkvirvebeli, bunebaSi gasuli da

40
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

TiTqos bunebasTan Serwymuli, sxvis sakuTrebas (tbas, xe-


ebs da saxls...). Tovli da siTeTre garemos ufro metad
idumals da meditaciurs xdis da TiTqos damkvirvebeli
iqve, xes ki ar aris amofarebuli, aramed sadRac sxva siv-
rceSia, an _ zemodan dahyurebs am yvelafers. is erTdro-
ulad bunebasTan Serwmymulicaa da gamoyofilic misgan.
pirvelad rom es leqsi wavikiTxe, am strofze gamaxsenda
tariel Wanturias leqsis fragmenti:
baRi _ sxvisia?
_ Cemia, foTolcvena da foTlebi.
poeti, romelsac, SesaZloa, araferi aqvs sakuTreba-
Si dakanonebuli an reestrSi gatarebuli, mainc flobs
yvelas da yvelafers, rasac umzers da rasac misi Tvali
gaswvdeba, amave dros.
vizualurad mdidari sityvieri saRebavebiT daxa-
tul kadrebs Tan axlavs msubuqi sevda-melanqolia, ro-
melsac qmnis vizualurTan erTad leqsis ritmi, wyoba,
sityvaTa mimdevroba, bgeradobac ki... msubuqi sevdisa da
vizualuris Semdeg ukve ibadeba kinesTetika: Sevig-
rZnobT susxs imis gamo, rom Tovlia, simSvides _ siTeT-
ris gamo, mistiurobas da idumalebas _ imis gamo, rom es
yvelaferi tyeSi xdeba... (individualuri interpretacie-
bi kidev ufro mdidari iqneba).
mkiTxveli mTlianad unda identificirdes damkvir-
vebelTan, mxolod am SemTxvevaSi SeZlebs gahyves mis az-
rTa mdinarebas SerCeuli saxeebiT da mivides daniSnule-
bis adgilamde. aq isev frostis citats davimowmeb: “mwe-
rali ar tiris, mkiTxvelic ar tiris; mwerals araferi
aocebs, mkiTxvelsac _ araferi”.
Semdeg strofebSi kidev ufro Zlierdeba mkiTxve-
lis STabeWdileba.
Cemi cxenuka, albaT, fiqrobs, sisulelea
aq dgoma, Rame, raki siTbo ar gvaqvs arsidan,
arc fermaa da arc sadgomi sadme Sor-axlos,

41
gzavnilebi maswavleblebisTvis

marto xeebi gviyureben Tovlis garsidan.


patara cxeni awkarunebs wvril zanzalakebs,
albaT, kiTxulobs, neta rame xom ar gveSleba?
am xmis garda ki _ mxolod qari zuzunebs tyeSi
da tbis zedapirs gayinuli CqamiT exleba.
mgzavris erTaderTi Tanamgzavri cxenukaa, romel-
sac poeti esaubreba da dialogSi Semohyavs. cxeni (poetis
sxva me, an _ aracnobieri) TiTqos ewinaaRmdegeba patrons:
ra sisulelea, am siciveSi dgoma, arc siTboa da fermac
arasad Canso... (sxvaTa Soris, poetis biografiidan viciT,
rom igi 9 weli cxovrobda fermaSi da sameurneo saqmiano-
bas eweoda). zanzalakis wkarunic gvesmis da qaris zuzu-
nic tyeSi... yvelaferi gvesmis, vxedavT da SevigrZnobT.
adamianis aRqmis samive parametri am leqsSi harmoniulad
„muSaobs“, mTavaria, igive parametrebi mkiTxvelsac hqon-
des cnobierebaSi mxolod „CatvirTuli“ ki ara, gaaqtiu-
rebulic. azri gansakuTrebul siRrmes iZens audialuri,
vizualuri da kinesTetikuri arxebiT erTiani Semecnebi-
sas. Zalian Raribia mxatvruli teqstis mxolod „lin-
gvisturi wakiTxva“ (sityvis mniSvnelobebis codniT).
zemoT moyvanil strofebSi is „winaaRmdegoba“ ikve-
Teba, rac poetis citataSia: „gaurkvevlobisadmi wuTieri
dapirispireba”. leqsis azri sabolood „poulobs Tavis
saxes Tavissave msvlelobaSi, moelis mas romelime fina-
lur frazaSi, romelic brZnuli iqneba da Tan sevdiani“.
swored aseTia am leqsis finaluri strofi _ sevdiani da
brZnuli.
tye lamazia da TeTr-muqad dganan naZvebi,
magram xom unda Sevasrulo Cemi aRTqmebi,
kilometrebi gaviaro, sanam davwvebi,
kilometrebi gaviaro, sanam davwvebi.
adamianuri yofa _ mogzaurobaa.... es mogzauroba or
ganzomilebaSi erTdrouladac SeiZleba mimdinareobdes
da garegani (fizikuri) mogzauroba Sinagani (cnobiereba-

42
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

Si) mogzaurobis metaforaa yovelTvis (Tu amas adamiani


gaacnobierebs), rogorc am leqsSia: bunebis ganwyoba Sina-
gan ganwyobasTanaa rezonansSi... kilometrebi unda gaiaro
dawolamde (es „dawola“ sawolSi dawolacaa da mogzau-
robis dasasrulic...). manamde ki..... win didi gzaa da aR-
Tqmebi Sesasrulebeli...

P.S. SemTxveviTi ar mgonia, rom gigi TevzaZis erTa-


derTi Targmani mxedris (cxenisa da adamianis) mogzauro-
bazea, SemTxveviTia, rom me am leqsze daweras didi xania
vapirebdi, magram guSin daviwye wera, SemTxveviTia, rom
dRes uTenia gigi TevzaZe sacxenosno mogzaurobaSi wavi-
da Telavisken. yvelaferi rezonansSia... da finaluri
frazac maqvs Salva bakuraZis leqsidan: „gzam daifaros
yvela mgzavri“.

Tqven ki, „poeziis afTiaqis“ momxmareblebo, gir-


CevT, robert frostis abs (gigi TevzaZis unikaluri Se-
fuTviT) wyali ar miayoloT, rac SeiZleba kargad daRe-
WeT da rac SeiZleba, didxans, SeiZleba gemwaroT cota,
magram Sedegi aucileblad dadgeba!

43
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ori gza tyeSi da arCevani


_ poeziis abi robert frostisgan
„ramdeni xania, rac me Seviyvare da rac me SeviTvise
noembris dReebi, Cumi, gaZarcvuli, noembris dReebi,
pirvel moTovamde rom ibindebian mdumare tyeebi…
magram amaoa yvela darwmuneba CemTvis da misTvisac,
radgan misis TvaliT sxvaa es qveyana da es sivrceebi”.

robert frosti, „noembris stumari“


(Targmna zviad gamsaxurdiam)

Tu robert frostis poezias gaecnobiT, erTi mTava-


ri metafora, romelic miiqcevs Tqvens yuradRebas, „tye“
iqneba. adgili, saidanac da sadac samyaros akvirdeba poe-
ti, xSirad tyea... iqneb es misi poeturi meditaciis adgi-
lia, iqneb _ aracnobieri, iqneb _ cxovreba... an is adgili,
sadac fizikurad xSirad uwevda yofna. poetisTvis gare-
samyaro mxolod niSania, aRmniSvnelebis adgili, romel-
Sic Tavadac aris da, amave dros, rogorc ubralod niSan-
ze meti, sakuTar arsebobasac akvirdeba garedan, zemodan,
gverdidan...
peizaJebi, romelsac frosti xatavs, Sinagani ganwyo-
bis emociuri suraTebia. diax, ix xatavs, sityvebiT xatavs:
„pirvel moTovamde rom ibadebian mdumare tyeebi“... ro-
gori nacnobi peizaJi da gancdaa. gigirZvniaT dumili
pirvel Tovamde? es raRac ucnauri mdgomareobaa. miCume-
buli aremare Tovlis molodinSi, yurebSi siCumis xma,
manZili miwamde sul ufro mcirdeba da sadacaa, pirveli
fifiqebi Camoiyreba da dumils daarRvevs, aSrialdeba
sivrce, TiTqos TeTri peplebiT gadaivsoo....
is, rasac poeti umzers da ganicdis, erTia, da aqve
sxva mzerasac amCnevs frosti: rasac uyurebs da exeba
mzeriT, rogor iyureba aqeT, da am yvelafers rogor xe-

44
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

davs is sivrce, romelic dakvirvebis obieqtia. icis, rom


iqidan aqeT momarTuli mzera da suraTebi, sruliad gan-
sxvavebulia, Tumca ar icis, rogori... „radgan misis Tva-
liT, sxvaa es qveyana da es sivrceebi“.

leqsSi, „ararCeuli gza“ (Targmna gigi TevzaZem,)


isev Semodgomis tyeSia poeti. mTeli leqsi eZRvneba or
gzas tyeSi da arCevans.
ori gza tyeSi, yviTel foTlebSi,
TiTqos Tanabrad, miiwevs maRla.
momiwevs gavla, Tundac erT-erTis.
TvaliT movniSne erTi da mivdev,
vcdilob gavigo, sad miwevs daRla.

am oridan erT gzas unda daadges leqsis lirikuli


gmiri, manamde ki surs gaigos, romel gzaze ra xdeba, sad
daiRleba da ra elodeba. gonebis Tvals gadaavlebs da
mihyveba erTs, magram mere...
mere, meores Sevxede. TiTqos,
is ukeTesad mopyrobas iTxovs.
balaxi iqcevs Cems yuradRebas;
kidev mwvanea. vfiqrob, moelis,
rom am Saraze wava yoveli.
TiTqos meore gza ufro mniSvnelovnad gamoCnda
poetis TvalSi, naklebnavali da amitomac balaxiani iyo,
TiTqos amis gamo ufro mimzidvelic...
fexSeuxebel foTlebSi iwvnen,
da erTnairad mixmobdnen diliT.
meores gavla gadavavade,
Tumca, vicodi, es gza xvalamde
ar darCeboda usier tyeSi.
orive gza maRla miiwevda, orive fexSeuxebel foT-
lebSi iwva. ubralod, erTi naklebnavali da gadabalaxe-
buli iyo, meore _ metad gatkepnili. TiTqos aseTi dile-

45
gzavnilebi maswavleblebisTvis

mis winaSe arc unda damdgariyo poeti, arc unda dafiqre-


buliyo, romeli gza iyo ufro mniSvnelovani: stereoti-
pebiT savse da gatkepnili, nacadi da nacnobi, Tu xifaTia-
ni, ucnobi, gaukvalavi. xom TavisTavad cxadia, rom maZie-
beli gmiri arasdros airCevda martiv da gakvalul gzas...
maS, ram Caafiqra poeti da ra iyo mniSvnelovani am gzaze?
uneburi asociacia Cndeba baraTaSvilis „meranTan“
(frostic xom xSirad Tavis cxenTan erTad aris am tyeSi).
baraTaSvilis meranic uval gzas irCevs im imediT,
rom:
cudad xom mainc ara Caivlis, es ganwiruli
suliskveTeba,
da gza uvali, Sengan Telili, merano Cemo,
mainc darCeba,
rom Cems Semdgomad moZmesa Cemsa, savali
gzisa gauadvildes,
da Seupovrad mas hune Tvisi Savis bedis win
gamouqroldes.

iqneb frosti is „moZmea“, romelic baraTaSvilma


iwinaswarmetyvela da romelsac sxva droidan da sxva siv-
rcidan meranis gzas unda dadgomoda?
vin icis... bevri niSani ki emTxveva erTmaneTs.
gaxarebuli da dalxenili ar midis baraTaSvili am
gzaze... is Tavganwirulia da erTaderTi imedi, rac asul-
dgmulebs, moZmis daxmarebaa... arc frostis lirikuli
gmiria wuTisofliT bednieri da isic Wvrets im momavals,
romelic jer ar damdgara; winaswar icis, rom amooxvriT
ityvis:
da amooxvriT vityvi, rodesac
wlebis sisrulis vigrZnob raobas:
me avirCie nakleb navali,
im ori gzidan, tyeSi rom Semxvda.
da mxolod aman Seqmna sxvaoba.

46
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

ra aris arCevani? ra qmnis sxvaobas?


rodesac gzajvaredinze xar, rogor unda mixvde, ro-
meli gziT waxvide?
ras cvlis gza...? gvcvlis Tu ara is Cven?
iqneb gza gvirCevs da Cven, ubralod, dro gagvyavs
fiqrSi da es ukve gadawyvetilia?
an iqneb gza Tavad varT?
an rogorc sartri ityoda: ararCevanic _ arCevnia...
“ar arsebobs aranairi winaswargansazRvruli adamia-
nuri buneba an bedi. adamiani martoa samyaroSi da aranai-
ri daxmarebis imedi ar unda hqondes. Tu rad iqceva igi,
mxolod da mxolod maszevea damokidebuli, radgan igi ab-
soluturad Tavisufalia arCevanSi, igi „ganwirulia Ta-
visuflebisTvis“. adamiani nebismier SemTxvevaSi akeTebs
arCevans, radgan _ arCevanis argakeTebac arCevania.”

P.S.
zemoT CamoTvlil kiTxvebze frostis am abis
(„ararCeuli gza“) miRebis Semdeg velodebi Tqvens pa-
suxs...
abis miRebis wesi:
SegiZliaT miiRoT dReSi ramdenjerme.
ukuCveneba ar aqvs.
magram nu SeeCveviT... 2 kviriani pauza gaakeTeT da
isev miubrundiT...
ramdenime wakiTxvis Semdeg Tu mogeCvenaT, rom pasu-
xi iciT, gadaamowmeT... Tu meore dRes sxva pasuxi gagiC-
ndaT, ese igi, swori gziT midixarT da ase gaagrZeleT!

47
gzavnilebi maswavleblebisTvis

gert robert grunerti _


rogor unda gadarCes kacobrioba
samyaroseuli kataklizmebis epoqaSi?“
Zalian miyvars da xSirad vimowmeb vigotskis meta-
foras azrisa da sityvebis urTierTmimarTebis Sesaxeb:
„azri SeiZleba SevadaroT maRal Rrubels, romelic iR-
vreba sityvebis wvimiT“. Cven Zalian xSirad Tana-moazre-
ebs swored sityvebis, teqstebis meSveobiT amovicnobT
xolme. aseTi grZnoba gamiCnda, rodesac Tanamedrove ger-
maneli poetis, mecnierisa da dramaturgis, gert robert
grunertis Semoqmedebas gavecani.
pirvelad mas maSin Sevxvdi, rodesac qarTuli poezi-
is anTologias amzadebda germanulad da saqarTveloSi
iyo Camosuli. mere qarTuladac gamoCnda misi leqsebi
(mTargmneli nino popiaSvili) da axlaxan ki misi piesa
„nostradamusi“ (multimedia speqtaklisaTvis) wavikiTxe
qarTulad (mTargmnelebi: Sorena SamanaZe, nino popiaSvi-
li, Tamar ziger-popiaSvili) da maSinve gamiCnda idea, rom
kargi iqneboda, am piesas iliaunis „poeziis afTiaqi“ Tu
dadgamda, radgan saboloo mizandasaxulobiT Cven
(grunerti da poeziis afTiaqi) vemTxveviT erTmaneTs.
axla ki davubrundebi im azrs, romlis ganviTareba
pirveli winadadebidan daviwye. isev „Soridan movuvli“.
arian Semoqmedi adamianebi, romlebsac Zalian TrgunavT
samyaros, kacobriobis Tanamedrove mdgomareoba da sxva-
dasxva xerxiT cdiloben daanaxon adamianebs es krizisi
da mianiSnon gamosavalic. piesa „nostradamusis“ Sesaval-
Si vkiTxulobT: „miSel de nostrdami, igive nostradamusi
(1503-1566), farmacevti, Savi Wiris mkurnali, astronomi,
frang mefeTa mrCeveli da samefo karis eqimi iyo. Cven-
Tvis ki dRes nostradamusi aris avtori C.w.-mde 3797 wels
Seqmnili wignisa „winaswarmetyvelebebi“, romelic dRem-

48
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

de arc struqturulad da arc Sinaarsobrivad bolomde


gaSifruli araa. es winaswarmetyvelebebi gamokveTs ka-
cobriobis egzistencialur problematikas Tanamedrove
geocentruli da globaluri samyaros Suqze. aTi “centu-
rionis” saidumlod kodirebuli striqonebi maradiul
kiTxvas svams: rogor unda gadarCes kacobrioba samyaro-
seuli kataklizmebis epoqaSi?
gert robert grunertis cxovreba da Semoqmedeba_
es aris pasuxi swored am mTavar kiTxvaze: „rogor unda
gadarCes kacobrioba samyaroseuli kataklizmebis epo-
qaSi?“
nostradamusis _ rogorc konceptis, aqtualizebam
grunertTan uneburi analogia gamiCina gasul wels wamow-
yebul Cems SemoqmedebiT proeqtTan: „poeziis afTiaqi“,
romlis idea gaxlavT swored is kiTxva, romelic zemoT
davimowme. „poeziis afTiaqis“ metaforiT Cvenc im azrs
gamovxatavdiT, rom poeturad gamoTqmul sityvas zemoq-
medebis didi Zala hqonda adamianze, “poeziis afTiaqis-
Tvis“ konceptualuri iyo frangi fsiqologisa da farma-
cevtis, emil kues cxovreba da Semoqmedeba. rodesac wam-
lebis gacemisas man aRmoaCina, rom sityva gacilebiT
ukeT moqmedebda, vidre wamali, amis Semdeg kuem Seiswav-
la es procesi da adamianebs aswavlida, TviTSTagonebiT
da afirmaciebiT (sworad Camoyalibebuli pozitiuri wi-
nadadebebiT) rogor unda gamojanmrTelebuliyvnen.
diax, Tanamedrove adamiani avadaa da ara mxolod fi-
zikurad... man daiviwya sakuTari Tavi, dakarga Semoqmede-
biTi buneba, gaxda meqanikuri da avtomaturi... gaZlierda
agresia samyaroSi, kataklizmebi _ bunebaSi... piesa „nos-
tradamusi“ axsenebs da afrTxilebs adamianebs... es aris
interaqciuli piesa, romelsac dialogSi Semohyavs mkiT-
xveli (msmeneli), es aris gzavnili planetis adamianebi-
saTvis, romlebic erT did saxlSi, saxelad dedamiwa,
vcxovrobT da ar vindobT erTmaneTs.

49
gzavnilebi maswavleblebisTvis

grunerti „nostradamusis“ SesavalSi wers: „...reli-


giasa da mecnierebas, politikasa da filosofias, xelov-
nebasa da ekonomikas Soris ZalauflebisaTvis brZolis
Secnobam nostradamusi aqcia „Suasaukuneebis futuro-
logad“ da Tanamedroveobis winaswarmetyvelad, romelic
Cvens informaciuli siuxviTa da propagandistuli tero-
riT gamorCeul mediasaukunes gansakuTrebuli winaswar-
metyveluri niWiT bevrad win uswrebs…... struqturuli,
komunikaciur-teqnologiuri da globalur-ekonomikuri
procesebis winaswari ganWvretis Tema dResac, 21-e sauku-
nis meore aTwleulSi, e.w. „anTropocenis“ epoqaSi, kvla-
vac aqtualuria.
swored amitom, uaRresad mniSvnelovnad migvaCnia
Cveni e.w. „adamianuri sazrisis“ ("conditio humana") gasaja-
roeba da am speqtaklis meSveobiT gamocdilebaTa gazia-
reba.“
samyaros maradiuli wrebrunva dakvirvebul adami-
ans winaswarxedvis unars aZlevs. yvelas SeuZlia „gamoT-
valos“ momavali... is xom aqve, awmyoSi cxovrobs da adami-
ani rac ufro metad daakvirdeba da axsnis faqtebs, mov-
lenebs, xdomilebebs, kanonzomierebasac aRmoaCens... TiT-
qos araferia axali am cisqveSeTSi... icvleba mxolod sa-
xelebi... kosmosi ucvlelia, mze da mTvare isev Cveul
wreze moZraobs... mxolod adamiania sibriyvis msxverpli,
sibriyve ki epidemiasaviT mosdebia samyaros, Savi Wiric
(romelsac nostradamusi mkurnalobda) _ adamianis am
mentaluri mdgomareobis fizikuri gamovlenaa... Znelia,
ebrZolo sarevelebis momravlebas maSin, romdesac adami-
anebi am sarevelebs Tavad Tesen da amravleben... is ki,
vinc amoicno am samyaros kanonzomierebani da ganWvrita
momavali, sasowarkveTili gahyviris da „winaswarmetyve-
lebiT“ afrTxilebs adamianebs.

50
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

ubralod damTxvevaa Tu sxva miziduloba, swored


axla, rodesac „nostradamusis“ qarTulad Targmans Tva-
li kidev erTxel gadavavle, am striqonebTan gavCerdi:
„magram ukan gaixedeT,
rogori kvamli asdis burTs (dedamiwa igulisxmeba)
romelic Cveni cxovreba iyo…“ da ase Semdeg.

axla, rodesac yoveldRiurad iTvlian xanZrebs saqarTve-


loSi da ara mxolod saqarTveloSi... marTlac sxvagvarad
ikiTxeba es striqonebi, rogorc metafora da rogorc si-
namdvile, sxvadasxva drois niSani.
sxva adgilas ki vkiTxulobT:
amasobaSi vxedav, rogor gafermkrTalda venera da
gawiTlda marsi,
sasiyvarulo scenebze ufro xSirad momavali
brZolebis suraTebs vxedav,
adamianTa eniTaRuwerel gaWirvebebs vWvret,
rogor garbian damfrTxalni, rogor itanjebian da
ixocebian.
usasrulo cis tatnobze kargad mosCans
ZmaTamkvleli omi am sofelSic da TvalsawiersmiRma
soflebSic,
rogor celavs Savi Wiri xalxebs qalaqebSi,
rogor gavrcelda kidiTkidemde sibriyvis epidemia,
romelic gamoiwvia sulelurma rwmenam an kidev uf-
ro Zlierma sibriyvem,
Cans, rogor icelebian adamianebi rogorc sakuTari
xeliT,
aseve ucxo arsebaTa mier,
warRvnis Sedegad, kometebis meSveobiT,
didi xnis win, mogvianebiT, sul axlaxans,
arasdros vicodi, raSi gamomeyenebina es codna,
rogor davxmarebodi xalxs am codnis wyalobiT!

51
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„didi xnis win, mogvianebiT, sul axlaxan“ _ drosTan


aseTi damokidebuleba imis niSania, rom, rogorc avtoric
wers: droSi yvelaferi gaTvladia: is, rac iyo, isev aris
da kidev iqneba. mTavaria, adamianma dainaxos da aRmoaCi-
nos kanonzomierebebi da mere „gaTvla“ advilia... TiTqos
yvelaferi daprogramebulia, TiTqos dedamiwa ukve dawe-
rili programiT moqmedebs da yvelani matricaSi varT...
magram aris „viRac“ CvenSi, vinc matricas garedanac uyu-
rebs da amitom ambobs piesis personaJi:
arasdros vicodi, raSi gamomeyenebina es codna,
rogor davxmarebodi xalxs am codnis wyalobiT!
amis mTqmeli matricis gareTaa, mcodne adamiania,
romelmac gaaRwia gareT, daZlia brma bedisweris mizidu-
loba da TanagrZnobiT da daxmarebis wyurviliT Sepyro-
bili fiqrobs, rogor daexmaros adamianebs.
Tqven rogor fiqrobT, mkiTxvelebo, undaT, adamia-
nebs „gadarCena“? an icis adamianma, rom „gadasarCenia“ da
kidev mTvari kiTxva: ra aris „gadarCena“?
....
spoilerebi rom Zalian ar gavamravlo, davelodoT
am piesis gamocemasac da scenaze dadgmasac...
me ki, rogorc mCvevia, am teqstidan Cems „siuJets“
Sevqmni da am fragmentiT davasruleb:
mosaxdeni moxda! da darCa CemSi oden survili
da Zafebi (myesebi) udidesi siyvarulisa, romelic yovel
zeciur matarebels amoZravebs, im siyvarulis ZaliT, ro-
melic mzisa da varskvlavebis svlasac ki aCerebs....

52
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

gert robert grunerti

daibada 1959 wels germaniaSi, kolnSi, germaneli liriko-


si, dramaturgi, literatori da mecnieri.
gamoqveynebuli wignebi:
 „daTovlili mwvervali“ (leqsebi da maTi inter-
pretaciebi), 2013
 „Jangi“ (leqsebi da maTi interpretaciebi), 2012
 „nafexurebi“ (leqsebi da maTi interpretaciebi),
2011
 „nostradamusi“, piesa, 2012
 1990 wlidan wers libretoebs germaneli kompozi-
toris, diter Sonbaxis (1931-2012) operebisa da mu-
sikaluri nawarmoebebisaTvis.
 misi nawarmoebebi Sesulia sxvadasxva anTologiaSi.
maT Soris krebulSi: „dakavSirebuli Svidi“, 2017
 „qarTuli poeziis anTologia germanul enaze _
„guli mimiwevs kavkasiisken“, mTargmneli da Tana-
gamomcemeli, gamomcemloba Pop Verlag, Ludwigsburg,
2015

53
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„yrma iSva Cven Tana“


anu
gert robert grunertis poezia
da hana arendtis filosofia
teqsti arasdros ar aRiqmeba ganyenebulad, mas yo-
velTvis aqvs garkveuli konteqsti. albaT yvelas SeginiS-
navT is ucnauri Tanxvedra azrisa da movlenebisa, rome-
lic kosmoss qmnis xolme Cven garSemo, rodesac raRac
ideaze vfiqrobT... samuSao magidaze 10 sxvadasxva wigni
sruliad SemTxveviT rom gadavSalo, TiTqos yvelagan
erTi azria gaSlili sxvadasxva aspeqtiT. da ara mxolod
teqstebs Soris kavSiria ase TvalsaCino... aRqmaSi monawi-
leobs Cveni Sinagani ganwyoba da garegani amindic ki... is
xmauri Tu siCume, romelic axla quCaSia da romelic Cemi
kalviaturis xmas erTvis; is mesiji, romelic megobrisgan
miviRe am teqstis weris procesSi... yvelaferi erTad
qmnis gansakuTrebul sivrces teqstis aRqmisTvis, gage-
bisTvis da SemecnebisTvis. da aseTi aRqma yovelTvis uni-
kaluria. teqsti arasdros ar aris mkiTxvelisgan da kon-
teqstisgan ganyenebuli, teqsti _ es aris cnobierebis di-
alogi da am dialogSi yvelaferi monawileobs da yvela-
feri niSania...
es dReebi gert griunertis Semoqmedebas rom vecno-
bi da vuRrmavdebi, eqosaviT sxvadasxva teqstebidan
msgavsi xmebi mesmis. dilidan araerTxel wavikiTxe nino
popiaSvilis mier Targmnili gertis „idolopolia“. es
aris leqsi Tanamedrove samyaros tragikulobaze, usa-
marTlod mkvdar adamianebze... gerti am daxocilebis me-
diumi xdeba da micvalebulebs alaparakebs... sulisSem-
Zvrelia omis msxverpli ubralo adamianebis RaRadi:
ori welia damtexes da damanakuwes
kasriviT bombma damimsxvria mRelvare Rame
gaTenebas veRar moveswar

54
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

da sikvdilsac ver gadavurCi


Cemi sisxli mzis sxivma Sesva
aq saberZneTSi sxva akvanSi
sadac kulturam sasworis pina
humanizmsa da sicrues Soris gaaTanabra...
(mkiTxvelebs vTxov gaiTvaliswinon, rom gertis
leqsebSi sasveni niSnebi stilisturad aris uaryofili).
leqsi konkretuli faqtebis simZafridan erTgvar
miTosSi gadadis... berZnuli sofeli idomeni... ltolvil-
Ta banakebi... gaqceuli adamianebi, daRupuli adamianebi...
troaseul cxens troasa da spartas Soris miaWene-
ben...
iseve rogorc Crdiloel RmerTebs mierekeba zevsi
sulswrafad
Cvens sulTans msxverpli gadavuxadeT...
msajulica da damnaSavec erTad arian... nu dagvaSo-
rebT...
Tanamedrove samyaros humanizmsa da sicrues Soris
tolobas wers...
axla sruliad SemTxveviT samuSao magidaze romeli-
Rac wigns mivwvdi da gadavSale... vkiTxulob da barem aqve
hana arendtis am azrs gagiziarebT, romelic, vfiqrob
gert grunertis faqtis aRweras filosofiurad ganazo-
gadebs „...SeiZleba iTqvas, rom radikaluri boroteba
mogvevlina im sistemasTan kavSirSi, romelSic yvela ada-
miani Tanabrad zedmeti gaxda. am sistemis manipulato-
rebs iseve sjeraT sakuTari „zedmetobisa“, rogorc yve-
la sxvas, xolo totalitaruli mkvlelebi kidev ufro sa-
SiSni xdebian, radganac arad dagideven, TviTon isini
cocxalni iqnebian Tu mkvdarni... odesme ucxovriaT an da-
badebulan Tu ara. gvamebis qarxnebisa da daviwyebis xvre-
lebis saSiSroeba isaa, rom dRes mosaxleobisa da usax-
lkarobis zrdis pirobebSi, xalxTa masebi sul ufro zed-
meti xdeba, Tuki gavagrZelebT Cveni samyaros gaazrebas
utilitarizmis CarCoebSi. politikuri, socialuri da

55
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ekonomikuri xdomilebebi yvelgan idumal SeTqmulebaSia


im totalitarul instrumentebTan, romlebic adamianis
zedmetad qcevisTvisaa Seqmnili“ (iulia kristeva _ „hana
arendti, sicocxle narativia“, gv.4).
gert robertis Semoqmedebis mTavari idea poeziaSic
da dramaturgiaSic aris swored dialogurobis principi,
rodesac mkiTxveli, msmeneli, mayurebeli urTierTqmede-
baSi Sedis teqstTan da amiT teqsti gavlenas axdens cno-
bierebaze. ase wakiTxuli yoveli teqstis Semdeg adamiani
is aRar aris, rac wakiTxvamde iyo.
adamianis sakuTar TavTan gaucxovebas eZRvena Cemi
axlaxan dawerili leqsic, romelic aseve SemTxveviT gav-
xseni axla da logikurad gaagrZela problema:
dayruvda adamiani xmaurian dedamiwaze
mas aRar esmis sakuTari gulis xma
da Cems xmas rogor gava...goneb,
roca gonebaSi sxva xmebia...
roca (go)nebaSi sxva xmebia...
xmebi-a(n) da Wknebian adamianebi.
is axlac zis da fiqrobs: neta ra xmebia,
neta ra xmebia...
an ratom xmebia(n) am xmebisgan....
man aRar icis,
ra i-gulis-xmeba sicocx...leSi,
nuTu mxolod leSi,
nuTu mxolod leSi
da sxva araferi....
sad aris gulis xma,
ratom aRar ismis ?
agresia, omebi, xocva-Jletva _ es garedan mosuli
movlena ar aris, aramed adamianTa dacarielebuli suli-
dan, romelmac cxovreba uazro brZolad aqcia, romelic
Caiketa viwro cnobierebaSi, romelmac gaaZliera ego da
mokla suli, iqca mxolod materiad anu leSad...

56
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

da, ra Tqma unda, am teqstebis wakiTxvis Semdeg mkiT-


xvels gauCndeba kiTxva: sad aris gamosavali? aris ki ga-
mosavali? Sewyvets ki kacobrioba TviTganadgurebas, usa-
marTlobas, mkvlelobas, omebs...?
ucnauria, magram swored axla, gertis leqsebSi pa-
suxs rom veZebdi am kiTxvaze da vipove kidec, es pasuxi
daemTxva hana arendtis mecnierul Teorias. orives idea
„SobaSi“ mdgomareobs.
gert robert griunetri lirikul leqsSi, romel-
sac „Soba“ hqvia, gadarCenis ideas ase gamoxatavs:
Soba
CanasaxiviT molurjoa sanTlis alebi
adamianic asea swored martoa Tu vinmesTan erTd
siyvaruli gamozrdis nayofs
yovel naTqvams yovel dumils aqcevs qmedebad
manamdec vidre viarsebebdiT
im alis oqrosferi kvirtis gareSe.
hana arendti ki samyaroSi zemoaRwerili saSiSroebis
sapirispirod sicocxlis dacvis mZlavr konstruqcias
afuZnebs „Sobaze“ da moqmedebaze, TiToeuli adamianis
unikalurobaze meqanikuri da avtomaturi adamianis sa-
pirwoned. amas igi uwodebs „sicocxlis saswauls“:
„saswauli, romelic msoflios, adamianTa moRvaweo-
bis samyaros ixsnis misi normaluri, „bunebrivi“ ngrevisa-
gan, aris „dabadebis faqti“, romelSic ontologiurad
aris fesvgadgmuli moqmedebis unari. es, sxva sityvebiT
rom vTqvaT, aris axali adamianis dabadeba da axali dasaw-
yisi moqmedebisa, romlis unaric mas Seswevs dabadebis
wyalobiT....samyarosadmi rwmena da imedia is, ramac Tavisi
ubrwyinvalesi da mravlismetyveli gamoxatuleba hpova
im ramdenime sityvaSi, romlebiTac „saxarebebi“ gvamcno-
ben „mxiarul uwyebas“: „yrma iSva Cven Sina“.
gertis fraza „siyvaruli gamozrdis nayofs yovel
naTqvams yovel dumils aqcevs qmedebad“ da hanas _ „axali
adamianis dabadeba da axali dasawyisi moqmedebisa“ _ erTi

57
gzavnilebi maswavleblebisTvis

da igive azria. moqmedeba erTTan efuZneba siyvaruls, me-


oresTan _ rwmenas, rac praqtikulad erTi da igivea. ori-
ves aerTianebs ufro didi idea: Tanamedrove axali cnobi-
erebis adamiani es aris axaladSobili da (Se)moqmedi ada-
miani.
Cven isRa dagvrCenia, davadasturoT, rom: „yrma iSva Cven
Tana“ da vimoqmedoT im ZalebiT, romlis safuZveli rwmena da
siyvarulia...

58
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

kaligramebi anu „me leqsebs ar vwer,


me leqsebs vxatav“
vaxtang javaxaZis es axsna yvelaze ukeT Seesabameba
poeziaSi im mimdinareobas, romelsac vuwodebT kaligra-
mebs, vizualur poezias, grafikul poezias, konkretul
poezias da sxva...
aseT poeziaSi verbaluri da vizualuri gamoxatva
erTdrouladaa... diax, es aris xatva striqonebiT. naxati
xSirad gamoxatavs teqstis ideas, xSirad acilebulicaa,
gaaCnia, ra Canafiqri aqvs avtors. naxati aris teqstis ga-
gebis erTi aspeqti, zogjer Zalian martivad gamoxatuli,
magram mainc saintereso. gansakuTrebiT, rodesac teqsti
meqanikurad ki ar ewyoba raime grafikaze (rac yvelas Se-
uZlia), aramed qmnis masTan „dialogs“ da erTmaneTSi ga-
dadis.
termini „kaligrami“ Semoitana frangma poetma giiom
apolinerma. „naxatebiT wera“ an „naweriT xatva“ ki ufro
adreulia... apolinerisaTvis es Janri misi Sinagani mdgo-
mareobis gamoxatulebaa, “poeti svams alkohols, ro-
gorc Tavis cxovrebas da svams Tavis cxovrebas, rogorc
alkohols. samyaro koncentrirebulia RvinoSi, xolo
Rvinisadmi midrekileba simboloa samyaros Secnobisa”.
asea kaligramic... erTmaneTSi gardamavali verbaluri da
vizualuri niSnebi, sruliad gansxvavebuli semiotikuri
sistemebi, romlebSic damoukideblad SeiZleba gamoiT-
qvas azri gansxvavebul parametrebSi. verbaluri teqsti
erwymis grafikas da grafika agrZelebs verbalur
teqsts...
aris sxva SemTxvevebic, magaliTad, Tu aviRebT poe-
tur teqsts, romelsac ar axlavs grafikuli, vizualuri
mxare, misi wakiTxviT Cvens cnobierebaSi SegviZlia, rom
warmovidginoT, davinaxoT, sityvebiT ise vizualurad

59
gzavnilebi maswavleblebisTvis

SeiZleba iyos gamoTqmuli raime... magaliTad, basio macu-


os aseTi haiku:
„alublis Tvalwin,
Rrublis kvamlSi,
CaiZira euli mTvare...“
es teqsti rom grafikulad gaeformebinaT, garkve-
ul monaxazs gahyveboda teqsti da is grafikac iqneboda
Cveulebrivi vizualuri niSani. warmosaxvis SemTxvevaSi ki
saqme sxvagvaradaa. Tu grafikas yvela ise aRiqvams, ro-
gorc miawodes, warmosaxvis SemTxvevaSi, erTi da igive pe-
izaJis imdeni varianti arsebobs, ramdeni mkiTxvelicaa.
magaliTad, basios am haikus Tu „gavacocxlebT“ da „davi-
naxavT“, alubali, Rrublis kvamli da euli mTavre _ kon-
kretuli saxeebis miuxedavad, sruliad individualur
elfers miiRebda.
apolineris cnobili kaligramebi ki ase gamoiyureba:

60
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

rogorc xedavT, grafika damoukidebladac SegviZ-


lia gaviazroT da teqstTan kavSirSi ki axal gamomsaxve-
lobas iZens.
yvelaze popularuli grafikuli poeziis nimuSi qar-
Tuli poeziidan vaxtang javaxaZis leqsebia. magaliTad,
„piramida“:
a
va
Sene
piramida
didze didi
piramida. axla
veRar gamovdivar
piramidis spiralidan.
rad mindoda piramida, didze
didi piramida, Sua kedels vejaxebi,
me ki ganapira minda. mzeo, dedamiwasaviT
gaanaTe piramida, gza maswavle, SenTan moval
didi SesawiraviTa. visac unda imas hqondes didze didi
piramida, _ aRar minda ukvdaveba, _ aRarc piramida minda.

61
gzavnilebi maswavleblebisTvis

vaxtang javaxaZis es teqsti mxolod verbalur-vizu-


aluris kavSiri araa. bgerebiT iqmneba gansakuTrebuli
ritmi, musikaloba da Tavs TiTqos ise grZnob, rogorc am
striqonSi:
axla
veRar gamovdivar
piramidis spiralidan.
anu es leqsi verbalur-vizualur-audialuris kavSi-
ri da erTobaa. oRond musikas aq bgera da ritmi qmnis, vi-
zualuri ki _ damoukideblad arsebobs.
unda iTqvas, rom kaligramebis mimarT gansxvavebuli
damokidebulebebia. erTni amboben, rom kaligrama _ es
aris krizisuli periodis eqsperimenti, xolo meoreni
Tvlian, rom kaligrama _ es aris sazRvrebis darRveva
verbalur da vizualur xelovnebas Soris. magram es dar-
Rveva ar aris ubralod darRveva... es ufro Serwymaa, ro-
ca ori gansxvavebuli forma agrZelebs da aerTianebs
erT azrs. azris gamoxatvas ki mravali forma aqvs. ro-
gorc zemoTac aRvniSneT, verbaluri teqsti Tavis TavSi
SeiZleba qmnides vizualur, akustikur xatebs da piriqi-
Tac SeiZleba moxdes... vfiqrob, rom SemoqmedebiTad da
mxatvrulad gadawyvetili eqsperimeti ukve sainteresoa.
uniWobis SemTxvevaSi ki arc verbaluri teqstia saintere-
so, arc vizualuri xati da arc verbalur-vizualuris
kombinacia.

grafikuli poeziis Sesaxeb vaxtang javaxaZem mixo


mosuliSvilTan interviuSi Tqva: „guram asaTianma dawe-
ra: „poezia ver Zlebs ucnaurobis gareSeo“. me Zalian miy-
vars mxatvroba da ver vxatav. amitom viyeneb iseT for-
mebs, romlebic lirikisa da grafikis sawyisebs Seicaven.
vizualurma poeziam saerTaSoriso aRaiareba moipova.
nurc Cven CamovrCebiT.“

62
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

es ki vaxtang javaxaZis „avtorportretia“

Zala hqonia avtoportrets _ andamatisa,


bevri xatavda, _ bevris gvari gamigonia:
gogeni, gogeni,
kurbe, kurbe,
mone, mone,
marke, marke,
matisi, matisi,
gvardi, gvardi,
rubensi, rubensi,
veroneze, veroneze,
dega, goia; dega, goia;
kano, domie, kano, domie,
ruso, runge, ruso, runge,
dore, puseni, dore, puseni,
joto da vato, joto da vato,
rembrandti da rembrandti da
tuluz-lorteki, tuluz-lorteki,
Semomcqerian _ sarkeebTan mofusfuseni,
aocebT Cemi _ galeqsili avtoportreti.

apolinerisa da vaxtang javaxaZis kaligramebi ki


TqvenTvis, mkiTxvelebo, poeziis afTiaqidan.
vfiqrob, yvelas SeuZlia am abis miRebis Semdeg saku-
Tari avtoportreti Seqmnas verbalur-vizualuri Tama-
SiT da amiT siamovneba miiRos.

63
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„axla ki vici, sadac xar....“


„samad gaSlila is erTi:
varskvlavad, bulbul-vardado,
Tqven erTmaneTi radganac
am qveynad SegiyvardaTo”.
akaki

„poeziis afTiaqis“ a(m)bebs asec vamowmeb xolme: ro-


melime leqsis strofidan kiTxvas davsvam da pasuxebidan
vxvdebi, rogor moqmedebs mkiTxvelze esa Tu is fraza an
leqsi. bunebrivia, am dros mec gansakuTrebulad vfiqrob
im kiTxvaze, romelic davsvi da sakuTar TavTan erTad
sxvebis interpretaciebsac siamovnebiT vecnobi.
es leqsi ki, romelzec dRes unda gesubroT, albaT
yvelam iciT an simRerad mainc mogismeniaT. es gaxlavT
akaki wereTlis „suliko“, romelic 1895 wels daibeWda
da Tavad avtors uTxovia varinka wereTlisTvis, sasimRe-
ro hangi SeerCia misTvis; amboben, suliko Tavad varinka-
ao (bavSvobaSi mas sulikos eZaxdnen Turme....), erTia, leq-
sis realuri safuZveli da miZRvna da sxvaa is metafo-
rul-simboluri saxe, romelic „sulikoSi“ CaitvirTa da
saintereso gaxada es teqsti _ „dakarguli satrfos“ Zeb-
nis idea.
Tqvenc, mkiTxvelo, albaT gifiqriaT, mainc vin aris
es suliko? _ satrfoa, samSobloa, qalia, kacia, cocxalia
Tu mkvdari? da Tu mkvdaria, rogorc es leqsidanac ir-
kveva, maS, sadRa da ratomRa daeZebs mas avtori?
suliko dakargulia....
am leqsSi samSoblos ideisa ra mogaxsenoT, magram
siyvarulis yovlismomcveli buneba ki namdvilad gamoxa-
ta da axsna poetma metaforuli saxeebiT. kiTxva ki, rome-
lic cota xnis win feisbukze davsvi, SemdegSi mdgomare-

64
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

obda: „Tqveni azriT, ras niSnavs „sulikos“ finalSi poe-


tis sityvebi:
„axla ki vici, sadac xar,
samgan gaqvs bina, suliko“.
aqve unda gavixseno, rom didi dava iyo qarTul li-
teraturaTmcodneobaSi akakis „samebis“ qristianul same-
basTan kavSiris Sesaxeb. zogi Tvlida, rom es mkrexeloba
iyo poetis mxridan, zogi ki mainc adasturebda qristia-
nul samebasTan kavSirs.
erTi cnobili literatori werda: „sulikoSi“ arc
samSoblo, miT umetes, arc qristianuli sameba ar unda
igulisxmebodes. vard-bulbul-varskvlavad samebis war-
mosaxva RvTis gandidebisken ki ara, ufro mkrexelobisken
izrdebao. amgvari simbolo-alegoriebi bevrad gviandeli
xanis modaa, urwmuno saukunis nayofia, maSindel saqar-
TveloSi yovlad araaRqmadi da, amdenad, yovlad gaumar-
Tlebeli. saerTod ar vici, amgvar alegoriebs an dRes ra
mxatvruli mizani da gamarTleba SeiZleba hqondes.“
literaturaTmcodneebi saubrobdnen akakis „suli-
kosa“ da vaJas leqsis „samefo siyvarulisa“ _ farul kav-
Sirzec. magaliTad, am striqonebze:
„satrfo davkarge, imas veZebdi,
Semoviare mTeli qveyana,
me ki viZaxdi: satrfov, sada xar?
rad ar miCveneb Sensa saxesa?“
(vaJa, „samefo siyvarulisa“)
esec akaki:
„sayvarlis saflavs veZebdi,
ver vnaxe… dakarguliyo!…
gulamoskvnili vCiodi:
“sada xar, Cemo suliko?!“
erTi idea SesaZloa, zogjer ase identuradac gamoi-
xatebodes _ rogorc akakis da vaJas am leqsebis SemTxve-
vaSi.

65
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Cven ki isev Cvens kiTxvas davubrundeT da vupasu-


xoT yovelgvari dogmebis gaTvaliswinebis gareSe, radgan
dogmebi CarCoSi svams poezias, romelic Tavisi arsiT
mxolod sazRvrebidan gasvlaa. amitomac vTvli, rom leq-
sis nebismieri interpretacia sainteresoa da aravin ar
icis, ras fiqrobda avtori da Tundac icodes, araviTari
mniSvneloba ara aqvs am codnas maSin, rodesac Tavad rCe-
bi pirispir teqstTan.
axla ucvlelad gadmovitan Cems kiTxvaze zogierT
pasuxs:
Tamaz gabisonia okamis samarTeblis piris Tanaxmad,
samebaa, „samad gaSlila is erTi“... „Tqven erTmaneTi...
radganac SegiyvardaTo“. poeti dakargul RmerTs eZebs
da samebis sam angelozSi poulobs, romlebic mSveniere-
bis, siamovnebis da sibrZnis saxeebiT vlindeba da poetic
mSviddeba.
Irina Macharashvili Ziebis Taviseburebebidan gamom-
dinare (qvemodan _ zemoT, zemodan _ qvemoT, vertikalu-
rad da horizontalurad), dakarguli RmerTis Ziebaa. Tu
finalsac gaviTvaliswinebT, „isev gamexsna sicocxle“, _
xelmeored dabadeba. mokled, RmerTi adamianis gulSia,
sulsa da gonebaSi.
Lasha Murusidze mamuli, ena sarwmunoeba... mamuli _
vardi (savardo da samaiso...) ena _ bulbuli (bulbulis
galobasaviT tkbilia qarTuli enao...), sarwmunoeba _ var-
skvlavi (zeciuria mainc)
mama giorgi cqitiSvili saflavi simboloa arafri-
sa. arafris, romelic yvelaferze metyvelebs, sicariele,
romelic gvavsebs. araferi, romelic arsebobaze metia.
am metafizikuri yovlisSemavsebeli arafris Ziebaa
es leqsi, romelic qvecnobierSia dafaruli (ekalSi var-
dad), qvecnobieris gamovlinebaSi dafarulad vlindeba
(foTlebSi mimalul bulbulad) da cnobierSi ganimtkic-
deba, gadamowmdeba da vlindeba (rogorc varskvlavi, ro-

66
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

melsac naTeba aqvs, magram misi ar aris; isev arafridan


mosuli sinaTlea, romelic Cemi naTeli xdeba). am samis
erTobiT, rogorc gamudmebuli procesisa... gadmodinebaa
„sayvarlis saflavi“ CemSi, rogorc gamovlenilSi _ var-
skvlavad, bilbul-vardad.
samadaSvili am arafridan yovelives gadmodinebaze
ase wers: „Sen CemSi ustven, viT saydris Citi“. am „saydris
Cits“ dastiris, rom ver ufrTxildeba da wuTisoflis
dinebas atans... (Cemi amwamieri xedviT, romelic cvaleba-
dia uamravi faqtoriT droSi...)
„axla ki vici, sadac xar... samgan gaqvs bina, suli-
ko...“
axla ki kiTxva TqvenTvis: am leqsis wakiTxvis Semdeg
aRmoaCineT, sada aqvs bina Tqvens siyvaruls...?
Cems pasuxsac davwer, rom ar gegonoT, rom Tavs va-
rideb:
vfiqrob, rom akaki siyvarulis mouxelTebel bune-
bas gadmoscems da mas yvelgan xvdeba, sadac eZebs... kidev
vfiqrob, rom sakraluli „sami“, ubralod, simboluria, is
SeiZleba yofiliyo Svidic da cxrac... ubralod, simarti-
visTis, da kidev imisTvis, rom TiToeul metaforasTan
adamianis gansxvavebuli aRqmebia dakavSirebuli. magali-
Tad, bulbuli _ smenas ukavSirdeba, vardi _ surnels da
varskvlavi _ xedvas... anu mecnierebis enaze Tu vityviT:
audialuri, kinesTetikuri da vizualuri arxebi... sruli-
ad gaSlili da gafantuli samyaroSi da rodesac ase aRiq-
vam samyaros, satrfos, maSin ena uZluria, lingvistikad,
sityvebad aqcios es yvelaferi... swored amitom wers poe-
ti:

bulbuls yurs vugdeb, vards vynosav,


varskvlavs Sevyureb lxeniTa,
da rasaca vgrZnob me im dros,
ver gamomiTqvams eniTa!

67
gzavnilebi maswavleblebisTvis

amis Semdeg mets verafers getyviT, garda imisa, rom:


“gemrielad miirTviT“ es abi... „wamlad geqceT“...
qvemoT ki „sulikos“ sruli versiaa da erTxel kidev
gadaikiTxeT!

suliko

sayvarlis saflavs veZebdi,


ver vnaxe… dakarguliyo!…
gulamoskvnili vCiodi:
“sada xar, Cemo suliko?!”

ekalSi vardi SevniSne,


oblad rom amosuliyo;
gulis fancqaliT vkiTxavdi:
“Sen xom ara xar suliko?!”

niSnad Tanxmobis kokobi


Seirxa… Tavi daxara,
cvar-margaliti ciuri
dabla cremlebad dahyara.

sulganabuli bulbuli
foTlebSi mimaluliyo;
mivexmatkbile Citunas:
“Sen xom ara xar suliko?!”
SeifrTqiala mgosanma,
yvavils niskarti Seaxo,
Caikvnes-CaiWikWika,
TiTqos sTqva: “diax, diaxo!”

dagvqaTqaTebda varskvlavi,
sxivebi gadmosuliyo;

68
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

mas SevekiTxe SefrqveviT:


“Sen xom ara xar suliko?!”

dasturi momca cimcimiT,


sxivebi gadmomayara
da im dros yurSi CurCuliT
niavmac ase maxara:

“eg aris, rasac eZebdi,


morCi da moisveneo!
dRe daiRame aw tkbilad
da Rame gaiTeneo!

samad gaSlila is erTi:


varskvlavad, bulbul-vardado,
Tqven erTmaneTi radganac
am qveynad SegiyvardaTo”.

meniSna… aRar daveZeb


sayvarlis kubo-samares,
aRarc SevCivi qveyanas,
aRar vRvri cremlebs mduRares!

bulbuls yurs vugdeb, vards vynosav,


varskvlavs Sevyureb lxeniTa,
da rasaca vgrZnob me im dros,
ver gamomiTqvams eniTa!

isev gamexsna sicocxle,


dRemdi rom mwared krul iyo,
axla ki vici, sadac xar,
samgan gaqvs bina, suliko!..

69
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„didi lxinia WirTa Tqma“


anu „xmiT natirlebis“ enobrivi samyaro
leonti mrovelis „qarTlis cxovrebaSi“ erTgan
vkiTxulobT: „maSin iqmna glova da tirili da tyeba yo-
velTa zeda qarTvelTa warCinebuliTagan vidre glaxad-
mde da ityebdes yovelni TavTa TvisTa yovelTa Sina qa-
laqTa da dabnebTa, rameTu dasxdian mgosanni glovisani
da Sekrbian yovelni da axsenebdian simxnesa da siquelesa
da siSuenieresa da saxierebasa farsman quelisasa da it-
yodian esreT: „vai, Cuenda, rameTu mogviZina sueman bo-
rotman da mefe Cueni, romlisgan xsnil viyveniT monebisa-
gan mterTasa, moikla igi kacTa mgrZnebelTagan da aw mive-
ceniT Cuen wartyuevnad naTesavTa ucxoTa“.
leonti mrovelma damtireblebs „mgosanni glovisa-
ni“ uwoda da, vfiqrobT, amiT kargad axsna datirebis teq-
stTa poeturi, SemoqmedebiTi xasiaTi. didi Wiri, tkivili
aryevs mTlianad adamianis cnobierebas, amitom sikvdi-
lisgan Tavzardacemuli motirali bunebrivad miendoba
enas, am dros ixsneba yovelgvari gare makontrolebeli
faqtori, adamiani moTqma-tirilis dros ar fiqrobs, ra
Tqvas da rogor, an ra SeiZleba Tqvas da ra _ ara. is er-
Tgvarad STagonebulia da tkivilis mediumia, Sesafarisi
sityvebic Tavad iZebneba. amitom egona motirals, rom
„xmiT natirals“ „sikvdiloba“ aswavlida. xevsureTSi iT-
vleboda, rom xmiT motirals „mkvdarni atireben“. ase ga-
moTqmuli Wiri ukve gaziarebulia, gaziarebas ki Sveba mo-
aqvs sulisaTvis. amis dasturia SoTa rusTavelis sityve-
bic: „didi lxinia WirTa Tqma“.
„xmiT natirlebi“ uriTmo leqsebia, isini iqmneba ti-
rilis procesSi, iqmneba improvizebulad da Semdeg aRar
meordeba. TiToeuli motirali yovel axal situaciaSi
axal teqsts qmnis, axali sityvebiT moTqvams. ramdenadac

70
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

adamianebi gansxvavdebian individualobiT da cxovrebis


wesiT, imdenad teqstebic gansxvavebulia. meordeba mxo-
lod zogadi frazebi. zogjer xmiT natiralSi gvxvdeba
iseTi erTnairi formebis gameoreba, romlebic ZiriTadad
zogadi xalxuri rwmenis gamomxatvelia: „gza Sors ityvia-
na im suleTisasa...“ da sxva.
xmiT natirali damowmebulia folkloruli da eT-
nografiuli masaliT, romlis ganzogadebiT samecniero
literaturaSi dadgenilia xmiT motiralis „saxe“. is, ar-
sebiTad, sajarod metyvelia. misi metyveleba oratoruli
xasiaTisaa, axlavs SemoqmedebiTi sawyisi da msmenelTa
uSualo reaqcia. xmiT tirili saerTo dumilis pirobebSi
mimdinareobs. zogjer motiralis dasrulebul azrs mos-
devs msmenelTa daqviTineba _ „Satireba“. motirali igo-
nebs micvalebulis warsuls, asuraTebs mis Rirseul saq-
meebs, xolo msmenelni gminviT adastureben naTqvams da
dumiliT gzas uxsnian saTqmels.
xmiT natiralis garda arsebobda micvalebulTa da-
tirebis sxva wesic: moTqmiT tirili, zariT tirili, Zaxi-
liT tirili. am wesebs Soris gansxvaveba niuansuri xasia-
Tisaa. mTavari msgavseba sityviT godebaa, Sesrulebis ma-
nerac saerToa. am maneris saerTo saxelwodebaa „gvrini“.
sulxan-sabas ganmartebiT, „gvrini sagalobeli xmianobaa“,
romelic erTgvar damRerebaSi gamoixateba.
„xmiT natirlebis“ enobrivi samyaro bunebrivad
mZafri da emociuria. amgvari metyvelebis mizani _ mxo-
lod tkivilis gamoTqmaa, radgan gamoricxulia gamware-
buli Wirisuflis raime sxva faruli azri an motivi, ro-
gorc sxva metyvelebis dros.
motiralisaTvis saaqao da saiqio cxovreba tirilis
dros upirispirdeba erTmaneTs. Tu cocxalTaTvis saaqao
cxovreba, es qveyana, erTaderTi realobaa, sikvdiliT ga-
mowveuli mwuxareba adamians im cxovrebis, saiqios, siax-
lovesac ganacdevinebs. motiralis azrovneba ZiriTadad

71
gzavnilebi maswavleblebisTvis

kontrastebze igeba da Sesaferisi leqsikiT formdeba. sa-


aqao-saiqios axali sinonimebi uCndeba „xmiT natirlebis“
teqstebSi. saaqao _ samzeo da mzis qveyanaa:
„Tuki gvaCuqe e qalai,
rad ar didi dRe dauwese,
raad maswyvite samzeosa?!“
.........
„gamamacxade samzeosao,
Sen amaZraxe samzeurTao...“
..........
Zmao, samzeos gaTaulo,
Zmao, samzeos daleulo...“ da sxva.

xolo saiqios sinonimebia: suleTi da SaveTi:


„suleTis RmerTo, madliano,
mame nabai saubrisio...“
..........
„SaveTis kari gamiRodi,
ukan aravin damabrunos...“
.............
xmiT natirlebis teqstebSi „cecxli“ aris koncep-
tualuri da aqtualizebuli leqsema, radgan is gamoxa-
tavs motiralis Sinagan gancdebs. Wirisufals „cecxli
edeba“, „cecxlSi iwvis“, „cecxlSi daabijebs“, „cecxli
aqvs gulze modebuli“, „damwvar-dadaguli dadis“.
„cecxli maqvs gulze modebuli,
tusis suni asdis Cems cremlsaca,
davdivar damwavr-dadaguli...“
..............
„daica, cecxlo, nu medebi,
ver dagiwvavar da verc damwov“.
cecxls wyali aqrobs, amitom bunebrivia, rom „cec-
xlTan“ erTad aqtualizebuli konceptualuri leqsemaa
„cremli“.

72
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

„davberdi, cremlic damiberda“,


...........
„aba, gaixedneT Cem navalsa,
cremliT aris dasetyvilni,
aba, dahkvlieT gza-gzis pirTa,
cremliT arian darecxilni!“
...............
„wvimaTodeni cremli unda,
foTolTodeni motirali!“ da sxva.
cremls amdeni metafora da epiTeti albaT arcerT
sxva metyvelebaSi ar daeZebneba, ramdenic samgloviaro
teqstebSi: daberebuli cremli, cremliT dasetyvili,
cremliT darecxili, dawyevlili cremli, damwvari
cremli, cremlad daRvrili varskvlavebi, cremlis Ri-
lebi, cremlis Zafebi, cremlebiT pirdabanili, wvima-
Todeni cremli da ase Semdeg.
motiralis misamarTi piri sikvdilia, igi sikvdils
elaparakeba, am saubarSi axasiaTebs mis damangrevel Za-
las da uZlurebas mis winaSe: „vai, ro sikvdils ara esmis,
uCinmaCiniT moarulsa...“ da roca gamosavals ver xedavs,
natrobs:
„menamc maqcia sikvdilada,
sikvdili _ adamianada...“
sikvdils _ sicocxle, mze upirispirdeba, SaveTs _
samzeo, dRes _ Rame... adamiani kvdeba, sicocxle grZelde-
ba: isev Tendeba da mze amodis, Tumca motirali ambobs:
„mwuxris mze“ varo.
mzisa da sikvdilis aqtualizeba xmiT natirlebis
teqstebSi albaT yvelaze ukeT xsnis Wirisuflis kon-
trastebze agebul azrovnebas, gamowveuls didi ubedu-
rebiT.
da kidev erTi saintereso leqsema xmiT natirlebSi,
es aris zmna „aZraxeba“. es sityva qarTuli enis ganmarte-
biT leqsikonSi ganmartebulia, rogorc alaparakeba, ax-

73
gzavnilebi maswavleblebisTvis

mianeba. magaliTad, vaJa-fSavela ambobs: „cxeni ra naxa na-


ofli, aZraxda nawyenis xmiTa“. „Sens saflavze Woti aZrax-
des“ (baCana), aZraxeba _ cudis saTqmelad gaqezebac aris.
aZraxeba zmna gansakuTrebul mniSvnelobas iZens
xmiT natirlebSi, radgan aZraxeba ubralod alaparakeba
ki ar aris, aramed iseTi alaparakeba, romelsac Tan ax-
lavs saSinelis gancda. aZraxebidan aris „naZraxi adgi-
li“, romelic dawyevlil adgils niSnavs. „nu damZraxav“ _
niSnavs cuds nu ityvi.
„suleTis RmerTo madliano,
Sen amaZraxe samzeurTao...“
.........
„Tofo, netavi agaZraxao,
enamc Cagidga patronisao“.

locvisa da wyevlis erTdrouli arseboba natiral-


Ta teqstebSi isev da isev motiralis kontrastul azrov-
nebas efuZneba. fsiqika yovelTvis iTxovs wonasworobas,
swored am wonasworobis gamoxatulebaa wyevla-locva.
wyevla:
„sikvdilo, meximc dageyreba,
Senc karg gindaris, Se wyeulo.“
.....
„dagwyios wmindam giorgima,
saxlo, xizanaT nasaxlaro“.
...................
wyevlas dalocva cvlis:

„miwanimc dailocebian,
SiSvelni dagimalna xorcni“.
......
„wadi, iare mSvidobiTa,
savalni gzanimc agiyovdebian...“ da ase Semdeg.

p.s.

74
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

cxovreba kontrastebSia, cxovreba kontrastulia...


mxolod erTi avlens meores... bneli avlens naTels... bo-
roteba _ sikeTes... romelimes ver gamoakleb mTlianobis
aRsaqmelad... mxolod sikvdilis arseboba aZlevs sicoc-
xles fass da azrs.
„Seni Wirime, sikvdilo,
sicocxle fasobs SeniTao“ _ ityvis vaJa.
yovelgvari azri da emocia arsebobs imisTvis, rom am
emociebis da azrebis iqiT gaiyvanos suli... sityvebma _ sit-
yvebs iqiT... sicocxlem da sikvdilma _ am formaTa iqiT...

„poeziis afTiaqi“ girCevT, rom arasdros darCeT


zedapirze... dainaxeT da SeigrZeniT arsebobis siRrme yve-
laze mZafri emociebiT.

75
gzavnilebi maswavleblebisTvis

risi mediumia poeti anu


rati amaRlobelis „sekvencia“
„is (poeti), rogorc forma, aris saSualeba, romlis
meSveobiTac laparakobs RmerTi an eSmaki… poetis xi-
luli forma aris iseTive niSani, rogorc bgera,
noti… da mxolod…“
maleviCi

mediumi ganixileba, rogorc semiotikuri sistema,


romelic aRwers samyaros da am aRwerisas gamoyenebuli
niSnebiT gadmogvcems azrs, informacias, ideas. radgan
Cven vcxovrobT formaTa samyaroSi, azri Cvenamde modis
gansxvavebuli semiotikuri arxebiT: lingvisturi arxiT,
maTematikuri niSnebiT, audialuri da vizualuri semio-
tikuri sistemebiT da sxva.
mediumi _ sulier samyaros akavSirebs materialur
samyarosTan. miT ufro, es SeiZleba iTqvas poeziaze. amis
gamoxatulebaa poetis sityvebi: „arc miwisa var, arc ci-
sa“, an „xan miwisa var, xan _ cisa.“ amitomac xSirad SeuZ-
lebelia, lirikuli mes identifikacia pirovnul mesTan.
erT-erTi moxsenebis dros pasternaks uTqvams: „coc-
xali suli pirovnulisgan gaucxoebulia Tavisufali subi-
eqturobis sasargeblod _ romelic aris ukvdaveba!“ mimoq-
ceva zepirovnulobasa da pirovnuls Soris poets xSirad
aqcevs erTgvari brZolis velad, konfliqtic maSin ibadeba,
rodesac pirovnuli ewinaaRmegeba RvTaebrivs (metaforu-
li da ara religiuri gagebiT).
da mainc... risi an visi mediumia poeti? an romeli sam-
yaros ritmebi moaqvs Cvenamde? zustad amisi axsna SeuZle-
belia. SeuZlebelia, radgan im sivrce-ganzomilebebs saxe-
li ara aqvs. poeti maSinac ki, rodesac, SesaZloa, Zalian pi-
rovnul ambebze gvesaubreba, es mxolod ankesi iyos, rom-
lis meSveobiT is sruliad sxva Tevzs iWers sxva wylebSi.

76
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

mediumis kavSiri xan Signidan gareT mimarTulia da xanac _


garkveuli ritmebiT garedan SigniT iWreba. yvela SemTxve-
vaSi rezonansi myardeba da am rezonansis dros xdeba swo-
red axali informaciis, azris, ideis SemoWra teqstSi. ami-
tom aris, rom poeti yovelTvis gaocebuli rCeba sakuTari
sityvaTqmnadobiT, is iqceva erTgvar instrumentad, rome-
lic iRebs informacias (azrs, ideas) da gadascems sxvebs.
lingvisturi aparatiT gamoxatuli azri erTdroulad
xdeba musikaluri (ritmis wyalobiT), vizualuri da kines-
Tetikuri _ saxeebis meSveobiT da, Sesabamisad, mkiTxvelSi
analogiuri parametrebis meSveobiT iwyebs CatvirTvas. ub-
ralod, Cveni saukunis problema is gaxlavT, rom adamianTa
komunikacia mSrali, zedapiruli da pragmatulad cnebi-
Tia. adamianebs esmiT sityvebi da maTi mniSvnelobebi, mag-
ram am sityvebiT gamoxatuli azris sxva parametrebiT mi-
Reba ar SeulZliaT. isini SesaZloa, etrfian poezias, ize-
pireben kidec, magram es mxolod sityvebis kavSirebi da
mniSvnelobebia da sxva araferi. namdvili poeziis Semecne-
ba intuiciuricaa da acocxlebs ritmebs, ferebs, formebs,
SegrZnebebs, rac, sabolood, qmnis im ganzomilebis Sinagan
sivrces, saidanac leqsis azri moedineba.
bunebrivia, rom poezia mxolod erTi ganzomilebi-
dan ar sazrdoobs da rogorc metaforulad ambobda ma-
leviCi: „is (poezia), rogorc forma, aris saSualeba, rom-
lis meSveobiTac laparakobs RmerTi an eSmaki… poetis
xiluli forma aris iseTive niSani, rogorc bgera, noti…
da mxolod…“ RmerTi da eSmakic metaforebia, ra Tqma un-
da, da aRniSnavs pozitiur da negatiur energias.
aris poezia, romelSic ritmi da tempi ewireba saxe-
ebs, formebs, sagnebs da, piriqiT, aris poezia, romlSic
ufro mniSvnelovania ritmi da tempi, rogorc dro da moZ-
raoba. amas qmnis bgerwera. vfiqrob, rom Tanamedrove qar-
Tul poeziaSi amisi saukeTeso nimuSi rati amaRlobelis

77
gzavnilebi maswavleblebisTvis

poeziaa da gansakuTrebiT ratis ritmuli poeziidan „sek-


vencias“ gamovarCevdi.
es leqsi gansakuTrebul Zalas iZens, rodesac mas
Tavad poeti kiTxulobs, radgan wakiTxvisas poeti Tavis
teqstianad xdeba erTi mTliani niSani (swored ise, ro-
gorc zemoT moxmobil maleviCis citataSia), romelic
swored ritmisa da tempis wyalobiT ukavSirdeba „sxva
samyaros“, saidanac es azri moedineba, rogorc swrafi
mdinare da msmenelSi gansxvavebul SegrZnebebs acoc-
xlebs... mere sityvebi aRar gesmis, rCeba mxolod moZrao-
bis SegrZneba, bolos es yvelaferi did dumilSi gada-
dis... TiTqos kosmosuri xomaldi gaityorcna... am dros
xdeba swored „dakavSireba“, am dros asrulebs poeti-me-
diumi Tavis mTavar daniSnulebas _ Seexos adamianTa su-
lebs.
esec dRevandeli abi: girCevT, rom mousminoT rati
amaRlobelis leqsis video Canawers. es abi saSiSi ar aris,
SegiZliaT dReSi ramdenjerme miiRoT... aseve erT miReba-
ze 2-3-jerac, gverdiTi movlenebi ara aqvs, efeqti ki au-
cileblad iqneba. abi moqmedebas iwyebs miRebisTanave.

sekvencia

ani bani da gani da


marTla ar vici ra minda,
albaT patara da minda
RmerTo, daminde, amin, da
ani bani da gani da.
minda amovZvre kanidan,
sicocxle minda Tavidan.
sikvdili minda? _ ar minda,
ara rogorme gavuZleb,
ara rogorme avitan,

78
Tavi pirveli poeziis afTiaqi da poeziis a(m)bebi

mxriT golgoTaze avitan


dReebs, romelic sve-bedma
gami-wvim-avdar-aminda.
ani bani da gani da
sevdis sivrce da gani da
bedis cameti ganedi
ver gavisegrZegane da
misi uRrmesi qanidan
vyvirivar: ani bani da
gani da dani zani da
TandaTan Tani kani da
lani da mani mani da
me nani-nani-na minda.
vexfvis tyavisa gaZroba
am gatanjuli tanidan
da wasvla ierusalims,
kanas qorwilSi sma minda.
megzurad mwyemsi Zma minda:
pani da Jani rani da
fani da Rani yani da
Sani Cani da qani da
ezo-karidan, yanidan
mun Cemi baRis nayofis
mitana qanaanidan.
me caze cani vcani da
jani da Zani wani da
minda gamosvla wamidan,
veeberTela ca minda.
viwro bilikis magier
aTi aTasi gza minda.
gza minda mnaTobebidan,
Sensken mavali gza minda,
mzis mucelRebis xma minda.
sani da Wani xani da

79
gzavnilebi maswavleblebisTvis

verZis Sublidan, xaridan


isev mnaTobTa gza minda,
yovel mnaTobSi anTebul
saidumloSi wva minda..
yvela varskvlavSi wva minda,
yvela varskvlavSi svla minda,
yvela varskvlavis cvla minda,
minda gamosvla wamidan,
veeberTela ca minda.
ani bani da gani da,
RmerTo, am Sublis amindi
cxra mziT aminTe, amin, da
isev a-minda, e-minda,
TeTri i-minda, o-minda,
sanam cxovrebis hoemde
mival aTasi omidan,
erTi Zlieri u-minda,
samoTxis vaSli umi, da
mere Sens gverdiT Tu ginda,
ani bani da gani da,
RmerTo, daminde da minda.

80
Tavi meore

rogor wavikiTxoT
leqsebi
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„fiqrni mtkvris piras“


„leqsis wakiTxva ar niSnavs leqsis kiTxvas… leqsis wakiTxva
ar niSnavs mis gagebas, leqsis gageba ar niSnavs mis SegrZne-
bas… leqsi _ saerTod ar „ikiTxeba”… namdvili leqsi _ es
aris amouwuravi emociebis ganaxlebis wyaro… misi wakiTxva
individualuria da yvela wakiTxva „sworia”… poezias aqvs
siRrmeebi da maswavlebeli arsebobs imisTvis, rom am siRrmeSi
Seiyvanos moswavle da arasdros ar ukarnaxos, ra aris swori
da araswori, aramed misces saSualeba, gamoavlinos moswavlem
is azri, emocia, SegrZneba, romelic gauCndeba… da mere daak-
virdes am movlenebs _ ratom da rogor xdeba?“

cira barbaqaZe „rogor wavikiTxoT erTi leqsi


sam semiotikur enaze“
poeziis swavleba skolaSi umetesad Semofargluli
iyo (da axlac aris) dazepirebiT, ganxilvis saxelmZRvane-
loebiT da imaze Tavis mtvreviT, ra igulisxma ama Tu im
frazaSi Tu metaforaSi avtorma?
sabolood, mivdiodiT garkveul yalibamde, romlis
iqiT moswavle ver gaixedavda. anu arsebobda winaswari
mocemuloba: ra iyo swori da ra _ araswori.
ufro konkretulebi rom viyoT, studentebs davus-
vam axla kiTxvebs da vfiqrob, pasuxebi daexmareba maswav-
leblebs, rogor SeiZleba ukeT warmarTon literaturis
gakveTilebi, rom ufro SemoqmedebiTi da saintereso gax-
des swavlebis procesi.

 rogor iswavleT skolaSi leqsi „fiqrni mtkvris


piras?“, ra gaxsovT?
 axla Tqven gaqvT moniWebuli Tavisufleba imi-
saTvis, rom daweroT gulwrfelad, ra gancda ge-
uflebT am leqsis wakiTxvis dros?
 SegiZliaT Tu ara msgavsi gancda daukavSiroT pi-
rad gamocdilebas da riT dagexmaraT es leqsi?

82
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

 aRwereT emocia, romelic am leqsis wakiTxvis


Semdeg igrZeniT;
 TqvenTvis romel frazas amoirCevdiT am leqsi-
dan mTavar gzavnilad da ratom?

naTia kapanaZe _ ilias saxelmwifo universiteti

‘’ras grZnobda avtori, rodesac am leqss werda?’’ _


erT-erTi mTavari kiTxvaa, romelsac skolis moswavleebs
usvamen sxvadasxva avtoris Semoqmedebis gacnobis dros.
Zalian patara viyavi, roca es leqsi viswavle da CemTvis
Zalian ucxo iyo is SegrZneba, rac am leqsma gamoiwvia Cem-
Si. roca leqss vkiTxulobdi, survili ar miCndeboda, rom
zepirad mcodnoda, merCivna, wamekiTxa. ase bevrad met si-
amovnebas viRebdi misgan.
me ar vicodi, ras grZnobda nikoloz baraTaSvili im
dros, an ra emociam gamoiwvia es sityvebi, Tumca, SemeZlo
warmomedgina, mevarauda an sulac araferze mefiqra, gar-
da sakuTari SegrZnebebisa.
samwuxarod, skolis periodSi ar iyo martivi im emo-
ciebis gaazreba, rac realurad am leqsis wakiTxvas mo-
aqvs da Semdeg, roca ukve sxva periodSi, sxva gancdebiT
da sulieri mdgomareobiT wavikiTxe es leqsi, CemTvis bev-
rad axlobeli gaxda, vidre skolis periodSi. skolaSi es
yvelaferi mxolod sazepiro iyo, magram bevrad sasiamov-
noa, roca raRacas iazreb, usmen da fiqrob. emociebiT
xom azri ibadeba CvenSi.
meTormete klasSi Tavidan momiwia am leqsis gavla
sxva pedagogTan. es namdvilad gansxvavebuli ram iyo,
radgan pirvelad swored maSin mTxoves raRacis ara zepi-
rad moyola, aramed gaanalizeba da swored ise gadmocema,
rogorc me vigrZeni. maSin mivxvdi, ra didi roli aqvs
moswavlis cxovrebaSi pedagogs!

83
gzavnilebi maswavleblebisTvis

‘’fiqrni mtkvris piras’’ aris leqsi, romelic nebis-


mier mkiTxvelSi gamoiwvevs raime emocias, ar aqvs mniSvne-
loba, esadageba Tu ara im momentSi es yvelaferi Sens
cxovrebas da mdgomareobas. me gamimarTla! Cems imdroin-
del periods es emociebi namdvilad miesadageboda da
‘’malamod edeboda’’. gancda, romelic dameufla, saocari
iyo. vigrZeni, rom marto ar viyavi, rom arsebobda viRac
msgavsi problemiT, msgavsi tkiviliT, msgavsi mdgomareo-
biT... am yvelaferma ki gamabedniera da Zala momca. adamia-
nebs aucileblad gvWirdeba vinme, vinc gagvigebs, Tundac
ase abstraqtulad. me im dros megona, rom Cemi esmodaT
da axlac ase vfiqrob.
„mainc ra aris Cveni yofa _ wuTisofeli,
Tu ara oden sawyauli aRuvsebeli?“
es taepi gansakuTrebiT momwons am leqsSi. cxovreba
CemTvis ucxo da ucnobi ramaa da erTaderTi, rac misgan
viswavle, jerjerobiT, is aris, rom gamudmebiT miwevs
brZola da Sroma raimes misaRwevad, sakuTari Tavis dasam-
kvidreblad... imisTvis, rom SegamCnion, magram SegamCnion
ara maSin, roca iseTi xar, rogoric maT undaT an maTTvis
nacnobia, aramed iseTi, rogoric sinamdvileSi xar! Sen Se-
gamCnion da amis gamo gamudmebiT safasuris gadaxda ar
giwevdes! ar minda permanentuli daZabuloba im sawyau-
lis asavsebad, romelsac Ziri ara aqvs...

sofia samxaraZe _ ilias saxelmwifo universiteti.


cota Soridan daviwyeb, raki aRqmis Tavisuflebas mani-
WebT.
warmogidgeniaT, rom rodesac patrik ziuskindis
romans, „sunamos“, vkiTxulobdi, me SemeZlo mZafri da
gansxvavebuli sunebis SegrZneba imaze cxadad, vidre
xalxiT gaWedil transportSi, dezodoriT ganbanili
qalbatonis suni, romelsac mxari Cems cxvirze aqvs mode-
buli.

84
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

rodesac imave romanis ekranizacia vnaxe _ tom tik-


veris „parfiumeri“, isev iyo sunebi da SegrZnebebi, isev
mZafri, magram sruliad gansxvavebuli. maSin mivxvdi, rom
ena adamianis mier Seqmnili yvelaze universaluri saSua-
lebaa, romelic aerTianebs mokvdavisTvis SesaZlebel
yvela SegrZnebas da swored amiTaa igi gansakuTrebuli.
am codnis miuxedavad, rodesac ukve meorekursels sa-
leqcio kursis farglebSi (ra aris poezia) pirvelad
mTxoves teqstis mixedviT Cems SegrZnebebze saubari, (da
ara avtoris mTavar saTqmelze) me, ra Tqma unda, Zalian
gamiWirda, magram mivxvdi, Tu ratom miyvarda galaktion
tabiZis „lurja cxenebi“ yvela mis leqsze metad. mivxvdi,
rom poezia araferia, Tu ara SegrZneba da rom es leqsi
CemTvis swrafi musikiTa da lurja cxenebiT mogzauro-
baa zRaprul grZnobaTa samyaroSi.
maxsendeba skolaSi ganvlili teqstebi, Cemi auxdene-
li ocneba, erTxel mainc mewera Tavisufali esse (TiToe-
uli abzacisTvis winaswar mocemuli gegmis gareSe) da ara
maswavleblis mier „daspoilerebuli“ scenari, romelic,
wesiT, Cems fantaziaSi unda ganviTarebuliyo. gansakuT-
rebiT guldawyvetiT vfiqrob poeziaze, sityvebsa da sa-
xeebs ukan damalul SegrZnebebze, romlis povnac, saku-
Tar cnobierebasTan daxuWobanas TamaSs magonebs. yovel-
Tvis, rodesac Cveni skolebis saswavlo meTodebze vfiq-
rob, maxsendeba cnobili musikosisa da mwerlis, irakli
Carkvianis sityvebi:
„maswavleblebi ZaliT aWknoben Seni sulis namian balaxs
da peplebTan erTad herbariumSi inaxaven“.
warmoidgineT rembrandtis tilo, magaliTad _ „ia-
kobi locavs iosebis Svilebs“, sadac TiToeul detals,
saxes, sakraluri xasiaTi aqvs da uamrav grZnobas iwvevs.
ifiqreT, ramdenad SeZlebT SegrZnebebze fiqrsa da sau-
bars, Tu ki getyvian, rom naxatze CarCos mixedviT isaub-
roT? swored esaa meTodi, romliTac skolebSi gvaswavli-

85
gzavnilebi maswavleblebisTvis

an poezias. SemosazRvruli interpretaciiT, romelic Ta-


visTavad, arc Cvens Zvirfas maswavlebels ekuTvnis da
romelic, SesaZloa, wlebis win misma pedagogma uanderZa.
Cven romantizms damamTavrebel klasebSi gavecaniT,
martivi logikis gamo, rom am asakSi naklebi tramva iqne-
boda CvenTvis imis aRmoCena, rom erT dResac „nelad
mRelvare modudune mtkvarma ankaram“ SesaZloa, wuTi-
soflis amaoebaze Cagvafiqros. maswavleblis interpre-
taciiT, teqstSi mTavari bunebis peizaJia, radgan swored
isaa poetis erTaderTi megobari da nugeSismcemeli da
rom misi aRweriT avtori sakuTar gancdebze gvesaubreba.
Tu me zustad vici, rom buneba aucileblad Tanaug-
rZnobs poets, xolo peizaJis ganwyoba aucileblad eTan-
xmeba romantikosi mwerlis ganwyobas, me, miamiti moswav-
le, vifiqreb, rom swored am leqsis dasawerad wavida ba-
raTaSvili mtkvris piras da teqstSi araferi darCeba, ra-
mac Cemi gaoceba unda gamoiwvios.
Tu me winaswar metyvian da damarwmuneben, rom roman-
tikosi mwerlis idea am qveynisa da zeciuri arsis gamud-
mebiT Sedarebaa, rom poets amZimebs cxovreba da is Sve-
bas mxolod sicocxlesTan gayris Semdeg hpovebs, xolo
nugeSs _ bunebaSi, me vaiZuleb Cems Tavs, ganvdevno azri,
rom SesaZloa poeti amaze pirvelad „mobutbute“
mtkvarma daafiqra, da rom masSi ar yofla yoveldRiuri
sevda sicocxlisa.
albaT sakuTari fiqri SemaSinebda, Tu davuSvebdi,
rom wylis piras avtori mxolod Tavis fantaziaSi midis
da rom mdinare, misi qvecnobieri melanqoliuri nakadis
metaforaa.
axla ki, swored ai, axla, am leqsis sxva konteqstSi
ganxilvis dros, am teqstis werisas, pirvelad davfiqrdi
da mgonia, rom mtkvari mocemul teqstSi sazogadod ad-
mianis qvecnobieris metaforaa, romelSic yvelaferi
ileqeba da yvelaferi miedineba. melanqolia da sevda ki,

86
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

romelic avtors weris dros dauflebia da mkiTxvels


gadmogvdebs, sakuTari sruli samyaros verflobis sev-
daa, sadac fuW yoveldRiurobaSi dakargul adamians
uWirs sakuTar siRrmeebSi Casvla da sakuTari Tavis Sec-
noba.
strofi, romelic CemTvis yovelTvis gansakuTrebiT
mistiuri iyo, axlaRa vxvdebi, rom Cemi axali azris dama-
dasturebelia:
„ arc kaci varga, rom cocxali mkvdarsa emsgavsos,
iyos sofelSi da soflisTvis ara izrunos!“
Tuki odesme, Cemi qarTulis maswavlebeli am teqsts
waikiTxavda da metyoda, rom Cemi aRmoCena arasworia, vu-
pasuxebdi, rom Tavad avtoriseuli interpretaciac rom
momesmina mocemuli leqsisa, me mainc mxolod Cemsas vir-
wmunebdi, radgan ar arsebobs araferi calsaxad swori an
araswori, miT ufro, literaturaSi da, miT ufro, mo-
zardis fantaziaSi!

fiqrni mtkvris piras

warved wyalis pirs sevdiani fiqrT gasarTvelad,


aq veZiebdi nacnobs adgils gansasveneblad;
aq lbils mdelozed sanugeSod viname cremliT,
aqac yoveli aremare iyo mowyeniT;
nelad moRelavs modudune mtkvari ankara
da mis zvirTebSi krTis laJvardi cisa kamara.

idayv-dayrdnobil yurs ugdeb me missa Cxrialsa


da Tvalni rbian Sorad, Sorad, cis dasavalsa!
vin icis, mtkvaro, ras butbuteb, visTvis ras ityvi?
mraval droebis mowame xar, magram xar utyvi!..

ar vici, am dros Cems winaSe Cveni cxovreba

87
gzavnilebi maswavleblebisTvis

rad iyo fuWi da mxoloda amaoeba?..


mainc ra aris Cveni yofa _ wuTisofeli,
Tu ara oden sawyauli aRuvsebeli?
vin aris igi, vis Tvis guli erTxel aRevsos,
da rac mieRos erTxel natvriT, isi ekmaros?

TviTon mefenic uZlevelni, romelT umaRles


amao soflad arRa aris sxva ram dideba,
SfoTven da drtvinven da ityvian: «rodis iqneba,
is samefoca Cveni iyos?» da aRiZvrian
imav miwisTvis, rac dRes Tu xval TviTve arian!..

Tund keTil mefe rodis aris mosvenebuli?


misi sicocxle: zrunva, Sroma da cda qebuli;
misi fiqria, Tu viT ukeT man upatronos
Taviss mamulsa, TvisTa SvilTa, rom Semdgomsa dros
ar misces wyeviT Tvis saxeli STamomavlobas!..
magram Tu erTxel unda sofels bolo moeRos,
maSin viRam sTqvas maTi saqme, vin sadRa iyos?..

magram radganac kacni gvqvian _ Svilni soflisa,


unda kideca mivdioT mas, gvesmas mSoblisa.

arc kaci varga, rom cocxali mkvdarsa emsgavsos,


iyos sofelSi da soflisTvis ara izrunvos!

88
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

„silaJvarde anu vardi silaSi“


Tavidanve getyviT, rom es, egreT wodebuli, leq-
sis wakiTxvis savarjiSo, arc erTaderTia da arc
sayovelTao, magram SemoTavazebul kiTxvebze pa-
suxi da diskusia moswavleebs daexmareba leqsi
aRiqvan mravalferovan emociur gamovlinebebSi,
gahyvnen leqsis emociiT gamowveul asociaciebs
da miiRon da SeigrZnon gansxvavebul
aRqmaTa aromati.
c.b.

me ki am kiTxvebze isev Cemi studentebis pasuxebs Se-


mogTavazebT.

 leqsis istoriisagan damoukideblad, rogor


emocias iwvevs es leqsi TqvenSi?
 rogori asociaciuri kavSiri giCndebaT „si-
laJvardesa“ da „silaSi vardTan“?
 romeli musikaluri nawarmoebi gaxsendabaT am
leqsze da ratom?
 romel naxats SeadarebdiT am leqsis ganwyobas?
 rogoria „ocnebis baRiT daWrili gedi?“
 Tqveni fraza am leqsidan?
 SegiZliaT Tavisufali esei daweroT, gamotovoT
an daamatoT nebismieri kiTxva.

sofia samxaraZe

yovelTvis, roca galaktion tabiZis am leqss vkiT-


xulob, mekargeba sxeulisa da sulis erToba da verafriT
ver getyviT, calke aRebuli romeli ufro mavsebs an ma-
wuxebs. masevdianebs sxeuli, romelic davamZime sulis mo-

89
gzavnilebi maswavleblebisTvis

suvenrobiT da masTan winaaRmdegobiT, Tu piriqiT _ su-


li, romelic survilebsayolil sxeulSi gamovkete?
swored am leqsis saSualebiT, erTdroulad SemiZ-
lia sakuTar Tavs garedanac vuyuro da, amavdroulad,
yvela Sinagani, Rrmad miZinebuli SegrZnebac fxizlad
ganvicado!
„silaJvardeze“ pirvel rigSi ratomRac laJvardo-
vani zRvis talRebi maxsendeba. sanapiro. talRebis mSvi-
dis liclici da kamkama wyali, romelic oqrosfer qviSas
efereba.
„vardi silaSi“ ki ukve suraTia _ moxuci qali tal-
RebiT dasvelebul qviSaze zis da magonebs svel silaze
dagdebul, SemWkar vards.
peizaJi sulac ar aris sevdiani, magram sakmaod sev-
dian siuJets, aseve melanqoliuri melodia gasdevs Tan _
iohan sebastian baxis „adajo“ (ital. Adagio) neli, dinji
musika, romelic ufro xmamaRla mesmis, rac ufro Cumad
vkiTxulob leqss. zogjer melodia imdenad mZafria,
teqts mikargavs da uazrod da gulwrfelad, locvasaviT
vbutbuteb leqss.
„ocnebis baRiT daWrili gedi“, _ Cemi moxuci qalba-
tonis sulia, romelsac, SesaZloa, mxolod Cems fantazia-
Si aqvs sqesi, rom Cems mocemulobas daemTxves da manuge-
Sos _ ar var marto! es metafora CemTvis mcdelobebiT
dauRalavi adamianis sazogado xatia, Seupovari adamia-
nis, romelic yvela imedgacruebaze „ikodeba“ magram ar
kvdeba da is Tavisive lamazi miswrafebebiT, mSvenier, amay
magram daWril geds momagonebs. sul mgonia, rom galakti-
onis gedi is RvTaebrivi arsebaa, romelsac Wrilobis mo-
SuSeba nebismier dros sakuTari cremliT SeuZlia, mag-
ram tkivils ixangrZlivebs da ratomRac misiT tkbeba!
mTeli misi paTetikiTa da gulwrfelobiT leqsSi Ce-
mi sayvareli monakveTia: „Sexede, dastkbi ymawvilur be-
dis daRlil xelebiT, wamebul saxiT!“ _ sadac lirikuli

90
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

gmiri erTdroulad sakuTar sisustes da daRlasac gamo-


xatavs, Tumca jer kidev Seswevs Zala, daitovos xmaSi say-
veduris da brazis kilo, Tumca Seswevs unari, aseT mdgo-
mareobaSi myofi daexmaros sakuTar Tavs! lirikul per-
sonaJze giTxariT, magram sinamdvileSi, is albaT me var...

mariam soxaZe

axla, roca es leqsi gadavikiTxe, emocia, romelic


CemSi Semovida, minda cnobierebis nakads gamovayolo...
xval SeiZleba sxvnairad damewera... guSinac sxva rames
vityodi... Tumca axla mxolod sityvebad gardaqmnil emo-
ciebs gavyvebi...
siliani wvimis gubeebi Camodga.. da sulisa Tu Tva-
lis mzerisagan Sors, Seuxseneblad ici, rom jer kidev
amayad dgas ocneba baobabze... ukanaskneli ekali miabara
cxel qviSas Tavneba vardma da Camqrali vulkanis nawvimar
silaSi yvelaze viwro qimidan ga’daeSva...!
daeSva zeca galaqtikidan...
da eSva tkivili-tkiviliTve-tkivilisaT’vis...
vis sxeuls atareben axla cxovrebanaTevi sulis fi-
tulebi...?!
usimfonio dumils vRiRineb da vfiqrob RmerTze...
gacveTili filosofia _ “mze qmnis horizontis si-
Sores Tu horizonti gvaSorebs mz’es...?!
es-jer kidev ideis Sobamde 2000 wliT ad’re!
Se- mi’y’ vardi....
vardi ki... axla is sul martoa, uzarmazari baobabis
sqel fesvebze Semoxveuli.... magram aqvs neba, ocneba da
dauwereli mcneba imisa, rom SeuZlia ga’darCes...
darCes jer ardabadebul, jer aramonasunTq naxSiro’Jan-
gad.... Jangad mekideba fiqrebi sulze...
da sulze momiswari Seni sizmrebis reinkarna’ciiT..
ciT ar mTavrdeba arseboba, Cemo megobaro....

91
gzavnilebi maswavleblebisTvis

eh.. netav arasdros Cagexeda silaJvardis xavsian


fskerze..!
arasodes dagenaxa mSvenieri TviTmkvleli vardi,
yvelaze maRali da yvelaze viwro qimidan rogor swydeba,
rogor eSveba, veramomskdari, nawvimari silis gubidan...
netav arasdros, mariam....

silaJvarde anu vardi silaSi

dedao RvTisav, mzeo mariam!


rogorc nawvimar silaSi vardi,
Cemi cxovrebis gza sizmaria
da Soreuli cis silaJvarde.

SemoiRamebs mTis napralebi,


da Tu rogorme isev gaTenda-
RamenaTevi da namTvralevi,
daRlil qaliviT mival xatebTan!

RamenaTevi da namTvralevi
me miveyrdnobi salocav karebs,
SemoiWreba sionSi sionSi sxivi
da TeTr olarebs aaelvarebs.

da maSin vityvi: aha! movedi


gedi daWrili ocnebis baRiT!
Sexede, dastkbi ymawvilur bedis
daRlil xelebiT, wamebul saxiT!

Sexede! dastkbi! Cemi Tvalebi,


winaT rom feTqdnen cvrebiT, iebiT, _
RamenaTevi da namTvralevi
savsea cremlTa SurisZiebiT!

92
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

dastkbi! asea yvela mgosnebi?


Sens molodinSi asea yvela?
suli, vedrebiT ganaocebi,
Sens ferxT qveS kvdeba, rogorc pepela.

sad aris CemTvis samagiero?


sabedniero sad aris suli?
viT samoTxidan aligieri,
me jojoxeTiT var dafaruli!

da roca bediT dawyevlil gzaza


sikvdilis landi momeCveneba,
gansasvenebel ziarebaze
CemTan ar mova Seni xseneba!

davikreb xelebs da grigaliviT


gamaqaneben swrafi cxenebi!
Rame naTevi da namTvralevi
Cems samareSi Cavesvenebi.

dedao RvTisav, mzeo mariam!


rogorc nawvimar silaSi vardi,
Cemi cxovrebis gza sizmaria
da Soreuli cis silaJvarde.

93
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„merani“
poezia ufro metad SesagrZnobia, vidre wasakiTxi, _
amis Sesaxeb araerTxel davwere da axlac imave azrs ganva-
viTareb. mkiTxveli sasurvelia gahyves sityvebs, rogorc
biliks, ucxo samyaroSi da Tan teqstiT gamoTqmuli gaac-
nobieros ara mxolod sityviT, aramed im grZnoba-gancde-
biT, rac sityvebs mohyveba;
rogor gavigoT leqsi?
Tu Cven sityvaTa ZiriTad mniSvnelobebs gavyvebiT,
Sorsac ver wavalT Cvens literaturul bilikebze. sit-
yvaTa mniSvnelobebis codna pirveli aucilebeli pirobaa
poeziis SesagZnobad, magram rodesac poets surs gamoT-
qvas gamouTqmeli, maSin ras akeTebs igi? ai, roca arsebu-
li sityvebiT ar SeuZlia aRweros Sinagani mdgomareoba.
swored am dros, gancdaTa zRvarze ibadeba metafora. me-
taforebi gvexmareba ucxo gancdebis SesagrZnobad, axali
emociebis warmosaqmnelad. poeturi teqsti rom rezonan-
sSi movides Cvens Sinagan samyarosTan, raRac msgavs gan-
cdas unda „wamoedos“, cnobierebaSi miZinebuli da miviw-
yebuli gaaRviZos da gamoavlinos... amis Semdeg iwyeba
refleqsia, rac konkretulma leqsma gamoiwvia, an kon-
kretli leqsis sruliad konkretulma frazam an metafo-
ram.
literaturul tyeSi leqsi SegviZlia konkretul
niSnulad aRviqvaT, xolo TiToeuli wakiTxva damoukide-
bel bilikad da davakvirdeT, ramdenad gansxvavebul
azrs, emocias, gancdas aRZravs erTi leqsi. am suraTis
Semdeg ki aRmovaCenT, rom ar arsebobs bolomde wakiTxu-
li da amoxsnili leqsi, rom es mudmivi transformaciis
wyaroa da mas SeuZlia gaaCinos sruliad gansxvavebuli
suraTebi, SegrZnebebi, musika sxvadasxva dros da sxvadas-
xva ganwyobaze, sxvadasxva sulier mdgomareobaSi.

94
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

isev studentebs mivmarTav kiTxvebiT, xolo maswav-


leblebs TxovniT, rom miscen moswavleebs Tavisufali
interpretaciebis ufleba da ar SezRudon winaswar ro-
melime Sablonuri wakiTxviT:

 aRwereT is gancdebi da emociebi, rac gagiCndaT


leqsis wakiTxvis Semdeg;
 risi metafora SeiZleba iyos merani?
 leqsidan SearCieT TqvenTvis saintereso fraza
da mesaubreT, riT aris es fraza mniSvnelovani?
 raze dagafiqraT da romel Tqvens Sinagan kiTxva-
ze gagcaT pasuxi leqsma?

maiko wiqariSvili _ studenti, Tsu

skolaSi zepirad maswavles es leqsi da arasdros mifiq-


ria ase Rrmad. mere kidev araerTxel mivubrundi da axla
mgonia, rom merani _ boboqari, mSfoTvare sulia ... mernis
floqvebis TqaraTquri TiTqos ritmulad misdevs poe-
tis gulis cemas .... vxedav, rogor zis tato cxenze, ro-
gor uwewavs qari Sav Tmas... mousvenaria da sulswrafi,
TiTqos winaswar xvdeba, rom misi cxovreba grZeli ar iq-
neba da surs, mTeli arsebiT ganicados sicocxle... ga-
giJebuli grZnobebiT meransac sigiJisken mouwodebs .
,,gaswi, merano, Sens Wenebas ar aqvs samZRvari,
da niavs miec fiqri Cemi, Savad mRelvari!’’
leqss roca vkiTxulob, vgrZnob Sav yorans, rogorc uar-
yofiT energias, da cota maSinebs. albaT tatosac aSineb-
da aCxavlebuli siSave...
poets sjera, rom gulis saidumlos varskvlavebs ga-
andobs. misi kvnesa ki boboqari talRebis nawilia, romel-
Sic zRvis xmasac ki vismen... am leqsSi qaosia, gancdebis qa-
osi.

95
gzavnilebi maswavleblebisTvis

poeti yvelafrisTvis mzadaa... Tundac imisTvis, rom


Tavis mamulSi ar daimarxos da arc satrfos cremliT da-
inamos misi gvami.
is mCxavana siSave, sikvdilis Tanmdevobaa ... da swo-
red am Savi yornis imedzeRa rCeba poeti. Tu adamianebi ar
daitireben mas, buneba gamoiglovebs ....
,,gaswi, gafrindi, Cemo merano, gardamatare bedis
samZRvari”.
mTeli uimedoba, sevda, dramatuloba mZafrdeba am
sityvebiT da, raRacnairad mgonia, rom sakuTar TavTan
erTad is mec mamxnevebs da CemTvis es striqonebi gansa-
kuTrebiT melodiuri da Zvirfasia:
,,cudad xom mainc ara Caivlis es ganwirulis
sulis kveTeba,
da gza uvali, Sengan Telili, merano Cemo,
mainc darCeba;”
am bolo dros sul vfiqrob imaze, rac sikvdilisa da
sicocxlis gamyofi anu maT SuaSi mdgomia. adamianma unda
ifiqros sikvdilzec, oRond ara sul... CemTvis es leqsi
sicocxlis warmavlobis Semaxsenebelia, miCndeba survi-
li, vijde cxenze (jer rom arasdros vmjdarvar ) da miva-
Wenebde ... anu me minda, rom vtkbebode, vismende, vgrZnob-
de sicocxles... tato grZnobda...
dRes am leqss rom vkiTxulob da mernis floqvebis
xma isev mesmis, albaT ufro mZafrad ganmacdevinebs im
muxts, romelic saukuneebs gadmoswvda...
am leqsSi vgrZnob sicocxles, CemTvis merani sicoc-
xlis metaforaa. es leqsi CemTvis mxolod tatos sicoc-
xle araa da arc mxolod misi mernis ltolva horizon-
tisken, aramed aq Cemi, Tqveni da yvelas cxovrebaa... viwyeb
leqsis kiTxvas da vamTavreb. aq tato ar mTavrdeba. is
CemSi gadmovidaa da aqaa ... me mesmis misi, munji mxedris
da munji cxenisac...

96
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

naTia kapanaZe _ studenti

ra aris Tavisufleba da rodis aris adamiani Tavisu-


fali? SeiZleba bevr rameSi SezRudo sakuTari Tavi, an
sxva ramem Tu vinmem SegzRudos da ver gaakeTo is, risi
gakeTebac gsurs. vfiqrob, es survilze ufroa damokide-
buli, magram Tu raimeSi SezRuduli xar, SegiZlia masze
iocnebo. ocnebaSi ver dagiweseben sazRvrebs. ocneba
usazRvroa!
rodesac pirvelad wavikiTxe nikoloz baraTaSvilis
"merani" Cemi goneba sadRac gaiWra, sazRvrebs gascda da
me aRmovCndi samyaroSi, romelic Cemi warmosaxvis nawili
iyo. im warmosaxvis, romelzec qvecnobierad vocnebobdi.
Cemi azriT, merani ocnebis metaforaa. im ocnebebis da
survilebis, razec erTxel mainc gviocnebia, erTxel ma-
inc gvifiqria da gvinatria.
rodis iboWeba ocnebaSi adamiani? roca is sakuTar
Tavs ar ekuTvnis da sxvis dadgenil wesebs emorCileba.
aseTi adamiani ki verasodes iqneba Tavisufali, radgan is
Sinaganad ar ganicdis Tavisuflebas.
''cudad xom mainc ar Caivlis es ganwiruli sulis kve-
Teba da gza uvali, Sengan Telili, merano Cemo mainc dar-
Ceba." _ es taepi yvelaze metad momwons am leqsSi, radgan
yoveli wakiTxvisas vgrZnob, rom rasac ar unda vakeTeb-
de, yvelafers aqvs garkveuli azri da mizani. Tundac yve-
laferi cudad dasruldes, es mainc raRacas niSnavs, maga-
liTad, gamocdilebas. umetesad, adamianebs gvaSinebs si-
axle da misi miReba gviWirs, nabijs ver vdgamT misken da
erT adgils vtkepniT imis SiSiT, Tu ra SeiZleba mas
mohyves, magram am taepis wakiTxvisas gavacnobiere, rom
nebismieri siaxle da nebismieri nabiji, romelsac vdgamT,
raRac axlis da ukeTesis momtania da arasodes ar unda
gveSinodes siaxlis, radgan is, rac iyo da bevrjer ganme-
orda, ukve gacvda da saintereso aRar aris!

97
gzavnilebi maswavleblebisTvis

merani
nikoloz baraTaSvili
mirbis, mimafrens ugzo-ukvlod Cemi merani,
ukan momCxavis TvalbediTi Savi yorani!
gaswi, merano, Sens Wenebas ar aqvs samZRvari,
da niavs miec fiqri Cemi, Savad mRelvari!
gakveTe qari, gaape wyali, gardaiare kldeni da Rreni,
gaswi, gakurcxle da Semimokle mouTmenelsa savalni dReni!
nu Seefarvi, Cemo mfrinavo, nuca sicxesa, nuca avdarsa,
nu Semibraleb daqanculobiT Tavganwirulsa Sensa mxedarsa!
raa, movSorde Cemsa mamulsa, movaklde sworTa da megobarTa;
nuRa vixilav CemTa mSobelTa da Cemsa satrfos tkbilmoubarsa,
sad damiRamdes, iq gamiTendes, iq iyos Cemi miwa samSoblo;
mxolod varskvlavTa, TanamavalTa, vamcno gulisa me saidumlo!
kvnesa gulisa, trfobisa naSTi, mivce zRvis Relvas,
da Sens mSveniers, aRtacebuls, giJursa ltolvas!
gaswi, merano, Sens Wenebas ar aqvs samZRvari,
da niavs miec fiqri Seni, Savad mRelvari!
nu davimarxo Cemsa mamulSi, CemTa winaparT saflavebs Soris;
nu damitiros satrfom gulisa, nuRa dameces cremli mwuxaris,
Savi yorani gamiTxris saflavs mdeloTa Soris tialis mindvris,
da qariSxali ZvalTa STenilTa zariT, RrialiT, miwas momayris!
satrfos cremlis wil mkvdarsa oxersa damecemian ciurni cvarni,
CemTa naTesavT glovisa nacvlad mivalaleben svavni myivarni!
gaswi, gafrindi, Cemo merano, gardamatare bedis samZRvari,
Tu aqamomde ar emona mas, arc aw emonos Seni mxedari!
dae, movkvde me upatronod misgan oxeri!
ver SemaSinos misma basrma mosisxle mteri!
gaswi, merano, Sens Wenebas ar aqvs samZRvari,
da niavs miec fiqri Cemi, Savad mRelvari!
cudad xom mainc ara Caivlis es ganwirulis sulis kveTeba,
da gza uvali, Sengan Telili, merano Cemo, mainc darCeba;
rom Cems Semdgomad moZmesa Cemsa siZnele gzisa gauadvildes,
da Seupovrad mas hune Tvisi Savis bedis win gamouqroldes!
mirbis, mimafrens ugzo-ukvlod Cemi merani,
ukan momCxavis TvalbediTi Savi yorani!
gaswi, merano, Sens Wenebas ar aqvs samZRvari,
da niavs miec fiqri Cemi, Savad mRelvari!

98
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

galaktion tabiZe _ „Tovli“


gifiqriaT, rom poeziis gakveTili gansxvavebulad
dagewyoT? gansxvavebulobaSi ar vgulisxmob gansxvave-
bul verbalur teqsts, aramed, magaliTad, musikas... gakve-
Tili rom daiwyoT klasikuri musikiT (baxi, beThoveni,
mocarti... _ Tqveni SerCeviT). es sul 3-4 wuTs wagar-
TmevT, magram damerwmuneT, musika dagexmarebaT moswav-
leebi poeziis samyaroSi gadaiyvanoT. mere ki SegiZliaT
es leqsi waikiTxoT da moswavleebis fantazia gaavarji-
SoT fiqriT. kiTxvebi ki mravalferovani SeiZleba iyos,
Tundac aseTi:
 gaixseneT zedsarTavi saxelebi, romlebic Tov-
lTan SeiZleba gamoiyenoT;
 rogor suraTs xedavT, rodesac am leqss kiTxu-
lobT? aRwereT Tqveni warmosaxviTi garemo...
 rasTan asocirdeba iisferi Tovli?
 Tovs! amnair dRis xarebam lurji
da daRaluli fifqiT damTova.
rogorme zamTars Tu gadavurCi!
rogorme qarma Tu mimatova! _ Tqveni azriT, ra
moxdeba mere?
axla ki Cemi studentebis Tavisufali interpre-
taciebi:
TaTia qurcikiZe _ ilias saxelmwifo universotetis stu-
denti
galaktionis ,,Tovli" erT-erTi yvelaze dinamiuri,
kinesTetikuri da emociurad ganviTarebadi leqsia Cem-
Tvis. maxsovs, rogor sxvadasxvagvarad aRviqvamdi mas _
xan poetis kanSi vZvrebodi, rom iqidan damenaxa yvelafe-
ri, Tumca sakuTari gancda da warmodgenebi gacilebiT
Rirebulia. „poeziis didostati“, _ Tavs uflebas mivcem

99
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ase vuwodo galaktions, uamrav gamocanas gvitovebs Ta-


vis leqsebSi, amitom aris, rom SeiZleba asjer waikiTxo
yoveli fraza da yovel jerze gansxvavebulad SeigrZno.
sityva „Tovli“ mraval asociacias badebs mkiTxvel-
Si, Tovli realur samyaroSi xom TeTria, siTeTre ki ukav-
Sirdeba yovelive wmindas, umankos, ubiwosa da sufTas.
Tumca galaktionis Tovli iisferia, ai, swored aqedan iw-
yeba warmosaxvis mTeli labirinTi da SesaZlebloba, gada-
eSva samyaroSi, sadac yvelaferi SesaZlebelia. piradad
CemTvis, "iisferi Tovli" siyvarulis pirvel gancdasTan
aris dakavSirebuli. marTlac da, Tu Sinagani samyaros
uxilavi TvaliT ar dainaxav da ar igrZnob poezias, ise vis
unaxavs "iisferi Tovli"?! CemTvis is pirvelqmnilTan
asocirdeba. TiTqos am or sityvas erTmaneTis gverdiT
dgomis adgili ar aqvs, magram amave dros, saocrad exame-
bian erTmaneTs, TiToeuli maTgani sezonis pirveli qmni-
lebaa. Tovli _zamTris maxarobeli. ia, iisferi ki _ ga-
zafxulis. amitom erwymis es ori koncepti Cems gancdebSi
erTmaneTs saocrad, gagrZnobinebs zamTars da Semdeg ga-
mozafxulebas, imedis da rwmenis ayvavebas.
roca am leqss vkiTxulob, yvelaferi qreba da mxo-
lod siTeTre rCeba, sxeuli emociebiT maqvs savse da TiT-
qos aRsarebas vambob. amavdroulad, saocrad marto var,
vgrZnob, rogor davkarge sayvareli adamiani da es mtan-
javs. ar vici, rogor gadavrCe da mainc vcdilob... es iis-
feri Tovli imeds maZlevs, rom rodesRac isev ewyoba min-
dvris foTlebi Cems gaSlil TmaSi, vxedav mis TiTebs,
romlebic TovliviT gacivdnen Cemi sxeulisTvis, imdenad
marto var, rom ianvars (am civ Tvesac) ar surs mimiRos.
mokvda, gaudaburda samyaro da gaxda lurji, vinaidan
CemTvis dedamiwaze mwuxare zeca damkvidrda. es Tovli ki
sxeuls aRar jerdeba da sulSi gadadis, mZafrad aRviqvam
fifqebs, romlebic erTad modian daRupvisTvis, me ki mar-
to sikvdili miweria. Tovli da dardi CemTvis erTia da

100
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

wvebian Cemi zambaxebi, magram Tu movida gazafxuli, isini


xelaxla daibadebian.
TiTqos avtoris sicocxles gadixar da misi Tanamde-
vi xdebi, gansakuTrebiT maSin, Tu Seni sulis gamoZaxili
cotaTi mainc emTxveva misas. aseve gamocaniT amTavrebs
avtori leqss: "Tovs! amnair dRis xarebam lurji da daRa-
luli fifqiT damTova. rogorme zamTars Tu gadavurCi!
rogorme qarma Tu mimatova!" _ rac piradad CemSi tovebs
im gancdas, rom SesaZlebelia siyvaruli kvlav dabrun-
des, SesaZloa sxva formiT, magram dabrundes. xareba _ ka-
cobriobis xsnis dasabami iyo, amxela datvirTvis matare-
beli sityvis gamoyenebiT xsna avtorsac elis da iqneba ga-
darCena. silurje, rogorc niSani siwmindis, maradiulo-
bis, rwmenis, erTgulebis. mTavaria, mivides gazafxulam-
de... da „aris gza...“

maka WuWulaSvili _ ilias saxelmwifo universitetis


studenti

rodesac skolaSi leqsebs mxolod sazepirod gaZle-


ven da unda ifiqro im absurdul kiTxvaze _ ,,ra igulis-
xma masSi poetma?“- leqsi avtomaturad hkargavs Tavis fe-
rebs, emocias, musikasac. da maxsovs, rogor gadaviazre da
sul sxvanairad vigrZeni galaktionis leqsi _ ,,Tovli“ ma-
Sin, roca leqciaze misi mosmenis Semdeg dagvisves kiTxva:
ra igrZeniT?
ra da zamTari Cvens sulebSi. TiToeuli striqoni
davinaxeT. davinaxeT TeTri, sevdiani, civi TovliT dafa-
ruli Senobebi, xidebi, qalaqis gaiSviaTebuli moZraoba.
gaCnda asociaciebi „iisfer TovlTan.“ ia _ gazafxulia.
iisferic gazafxulTan, anu axlos dabadebasTan, imedTan
da sixarulTan asocirdeba, magram am zedsarTav saxels
mohyveba arsebiTi saxeli _ Tovli. Tovli melanqoliaa,
fiqria da dardia. dardi am SemTxvevaSi iisferia, anu Se-

101
gzavnilebi maswavleblebisTvis

darebiT msubuqi, vidre SeiZleba gvqonoda, vTqvaT, nac-


risferis SemTxvevaSi, Tumca mainc mZimea da uimedo.
Tovs! amnair dRis xarebam lurji
da daRaluli fiqriT fifqiT damTova.
rogorme zamTars Tu gadavurCi,
rogorme qarma Tu mimatova.
Cemi azriT, movardnil qarebs ver gadavurCebiT.
verc avtori gadaurCeboda zamTars saxeucvleli da al-
baT, daaviwyda isic, rom zamTars iisferi yovelTvis Sec-
vlis, Tanac Tovlis gareSe.
sityvebma da bgerebma leqsis musikac Seqmnes da mere
mivxvdiT _ ra aris poezia. es aris adamianebis warmatebu-
li mcdeloba saukunis merec uTanagrZnon sxva adamia-
nebs, TavianTi TvaliT danaxuli da aRqmuli samyaro aCve-
non, aCvenon tkivilebi, romlebic Cven yvelas aseTi msgav-
si da saerTo gvaqvs.

galaktion tabiZe _ T o v l i

me Zlier miyvars iisfer Tovlis


qalwulebiviT xididan fena:
mwuxare grZnoba civi sisovlis
da siyvarulis ase moTmena.

Zvirfaso! suli mevseba TovliT:


dReebi rbian da me vberdebi!
Cems samSobloSi me movvle mxolod
udabno lurjad naxaverdebi.

oh! aseTia Cemi cxovreba:


ianvars moZmed ar veZnelebi,
magram me mudam memaxsovreba
Seni TovliviT mkrTali xelebi.

102
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

Zvirfaso! vxedav... vxedav Sens xelebs,


uRonod daxrils TovlTa dafnaSi.
ielvebs, qreba da kvlav ielvebs
Seni mandili am udabnoSi...

amitom miyvars iisfer Tovlis


Cveni mdinaris xididan fena,
mwuxare grZnoba qrolvis, mimovlis
da zambaxebis wyebad dawvena.

Tovs! aseTi dRis xarebam lurji


da daRaluli sizmriT damTova.
rogorme zamTars Tu gadavurCi,
rogorme qarma Tu mimatova!
aris gza, aris neli TamaSi...
da Sen midixar marto, sul marto!
me Tovli miyvars, rogorc Sens xmaSi
erT dros faruli dardi miyvarda!

miyvarda maSin, maTrobda maSin


mSvidi dReebis TeTri broleba,
mindvris foTlebi Sens daSlil TmaSi
da Tmebis qariT gamoqroleba.

momwyurdi axla, ise momwyurdi,


viT ubinaos _ yofna binaSi...
TeTri tyeebis mimyveba gundi
da kvlav marto var me Cems winaSe.

Tovs! amnair dRis xarebam lurji


da daRaluli fifqiT damTova.
rogorme zamTars Tu gadavurCi!
rogorme qarma Tu mimatova!

103
galaktion tabiZe _ „meri“
„mas Semdeg, rac daibeWda Cemi leqsi „meri“, Zalian xSi-
rad mkiTxavdnen, vin iyo es meri, magram yovelTvis uars
vambobdi pasuxze. rogorc poeti, me vsargeblobdi uf-
lebiT, TiToeuli leqsisTvis damerqmia is saxeli, ro-
melic msurda. erTxel me amis gamo gulic ki momivida.
TiTqmis gacofebaSi movedi da amxanagebma gaiges, rom
meti aRar SeiZleba maTi Caciveba. meri ki... albaT, arse-
bobda. iyo aseTi qali!“
galaktion tabiZe
meri _ poetis Sinagani martoobisa da sevdis metafo-
raa, romelic leqsSi transformirda TiTqos konkretu-
li, magram bundovani qalis saxiT... miuwvdomelisa da ara-
realuris gancda airekla realur qalze, magram iseT
qalze, romelTanac urTierToba poets arasdros ar hqo-
nia. iqneb swored es miuwvdomloba iyo leqsSi ase mZafrad
Sinagani samyaros gamovlenis mizezi? vin icis...
rogorc poeti wers dRiurebSi, saxeli „meri“ mas
namdvilad ar gamougonebia... meri namdvilad arsebobda,
Tumca misi arseboba poetisTvis iyo imdenad abstraqtu-
li, rom man aseTive abstraqtuli siuJeti Seqmna da gamoi-
gona masze...
„saxeli „meri“ me ar gamomigonebia: Tumca leqsis
obieqtad pirvelia es saxeli saqarTveloSi, meri _ xSiri
saxelia baironis lirikaSi, meri _ asuldgmulebs Selis,
meris _ aRtacebaSi mohyavs puSkini, meri _ erT-erTi uke-
Tesi tipia lermontovis da aTasi inglisuri da frangu-
li romanebis gmiri qalia meri. CamoTvlili poetebis ar-
cerTi „meri“ erTmaneTs ar hgavs. ase aleqsandr blokis
„meri“ _ simboluri saxebaa, Cemi meri _ romantiuli, mag-
ram realuri da cxadia. kritikosebs ki surT, am leqsiT
gaaban ararasebuli kavSiri Cemsa da bloks Soris. es leq-
si damoukidebeli leqsia“.

104
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

babo dadianis gadmocemiT, leqsis gamoqveynebis Sem-


deg saqrTveloSi ramdenime qali iCemebda, galaktionma
„meri“ me momiZRvnao. amis Sesaxeb babo dadians ukiTxavs
galaktionisTvis, romelsac upasuxia, rom imdenad moma-
bezres qalebma Tavi „merize“ SekiTxvebiT, rom yvelas ve-
ubnebodi, Sen mogiZRvenio...
leqss albaT hyavs konkretuli adresati, muza... ro-
melmac poetis sulidan gancdaTa is foierverki amoaf-
rqvia, rac am leqss ganumeoreblobas aniWebs. amitom iyo,
rom leqsis gamoqveynebis Semdeg mas yvela izepirebda.
meri ServaSiZis gadmocemiT, igi ar icnobda galaktion
tabiZes, babo dadianisadmi gamogzavnil werilSi igi werda:
„daibeWda Tu ara leqsi „meri“, im periodSi yvela saubrob-
da, rom tabiZem es nawarmoebi me momiZRvna. piradad CemTvis
mas es ar gadmoucia... da bolos, me 1918 wels davqorwindi...“
meris amiT imis Tqma undoda, rom galaktionma leqsi 1915
wels gamoaqveyna da masSi meris jvrisweraze iyo saubari, si-
namdvileSi ki, meri im dros gaTxovili ar iyo...
am ambis Sesaxeb faqtebi da logika imas adasturebs,
rom poezia faqtebisa da logikis miRmaa da poetisTvis
aucilebeli ar iyo faqti, mas SeeZlo emociurad gamoe-
gonebina da gamogonili ise gadmoeca, rogorc realuri...
poeziis mTavari Semadgeneli yovelTvis Sinagani gancde-
bi da grZnobebia da ara is, rac xdeba gareT.
kiTxvebi, romlebic Cems studentebs davusi am leq-
sze, SegiZliaT moswavleebsac dausvaT da misceT Tavisu-
fali interpretaciis da eseis daweris SesaZlebloba.
 Tqveni azriT, romeli da rogori grZnobis meta-
forizebas axdens „meris“ saxe leqsSi?
 romelia yvelaze emociuri saxe TqvenTvis am
leqsSi da ratom?
 Tqveni azriT, ramdenad mniSvnelovania faqtebi
leqsis avtorisTvis da da ra mimarTebaa poetis-
Tvis faqtebsa da gamonagons Soris?

105
gzavnilebi maswavleblebisTvis

naTia kapanaZe _ studenti


martooba zogierTi adamianisTvis SesaZloa sakuTa-
ri Tavis Secnobis saukeTeso saSualeba iyos, magram ro-
desac adamiani sakuTar Tavsac da cxovrebasac ase Tu ise
icnobs da nafiqric aqvs imaze, rac mis garSemo xdeba, mis-
Tvis martooba tanjvaa, Tumca raki SeuZlebelia bolom-
de Tavis Secnoba, Sesabamisad, tanjva da martoobac SeiZ-
leba usasrulo iyos.
siyvaruli ar SeiZleba raime cudTan asocirdebo-
des, Tumca man SeiZleba tanjviT Zalian bevri ram gaswav-
los. risic gjeroda da gwamda, rac SenTvis Rirebuli
iyo, SesaZloa erT mSvenier dRes yvelaferma fasi dakar-
gos, Tuki im rwmenas Cagiklaven, risic gwamda.
meri CemTvis imedgacruebis metaforaa... yovelTvis
asea, vinc giyvars, yvelaze metad is gtkens. siyvaruli aras-
dros gamoricxavs tkivils, piriqiT, vfiqrob, rom misi Tan-
mdevi nawilia. galaktionis „meris“ SemTxvevaSi ki es imed-
gacrueba da siyvarulic orive gamogonilia, Tumca es faq-
ti leqsis emocias sulac ar anelebs... da ra gamodis? Cven
SeiZleba gvtkiodes is, rac arasdros yofila Cvens cxovre-
baSi, magram rac yovelTvis arsebobs SesaZleblobaSi.
yvelaferi Rirebuli, rac ki Seqmnila, umetesad tki-
vilebis da imedgacruebis nazavia, es aris Sedegi Sinagani
gancdebis. imis, rasac adamianTa nawili sakuTar TavSi ik-
lavs, nawili ver uZlebs, umetesoba ki sxvadasxva gziT
cdilobs gamoxatos. galaktioni ki ityvis:
"bedi, romelic me ar meRirsa,
qars mihyveboda, rogorc namqeri."
es taepi CemTvis yvelaze emociuria am leqsSi da yve-
laze metad asocirdeba realobasTan. adamianebi mudmi-
vad vfiqrobT, rom raRac gansakuTrebuls vimsaxurebT,
Tumca imis misaRebad rac gvsurs, arafers vakeTebT. gu-
li gvwydeba, roca rac Cven gvinda, sxvas usruldeba da

106
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

amas „bedisweras“ varqmevT, cxovrebas vabralebT... rea-


lurad ki _yvelaferi Cveni bralia, adamianebis! Cven varT
sakuTari cxovrebis warmmarTvelni da SeuZlebelia, cdam
raime Sedegi ar gamoiRos. rusTavelic xom amas gveubneba:
„bedi _ cdaa, gamarjveba, RmerTsa undes, mocagxvdebiso!“
faqtebs didi roli uWiravs Cvens cxovrebaSi, rea-
lurad faqti erTaderTia, rasac SeiZleba daveyrdnoT.
Tumca, galaktioni ufro sakuTar grZnobebs da emociebs
eyrdnoba, imas, rac egona da ara imas, rac sinamdvileSi
iyo. erT-erTi mTavari problema realobis araswori aR-
qmaa. raRacam, rac Zalian gvinda, SesaZloa, araswor Sexe-
dulebebamde migviyvanos da imaze meti tkivili mogvaye-
nos, vidre sxva SemTxvevaSi.
galaktionis yvela leqsi CemSi Rrma Sinagan emocias
iwvevs, magram am leqsSi misi gancdebi CemTvis sulier
tkivilze metad imedgacruebiT gamowveul tanjvas ufro
gamoxatavs.

aza barqaZe _ studenti


galaktionis „meri“... xSirad mifiqria, yovel jerze
am leqsis wakiTxvisas ratom vxvdebi sxvadasxva samyaroSi,
ratom Camesmis gansxvavebuli musika, rogor xdeba ise,
rom an Tavi jvarcmuli mgonia, anda _ jvarmcmeli. amekvi-
ateba xolme sxvadasxva grZnoba: mwuxarebis, SiSis, iduma-
lebis, martosulobis, usamarTlobis, ususurobis da ma-
inc... axla iseTi gancda maqvs, rom yvelaferi Rirda, rom
am leqsis Tavidan wasakiTxad momekriba Zala.
CemTvis yvelaze emociuri fraza ki esaa am leqsSi:
,,bedi romelic me ar meRirsa,
qars mihyveboda, rogorc namqeri’’.
Tumca yofila isec, rom paraleli ver mipovnia leq-
siT gamowveul SegrZnebebsa da Cems gamocdilebebSi, mag-
ram ar maxsendeba SemTxveva, rom leqsi ar ganmecados. me
arc meri myolia da arc meris msgavsi vinme, magram mainc

107
gzavnilebi maswavleblebisTvis

mrCeba am leqsidan martosulobis gamouTqmelobis gan-


cda. swored es warmoadgens poeziis Zalas.
oTar WilaZis sityvebi maxsendeba axla, rom ,,poezia
aiZulebs adamians, amaRldes yoveldRiuri yofis wvrilma-
nebze da sakuTar sulSi SeigrZnos samyaros usasruloba.’’
vfiqrob, poetis SemTxvevaSic sruliad dasaSvebia is faq-
ti, rom ganicados, rac Tavs ar gadaxda, rom araviTari
mniSvneloba ara aqvs faqtebs... poeti xom Tan miwieri arse-
baa, Tan _ aramiwieri... ase rom vTqvaT: „arc miwisaa, arc ci-
sa“, SeuZlia, erTnairad ganicados faqtic da fantaziac.
,,jer arnaxuli gancdiT,
da arganvlili gziT,
me yvela sazRvars gavcdi,
romelic TavSi zis,
me reaqcias viwvev da reaqcia mSobs...’’
irakli Carkvinis am leqsis gaxsenebisas yovelTvis
vfiqrob, Tu ramdenjer momiwia fiqriT gadavvardniliyavi
im morevSi, romelic realur cxvovrebaSi ar gamomicdia...

meri
Sen jvars iwerdi im Rames, meri!
meri, im Rames mag TvalTa kvdoma,
sandomian cis elva da feri
mwuxare iyo, viT Semodgoma!
afeTqebuli da mocaxcaxe
iwvoda naTel alTa krebuli,
magram sanTlebze ufro eg saxe
iyo idumal gafiTrebuli.
iwvoda taZris gumbaTi, kalTa,
vardTa dioda neli surneli.
magram lodiniT daRalul qalTa
sxva aris locva ganukurneli.
mesmoda Seni ugono fici...
meri, Zvirfaso! dResac ar mjera...

108
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

vici wameba, magram ar vici,


es glova iyo Tu jvariswera?
lodebTan viRac mwared godebda
da beWdebis Tvlebs qarSi kargavda...
iyo obloba da Secodeba,
dResaswauls ki is dRe ar hgavda.
taZridan gasuls nabiji Cqari
sad matarebda? xedva mimZimda!
quCaSi mZafri dahqroda qari
da ganuwyvetlad wvimda da wvimda.
nabadi tanze Semovixvie,
Tavi mivande fiqrs Seuwyvetels...
oh! Seni saxli! me saxlTan iqve
Ronemixdili mivaweq kedels.
ase mwuxare videqi didxans
da Cems win Savi, swori verxvebi
aSrialebdnen foTlebs bnelxmians,
rogorc gafrenil arwivis frTebi.
da Srialebda toti verxvisa
raze _ vin icis! vin icis, meri!
bedi, romelic me ar meRirsa, _
qars mihyveboda, rogorc namqeri.
vTqvi: uecari gasxivosneba
rad Caqra ase? vis vevedrebi?
rad aSrialda Cemi ocneba,
rogorc gafrenil arwivis frTebi?
an cas RimiliT rad gavcqerodi,
an rad viWerdi Suqs mokamkames?
an “mesaflaves” risTvis vmRerodi,
an vin ismenda Cems “me da Rames”?
qari da wvimis wveTebi xSiri
wydebodnen, rogorc mwydeboda guli,
da... me avtirdi, viT mefe liri,
liri, yvelasgan mitovebuli.

109
gzavnilebi maswavleblebisTvis

akaki wereTeli, „suliko“


am leqsze internetSi, romeliRac saitze, erTi mos-
wavlis aseTi komentari wavikiTxe: „- ra igulixsmeba „su-
likoSi“? es albaT mxolod avtorma icis...“ mominda, iqve
mimewera am winadadebaze, rom zogjer, SesaZloa, avtor-
mac ar icis zustad, romeli Sinagani emocia romel saxe-
xatad iqceva da ratom. am dros galaktion tabiZe maxsen-
deba xolme, quCaSi rom gamoekidnen: _ batono galaktion,
batono galaktion... ama da am metaforaSi ra igulisxme-
To? is ki Turme Tavqudmoglejili garboda. mogvianebiT
ki am ambavs ase hyveboda: _ RmerTmani, ise mekiTxebodnen,
TiTqos marTla vicodi da ar veubnebodio!
vin aris suliko? _ satrfoa, RmerTia Tu orive er-
Tad? Tu kidev sxva...? mravali kritikuli statia eZRvneba
sulikos Temas, magram mniSvnelovani swored is SeiZleba
iyos, razec sxvebs ar dauweriaT, azradac ar mosvliaT
da romelime konkretul mkiTxvels gauCndeba.
akaki wereTlis „sulikos“ ganxilvisas aqtualuria
vaJa-fSavelas „samefo siyvarulisa“. am ori leqsis ganxil-
visas literaturaTmcodne amiran gomarTels aseTi das-
kvna gamoaqvs:
“...mTavari da arsebiTi mainc is aris, rom daviT gu-
ramiSvilis „daviTiani“ akakisac da vaJasac Rrmad hqon-
daT gaTavisebuli. CvenTvis saintereso orive leqsi,
vaJas „samefo siyvarulisa“ da akakis „suliko“, dasabams
(Tu SeiZleba ase iTqvas) swored guramiSvilTan iRebs, ker-
Zod, misi leqsidan „simRera daviTisa. zubovka“. „zubovkas“
refreniviT gasdevs fraza: „sad wavida, vera vnaxe Cemi say-
vareli“. es sityvebi RmerTis Ziebaze migvaniSnebs. „sayvare-
li“ e.w. aRorZinebis xanis poeziaSi, iseve, rogorc „sat-
rfo“, macxovris epiTetebia. vaxtang meeqvse „vefxistyao-
nis“ komentarebSi garkveviT acxadebs: sayvareli qris-

110
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

tes hqvian. „daviTianSic“ mkafiod Cans es _ „momikles me say-


vareli, Ze RvTisad Txrobili“ (amiran gomarTeli, „semio-
tika“ #9).
kargi iqneba, moswavleebma (studentebma) Tavad da-
Zebnon paralelebi am or leqss Soris. amitom Cemi kiTxva
iqneba aseTi:
 ra saerToa da ganasxvavebs am or leqss erTmane-
Tisgan?
 Tqveni azriT, risi (visi) simboloa „suliko“?

maia wiqariSvili, studenti, Tsu


akaki wereTlis ,,sulikos’’ axsnisas maswavleblebi
erTgvar winasityvaobas akeTeben da moswavleebs umxelen
raRac maTTvisac jer kidev ucnobi metaforis arss, TiT-
qos ,,sulikoSi’’ samSoblo igulisxmebodes. erT dros
mec ase vfiqrobdi. axla ki yvela poetur Tu prozaul na-
warmoebs vcdilob, sxvagvarad Sevxedo.
zogadad, ramdeni mkiTxvelic hyavs teqsts, imdenive
interpretacia SeiZleba hqondes. teqstma interpretaci-
is SesaZlebloba rom amowuros _ mokvdeba.
roca ,,sulikos’’ vkiTxulob, marTali rom vTqva,
samSoblos saxe-xatebas masSi ver vxedav. me ar vici, akakim
ra saidumlo Cado am saxelSi _ ,,suliko’’, magram CemTvis
is raRac Zalian faqizTan asocirdeba, oRond es araa sam-
Soblos siyvaruli. ratom unda mimarTo samSoblos ,,su-
likoTi’’? diax, gasagebia, rom patriotuli motivi Zali-
an mniSvnelovania poetis SemoqmedebaSi, magram akakis am
leqsis gardac bevri miZRvna aqvs samSoblosadmi...
CemTvis ,,suliko ‘’ satrfoa.. satrfo, romelsac da-
eZebs mijnuri... igi mas xedavs yvelgan... satrfos saxe
agondeba, roca varskvlavebs Sescqeris, an roca miwas
dahyurebs.. es xom Cveulebrivi ambavia mijnurisaTvis?!
akaki wereTlis ,,sulikos’’ da vaJa-fSavelas ,,same-
fo siyvarulisas’’ aqvT raRac saerTo. orivegan poetebi

111
gzavnilebi maswavleblebisTvis

dakargul satrfos daeZeben... modi mivyveT, rogoria Ti-


Toeuli maTganisTvis siyvaruli. roca vaJas leqss vkiT-
xulob, Sevdivar siyvarulis samyaroSi. es samyaro sa-
moTxea:
,, vefxvni da lomni wynarad, uvneblad
iremT da SvelTa Soris dioden,
qor-Savardenni kakabT, gnolT gverdiT
isxden da samtrod ara hkioden.’’
samyaroSi, sadac sruli idiliaa, erTmaneTis mimarT
mtrulad ganwyobili mxedrebic ki iviwyeben mtrobas da
erTmaneTs Zmurad exvevian. rogor SeiZleba iyo saocari
samyaros nawili da misgan ar gadmogedos es muxti. am
SemTxvevaSi _ siyvarulis muxti. aq ufro mZafria sat-
rfosTan ganSoreba. rogoria iyo siyvarulis samyaroSi
siyvarulis subieqtis gareSe?
me ki viZaxdi: “- satrfov, sada xar,
rad ar maCveneb Sensa saxesa?”
akakis leqsic msgavsi gancdiT xasiaTdeba is mimar-
Tavs Tavis satrfos:
„gulamoskvnili vCiodi,
„sada xar, Cemo suliko?!“
„ekalSi SeniSnuli vardi“ poets satrfos agonebs,
„sulganabuli bulbulic“ satrfos saxea, varskvlavSic
satrfos saxebas hpovebs.
saerTo am or leqs Soris vfiqrob, isaa, rom orive-
gan siyvaruli imdenad farToa, rom ver Tavsdeba erT
konkretul saganSi an arsebaSi da gansxeulebulia mTels
samyaroSi...
mariam soxaZe _ studenti, iliauni
vin aris suliko?!
ise ebRauWebian adamianebi am kiTxvas, ise Zlier un-
daT erTi pasuxi, erTi saxeli, erTi pirovneba amoikiTxon
masSi, rom aviwydebaT yvela genialuroba simartividan
rogor gadmoedineba. aviwydebaT, rom marad horizontis-

112
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

ken cqera, SeiZleba Sens win ayvavebul samoTxes gaviw-


ydebdes.
mainc mgonia, rom Seni suli(ko) is iqneba, vinc ginda,
rom iyos, vinc gWirdeba, vis ararsebobasac yvelaze metad
ver eguebi.
ra saxelic ginda is daarqvi am suls, radgan ase
daJinebiT amogikviatebia misi TanxmovnebiT SemosazRva,
ra fitulic ginda is moarge da bednieri iyavi Tundac
mxolod imiT, rom is sadRac aq (an iq) aris.
gagimxel da getyvi rom...!
me Cems sulikos, Cems saxels varqmev. radgan aras-
dros veguebi sakuTari Tavis Cems sxeulSi cocxlad da-
marxvas.
me Cems sulikos Cemi megobris saxels varqmev, man mi-
si samarxi gasuli wlis dekembers mSvidi Zilisas uxmod
da samudamod datova.
me da Cemi megobari arc vinmes satrfoebi varT da
arc gamogonili RmerTebi. Cven ar gvWirdeba xorci-sar-
kofagi moCvnebiTi arsebobis dasamtkiceblad. jCven sam-
yaros yvela nawilSi varT da yvela nawili aris CvenSi.
Cven maradiuli wrebrunvisa da Seqcevadobis karu-
selze mTeli ZaliT vqanaobT, da bednierebis adrenalins
xan WikWikad, xan tkbil surnelebad da xanac zeciur naTe-
bad vafrqvevT.
swored amitom Cven sakuTari Tavis axdenili sizmre-
bi varT da yoveli gaTenebisas xelaxla vxdebiT...
vici! isev eWviT Semomxedav da mkiTxav
- „vin aris suliko?“
me isev kiTxviT gipasuxeb da getyvi:
- „ vin xar Sen?“
qristine paxomova _ studenti, iliauni
ramdenime dRis win, reJisuris Sesavali kursis Sem-
swavlel leqciaze, leqtorma galaktionis “mTawminis

113
gzavnilebi maswavleblebisTvis

mTvare” Semogvitana. leqsis gagebiT da SegrZnobiT avto-


ris emociebi da mdgomareoba ise unda gagveSifra, rom
SemdgomSi misi kadrireba SegvZleboda. vuyureT ramdeni-
me videos, vusmineT galaktionis mier wakiTxuli leqsis
garemiqsebul versiebs da “mTawmindis mTvaris” motivze
sxvadasxva kompozitoris mier Seqmnil musikas. vnaxeT Te-
atraluri dadgmebi da daviwyeT leqsis gaSifvra, ufro
swored, cxare kamaTi.
ras grZnobda 25 wlis galaktioni, roca leqss wer-
da? ratom avida mTawmindaze? ra simboluri datvirTva
hqonda sasaflaos, zambaxs; ra iyo vardisferi burusi:
gzis gasxivosnebuli monakveTi Tu wertili; “brZana(iwi-
naswarmetyvela)” Tu ara man mTawmindaze dasaflaveba; ba-
raTaSvilTan ufro did siaxloves grZnobda Tu akakis-
Tan; eZebda Tu ara is gardacvlilebSi Tavis “tols da
swors”, romelsac cocxlebSi ver poulobda… gavixseneT
istoriuli Tanamedroveoba, Sedarebisas davaknineT av-
torebi. sakuTari azris mtkicebisas vcdilobdiT did-
xans „vmjdariyaviT virze“. sabolood mainc mivediT erT
jansaR azramde: yvelas mosazreba SesaZloa yofiliyo
WeSmariti. roca leqtorma ikiTxa, Tu rogor reJisorul
namuSevars SevqmnidiT leqsis mixedviT, pasuxi erTxmad
gaveciT:
 yvela sxvadasxvanairs! _ leqtoris pasuxi iyo
Semdegnairi: swored ase SeiZleba Seiqmnas sainte-
reso suraTi. rogoria Seni TvaliT danaxuli ga-
laktioni da rogor JRers SenTvis “mTawmindis
mTvare”.

“Eternal Sunshine of the spotless mind _ naTeli gonebis maradi-


uli brwyinvaleba”; gasxivosneba _ cnobierebis umaRle-
si(?) wertili, sadac mniSvnelobas kargavs yvela azri da
yvela sagani icleba Sinaarsisgan, formisgan da sxvagvar
mniSvnelobas iZens; gulis da tvinis gamTlianeba; samoT-

114
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

xis idea _ “suliko” da “samefo siyvarulisa”- aris gza,


aris Svebis Zieba, aris swrafva sayvarlisken anu qristes-
ken da Tu qriste siyvarulia _ siyvarulisken da radgan
siyvaruli erT SemTxvevaSi varskvlavi, bulbuli da var-
dia, e.i. Secnobisken, rom is, visac veZebT, RmerTi, rome-
lic siyvarulia, CvenSia da CvenTan da, amave dros, yovel
saganSi Tanaarsebobs.

orive avtori eZebs dakarguls. e.i. odesRac naqons.


Tumca povnisas isini ver xvdebian, rom es aris is, rasac
amdeni xani eZebdnen. rogor SeiZleba avxsnaT es? SeiZleba
vifiqroT, rom Tavdapirvelad maT gaaCndaT bunebrivi
rwmena, emociuri, instiqturi; sxva samyarodan, SemorCe-
nili “mexsiereba”, sxva arsebobaSi mopovebuli an miRebu-
li sufTa sixSire, milevadi, romelsac maSin vkargavT,
rodesac Cveni yofna sxva sagnebTan Tanaarseboba ki ar
aris, aramed „gasagneba“, ara Serwyma, aramed sakuTaris
gaSveba da sxva mocemulobis SemoSveba. rodesac vismenT
mxolod yurebiT da vxedavT mxolod TvalebiT da ver
vgrZnobT, Cveni “sadguri” (tvini) ver iWers signalebs,
ver axdens identificirebas, es energia Segesabameba Tu
ara. paralelur reJimSi is kargavs funqciasac da mux-
tsac. garkveuli periodis Semdeg is, rac miilia, didi da,
xandaxan, sabediswero danaklisi xdeba. iclebi sagnebisga-
nac da autanel wuxils grZnob, aRar xar TviTkmari. mar-
to rCebi da es marto yofna ar aris adamianebTan distan-
cia. es samyarosgan mowyvetis sevdaa, rodesac xvdebi, rom
Sen aRar xar im mTlianobis nawili, romelsac sadRac sam-
yaro hqvia, sadRac uwyveti energia, sadRac siyvaruli,
sadRac moZraoba, sadRac sikeTe, sadRac ki _ qriste. iw-
yeb Zebnas. poulob maSin, rodesac Seni codna gaZlevs sa-
Sualebas dainaxo, moismino, SeigrZno… es aris Tavdapir-
veli daviwyebuli codna, am codnas gaxseneba da Secnoba

115
gzavnilebi maswavleblebisTvis

sWirdeba. maSin sxeulSi gonebidan iWreba yviTeli sinaT-


le, harmoniuli Suqi.
orive avtori poulobs imas, rasac eZebda an „stra-
tegiulad“ moqmedeben da weren im jadosnobis imediT,
rac teqts, anu materiad qceul fiqrs, SeuZlia.
am or, TiTqos Zalian msgavs teqsts, Cemi azriT, gan-
sxvebuli energia aqvT. erTs _ Zlieri, meores _ Sedare-
biT susti, TiTqos naklebad endoba sakuTar Zalas. miuxe-
davad imisa, rom vaJasTan Semodis sizmari, akakis leqsSi
ufro naklebia realurobis SegrZneba.

P.S. me ase vigrZeni da SeiZleba Zalian mindoda, mag-


ram ver aRvwere sworad da gagagebine. Tumca araferia,
Sen (vinc ar unda iyo _ maswavlebeli Tu moswavle), iqneb
fiqrob, rom “suliko” is gmiria, bazaleTis tbis Ziras
rom izrdeba, oqros akvanSi. saintereso iqneba, rogor mo-
miyvebi. Tu ginda, daxate! Tu ginda, mimRere! me axla “su-
likos” vRiRineb da vaJaze vfiqrob. warmoidgine, vaJas
sxeulSi rogori Suqi “enTo”, rodesac balaxebi elapara-
kebodnen, rodesac Citebi kosmosur ambebs eWikWikebod-
nen yurTan da mas esmoda. hoda, Senc SegiZlia... moismine
da gaigone Senc!

P.S.SrCeva maswavleblebs: erTad ganixileT akaki


wereTlis da vaJa fSavelas leqsebi klasSi.

116
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

akaki wereTeli, „suliko“

sayvarlis saflavs veZebdi,


ver vnaxe!.. dakarguliyo!..
gulamoskvnili vCiodi
„sada xar, Cemo suliko?!“

ekalSi vardi SevniSne,


oblad rom amosuliyo,
gulis fancqaliT vkiTxavdi
„Sen xom ara xar suliko?!“

niSnad Tanxmobis kokobi


Seirxa... Tavi daxara,
cvar-margaliti ciuri
dabla cremlebad dahyara.

sulganabuli bulbuli
foTlebSi mimaluliyo,
mivexmatkbile Citunas
„Sen xom ara xar suliko?!“

SeifrTqiala mgosanma,
yvavils niskarti Seaxo,
Caikvnes-CaiWikWika,
TiTqos sTqva „diax, diaxo!“

dagvqaTqaTebda varskvlavi,
sxivebi gadmosuliyo,
mas SevekiTxe SefrqveviT
„Sen xom ara xar suliko?!“

117
gzavnilebi maswavleblebisTvis

dasturi momca cimcimiT,


sxivebi gadmomayara
da im dros yurSi CurCuliT
niavmac ase maxara

„eg aris, rasac eZebdi,


morCi da moisveneo!
dRe daiRame aw tkbilad
da Rame gaiTeneo!

„samad Seqmnila is erTi


varskvlavad, bulbul, vardado,
Tqven erTaneTi radganac
amqveynad SegiyvardaTo“.

meniSna!.. aRar daveZeb


sayvarlis kubo-samares,
aRarc SevCvi qveyanas,
aRar vRvri cremlebs mduRares!
bulbuls yurs vugdeb, vards vynosav,
varskvlavs Sevyureb lxeniTa
da, rasaca vgrZnob me im dros,
ver gamomiTqvams eniTa!

isev gamexsna sicocxle,


dRemde rom mwared krul iyo,
axla ki vici, sadac xar
samgan gaqvs bina, suliko!

118
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

vaJa-fSavela
samefo siyvarulisa

satrfo davkarge, imas veZebdi,


Semoviare mTeli qveyana.
Wiri da sevda zRva da xmeleTze
satrfos moZebars Semxvda bevrgana.
ramdenjer fiqri cecxl-modebuli
gavgzavne caSi maRla RmerTTana,
magram me da im Cems bedis varskvlavs
ar mogvixerxda Seyra erTgana.
moxetiale gaxelebuli
wavawydi sadRac erTs turfa mdelos.
codvaa, misi mSveniereba
adamianma fexiTa sTelos.
samoTxes hgavda, an ki samoTxe
imaze kargi riTRa iqneba?
Cems aRtacebas ar aqvs samzRvari,
ros mis suraTi Tvalwin midgeba.
yoveli fiqri saamqveynio
maSin qarwyldeba, gulSi miqreba.
civni wyaroni uricxvT yvavilTa
ankara namiT pirebsa hbanden.
wyaro xom TviTac lamazi aris,
maSin ki trfobis RmerTebsa hgavden.
ukvdavebisa wyaroni iyvnen
da ukvdavebiT midamos hrwyavden.
ukvdavebis xec iqve hyvaoda,
iq ver acdenda gveli evasa,
vera hbedavda boroti suli
codvis saqmnelad gulis rwevasa.
Suris TvaliTa SoriT umzerda,
magram xdeboda igi verasa.

119
gzavnilebi maswavleblebisTvis

samefo taxtze yvavilianze


TviT siyvaruli zed brZandeboda,
kacTa da pirutyvT grZnoba-vnebebze
igi mefobda da brZaneblobda.
vefxvni da lomni wynarad, uvneblad
iremT da SvelTa Soris dioden,
qor-Savardenni kakabT, gnolT gverdiT
isxden da samtrod ara hkioden.
arwivsa xmali qarqaSs Caego,
klanWzedac sisxli arRa scxeboda,
myis damtkbariyo misi buneba,
ra siyvaruli gulsa hxleboda.
visac guSina gul-civad hklavda,
dRes igi mis mters Seakvdeboda.
orni mefeni, erTmaneTzeda
aSfoTebulni SuriT, mtrobiTa,
erTi iqiT mxriT, meore aqiT
pirispir modgnen Tvis mxedrobiTa.
saomar velad es daesaxaT,
turfa samefo siyvarulisa,
aq hsurT erTmaneTs rom gaumwaron
dRe sicocxlis da sixarulisa.
gulSi mxedarni siZulvils hlesen,
grZnoba ar uCansT sibralulisa
da miiwies erTmaneTzeda
xmal-mowvdiT, Tanac kiJina dasces.
magram uecrad yvelani dacxren.
myis iaraRi xeliT gauSves,
Tav-dakidebiT SteriviT dadgen.
mere mividen da erTmaneTsa,
viT RviZlma Zmebma, kocna dauwyes,
sul dahviwynodaT, radac aq Sekrben,
ca da xmeleTsa sxva xma auwyes.

120
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

veRara hReben kacis sisxliTa


maT Semacqerals turfa mxaresa.
erTurTs Sestrfian Tval-damSeulni,
viT ca gadmosuls mazed mTvaresa.
me ki viZaxdi: „satrfov, sada xar,
rad ar maCveneb Sensa saxesa?“
- me TviT gaxlavar is Seni satrfo!
- trfobis qveyana erTxmad hkioda.
gamomeRviZa. sizmrad menaxa
da amis gamo guli mtkioda.

121
gzavnilebi maswavleblebisTvis

giorgi leoniZe _ „Semomeyara yivCaRi“


da xalxuri _ „yivCaRis paemani“
poeziis swavlebisas yovelTvis sainteresoa, moswav-
leebi daafiqroT ara mxolod leqsis Temaze, aramed leq-
sis ideaze. poeturi teqstebi gamoiyenoT, rogorc masala
gansjisTvis, gaazrebisTvis, refleqsiisTvis... zogierTi
leqsi gansakuTrebiT mniSvnelovania stereotipebis Se-
sacnobad da gadasafaseblad. es kiTxvebi studentebs da-
vusvi da sjobs, isev maT movusminoT:
 rogoria qalis roli xalxur leqsSi da ratom wa-
vida „qali _ sxvisasa?“
 Tqveni azriT, ratom gaagrZela gogla leoniZem
xalxuri „Semomeyara yivCaRis“ Tema? ram moxibla
poeti xalxur leqsSi?
 rogori brZola sWirdeba siyvaruls?
 raSi gamoixateba siyvarulis maradiulobis idea
am or leqsSi?
 vardis furclobis niSani ari
da dro axali paemanisa!.. _ ratom mimarTa „vef-
xistyaosnis“ metaforas gogla leoniZem leqsis
finalSi?

mariam soxaZe _ studenti, iliauni

poezia xom imTaviTve metaforebis adgilia... gapi-


rovnebac _ usulo saganze sulieris Tvisebebis miweraa,
magram zogjer isec xdeba, rom pirovnebis „gasagnebas“
aqvs adgili. ratomRac am leqsis wakiTxvisas swored es
suraTi gadameSala Tvalwin. xalxur leqsSi stumari mas-
pinZlisgan ise iTxovs qals, rogorc manamde puri, Rvino
da xorci iTxova. TiTqos qalic rigiTi siamovnebis, SimSi-
lis Cacxromisa da kmayofilebis obieqti iyos. nivTi, ro-

122
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

melic SegiZlia mSvidad moiTxovo, teritoria, romelic


SeiZleba daipyro, nadiri, romelic SeiZleba moinadiro...
saerTodac: dakero, daaba, Seaba... (es kacebsac exebaT, ra
Tqma unda). es ara mxolod yivCaRis mxridan igrZnoba,
aramed misi „muzaradiani qmrisganac“.
„anki cols rogor mivscemdi,
Svilsa, gazrdilsa sxvisasa.“
qali TiTqos jer mSoblebis, Semdeg ki qmars gadaba-
rebuli sakuTreba iyo, romelsac ara siyvarulisTvis,
aramed swored am sakuTrebis xelyofisTvis ufro ver
daTmobdnen. esaa wminda hobsiseuli adamianuri mgloba,
rasac adasturebs Suaze gadaCexili yivCaRis Tavi.
mgoni sulac ar aris gasakviri is faqti, rom aseT ma-
makacebs dilemis ukanasknel rgolad carieli horizonti
rCebaT.
„aqeT me vkvdebi, iqiT _ is,
qali _ wavida sxvisasa.“
vfiqrob, erTi SexedviT satrfialo leqsSi imaze me-
ti ram SeiZleba imalebodes, vidre es Cvens cnobierebas
aerekleba STabeWdilebis speqtrze.
zogadad, roca erTsa da imave Tematikaze ori an ram-
denime leqsi iwereba, mkiTxveli yovelTvis cdilobs sa-
erTo xazis gamokveTas. vkiTxulob am or leqss da vxvde-
bi, rom aq maradiuli _ siyvarulisken swrafvaa...
yovelTvis daiwereba leqsebi, Seiqmneba ferweruli
tiloebi da musikaluri kompoziciebi iseT siyvarulze,
romelic dilemis qarcecxlSi amyofebs obieqt(eb)s.
xalxuri leqsis leoniZiseuli gagrZeleba maradiu-
li siyvarulis wyurvilia, daumTavrebeli dramis gagrZe-
leba da axali paemnis arseboba, rogorc Tavidan brZo-
lis, Tavidan marcxis da Tavidan gaTavisuflebis simbo-
lo.
ager ukve erTi saukune gavida, aq, am epoqaSi, am soci-
alur fonze, am leqss vkiTxulob da vxvdebi, rom qar-

123
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Tvel qalebs isev gvWirdeba rusTveliseuli „vardis


furclobis niSani“ da dro axali paemanisa, romelic axal
istorias Seqmnis maradiulze!

Tamar babuciZe _ studenti, Tsu

leqsSi ,,Semomeyara yivCaRi" qali, erTi SexedviT,


msxverplia, Tumca imis gamo, rom igi „sxvasTan“ wavida, Se-
saZloa, moRalatis STabeWdilebas tovebdes. qali dauc-
velia qmarTan, romelic sxvas misi Seuracxyofis uflebas
aZlevs. qali ori ukiduresobis winaSe dgas: erTi mxriv,
laCari qmari, meore mxriv ki, TavzexelaRebuli yivCaRi.
amitom misi gadawyvetileba Ralati ki ara, aramed sam-
sxverplodan Tavis daRweva ufroa.
giorgi leoniZe am leqsSi yivCaRis gambedaobam da
siyvarulisTvis Tavgamodebuli brZolis saintereso da-
usrulebelma dasasrulma moxibla. mkiTxvelisTvis
siuJetis dinamika, erTi SexedviT, martivad misaxvedri
iyo. qalis bedi unda gadawyvetiliyo imis mixedviT, Tu
vin gaimarjvebda am brZolaSi, magram nuTu siyvarulis-
Tvis muSti-krivis gamarTva sakmarisia, anda _ saWiro?!
yovlad warmoudgenelia im or adamians Soris Cadgoma,
romlebsac namdvili grZnoba akavSirebT erTmaneTTan da
yvelaferi, rac siyvarulis gamoxatulebad SeiZleba CaT-
valos, mxolod da mxolod individulauria.
siyvarulis maradiuloba giorgi leoniZis leqsSi
gamoixateba xelaxali paemnis ideiT, rom yivCaRi aTasi
wlis Semdegac mwvelad ganicdis siyvaruls da mzad aris,
xelaxla gawiros Tavi sayvareli qalisTvis, Tundac es
Tavganwirva sikvdils uqaddes.
,,vardis furclobis niSani ari da dro axali paema-
nisa!.. " _ am metaforiT giorgi leoniZe exmianeba „vefxis-
tyaosans“, radgan is aris erT-erTi saukeTeso nimuSi sag-
miro eposisa da maradiuli siyvarulisa. „vefxistyaos-

124
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

nis" gmirebi maradiuli siyvaruliT arian dasneulebulni


da yoveli dabrkolebis mere siyvaruli ki ar qreba, ki ar
neldeba , aramed meti da meti cecxli emateba pirvelsaw-
yis grZnobas.
amitomac „vardisfurclobis niSani aris“ _ droa,
gagrZeldes da ganaxldes siyvaruli!

qristine paxomova _ studenti, ksu

puri, xorci, Rvino, coli _ mamakacisTvis sxvadasxva


Rirebulebis saqonelia xalxur leqsSi da sxvadasxvanai-
rad gansazRvravs mis Rirsebas. leqsSi ar Cans, rom kacis-
Tvis coli gansxeulebuli siyvarulia, ar Cans erTianoba.
coli sxvisia, sidedris gazrdili. brZolaSic imitom ki
ar erTveba, rom is safrTxisgan, Zaladobisgan daicvas,
aramed sakuTrebis SesanarCuneblad. saboloo jamSi, mom-
xvdursac da damxvdursac Zaladoba anadgurebs, xolo
Tavisufali siyvaruli midis “sxvasTan“.
“siyvaruli ar iqneba, ar iqneba Zalada,
rogorc mova, ise wava. wava TavisTavada” _ siyvaru-
li mcenarea, romelsac Sesabamisi garemo pirobebi sWir-
deba. is bunebriv garemoSi absoluturad damoukideblad
aRmocendeba, izrdeba da yvavilobs. imitom rom iq, sadac
amovida, zustad iseTi hava, niadagi da tenianobaa, rogo-
ric mas sWirdeba. samegreloSi, Cemma naTesavebma bananis
xe darges. uvlidnen, zrunavdnen, Sescicinebdnen da Sede-
gic miiRes. gansakuTrebuli pirobebis Seqmnam, mcenare
gaaxara, magram bananis xes nayofi arasdros hqonia. dgas
bananis xe msxlis, vaSlis, qliavis xeebTan siaxloves da
simindis yanasTan axlos. uyurebs maT msxmoiarobas da
didron foTlebs aSrialebs sinanuliT.
is, rac Cven siyvaruli gvgonia, pyrobis, flobis is-
teriuli survilia. giyvardes obieqti, sinamdvileSi unda
gulisxmobdes, TviTon yvavilobde sixaruliT da Tu ki

125
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Seni sxeulis temperatura siyvarulis obieqts vnebs, an


piriqiT, distancirde da am distanciam Seni sufTa grZno-
ba ar daaxSos. siyvaruli mudmivi da ganaxlebadi energi-
aa. sxvadasxva dros sxvadasxvagvarad vlindeba da gveCve-
neba, rom es aris wrebrunva _ Zilidan gamoRviZeba, wamod-
goma. swored ase afrinda leoniZis gnoli, xalxuri leq-
sis yorRanidan da aTasi wlis mere, paemanze uxmo siyva-
ruls.
siyvaruli Svebaa, iaraSi CawveTebuli ukvdavebis
wylis wveTi da Zaladobas ver guobs da yoveli aTasi
wlis merec imavenairad dagnacravs feniqsiviT aRdgenis
perspeqtivis gareSe.
“vardis furclobis niSani ari
da dro axali paemanisa!...” _ rusTavelis “vefxistya-
osnis” aRmatebuli siyvarulis magaliTiT muxtavs da aa-
nonsebs leoniZe Semdeg afrenas. vinZlo, Semdegi gazafxu-
liviT ayvavdes, gaTavisufldes istoriuli bedisweris-
gan da mSvenieri nayofic gamoibas!

126
Tavi meore rogor wavikiTxoT leqsebi

Semomeyara yivCaRi
(xalxuri)

Semomeyara yivCaRi
samzRvarsa muxranisasa.
puri mTxova da vaWmie,
vurCevdi TavTuxisasa.
xorci mTxova da vaWmie,
vurCevdi xoxobisasa.
Rvino mTxova da vasmie,
vurCevdi badagisasa.
coli mTxova da ver mivec
mimyavda sidedrisasa, _
an ki cols rogor mivscemdi,
Svilsa gazrdilsa sxvisasa.
xeli mohkida, akoca,
mozidna nawnavs Tmisasa.
Sestira sabralo qalma:
“vai, cols cudis ymisasa”.
mec gulma veRar gamiZlo,
movzidne vadas xmlisasa,
umalve iman damaswro,
elvasa hgvanda cisasa, _
axla me Semovuqnie,
vendve madls laSris jvrisasa.
gavWeri cxeni da kaci,
wveric vuwvdine qviSasa, _
ar iyo Rirsi, moSorda
cqeras wiTelis mzisasa.
aqeT me vkvdebi, iqiT _ is,
qali wavida sxvisasa.

127
gzavnilebi maswavleblebisTvis

giorgi leoniZe „yivCaRis paemani“

yurRanebidan gnoli afrinda,


yabardos veli gadaiara,
isev aRvsdeqi!
muxranis bolos
Casafrebuli vsinjav iaraRs.
qsanzed, aragvzed isev hyvavian
xodabunebi TavTuxebisa,
Seni tuCebic ise tkbilia,
rogorc badagi daduRebisas.
xoxbobas gnaxe, miwurvil iyo
roca zafxuli rusTavelisa,
netamc badagi ar damelia
da im dRes xmali ar amelesa!
tramal da tramal gamogedevne,
Semovamtvere gzebi triali,
mcxeTas vumtvrie saketurebi,
vlewe taZrebi kelaptriani!
magram TviTonac daileweba,
dabadebula vinc ki yivCaRad,
muzaradian Sens qmars Semovxvdi,
Tavi Suaze gadamiCexa!
modi, momxvie xeli Wrilobas,
veRara gxedav, sisxliT viclebi…
rogorc saZroxe qvabs oSxivari,
qarTlis xeobebs asdiT nislebi…
modi! geZaxi aTas wlis mere,
damnacros elvam Seni tanisa,
vardis furclobis niSani ari
da dro axali paemanisa!..

128
Tavi mesame

vamontaJebT poetebs
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Sesavali
poeziis swavleba advili ar aris… erTia, rom leqsi kar-
gia, mxatvrulia da meore, am teqstiT gamoxatuli azri,
grZnoba an emocia, ramdenad SeiZleba Seni iyos an rogor
SeiZleba aqcio „Senad”.
amitom maswavlebelebs vTavazob saintereso pos-
tmodernistul literaturul TamaSs, rogor unda Seq-
mnan moswavleebma teqstebTan dialogi… eZebon kiTxvebi
da ara pasuxebi…
raRac kiTxvebze pasuxebi ukve arsebobs yvela poe-
tis SemoqmedebaSi, amitom moswavleebi jer kiTxuloben
romelime poetis poezias, mere maTTvis saintereso cita-
tebs moniSnaven da amis Semdeg iwyeben arsebul pasuxebze
kiTxvebis Sedgenas, Tan SeuZliaT, rom am kiTxvebs garkve-
uli siuJeti gamouZebnon.
am gziT moswavleebi ukeT ecnobian da imaxsovreben
poetis Semoqmedebas, avarjiSeben azrovnebis gansxvave-
bul fokuss, orientirebulebi arian sakuTar Sinagan kiT-
xvebze da ufro mets fiqroben poetis „pasuxebze”, radgan
xdebian TanaSemoqmedebi.
viTardeba moswavleebis SemoqmedebiTi unarebi, isi-
ni eZeben da qmnian kiTxvebiT siuJetebs, amontaJeben poe-
tur teqstebs da qmnian modelirebul dialogs.
amgvari damontaJebiT teqstebi iZenen axal semioti-
kur ganzomilebas, roca erTi wignidan 20 moswavle 20 gan-
sxvavebul dialogs Seqmnis.
mokled, saintereso semiotikuri TamaSia: vamon-
taJebT poetebs!
SerCeuli poetebi sruliad SemTxveviTobis
princips efuZneba.

130
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

mogzauroba droSi
dialogi vaJa-fSavelasTan

droSi unda vimogzauroT… axla vaJa-fSavelas


stumrebi varT… fiqrobT, rom es SeuZlebelia…? aba,
vcadoT. me kiTxvebs davsvam da vnaxoT, gvipasuxebs Tu
ara mgosani…
_ batono vaJa, rogorc vici, xSirad brazobT xolme.
erTxel, maxsovs, im ambavs Seveswari, ToneTis skolaSi
rom maswavlebeli iyaviT… gaixseneT? maSin bevri vicine,
roca davinaxe, soflis mRvdeli, rogor dasajeT… say-
darze samizne CamokideT da srolaSi varjiSobdiT… bav-
Svebs rom amuSavebda da skolaSi ar uSvebda, amisTvis
dasajeT… sxva „bobolebic” gerCodnen, saCivari saCivar-
ze iwereboda, uRmerToba dagwames Tavad uRmerToebma.
mokled, erTi welic ver gauZeliT da ilia WavWavaZec
iZulebuli gaxda, rom gaeTavisulebineT… axla es yvela-
feri Cavlilia da ras etyodiT soflis mamasaxliss da mis
damqaSebs:
_ TqvenTan ZaRlurad sicocxles
sikvdili mijobs cdaSia;
ver maawonebT karg ymasa,
rac ar maudis WkvaSia!
_ saSineli iyo TqvenTvis 1902 weli… saxlSi ar iya-
viT, rodesac sayvareli meuRle 36 wlis asakSi moulod-
nelad gardagecvalaT… saTno da keTilSobili qali, ke-
ke…
gulqan razikaSvilis naambobidan maxsovs, rom yva-
relSi sanadirod yofilxar wasuli. gulqani igonebs: ne-
ta aq yofiliyavi, iqneba dedas ecocxla! iremi mouklavs
mamasa, moambe im dros misvlia. Sin rom mosula, gamware-
buls, javri ar Sematyono, auRia fanduri da Tan damRe-

131
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ris: „nu moxval, Toro inaneb, mosvlaSi ara yriao…” Tur-


me dedas eubneboda, sanam moiyvanda Cargalsa, ro Sen iqa-
ur jafasa da cxovrebas ver Seuguvdebio… _kio, kio…_
dedasa. nu moxval, Toro inanebo, _ ai, amas agonebda kekes,
dedasa…
iqneb mTlianad wagvikiTxoT es leqsi.
_ ias uTxariT turfasa:
mova da SegWams Wiao,
magre moxdeniT, lamazo,
Tavi rom agiRiao!
Sen Tu ggonia sicocxle
samoTxis kari Riao;
nu moxval, miwas efare,
mosvlaSi ara yriao.
nu naxavs mzesa, inanebs,
gana sul mudam mzeao!
miwav, Sen gebarebodes
es Cemi turfa iao,
Sen upatrone, emSoble,
rogorac Seni zneao.
_ adamianebs bevri Wiri sWirT… ram dagazaralaT
yvelaze metad adamianis Tvisebebidan da romeli iyo yve-
laze uaresi?
_ umadurobis isrebiT
gamsWvaluli maqvs sxeuli.
saSinelia, vinc icis,
umadurobiT sneuli:
TvaliT ara sCans, rom guli
cremlis tbad aris qceuli,
ar SaiZleba kacisTvis
Wiri imaze wyeuli!
_ erT TveSi dakarge axalgazrda mSoblebi, Zlieri
sayrdeni gamogecalaT, isini yovelTvis gverdSi gidgnen

132
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

da gamxnevebdnen… yvela adamians aqvs natvra… Tqven ras


natrobT yvelaze xSirad…?
xSirad imasac viZaxi:
ax, netav viyo balRada!
da rodi vfiqrob imasa,
risaTvis minda, raRada.
tvirTi da Wiri nazidni
rad gavixado bargada
meor-mesamed-meoTxed?
ar davfiqrdebi kargada.
gaZleba gvmarTebs, buneba
rasac dagvadebs xarkada.
_ ras ityodiT bedovlaT qarTvelebze?
zneobis mqadagebelma,
vnaxeT, TiTonac imruda…
vnaxavT, kidevac gviwerdes
zneobriv kanons rixiTa
da sadRegrZelod zneobis
nunuas hsvamdes WiqiTa.
swori yofila naTqvami
qarTvelis eris piriTa:
„gveli Wrelia gareTa,
adamiani _ SigniTa”.
_ metaforulad xom ver ganmartavdiT sikeTes da
borotebas?
_ mze isev mzea cxoveli,
Tavis madlian sxiviTa.
Rrubeli rCeba Rrublada,
bnel saxiT, guliT civiTa.
arc Tqven SegrCebaT erTi dro,
vinac xma-maRla hyiviTa.
_ risi swams yvelaze metad vaJa-fSavelas?
_ mrwams, marad miwamebia
mudmiv sicocxle sulisa.

133
gzavnilebi maswavleblebisTvis

_ risTvis icocxla vaJa-fSavelam…?


_ netavi, risTvis vicocxle,
risaTvis vaTen-vaRame,
Tu bolos amas vityodi:
wuTisofelo, vahame?!
_ Tqveni nugeSi?
vnugeSob amiT: miwas miwurad
da cas ciurad mive Tavazi,
_ rogor xedavs Seyvarebuli adamiani?
_ trfobiT avsilis gulisTvis
ca Rrublianic daria.
_ ras TxovdiT bunebas?
Tqvenc gexvewebiT, xeebo,
da Senc, mdinarev xmiano,
e gogo _ Cemi sicocxle _
arafriT damiziano!
_ ras etyodiT satrfos?
_ ra unugeSo yofnaa,
welTa svla mxolod mzeraSi;
rom movkvde, bevriT hjobia,
mainc gargivar verraSi!..
ara, is minda, gxedavde,
nugeSsa vpoveb cqeraSi.
_ ras gvetyodiT axla?
_ damisxi, damalevine,
e Rvino oxer-tiali
iqneba waRma vifiqro
soflis ukuRma triali…

p.s girCevT, simRerac moisminoT.

134
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

„ar vici, ra davkarge,


magram vici, rom veZeb…“
dialogi guCa kvaracxeliasTan

_ qalbatono guCa, gamodis, rom vatyueb mkiTxvels,


radgan vTavazob arSemdgar dialogs… ras mirCevdiT?
_ advilad gadaaqcev tyuils simarTled, oRond un-
da Seuloco…
(,,Ramis fiqrebi”, gv. 108)
_ maSin intervius bolos Sevulocav, yvela tyuili
rom simarTled gadavaqcio…

axla ki mainteresebs, saiT midis poeti guCa kvarac-


xelia?
_ Cven Cveni gza gvaqvs gasacveTi Cveni nabijiT, dam-
Rupvelic rom iyos es gza, am gorakebze mainc mivdi-
varT…
(,,ekologiuri striqonebi”, gv. 99)
_ yvelaferi ise xdeboda Tqvens cxovrebaSi, rogorc
gegmavdiT?
_ sulyvelaferi ise ver iqneba, rogorc Cven vgegmav-
diT. Cveni xomaldi saxifaTo marSruts irCevs moulodne-
lad…
(,,bneli kvamli”, gv. 92)
_ ra vqnaT, roca ,,Cveni xomaldi saxifaTo marSruts
irCevs moulodnelad…” roca raRac gvawuxebs, roca
problemebi gvaqvs?
_ daviZinoT. ZilSi mokvdeba Cveni problemebi da
Cveni ocnebebi.
(,,bneli kvamli”, gv. 95)
_ bevris mnaxvels kidev gikvirT rame?
_ mxolod uRimRamoebs ar ukvirT araferi…

135
gzavnilebi maswavleblebisTvis

(,,wuxel wyvdiadi Rame iyo”, gv. 88)


_ da mainc… ra ar unda gagikvirdes?
_ ar unda gagikvirdes, roca erT mSvenier dRes get-
yvian, Sen vina xar, saidan moxvedio?
(,,Sen da isini”, gv. 81)
_ marTalia, rom Tqven ambobT: warsuli ganvlili ar
ariso?
_ visac warsuli ganvlili hgonia, is arc warsulSi
arsebobs, arc myofadSi… bedi qarebisTvis miundvia…
(,,qalaqis erT ubanSi”, gv. 153)
_ ras gvaswavlis buneba?
_ foTlebi Turme imdagvarad msxdaran totebze, mze
rom erTmaneTs ar dauCrdilon. amas rqmevia mozaikuri
ganlageba. buneba marto zomierebas ar gvaswavlis, Sewya-
lebasac.
(,,ori mozaika”, gv. 29)
_ ki, magram rodis gaigebs amas adamiani?
_ zemoTqmuls kargad gaigebs, roca xis yovlismim-
tevebel CeroSi, umateriod rom gvefineba, daZinebuls
gaeRviZeba.
(,,ori mozaika”, gv. 29)
_ geSiniaT sikvdilis?
_ marto mkvdrebs ar eSiniaT sikvdilis, SiSis qvevrs
Zirs veravin gamoaclis.
(,,wuxel wyvdiadi Rame iyo”, gv. 87)
_ ras gamimxelT iseTs, sxva rom ver metyvis?
_ imasac aravin gagimxels Cem meti, rom dro fuli ar
aris… (aba, gamoitane bankidan…)…
(,,nawyveti megobris werilidan”, gv. 7)
_ mainc ra aris cxovreba?
_ ukanmouxedavi siyvarulis siSlege…
(,,SemTxveviTi mZRoli”, gv. 18)
_ mdinaris garda kidev sad irekleba Rrubeli da ba-
rem isic gviTxariT, rogori amindi iqneba xval?

136
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

_ marto mdinareSi ki ara, gaxelil TvalebSic irek-


leba saRamos Rrubeli, romelic xval diliT usaTuod
wvimad wamova…
(,,SemTxveviTi mZRoli”, gv. 23)
_ risTvis madlobT ufals?
_ gmadlob, ufalo (reJisoro), rom maTqmevine sat-
rfosaTvis, sanam suls gamafrTxobinebda, lamazi fraza:
de, niaRvrebma SenTan erTad gadamiaron!
(,,pirovnebis gaoreba”, gv. 52)
_ ras etyodiT satrfos?
_ vgrZnob, rom aRarsad aRara var, minda, Seni dumi-
li viyo!
(,,neli daviwyeba”, gv. 58)
_ ra dakargeT?
_ ar vici, ra davkarge, magram vici, rom veZeb…
(,,zRvaze”, gv. 67)
_ rogor gamoxatavdiT Tqvens rwmenas?
_ TaviT fexamde yofaSi Cafluli, kisers vigrZeleb,
rom davinaxo ukeTesi samyaro, romelic sadRac usaTuod
unda arsebobdes…
(,,rwmena”, gv. 105)
_ sad waxvidodiT da ra SemTxvevaSi?
_ wavidodi qviSis saTesad Soreuli zRvis Sor napir-
ze, Tuki iq vinme damiZaxebda, Tundac iseTi, vinc kvdeba
da ver momkvdara. vapovninebdi bunebrivsa da utanjvel
gardacvalebas.
(,,nu daynosav yayaCoras”, gv. 71)
_ minda vicode Tqveni mizani….
_ yvela sityva gamoviyeno, Cems fiqrsacavSi upatro-
nod rom melodeba.
(,,wuxel wyvdiadi Rame iyo”, gv. 90)
_ rodis unda gaCerdes adamiani?
_ ….rodesac Senive nakvalevi Semogxvdeba gzaze,
xom unda gaCerde?

137
gzavnilebi maswavleblebisTvis

(,,situaciuri samyaros daZleva”, gv. 137)


_ diax, roca nakvalevi Semogxvdeba, unda gaCerde da
mere gahyve nakvalevs, sakuTar TavTan Sesaxvedrad da…
ras eZebs guCa kvaracxelia?
_ gaSiSvlebuli stepebidan mosuliviT
iRbals ar veZeb,
aqauri var.
arc im filmSi vmonawileob,
sadac Semodian da gadian gmirebi
ubiografiod.
mkvidri mosaxlis SiSnarevi sifrTxiliT
Tvals vadevneb
istoriis avangardul damontaJebas
da veZeb awmyoSi Camalul momavals.
(,,Ramis fiqrebi”, gv. 111)

P.S. didi madloba, qalbatono guCa, da me axla Savta-


rian danas movimarjveb, am yvelafers rom Sevuloco da
simarTled vaqcio, Torem aravin damijerebs…
da mainc, Tu aRmoCndeba aseTi mkiTxveli, vTxov,
Tqveni pasuxebi Cems SekiTxvebze gadaamowmos Tqvens wig-
nSi _ ,,qalaqi qalaqSi”, ra Tqma unda, miTiTebuli gverde-
bis mixedviT.

138
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

dadgeba xvale…?
dialogi dodona kiziriasTan

_ qalbatono dodona, modi, Tavidan daviwyoT da


gkiTxavT: saidan modixarT, vin iyo Tqveni winapari?
_ „Cemi winapari iyo loyebdakawruli kasandra,
nawnavebdaSlili da fexSiSveli rom daiareboda.
misi SeSlili yivili da qviTini
uSiSar meomrebs arTobda da axiTxiTebda…” (kasan-
dra).
_ da mainc… ra aris TqvenTvis warsuli…ras elo-
diT cxovrebisgan da ra miiReT, imedebi xom ar gagicruv-
daT?
_ „ra lamazad irTveboda garemo,
ra keTilad kamkamebda mze!
iReboda farTod oqros karebi.
mpatiJebdnen sasaxelo gzebi.
ar gamoCnda zRvaze TeTri afra,
ar aCqefda SadrevnebiT ciskari.
mere ra, rom imedebi gaqra,
ra bednier ocnebebiT viare…” (warsuli)
_ da sad wavidnen ausrulebeli survilebi…? Tu
ipoveT, rasac eZebdiT am cxovrebaSi?
_ „Rone aRar damrCa vipovo,
rasac daveZebdi gulmxurvaled,
davexetebodi qarSi da avdarSi.
gadaexura marmarilos marmaSi
im survilebs… „ (Rone aRar damrCa vipovno…)
_ sad midis warsuli, rodis mTavrdeba?
_ „warsuli arasodes mTavrdeba,
ara imitom rom gvaxsovs,
aramed dRevandeli avdrebi

139
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ganvlils sxvagvarad gvaxseneben…” (warsulis meta-


morfozebi)
_ ra emarTeba rwmendakargul adamians?
_ „roca gvekargeba rwmena, vkargavT ukvdavebas.
sevda tyviisferi, rogorc warsulze vaeba
casa da miwas sudarasaviT efareba,
da gulis survilebs aRarsad rCebaT TavSesafari…”
(„uimedoba“).
_qalbatono dodona, Tqveni azriT, ra daemarTa
msoflios, ratom gaxda aseTi „SeSlili”?
_ „msofliom dakarga horizontebi,
is miuwvdomeli horizontali,
romelic evlo Soreul sazRvrad
mTebsa da zRvas,
kanonis simkacriT ganasxvavebda
yovel Cvenians da yvela sxvas…” (horizonti)
_ SegiZliaT, gamimxiloT, ra genatrebaT axla?
_ „me menatreba arabuli cxenis cxeli ferdi,
rom mis grZel naxtoms movexvio
mTrTolvare xelebiT,
rom gamaxelos misi xerxemlis rxevam
da amabolos mexdacemul xesaviT,
rom SeuZlebeli gadavlaxo
da gavyuCde
orTqlian kiserSi TavCarguli,
TiTqos uecrad
tyvias daetyvevebinos Cemi guli.” („me menatreba“)
_ Tqveni poezia savsea sevdiT, fiqriT, gansjiT…. ma-
interesebs, rodis xarT udardeli?
_ „ra udardeli xar, rodesac midixar gzad,
da ar ici sad…
ise, ubralod midixar
da mSvidi xar,
rogorc buRalteri…” („gaumarjos udardelo-
bas!“)

140
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

_ mTavari kiTxva, romelsac xSirad svams dodona ki-


ziria, romelia?
_ amdeni siave ras davabraloT _
codnas Tu codvas?
Tu Segviwyalebs momavali,
Cvenze gamwyrali?
dadgeba xvale…? („adami“).
_ Tqveni azriT, ra dagvrCa saamayo qarTvelebs…?
_ aRaraferi dagvrCa saamayo da sasiqadulo,
yvela is ganZi _ siyvaruli, ena, mamuli _
ise dagvefliTa da dagvecrica,
rom ocdaaT vercxlsac aravin mogvcems. („mamuli“).
_ poetis funqciaze ras gvetyviT saerTod da dRes?
_ „erT dros poetebs
TviT RmerTebi esaubrebodnen,
umxeldnen mravlad saidumloebebs
da sTxovdnen,
an egeb ubrZanebdnen kidec,
xalxisTvis emcnoT valdebulebebi
uzenaesi da mtkice.
axla, rogorc sCans, gawyda es kavSiri
da gvewvia SimSili
sityvamravali.
vai, sabraloni!” („erT dros…“).

_ bolos minda gkiTxoT, ra aris TqvenTvis poezia,


ras niSnavs leqsi?
_ „leqsi arafers niSnavs,
igi arsebobs.
igia arseba,
romelic tkiviliT iSva _
CviliviT sasurveli da SiSveli.
misi samSoblo
aris miwa
da simware

141
gzavnilebi maswavleblebisTvis

sityviT frTaSekvecil ocnebis.


igia Cemi sisxli da xorci.” („leqsi“).
_ rogoria dodona kizirias warsuli da awmyo da Ta-
vad rogoria?
_ „rodesac Cemi mzera
Soreuli kontinentis kuTxes moarRvevs
da, TiTqos sakurTxevelze,
damidebs sasTumalTan,
sivrceebi ikecebian umalve
da warsuli, Tvalis gugebSi motivtive,
xdeba bavSvobasaviT martivi
da gulaxdili, rogorc saubari buxarTan…”

p.s. pasuxebi gadaamowmeT dodona kizirias leqsebis


wignSi „napirebi”, gamomcemloba „inteleqti”, 2010 weli.

142
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

„gzaSi var da mivdivar…“


dialogi nato ingoroyvasTan

_ nato, ras etyodi adamianebs, romlebic ver riska-


ven, romlebsac eSiniaT cxovrebaSi Secdomebis daSvebis…
amitom yvelafers winawar zomaven, gegmaven, fiqroben…
wvaloben da, amasobaSi, gadis cxovreba…
_ gariske,
kidev erTxel gausinje gemo.
daarqvi Tundac _ sinanuli.
Sedian erT mdinareSi orjer,
mdinare _ gamdinarea.
_ saiT midis eg mdinare mere… da, vTqvaT, Cveni cxovreba
(an sityvebi, romlebiTac cxovrebas gamovxatavT) rom Se-
vagdoT sasworze, saiT gadaswonis, Seni azriT?
_ roca sityvebi wonasworobis sasworze dgeba,
iqiT gadawonis, sadac Secdomebia daSvebuli.
_ nato, Seni leqsebidan soflis surnelic modis… yvela
sityva da am sityviT aRniSnuli sagnebi cocxlebi arian…
xSirad dajdebi da sagnebsac ise eleparakebi, rogorc
adamianebs… Tanaziari xar bunebasTan, sagnebTan, movle-
nebTan, warsulTan da momavalTan da cxovrob awmyoSi da
rasac cxovrob, mere wisqviliviT fqvav sityvebad…
wisqvilze gamaxsenda da unda gkiTxo, ai, axla, SegiZlia,
rame iseTi uTxra wisqvils, Cvenc rom movismenT… ratom
aris es metafora SenTvis ase cocxali da mniSvnelovani?
„ucnauri vinme xar, wisqvilo,
RerRav da RiRineb.
gamogitydebi, ver vicxovre Seneburad:
”vinc ra unda Tqvaso, wisqvilma ki fqvaso”.
verc imas getyvi,
rom Seni qva ar datrialebula Cems Tavs.

143
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ho, nu dafrTxebi, ar Seyovnde,


Cemze dardi RarSi ar gaiCxiro,
modi, CamovfqvaT…“
- cxovrebaSi zogjer gvixdeba, raRacebs Tvali
avaridoT, raRacas gaveridoT, raRac ar SevimCnioT…
magram yovelTvis aris raRac, rasac mzeras ver avari-
debT… mainteresebs, aseTi ra aris nato ingoroyvasaT-
vis?
„_ me ar SemiZlia avarido mzera
warsulisken wasul nislis filaqanebs,
anda imnairebs, anda imaTganebs,
visac ubedobiT urCi bediswera
uCinmaCiniviT sadRac miaqanebs.“
_ Cveni cnobiereba savsea xsovniT… Cven SevdgebiT
am unikaluri elementisgan. Sen xSirad ambob, rom rom
xsovna mosawyeni gamocdilebaa… iqneb gviTxra, ratom?
_ „xsovna _ mosawyeni gamocdilebaa,
araferia iq nedli da moulodneli.
daculia sityvisgan _ riski.

nangrevebis qva
Seyvarebulia warsulze da
ver Tavisufldeba misgan.
........................................
esaa mexsierebis Tviseba _
mohyvebi Tavidan Tu bolodan,
mainc araferi icvleba.“
_ rodis xvdebi, rom
damTavrda bavSvoba…?
_ „amis patronma ra hqnas?” _ aRaravin geTamaSeba…
_ darigeba, romelic Sens xsovnas SemorCa bavSvobi-
dan…
_ ra dro gasula, rac damariges:
„ukve didi gogo xar, aRar itiro”…

144
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

_ ras endobi?
_ „vendobi sityvebs, romlebic daiwera…“
_ ra vuyoT sizmrebs,
romlebic ar mogvwons?
_ „nu gaatan sizmrebs wyals,
mainc ar miaqvs…“
_ erTi saTxovari, romelsac
RmerTs sTxovdi aq da axla?
_ „movidnen angelozebi, RmerTo,
Cxreka Caataron,
neba _ darTulia…“
_ gagvimxile, ras fiqroben
poetebi?
_ „vkecavT gzas,
niSnebad vtovebT leqsebs
da vfiqrobT:
drois garda
netav ukan kidev vin mogvdevs?“
_ mimarTe axla, visac
gsurs…
_ „ufalo,
dRes Cemi frena
yvela qaris winaaRmdeg,
Sen gabaria…“
_ vTqvaT, axla geZleva
arCevani… Sen unda airCio… ras irCevs nato da ratom
irCevs?
_ „Tu me virCev,
mirCevnia, gavtyde, vidre gavibzaro,
Tu Sen irCev dgomas, Tan _ erT adgilze,
ver gavCerdebi…
gzaSi var da mivdivar…“

P.S. gagrZeleba moiZieT nato ingoroyvas poeziaSi…

145
gzavnilebi maswavleblebisTvis

poezia da kvanturi efeqtebi

dialogi rati amaRlobelTan

mecnierebi sul ufro rwmundebian imaSi, rom kvan-


turi efeqtebi mxolod fizikis sferos ar ganekuTvneba,
rom kvanturoba Cveni cnobierebis procesebis gamovline-
baa. aseT SemTxvevaSi, is vrceldeba yvelaze da yvelafer-
ze, maT Soris, poeziazec… Zalian rom ar dagvafrTxos
kvanturobis poeziaSi danaxvam, vityvi, rom es yvelaferi
metaforulia, Tumca, aqve davZen, rom metaforuloba ar
akninebs am movlenis arss.
kvanturi fizikidan es ganmarteba _ „sistemaze dak-
virveba da misi Tvisebebis gazomva masTan urTierTqmede-
bis gareSe SeuZlebelia. nebismieri zemoqmedeba sistemis
modifikaciis Sedegia” _ gavavrceloT poeziaze.

146
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

mTavari, rac kvanturi meqanikidan metaforulad po-


eziaze gadamaqvs, es aris damkvirveblis (Cven SemTxvevaSi,
mkiTxvelis) roli. anu teqsti TavisTavad da teqsti, ro-
melsac konkretuli mkiTxveli hyavs, sruliad gansxvave-
bulia da saerTod gaurkvevelia, ra Tvisebebi aqvs teqsts
(leqss) damkvirveblis (mkiTxvelis) gareSe…
rati, Sens erT leqsSi kargad Cans, ramdenad gansxva-
vebuli aRqma SeiZleba arsebobdes realobis:
„Sen gamudmebiT wer _ rasac xedav,
me imas, rasac ginda, vxedavde….“
realoba _ erTia… am striqonebidan Seni lirikuli
me kargad acnobierebs am realobis or interpretacias…
igive SeiZleba gavavrceloT, rodesac erT teqsts ramde-
nime gansaxvevbuli mkiTxveli SeigrZnobs da Seimecnebs.
damerwmunebi, rom es sruliad gansxvavebuli SegrZnebe-
bia… ratom gansxvavebuli? gansxvavebuli damkvirvebeli
umzers da TiToeuli mkiTxveli-damkvirvebeli xom unika-
luri elementia (Tavisi SegrZnebebiT, istoriiT, asocia-
ciebiT, sulieri mdgomareobiT…). Sesabamisad, Cven vi-
RebT gansxvavebul teqstebs… sad aris realoba…? ra
aris teqsti… arsebobs ki realoba TavisTavad…
_ rati, am Sesavlis Semdeg Seni „kvanturobis” dama-
dasturebel romelime leqss an fragments xom ar waikiT-
xavdi?
_ minda gamosvla wamidan,
veeberTela ca minda.
viwro bilikis magier
aTi aTasi gza minda.
…………………………………..

yovel mnaTobSi anTebul


saidumloSi wva minda..
yvela varskvlavSi wva minda,
yvela varskvlavSi svla minda,

147
gzavnilebi maswavleblebisTvis

yvela varskvlavis cvla minda,


minda gamosvla wamidan,
veeberTela ca minda. (sekvencia)
_ es fragmenti me ise gavige, rom Sen xar yvelaSi da
yvelaferSi, ginda „wamidan gamosvla”, rac niSnavs, rom
udroobaSi gadadixar… mainc ra xdeba aseTi Sens kvantur
arsebobaSi, saiT iswrafvis rati amaRlobeli?
_ me mivatove mzis Senoba,
Cemic aRar maxsovs mniSvneloba,
iqneb gamaxseno? gamaxsene
yvelaferi Tavidan amixseni
Seni sami cali samoseli,
RmerTo, fardebiviT Camoxseni.
iqneb momaSoro es niRabi,
ufalo me ki ara _ Sen iyavi.
(„RmerTo, mapatie, apaTia“)
_ udroobisken iswrafvi da iqneb miTxra, ra dagiSava
drom…?
_ drom yovelive ganurCevlad daasama
razec imediT me “usier tyeSi” vmRerodi.
ase dafasda gaumaZRar poetis Rvawli,
mTels Cem ubadlo poezias “erT cxenSi gavcvli”.
(„gaqceva“)
_ aseT ganwyobaze myofi ras etyodi satrfos?
_ Cemi bagisgan,
Cemi tanisgan,
Cemi xelisgan,
Cemi mklavisgan,
Cemi mxrebisgan,
Cemi Tvalisgan,
Cemi fiqrisgan,
Cemi wyenisgan,
siZulvilisgan,
siyvarulisgan,

148
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

Cemi Tavisgan _
Seni Tavisken
g a T a v i s u f l e b! („gaTavisufleb“ ).
_ da ra aris SenTvis bedniereba?
_ bedniereba crurwmenaa,
nu Caeflobi am Zvel WaobSi,
nu kiTxulob mis macdur niSnebs…
_ siyvarulis kvantur bunebas romeli leqsiT gamo-
xatavdi?
_ rac aris me maqvs
rac ar aris me vqmni
me vqmni rac ar maqvs
qmna ar yofna
me ar myofnis Seni yofna
me gqmni
me ar minda qmnilis qona
me gCuqni Sensave Tavs
mudmivad gqmni da mudmivad gCuqni
me Sen ar myav-xar
me Sen miy-var-xar. (yofna zmna)
_ vin aris adamiani?
_ am kidis iqiT kidev kidea
sadac xmianebs _
adamiani aris idea;
sxva sididea adamiani.

P.S. Tu fiqrobT, rom gavayalbe ratis poezia, da-


gugleT da gadaamowmeT!

149
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„poezia sagnebisTvis adgilis Secvlaa“


dialogi paata SamugiasTan

_ paata, bolos givi alxaziSvilis poeziis saRamoze


gnaxe rok-klubSi, maxsovs, iyo poeziisa da musikis Seer-
Tebis mcdeloba, mere amaze veRar vilaparakeT… axla ki
Segxvdi am teqstSi, romelSic gadavwyvite Seni ”poeturi
montaJi”, magram raRac Seni Tvalebi ar momwons da ar vi-
ci, SeZleb Tu ara dialogs… rogor xar?
_ „ra vici, ara miSavs, bolo dros sicxe mqonda,
amitom maqvs Tvalebi CaSavebuli,
Torem, saerTod, cisferi Tvalebi maqvs.
mgoni, virusi avikide,
magram nu geSinia,
gadamdebi ar unda iyos....“
_ paata, me ar meSinia virusebis, magram Senze qalaqSi
ucnauri xmebi dadis… Turme SegiZlia, gaCerebaze miato-
vo Seni Tavi, Causaxlde nebismier sityvas da iqce: prezi-
dentad, meZavad, patriaqrad, jeims bondad, teroris-
tad… mainc, ramdeni xar, Tu saidumlo ar aris, gagvimxi-
le da ras akeTeb aseT dros:
_ „… Zilis win ukve imdeni var,
yvelafers azri ekargeba,
Tvlas _ miT umetes,
da mofrinaven Tbili qveynidan
gauqmebuli sityvebi da frTebs aceceben
da yovel Cemgans Sewuxebul saxiT nomraven,
aRmricxaven, msinjaven da markas makraven.
da maqceven saimijo produqtad da
brendad da feisad
da pornostarad
da spilbergad da farajanovad

150
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

da lud “hainekenad”
da modis ukanasknel wivil-kivilad
da „vindous vistad“ da galaktionad
da vzivar qarSi
da vkerav sizmrebs gadamfreni sityvebisagan“.
_ amas winaT ilias saxelmwifo universitetis poezi-
is klubis Sexvedraze “ligamusSi” Tqven gaakeTeT skanda-
luri gancxadeba, damswreebs gamoucxadeT, rom isini
RmerTebi gaxdebian, Tuki Sesabamis xelSekrulebas gaa-
formeben ufalTan. am ambavma uxerxuli siCume gamoiw-
via… erTi-orma gaaprotesta kidec… Tqven ki RmerTTan
dadeT xelSekruleba da gacvaleT rolebi. imedia, axla
xelSekrulebis vada amoiwura, isev adamiani xarT da ange-
lozebTan aRar nebivrobT… mainc ra urCieT RmerTs, ro-
gor unda gamxdariyo paata Samugia?
_ „ubralod, cota unda gaxde, RmerTo,
Tma daigrZelo,
kedebi amoicva da sami kolofi sigareti
Cakla erT RameSi.
cota mosawyenia, RmerTo, magram
Tavi yovelTvis
Wkvianad unda moaCveno garSemo myofebs
(amdeni xnis naloliaveb imijs wyalSi nu Camiyri)“.
_ rogoria RmerTyofili paata Samugia…? rodis iR-
viZebs uflis xsovna SenSi?
_ „roca Cemi SiSi Cemze didi xdeba
da sanqcirebul sizmrebs vxedav,
da qars vxedav xeebis Tavze,
isini modian da maTi mravali saxidan
gadmosuli mravali Rimili
saxeze meyreba
da aRviZebs Cems xsovnas RmerTze…“
_ Tanamedrove qarTul realobaSi RmerTad gaxdoma
iseTive martivia, rogorc gmirobis Cadena. magaliTad,
gmiri xar, Tu diliT 10 saaTze iRviZeb da 12-ze samsaxur-

151
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Si midixar, gmiri xar, Tu saarCevno yuTSi 100 biuletens


Caagdeben da iqidan 200-ss amoiReb, gmiri xar, Tu xelebs
iban (sareklamo Sexsenebis gareSe), sanam isadilebde da
saerTodac, Tu yvela saqmeSi ”xelebi dagibania”… magram
Tqven gmirobis sxva recepti gqoniaT… rogor gavxdeT
gmirebi Samugiaseburad?
_ „Zala, romelic mklavebSi cxovrobs,
dacale qmedebisgan,
brazi gamokide qarebis kudze,
iyavi drekadi sizmris mimarT
da myife da uxerxuli _ sinamdvilis winaSe.
daTese gvalva mwife xaxaSi
da moimke wyali, Rvino, koka-kola,
sulerTia, rame Txevadi.
amogzaure muxlisTavebi
loginidan loginSi,
gaayalbe sizmari,
gaxdi gmiri!“
_ saiT midis aseTi gmiri paata Samugia? Seni orienti-
ri gvinda, rom vicodeT…
_ „sadac siyvaruli iseTive saxifaToa, rogorc kon-
trabanda
da Rimili pirdapiri, rogorc vardna“.
_ axla droulia, pragmatul sakiTxebsac SevexoT:
saqarTveloSi gvaqvs ramdenime literaturuli premia:
saba, wero, pen-maraToni da kidev wvril-wvrilebi, aRarc
maxsovs… msxvilic gamoCnda am bolo dros iliaunis li-
teraturuli premia, magram rad ginda, poezias ar wyalo-
ben, prozas aqvs wyali Semdgari da is unda gavaTavisuf-
loTo… mokled, rogorc aris..! Cemi kiTxva banaluria:
Tqven romel premias isurvebdiT da raSi daxarjavdiT
aRebul Tanxas?
_ „minda gonkurebis premia,
mere bukeris premia,
mere nobelis premia,

152
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

rom viyido saxli,


rom viyido Tojinebi Cemi colisTvis,
rom viyido mSvidi sikvdili,
rom viyido samoTxeSi patara farTi,
sadac kargad gamoviZineb“.
_ paata, rogor fiqrob, samoTxeSi sanam Sen „geZine-
ba“, Sens adgils samyaroSi vin daikavebs, an ra gaCndeba?
_ „didi xnis mere, didi xnis mere Cems adgilas gaC-
ndeba cremli
da yvela uiRblos Tvalebidan gadmovuxtebi.
didi xnis mere, kidev ufro didi xnis mere,
Cems adgilas meve gavCndebi.
da ar gamotovo _ sxva dros ase ar moviqcevi“.
_ da mainc… Seni veraferi gavige, vin aris paata Sa-
mugia?
_ xedav, rogori simpaTiuri var?
gogoebi dominos principiT ecemian Cemze,
da saerTodac, niWieric var,
dRes iseTi leqsi davwere,
ueWvelad nobels aviReb.“
_ kidev vin xar?
_ „is, vinc dumili aqcia upiratesobad,
is, vinc dumili gaixada saubris Temad,
is, vinc dumili gaixada
da metyveli sibrZne Seimosa,
is, vinc dumili aqcia iaraRad
da gadacxrila mosaubreebi…“
_ paata, sanam axla mec „gadamcxrile” Seni dumiliT,
minda gkiTxo: Seni poeturi gadmosaxedidan, rogoria rea-
loba da ras urCevdi axalgazrda avtorebs?
_ „realoba anonimuria
da misi gasaRebi devs veSapis xaxaSi,
Cayavi xeli,
amoiRe is, rac gekuTvnis…“

153
gzavnilebi maswavleblebisTvis

_ paata, gismen da meCveneba, rom Zalian saSiSi xar…


asea?
_ „me gavauqme yvela Cemi mniSvneloba
da arc erTi Cemgani aRar aris ase saSiSi.
dRes usafrTxo var,
rogorc mkvdari mowme,
rogorc uSno Sedareba“.
_ Sen poeziasac mouZebnidi ganmartebas… ra aris
poezia? „Wrilobidan sisxlis Seuwyveteli dena?”, „saR-
vTo saRvTod gasagoni?”, „poezia _ upirveles yovlisa?”
Tu…?
_ „unda gvesmodes,
rom poezia
sagnebisTvis adgilis Secvlaa
da meti araferi moeTxoveba.
da roca mets vTxovT,
xdeba kidec ufro meti,
magram _ ufro naklebi, vidre poezia“.
_ rogor ganmartavdiT cnobil frazeologizms:
„madli hqeni, qvaze dade, gaiare, win dagxvdeba“-o…
_ „unda gvesmodes, rom
vinc madli qna da qvaze dado,
gamoiara da win daxvda… qva.
da ara erTi,
da ara ori,
da, miT umetes, RmerTo Cemo, ara asi qva,
aramed daxvda, rom ityvian, qvebis gorebi,
misi saxisken ostaturad damiznebuli…
bolos erT-erTma xelebic ki gadaibana“.
_ ra aris bedniereba da rogor uyurebT xvalindel
dRes?
_ „saerTod, bedniereba
Cemi xalxis profesiaa.
magram ras cvlis alegoria?
sizmarsac ki _ ver.

154
Tavi mesame vamontaJebT poetebs

xvalindeli dRe ki iseve ganimarteba,


rogorc danarCeni.
egzegetikosebi kalams alesaven
da yvelafers vnaxavT televizorSi“.
_ visze wers paata Samugia?
_ „me vwer maTze,
vinc sicocxle gaxada
sagzao niSnebiviT aucilebeli da TvalSisacemi…“
_ paata, Seni poeziiT Sen qmni axal samyaros, rogo-
ria es samyaro da rogor cxovrob masSi?
_ „ufro advilia samyaros Seqmna,
vidre masSi cxovreba…“
_ rames xom ar daamatebdiT? iqneb gaqvT kiTxva mkiT-
xvelebisTvis?
_ „rodemde unda gagrZeldes ase?
ai, Ramea,
pensioneri RmerTi gamodis
da varskvlavebs saTiTaod aWedebs caze.
da molodini xdeba ufro daZabuli
da isteria _ SesamCnevi.
mdinares ki mxolod mtrebis gvamebi moaqvs,
sad arian oqros Tevzebi?!“

P.S. paata Samugias pasuxebi Cems kiTxvebze gadaamow-


meT mis wignSi „upiratesoba“ (gamomcemloba ”diogene”,
2010).

155
Tavi meoTxe

metaforebiT swavleba
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Txam venaxi SeWama?


xSirad mifiqria, ra SeiZleba iyos am leqsis/simRe-
ris idea? erTi SexedviT, TiTqos da, araferi iseTi... mag-
ram Tu ufro Rrmad wavalT, adamianis momxmareblur bu-
nebasTan mivalT. mTeli leqsi igavia, magram am igavSi mTa-
vari azri is aris, rom samyaroSi yvela yvelas Wams... mag-
ram ufro mTavari isaa, rom yvela mWamels Tavisi mWameli
gamouCndeba da ase... usasrulod grZeldeba... ai, Txam rom
venaxi SeWama, mere Txa mgelma SeWama, mgeli _ Tofma da ase
Semdeg. gavixsenoT es teqsti da SevecadoT avxsnaT, ra-
tom xdeba ase da SeiZleba Tu ara sxvagvaradac momxdari-
yo an moxdes?
ra kvebavs „Txa da venaxis“ ideas? momxmarebluri
samyaro Tu adamianis buneba?
modi, vnaxoT venaxi, ram SeWama venaxi;
mivel, vnaxe venaxi, Txam SeWama venaxi.
modi, vnaxoT Txa, ram SeWama Txa;
mivel, vnaxe Txa, mgelma Wama Txa.
mgelma Txa, Txam venaxi SeWama.
modi, vnaxoT mgeli, ram SeWama mgeli;
mivel, vnaxe mgeli, Tofma Wama mgeli.
Tofma mgeli, mgelma Txa,
Txam venaxi SeWama.
modi, vnaxoT Tofi, ram SeWama Tofi;
mivel, vnaxe Tofi, miwam Wama Tofi.
miwam Tofi, Tofma mgeli, mgelma Txa,
Txam venaxi SeWama.
modi, vnaxoT miwa, ram SeWama miwa;
mivel, vnaxe miwa, Tagvma Wama miwa.
Tagvma miwa, miwam Jangi,
Jangma Tofi, Tofma mgeli,
mgelma Txa, Txam venaxi SeWama.

158
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

modi, vnaxoT Tagvi, ram SeWama Tagvi;


mivel, vnaxe Tagvi, katam Wama Tagvi.
katam Tagvi, Tagvma miwa,
miwam Jangi, Jangma Tofi,
Tofma mgeli, mgelma Txa,
Txam venaxi SeWama.
adamiani, romelmac dakarga Rirebulebebi da rom-
lis mTavari moTxovnileba dakmayofilebaa, CarTulia am
wrebrunvaSi. „adamiani adamianisTvis mgelia“ da amitom
unda dagaswros SeWma, radgan materializmiT daavadebul
cnobierebas hgonia, rom Tavad SeWam mas... gagigiaT xom:
„vidre Sen SemWam, me SegWam...“ ubralod, aseTi „mWameli“
mxedvelobidan tovebs Zalian martiv WeSmaritebas, rac am
teqstis ideacaa: rom aucileblad masac gamouCndeba Sem-
Wmeli.
momxmarebluri samyaros am sevdian istoriaze bevri
mifiqria... nuTu mxolod „aRuvsebeli da daukmayofile-
beli“ survilebis manqanaa adamiani?
„mainc ra aris Cveni yofa _ wuTisofeli,
Tu ara oden sawyauli aRuvsebeli?
vin aris igi, vis Tvis guli erTxel aRevsos,
da rac mieRos erTxel natvriT, isi ekmaros?
TviTon mefenic uZlevelni, romelT umaRles
amao soflad arRa aris sxva ram dideba,
SfoTven da drtvinven da ityvian: «rodis iqneba,
is samefoca Cveni iyos?» da aRiZvrian
imav miwisTvis, rac dRes Tu xval TviTve arian!..“
Sveiceris azriT, „individi sazogadoebidan Rebu-
lobs mza ideebs da xdeba maTi momxmarebeli, riTac sazo-
gadoeba STanTqavs individs. Sveiceris azriT, es Suasau-
kuneebis Taviseburebis aRdgenaa, rodesac religia cxad-
deboda yovelgvari ganazrebisagan Tavisufal sferod da
batonobda absoluturi dogmatizmi. Tanamedrove viTa-
rebaSi es niSnavs, rom adamiani ar eZiebs WeSmaritebasa da

159
gzavnilebi maswavleblebisTvis

simarTles, maT adgils iWers propaganda; WeSmaritebi-


sadmi rwmena dakargulia.
Tanamedrove adamianis yvelaze arsebiT niSnad Sve-
iceri miiCnevs sazogadoebis mier pirovnebis nivelirebas.
sazogadoeba mas mza saxiT awvdis erovnul, politikur da
religiur Sexedulebebs. adamiani daemsgavsa uxeiro
burTs, romelsac yoveli dartymis Semdeg uCndeba Canaz-
neqi.“
struqtura, romelSic adamiani individi ki ara, da-
nomrili WanWikia, moqmedebs avtomaturad da swored am-
gvari avtomatizmis Sedegia adamiani, romelic sityvebiT
manipulirebs, magram arss daSorebulia. yvelaferi xdeba
„siyvarulis saxeliT“ da ara siyvaruliT, liberalizmis
saxeliT da ara liberaluri bunebiT, partiotizmis saxe-
liT da ara Sinagani patriotobiT... samyaro iqca cariel
niSanTa sistemad, romelsac gawvetili aqvs kavSiri ar-
sTan; swored amitom yvela yvelas Wams...
roca amaze vfiqrobdi, erTma azrma gamielva: ra iq-
neboda, rom Txas venaxi ar SeeWama? rogor sazogadoebas
miviRebdiT maSin....? an raki ukve yvelam yvela STanTqa, ra
unda moxdes iseTi, rom yvela kadri ukan dabrundes?
am fiqrSi viyavi da moulodnelad socialur qselSi
Cemi megobari, poeti daviT robaqiZe, kiTxulobs leqss
„venaxnanaxi“, romelSic yvelaferi pirvandel mdgomare-
obas ubrundeba. am SemTxvevam gadamawyvetina, TqvenTvis
safiqralad es ori leqsi SemomeTavazebina... vfiqrob, sa-
intereso diskusia gamovidoda.
ager es leqsic:
„gamofenaze warmodgenili motoriani Txa
mgelma SeWama, vazis patronma ar amoiRo xma,
mgeli SeWama orlulianma Tofma_ ar unda Tqma,
Tofi SeWama Jangma Tavisi sityva Jangbadmac Tqva,
Jangi SeWama miwam, ukeTess ras SegiWamda sxva,
miwa SeWama Tagvma TxiliviT ar utkenia yba,

160
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

Tagvi SeWama katam, egona, didi ambavi qna,


katas aWama vazis patronma pirawyobili rqa.
katis Tavidan Tagvi amoxta, Tagvma TxiliviT Sva
miwa, miwidan Jangi gamoCnda, Jangma Tofs mica gza,
Tofi Serigda mgelTan, mgelma ki aRar SeWama Txa,
Txam daubruna patrons venaxi tiris, dasrulda
sxvla.

Cemi werilis gzavnili ki aseTia: Tu Tqven „SegWa-


mes“, Tqven sxvas nu SeWamT! mxolod am damokidebule-
biT SeiZleba daZlioT „mWameli“ TqvenSi da samyaroSi!

161
gzavnilebi maswavleblebisTvis

metaforebi, romlebic gvcvlis


samyaroSi (Cveni an sxvisi) mimdinare movlenebis semi-
otikuri daformateba da metaforuli aRqma dagvexmare-
ba, gavSifroT Cveni cxovrebis Tavgadasavlebi da amovic-
noT is dabrkolebebi, romlebic gvizRudaven SesaZleb-
lobebs da Tavisuflebis xarisxs.
am amocanis Sesasruleblad gamogvadgeba SerCeuli
metaforebi (verbaluri Tu vizualuri); magram raki Tana-
medrove adamianis aRqma metwilad vizualuria, ukeTesad
muSaobs swored metaforebi vizualuri xelovnebidan.
rodesac metaforebze vsaubrob Cems naSromebSi an
statiebSi, yovelTvis mxedvelobaSi maqvs, metaforebi
farTo mniSvnelobiT, maT Soris, vsaubrob iseTi metafo-
rebze, romlebic gansxvavebul semiotikur sistemebSi
moqmedeben da erTsa da imave ideas warmoadgenen (verba-
luri, audialuri, vizualuri) _ teqsti, musika, naxati...
gansxvavebul niSanTa sistemebis amoqmedeba adamian-
Si da maT Soris saerTos aRmoCena, amdidrebs warmosaxvas,
gansxvavebuli emociebiT avsebs adamians da STaagonebs
mas.
magaliTad, aviRoT romelime poeturi teqsti da mas
SevusabamoT (survilisamebr) Sesabamisi musika da vizua-
luri gamosaxuleba; amgvarad gamoxatuli azri (paradig-
mebSi) ufro met informacias gvaZlevs subieqtze; rode-
sac aseTi samuSao SevTavaze metaforebis sabakalavro
kursis studentebs, maTTvis es Zalian saxaliso aRmoCnda
da kidev ufro saintereso iyo urTierTgaziareba prezen-
taciebis dros. codnis amgvari gadacemisas aRmovaCine,
rom sruliad unikalur SedegebTan maqvs saqme:
 izrdeboda codnis miRebis motivacia da studen-
tebi ukve yovelgvari daZalebis gareSe moiZieb-
dnen Sesaferis Teoriul masalas, rom saintere-
so kvleva gamosvlodaT;

162
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

 erTdroulad muSaobda ori paradigma: logikur-


analitikuri (marcxena naxevarsfero) da Semoqme-
debiTi (marjvena naxevarsfero);
 studentebs siamovnebas aniWebda urTierTgazia-
reba Tanasworobis atmosferoSi, sadac ar iyo
SejibrebiToba, gadanomvra: vin ufro magari iyo
da sxva siyalbeebi; studentebi siamovnebas iReb-
dnen codnis urTierTgaziarebiT da, amave dros,
es codna ukavSirdeboda maT interess (SeeZloT
aeRoT nebismieri metafora _ literaturidan,
xelovnebidan, biznesi da marketingidan, yovel-
dRiuri cxovrebidan, stereotipuli frazeolo-
giidan da sxva... rac ainteresebdaT);
 amgvar urTierTgaziarebas hqonda sinergiis
efeqti;
 codnis aseTi gadacema iwvevda maT realur cxov-
rebiseul cvlilebas;

miT ufro warmatebiT muSaobda codnis gadacema, Tu


mas uZRoda raime mesiji-slogani, iseTi, rogoricaa, maga-
liTad: „Tavisufleba Seni (Tavgada)savalia“, riTac ukve
xdeboda maTi azrebis modelireba garkveuli mimarTule-
biT. umetesad ki amgvar mesijebs studentebi Tavad qmnid-
nen.

metaforebis jgufSi aseTi muSaobis dros, rodesac


salvador dalis erT metaforas jgufis wevrebi gansxva-
vebuli interpretaciebiT gamoxatavdnen, studentma miT-
xra, rom rasac me vakeTebdi, daaxloebiT am modelis meta-
foruli baraTebi iyo Seqmnili fsiqologiaSi. me davinte-
resdi da gavarkvie, rom es iyo mxatvar nino CakvetaZis da
fsiqoTerapevt eTer filipoviCis erToblivi proeqti,
metaforuli asociaciuri baraTebis krebuli „saganZu-
ri“; aRmovaCine, rom zustad igive idea iyo, ubralod, Ce-

163
gzavnilebi maswavleblebisTvis

mi meTodi codnis gadacemas emsaxureboda da hqonda uam-


ravi gverdiTi efeqti (maT Soris, fsiqoTerapiuli), xo-
lo zemoxsenebuli proeqti uSualod Terapiaze iyo mi-
marTuli.
aq mTavari idea imaSi mdgomareobs, rom moxdes naxa-
tebze proecirebuli Sinagani mdgomareobis gamovlena da
swori warmarTva; amisaTvis Sedgenilia kiTxvebi, SerCeu-
lia naxatebi da swori moderaciis SemTxvevaSi, damuSave-
buli meTodi iwyebs muSaobas maTSi, vinc am davalebas as-
rulebs;
nino CakvetaZis namuSevrebs damoukidebladac aqvs
Terapiis Zala cocxali emociebis tiloze gadmotanis ma-
Rali xarisxis gamo; bavSvobis sevdian-sixaruliani ambe-
bis siuJetebi kargi saSualebaa, gamoavlinos adamainis
Rrmad damarxuli emociebi, zedapirze amoitanos, moggva-
ros sevda, sixaruli, cremli, gamoiwvios kaTarzisi da ga-
gaTavisuflos;
ninos naxatebis gavlena izrdeba, rodesac fsiqoTe-
rapevti warmarTavs naxatebiT muSaobas;
qalbatoni eTeris ganmartebiT:
„metaforuli asociaciuri baraTebi warmoadgenen
unikalur proeqciul meTods. isini saSualebas gvaZleven
gverdi avuaroT racionalur azrovnebas, movxsnaT fsi-
qologiuri Tavdacvebi da Sinagani winaaRmdegoba, Sev-
qmnaT dialogis pirobebi adamianis gare da Sinagan samya-
ros Soris, gvexmareba ekologiurad aRvadginoT travmu-
li situacia, CamovayaliboT da sityvebiT gamovxatoT _
movaxdinoT verbalizacia, rasac TavisTavad axlavs Tera-
piuli efeqti. metaforul baraTebTan muSaoba xels uw-
yobs komunikaciis gaumjobesebas da SemoqmedebiTi po-
tencialis ganviTarebas.“

164
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

sanimuSod gTavazobT erT savarjiSos:

savarjiSo „Cemi istoria“

monawileobs _ nakrebi „sagaZuri“ srulad.


algoriTmi _ monawile Riad iRebs 4 an 6 baraTs (nino Cak-
vetaZis naxatebis reproduqcia) da hyveba istorias am ba-
raTebis mixedviT.
kiTxvebi analizisTvis:

1. riT hgavs es istoria raime situacias Seni cxovrebi-


dan?
2. ra gakveTili an gamocdileba miiRe am istoriisgan?

savarjiSo SeiZleba aq dasruldes. Tumca SesaZlebelia


gagrZelebac, Tu es monawilis dakveTas exmianeba:

3. moifiqre am istoriis dasrulebis kidev 3 varianti da


daasabuTe, ratom iyo am istoriis dasrulebis Tqveni
realuri varianti yvelaze misaRebi?
4. Sejameba.

qalbatoni eTer filipoviCi medicinis doqtori, serti-


ficirebuli artTerapevti, artqouCi da nlp praqtikosia.
misi metaforuli asociaciuri baraTebis „saganZuriT“
SegiZliaT miiRoT siamovneba da sxvebsac daexmaroT!
misi gamoyeneba maswavleblebsac SeuZliaT!

165
gzavnilebi maswavleblebisTvis

sityvebi suraTebis winaaRmdeg?


(filmidan _ Words and Pictures)
erTxel Cemi studentebisaTvis saswavlo procesis
mravalferovnebisTvis SemoqmedebiTi konkursi movifiq-
re. konkurss davarqvi: “dawerili foto-ambebi“. misi idea
mdgomareobda imaSi, rom proeqts asrulebda ori studen-
ti: erTs unda daewera, xolo meores unda Seeqmna vizualu-
ri namuSevari (foto an naxati) ise, rom erTmaneTis Sesaba-
misi yofiliyo vizualuri da verbaluri. konkursma didi
interesi gamoiwvia da studentebma wyvilebad daiwyes mu-
Saoba. zogisTvis teqsti xdeboda STagoneba da zogisTvis
_ foto. ase Seiqmna Zalian saintereso namuSevrebi da bo-
los posterebadac davamzadeT da gamovfineT.
am konkursis idea iyo: gansxvavebuli SemoqmedebiTi
unarebis studentebs erToblivad emuSavaT da erTmane-
TisaTvis azrebi da STabeWdilebebi gaeziarebinaT;
amoqmedda namdvili sinergiis efeqti, rodesac orive mxa-
re „gamdidrebuli“ rCeboda.
es konkursi gamaxsena erTma amerikulma filmma, ro-
melsac hqvia: „sityvebi da suraTebi“ (Words and Pictures).
moqmedeba xdeba kolejSi; mTavari personaJebi arian in-
glisuris maswavlebeli mister jek markusi da xelovne-
bis maswavlebeli mis dina delsanto. konfliqti daiwyeba
mas Semdeg, rac ferweris maswavlebeli studentebs et-
yvis, rom _ „ar endoT sityvebs... sityvebi _ sicruea!“ mis
delsanto STagonebiT saubrobs xelovnebaze, ferweraze
da jgufs mouwodebs, rom maTi sakvanZo fraza unda iyos
_ „me vgrZnob“ da, Sesabamisad, emociebi, gancdebi, Seg-
rZnebebi ferebSi da xazebSi unda gadmoitanon ise, rom
sxvasac agrZnobinon.
inglisuris gakveTils ki aseve STagonebiT uZRveba
mister jek markusi. is yvelgan da yovelTvis sityvebiT

166
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

TamaSobs da sxvebic „CaTreuli“ hyavs am TamaSSi. yvela


sityvis etimologias hyveba da amiT aRvivebs interess
sityvebis mimarT... jeki darwmunebulia, rom sityvebiT
yvelafris gamoTqma SeiZleba da rom sityvebi aucilebe-
lia TviTgamosaxatavad, urTierTobisTvis. sityvebi aSe-
nebs qalaqebs, imeds aZlevs adamianebs, STaagonebs...
„Tqven SegiZliaT TqvaT raime mniSvnelovani 3 taepSi
da 17 marcvalSi?“ _ da uxsnis studentebs, ra aris haiku
da mas adarebs Tanamedrove tvitebs, avarjiSebs azris ga-
moxatvaSi... da ai, am maswavlebels moswavleebi eubnebian,
rom ferweris maswavlebelma mis delsantom Tqva, rom
sityvebi _ sicruea da ar unda endon sityvebs!
swored aqedan daiwyo namdvili omi, romelsac stu-
dentebma daarqves: „sityvebi suraTebis winaaRmdeg!“ am om-
Si mTeli skolaa CarTuli da mTeli semestris gakveTi-
lebs ar moutaniaT studentebisTvis imdeni codna da en-
Tuziazmi, ramdenic am „omma“ misca maT. ganuwyevteli fiq-
ri imaze, rogor gamoexataT ukeT sityvebiT an naxatebiT,
maT siRrmiseul codnas aZlevda. am Tavdauzogav brZola-
Si kompromisebic daiwyo... nel-nela mis delsantom mister
jek markusi aRiara, gansakuTrebiT ki, rodesac misi leqse-
bi waikiTxa; sityvebiT moxiblulma studentebs SesTavaza
leqsebze SeeqmnaT naxatebi da mere leqsebi naxatebTan er-
Tad kolejis JurnalSi daebeWdaT.
filmis bolos omi: _ „sityvebi suraTebis winaaR-
mdeg“ zaviT sruldeba. saCvenebel gamosvlaze, romelzec
mTeli kolejis studentebi da maswavlebelebi arian Sek-
rebilni, sityvebis mxares da suraTebis mxares sxvadasxva
jgufia... studentebi citireben mwerlebsa da mxatvrebs,
epaeqrebian erTmaneTs. mis delsantos finaluri sityva
aseTia: „ratom suraTebi? Cveni grZnobebi da cnobiereba
rom yofiliyo bunebasTan harmoniaSi, Cven rom SegveZlos
urTierToba da erTmaneTis gageba, maSin ferwera saWiro
aRar iqneboda da yvela viqnebodiT mxatvrebi, radgan Cven

167
gzavnilebi maswavleblebisTvis

erTi mTlianoba varT...“ bolosdabolos, mister jekic


aRiarebs ferweris maswavlebels da filmis ideas isic
hkravs, rom am or personJs erTmaneTi Seuyvardeba, rac
simbolurad sityvebisa da suraTebis erTianobas da ganu-
yoflobasac gamoxatavs.
marTlac da, ra mniSvneloba aqvs, sityvebiT ukeT ga-
moixatebi Tu suraTebiT? es xom unarebzea damokidebu-
li. adamianebi samyaros gansxvavebul formatSi aRiqvamen
da gamoTqvamen da es ar gvaZlevs imis safuZvels, rom da-
vaskvnaT romelime formis upiratesoba meoresTan Seda-
rebiT; gansxvavebuli TviTgamoxatva sainteresos xdis
adamianebs da samyarosac ufro mTlianad aRviqvamT, vid-
re es mxolod Cveni unarebiT aRqma iqneboda. Tumca „sit-
yvebisa da suraTebis omma“ sikeTe moitana da dapirispi-
reba ki ar gaaRrmava, aramed gaaerTiana dapirispirebule-
bi. kargia, rom cxovrebaSic ase iyos da gansxvavebuli az-
ris an TviTgamoxatvis adamianebi iRebdnen da pativs
scemdnen erTamenTs. sruli pasuxismgeblobiT getyviT,
rom Tu maswavlebeli (leqtori) codnis gziT amas daana-
xebs msmenelebs, maTi samyaros suraTi mniSvnelovnad gam-
didrdeba, gaqreba konfliqti ara mxolod sityvebsa da
suraTebs Soris.
warmoidgineT, rom Cven zemoT azrebis, idebis samya-
roa... am azrebis samyarodan CvenSi Semoedineba garkveuli
impulsebi, Cven ki, rogorv mimRebi, am impulsebis gardaq-
mnas viwyebT da maTgan vqmniT: sityvebs, suraTebs, musi-
kas... diax, es mTeli alqimiaa da amave dros, yvelaze didi
realoba... miT ufro, rodesac CavwvdebiT, rom samayro-
dan CvenSi mravalgvari impulsi Semoedineba, magram Cveni
upiratesobaa, avirCioT.... avirCioT iseTi sixSireebi,
romlebsac harmonia Semoaqvs CvenSi, romelic gvafiqrebs,
gvaRelvebs, gvcvlis...
maswavleblebs literaturis gakveTilze Tavisuf-
lad SeuZliaT aseTi saxaliso konkursebis Catareba....

168
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

me ki Cemi konkursis erT fragments SemogTavazebT.


teqsti ekuTvnis giorgi Sonias, xolo foto _ zura Sama-
Tavas.

leTargiul ZilSi gaxveuli qalaqi

me vaanalizeb Cems umoqmedobas


ufro swored moqmedebebis uSedegobas
da situaciis racionalurad gaazrebis Semdeg
vaskvni,rom gadarCeniss gzebi bundovania
momavlis perspeqtivebi uimedo
da yoveldRiurobisgan daRlili sxeuli
romelic mzadaa stratosferos gasarRvevad
kontrastebi.. kontrastebi.. da isev kontrastebi.

qalaqi savsea upatrono ZaRlebiT


da usaxlkaro bavSvebiT.
qalaqi leTargiul ZilSia gaxveuli.
da ver amCnevs rogor gavida RmerTi
momsaxurebis zonidan
Cven ki imis aRiarebac ar gvinda
rom RmerTma ubralod dagvikda..
araferia ...
Cven mainc gveyvarebi
RmerTo..

gamosavali erTia
rutinidan unda amovZvreT
da amovaTrioT
Cveni saSinlad daRlili sxeulebi
da rac SeiZleba xmamaRla viyviroT
rom cocxlebi varT
qalaqma unda gaiRviZos
da sarkeSi Caxedis Tavis amazrzen saxes
da dainaxos SimSiliTa da siciviT
mkvdari adamianebi

169
gzavnilebi maswavleblebisTvis

nagvis yuTebTan mdgari upatrono ZaRlebi


polieTilenis parkebSi gaxveuli SiSveli xeebi
da geometriuli progresiiT mSenebare eklesiebi
( isev kontrestebi.. )

Cveni leqsebi eleqtroSokia


romelmac unda gamoafxizlos es qalaqi
arada gaRviZeba (gadarCena) aucileblia
win momavalia
romelic rogorc amboben Cvenia
da romelic erTxelac dadgeba
da uxerxulia mZinareebi davxvdeT...

170
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

ken robinsonis 3 metafora


ganaTlebaze da cvlilebebze
ken robinsons kargad icnoben, rogorc Tanamedrove
ganaTlebis eqsperts. misi gamosvlebi marTlac revolu-
ciuria da mimarTulia SemoqmedebiTi da kreatiuli ga-
naTlebis aucileblobaze. xadaxan vfiqrob, rom aseTi ga-
naTleba SesaZloa yvelasTvis ar iyos, radgan yvela ver
grZnobs mis saWiroebas, magram Tuki adamiani RvTis, Se-
moqmedis „saxe da xatia“, maSin yvela adamianSi aris Semoq-
medebis marcvali, romelic, SesaZloa, arasdros ar aRmo-
cendes, Tuki mas ar Seeqmneba Sesabamisi klimaturi piro-
bebi.
TED-videoebSi ken robinsoni gviyveba, rogor davaR-
wioT Tavi ganaTlebaSi „sikvdilis xeobas“ da rogor viz-
runoT momaval Taobebze SesaZleblobebis klimatis Seq-
mniT.
pirvelad Cemi yuradReba swored am metaforebma mi-
iqcia: ganaTlebis „sikvdilis xeoba“ da „klimat-kontro-
li“.
mxolod am ori metaforis gaazreba sakmarisia, rom
dainaxo Tanamedrove ganaTlebis mdgomareoba da momav-
lis saukeTeso perspeqtivac. realobidan aRebuli niSne-
biT robinsoni ise SemoqmedebiTad operirebs Cvens cnobi-
ersa Tu aracnobierze, uneburad geCveneba, rom realobis
mTeli masala (faqtebi da movlenebi) mxolod cnobiere-
bis translaciaa _ is gviCvenebs da aRwers adamianis cno-
bierebis mdgomareobas da misi Secvlis gzebsac gvTava-
zobs. mTavaria, zustad miagno im metaforas, romelsac
movlenis aRwerisTvis viyenebT.
hobsis gagebiT, Teoriulad cnobiereba aris operi-
reba niSanze. man Camoayaliba niSanTa tipologia, gayo ni-
SanTa mniSvneloba da niSanTa masala. gansxvaveba isaa, rom
erTs mniSvneloba aqvs CvenTvis, meores ki _ sxvisaTvis.

171
gzavnilebi maswavleblebisTvis

vfiqrob, rom robinsonma zusti metafora SearCia.


diax, marTlac arsebobda aseTi xeoba, romelsac uwodeb-
dnen „sikvdilis xeobas“, radgan wvima iq arasdros modio-
da da yvelaferi Camkvdari iyo (amis Sesaxeb sxva statieb-
Sic davwere). magram erTxel naleqis mosvlam sruliad
Secvala da aayvavila es xeoba. am movlenas Tu gaviazrebT,
rogorc cnobierebis metaforas, maSin advilad davina-
xavT, ra da ratom sWirdeba Tanamedrove ganaTlebas.
aqve meore metafora: „klimat-kontroli“. radgan
erTxel Seqmnili klimati araferia, Tu mas ar gavakon-
trolebT da saTanado temperaturas ar SevinarCunebT.
ganaTlebis sistemasac swored ase esaWiroeba im meTode-
bis SerCeva, romlebic bavSvebis mravalferovan SesaZleb-
lobebze iqneba mimarTuli da, ra Tqma unda, es ar unda
iyos erTjeradi aqti, aramed ganmeorebadi da Tanamimdev-
ruli.
kidev erTi metaforiT gamoxatuli ganaTlebis sis-
temis „diagnozi“: „bunebrivi resursebis krizisi“.
robinsonis mixedviT: „klimatis krizisi kompasiviT
ganaTlebaSi momuSave adamianebisaTvisaa da, ra Tqma un-
da, kavSirSia bunebrivi resursebis krizisTan. es gax-
lavT ara marto bunebrivi resursebis, aramed adamianu-
ri resursebisa da talantebis araswori gamoyenebac. im
resursebis, romelTan erTadac Cven, adamianebi, gav-
CndiT am qveyanaze. Cvenma sazogadoebam gamoiwvia is,
rom bunebrivi resursebis araswori da aqcentirebuli
gamoyenebiT Taobebis ganmavlobaSi, arasworad moxda
adamianis talantisa da niWis gamoyenebac.
Sedegi ki is gaxlavT, rom Cven dRes saqme gvaqvs ma-
sobriv socialur ganxeTqilebasTan, masobriv socia-
lur uTanabrobasTan da, Sesabamisad, socialur mRel-
varebasTan, iseve rogorc individualur mRelvarebas-
Tan.” (Targmna levan alfaiZem).

172
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

rogori zusti analogiaa: bunebrivi resursebis kri-


zisi da adamianuri resursebis krizisi. TiTqos is, rac
xdeba bunebaSi, zRvars kargavs Cvens cnobierebasTan anda,
piriqiT, Cveni cnobiereba pirdapir vrceldeba bunebaze.
bunebac xom metaforaa da erTdroulad niSnavs Sinagans
da garegans.
ken robinsonis metaforebze dakvirvebas ufro
Rrmad/Sors mivyavarT da gvarwmunebs imaSic, rogori zi-
arWurWeliviTaa adamianis Sinagani da garegani. Cven Seg-
viZlia SevcvaloT garegani movlenebi cnobierebis tran-
sformaciiT an garegan movlenebze dakvirvebam SesaZloa
Sinagani transformacia gamoiwvios! mniSvnelovani aq is
ki ar aris, rom ubralod mivendoT robinsonis sityvebs
da metaforebs, aramed misi meSveobiT gavacnobieroT Si-
nagani da garegani da maTi erTianoba da ganuyofloba da,
rac yvelaze mniSvnelovania, cvlilebebis aucilebloba
imisaTvis, rom ufro Semoqmedi, realizebuli da bednieri
gaxdes adamiani da harmoniaSi movides garesamyarosTan,
radgan sxvagvarad arc bedniereba ar arsebobs!
rogorc Cans, gare da Sina samyaroebis modelireba
erTgvarad mimdinareobs. amis damtkiceba SedarebiT io-
lad SemiZlia poeziis enaSi, magram, rogorc Cans, es ara
mxolod poezias Seexeba, aramed _ zogadad enas da metyve-
lebas. ai, ras wers samecniero metyvelebaSi metaforebis
gamoyenebis Sesaxeb mecnieri sulxan cagareli wignSi
„cnobiereba“: „samyaroSi mimdinare procesebis Sesacno-
bad mecniereba emyareba modelirebis sxvadasxva for-
mebs. modelireba ki Txoulobs Sedarebas, personifika-
ciasa da analogias. mecnierul enaSi metaforis momrav-
lebas xeli Seuwyo bunebriv da socialur procesTa ma-
Tematikurma modelirebam. am mimarTulebiT gansakuT-
rebuli adgili uWiravs Tavis tvinSi mimdinare neiro-
dinamikuri procesebis fizikur da maTematikur mode-
lirebas”.

173
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ken robinsonis mTavari ideaa, rom SemoqmedebiToba


iqces iseT operaciul sistemad, rogorc wera-kiTxvis
Seswavlaa! kreatiuloba da SemoqmedebiToba unda daukav-
Sirdes swavlebas, misi nawili gaxdes. magaliTad, Cven vi-
ciT, rogor unda vaswavloT wera-kiTxva, magram sakiTxi
dgas ase: rogor unda vaswavloT wera-kiTxva Semoqmedebi-
Tad? swavlebis meTodi SesaZloa imdengvari iyos, ramdeni
maswavlebelicaa, radgan ideebi xom ganuwyvetliv ibadeba
Cvens cnobierebaSi, mTavaria, SeviZinoT da CamovtvirToT
cnobierebaSi is operaciuli sistema, softi, romelic
kreatiulobas daakavSirebs swavlebasTan da mere ukve bu-
nebrivad ganviTardeba yvelaferi.
arsebobda „wera-kiTxvis gamavrcelebeli sazogado-
eba“, axla ki droa „SemoqmedebiTi azrovnebis gamavrce-
lebeli sazogadoeba“ Seiqmnas da Semdeg orive daukavSir-
des erTmaneTs, mxolod am gziT aris SesaZlebeli namdvi-
li cvlileba ganaTlebaSi!
„Cven SegveZleba kreatiulobis CarTva da misi dakav-
Sireba wera-kiTxvasTan, maTematikasTan, mecnierebebTan
da saswavlo programis sxva nawilebTan. Tu vapirebT, rom
Semoqmedeba, inovacia da warmosaxva ganaTlebis centra-
lur wertilebad vaqcioT, ar SeiZleba isini gafantul
ocnebebad davtovoT. yvela CvenTagans drogamoSvebiT
TavSi kargi idea mosdis. kiTxva imaSi mdgomareobs, rogor
gavwafoT adamianebi, raTa maT bevri kargi idea mouvi-
deT? ra saxis unarebia amisTvis saWiro? vfiqrob, pirveli
amocanaa kreatiulobisa da gonebis kvlav erTmaneTTan
dakavSireba, radgan faqtia, rom ver iqnebi SemoqmedebiTi,
Tu maRali xarisxis gonebrivi unarebi ar gaqvs. xolo go-
nebis umaRlesi forma swored Semoqmedebaa”. (ken robin-
soni, Targmna levan alfaiZem)

174
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

poeti da zRva. akaki wereTlis


erTi metafora
„…da miniSnebani odiTgan
enaa RmerTTa”
hiolderlini
ena niSanTa sistemaa… da am eniT gamoTqmuli yoveli
azric zogisTvis ubralod teqstia da zogisTvis _ „mi-
niSneba”. metaforebi kidev ufro Rrma da konceptualuri
miniSnebebia, maTi axsniT Cven vwvdebiT iseT siRrmeebs,
romlebSic ubralo leqsikiT ver CavaRwevT…
akaki wereTlis erT leqsze minda gesaubroT, leqss
hqvia: „zRvao, aReldi, aReldi…”
ra kavSiria poetsa da zRvas Soris…? ufro sworad,
zRvasa da poetis guls Soris…?
gulsa da zRvas Soris rom kavSiria, amas advilad da-
vadasturebT qarTuli enis leqsikis safuZvelze, radgan
sityva vRelav gulisa da zRvis metaforul kavSirze miu-
TiTebs da leqsikaSi es leqsema enobrivi metaforaa. ase
rom, SeiZleba iTqvas, zRva _guli universaluricaa da
konceptualuric, amave dros.
akaki wereTlis leqsSi „zRvao, aReldi, aReldi” _
poetis gulis metaforuli kavSiri zRvasTan filosofi-
ur-ezoTeruli mniSvnelobisaa. leqsis dasawyisSi sauba-
ria imaze, rom poeti zRvas aRlvebisken mouwodebs da ara
simSvidisken. mogexsenebaT, rom aRelveba, damSvideba, miq-
ceva-moqceva _ zRvis xasiaTia. zRva yovelTvis cvaleba-
dia Tavisi bunebiT, radgan is cocxalia da tbasaviT dam-
dgari ar aris. sicocxlis Tviseba ki moZraobaa…
zRvao, aReldi, aReldi,
qartexils daemorCile,
aamTagore talRebi,
kideebs gadaacile!
Semdeg striqonSi poeti ganmartavs, ratom ar unda
damSviddes da ratom unda iRelvos zRvam: ganZi zRvis

175
gzavnilebi maswavleblebisTvis

gulSi, zRvis fskerze inaxeba da rodesac zRva damSvide-


bulia, ganZi dafarulia, SeuZlebelia misi zedapirze amo-
tana… SeiZleba arc icode, rom ganZis mflobeli xar. ra
asaCinoebs dafarul ganZs…? ra Tqma unda, Relva, boboq-
roba, talRebis kideebs gadacileba… aseT dros nakadi
Seexeba fskersac da amohyris, Tu ram dafarulia…
margalitebis salaro
Seni ufskruli gulia,
myudroebis dros is ganZi
qveynisTvis dafarulia.
mzisa da mTvaris energia zRvas aboboqrebs, swored
es aZlevs Zalas talRebs, rom fskeridan amoyaros marga-
litebi da uxilavi gaxados xiluli:
mxolod rodesac mrisxaneb,
guls uxsni mzes da mTavresa,
im margalitebs Sestyorcni
Sen Semkvrel aremaresa.
am aRweris Semdeg gadadis poeti metaforis meore
elementze: es aris poeti, ufro zustad ki, poetis guli.
rezonansi myardeba aRelvebul zRvasa da poetis guls So-
ris… poetisaTvis es aRelveba ubralo brazi an SfoTva ki
ar aris, aramed erTgvari stiqia, maRali Zabva, maRali sixSi-
re, romlis wyalobiTac poetis guli swvdeba ara yoveldRi-
ur ambebs, aramed momavalSi mogzaurobs da, rogorc winas-
warmetyvels, im maRali sixSiridan „moaqvs ambebi”.
poeto! nurc Sen ekrZalvi
mrisxane gulis Relvasa!..
Zilis dros quxils nu moSli
da sibnelis dros elvasa!
zRva daculia…. rogorc ar unda aReldes da ibo-
boqros, rogorc ar unda gadaacilos kideebs talRebi, is
mainc daubrundeba kalapots… poetis Relvasac TiTqos
RmerTi icavs…
naxeT, rogor enaTesaveba akaki wereTlis am leqss
hiolderlini Semdeg striqonSi:

176
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

„… da mihqris suli, rogorc arwivi,


Sesagebeblad Weqa-quxilTa,
da asaxelebs Tavis momaval RmerTebs
winaswar.”
poeturi metyveleba Tavisi arsiT metaforaa imis mi-
uxedavad, teqstSi aris Tu ara metaforebi. es aris er-
Tgvari „paraleluri realoba”, an „gzavnili momavlidan”,
romlis sworad wakiTxam SeiZleba bevri ram daanaxos ada-
mians, ers, kacobriobas.
„poeturi Tqma am miniSnebaTa daWeraa da Semdeg misi
xalxSi ganvrcoba, amgvari daWera aris miReba da, amave
dros, xelaxla gaReba madlisa, radgan poeti ukve „pirve-
live niSanSi” Wvrets ukve saboloo sisrules. da es gan-
Wvretili Tavis sityvaSi Seaqvs, raTa iwinaswarmetyvelos
jer araRsrulebuli…” (hiolderlini).
poeziis amgvari gageba (isev metaforulad) kvanturi
cnobierebis proeqciaa, rac niSnavs, rom amgvar teqstebSi
darRveulia drois gageba da erTdroulad arsebobs war-
suli-awmyo-momavali…. poeti erTgvarad winaswarmetyve-
lia, misi sityva afxizlebs, aRviZebs, afrTxilebs, mianiS-
nebs adamianebs…
poetis Sesaxeb am ideidan gamomdinareobs Semdegi me-
tafora: poeti _ garemoebis sayviri.
xan ugnuri var, xan brZeni,
xan arc isa var, arc isa!
garemoebis sayviri,
arc miwisa var, arc cisa.
nu mkicxav, mnaxo ugnurad,
nurc gaikvirveb brZnobasa:
sul sxva hyavs xelisufali
am Cvens goneba-grZnobasa…”
poeti, romelic „arc miwas ekuTvnis da arc cas” da,
amave dros, miwisacaa da cisac… da misi grZnoba-gonebis
xelisufali „RmerTia”…. RmerTic metaforaa, sxva ufro
zusti sityva gamoxatvisTvis ar gvaqvs….

177
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„mebiusis firi/lenti“
anu
„ara sicocxle, ara _ sikvdili,
aramed raRac sxva“
gqoniaT iseTi SemTxveva, rodesac teqsts kiTxu-
lobT da zRvari gekargebaT Tqvensa da teqsts Soris...
TiTqos Tavad xdebiT is cnobiereba, romelsac teqstiT
SeicnobT... ufro sworad, erTgvari sinergia xdeba... roca
ori elementi ereva erTmaneTs da aseT dros raRac saer-
Tos da saziaros exebi, raRac sxvas..., rogorc mesame gza.
es ar aris ubralod identifikacia, aramed „Serevaa“ da
axlis dabadeba.
Tu samyaro mudmivi dialogia, maSin amgvari procesi
yovelTvis mimdinareobs: roca wigns kiTxulob, roca
films uyureb, roca xelovnebis nimuSs akvirdebi, roca
sakuTar Tavs elaparakebi... nebismier SemTxvevaSi, Cveni
cnobiereba meore cnobierebasTan dialogisas icvleba,
sxva xdeba... diax, Cven yovelTvis vicvlebiT da yovelgva-
ri „karis gamoxurva“ am cvlilebebis mimarT mxolod „Ta-
vis damarxvaa“, cnobierebis „dakonservebaa“, sivrceebis
Semcirebaa. aseT SemTxvevaSi, raimes sabolood daufleba
da sakuTrebis formad qceva, reestrSi gatareba _ ubra-
lod, sulieri suicidia.
mudmivi urTierTgavlenis da cvlilebebis reJimSi
yofna fizikuri adamianisaTvis SeiZleba SfoTvis wyarodac
iqces, radgan adamians uyvars, Tavis sazRvrebSi moaqcios
is, rac mas „ekuTvnis“ _ sagnebi, adamianebi (rogorc sagne-
bi)... da am sagnebis gamravlebiT Sepyrobili hkargavs yvela-
ze mTavars, Tavisuflebas da „dakargvis“ unars, sagnebis
„xelidan gaSvebis“ unars, romlis gareSe gadavsebul cnobi-
erebaSi veRaraferi SemoaRwevs.

178
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

swored aseTi „gadavsebuli cnobiereba“ hkargavs di-


alogis unars sxva cnobierebasTan, romlis gareSec ada-
mianuri cnobierebis miRma gaRwevac gauWirdeba, arada,
swored es aris is, rac unda ganicados da SeZlos adamian-
ma, es aris _ erTgvari eqstazi, Tavdaviwyeba, STagoneba,
sxva cnobiereba, romelmac dakarga Cveuli mdgomareoba.
swored amitom xSirad am mdgomareobis metaforad viye-
nebT: Tavdaviwyebas, _ roca xdeba depersonalizacia, es
interpersonaluri mdgomareobaa da am gamocdilebidan
sruliad sxvagvari brundebi.
samyaro dialogia, samyaro mudmivi urTierTgavle-
naa, samyaro _ dualizmis daZlevaa _ am yvelafers, raze-
dac zemoT visaubre, zustad da zedmiwevniT aRwers iseTi
konceptualuri metafora, rogoricaa, „mebiusis firi“.
„mebiusis firis“ aRmoCena ekuTvniT germanel maTe-
matikosebs: avgust ferdinand mebiussa da iohan benediqt
listings. „mebiusis firis“ saidumlo imaSi mdgomareobs,
rom wres, romelsac qmnis boloebis amotrialeblad Se-
erTeba, mxolod erTi mxare aqvs. „mebiusis firze“ ar ar-
sebobs Sida da gare mxare, orive erTdrouladaa da Tu
moZraob masze, erTdroulad SigniTac xar da gareTac.
Tu es movlena jer Tqveni TvaliT ar ginaxavT, gTxovT na-
xoT es video _ rogor mzaddeba mebiusis firi.:
https://www.youtube.com/watch?v=Z30c5wvoS_s
„mebiusis firis“ metaforiT SeiZleba mniSvnelovnad
Seicvalos Cveni aRqmisa da cnobierebis rakursi. magali-
Tad, Tu am metaforas gadavitanT Cvens Sinagan bunebasa da
garesamyaroze, ras miviRebT aseT SemTxvevaSi? _ rom aravi-
Tari Sinagani da garegani ar arsebobs da arc sazRvari arse-
bobs Cvens Sinagan da garegan bunebas Soris? maSin gamodis,
rom Cveni sxeuli mxolod pirobiTi sazRvaria da cnobiere-
ba erTdroulad moZraobs am or parametrSi da erTiania am
moZraobaSi. aris raRac mouxelTebeli am moZraobaSi da am
mouxelTeblobas fizikuri cnobierebis sazRvrebi qmnis

179
gzavnilebi maswavleblebisTvis

mxolod. es procesi Zalian hgavs mudmivi semiozisis pro-


cess, rodesac mudmivi da myari mniSvnelobebi ki ar yalib-
deba niSnisa, aramed gamudmebulad cvalebadi.
TiTqos aRmniSvneli da aRsaniSni erTdroulad ar-
sebobs... an azri da Sinaarsi, romliTac es azri gamoiT-
qmis. anu is, rac orobiTia, gadadis sxva ganzomilebaSi:
keTilisa da borotis miRma, sinaTlisa da sibnelis miRma,
Sinaganisa da gareganis miRma... ramdeni ram SeiZleba am me-
taforam gagaxsenoT da Tu mas gadaitanT „mebiusis
firis“ modelSi, minimum, saintereso TamaSs miiRebT.
sxvaTa Soris, TamaSebze gamaxsenda da aqve vityvi,
rom literaturac ar darCenila gulgrili am movlenis
mimarT da postmodernma literaturul formebad Semoi-
tana aseTi TamaSebi.
rogorc literaturaTmcodne, Tamar barbaqaZe wers:
„sagulisxmoa, rom qarTuli poezia gulgrili ar darCe-
nila postmodernis TamaSebis mimarT da ukve XX s. 80-90-
ian wlebSi gamoCnda qarTul periodikaSi „mebiusis len-
tisa“ da maTematikuri struqturebis poeziaSi damkvid-
rebis pirveli cdebi. mwerlobaSi „mebiusis lenti“
gvxvdeba artur klarkisa da uraleli mwerlis, vladimir
krapavinis, moTxrobebSi.
qarTul mwerlobaSi ki „mebiusis lenti“ pirvelad
1994 wels Jurn. „polilogSi“ axsenes. mixeil goguaZe
gvTavazobs amgvar teqsts: „Tu mebiusis lentis“ zedapir-
ze cal-calke warmovidgenT loms da faraons, maSin, roca
ori zedapiri erT zedapirad iqceva, ioli warmosadgenia
sfinqsic. igive xdeba enaSic, sadac erTmaneTs erwymis
bgeriTi realoba da Sinaarsobrivi komponentebi.“
Tanamedrove fotoxelovani Gilbert Garcin-i Tavis Se-
moqmedebaSi xSirad mimarTavs „mebiusis firis“ metafo-
ras.

180
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

wyvili, romelic mebiusis lentis msgavs gzaze moZrao-


bas iwyebs Sida da gare zedapirebze, isini erTmaneTs Sexvde-
bian, radgan am firze Sida zedapiri gadadis gareSi da gare
_ SidaSi... ori zedapiri xdeba erTzedapiriani, romelic
orives moicavs.
terenti granelis es fraza ki TiTqos mebiusze dai-
wera: „ara sikvdili, ara sicocxle, ramed raRac sxva...“

181
gzavnilebi maswavleblebisTvis

samyaro, rogorc saxli da


saxli, rogorc samyaro
poeti daTo yanCaSvili „saxlis ZiebaSi”

„da rac mTavrdeba, jer Signidan mTavrdeba mudam


da mere gareT…“

„siyvarulma ase icis:


adamiani xdeba saxli,
romelSic cxovrob…“

daTo yanCaSvili

ras niSnavs saxli?


simboloTa leqsikonebis ganmartebiT, saxli kosmo-
sis simboloa, erTgvari mikrokosmosi makrokosmosSi da
piriqiTac. Tavad adamianis simbolocaa da aqve martivi
logikiT SeiZleba gamoTvla, rom adamiani kosmosia… al-
baT TiToeuli adamianis kosmosi gansxvavebulia, iseve
rogorc Tavad adamianebi arian gansxvavebulebi… saxli-
sa da adamianis organizmis identobas fsiqologiaSi ase
aRweren: saxlis sxvadasxva nawili sxvadasxva organos See-
sabameba. fasadi socialuri niRabia, romelsac adamiani
yuradRebis misapyrobad irgebs, saxuravi Tavia (cnobie-
rebis funqciebi), sarkmeli _ Tvalebi, saxlis Suaguli
guls Seesatyviseba, sawoli oTaxi _ intims, kari da Semo-
sasvleli Sinaganidan gareganSi gaRwevis simboloa, samza-
reulo fsiqikasTan igivdeba, sardafi _ aracnobierTan,
xolo sxveni _ es aris mogonebebi, ocnebebi, romantika…
britanul mentalitets kargad gamoxatavs frazeo-
logizmi: „Cemi saxli Cemi cixesimagrea”. saxli aris dacva,
navsayudeli, TavSesafari, usafrTxoeba, simSvide…
saxlis metaforiT adamiani yvelaze ukeT aRwers sa-
kuTar Sinagan samyaros. fsiqologiaSi es meTodi, erTi

182
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

mxriv, adamianis Sinagani samyaros, Rirebulebebis sakvle-


vad gamoiyeneba, meore mxriv ki, saSualebas gvaZlevs, mo-
vaxdinoT saxlis (pirovnebis) koreqcia da Sinagani siv-
rcis gadawyobiT gadavawyoT garegani sivrcec. am azrs
kargad Seesabameba Tanamedrove saintereso avtoris, da-
To yanCaSvilis striqonebi:
„da rac mTavrdeba, jer Signidan mTavrdeba mudam
da mere gareT…”
Sesabamisad, Sinaganis gadawyobiT icvleba garega-
nic.
poeziis magaliTze SeiZleba, studentebs (moswavle-
ebsac) amgvari dakvirveba SevTavazoT, rogorc saintere-
so TamaSi.
daTo yanCaSvilis (iorikis) poezia saxlis metafore-
bis siuxviT gamoirCeva.

sardafi, rogorc aracnobieri.


poeti yovelTvis intuiciuria, rodesac poeziaSi
amJRavnebs imas, ris Sesaxebac codna ar gaaCnia. am codnas
poeti flobs „swavlis” gareSe… mxolod poetebzec ar
iTqmis es _ albaT yvelaze, visac SeuZlia, Rrmad ifiqros.
leqsSi „sardafi” daTo yanCaSvili sakuTar aracno-
bierSi iqeqeba. saxli, romelic memkvidreobiT ergo, cod-
viania da axla es codvebi man unda zidos; man unda agos
pasuxi sardafSi aRmoCenil mkvdarze, sxvebis mier Cade-
nil danaSaulze…
„Cndeba SegrZneba,
TiTqos dagrCa anderZiT saxli,
romlis sardafic
gamudmebiT unda alago
da ver gaerkve,
rogor moxvda sardafSi mkvdari,
romelic Rame
sadme sxvagan unda damarxo…”

183
gzavnilebi maswavleblebisTvis

rac yvelaze mniSvnelovania, poetma gacnobierebu-


lad ar icis, rom fsiqologiaSi sardafi aracnobiers See-
sabameba da misi aRweriT aracnobiers aRwers da „alagebs”
(an urevs dalagebamde). amitom aris mniSvnelovani Semde-
gi striqonebi:
„da es warsuli,
rogorc awmyos qvecnobieri,
ginda-ar ginda, iwyebs tivtivs,
gafrTxobs da gabnevs,
veRar ixseneb ra gadagxda,
ra iyo marTla
da ra gadmogyva am anderZiT _
ra gagiyalbes”.
ase grZeldeba sardafSi (aracnobierSi) Cxreka, Tva-
liereba, gaanalizeba. da ra xdeba amis Semdeg? dakvirve-
bas mosdevs gacnobiereba, rac leqsSi am striqonebiT ga-
moixata:
„da Tavs imSvideb:
„gamosavals movZebni rames”,
magram Ramdeba,
mTvaresaviT gevseba saxli,
amCnev: sardafi ufro swrafad amodis zemoT,
ukve sawolic
formas iRebs TiTqos sasaxlis…”
metafora „sardafis zemoT amosvla” Seesabameba
swored aracnobieri movlenebis cnobierSi amotanas. ra
Tqma unda, mTeli leqsi metaforulia. arc mkvdari SeiZ-
leba gaviazroT pirdapiri mniSvnelobiT… es aris e.w.
karma, „saxlis suli”, romelsac qmnidnen manamde, sanam am
„saxlSi” lirikuli gmiri gadmovidoda sacxovreblad…
iqneb am aracnobieri SiSisa da sxvisi codvebis sakuTar
Tavze araRebis gamo daTo yanCaSvilis poeziaSi mniSvne-
lovania „gaqceva“. is xSirad „garbis saxlidan”, „angrevs

184
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

saxls”…. am metaforebiT avtori cdilobs Zvelis daZle-


vas, saxlis koreqcias, axlis agebas…
Sen damrCi gareT
„Tvalebi _ Cemi saxlis fanjrebi,
wamdauwum ixsnebian da ixurebian.
kari ar maqvs da Semosasvlelad
fanjrebs gTavazob _
daxurvamde Tu Semoaswreb…”
kidev erTi zusti fsiqologiuri metafora: „Tvale-
bi _ Cemi saxlis fanjrebi…” poets ar aqvs „kari” (rac
simboloa Sinaganidan gareganSi gaRwevisa), amitom sTava-
zobs satrfos (romelic misive alter egoa), fanjrebidan
Semoiparos, radgan Tavad gareT ver gadis. is Caketilia,
Seketilia sakuTar TavSi, poetma suli saxlad aqcia, mos-
wyda gare samyaros… magram gareT darCa satrfo da es
adardebs…
„Sen damrCi gareT. Senze mxolod is vici axla,
rom dgaxar marto, RmerTviT Cumad,
SigniT sul ar xar, xar yvelgan gareT,
da ufro gareT, da ufro
sadRac.
(„Sen damrCi gareT”)
daTo yanCaSvilis saxli xan „matrioSkebis rTuli
samyaroa”, erTmaneTSi rom Calagebula, xan dangreulia
da ganadgurebuli. xanac mamaa („Svilebo, modiT, saxli ki
ara, mama momikvda”)… es saxli xan uWeroa, xan _ ukedlo
da xanac _ mxolod kedelia… xan quCaa, xan _ qalaqi da xan
_ maRazia… yvela saxli Tavisas hyveba da yvela saxlSi Si-
nagani adamianis xma ismis.
mokled, SegviZlia vTqvaT, rom poeti gzaSia. „sax-
lis” ZiebaSia. angrevs da aSenebs, misamarTebs icvlis da
iviwyebs…
„roca adamians uSveb cxovrebidan” (d. y.), is marto
ar midis. yvelafers atan… grCeba sicariele, romelSic

185
gzavnilebi maswavleblebisTvis

isev axali saxlis agebas iwyeb… romelsac, savaraudod,


isev „sxvas gadaulocavs” poeti.
daTo yanCaSvilis am leqsze ki arafers vityvi _ min-
da, Tqvenc ifiqroT:
misamarTebi
saxls, romelSic SenTan erTad vapireb cxovrebas,
ara aqvs kari
da am saxlSi Cven ver SevdivarT…
saxls, romelSic SenTan erTad vapireb cxovrebas,
ar aqvs fanjrebi
da rafaze idayvebis CamoyrdnobiT
lodins amitom azri ara aqvs.
saxls, romelSic SenTan erTad vapireb cxovrebas,
ara aqvs Weri
da Semodgomis yvela werils
qari _ beberi fostalioni _
foTlebad mayris.
saxls, romelSic SenTan erTad vapireb cxovrebas,
ar aqvs iataki,
arc saZirkveli
da Zalian garTulda dgomac.
saxli, romelSic SenTan erTad vapireb cxovrebas,
aris adgili
Sua quCaSi,
sadac vCerdebi,
rodesac merwyuls uvardeba cali bidoni
da haeric ise sveldeba
rogorc manZili
Tvalebsa da Tvalebs Soris
da morieli ukve didi xnis SeCveuli
Sinauri binadariviT gulze majdeba,
qalwulebi ki iwyeben wvimisgan
cixe-koSkis bolo sarkmlidan CamoSlili
Tmis gadarCenas,
xolo Tevzebi Cveuli Tevzuri gamometyvelebiT
miwyeben Tvalis upeebis siTxiT avsebas

186
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

da SigniT cxovrebas.
da zustad maSin,
me
viRlebi sakuTari martoobiT
da gigzavni uamrav gonebriv da sizmriseul
Setyobinebas
da Cveni saxlis misamarTs TiTqmis
yvela leqsSi gwer…
da yoveldRe Camongreul
sakuTar Tavs xelaxla giSeneb,
rom Semoxvide CemSi da-saxlde,
me ki daRlilma u-SenobiT
SevZlo da SenSi daviwyo cxovreba.
Torem sacaa caze Camuxlul mSvildosans
umisamarTod moziduli isari SemTxveviT gauvardeba
da kupidoni ar gegonos,
guls ki ara,
sul sisxlZarRvebs dagvawyvetinebs
da
saxlebi, romlebSic me da Sen unda gvecxovra,
samudamod gadavlen sxvadasxva misamarTze…

187
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„Savi sarkis“ metaforebi


„es gamorTuli ekrania. nebismieri televizoris, aipedis,
aifonis Tu leptopis gamorTvisas Cven winaSe Savi sarkea.
es iseTi saSinelia da am dros ki SigniT sakuTar gamosaxu-
lebas vuyurebT.’’
Carli brukeri, „Savi sarkis“ Semqmneli

„Savi kvadrati aris is, romelSic yvela SesaZleblobis


Canasaxia“
kazimir maleviCi

am serilis yureba samjer wamoviwye da pirveli se-


zonis pirvel films ver gavcdi... bolos, sxva seria vnaxe
da ase amovwure oTxive sezoni.
Cemi mTavari kiTxvaa: risi metaforaa saTauri „Savi
sarke“? uceb Tu jadoqroba da kudianebi gagaxsendebaT,
ar SecdebiT, Tumca es mainc ar aris.
ai, axla kompiuters vuzivar, gaxsnili maqvs vordis
dokumenti da klaviaturas vukakuneb. ekrani TeTria da
Savi asoebiT vwer... amaSi araferia gansakuTrebuli. para-
lelurad, Cakecili maqvs socilauri qseli, ramdenime
statia, Tan musikas vusmen... oTaxSi televizors xma gavu-
TiSe... telefoni gverdiT maqvs. xedavT, ramdeni „Savi ek-
ranis“ garemocvaSi var? ufro gvian _ gamovrTav televi-
zors, telefons, gavTiSav kompiuters da davelodebi,
vidre ekrani Caqreba. ekrani rom Caqreba, niSnavs, rom „Zi-
lis da dasvenebis droa“. da vidre Camqral ekrans sabo-
lood Cavxurav, ekranis „Sav sarkeSi“ avireklebi, Tvals
Sevavleb sakuTar lands da iqneb arac arasdros davfiq-
rde imaze, „vin aris is, vinc Camqaral ekranze gakrTeba?“
„Savi sarkis“ metaforidan gamomdinare, xSirad
vsvam am kiTxvas: „vin vrCebiT mas Semdeg, roca yvela-

188
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

fers gavTiSavT da Cveni „Savi sarkis“ ekranze avirek-


lebiT?
rogor gavigoT am kiTxvaze pasuxi? iqneb gavtexoT
es „Savi sarkeebi“ da ufro Rrmad CavixedoT problemaSi?
sagulisxmod wers erTi qarTveli quberi mari gelaS-
vili (sanfoni) am filmis Sesaxeb: „am serialis naxvisas
rac sasowarkveTasa da pesimizms iwvevs adamianSi aris is,
rom, piriqiT, adamiani arc cudia da arc kargi, aramed is
aris ubralod adamiani, determinirebuli meqanizmi,
tabula rasa da radikaluri biheviorizmis gamovlineba,
MACHINA-manqana, meqanizmi, romelic iseTive carielia,
rogorc Cveni gamorTuli smartfoni da romelic zus-
tad iseTi iqneba, rogorsac mas garemo aqcevs. gana, mar-
Talac, rom davfiqrdeT, ra ufro saSinelia, imis gancda
rom Sen cudi xar? magram ici, rom es Sen xar, Senia, Sen
mogaqvs evoluciis milionobiT wlis ganmavlobaSi, Tu
is, rom Sen „araferi xar“, aramed WurWeli, romelsac ra
sawyaoTic undaT, imiT aavseben _ televizia momxmareb-
luri fsiqologiiT, videoTamaSebi _ agresiiT, porno in-
dustria _ trenduli perversiebiT.“
„Savi sarkis“ metaforam uneburad maleviCis „Savi
kvadratis“ metafora gamaxsena. orive „ekrania“. orive
„Savi feris“ da orive metaforis Sesaxeb uamravi inter-
pretaciaa. ubralod, isini SegviZlia ganvixiloT, ro-
gorc Sinaarsobrivi antonimebi.
SegviZlia warmovidginoT ori aseTi suraTi erTma-
neTis gverdiT: erTi _ gamorTuli smartfonis „Savi ekra-
ni“, romelic ukavia adamians da areklilia masze da miS-
terebia; da meore: „Savi kvadratis“ win mdgari damTvali-
erebeli, romelic STagonebiT akvirdeba naxats...
ra saerToa da ra gansxvavebaa maT Soris?
pirvel SemTxvevaSi „Savi sarke“ aqeT gvavsebs daS-
tampuli „SinaarsebiT“ da meore SemTxvevaSi ki Cveni Sina-
gani gancdebis, grZnobebis, Sexedulebebis proeqcias vax-

189
gzavnilebi maswavleblebisTvis

denT Sav kvadratze _ anu intuiciuri, SemoqmedebiTi in-


terpretaciaa;
rogorc kazimir maleviCi werda: „kvadrati aris is,
romelSic yvela SesaZleblobis Canasaxia“; naxatis Seqmni-
sas avtori sruliad alogikuria da mihyveba intuicias...
man, erTi mxriv, yovelgvari Sinaarsisagan dacala forma
da, meore mxriv, misca niadagi axali Sinaarsebis gamovle-
nas!
da ra xdeba „Sav sarkeSi“? istoriebi, romlebic Ti-
Toeul seriaSia, damoukidebel metaforebad warmogvid-
geba da bevr rameze dagvavfiqrebs. magaliTad, seriaSi:
„adamianebi cecxlis winaaRmdeg“, romelSic iyeneben „ma-
sis’’ implants, romelic mebrZolebis sisxlSi SehyavT, es
ki uqmnis maT warmosaxviT realobas. amis Semdeg mebrZo-
lebi xedaven mowinaaRmdegeebs _ parazitebs _ saSinel ar-
sebebad, rogorc seriis erT-erTi personaJi ambobs, “uf-
ro martivia gasrola, rodesac monstrs umizneb”.
risi metaforaa „masis“ implanti“?
filmSi fizikurad xdeba am implantis Seyvana, mag-
ram, sinamdvileSi, es aris metaforac, cnobierebis im-
planti, romelsac, magaliTad, Tanamedrove realobas Tu
aviRebT, nergavs masmedia mizanmimarTuli cru informa-
ciebiT, romlis Semdegac adamians garkveuli faqtebis an
movlenebis mimarT uyalibdeba araswori, yalbi damokide-
buleba. am yalb damokidebulebaze agebs is Tavis „WemSma-
rit“ msjelobebs da sabolood viRebT realobas, rome-
lic aris sruli absurdi. problema is ki ar aris, rom rea-
loba absurdulia, aramed is, rom Cven mas vaxarjavT
mTels Cvens energias, roca am energiiT sxva, ufro Semoq-
medebiTi saqmis gakeTeba SegveZlo.
seriis personaJi mxolod mas Semdeg acnobierebs
amas, rodesac SemTxveviT implanti dauziandeba da mowi-
naaRmdegeebs dainaxavs iseTebs, rogorebic arian sinam-
dvileSi. es iwvevs mis Soks...

190
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

„Savi sarke“ _ Cveni yoveldRiurobaa ase metaforu-


lad gamoxatuli. „masis“ implantis“ Semqmnelebi Tanamed-
roveobaSic cdiloben samyardan gaaZevon is adamianebi,
romlebsac mtrebad da konkurentebaT aRiqvamen, Semdeg
am warmodgenebs sazogadoebas axveven Tavs Seqmnili da
gamogonili informaciebiT, wamlaven adamianebs da iwye-
ben ganadgurebas... adamianTa umravlesoba, romlebic kar-
gad irgeben am implants, ebmebian xelCarTul omSi „demo-
nebis“ winaaRmdeg. SegiZliaT Tavad moitanoT amis magali-
Tebi Cveni yoveldRiurobidan;
socialur qsels Tu daakvirdebiT, roca sainforma-
cioebi gadis, aRmoaCenT, rom informaciuli sawamlaviT
dawamluli adamianebi rogor fexdafex mihyvebian movle-
nebs da iwyeba gmoba an dacva vinmesi an raimesi, imis mixed-
viT, ramdenad kargad Seqmnes yalbi informacia. adamiane-
bi mzad arian Caqolon, jvarze gaakran mavani mxolod imi-
tom, rom ase daajeres, maT ki zedmeti kiTxvebi ar gasCe-
niaT: „televizorSi xom ase Tqves!“
da rogor fiqrobT, vin qmnis „masis“ implants?
spoilerebi rom ar dagrovdes, jerjerobiT is kiT-
xvebic vikmaroT, rac dagrovda „Savi sarkis“ metaforeb-
Tan dakavSirebiT da danarCeni Semdeg seriaSi iyos!

191
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„kombostos“ metafora da
„holograma mefisTvis“
ramden cariel da arafrismTqmel sityvas ambobs
adamiani, azri rom ar gamodneba iqidan, an ki rogor ga-
modneba, roca arc araferia SigniT.
gansakuTrebiT skolas da universitets Tu gavixse-
nebT da im dazuTxul-daswavlil teqstebs, romlebsac ga-
mocdebze „vtovebdiT“ da arc araferi mogvyveboda sax-
lamde. miT ufro, Tu saqme exeboda abstraqtul cnebebs,
romlebic zustad isedac aravin ar icoda, ras niSnavda...
magaliTad: demokratia, Tavisufleba, siyvaruli, libera-
lizmi... gamoCenili didi mwerali.... an vin icis, ras niSnav-
da, rodesac Cemi Taoba ambobda: igavmiuwvdomeli simaR-
le, TvalsaCino moRvaweoba, wiTel xazad gasdevs da sxva.
abstraqtuli cnebebis saleqsikono ganmartebebi
TiTqos yvelasaTvis cxadi da gasagebi iyo, oRond iseTi-
ve cxadi, ramdenadac aracxadi... radgan abstraqtuli
cnebebis abstraqtuli sityvebiT axsna _ ukve axal uRran-
Si Sesvla iyo;
erTi sityviT, did gaugebrobaSi varT da verbalur
gauval tyeSi vimyofebiT, gnebavT, leqsikonebis gamoqva-
bulSi, saidanac isev sityvebi unda davixmaroT, rom ro-
gorme gamovaRwioT am tyidan, magram Tu sityvebs sagneb-
sac mivaxmarT, rogorc metaforebs, maSin informacia xa-
tovani, vizualuri azrovnebis wyalobiT samudamodac Ca-
iwereba Cvens myar diskze.
Tanamedrove cifrul samyaroSi, romelSic TiToeu-
li Cvenganis cifruli versiac monawileobs, SeiZleba
vTqvaT, rom davSordiT realobas... imdenad davSordiT,
rom SegviZlia SevqmnaT Cveni holograma da konferencia-
ze gavuSvaT, romel qveyanaSic gvinda, Tan ise, gzis xarje-
bic rom ar dasWirdeba da erTi TiTis daWeriT gavamgzav-

192
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

rebT saWiro mimarTulebiT; ufro metic, Cven SegviZlia,


SevqmnaT Cveni araerTi cifruli varianti da am gziT vi-
yoT paralelur arsebobaSi. me ar vambob da ar vafaseb, es
ramdenad kargia an cudia, magram faqtia, rom es samyaro
karze ki ar gvikakunebs, ukve am samyaros SigniT varT. ga-
ixseneT Tundac tom tikveris filmi „holograma mefis-
Tvis“, romelSic es yvelaferi realobaa.
erTi mxriv, cifruli samyaro da, meore mxriv, sko-
lis maswavlebeli, romelic klasSi Sedis da ara aqvs
Sesabamisi teqnika, moswavleebs rom meti STagonebiT aux-
snas da daamaxsovros informacia.
amitom iyo sasiamovno aRmoCena CemTvis CibaTis sko-
lis maswavlebelis, maswavlebelTa globaluri jildos
aTeulis wevris, lado afxazavas metaforebi. kombosto
yvelas ginaxavT, misgan sadilic dagimzadebiaT, dagikepavT
da ase Semdeg, magram Tqven albaT arasdros mogsvliaT az-
rad, rom kombostos meSveobiT salaTi ki ara, gakevTili
mogemzadebinaT.... diax, diax... gakveTili, rom saswavlo
procesi moswavleebisTvis gasagebi, STambeWdavi da dasa-
maxsovrebeli yofiliyo, miT ufro, rom teqnikuri saSua-
lebebis simwire sxva alternativis saSualebasac rom ar
gaZlevda... magaliTad, prezentaciis Catarebas hologra-
mebis monawileobiT, romelic im filmSia, zemoT rom giam-
beT. magram sanam aseTi teqnologiebi Cvenamde moaRwevdes,
sxva gamosavali yovelTvis iarsebebs... mTavaria, es gsur-
des da analogiebs yvelaferSi eZebde, maSin SeuZlebeli
araferia; logikur-analitikuri azrovnebis ganviTarebas-
Tan erTd metaforuli anu abduqciuri azrovneba gvexma-
reba, sagani, faqti, movlena ufro mTlianobaSi aRviqvaT.
magaliTad, demokratia SegviZlia ganvmartoT ise, ro-
gorc vikipediaSia:
demokratia (berZ. δήμος „demos“ _ xalxi; κράτος „kra-
tos“ _ kanoni, Zala) _ saxelmwifo marTvis forma, ro-
desac mTeli Zalaufleba uSualod xalxs an maT warmo-

193
gzavnilebi maswavleblebisTvis

madgenlebs ekuTvniT. demokratiis umTavresi moTxov-


nebia _ arCeviToba da moklevadianoba. garda amisa cneba
demokratia moicavs mTel rig uflebebsa da Tavisuf-
lebas, romelTac buneba aniWebs yovel adamians ganur-
Cevlad misi rasuli, eTnikuri, konfesiuri, religiuri,
socialuri, ideologiuri Tu sxva kuTvnilebisa.
lado afxazava ki skolaSi samoqalaqo ganaTlebis
maswavlebelia da ai, ase xsnis demokratias:
„CibaTis skolaSi bavSvs rom hkiTxoT, demokratiis
wyaro ra ariso, getyvian, wyaro adamianebia, magram simbo-
lo _ kombostoo. Semdeg kombostoze vamagrebT ferad
droSebs, romlebic lanCxuTis municipalitetis yvela aq-
tiur organizacias warmoadgens. moswavleebma uamravi
droSidan unda datovon is xuTi, romlebic samoqalaqo
sazogadoebas aaqtiurebs. bolos kombostoze rCeba seq-
torebs Soris TanamSromloba, demokratia,"samarTliani
arCevnebi, Tavisufali media, sityvis da gamoTqmis Tavi-
sufleba. Semdeg ganvixilavT, rogor aaqtiurebs sazoga-
doebas es xuTi komponenti. aseTi swavleba Zalian saxali-
soa bavSvebisTvis. Cemi azriT, dasrulda is dro, roca
swavlis Ziri mware iyo. swavlis Ziri 21-e saukuneSi unda
iyos tkbili da kenweroc tkbili iqneba.“

lado afxazavas swavlebis meTodika efuZneba gacve-


Tilisa da mosawyenis Canacvlebas kreatiuliT; rodesac
bavSvebs sTavazob imas, rac maTTvis moulodnelia, maSin
isini dauyovnebliv interess iCenen; interesi da cnobis-
moyvareoba ki es is aris, rac aCens axali codnis miRebis
motivacias.
swored amitom maswavlebeli moswavleebisaTvis sa-
yuradRebo gancxadebas specialurad gankuTvnil dafaze
ki ar akravda, aramed skolaSi moatanina ucnauri skivri
da am skivrSi debda...

194
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

warmoidgineT bavSvebis gaoceba, rodesac Setyobine-


ba Riad ki ar iyo gamokruli, aramed skivrSi iyo Camalu-
li da rogor ggoniaT, ras izamdnen bavSvebi? ra Tqma un-
da, isini didi interesiT iwyeben skivrSi Zromials
imisaTvis, rom iq raRac aRmoaCinon; ukve informaciis mi-
saRebad Sroma uwevT da amas sulac ar aprotestebdnen,
aramed didi siamovnebiTac ki akeTebdnen.
lado afxazavas azriT, gakveTilis formatis da Si-
naarsis gansazRvraSi Tavad maswavleblebi da moswavlee-
bic unda monawileobdnen da ar unda iyvnen molodinis
reJimSi, ras etyvis saministro;
marTalia, CibaTis skolas bevri ram aklia, axali
teqnologiebic miuwvdomelia bavSvebisTvis, smart-da-
febic ar aris, magram, samagierod, maT hyavT maswavlebe-
li, romelic Tavad aris „smarti“, swored amitom lado
afxazavas gakveTilze moswavleebi arasdros arian mowye-
nilebi, yovelTvis moqmedebaSi arian da sixaruliT da si-
cocxliT avseben skolas!

195
gzavnilebi maswavleblebisTvis

realobis virtualizacia _
„surogatebi“
„adeqiT da sarkeSi CaixedeT! SexedeT Tqvens Tavs,
adeqiT skamebidan, Cven ara varT Seqmnili saimisod,
rom samyaros manqanis TvalebiT vuyuroT...“
filmidan „surogatebi“

Tanamedrove sazogadoeba sruliad gansxvavebulad


formirdeba yoveldRiurobaSi SemoWrili virtualuri
realobiT;
samyaros virtualizacia _ es aris samyaros axali
mdgomareoba, rodesac xdeba Zvelis gardaqmna da axlis
Camoyalibeba. virtualur samyaroSi realobis mdgomare-
obis Canacvleba xdeba saxeebiT, niSnebiT. iqmneba sruli-
ad axali semiotikuri modeli Cveni TanamonawileobiT;
cifrul samyaroSi Cevn varT Cvenive Tavis avatari, rom-
lis Secvlac yovelTvis SegviZlia.
adamianebis damokidebulebac gansxvavebulia rea-
lobis am simulakruli mdgomareobis mimarT, radgan ro-
gorc yvelafers, masac aqvs Tavisi „Savi xvrelebi“ da
adiqciuri adamianebisTvis safrTxesac warmodgens;
es ukiduresoba kargad aris gadmocemuli filmSi
„surogatebi“.
filmis siuJeti momavalSi viTardeba. adamianebma mi-
atoves realuri samyaro da urTierTobebi, Caiketnen
usafrTxod oTaxebSi, saidanac maTze mierTebul robo-
tebs marTaven. teqnologiebis wyalobiT realuri arsebe-
bi ganicdian yvelafers, rasac maTze mibmuli robotebi.
adamianebs SeuZliaT nebismieri surgati SeirCion, koreq-
cia gaukeTon fizikur sxeuls, Secvalon, rac surT, maT
Soris, sqesic da sxva.
cxovreba iqceva namdvili simulaciis adgilad, Tum-
caRa, yvela SegrZneba namdvilia. surogati daculia imiT,

196
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

rom Tu mas sasikvdilo safrTxe daemuqreba an moklaven,


sistema gaTiSavs da realuri, saxlSi Caketili adamiani-
operatori, gadarCeba. hgavs es virtualur TamaSsac, ro-
melic realobaSi TamaSdeba. saqme iqamde midis, rom erT
dRes, roboti adamianebis ganadgurebas iwyebs da sistema
veRar icavs maT. ai, aq Tavs iCens problema da, sabolood,
Semqmneli anadgurebs sakuTar Seqmnil samyaros, anu su-
rogatebs. ara da, Tavdapirvelad, sruliad humanuri miz-
niT Seiqmna es robotebi, _ unarSezRudul adamianebs dax-
mareboda am gziT socialur adaptaciaSi.
diax, es aris erTi ukiduresoba, rodesac adamiani
mTlianad „gadabargda“ axal niSanSi _ surogatSi.
virtualuri realobis nebismier sferoSi adamians
saqme aqvs ara sagnebTan, aramed simulaciebTan. simulaci-
ur garemoSi aRmoCenili adamiani axal „realobas“ iRebs
seriozulad da aRiqvams, rogorc bunebriv mocemulobas,
romelSic uxdeba cxovreba. Semdeg ise iZireba masSi da
isea gatacebuli am axali simulaciuri garemoTi, rom ve-
Rar acnobierebs mis pirobiTobas, imis miuxedavad, rom es
icis.
zogierTi mkvlevris azriT, is perspeqtiva, rom ada-
mianebs Soris damokidebuleba iRebs avatarebs Soris da-
mokidebulebis saxes, aris sazogadoebis ngrevis perspeq-
tiva.
swored virtualuri samyaros es perspeqtivaa ganvi-
Tarebuli filmSi „surogatebi“.
JiJeki am mdgomareobas uwodebs „kibersivrce, anu
yofierebis autaneli Caketiloba“, zogi mecnieri ki _ sa-
zogadoebis kiberprotezs (ivanovi, sazogadoebis vitrua-
lizacia).
adamianebi virtualur sivrceSi imyofebian sakuTar
realobebSi, JiJekis mixedviT, es aris „obiqturi subieq-
turoba“ da am movlenas kargad xsnis erTi inglisuri lu-
dis reklamiT.

197
gzavnilebi maswavleblebisTvis

reklamaSi gogona midis wylis piras, dainaxavs gom-


beSos da didi mowiwebiT kocnis, cnobili zRapris
siuJetis mixedviT, kocnis Semdeg gombeSo ufliswulad
unda gadaiqces da asec moxdeba, magram es mxolod pirve-
li nawilia. Semdeg ra xdeba? ufliswuli xarbad Sexedavs
gogonas, miizidavs da akocebs, ris Semdegac gogona gada-
iqceva ludis qilad, romelsac vaJi gamarjvebuli saxiT
ewafeba!
am urTierTobaSi araferi ar aris seqsualuri. erTi
mxriv, gvaqvs wyvili: gogona da gombeSo, xolo, meore
mxriv, vaJi da ludis qila. aq orive personaJi (qali da ka-
ci) sakuTar fantaziebSia.
TiTqos am azris gagrZeleba iyo, rodesac wavikiTxe
mari beqauris blogi, „realoba, romelic ar arsebobs!“
vfiqrob, rom imave problemis anareklia.
„xSirad mrCeba STabeWdileba, rom adamianebi raRa-
cebs imitom ki ar akeTeben, rom ainteresebT, an siamov-
nebas ganicdian, aramed imitom, rom socialur qselebSi
„dasturebi“ dadon da bednieri cxovrebis iluzia Seq-
mnan. TiTqos sxvebisTvis qmnian realobas, romelic ar
arsebobs. Tumca, aq yvelaze uaresi isaa, rom amave rea-
lobaSi cxovroben _ realobaSi, romelic ar arsebobs.
aq „realobaze“ filosofiur msjelobas ar vapi-
reb. vgulisxmob xelovnur, meqanikur cxovrebas, ro-
melmac sxvebze bednieri yofis STabeWdileba unda da-
tovos, da swored imitom aris ararsebuli, rom sinam-
dvileSi bedniereba ar arsebobs; ar arsebobs emocia,
gancda, momentiT tkboba, realurad SegrZneba raRac
sagnisa Tu movlenis“.
SeuZlebelia, rom aq bodriari ar gagvaxsendes. Jan
bodriari wignSi _ „simulakrebi da simulaciebi“ ayali-
bebs imijis ganviTarebis oTx fazas:

198
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

1. is aris safuZvel-realobis refleqsia;


2. is niRbavs da afuWebs safuZvel-realobas;
3. is niRbavs safuZvel-realobis ar yofnas;
4. is ar Seicavs mimarTebas raime realobasTan,
imitom, rom is aris sakuTari Tavis wminda si-
mulakri.

Zalian sainteresod meCveneba, „bodriaris gagrZele-


ba“, anu fsevdo-bodriaris (igive gigi TevzaZe) mexuTe
rigis simulakris Teoria.
mexuTe rigis simulakri mTlianad iqvemdebarebs sa-
fuZvel-realobas da fizikuris mizezad eleqtro-
nuls aqcevs. Tuki meoTxe rigis simulakri, ubra-
lod, iWreboda realobaSi da sakuTari TaviT anac-
vlebda realurs da realuris mniSvnelobas, mexuTe
rigis simulakri aRadgens status-kvos, oRond _
Setrialebulad: TvTon xdeba aRdgenili da dadeg-
nli realobis status-kvos safuZveli“ (fsevdo-bod-
riari, gigi TevzaZe)
Sua saukuneebis semiotikis Teoria ambobda, rom, sa-
bolood, samyaroSi aris erTi aRsaniSni (RmerTi) da
erTi aRmniSvneli (adamiani). axali Teoriis mixed-
viT, gamodis, rom aRsaniSni gamqralia, saerTod ar
arsebobs, an man adgili didi xania, gaucvala aRmniS-
vnels.

simulaciis romel etapze imyofeba Tanamedrove samyaro?

199
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„Tvalebi _ sulis sarke“


dumilis semiotika _ marina abramoviCi
ra aris performansi?
saleqsikono ganmartebiT: „mxatvruli Semoqmedebis
saxeoba, romelic aerTianebs Teatrsa da saxviT xelovne-
bas. performansSi mxatvari Tavad warmoudgens mayure-
bels gacocxlebul kompoziciebs.“
es sruliad gansxvavebuli semiotikuri sistemaa, es
ar aris Teatri, Tumca warmodgenis niSnebs atarebs; arc
mxatvrobaa, Tumca mxatvrobac did rols TamaSobs. per-
formansi yovelTvis xdeba „aq da axla“ da mayureblis
uSualo TanamonawileobiT. speqtaklSic Tanamonawile-
obs mayurebeli, Tumca, mxolod emociurad, radgan mas ar
SeuZlia Secvalos siuJeti, ambavi, romelic scenaze Ta-
maSdeba; performansis dros ki yvelaferi spontanurad
xdeba, Tumca konceptualurad winaswar dagegmilia. is
efuZneba realur emociebs da moqmedebebs. performansSi
mxatvruli aqtis Sedegi Tavad procesia!
marina abramoviCi Tanamedroveobis erT-erTi gamor-
Ceuli performeria. is iyenebs sxeuls, rogorc koncep-
tualur niSans da warudgens mayurebels. sakuTari sxeu-
lidan tkiviliT qmnis da aqandakebs iseT saxeebs, romle-
bic mayurebelze waruSlelad aRibeWdeba, rezonansSi mo-
dis da Rrma emociur kvals tovebs.
misi performansebi Rrmad gaazrebuli konceptualu-
ri eqsperimentebia... am eqsperimentebis kulminacia iyo ne-
apolis moras galereaSi warmodgenili „ritmi 0“, romlis
drosac avtorma mnaxvelebs SesTavaza 72 nivTi, romlis ga-
moyenebac Tavisi survilisamebr SeeZloT. artistma 6 saa-
Tis ganmavlobaSi Tavis sxeulze manipulirebis ufleba
misca stumrebs. Tavidan yvela frTxilad da moridebiT ep-
yroboda, magram rodesac aRiqves obieqtis pasiuroba, mo-

200
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

nawileebic da atmosferoc ufro da ufro agresiuli gax-


da: uWridnen tansacmels, arWobdnen basr nivTebs; erTma
TavSi iaraRic ki daumizna, romelic saswrafod Camoar-
Tves. dagegmili 6 saaTis gasvlis Semdeg perfomeri adga
da wavida xalxisken, romlebmac swrafad datoves sivrce
realuri konfrontaciisagan Tavdasacavad.
am gamocdilebis safuZvelze abramoviCma ganacxada:
„Tu xalxs mivandobT gadawyvetilebas, SeiZleba mog-
klan“.
marinas azriT, mxolod fizikuri gamocdileba aris
sulieri zrdis safuZveli.
marina abramoviCis Semoqmedebaze didi gavlena moax-
dina misma gatacebam blavatskaiaTi, budizmiT da filo-
sofiiT. rogorc misi mkvlevrebi aRniSnaven, marinas per-
formansebi efuZneba rituals, xolo marina xSirad ise
moqmedebs, rogorc Samani. zemoqmedebisTvis is xSirad mi-
marTavs garkveul ritmebs, sakuTari siSiSvliT da atri-
butikiT abramoviCi qmnis sakralur sivrces da am gziT
mZlavrad zemoqmedebs garSemomyofebze.
marinas performansebis mTavari saidumlo mdgoma-
reobs gansakuTrebuli magnetizmis SeqmnaSi, rac realu-
rad izidavs mayurebels. realoba mxolod awmyoa _ acxa-
debs marina. „Cven xSirad vfiqrobT warsulze da vcxov-
robT momavalSi da arasdros ar vimyofebiT awmyoSi,
arasdros ar vCerdebiT, rom SevafasoT awmyo“.
marina abramoviCis mravalferovani performansebi-
dan CemTvis yvelaze saintereso aRmoCnda _ „Tvalebi _
sulis sarke“ _ romelic marinam 2012 wels, niu-iorkSi,
Tanamderove xelovnebis muzeumSi dadga.
razea es performansi? saerTod araferze... rasac
sityvebiT aRvwerdiT. sagamofeno darbazis kvadratul
sivrceSi dgas ori skami. erT-erTze marina zis, xolo meo-
re _ SeuZlia nebismierma daikavos. ori adamiani erTmaneTs
TvalebSi uyurebs, „dumilis wuTi“ _ asec uwodebs marina

201
gzavnilebi maswavleblebisTvis

am performanss _ arc TavSi da arc boloSi araferi xdeba...


aranairi atributika, aravin sxva... mxolod mzera.
amerikaSi, sadac adamianebi faqtobrivad saerTod ar
Cerdebian, sul gadarbenaze arian, sul eCqarebaT.... ai, es
adamianebi, dReebis ganmavlobaSi rigSi idgnen, rom ro-
gorme marinas win skamze aRmoCeniliyvnen.
marina hyveba, rom es lodinic ki performansis nawi-
lad iqca, adamianebma gaacnobieres, rom dro Zalian swra-
fad garbis da xandaxan saWiroa, gaCerde da dro daxarjo
xelovnebisTvis! da rodesac isini Cerdebodnen, kargav-
dnen droSi orientacias! ai, swored es aris marinasTvis
awmyo... Cveulebrivi droidan gasvla...
ra xdeba dumilisas? riT aris mniSvnelovani marina
abramoviCis dumilis semiotika? artisti Tveebis ganmav-
lobaSi emzadeboda am performansisTvis, 3 Tvis ganmav-
lobaSi man 716 saaTi imuSava, aTasobiT adamians Caxeda
TvalebSi da gaucvala mzera.
ra xdeba maSin, rodesac mas TvalebSi uyureb da
aTasgvar emocias ganicdi...? adamianebi tirodnen... ici-
nodnen... Relavdnen da mSviddebodnen... misi mzera sulSi
Rrmad aRwevda da es usityvoba yvelaze didi Zala xdebo-
da transformaciisTvis!
„CemTvis Zalian mniSvnelovania, viyo rogorc mdi-
nare, mTa, klde, CanCqeri... me var erTdroulad mimRebic
da gamcemic, unda igrZno energia adamianisa, romelic
Sens win zis. roca Sen zixar da usityvod didxans uyu-
reb ucnob adamians, iRviZebs ufro Rrma Sinagani dia-
logi, vidre es SesaZlebelia Cveulebriv cxovrebaSi
sityvebiT“ (marina abramoviCi). es aris namdvili interaq-
cia. Sinagani energiebis gacvla.
rogorc xSirad xdeba xolme, interaqciuloba amgva-
ri performansebis dros, mxolod deklarirebulia da
ara warmoebuli. abramoviCi am movlenas iwvevs ara vizua-
luri, xelovnuri efeqtebiT, aramed cocxali emociebiT,

202
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

kinesTetikiT, SexebiT, grZnobiT... amitom performansebis


mTeli teqsti inacvlebs fsiqosomatikaSi, arcerTi sit-
yva, mxolod „operacia emociebze“.
rac ar SeuZlia sityvas, akeTebs dumili... gansakuT-
rebuli magnetizmis SeqmniT performeri xdeba tran-
sformeri, is cvlis Cveulebriv dros da sivrces, arRvevs
yoveldRiurobis rutinas, niRbidan gamohyavs adamiani,
aTavisuflebs normebisgan da Rrma mzeriT da siyvaru-
liT iwvevs ganumeorebel emociebs: adamianebi ivsebian
siyvaruliT da madlierebiT. erTi monawile ambobda, rom
marina ise miyurebda, megona, rom namdvilad vuyvardio
da mere mivxvdi, rom mas yvela uyvarda, vinc mis win ijda...
mas uyvarda mTeli samyaro...
„rodesac adamiani Cem win jdeba, _ ambobs marina, _
maSin me vqrebi da vxdebi sarke maTTvis...“
isini sakuTar Tavs xvdebian, sakuTar namdvil Sina-
gan mes, marina ki _ mediumia... romelic akavSirebs gare-
gans SinaganTan. abramoviCis performansebze aravin ar
icis winaswar, ra moxdeba da arasdros ar aris gaTvalis-
winebuli, rac xdeba... refleqsia da azris dabadeba ki _
procesis Tanamdevia.
Tanamedrove samyaros swored aseTi kultura sWir-
deba _ cocxali da qmediTi... codna ar unda darCes cod-
nad, is unda gamoixatos xelovnebiT da gavrceldes adami-
anebze... Tavad cxovreba unda iqces performansad, Ziebad,
xelovnebad. mniSvneloba ara aqvs, ras akeTebs xelovani,
mTavaria, rogor akeTebs _ aseTia marina abramoviCis idea
da man cxovreba marTlac aqcia xelovnebad da dumili _
gaxada yvelaze metyveli. dumiliT gaarRvia Caketili
dro-sivrce da gaWra axali ganzomilebis kari! ase iqca
performeri _ transformerad!

203
gzavnilebi maswavleblebisTvis

tvinis alfa da beta sixSireebi


da codnis miReba
„Cveulebriv neirons sWirdeba 1 mikrowami, rom upasu-
xos stimuls, magram rodesac milionobiT neironi rea-
girebs unisonSi, isini warmoqmnian rxevad eleqtronul
muxtebs, es muxtebi qmnian ritms, romelsac ewoda „tvi-
nis sixSire“
David Silver

mravalgvari metafora SegviZlia SevurCioT Cvens Ta-


vis tvins da mis funqcionirebas. gavrcelebuli metafo-
raa, rom tvini muSaobs rogorc radiomimRebi da is iWers
sxvadasxva sixSireebs. Tumca is ara mxolod mimRebia, ara-
med gadamcemis funqciasac asrulebs da, sabolood, fun-
qcionirebs informaciul velSi, sadac yvelaferi „Caweri-
lia“ da inaxeba dedamiwis dabadebidan dRemde...
am informaciis garda kidev aravin icis, ra informa-
ciebi iWreba galaqtikidan dedamiwis sainformacio vel-
Si. Tu warmovidgenT, rom TiToeuli adamaini aris radio-
mimRebi da gadamcemi, Cven Tvalwin davinaxavT globa-
lurs qsels, romelSic yvela CarTulia da yvelas yvelas-
Tan kavSiri aqvs, swored ise, rogorc mobiluri qselebi.
xSirad viyenebT aseTi frazeologizmebs: „TavSi az-
ri momivida“, „azrma damipyro“, „azrebs ver viSoreb“, „Ce-
mi azriT“, „azrebma gamitaca“, „azrze ara var“ da sxva. am
metaforul gamoTqmebs Tu pirdapir gaviazrebT, marTla
saintereso gaxdeba, saidan modis CvenTan azrebi da mamar-
daSvilisa ar iyos, ufro sainteresoa: Cveni azrebi nam-
dvilad Cvenia?
amis gamocdilebac xSirad aqvs adamians, rodesac
raRac „Tavisi azriT“ atacebuli moqmedebs da am azrebis
„gadavlis“ Semdeg ambobs: neta saidan momivida TavSi ase-
Ti azrio?

204
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

zusti pasuxebi am kiTxvebs ara aqvs.... saidan da ra-


tom modian CvenTan azrebi da rodis rogori azrebi aqti-
urdeba? Tu ubralod mimReb-gadamcemebi varT? sxvadas-
xva ganzomilebis mediumebi? maSin vin aris operatori?
da yovelTvis Cven ganvagebT Tu ara, CvenSi romeli azrebi
Semoedineba da gaedineba...? da saerTod, vin varT is
„Cven“? romelsac ekuTvnis es radiogadamcemi (tvini) da
sad varT...? saidan imarTeba tvinebi?
am kiTxvebs cota xani Tavi davaneboT da axla davub-
rundeT, saidanac daviwyeT: Cvens Tavis tvins da mis fun-
qcionirebas.
mecnierebis aRweriT, tvini gansxvavebuli reJimebiT
muSaobs, rac niSnavs, rom is gansxvavebuli sixSireebis
mimReb-gadamcemia.
arsebobs tvinis xuTi ZiriTadi talRa: beta, alfa,
teta, delta da gama. maTi sixSireebi gansxvavebulia da
damokidebulia Zalian bevr Sida da gare faqtorze. dRis
ganmavlobaSi adamianis Tavis tvins gansxvavebuli sixSi-
ris talRebi marTvas.

hans bergeri da azrebis gadacema distanciaze

germaneli mecnieri hans bergeri cnobilia, rogorc


eleqtroencefalogramis Semqmneli, romelic afiqsirebs
Tavis tvinis aqtivobas. man pirvelma gaxsna da Seiswavla
tvinis alfa-ritmi, 8-12 herci sixSiris talRebi. tvinis
saidumloebebis Seswavla man daiwyo erTi piradi SemTxve-
vis gamo, romelic Seexeboda distanciaze informaciis ga-
dacemas;
hans bergerma skolis dasrulebis Semdeg Caabara ie-
nis fridrix Sileris universitetSi da undoda astrono-
mi gamosuliyo, magram erTi semestris Semdeg survili ga-
uqra, miatova universiteti da Caewera samxedro samsa-
xurSi, kavaleriis jarSi. hansi samxedro wvrTnebis dros
cxenma gadmoagdo. sasikvdilo xifaTis dros misi mdgoma-

205
gzavnilebi maswavleblebisTvis

reoba telepatiurad igrZno misma dam, romelic aseulo-


biT kilometriT iyo daSorebuli da man myisierad Sesaba-
misi zomebi miiRo.
hans bergeris momaval interess safuZvlad swored
es SemTxveva daedo: is dabrunda universitetSi, Seiswav-
la medicina, daicva doqtoris xarisxi da ikvlevda kore-
lacias tvinis obieqtur aqtivobasa da subieqtur fsiqi-
kur movlenebs Soris.
alfa-ritmi asocirdeba Tavis tvinis marjvena naxe-
varsferos da fsiqikis aracnobieri nawilis aqtivobas-
Tan. am dros, rogorc mecnierebi aRweren, Tqveni yurad-
Reba fokusirdeba gare da Sida samyaroze erTdroulad;
erTgvari Zil-RviZilis mdgomareobaa, somnambule. es
aris SemoqmedebiTi aqtivobis, relaqsaciis, meditaciis
faza, roca cnobiereba gafarToebulia da erTgvarad hip-
nozuri. Semoqmedi adamianebi am mdgomareobas uwodeben
STagonebas.
diadi aRmoCenebi ukavSirdeba swored alfa-ritmis
aqtiurobas. SegviZlia gavixsenoT, rogor aRmoaCina men-
deleevma qimiuri elementebis perioduli sistema Zil-
RviZilis mdgomareobaSi, niutonma mizidulobis kanoni
maSin aRmoaCina, roca mZinares vaSli daeca!
rogorc mecnierebma daadgines, Tavis tvinis alfa-
ritmi Seesabameba dedamiwis atmosferos sixSires. adamia-
nis tvinis sixSireebis rezonansi dedamiwasTan gvixsnis
ganuzomel SesaZleblobebs, miviRoT informaciis okeani-
dan CvenTvis sasurveli informacia. am mdgomareobaSi ix-
sneba adamianis eqstrasensoruli da paranormaluri Se-
saZleblobebi.
beta-ritmi _ es aris 12-30 hercis talRebi. is aso-
cirdeba Tavis tvinis marcxena naxevarsferos da fsiqikis
cnobieri nawilis aqtivobasTan.

206
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

alfa da beta-ritmebi swavlebaSi

alfa-ritmebis dros adamians SeuZlia miiRos didi


odenobiT informacia, amitom swavlebaSi mas gansakuTa-
rebuli roli aqvs.
Cemi gamocdilebiT, SesaZlebelia studentebi (mos-
wavleebi) momarTo alfa-ritmze, SemoqmedebiT talRaze.
sruliad gansxvavebulia leqcia (an gakveTili), rodesac
gansxvevbul tvinis sixSireebze mimdinareobs.
rogorc sayovelTaod miRebulia, ganaTleba ZiriTa-
dad orientirebulia marcxena naxevarsferos (daswavla-
damaxsovreba) ganviTarebaze, Sesabamisad, universitetebi
da skolebi momarTulia beta-ritmze;
riT gansxvavdeba alfa (SemoqmedebiT) sixSireze war-
marTuli procesi beta-sixSireze warmarTuli saswavlo
procesisgan?
studentebi xSirad amboben, SemoqmedebiTi leqciis
dros: ganicdian pozitiuri energiis mozRvavebas, Seg-
rZneba aqvT, rom yvelaferi SeuZliaT, ebadebaT Semoqme-
debiTi da kreatiuli ideebi, aviwydebaT problemebi, kar-
gaven drois SegrZnebas, xSirad undaT wera, xatva, kvleva,
keTeba....
es ar niSnavs, rom beta-sixSire gamoricxulia am
dros. leqcia ufro aris gadasvla-gadmosvla... siRrmeSi
Casvla _ zedapirze amosvla, gancda-gaanalizeba... radgan
mxolod erT sixSireze Tavis tvinis muSaoba xdeba mosaw-
yeni;

Tu Cven viswavliT sakuTari tvinis marTvas sxvadas-


xva sixSireze, maSin es gadava Cvens saubarSi da avtomatu-
rad moxdeba auditoriis sinqronizacia im sixSiresTan,
romelSic Cven varT saubris dros!

207
gzavnilebi maswavleblebisTvis

rogor movmarToT tvini alfa-sixSireze? es SeiZle-


ba iyos bunebrivi SemoqmedebiTi procesi da SesaZloa, xe-
lovnuradac gamoviwvioT:
sixSireTa sinqronizacia SeiZleba gamoviwvioT ste-
reo-signalebisgan Semdgari trekis mosmeniT, Rrma sun-
TqviT, meditaciiT, vizualizaciiT da sxva.
beta-sixSires gamoviwvevT: beta sixSiris Semcveli
specialuri musikiT, wignis kiTxviT, kofeinis miRebiT da
sxva.
gamoiwvio raime xelovnurad, niSnavs, rom raRac gak-
ldes an gtkiodes da miiRo abi gasayuCeblad; magram ase-
ve SesaZlebelia, rom Sesabamisi ritmebi gamoiwvio buneb-
rivad da amiT marTo ara mxolod sakuTari, aramed sxva
adamianTa ganwyobebi da codnis miRebis xarisxi!

208
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

tvinis sixSireebi da
mocartis musika swavlebaSi
dakvirvebixarT albaT, rodesac gansxvavebul gan-
wyobaze Cveni xmis ritmi, tembri, simaRle cvalebadia:
gansxvavebulad warmovTqvamT bgerebs sixarulis, mowye-
nilobis, depresiis da sxva mdgomareobebis dros. es imi-
tom, rom Cveni Tavis tvini gansxvavebul sixSireebzea am
dros;
fsiqologebi xSirad akvirdebian adamianis xmas da
SeuZliaT amoicnon: depresiis xma, Sizofreniis xma, nev-
rozis xma da sxva... radgan mdgomareobebi qmnian stereo-
tipul „xmebs“ Tu „xmaurs“.
arsebobs pol mozesis saintereso wigni „nevrozis
xma“.... xma mediumia, mTavaria, gavigoT, risi xma rogor
vlindeba, ra laparakobs CvenSi?
gansxvavebulia „Zalauflebis xmac“. am xmas gamos-
cems politikosi, maswavlebeli, sasuliero piri... imisaT-
vis, rom adamianis xmas hqondes gavlena, garkveul para-
metrebs unda akmayofilebdes! _ es yvelasaTvis cnobi-
lia!
mokled, xmaze dakvirvebiT Tqven SegiZliaT gaSif-
roT adamiani da misi Sinagani ganwyobebic amoicnoT. puS-
kinis „egviptis Rameebs“ aseTi epigrafi aqvs:
„-es ra adamiania?
_ oo, es didi talantia!
Tavisi xmisagan is akeTebs yvelafers, rasac moisur-
vebs!“
xma aris maxasiaTebeli da manipulaciis saSualebac,
garkveuli bgerebi sruliad cvlian Cvens Sinagan mdgoma-
reobebs; es „jadoqrobebi“ kargad ician maT, vinc manipu-
lirebs adamianebiT;

209
gzavnilebi maswavleblebisTvis

isic cnobilia, rom arsebobs imgvari sixSiris bgere-


bi, romlebic fizikurad Cvens yurs ar esmis, magram rome-
lic gavlenas axdens adamianze; samyaro savsea xmebiT da
Cvenze es xmebi zemoqmedeben... magaliTad, spiloebi iseTi
sixSiris bgerebiT gadascemen erTmaneTs informacias,
romelsac adamianis yuri ver aRiqvams....
arsebobs xmebi da sixSireebi, romlebsac SeuZliaT
adamianis fsiqikis dazianeba da piriqiTac... mokled, sig-
nalebi da sixSireebi xifaTis Semcvelic aris da keTil-
Sobiluri miznebisTvisac gamoiyeneba.
adamianis SegrZnebaTa organoebi funqcionirebisas
Tavis tvinSi warmoqmnian erTgvar eleqtroobas... daax-
loebiT ise, rogorc saavdro caze gaiSleba xolme elva
da, amave dros, xelaxali warmoqmnisas arasdros ar imeo-
rebs traeqtorias _ TiToeuli aris unikaluri Canaweri.
swored ase iwereba yvelaferi Cvens Tavis tvinSi da inaxe-
ba „myar diskze“.
xedva, smena, SegrZnenebi damoukidebel qselebs qmni-
an... da isini gansxvavebulad funqcionireben gansxvave-
bul sixSireebze.
gare xmas aqvs rezonirebis unari anu garegani bgere-
biT da sixSireebiT SesaZlebelia Cveni tvinis sixSireebis
cvlileba. es mecnieruli debuleba kargad ixsneba ilia
WavWavaZis leqsiT „xma gulisa“, romelSic „Sinagan bul-
buls“ SeuZlia ise aaRelvos poeti, rom man gulis sxvag-
vari cema igrZnos. gulis cema pirdapir kavSirSia tvinis
sixSireebis cvlasTan. bulbulis xma, transcendentulo-
ba, meditaciuroba, gulis xma _ es aris alfa sixSiris maC-
venebeli!
xma gulisa
Cum maRnarSia wamowolili
viyav, zed medga xis uxvi Crdili,
da saidRamac nazi bulbuli
stvenda siyvaruls gagiJebuli.
didxans da didxans vugdebdi me yurs

210
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

im xmas sakvirvels, im xmasa grZneuls;


vgrZnobdi Cem sulis mSvid aRmafrenas
da gulis Cemis sul sxva-rig cemas.
didxans vatare, davRale Tvali,
versad ver vpove is momRerali;
Turme, Cems gulSi nazi bulbuli
stvenda siyvaruls gagiJebuli.

sruliad cvlis vaJa fSavelas ganwyobas idumali xma


cidan. xmas axlavs SegrZnebebi da SegrZnebebi xatavs vi-
zualur suraTebs. Secvlil sixSireze vaJas samyaro „sul
sxva Tvalze“ eCveneba:
kidev xma mesma cidama
kidev xma mesma cidama, cam grZnoba gamiziara:
samoTxis kari gamiRo, bneleTi gamimziana,
dakutebuli ocneba gankurna, gaafrTiana;
saamo JrJolam Semipyro, mTels tanSi Camomiara...
sxva Tvalze vnaxe samyaro Wala-velebiT, mTiana.
maswavlebels advilad SeuZlia moswavleebs SeurCi-
os iseTi poezia da miawodos iseTi xmiT (audio an video
Canaweri), rom am xmam moaxdinos sasurvel sixSireze maTi
„gadarTva“ da Seqmnas swavlebisTvis efeqturi konteq-
sti da ganwyoba!
cnobili frangi eqimi-otolaringologi da audio-
fsiqo-fonologiis (aff) Seqmneli Alfred A. Tomatis _i am-
tkicebs, rom yuris (smenis) daniSnulebaa, emsaxuros pi-
rovnebas fizikuradac da fsiqikuradac;
radgan rodesac adamiani „ismens“, es ar aris mxolod
meqanikuri procesi, ubralod, informaciis miReba, es
aris Zalian Rrma fsiqo-fiziologiuri veqtori, rome-
lic Tavis tvinSi aaqtiurebs sruliad gansxvavebul ub-
nebs imis mixedviT, romel sixSireze xdeba informaciis
miReba (alfa, beta, gama, tetra Tu sxva...);
tomatisma mravalwliani kvlevebis safuZvelze da-
adgina, Tu romel sixSires aqvs samkurnalo efeqti bav-

211
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Svis smenaze; Sesabamisad, Tavis tvinze sixSiruli zemoq-


medebiT is kurnavda sxvadasxva darRvevebs.
alfred tomatisma SeimuSava mkurnalobis meTodi,
romelic medicinaSi cnobilia „tomatisis meTodis“ sa-
xelwodebiT. am meTodis arsi mdgomareobs imaSi, rom xde-
ba smeniTi aparatis sixSiruli stimulacia. es meTodi ga-
moiyeneba bavSvebsa da mozardebSi metyvelebis, yuradRe-
bis darRvevis, sxvadasxva tipis emociuri darRvevis ko-
reqciisaTvis, agreTve ucxo enebis efeqturi Seswavlis
mizniT.
am meTodiT muSaoben msoflios 40 ze met qveyanaSi.
Terapiis sxvadasxva etapze xmovan signalebad gamoi-
yeneba klasikuri musika, dedis xma, sayvareli maswavleb-
lis xma, Tavad bavSvis xma...
tomatisma kvlevebis safuZvelze daadgina, rom kla-
sikuri musikidan yvelaze maRal efeqts iZleva mocartis
musika, romelic Seicavs maRali sixSiris bgerebs, rom-
lebsac aqvs samkurnalo efeqti da agreTve muxtavs tvins,
rogorc batareias. mocartis musika yvelaze metad Seesa-
bameba Tavis tvinis bioriTmebs;

P.S.
rCeva maswavleblebs: gakveTilis dawyebamde moasme-
nineT moswavleebs mocartis musika.

212
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

Tavisuflebis metaforebi
„batoni mxolod simaRles scnobs, romelzec igi monebs ahyavT,
keisarmac mxolod simaRle icis, romelzec igi masebs ahyavT,
magram igive monebi da masebi amxoben yvela mbrZanebels da kei-
sars. Tavisufleba niSnavs gaTavisuflebas ara mxolod bato-
nebisgan, aramed monebisganac. batoni garedan aris determini-
rebuli, batoni ar aris pirovneba iseve, rogorc mona ar aris
pirovneba. pirovnebaa mxolod Tavisufali adamiani, Tundac
mTel samyaros surdes misi damoneba.”
nikolai berdiaevi

„kaci var da qudi mxuravs,


qeds ar vuxri aravis.
arc aravis vemonebi,
arc vbatonob aravis.“
robert bernsi

Tavisufleba _ es aris is, razedac yvelaze mets vsa-


ubrobT, ganvixilavT, ganvmartavT, vumtkicebT erTma-
neTs _ ra aris da ra ar aris Tavisufleba, magram, sabo-
lood, Zalian cota viciT mis Sesaxeb. erTi ram ki faqtia:
is yvelas aklia da sWirdeba, rogorc wyali da haeri.
Tavisufleba _ wyurvilia. galaktion tabiZis es me-
tafora yvelaze ufro mZafrad gamoxatavs Tavisuflebis
arss.
"Tavisufleba suls ise moswyurda,
viT daWril irmebis gunds _ wyaro ankara...
droSebi Cqara!"
magram Tavisufleba mosapovebelia, rac gulisxmobs,
rom misTvis ibrZvian, ubralod ar modis! Tavisuflebis-
Tvis brZolas sWirdeba Zala da simamace. amitom aris, rom
poetisTvis is „lomTa xvedria“. am SemTxvevaSi, lomi _
Zlierebis da simamacis metaforaa.
mosCans, amodis mTvare samoTxis,
tyvia mizanSi mosaxvedria,

213
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Tavisufleba ise ar modis,


Tavisufleba lomTa xvedria.
(jansuR Carkviani)
magram poeziiT verbalizebuli azri ramdenad See-
sabameba Cvens yoveldRiur socialur cxovrebas? rogo-
ri paradoqsulic ar unda iyos, adamianebi „Tavisufle-
bis ZiebaSi“ xSirad monebad iqcevian xolme da amas soci-
aluri cxovreba ki ara, cnobierebis struqturebi gana-
pirobebs.
„adamiani eZebs Tavisuflebas, masSia uzarmazari
ltolva Tavisuflebisadmi. magram, imavdroulad, igi
aramarto advilad eqceva monobis qveS, aramed uyvars
monoba. adamiani mefea da mona. hegels “sulis fenome-
nologiaSi” SesaniSnavi azrebi aqvs batonisa da ymis,
mbrZaneblobisa (Herrschaft) da monobis (Knechtschaft) Sesa-
xeb. iq saubaria batonisa da monis ara socialur kate-
goriebze, aramed raRac sxva, bevrad ufro Rrma movle-
naze. me vxedav adamianis da misi cnobierebis sam mdgoma-
reobas, romelTac SeiZleba ewodoT “batoni”, “mona”
da “Tavisufali”. batoni da mona urTierTdamokide-
bulni arian, uerTmaneTod maTTvis SeuZlebelia arse-
boba. Tavisufali ki arsebobs TavisTavad, mas sakuTar
TavSi gaaCnia xarisxi sawinaaRmdegosTan damokidebule-
bis gareSe.
(“adamianis monobis da Tavisuflebis Sesaxeb”, niko-
lai berdiaevi (Targmna Tamaz lomiZem)
am sakiTxebze fiqrisas damTxveva iyo, rom gadavaw-
ydi makau mutuas wigns: „velurebi, msxverplebi da mxsne-
lebi: adamianis uflebaTa metafora“ (Targmna Tamar go-
giam).
am wignis gacnobis Semdeg rwmundebi, rom is, rac
erovnuli ggonia, universaluri SeiZleba aRmoCndes.
avtori sam mniSvnelovan metaforas ganixilavs:
msxverplebi, mxsnelebi da velurebi... am metaforebiT mo-

214
Tavi meoTxe metaforebiT swavleba

delirebuli samyaro ki iseTia, rogoric aris... sanam sam-


yaros aseTi dayofa arsebobs, manamde iarsebebs konfliq-
tebi, omebi, dapirispirebebi sazogadoebis fenebs Soris,
romlebic erTmaneTis wyalobiT arseboben da sinamdvile-
Si erTi medlis ori mxarea.
vinc erT mxares uaryofs, meores irCevs, misda une-
burad. vaJa-fSavelac ki:
balaxi viyo saTibi,
ara mwadian celoba;
cxvradve mamyofe iseva,
oRond amSordes mgeloba; (vaJa-fSavela)
es ki makau mutuas wignidanaa:
„adamianis uflebaTa moZraoba mamxilebeli meta-
foriTaa daRdasmuli. adamianis uflebaTa metanarati-
vi moicavs iseTi epoqaluri paeqrobis amsaxvel qve-
teqsts, romelic erTmaneTis winaaRmdeg aqezebs, erTi
mxriv, velurebs, xolo, meore mxriv, msxverplebsa da
mxsnelebs. „velurebi, msxverplebi, mxsnelebi“ (Savages,
Victims, Saviors _ SVS) konstruqcia rTuli Semadgenlobis
mqone, samganzomilebiani metaforaa, romlis yoveli
calkeuli ganzomileba Tavadac metaforas warmoad-
gens. adamianis uflebaTa diskursis mTavarma avtorebma
_ gaerTianebuli erebis organizaciam, dasavlurma sa-
xelmwifoebma, saerTaSoriso arasamTavrobo organiza-
ciebma (INGOs) da gavlenianma dasavlelma mecnier-Ta-
namSromlebma _ Seqmnes aRniSnuli samganzomilebiani
prizma. adamianis uflebaTa korpusisa da misi diskur-
sis amgvari formireba sworxazovani da winaswargan-
Wvretadi, Sav-TeTri konstruqciaa, romelic „keTils“
„borotis“ winaaRmdeg aqezebs“.
da mainc, ra aris Tavisufleba?
monoba ar aris Tavisufleba, magram arc batonobaa
Tavisufleba.

215
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Tavis ufloba _ Tavisuflebaa da sxvis ufloba _


araa Tavisufleba.
amis Sesaxeb wers mixeil nanuaSvili:
„sxvisufloba araa Tavisufleba, _ araa, radgan igi
sxvisi Tavisuflebis daTrgunvaa, anu am sxvis pirovnebaze
Zaladoba, da, rogorc aseTi, maSasadame, _ borotmoqmede-
bac. unda gvaxsovdes amasTan, rom sxvisuflobis sistema
igive sxvismonobis sistemaa, sadac, arsebiTad, yvela mo-
naa, damonebulic da dammonebelic, yvela, marTalia, Tav-
Taviseburad, magram mainc arsebiTad erTi da imave suliT
monobisa suldgmuli“.
(mixeil naneiSvili, „Tavisufleba“ da Tavisufle-
ba: sityva da cneba (gam-ba „grifoni“, Tb., 2012, gv. 57).
Tavisuflebis yvelaze didi metafora ki CemTvis
„vefxistyaosania“, _ magram ramden ambavs da qmedebas moi-
cavs es teqsti....?! Tavisufleba _ sistemuri movlenaa!

216
Tavi mexuTe

literaturis
gakveTilebze
gzavnilebi maswavleblebisTvis

vin arian „mijnurobis morwmuneni“


anu saidumlo organizacia Fedeli d’Amore
„igia saqme sazeo, momcemi aRmafrenaTa“
SoTa

SegveZlo Txroba ase dagvewyo: es teqsti mxolod „gan-


dobilTaTvisaa“, gandobilia (am SemTxvevaSi) is, vinc
TviTSecnobis gzad trfoba airCia.
danarCenebisaTvis: „ena daSvrebis, msmenlisa
yurnica davaldebian...“
avtori

Sua saukuneebis evropaSi, provanssa da italiaSi, ar-


sebobda saidumlo iniciatoruli organizacia Fedeli
d’Amore, anu Fidelés d’Amour, romelic zviad gamsaxurdiam
Targmna, rogorc „mijnurobis morwmuneni“ (zviad gamsa-
xurdia, “vefxistyaosnis saxismetyveleba“). misive gadmo-
cemiT: am gaerTianebas ekuTvnodnen tamplierebi, albigo-
elebi, kaTarebi, graalis mimdinareobis raindebi, truba-
durebi da „dolCe stil nuovos“ skolis poetebi. am or-
ganizacias hqonda saidumlo metaforuli ena, romelic
simboloebisa da alegoriebis meSveobiT gadmoscemda siy-
varulis iniciaciis misteriebs. es ena dafaruli iyo la
gente grosa-sgan (uxeSi xalxisagan), igi esmodaT mxolod
Zmobis wevrebs.
am mimdinareobisaTvis damaxasiaTebeli yofila da-
farul WeSmaritebaTa gacxadeba literaturis meSveobiT.
amis nimuSia dante aligieris „RvTaebrivi komedia“ (ro-
gorc cnibilia, dante am saidumlo organizaciis wevri
iyo).
zviad gamsaxurdia mianiSnebda „vefxistyaosnis“ me-
taforuli enisa am organizaciis saidumlo metaforuli
enis kavSirze, agreTve im iniciaciis gzaze, romelsac ga-

218
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

diodnen „mijnurobis morwmuneebi“ da „vefxistyaosnis“


gmirebi.
„Cvenis TvalsazrisiT am mimdinareobis ideebs ga-
moZaxili unda hqonodaT saqarTveloSic, razedac amje-
rad Cven sityvas aRar gavagrZelebT, aRvniSnavT mxo-
lod, rom „Tamarianisa“ da „vefxistyaosnis“ metafo-
rul metyvelebas garkveuli TvalsazrisiT enaTesaveba
„mijnurobis morwmuneTa“ saidumlo enis zogi Tavise-
bureba, rasac Cven odesme detalurad ganvixi-
lavT”.(zviad gamsaxurdia, „vefxistyaosnis“ saxismet-
yveleba“).
es kavSiri da damTxveva cnobieri iyo Tu zecnobie-
ri, aravin icis, magram mas Semdeg, rac am organizaciis Se-
saxeb wavikiTxe, msgavseba kidev ufro TvalsaCino gaxda
CemTvisac.
ideebsac Tavisi sivrce da ganzomileba aqvT da saWi-
ro dros ician xolme gamoCena. rogor ibadeba da iSleba
erTi azri...? avtori wvdeba azrs Tu azri wvdeba avtors?
rogor xdeba erTi sainformacio velidan sxvadasxva Se-
moqmedis cnobierebaSi azris SemoRweva da sityvebad gar-
daqmna, adamianTa enaze gamoTqma... risken iswrafvis daba-
debuli azri? es is kiTxvebia, romlebic yvelas uCndeba
maSin, rodesac aracnobier gavlenas da urTierTkavSirs
xedavs teqstebs, sagnebs, movlenebs Soris.
„vefxistyaosani“ qarTuli enis zeimia, Tumca is
idea, romelic poemas asazrdoebs, universaluricaa, _
sxvadasxva kulturaSi gansxavavebulad gamoxatuli. poe-
ma TiTqos sxva ganzomilebaTa erTgvari manifestia. So-
Tam Seqmna personaJebi, romlebic fizikurad dabadebu-
lebze ufro namdvilebi arian, isini poemidan gadmovidnen
da sicocxle CvenSi da Cven gverdiT moipoves, raTa gagvi-
advilon gza _ erTi cnobierebidan meoreSi gadasasvle-
li. poema siyvarulis cocxali miTia. ai, yovel jerze

219
gzavnilebi maswavleblebisTvis

rom miubrundebi da swored imas amoikiTxav, rac CiraR-


dnad gamogadgeba cnobierebis labirinTebSi.
teqstis amgvari universaluroba samyaros agebis ka-
nonebidan momdinareobs. Cven vambobT, magaliTad, rom
namdvili siyvaruli kanonebis miRmaa, stereotipebis miR-
maa, misi aRwera SeuZlebelia, misi gageba SeuZlebelia da
ase Semdeg. da roca amas vambobT, Cven adamianuri buneba
da Cveni planetis cnobiereba gvaqvs mxedvelobaSi... dro
da sivrcec xom adamianuri cnobierebis parametrebia?
enac adamianebs sWirdebaT... es asea, magram Tu Rrmad vi-
mogzaurebT Cvens cnobierebaSi, aRmovaCenT, rom iq sxva
ganzomilebebic arsebobs da im ganzomilebebs gansxvave-
buli struqturebi da kanonzomierebebi marTavs da ada-
mianTa enaze metaforebiT gamoiTqmis is, rac yvelasTvis
gasagebi ver iqneba.
diax, aseTia „vefxistyaosanic“. mravalganzomilebi-
ani teqsti: zRaparic, miTic, ambavic da am teqstSi yvela
Tavisas xedavs imis mixedviT, ra siRrmiT SeuZlia Semecne-
ba.
mijnuroba
aviRoT mijnurobis Tema. skolaSi Txzuleba yvelas
dauweria am Temaze da ZiriTadad, es Txzulebebi trafa-
retuli da stereotipuli yofila. logikurad da lin-
gvisturad kargad gasagebic ki, magram Zalian cota megu-
leba, vinc axsnida, vTqvaT, am striqonebis azrs:
„mas erTsa mijnurobasa Wkvianni ver mihxvdebian,
ena daSvrebis, msmenlisa yurnica davaldebian...“
am statiaSi swored „sacodnelad Znel gvar“ siyva-
rulze minda gesaubroT. erTgvarad oqsimoronia saubari
imaze, rac gamouTqmelia, rasac Wkvianni ver mihxvdebian,
razec dumili ufro moxerxebulia, magram vfiqrobT, rom
sityvebiT dumilis gamoTqmac SesaZlebelia da dumiliT
_ azris gadmocemac.

220
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

ruTavelis siyvaruli erTgvarad trfobis religia-


saviTaa, mTeli cxovreba aris Zieba da gadalaxva axal-axa-
li dabrkolebebisa, rom sabolood, satrfoebi Sexvdnen
erTmaneTs da sulma izeimos, swored ise, rogorc zemo
xsenebul Fedeli d’Amore _ Si iyo: iulius evola wignSi
„sqesis metafizika“ gviamobobs, rom siyvarulis adepte-
bisTvis niSandoblivi iyo tkivili, problema, Zlieri
cxovrebiseuli ryeva, romlis gadalaxvis Semdegac xde-
boda maTi xelaxali dabadeba, diadi transformacia. swo-
red ise, rogorc „vefxistyaosnis“ gmirebs emarTebaT.
evola imowmebs de barberinos sityvebs siyvarulis Sesa-
xeb: „mis bunebaSia iseTi dartymis Zala, romelic, ro-
gorc Cans, sikvdilia, Tumca es aris umaRlesi cxovreba“.
saqme exeboda erT graviuraze (Tractatus Amoris et operum
ejus) gamosaxulebebs, romlebic iniciaciis gzaze siyvaru-
lis gamocdilebis gansxvavebul safexurs gadmoscemdnen:
graviuraze gamosaxuli iyo wyvilebi, romlebic isargay-
rilebi miwaze eyarnen, zogi wyvili wamomdgaria, zogi
jer kidev dgeba... is vinc fexze dadga, xelSi vardi uWi-
ravs, iniciaciis simbolo, iqve warweraa: „maTi sikvdili
iqca sicocxled“.

poema adamianuri cnobierebis labirinTia. am labi-


rinTidan gamosvla aris gaTavisufleba da gaTavisufle-
ba aris RvTaebrivi siyvarulis mopoveba. RvTaebrivi siy-
varuli am SemTxvevaSi metaforaa iseve, rogorc mTeli
poema.
trfobis religia aseTia:
„mas cocxali nu elevis, raca pirvel Seuyvardes,
nuca lxinsa auzvavdes, nuca Wirsa Seuzardes:
misTvis daTmos yvelakai, misTvis velTa gamovardes,
nura gahva, sofelica misi kerZi gardaqardes“.
prologi mijnurobis manifestiviTaa.

221
gzavnilebi maswavleblebisTvis

yvela adamiani siyvarulisTvis ar aris dabadebuli.


arc yvela adamians ar SeuZlia trfoba Secnobis gzad aq-
cios, magram Tu ki mainc arsebobs iseTi, romlis cxovre-
ba siyvarulis gzaa, maSin es poema swored misi bibliaa.
da ras gveubneba siyvarulis biblia?
pirvel rigSi is gveubneba, rom Seyvarebuli:
„xams, Tavissa xvaSiadsa arvisTana amJRavnebdes,
ar bediTad "hai"-s zmides, moyvaresa ayivnebdes,
arsiT aCndes mijnuroba, arasada iferebdes,
misTvis Wiri lxinad uCndes, misTvis cecxlsa
moidebdes“.

ratom ar unda amJRavnebdes mijnuri Tavis xvaSiads?


Seyvarebulebs xom undaT, rom Tavisi siyvaruli qveyanas
mohfinon? rom yvelam gaigos, yvelam icodes...? da gifiq-
riaT, ratom undaT, rom siyvaruli adamianebma sajaro ga-
xadon? pasuxic vici: imitom rom, grZnobas ver iteven...
imitom rom undaT, sixarulis sxvebsac gadadon... aba, is
siyvaruli ra siyvarulia, Tu ar gamJRavnda? _ ra Tqma
unda, SegiZliaT, iyviroT da samyaros gaagebinoT Tqveni
siyvarulis Sesaxeb, oRond gafrTxilebT, rom rusTaveli
sul sxva siyvarulze gelaparakebaT, ai, iseTze, „Wkvian-
nic rom ver mihxvdebian“, xolo is, vinc mixvdeba, mas ax-
snac ar dasWirdeba da am rCevasac miiRebs:
„xams, Tavissa xvaSiadsa arvisTana amJRavnebdeso”.

siyvarulis kacTagan dafarvis Sesaxeb SoTa pro-


logSi araerTgzis migvaniSnebs:
„Tu moyvare moyvrisaTvis tirs, tirilsa emarTlebis;
siaruli, martooba hSvenis, gaWrad daeTvlebis;
igonebdes, misgan kide nurad odes moeclebis,
ar daaCndes mijnuroba, sjobs, Tu kacTa eaxlebis“.

222
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

bolo striqoni imgvar interprtaciasac gulis-


xmobs: kargi iqneba, Tu adamianebSi gaerevao, magram logi-
kurad da rusTveluri siyvarulis filosofiis mixedviT,
aq swored kacTagan siyvarulis damalvazea saubari. da-
malva gadamalvas ki ar gulisxmobs, aramed saidumlos
da imitom, rom rogorc metaforuli ena gamoiyeneboda
uxeS kacTagan Tavis dasacavad Fedeli d’Amore _ s saidumlo
organizaciSi, swored aseTi “dacva“ sWirdeba „kacTagan“,
RvTaebriv siyvaruls, ra Tqma unda, Cveulebriv kacTagan,
Torem mijnurisgan mijnuri advilad icnoba.
„raca vis ra bedman misces,dasjerdes da mas ubnobdes:
muSa miwyiv muSakobdes, meomari gulovnobdes;
kvla mijnursa mijnuroba uyvardes da gamoscnobdes…“
am striqonebis mixedviT, mijnuroba yvelasTvis ar
aris, yvelam Tavisi saqme unda akeTos, mijnuris daniSnu-
leba ki siyvaruli da SeyvarebulTa gamocnobaa.

vin arian „mijnurobis morwmuneni“?


ra Tqma unda, „vefxistyaosnis“ gmirebi da adamiane-
bi, romelTa Sesaxeb Cven ar viciT, magram rodesac am
teqsts waikiTxaven, Tavad mixvdebian.
axla ki cota iumoric... SemeZlo, arc mimeniSnebina,
rom es iumoria, magram raRac iarliys mainc momakereb-
dnen da Tavs vizRvev. Tumca is, rom me amas iumoriT vam-
bob, mis seriozulobas saerTodac ar gamoricxavs.
SeiZleba iTqvas, rom me saidumlo iniciatoruli
organizacia Fedeli d’Amore-s saidumlo wevri var (ara aqvs
mniSvneloba, rom saukuneebiT daSorebuli var), es yvela-
feri saidumloa, magram xmamaRla vambob, radgan Tqven it-
yviT, rom saidumlo rom iyos, xom ar gaamJRavnebdao.
hoda, swored egre minda, rom gaigoT.
dasturad momaqvs Cemi erTi leqsi, romelSic swo-
red imas vambob, rasac Fedeli d’Amore-s adeptebi:

223
gzavnilebi maswavleblebisTvis

me Sevqmeni axali religiismagvari Sengan


da vwirav taZarSi _
romelsac hqvia siyvarulis karcer-luqsi.
roca am leqss vwerdi, ras vifiqrebdi, rom mec „mijnuro-
bis morwmune“ viyavi. ase rom, Cemma axalma identobam Za-
lian gamaxmiarula da am leqss srulad gTavazobT:
siyvarulis karcer-luqsi

me Cemi nebiT Cavjeqi


siyvarulis karcer-luqsSi
da me var tyve Seni da Seni dauwereli kanonebis
da ufro metad sakuTari Tavis,
romelic mxolod maSin arsebobs,
roca kalams striqoni cviva...
ar viTxov Sewyalebas,
ar viTxov Sebralebas,
ar minda, vadamdeli da droze adre gaTavisufleba...
me saerTod ar minda (ga)Tavisufleba!
es yvelaferi _ nebiTa CemiTa!

mxolod xandaxan momawode wyali...!

me Sevqmeni axali religiismagvari Sengan


da vwirav taZarSi _
romelsac hqvia siyvarulis karcer-luqsi.
Cems locvas ismenen da iziareben
sxvebi
da me isic ar vici,
Cemi xma swvdeba Tu ara im cixe-simagres,
romlis mcvelobac Sen mogisajes!

da varT ase:
Sen tyve _ dawerili kanonebis
da me _ Seni dauwereli kanonebis!
Cven Soris mdinare mi(mo)dis,

224
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

romelSic naxevari wyali aRma da naxevari daRma _


mi(mo)edineba....
Sen cdilob, Seni wyali gadamesxas da me vcdilob _
piriqiT...
da orive varT wyalwaRebulebi.
axla Cemi locvis droa
da me vwirav Sens taZarSi _ poeziis karcer-luqsSi...
da roca me vloculob SenTvis,
miTxari, sad xar?

225
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„rusTavels marad Svenoda vardi...“


„ixibleboda suli diadiT,
ros simaRleebs swvdeboda arsi.
rusTavels marad Svenoda vardi _
iseTi hqonda vards Sinaarsi.“

galaktioni

„- Seni planetis adamianebs, _ miTxra patara ufliswulma, _ erT


baRSi xuTi aTasi vardi aqvT... magram mainc ver pouloben imas, ra-
sac daeZeben.
- ver pouloben... _ davudasture me.
- xolo is, rasac isini daeZeben, SeiZleba erTaderT vardSi an erT
ylup wyalSi ipovos kacma.
- marTalia, _ isev mivuge me.
- magram Tvali brmaa. adamiani guliT unda xedavdes...“

e k z i u p e r i, „patara ufliswuli“

saidumlo iniciatoruli organizacias Fedeli d Amo-


re, anu Fidelés d Amour _„mijnurobis morwmuneni“-s Tavisi
saidumlo ena hqonda, romelic mxolod Zmobis wevrebma
icodneno. „mijnurobis morwmuneni“ aRiarebdnen „erTa-

226
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

derTi qalis“ kults, romelic ganasaxierebda qalur saw-


yiss, sibrZnes, sofias.
poeti gvido kavalkanti iyo am saidumlo organiza-
ciis erT-erTi xelmZRvaneli. siyvaruli rwmenis wyalo-
biT mis adeptebs mouvlenda xsnas da uRviZebda suls „axa-
li cxovrebisTvis“. dante pirdapir ambobs, rom Tu
trfobis obieqti qali metrfes Rirseulad CaTvlida,
mxolod maSin mouvlnda xsnas da miscemda axal Zalas.
zogierTi mkvlevris azriT, aseTi iyo magaliTad,
dantes mkvlevari, Luigi Valli, _ „poetebi, romlebic cxov-
robdnen gansakuTrebuli mistikur-saidumlo cxovrebiT,
maTTvis xelovneba ar iyo xelovnebisaTvis, arc mWevrmet-
yveleba _ mWevrmetyvelebisaTvis, isini TavianT siyvaru-
lis gamocdilebas mimarTavdnen mistikaze...“. iulius evo-
la aRniSnavs agreTve, rom „mijnurobis morwmuneebs“ hqon-
daT TavianTi mkveTrad gamoxatuli politikuri Sexedu-
lebebi; maTi ideebi SeniRbuli iyo sasiyvarulo poeziiT,
sinamdvileSi ki hqondaT TavianTi saidumlo daSifruli
ena, romlis meSveobiTac isini informacias iRebdnen, ga-
dascemdnen da cvlidnen. sasiyvarulo simboloebi da me-
taforebi sulac ar emyareboda maT pirad gamocdilebaso;
siyvarulis ena iyo xelovnuri da simboluri, raTa gamoeT-
qvaT sruliad sxva ambebi. maT poezias hqonda ormagi mniS-
vneloba: erTi, razedac laparaki iyo leqsSi da meore _
saidumlo mniSvneloba, romelic mxolod Zmobis wevrebis-
Tvis iyo gasagebi (iulius evola, sqesis metafizika).
am mosazrebas bevri sxva mkvlevaric iziarebda. me eW-
vi Semaqvs maT aseT skeptikur dakvirvebaSi, TiTqos yvela-
feri Zalauflebas da politikas emsaxurebodes (Tumca, ar
gamovricxav, rom politikuri idealebi „mijnurobis mor-
wmuneebs“ hqondaT da cvlilebebis gzebsac eZebdnen). Tu
saidumlo daSifruli ena mxolod Zmobis wevrebs esmodaT,
maSin saukuneebiT daSorebulma mkvlevrebma rogor SeZ-
les maTi gaSifvra? da kidev, adamianebi, romlebic zenaars

227
gzavnilebi maswavleblebisTvis

mieltvodnen da erwymodnen, SeuZlebelia, rom maTTvis er-


TaderTi Rirebuli politika yofiliyo, Tumca ar gamov-
ricxav, rom bevrisTvis sulier gzaze mopovebuli sulie-
ri Zala Zalauflebis wyarodac qceuliyo.
konceptualur metaforebs, simboloebs, niSnebs xom
arasdros ara aqvT erTxel da samudamod damkvidrebuli
mniSvnelobebi. piriqiT, koncepti imas niSnavs, rom mas ur-
TierTsapirispiro semantikis gamoxatva SeuZlia.
aseTia vardis simbolo-metaforac. vardi erTdrou-
lad sikvdilisa da sicoclis, sixarulisa da mwuxarebis
metaforaa. TviTon vardic xom eklebTan erTad arsebobs?
sicili da tirili erTadaa... sxvaTa Soris, arsebobs oSos
erTi meditacia, romelsac ewodeba „mistiuri vardi“. am
meditaciaSi saintereso isa, rasac zemoT ganvixilavdiT:
sicilisa da tirilis emociis gamovlena. meditaciis mo-
nawileebi 3 saaTis ganmavlobaSi gamudmebiT icinian (7
dRe) da Semdeg 3 saaTis ganmavlobaSi (isev 7 dRe) gamudme-
biT tirian... ras emsaxureba sicil-tirili? adamianSi Ca-
gubebuli emociebis gamodevna-gamoTavisuflebas. emoci-
aTa Cagrovebas Tavisi mizezebi aqvs _ umetesad sazoga-
doebisgan tabuireba sicil-tirilis bunebrivi gamovle-
nisa da sxva. aseTi kaTarzisis Semdeg ukve xdebi „damkvir-
vebeli“, maRali mTidan dascqeri TiTqos yvelafers da
emociebisgan Tavisufali xedav „namdvil cas“.
es meditacia vardis orbunebovnebam gamaxsena. var-
dis orbunebovneba ki mistikuri sazogadoebis „mijnuro-
bis morwmuneebis“ saqmianobis gansxvavebulma aRqma-in-
terpretaciam.
imis Tqma minda, rom erTi raime movlena gansxvavebu-
li parametrebiT SeiZleba aRiweros imis mixedviT, vin
uyurebs am movlenas da ra siRrmes xedavs masSi.
erTi yvelaze ufro mniSvnelovani simbolo, romel-
sac „mijnurobis morwmuneebi“ mimarTavdnen, swored
„vardi“ iyo. vardi _ es iyo iniciaciis simbolo, romelic

228
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

ukavSirdeboda arsis miwvdomas, amaRlebas, gasxivosnebas.


zemoaRwerili meditaciisa ar iyos, cxovrebaSi mijnurebi
gadiodnen dacemas da aRdgenas, sikvdils da xelaxal da-
badebas da mxolod am etapebis Semdeg iRebdnen isini ini-
ciacias. isriT gangmiruli wyvilebis fexze wamodgoma
anu xelaxali dabadeba, swored vardiT aRiniSneboda.
vfiqrob, iniciaciis gza simbolurad aris gadmoce-
muli oSos meditaciaSi. amis miRweva meditaciiT SeuZle-
belia, magram Tu meditacias gavigebT, rogorc iniciaci-
is rituals, maSin gasagebi gaxdeba vardis mistika.
mijnurobis adeptebi xSirad aRweren vards am mniS-
vnelobiT.
dante aligieri „RvTaebrivi komediis“ 30-e qebaSi
wers:
„Sig vardis gulSi Semiyvana madonam Cemma,
vardis furcelni aRakmevdnen nelsurnelebas,
maradiuli gazafxulis sadidebelad“.
33-e qebaSi ki sinaTles Serwymuli poeti wers:
„aq vWvretdi substancs, SemTxvevasa, arsTa raobas,
es yovelive ise iyo erTad Serwymuli,
rom aq naTqvami mxolod mkrTali Crdilia misi“.
gansakuTrebiT unda aRvniSno galaktion tabiZis
leqsi „vardebi“, romelSic erTi strofi rusTavelis
„vardebs“ eZRvneba da vfiqrob, rom am striqonebSi swo-
red is mistikuri mniSvnelobaa, romelsac „mijnurobis
morwmuneebi“ debdnen vardis saxe-simboloSi da swored
am „vardebiT“ aris savse SoTa rusTavelis „vefxistyaosa-
ni“. saboloo azri ki iseTia, rogoric galaktionis am
striqonebSi:
„ixibleboda suli diadiT,
ros simaRleebs swvdeboda arsi.
rusTavels marad Svenoda vardi _
iseTi hqonda vards Sinaarsi.“

229
gzavnilebi maswavleblebisTvis

meti TvalsaCinoebisaTvis galaktion tabiZis am


leqss mTlianad gTavazobT da Cven ki am Temaze gagrZele-
bas gpirdebiT.

vardebi

me, zamTrisagan jaWvawyvetili,


nacnob baRisken mivemarTebi,
sad ferad ucxo, ynosvad keTili,
zamTar da zafxul hyvavis vardebi.

de, homirosis da hesiodes


feTqdnen vardebi maRla axrili,
maT ver damarxavs sastiki lodi,
samudamod var borkilayrili.

dae, maisis xatavdes xeli


floras, graciebs, muzebs da eross.
romeli iyo poeti wrfeli,
rom siyvarulze ar daemReros?

vardebi igi eladis gemma


dafanta, rogorc Zvirfasi Crdili,
rogorc saxeba da diadema
silamazisa da sinamdvilis.

romeli lxini iyo uvardo,


da an _ romeli dRe sacnauri,
an anakreons vin ganumartos,
raa uvardod dResaswauli?

saxeTa feri da netareba,


bage, TiTebi Tu yofna mzardi,
poets yovelTvis aqvs Sedareba:
maisis vardi, sicocxlis vardi.

230
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

marad izrdeba vardTan WinWari,


rogorc odesme uTqvams ovidis.
dae, movardes setyvaTa Rvari,
da cecxli Cemze gardamovides.

netavi CemTvis wuTebs ar eklos,


aivnidan rom mesvrian vardebs,
vardebs eklians, vardebs ueklos...
oh, am dReebis simRera mmarTebs!

o, siwmindeo da sifaqize!
Sen ver moaswar, ise dawynardi,
roca mziani iyavi ise,
rogorc uwvimar riJraJSi vardi.

da ornamentiT akrTobda demons


im mSvenieri wignebis Zala,
wignTa yovelTa maSindelT zemo
vardiT morTuli Cnda Tavis qala.

botiCels vardTa swvavda dRe igi,


rafaels igi faravda lxinSi,
sadac jioto da van-deiki
da leonardo iyo da-vinCi.

ixibleboda suli diadiT,


ros simaRleebs swvdeboda arsi.
rusTavels marad Svenoda vardi _
iseTi hqonda vards Sinaarsi.

vigoneb TaRebs, vigoneb svetebs


da yvavilebiT moqargul fardebs,
maiss, kolxidas, Zvirfas poetebs
da kaTedrasTan mimoyril vardebs.

231
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„nu Tu am sulis wadilsac


hrqva siyvaruli sxvaTaebr?“

nikoloz baraTaSvilisa da ekaterine WavWavaZis


siyvarulis istoria

” ASTRE anu “ra mniSvneloba aqvs, gaige igi


Sen Tu ara?”

1846 wlis 19 ianvars nikoloz baraTaSvilis megoba-


ri levan meliqiSvili grigol orbelians swerda: “ar vi-
ci, ici Tu ara, rom pirveli siyvaruli sawylisa iyo nino,
arc is vici, ici Tu ara, romeli nino iyo…”. poetis pir-
veli gatacebis obieqti burusiTaa moculi, dRemde araa
dadgenili misi gvari. varaudoben, rom igi orbelianTa
gvaridan unda yofiliyo.
1836 wels ninoTi gatacebuli tato biZas, grigol
orbelians, swerda: “am warsuls zafxulSi, erTs mSveni-
ers, mTvarians RameSi, yabazxed daviarebodi, sadac misma
mSvenebam, satrfod maraqam, maTman uwindelebr kidev
dardimandobam, sruliad ganatkbes saxedveli, aRmitaces
fiqrni, warmiRes goneba!.. ganvizraxe, rom am Rames uTuod
aRvwer da gavugzavni Zia grigoris meTqi da kidevac aR-
vasrule: miT ufro, Cqarad, rom erTma saganma pirvel da-
maso guls kaeSani”. baraTs Tan erTvoda leqsi “Rame ya-
baxzed”, romelSic mSvenieri Ramis suraTebSi gakrTeba
saxeba satrfosi, romelic ufro metad abstraqtulia, mi-
uxedavad imisa, rom konkretul qalzea saubari. nino ma-
leve gaqreba poetis cxovrebidan, rogorc leqsis bolo
striqonebSia:
am dros mTvaremac Tvisi Suqi mistexa brolsa,
romelman Sveba silamaziT hfina Cems gulsa;
magram sxva muniT miixmobda satrfosa qalsa,

232
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

romeli myisve miefara, naTeli _ Tvalsa.


1837 wels poeti gaicnobs frang delfina labielis,
romelic imxnad TbilisSi cxovrobda dedasTan _ madam
labielisTan erTad. delfinas ojaxi safrangeTidan iyo
Camosaxlebuli saqarTveloSi; madam labieli erTxans ab-
reSumis ZafsarTav sawarmoSi muSaobda Turme, Semdeg
TbilisSi sakonditro maRazia gauxsnia.
delfina saqarTveloSi gazrdila, kargad scodnia
qarTuli ena da, rac mTavaria, kargad esmoda baraTaSvi-
lis poezia. erT-erTi leqsi, romelic poetma delfinas
miuZRvna, iyo „astra“ (romelmac, samwuxarod, Cvenamde
ver moaRwia).
1838 wels nikoloz baraTaSvils es leqsi werilTan
erTad mixeil TumaniSvilTan gaugzavnia, romelic veraf-
riT mimxvdara, Tu vis miuZRvna poetma es leqsi da SekiT-
xva leqsad miuweria tatosTvis:
astrav, astrav, ucnauro kacTaTvis,
sadauri sad mosulxar da risTvis?
usulo xar, sulieri, vin icis,
es saxeli ar smenia aravis…
baraTaSvils pasuxi daubrunebia mixeil TumaniSvi-
lisTvis: „madloba, Zmao, werilisTvis, siamovnebisTvis,
ukanaskneli maTgani wavikiTxe zaqaria orbelianTan er-
Tad. es iyo kritika, anu, ufro swored, mimarTva „astras“
avtorisadmi. Zalian kargi! mxolod mgonia, igi ver miaR-
wevs mizans, ese igi, ver gaigeb, vin aris es ucnobi astra.
es avtoris saidumloa. igi ar werda arc SenTvis, arc sa-
zogadoebisaTvis, werda mxolod marto misTvis. mas esmis
avtorisa da avtori amiT kmayofilia. raRa unda avtors
amis meti? ra mniSvneloba aqvs, gaige igi Sen, Tu ara?.
WavWavaZeebis salonSi silamaziT da momxibvlelo-
biT gamorCeuli ekaterine trfobis sagnad iqca, mis siax-
loves yvela Seyvarebuli xdeboda, bevri rCeuli vaJkaci
Setrfoda mas uimedod. pavle ingoroyva wers: „ekaterine

233
gzavnilebi maswavleblebisTvis

WavWavaZe iyo im ojaxidan, romelsac samarTlianad unda


miekuTvnos saxeli _ qarTuli poeziis muzaTa sadguri”.
ekaterine iyo qali ganTqmuli poetis aleqsandre
WavWavaZisa; gangebam yvela saCuqari uxvad gaimeta am qa-
lisaTvis. „ekaterine yofila gansakuTrebuli silamazis,
razedac aRtacebiT mogviTxroben yvela Tanamedroveni,
artistuli ganaTlebiT, didi gemovnebiT, amasTan goneba-
maxvili, Tan mSvenieri momRerali da damkvreli”.

„winandlis vardi“ anu „miambe rame…


velis qalwulis Sesaxeb”

234
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

1829 wlis 22 ivliss grigol orbeliani aseT striqo-


nebs uZRvnis winandalSi ekaterines:
winandlis verdo,
suliTa tredo,
guliTa wmindav, viT mTisa wyarov!
viTa ciskari,
xar mocinari,
rome mxilvelis guli axaro.
jer kidev 15 wlis ekaterineze sigiJemde iyo Seyva-
rebuli ivane konstantines Ze muxran-batoni, SemdegSi ge-
neral-leitenanti da Tbilisis guberniis Tavadaznauro-
bis winamZRoli, romelsac ZilSiac ki ezmaneboda “RvTiu-
ri katinka”.
ekaterine WavWavaZis dedas, salomes, am romanis amba-
vi rom gaugia, Zlier gajavrebula. manana orbeliani at-
yobinebda grigol orbelians: “ivane ki kvdeba katinasaT-
vis, rom aRara aqvs sicocxle muxranis batoniSvils. kati-
nas ki ara miswero ra ivanezed gamocxadebiT. Cemi muli
javrobs Zalian”.
ivanes winadadebas colobaze ekaterine daTanxmebia.
niSnobac Semdgara. „Cem magier, _ swerda grigol orbeli-
ani Tavis Zmas, zaqarias, _ salomes da ninos miuloce ka-
tuas daniSvna, ra gamovida, erTxel veravis qorwilSi ver
daveswar”.
jvriswerisTvis aleqsandre WavWavaZis Tanxmoba yo-
fila saWiro. imxnad aleqsandre peterburgSi msaxurob-
da. zaqaria orbeliani Tbilisidan swerda Tavis Zmas, gri-
gols: „ivane muxranski peterburgs wavida aleqsandres-
Tan nebis asaRebad jvris werisa katinaze”, magram aleq-
sandre WavWavaZe winaRudga daniSnulTa SeuRlebas, uari
uTxra ivane muxran_batons da qorwili CaSala. qeTevan
orbeliani irwmuneba: „ivanes qali ar misca, Tumca ekate-
rinesac uyvardao“.

235
gzavnilebi maswavleblebisTvis

1836 wlis 15 oqtombers zaqaria orbeliani grigol


orbelians atyobinebda: „ivane muxranskim levan dadianis
qali SeirToo”.
ekaterineze iyo gamijnurebuli poeti da dramatur-
gi giorgi erisTavic, romelic erT-erT baraTSi grigol
orbelians sTxovda: „ivane muxranskis dadianis qali Se-
urTavs, RmerTo, iqneba katina me mergos, rom waxval, Sen
egeb momixerxo”.
ingliseli riCard uilbrehemi, romelic 1837 wlis
Semodgomaze Camosula TbilisSi, umalve ekaterine WavWa-
vaZis tyve gamxdara. germaneli profesori karl koxi gad-
mogvcems: „ekaterine Tavisi sinatifiTa da Seudarebeli
qceviT xiblavda yvelas mraval salonSi da, umTavresad,
Tavis mamis salonSi. moajadova man Cemi megobaric ki, in-
gliseli polkovniki uilbrehemi”.
rogorc Tanamedroveni gadmogvcemen, amaod daSvra
ingliseli polkovniki.
1838 weli… m. xelTubneli gadmogvcems: „mixeil Tu-
maniSvili ganicdida im dros trfobis als. winandalSi
mogzaurobda da misi leqsi, romelic eZRvneba “k.W-s”,
naTlad gviCvenebs, rom igi ver gadaurCa Tavisi wris
axalgazrdebis saerTo xvedrs da eZiebda STagonebas
aleqsandre WavWavaZis saxlSi, sadac ocdaaTian wlebSi
literatura, siWabuke da silamaze erTimeores hmetoqe-
obda „gulTa mizidvis asparezze”.
niSandoblivia da simboluri, rom 1838 wlis 6 agvis-
tos nikoloz barTaSvili mixeil TumaniSvils swerda de-
dofliswyaroSi am sasiyvarulo gatacebis Sesaxeb: “alaz-
nis velis meudabnoev, miambe rame, Seni velis qalwulis Se-
saxeb”.
iqneb tatos guli imTaviTve gaucnobiereblad ukve
iswrafvoda ekaterinesaken… ise, TviTonac rom ver gae-
go, jer ra xdeboda… asec xdeba, sanam adamiani Tavis Tav-
Si gaarkvevs da aRmoaCens siyvaruls, is ukve arsebobs!

236
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

aba, ras mivaweroT, roca baraTaSvili gamijnurebul da


trfobis alSi gaxveuli megobris, mixeil TumaniSvilis,
ambavs ki ar kiTxulobs… ara… “velis qalwulis” ambavi
ainteresebs… “miambe rame…” _ evedreba igi megobars.

“hoi, sayureo…”

1838 wlis 18 dekembers samegrelos mTavari _ daviT


dadiani ekaterine WavWavaZeze dainSna. 1839 wlis damdegs,
nikoloz baraTaSvilis mamidaSvilma, aleqsandre dimit-
ris Ze saginaSvilma colad SeirTo samaragdon ivanes Ze
orbelianis asuli _ barbare. am sazeimo movlenis aRsaniS-
navad saginaSvilis sidedrma _ elisabedma, wveuleba ga-
marTa. sapatio stumarTa Soris iyvnen: nikoloz baraTaS-
vili da ekaterine WavWavaZe. aq, am sufraze, raRac iduma-
li bedisweriT ori mzera Sexvda erTmaneTs. bavSvobidan
TanaSezrdilma megobrebma uecrad erTmaneTSi raRac
sxva aRmoaCines da dainaxes… jer kidev gaucnobierebel-
ma mdgomareobam tatos suli erTianad aaforiaqa, aawria-
la. iona meunargias es SemTxveva Semdegnairad aqvs Caweri-
li: „baraTaSvili iyo Turme miwveuli saginaSvilis si-
dedrTan saRamoze da iqidan Semovarda yaflan orbelian-
Tan, saca dauxvda imas levan meliqiSvili: levan, levan!
gavgiJdi, meti aRara var! katerina iq aris da misma sayu-
res TamaSma gadamria! RvTis ganaCeni kaci ver naxavs vera-
fers ukeTess”.
ekaterines sayures TamaSma Wabuki tato ucxo labi-
rinTebSi Seiyvana da samudamod iq datova. TiTqos muza _
siyvarulis suli _ im saRamos „sayureSi” Casaxlda da po-
etis mzera maradisobaSi gaitaca. SemdgomSi araerTgzis
moisurvebs poeti ukan gamoqcevas, magram… ukan gza aRar
iarsebebs.
im saRamos saxsovrad ki daiwereba leqsi: “sayure”
viTa pepela,

237
gzavnilebi maswavleblebisTvis

arxevs nel-nela,
spetaks SroSanas, lamazad axrils,
ase sayure,
ucxo sayure,
eTamaSeba Tavissa aCrdils.
mxolod sayuris TamaSi ar yofila, ramac daatyveva
Wabuki baraTaSvili. es saRamo mis bediswerad iqca, xolo
ekaterine im sazRvrad Tu usazRvroebad, romelsac poe-
tis suli verasodes gacdeba. grZnobaaSlili tato gulis
siRrmidan amoikvnesebs:
hoi, sayureo,
grZnobiT amrevo,
vin bage Sens qveS daitkbarunos?
mun ukvdavebis
SarbaTi vin svis?
vin suli Tvisi zed dagakonos? (1839)

„glova Tu jvariswera?”

daviT dadiani 1838 wlis 1-l dekembers Tbilisidan


swerda Tavis Zmas, poet grigol dadian-kolxodels: „un-
da moupovo Cems xmatkbil iadons eseTi samgaloblo, sam-
saxioblo, sasixarulo sagani, sWvretdes mas Rirsad Tvi-
sisa Svromisa da dauzogavad iRvawos samsaxeobaTa sxva-
dasxvaTa, mravalTa Txzvao.
sagani ese ars sjuliers qorwinebasa Sina Sesvla Cemi
ekaterina aleqsandre WavWavaZis asulsa Tana, romel unda
moxdes Semdeg dResaswaulsa RvTisa. Seni beri muza daS-
vreba Cemi katinkas sanaqebo leqsebze”.
1839 weli, 18 maisi… qaSueTis eklesia… ekaterine
WavWavaZe jvars iwers daviT dadianze. jvrisweris dros
patarZals guli SeRonebia da Cakecila. sazogadoebaSi am
faqts didi miTqma-moTqma gamouwvevia. Semonaxulia weri-
li zaqaria orbelianisa, 1839 wlis 3 seqtembriT daTari-

238
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

Rebuli, mowerili qalaq luckidan manana orbelianisad-


mi: „donze (ruseTSi mimavals) momewia galavinis coli da
maria petrovna im dros, rodesac me foStiT mivdiodi
Cerqez-qirmanidam. davayenebineT kareta da ramdenime xani
vilaparakeT, _ maT Soris, katinas (ekaterine WavWavaZe)
ambavic, da sxvani da sxvani”.
nikoloz baraTaSvilis gulSi ki maSin is tkivili
ixarSeboda, romelsac aTeuli wlebis Semdeg TiTqos ga-
laktioni gaaxmovanebs:
vici wameba, magram ar vici,
es glova iyo Tu jvariswera?
daviTi da ekaterine bolomde ucxoni darCnen er-
TmaneTisTvis. erTi Tanamedrove maTi ojaxuri Tanacxov-
rebis Sesaxeb wers: „is (samegrelos mTavari daviTi) bolo
dros yovelgvar garTobas erideboda da maSindeli qro-
nika werda, rom rom is ratomRac gacivda colis mimarT”.
ekaterines erTaderTi nugeSi iyo Tbilisi da Sexvedrebi
axloblebTan.

“nu Tu am sulis wadilsac hrqva siyvaruli


sxvaTaebr?”

nikoloz baraTaSvilis sulSi siyvarulma ekaterine


WavWavaZisadmi maSin ifeTqa mTeli ZaliT, roca is ukve
daviT dadianze iyo dawinduli. ase rom, ekaterine tatos
siyvaruls verc uaryofda da verc miiRebda. albaT ami-
tom poetis siyvaruls xSirad uiRblos uwodeben. sinam-
dvileSi es siyvaruli Tavidanve idumalebiTa da mistikiT
iyo aRsavse. is, rac SeyvarebulTa sulSi xdeboda, mxo-
lod maTi saqme iyo da sxvisi aravisi. am siyvarulis arc
xmamaRla gacxadeba iyo SesaZlebeli da iqneb WeSmariti
siyvarulis kanonebi amas arc moiTxovda, radgan es siyva-
ruli meti iyo col-qmrobaze, ojaxze, sicocxleze da
sikvdilzec ki! es siyvaruli ver daeteoda “betonis ked-
lebSi”, mas sivrce sWirdeboda ukidegano da usazRvro,

239
gzavnilebi maswavleblebisTvis

da “malva undoda”, “viTa cxensa naparavsa”. poetis sulis


biografia missive poezias Seesaxla. amave azrisaa pavle
ingoroyva, roca wers: „nikoloz baraTaSvilisa da ekate-
rines romanis istoria daSifrulia nikoloz baraTaSvi-
lis leqsebis mTel rigSio!”
1839-41 wlebSi Seiqmna ekaterines siyvaruliT STago-
nebuli leqsebi: “satrfov, maxsovs”, “suli oboli”, “aRmox-
da mnaTis”, “ar ukiJino, satrfoo”, “sayure”, “Tavadis WavWa-
vaZis asuls, ekaterinas”, “katerina, fortepianozed momRe-
rali” da sxva.
1840 wels ekaterine WavWavaZe TbilisSi brundeba, am
periodis baraTaSvilis leqsebiT Tu vimsjelebT, maTi
siyvaruli did sulier megobrobasa da urTierTagando-
bas daefuZna. “nu Tu am sulis Zaxilsac hrqva siyvaruli
sxvaTaebr?” _ kiTxulobs poeti, radgan am grZnobas yvela
siyvaruls uwodebs, sinamdvileSi ki mas imdennairi xaris-
xi aqvs, ramdeni Seyvarebuli wyvilicaa samyaroSi.
baraTaSvilis siyvaruli usazRvroa, RvTaebrivi, ga-
mouTqmeli:
ar ukiJino, satrfoo,
Sensa mgosansa gulisTqma,
mokvdavsa enas ar ZaluZs
ukvdavTa grZnobaT gamoTqma!
an:
magrama mSveniereba
gaqvs, cisiero, uxrwneli,
da CemTa grZnobaT Sendami
ver dasdvan kacTa saxeli.
1841 wels nikoloz baraTaSvils ekaterinesaTvis mi-
uZRvnia Tavisi xeliT gadawerili leqsTa krebuli, ro-
melsac ekaterine WavWavaZe mTeli cxovreba Zvirfasi re-
likviasaviT gaufrTxildeba da daicavs.

240
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

“verRa aRmigo siyvarulma kvalad taZari” da “SeviS-


rob cremlsa…”

zRvardaudebeli grZnoba tanjavda poetis suls,


tanjavda da Tanac eniT gamouTqmeli netarebiT aRavseb-
da. mxolod adamianis suli SesWidebia usazRvroebas da
usasrulobas, rogorc realobas, mxolod is ver Seguebia
veraviTar sazRvars da cdilobs mis daZlevas… goneba
mowodebulia daaokos gonierebis sazRvars gadasuli vne-
baTaRelva, zRvardaudebeli swrafva sulisa. sazRvari
adamianurobis bediswerad qceula iseve, rogorc usaz-
Rvroeba… swored aq daibadeba konfliqti… „sazRvars”
danarcxebuli poeti artaxebgadakruli CviliviTaa, uZ-
luria… is ekaterines ukan veRar moabrunebs, roca de-
dofali samegrelos gzas gaudgeba, Tundac Tavisi survi-
lebis sawinaaRmdegod. TiTqos esec unda daZlios nam-
dvilma siyvarulma, magram uWirs baraTaSvils sayvarel
adamianTan daSoreba da tkivilSeyrili ityvis:
verRa aRmigo siyvarulma kvalad taZari,
versad aRvanTe daSTomili misi lampari!
esreT damixSo ukuRmarTma nugeSis kari,
da daval oblad, isev mwiri, miusafari. (vpove taZa-
ri).
maiko orbelians ki miswers poeti: “… es Ramec wavida,
viTarca sizmari, kidev mamnaxa Cemma Cveulebrivma mowyine-
bam, visac sagani aqvs, jer imisi siamovneba ra aris am saZa-
gels qveyanaSi, rom Cemi ra iyos… vinc maRali grZnobis me-
qoni megona, igi vnaxe ugulo; visic suli ganviTarebuli
megona, mas suli ar hqonia; visica cremlni megoneboden
cremlad sibralurisa, gamometyvelad mSvenieris sulisa,
Turme yofilan niSanni cbierebisa, wveTni saSinelis sawam-
lavisa” (1842 weli, 31 oqtomberi).
isev ekaterineTia STagonebuli srtiqonebi:
Zneli aris martooba sulisa,

241
gzavnilebi maswavleblebisTvis

mas eltvian siameni soflisa,


marad axsovs mas dakargva sworisa,
oxvra aris Sveba ubedurisa.
1843 wels nikoloz baraTaSvilma ekaterines miarTva
Tavisi xeliT gadawerili ori wigni Tavisi lesebisa: pir-
veli _ “leqsni” da meore: “bedi qarTlisa”.
ganSorebas isev Sexvedrebi Secvlis, tkivils _ sixa-
ruli da poetic ityvis:
SeviSrob cremlsa, WirT manelebels,
gulsa daviwvav dasanacrebels,
da missa ferflsa, viTa sakmevels,
Sevswirav satrfos, Cemsa salocvels…

242
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

sad ganisvenebs
nikoloz baraTaSvilis mama?
„melitoni rogor aris, tfilisisTvis xom ar oxravs?“-
kiTxulobs grigol orbeliani (meliton baraTaSvilis co-
lis Zma) 1860 wlis 6 dekembriT daTariRebul werilSi.
„vin icis, iqneb oxravda kidec. am dros ki meliton
baraTaSvili xaSuris raionis sofel osiaurSia _ qaliSvi-
lis, barbares, ojaxSi, romelic gaTxovili iyo am soflis
didebulze- mefis ruseTis general-maiorze- dimitri ve-
zirovze (veziriSvili).
melitonsa da efemias 15 Svilidan mxolod 5 daur-
CaT: tato, ekaterine, barbare, ninuca da sofio; oTx da-
Tagan ori xaSuris raionSi iyo gaTxovili- qviSxeTsa da
osiaurSi, sadac sicocxlis bolo wlebSi xSirad stum-
robda melitoni.
cota ram istoriidan
poet nikoloz baraTaSvilis mama _ meliton nikolo-
zis Ze baraTaSvili warmoSobiT qarTlidan iyo. baraTaS-
vilebis Zveli aristokratiuli gvareulobis samkvidro
iyo qvemo-qarTli. saqarTvelos samefos arsebobis uka-
nasknel saukuneebSi baraTaanT gvareuloba pirvelobda
qvemo qarTlSi da es mxare „sabaraTianos“ saxeliT wode-
buli qarTlis samefos „mowinave sadroSoSi“ Sedioda
(XVI-XVII saukuneebSi).
meliton baraTaSvili daibada 1794 wels, 1803 wels,
roca melitonis mama _ nikolozi, didi rainduli bunebis
adamiani da patrioti qveynisa, ruseTSi gahyva gadasaxle-
bul mariam dedofals, melitonic Tan wauyvania. rodis
dabrunda igi saqarTveloSi, amis Sesaxeb pirdapiri cno-
bebi ar arsebobs. yovel SemTxvevaSi, me-19 saukunis pirve-
li aTeulis bolo wlebSi igi TbilisSia da swavlobs „ke-
TilSobilTa saswavlebelSi“.

243
gzavnilebi maswavleblebisTvis

sruliad axalgazrda melitoni Sedis saxelmwifo


samsaxurSi da 1810 wels iniSneba Tarjimnis Tanamdeboba-
ze saqarTvelos mTavarmarTeblis sammarTveloSi, igi iyo
maRali rangis Tarjimani. 1837 wels, rodesac imperatori
Camovida TbilisSi, melitoni Tarjimnobda.
1820 wels melitonma kapitnoba miiRo. muSaobda qa-
laq ganjis policmeisterad, Semdeg ganjis olqis mmar-
Tvelad. 1832 wels melitons uboZes maioroba, dauniSnes
pensia 900 maneTi. am droidan melitoni Tavs anebebs sa-
xelmwifo samsaxurs da gadadis Tavad-aznaurobis arCev-
nebiTs samsaxurSi. „melitoni, rogorc gadmogvcemen, da
es yvelaferi dasturdeba, didi gavleniT sargeblobda
Tavadaznaurobis wreebSi da mis sityvas didi gasavali
hqonda“. mogvianebiT melitons irCeven Tbilisis Tavad-
aznaurobis marSlad. igi saSualo SeZlebis TavadiSvili
yofila. cxovrobda didi xelgaSliT. „misi ojaxi, _ wers
iona meunargia, _ farTod gaSlili ojaxi iyo da sufra
Roneze gadametebulad mdidari da naqebi mTels qalaqSi.
xSirma stumarma da wveulebam Tan wariRes misi avla-dide-
bac, melitoni Cavarda did gadauxdel valSi“.
TanamedroveTa cnobiT, meliton baraTaSvili yofi-
la qarTul enaze ganaTlebuli kaci, kargad mcodne qar-
Tuli literaturisa, saucxoo mosaubre da mWermetyve-
li; bunebiT _ keTili, magram, amasTan erTad, pirdapiri,
miudgomeli, zogjer ki- gadametebulad ficxi, zviadi da
mrisxane. orbelianTa saojaxo gadmocemis mixedviT mog-
viTxroben, rom mazris marSlad yofnis dros melitons
gubernatoris mdivani gaulaxavs, romelsac raRac qaRal-
dis moZebnaze uari uTqvams.
gadmogvcemen rogorc kuriozs, rom rodesac meli-
toni anCisxatidan Sua-bazarSi gamovidoda, zogi vaWari
duqansac ki ketavda, vai Tu, melitons raime ar moewonos
da gagvirisxdeso.
melitonisa da efemias ojaxSi, romelic warCinebu-
lad iTvleboda 20-40-iani wlebis TbilisSi, ikribeboda im-

244
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

droindeli rCeuli qarTuli sazogadoeba. k. mamacaSvilis


gadmocemiT, „melitonis saxlSi naxavdiT Zvels Cvens swav-
lul qarTvelebs; imaT Soris, TiTqmis yoveldRe meliton-
Tan daiareboda egnate ioseliani, mama Cvenis mwerlis pla-
tonisa... aq xSirad dadiodnen: poeti aleqsandre WavWavaZe,
orni Zmani nikoloz da mixeil favleniSvilebi, solomon
meiTari TarxniSvili, giorgi da aleqsandre saginaSvilebi
da bevrni maSindelis drois ganaTlebulni qarTvelni.
siRatakeSi
1844 wlisTvis baraTaSvilebis ojaxi sruli siRata-
kis piras dadga. Tu sadamde iyo misuli ojaxis gaRatake-
ba, SesaZloa warmovidginoT imis mixedviT, rom, rodesac
n. baraTaSvili gardaicvala, ojaxs ar hqonda imis SeZle-
bac ki, rom SavebiT Semosiliyo.
axalgazrda poets _ tatos sicocxlis bolo wlebSi
mZime tvirTi daawva mxrebze. melitoni cdilobda, rom
SvilisTvis rogorme Seemsubuqebina xvedri. 1844 wels man
mimarTa kavkasiis mTavarmarTebels neidgardts TxovniT,
rom daeniSnaT igi raime Tanamdebobaze, rac mis damsaxu-
rebas Seefereboda. mTavarmarTebelma ar isurva nikoloz
baraTaSvilis mamis samsaxurSi ganweseba.
melitonma ver aitana es dartyma da dardiT Sepyro-
bils dambla daeca. amis Semdeg igi aRar gamobrunebula
da loginad iyo Cavardnili.
Sewuxebuli grigol orbeliani, romelic am dros da-
RistanSi imyofeboda, wers Zmas- zaqarias: „iliasagan momi-
vida wigni, romelSiac macnobebs melitonis damblobas. Se-
ni mteri Sewuxdes ise, rogorc me am ambiTa, ra unda qnas
siymiTve efemiam (igulisxmeba melitonis meuRle, grigol
orbelianis da), riT Seinaxos esodeni wvrili Svilebi, sru-
liad Ratakad daSTomilni...ra vuyoT, riTa an rogor Seve-
wivneT usaxlkaros, upuros, utanisamososa Cvensa dasa. es
fiqri magiJebs sruliad, netav movkvde da movrCe“.

245
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ra undoda melitons sofel osiaurSi, vin iyo dimitri ve-


ziriSvili?
1849 wels melitonis meuRle _ efemiac gardaicva-
la. grigol orbelianma iTava diSvilTa daojaxeba; 1852
wels igi Tavis rZals, zaqarias cols- qeTevans, wers: „ge-
Tayvane, erTi ifiqre kargad da uSove Sesaferisi qmari
Cvens diswuls, _ barbares, ese igi, efemias qals, Cemis
mxriv, SemiZlia mivce asi Tumani TeTr mziTvad“. rogorc
Cans, axloblebi marTlac datrialebulan da Sesaferisi
saqmroc amourCeviaT barbaresTvis: xaSuris raionis so-
fel osiauris mkvidri, SemdgomSi mefis ruseTis general-
maiori, dimitri vezirovi (igive veziriSvili).
qorwineba 1852 wels Semdgara, dimitri veziriSvili
gasuli saukunis 90-ian wlebSi baTumSi msaxurobda. amave
diviziaSi imyofeboda daviT kldiaSvili, romelic ase
axasiaTebs dimitrisa da barbares: „Cveni nawilis ufrosi
iyo polkovniki veziriSvili, colad hyavda poet niko-
loz baraTaSvilis da... TviT veziriSvili axirebuli ada-
miani iyo, ymawvili qalebi Caacivdebodnen xolme gamoey-
vana batalioni savarjiSod _ saparadod... veziriSvilic
usrulebda maT Txovnas _ gamohyavda rotebi da amaT wi-
naSe ceremonialiT aroninebda win da ukan“.
melitonis gardacvaleba
martodarCenili melitoni siZeebis xSiri stumari
yofila. erT dros xelgaSlils, bedma umtyuna. gaRaribe-
basTan erTad Svili da meuRlec gamoecala xelidan da qa-
liSvilebis amara darCa. TbilisSi yofna melitons bolo
xanebSi aRar SeeZlo da xSirad veziriSvilebis ojaxSi im-
yofeboda. 1860 wlis Semodgoma man osiaurSi gaatara, aqve
mouswro zamTarmac. dekembris Tve avbediTi gamodga me-
litonisTvis, aq, osiaurSi, daasrula sicocxle Tbilisis
mazris Tavadaznaurobis yofilma marSalma, umaRlesi
rangis Tarjimanma- meliton baraTaSvilma, rogorc ambo-
ben, Savi Wiri Seyria da amitom ver wausvenebiaT Tbiliss.

246
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

uxvTovlobisas vin izrunebda mis wasvenebaze da aqve au-


giaT wesi da sofel osiauris sasaflaoze- saydris Crdi-
loeT mxares miubarebiaT igi miwisTvis. SemdegSi melito-
nis gverdiT daukrZalavT siZe- dimitri veziriSvili.
dakarguli saflavebi
melitonis qaliSvilebma didxans icocxles. barbare
1919 wels gardaicvala 84 wlis, sofio- 1916 wels 75 wlis.
rogorc Cans, barbare bolo xanebSi TbilisSi cxov-
robda da iqve gardaicvala. misTvis wesi augia saqarTve-
los momaval patriarqs- kalistrate cincaZes (maSin deka-
nozi iyo). poetis da barbare dausaflavebiaT veris ioane
RvTismetyvelis saxelobis eklesiis galavanSi, amJamad
saflavi aRar Cans. efemias saflavic dakargula qaSveTis
eklesiis galavanSi.
melitonis saflavi aRdgenilia sofel osiauris
eklesiis sasaflaoze, kvali kargad ikiTxeba.
dasasrulis magier
meliton baraTaSvilis saflavidan erTi fesvmagari
tyemlis xea... yovel gazafxulze tyemlis TeTri yvavile-
bi uRimis melitonis suls... am xis Semxedvares nikoloz
baraTaSvilis saflavTan dakavSirebuli erTi detali max-
sendeba. ganjis sasaflaoze dakrZalul did poetze pav-
le ingoroyva werda: „ganvlo drom da dedis gardacvale-
bis Semdeg n. baraTaSvilis saflavic moiSala...samarxidan
aiRes megobris xeliT dadebuli saflavis qva. nikoloz
baraTaSvilis samare amis Semdeg icnobeboda didi kvipa-
rozis xiT, romelic mis saflavTan iyo amosuli“.
kviparosis xisa ra mogaxsenoT, magram es tyemali
melitonis saflavTan isev yvavilobs.
gazeTi „Cveni mwerloba“
#74, 17 oqtomberi, 1998 weli

247
gzavnilebi maswavleblebisTvis

teqsti da garemo
nikoloz baraTaSvilis axali multimedia muzeumi

Tanamedrove ganaTlebis sistema isea awyobili, rom


umetesad saswavlo procesi klasebSi da auditoriebSi
mimdinareobs. marTalia, teqnologiebi am Caketil oTa-
xebSic SeiWra, magram ara imdenad, rom mniSvnelovani gav-
lena moaxdinos. roca swavlebis erTferovan garemoze
vsaubrob, xSirad maxsendeba aristoteles e.w. peripate-
tikuli skola, rodesac igi likeaSi Crdilovan xeebsa da
xeivnebs Soris moseirne esaubreboda Tavis mowafeebs da
vfiqrob, ra kargi iqneboda, Tanamedrove auditoriebi da
saswavlo oTaxebi oranJereebSi rom mainc moewyoT. erTi
aseTi kabineti namdvilad vnaxe evropul skolaSi, sadac
botanikis gakveTilebi tardeba, me ki im adgilas siamovne-
biT Cavatarebdi leqciebs poeziaSi an ritorikaSi.
Tu fiqrobT, rom garemos mniSvneloba ara aqvs sas-
wavlo procesSi, erTxel gansxvevbuli da Sesabamisi adgi-
li moZebneT gakveTilisTvis da mere Sedegs daakvirdiT.
magaliTisaTvis, SemogTavazebdiT TbilisSi, CaxruxaZis
quCaze, axladgaremonetbul da ganaxlebul nikoloz ba-
raTaSvilis muzeums. am garemoSi nikoloz baraTaSvilis
cxovrebaze da moRvaweobaze saubari namdvilad gansxvev-
buli iqneba Cveulebrivi, Sablonuri saswavlo garemoSi
miRebuli codnisgan.
mosmenasTan erTad aq TvaliTac imdeni ramea saxil-
veli, rom informaciis miRebisa da gadacemis sruliad
gansxvavebuli saSualebebi imoqmedebs Tqvenze. am multi-
semiotikur garemoSi mogzauroba namdvilad droSi mog-
zauroba iqneba.
muzeumSi aRdgenilia me-19 saukunis saqarTvelo da
is garemo, romelSic tatos uwevda cxovreba da moRvawe-

248
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

oba. moRvaweobas axla vuwodebT, Torem baraTaSvilis si-


cocxleSi arasdros aravis uTqvams, rom is „moRvaweob-
da“, poeteadac aravis uRiarebia, Tumca leqsebs litera-
turul salonebSic kiTxulobda da grigol orbeliansa
da aleqsandre WavWvaZesac uziarebda. mxolod ekaterine
WavWavaZem icoda tatos poeziis fasi da misive damsaxure-
baa, rom dRes nikoloz baraTaSvili gvyavs.
baraTaSvilis muzeumi mravalganzomilebiania im
mxrivac, rom aRdgenili sayofacxovrebo konteqstis
gverdiT erT darbazSi warmodgenilia tatos Semoqmede-
bis mTavari konceptis, meranis, instalacia... SegiZliaT,
am merans umziroT da specialuri yurTsasmenebiT moimi-
noT leqsic. damerwmuneT, sruliad gansxvavebuli zemoq-
medebaa. es ar aris samyaro „garedan“, an „merani“, romel-
sac kiTxulob an ismen, aramed es aris gadasvla im epoqaSi
da ara mxolod.... es aris yofna tatos samyaroSi, „SigniT“
yofnaa... lirikul gmirTan erTad sulis mogzauroba cno-
bierebis labirinTebSi, sadac metaforebi da simboloebi
Sinagan gancdaTa aRmniSvnelebad qceulan da Sepyrobili
xar TanagancdiT:
mirbis, mimafrens ugzo-ukvlod Cemi merani,
ukan momCxavis TvalbediTi Savi yorani!
gaswi, merano, Sens Wenebas ar aqvs samZRvari,
da niavs miec fiqri Cemi, Savad mRelvari!
aseTi kavSiris Semdeg Tqveni guliscemac gansakuT-
rebuli gaxdeba, sxvagvarad SeikumSeba da gastyorcnis
sisxls da am dros ise daimaxsovrebs Tqveni suli da fizi-
ologia „meranis“ Tavisuflebis ideas, rom verasdros da-
iviwyebT.
amave darbazSi 7 wuTSi erTxel sxva instalacia Cair-
Tveba da dainaxavT, rogor wamoimarTeba baraTaSvilis
holograma da daiwyebs leqsebis wakiTxvas. aqve, kedlebSi
CamonataJebul specialuri ekranebiT, Tqven Zveli Tbi-
lisis quCebsac moivliT... etlebis xmasac gaigonebT da
Tvals gaayolebT mokirwylul quCebs...

249
gzavnilebi maswavleblebisTvis

aivanze tatos cxovrebis yvelaze mniSvnelovan kon-


cepts _ „sayures“ gadaeyrebiT. aq ki es leqsic unda
gaixsenoT:
viTa pepela
arxevs nelnela
spetaks SroSanas, lamazad axrils,
ase sayure,
ucxo sayure,
eTamaSeba Tavissa aCrdils.
netavi imas,
vinc Taviss sunTqvas
Sensa CrdilSia moibrunebdes!
Senis SerxeviT,
sio-moberviT
gulisa sicxes ganigrilebdes!
hoჲ, sayureo,
grZnebiT amrevo,
vin bage Sens qveS daitkbarunos?
mun ukvdavebis
SarbaTi vin svis?
vin suli Tvisi zed dagakonos?

magidaze baraTaSvilis xelnawerebi eleqtronulad


ifurcleba... ager, eketerine WavWavaZis saxec gaielvebs...
poetis maradiuli muza, romelic yovelTvis STaagonebda
tatos, cxovrebaSi dauZleveli teqstebSi daeZlia.
tatos uWirda maradiuli grZnoba warmavali sityve-
bis saburveliT Seemosa, amitom werda:
magrama mSveniereba
gaqvs, cisiero, uxrwneli,
da CemTa grZnobaT Sendami
ver dasdvan kacTa saxeli.
an kidev:
ar ukiJino, satrfoo,

250
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

Sensa mgosansa gulisTqma,


mokvdavsa enas ar ZaluZs
ukvdavTa grZnobaT gamoTqma!
***
bolos mainc gamoTqva!

P.S. ase rom, Zvirfaso maswavleblebo, qalaqSi gaqvT


erTi mSvenieri adgili, Zvirfasi resursi imisaTvis, rom
Tqveni erTi gakveTili mainc mimdinareobdes multimedia
garemoSi.
nu gauSvebT am Sanss xelidan, miT ufro, rom am yve-
lafris organizatori, Tbilisis samuzeumo gaerTianebis
direqtori, qalbatoni nini sanadiraZe yovelTvis mzad
aris TanamSromlobisTvis. acxadebs: rom muzeumebi unda
gacocxldes da axali funqcia SeiZinos....
ho da, gavacocxloT muzeumebi!

251
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„mainc ra aris Cveni


yofa-wuTisofeli...?“
werili tatos
gamarjoba, tato... ici, ramdeni xania, SenTan fiqriT
laparaki daviwye? jer kidev meeqvse-meSvide klasSi viya-
vi, roca Cemi soflis (xaSuris raioni, sofeli osiauri)
erTma uxucesma maswavlebelma, levan CerqeziSvilma, sa-
gangebod TavisTan mimixmo da miTxra, wamodi, sasaflao-
ze, raRacas giCvenebo. sasaflao pirdapir Cveni saxlis
win iyo, mxolod gza gvyofda. mokled, gadavediT sasaf-
laoze, mivyvebi dumiliT da interesiT. mimiyvana eklesi-
asTan axlos, Zvel saflavebTan da miTxra: _ xedav, am sa-
saflaos“, _ ki, vxedav... _ es ici, visi saflavia? _ araaaa....
da saflavs mivuaxlovdi, rom amomekiTxa raime. zed
mkrTalad ewera: meliton baraTaSvili. es saxeli da gvari
arafers meubneboda... es ici, Svilo, vin aris? es didi ta-
to baraTaSvilis mamaa! _ rogor...? es nikoloz baraTaS-
vilis mamaa? ai, „merani“ rom dawera, im baraTaSvilis...?
zustad...zustad...egaa!
axlac maxsovs, Cemi gaoceba... _ rogor...? im geniosi
poetis mama osiauris sasaflaoze? saidan... rogor...?
maSin dawvrilebiT miambo levan maswavlebelma, ro-
gor moxvda melitoni osiaurSi... da anderZad damitova:
Cemi sikvdilis Semdeg am sofelSi es ambavi aravis ecodi-
neba da Sen gabareb, rom misi kvali ar waiSaloso!
eh, tato.... Sen ki ar gecodineba eg ambavi... yvelafe-
ri Sen Semdeg moxda. Sens das, barbares, mdidari sasiZo Se-
urCies, es mdidari sasiZo iyo osiaureli Tavadi, dimitri
veziriSvili... mere melitoni Senze dardma rom daasusta
da qonebac Semoaklda, Sens dasTan gadmosula osiaurSi...
ici, im sasaxleSi, sadac mamaSenma bolo wlebi gaatara, Ce-
mi skola iyo... derefnebSi rom davabijebdi, sul maxsov-

252
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

da, rom cota Senc aq cxovrobdi... radgan mamas sul ax-


sovdi da sul Senze fiqrobda albaT... es iseTi stimuli
iyo CemTvis... uuh... verc agixsni.
ici, rom Savi Wiri Seeyara melitons... mere amis gamo
TbilisSi veRar gadmoasvenes da iqve damarxes. mokled, im
dRidan, rac gavige mamaSenis saflavi, mis „patronad“ vi-
qeci... vuvlidi _ balaxebs vwiwknidi, vasufTavebdi, wi-
Tel kvercxebs vugorebdi aRdgomas... sofelmac yurad-
Reba miaqcia am ambavs. bolosdabolos, gaarkvies, vis saf-
lavs uvlida „robertas gogo“. meore wyaro, saidanac es
ambavi gavige, Cemi muradi maswavlebeli iyo... xSirad ga-
davdiodiT saflavze skolidan da Sens leqsebs vkiTxu-
lobdiT, _ es SenTan Sexvedra iyo.
am pandemiis dros, mixvdebi, ratom gamaxsendeboda
Savi WiriT gardacvlili melitoni... hoda, mominda es yve-
laferi SenTvisac momeyola.
tato, kidev ici, ra aris? am dReebSi kidev erTxel
Seni leqsebis striqonebi amotivtivda cnobierebis zeda-
pirze: „mainc ra aris Cveni yofa, wuTisofeli?“... studen-
tebsac xSirad vafiqreb amaze da mec vfiqrob... pasuxebi
bavSvobidan moyolebuli, sul sxvadasxvanairi maqvs...
axlac mTeli ZaliT iTxovs pasuxs eg kiTxva... da me
axla pasuxi ar maqvs... ra vici, iqneb ase ufro advilia
cxovreba?
vifiqreb da mere mogwer danarCens...

253
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„wiTelqudas“ ambavi planeta miqsze


nato daviTaSvili „gindaT, mogiyveT zRapari?“

samecniero fantastikis Janri imiT gansxvavdeba sxva


Janrebisgan, rom dafuZnebulia iseT mecnierul Teorieb-
ze, romelTa materializeba momavalSi sruliad SesaZle-
belia. imisaTvis, rom Tanamedrove adamianma momavlis Se-
saZleblobebi dainaxaos, swored am Janris nawarmoebebs
unda mimarTos literaturaSi, kinoSi da xelovnebis sxva
dargebSi. vfiqrob, samecniero fantastika Cveni xedvis
rakurss ufro perspeqtiuls xdis awmyodan „teleporta-
ciis“ gziT.
yoveldRiuroba da rutina adamians uqmnis iseT Car-
Coebs, romlebidanac gaRweva mas warmoudgenlad eCveneba,
miT ufro, rom Tanamedrove ganaTlebis sistema kidev uf-
ro amyarebs arsebul stereotipebs da klavs individs
adamianSi.
swored adamianis Sinagani samyaros problemebs eZ-
Rvneba mweral nato daviTaSvilis samecniero fantasti-
kis Janris moTxroba „gindaT, mogiyveT zRapari?“, rome-
lic Sesulia wignSi „dabruneba“.
es moTxroba, vfiqrob, rom Zalian saintereso unda
iyos maswavleblebisTvis da moswavleebisTvis, radgan
masSi aRwerili meTodi SeiZleba literaturis swavlebi-
sas gamoiyenos maswavlebelma.
razea es moTxroba?
ramdenime pasuxi SeiZleba gavceT am kiTxvas imis mi-
xedviT, raze vaxdenT fokusirebas:
 es moTxrobaa Tanamedrove adamianis problemeb-
ze;
 es moTxrobaa ganaTlebis progresul sistemaze;
 es moTxrobaa qaossa da kosmosze;

254
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

 es moTxrobaa enaze;
 es moTxrobaa wiTelqudas zRaparze;
 es moTxrobaa sxva planetaze mogzaurobaze;
 es moTxrobaa dabrunebaze!
qaosis planetis maswavlebeli aleqsi samsaxurs eZebs
sxvadasxva planetaze. erTaderTi moTxovna aqvs: iseT pla-
netaze unda wasvla, sadac yvelaferi ukiduresad mowesri-
gebulia! bolos aRmoaCens kidec aseT planeta miqss, ro-
melzec SemTxveviT araferi xdeba, yvelaferi imdenad sta-
biluria, rom ramdenime adamiani Tavisuflad marTavs pla-
netas. mokled, aleqsi iRebs „mwvane kristals“ (miwvevis niS-
nad) planetaze gasaubrebis Sedegad da miemgzavreba miqsze.
axali teqnologiuri logikis planetaze bevri siaxlea, ami-
tom aleqss, pirvel rigSi, instruqcias awvdian (raki man
„mwvane kristali“ miiRo, es niSnavda, rom mas hqonda axali
palnetis wesebis aTvisebis unari).
erTi SexedviT, planeta miqsi progresuli ganaTle-
bis adgilad mogeCvenebodaT, magaliTad, im aRweris mi-
xedviT, romelic aleqss gaacnes: „dedamiwisgan gansxva-
vebiT, moswavleebs dawyebiT klasebSi, pirvel etapze,
arafers aswavlidnen. mxolod uyvebodnen da aCveneb-
dnen. nanaxi da gagonili rac SeiZleba saxaliso unda
yofiliyo. aleqsis azriT, amas Cveulebrivi garToba
erqva. Semdeg, meore etapze, romelic aseve sami weli
grZeldeboda, praqtikul magaliTebze dayrdnobiT,
moswavleebs informacias awvdidnen fundamentur mec-
nierebaTa Sesaxeb. amave etapze swavlobdnen umartives
maTematikasa da SemoqmedebiT weras. mesame etapze mo-
zardebi interesTa jgufebis mixedviT iyofodnen. mos-
wavleebs eZleodaT raime problemis gadasawyveti kom-
pleqsuri amocana, romlis amoxsnas sxvadasxva mecnie-
rebaTa safuZvlebis gamoyenebiT, mentorebis daxmare-
biT cdilobdnen. bolo, meoTxe etapze, moswavle mxo-
lod TviTganaTlebiT iyo dakavebuli.“

255
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ra Tqma unda, planeta miqsze skolebic iyo da aleq-


ssac skolaSi mouwevda muSaoba: „miqsze Tqven isev sko-
laSi muSaoba mogiwevT. mwvane kristalis miRebis mTava-
ri mizezi swored es aris: bavSvebTan muSaobis gamocdi-
leba. aplikaciis ganxilvam dagvarwmuna, rom bavSvebSi
cnobismoyvareobis gaRviZeba SegiZliaT. Cveni mizania,
moswavleebs interesebis aRmoCenaSi davexmaroT da
swavleba am interesebs individualurad movargoT. ase-
Ti biZgi momavalSi mozards TviTganaTlebisken ubiZ-
gebs. ase miRebuli akademiuri ganaTleba ganyenebuli
aRaraa, is cxovrebisTvis amzadebs.“ _ amas ki eubnebian,
magram realurad swavlebisas swored amas ukrZalaven!
gadamwyveti momenti swored maSin dgeba, rodesac
aleqsi klasSi Sedis. mTavaria, man raime saintereso ambavi
mouTxros bavSvebs da daainteresos. magram erTi pirobaa,
Zalian rTulad Sesasrulebeli, am pirobas mivyavarT mTa-
var problemamde. es problema aris lingvisturi proble-
ma. ambavi mxolod zusti da pirdapiri mniSvnelobis sit-
yvebiT unda gadmosces maswavlebelma: araviTari metafo-
ra, araviTari interpretacia da sxva mniSvneloba! yvela-
feri maTematikurad zusti unda iyos.
„Tqveni, adamianebis problema iciT, raSi mdgoma-
reobs, movlenis absoluturad zusti aRweris nacvlad
mis garSemo dadixarT da aRwerebis koriantels aye-
nebT, oRond is ar TqvaT, rac arss gamoxatavs. Tqven am
koriantelSi arsis Secnobas msmenelsa Tu mkiTxvels
avalebT. adamianebi movlenebis aRweraze pasuxismgeb-
lobas Tavs aridebT.“

aleqsi iwyebs zRapris moyolas, bavSvebs ekiTxeba: „-


gindaT, mogiyveT zRapari?“ _ iyo da ara iyo ra.... magram
mentori aCerebs da dasawyiss uwunebs. _ ras hqvia, iyo da
Tan ar iyo...? mokled, unda gadawyvitos mTxrobelma: nam-
dvilad Tu iyo, rodis iyo da ratom iyo...? ase wvaleb-wva-

256
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

lebiT aleqss sul sxva zRapari gamouvida, magram ar da-


nebda axal teqnologiur logikas da ise daiwyo Tavidan
zRapris Txroba, TiTqos dedamiwelebi usmendnen... maswav-
lebeli xan wiTelqudas ganasaxierebda, xan _ mgels... Ta-
maSobda da bavSvebSi did interess iwvevda...
mokled, aleqsi miqsis planetaze gamocdas ver Caaba-
rebs, dakargavs „mwvane kristalsac“, magram mTavars miaR-
wia: bavSvebs interesi marTla gauRviZa, waaqeza, rom Tu
mTxrobeli ar moewonebodaT, Tavad gamoegonebinaT ambe-
bi. es damokidebuleba ki planetis wesrigs arRvevda da
aleqsis adgilic im planetaze aRar iyo...
aleqsi brundeba...
ori samyaro: dedamiwa da miqsi, qaosi da wesrigi, in-
tereprtaciebi da calsaxa mniSvnelobebi... ori ukidure-
soba...
aleqsi gaurbis qaoss.... xolo mas Semdeg, rac yvela-
ze mowesrigebul planetaze imogzaurebs, aleqsi gamoeq-
ceva wesrigsac...
klasSi saintereso diskusia gamouvaT maswavleb-
lebs, Tuki imsjeleben:
 ratom moxda ase?
 rogori samyaro iqneba is samyaro, romelSic Ta-
vad saukeTesod igrZnoben Tavs?
 moswavleebs SeuZliaT daweron „wiTelqudas“
axali varianti;
 kargi iqneba, moswavleebma ifiqron or enaze: me-
taforul metyvelebaze da pirdapiri mniSvnelo-
bis teqstebze;
 Seqmnan erTi teqstis ori varianti: metaforuli
da maTematikurad zusti metyveleba;
 da kidev erTi mniSvnelovani kiTxva: ratom dab-
runda aleqsi dedamiwaze da raSi xedaven moma-
valSi gamosavals?

257
gzavnilebi maswavleblebisTvis

rogor gavxdeT
„Tavisuflebis mwerlebi?“
„roca los anjelesis ajanyebas televizoriT vuyurebdi,
iuristobas vapirebdi, magram mere vTqvi: RmerTo, roca
patara bavSvis sasamarTloze dacva miwevs, es xom ukve wa-
gebuli omia. hoda, gadavwyvite, maswavlebeli gavmxdari-
yavi, radgan mTavari
brZola aq, saklaso oTaxebSia“.
k/f "Tavisuflebis mwerlebi"
Tanamedrove samyaro savsea arasasurvel SedegebTan
brZolis strategiebiT, yvelafers mxolod mas Semdeg
vacnobierebT, „roca uremi gadabrundeba“, ara da, SeuZ-
lia adamians dafiqrdes imaze, rogor ar unda moxdes is,
rac xdeba da ar moswons. SedegTan brZola namdvilad wa-
gebuli omia, radgan Cven xelidan gavuSviT ukve is SesaZ-
lebloba, romelic am Sedegs ar moitanda;
ase rom, gadavinacvloT klasebsa da auditoriebSi.
yvelaferi iwyeba baRidan, skolidan, universiteti-
dan... zogadad, ganaTlebidan. ase Tvlis erin griuveli,
inglisuri enis maswavlebeli kaliforniis qalaq long-
biCis saSualo skolaSi (filmidan „Tavisuflebis mwerle-
bi“). is ar nebdeba uimedo realobas, skolis administra-
cias, romelic dros da resurss ar xarjavs ZneladaRa-
sazrdel da kriminalisaken midrekil mozardebze, wigneb-
sac ki ar atanen wasakiTxad aseT bavSvebs biblioTekidan.
magram erinis gamoCena skolaSi cvlilebebs iwvevs.
misTvis aravis auxsnia, rogor unda SeerCia meTodi, ro-
gor eswavlebina bavSebisTvis, ufro piriqiT, afrTxileb-
dnen, rom azri ar hqonda aseT bavSvebTan muSaobas.
ra gaxda warmatebisTvis sakmarisi? maswavleblis
mtkice gadawyvetileba, rom codnis gziT, literaturis
daxmarebiT bavSvebze moexdina zegavlena, eswavlebina maT-

258
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

Tvis tolerantoba, raTa isini gamxdariyvnen Semwynareb-


lebi sxvadasxva klanis, rasis mimarT. es Tavidan utopiuri
Canda, magram nelnela erini SeZlebs maT dainteresebas,
moswavleebs gauRvivebs erTmaneTis mimarT siyvaruls da
yvelaze mTavari: is Seecdeba, davalebebi ise SearCios, rom
bavSvebma TviTgamoxatva moaxerxon, radgan maswavlebeli
grZnobs, rom isini did tkivils, dards, usamarTlobas,
SiSs atareben patara gulebiT... es ki agresiuls xdis maT;
amitom erini yidulobs maTTvis wignebs, Jurnalebs... uri-
gebs da eubneba: „yvelas gvaqvs raRac ambavi mosayoli
da es mniSvnelovania... aucileblad unda gavumxiloT sa-
kuTar Tavs mainc, amitom yoveldRe dawerT raRacas am
JurnalSi, SegiZliaT daweroT, rac gnebavT, Tqveni war-
sulis, awmyosa da momavlis Sesaxeb... Tu gindaT, dRiuris
saxiT, Tu gindaT, leqsebisa da simReris saxiT...“ maswav-
lebeli amas akeTebs rbilad, Zaldautaneblad... imasac ki
eubneba, rom Tu maTi survili ar iqneba, arc waikiTxavs...
ase moipovebs erini moswavleebis ndobas da siyvaruls.
isini iwyeben weras da hyvebian Tavis ambebs _ saSinel am-
bebs _ sisxliT, sisastikiT, mkvlelobebiT, cixiT, SiSiT
savse cxovrebas da Jurnalebs awyoben im Taroze, romli-
danac maswavlebels SeeZlo aeRo da waekiTxa...
erini mas Semdeg, rac sakuTar cxovrebaze da tkivi-
lebze alaparakebs bavSvebs, Semdeg kiTxvasac daawyebinebs,
Tavad yidulobs da urigebs maT „ana frankis dRiurs“, „Ta-
visuflebis mwerlebis“ fondsac ki Seqmnian da skolaSi mo-
iwveven qals, romelmac ana franki Seifara, romelic mos-
wavleebs eubneba, rom isini Tavad arian gmirebi!
erinma moswavleebs Caunerga unikalurobis grZno-
ba... bavSvebi, romlebic ojaxebisgan daviwyebuli da sko-
lis administraciisgan mitovebulebi iyvnen, rwmeniT iv-
sebian... erTmaneTsac siyvaruliT dauwyes yureba, gadala-
xes klanuroba, gansxvavebuloba... ufro metad gaixsnen da
swored aqedan iwyebs erini, rom daarwmunos moswavleebi

259
gzavnilebi maswavleblebisTvis

cvlilebebis SesaZleblobasa da garduvalobaSi. sxva


azrs arc uSvebs: „Sinagani xma, romelic geubnebaT, amas
ver SevZlebo,samudamod gaCumdeba da yvelaferi, rac
xels giSliT cvlilebaSi, samudamod gaqreba. is pirov-
neba, romelsac aqamde warmoadgendiT, arsebobas Sew-
yvets. daibadeba axali adamiani.“
maswavlebeli SeZlebs maTgan axali adamianebis daba-
debas! es namdvilad sazeimo momentia. roca am films uyu-
reb, grZnob, ramdeni rame SeuZlia rwmenas da codnas er-
Tdroulad... magram rwmena da codna mxolod siyvarulis
garemocvaSi ibadeba da iZens Zalas.
Tanamedrove maswavlebeli sxva gamowvevebis winaSea,
magram mizani igivea! SesaZloa, dRevandeli skolis mos-
wavles Cvens pirobebSi klanurobis da rasizmis problema
ar aqvs, magram gansxvavebuli azris miuReblobas adamiani
mihyavs imave siZulvilamde, romelic iwvevs dayofas, da-
pirispirebas, gaxleCas, oms (mentalurs, fsiqologiurs...)
meTodi, romelsac erini mimarTavs sruliad buneb-
rivad gakveTilebze, _ es TiToeuli adamianis unikalu-
robaSi darwmunebaa! yvelas aqvs raRac, riTac sxvisgan ga-
moirCeva da amiT ufro saintereso xdeba;
dRes kidev ufro mZafria gaxleCa da dapirispireba
gansxvavebuli azris gamo. rodesac poeziis leqciaze
erT leqsze studentebi sruliad gansxvavbul azrs ga-
moTqvamdnen, jer erTmaneTs epaeqrebodnen da mere me mi-
yurebdnen mosamarTlesaviT, raTa ganmesaja: vin iyo mar-
Tali, vin gamoTqvamda sworad ama Tu im leqsis azrs! me
ki veubnebodi, rom yvela gamoTqmuli azri swori iyo da
vusabuTebdi, ratom! amis Semdeg isini ukve swor pasuxs
ki ar eZebdnen, aramed imaze fiqrobdnen, marTla ra Seg-
rZnebebi, emociebi, azrebi uCndebodaT da Tavisuflad
iwyebdnen diskusias, radgan auditoriaSi maT aravin eub-
neboda, rom cdebodnen. an da, rogor SeiZleba Secde,
Tuki gulwrfeli xar gamoxatvaSi? ras niSnavs am dros
Secdoma? Cveni skola da ganaTlebis sistema ki Secdo-

260
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

maa-sworiaze orientirebuli sistemaa, dayofaze, daxa-


risxebaze, adamianebis gadanomvraze: Sen pirveli xar, Sen
saukeTeso xar, is- meorea, viRac _ mesame... viRac saer-
Tod, maCanCalaa... maswavleblebi ase aartyamen iarliyebs
bavSvebs da maTac zustad ician, am iarliyis Semdeg rac
ar unda gaakeTon, maswavlebels mainc verafers „daanax-
veben“. codna ar aris waxalisebuli, aramed sul „gamoW-
razea“ maswavlebeli, ra ar ici... Torem rac ici da ro-
gorc ici, eg aravis ainteresebs!
amitom Tu maswavleblebi Secvlian damokidebule-
bis rakurss, moswavleebic TavisTavad Seicvlebian: ara
konkurencia, ara Sejibri, ara gadaswreba, ara Casafreba,
ara daZirva, aramed TanamSromloba, unikalurobis gan-
cda, erTianoba, siyvaruli _ unda gaxdes codnis miRebis
safuZveli!
ase iqca sayvarel da saintereso adgilad erinis 203
klasi! rodesac Cemi studentebi ambobdnen, rom 414-e au-
ditoria maTi saukeTeso adgilia, me ukve vici, rom isini
im cvlilebebs gulisxmoben, romelic konkretul loka-
cias metaforulad daukavSires.
nebismieri klasi SeiZleba iqces im adgilad, sadac
bavSvebs uxariaT misvla... es ki Tqvenzea, Zvirfaso maswav-
leblebo! xSirad uTqvamT CemTvisac, rom saidan vuyri
Tavs erTad amden Semoqmed adamians, rac sulac ar Seesa-
bameba simarTles... me maT arasdros varCev da garwmunebT,
rom TiToeuli maTgani isedac unikaluri da Semoqmedebi-
Tia. ubralod, endeT... SecvaleT damokidebuleba da
Tqveni klasis Tu auditoriis nomeric metaforad iqceva,
sadac misvla yvelas gaexardeba. TiToeul moswavles aqvs
Tavisi ambavi da axla ki jeri Tqvenzea: SeqmeniT maTgan
„Tavisuflebis mwerlebi“. daawerineT ambebi da mere
hkiTxeT: ra aswavla am ambavma maT...?
iyaviT gansakuTrebulebi da amis Sesaxeb gaagoneT
mTels samyaros!

261
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„wyalwaRebulebi“ literaturaSi
wyali, nakadi, mdinare _ drois metaforebi

„Cvens cxovrebiseul gamocdilebaSi dro yovelTvis


heraklites drois msgavsia. Cven niadag vixsenebT am
Zvel Sedarebas, TiTqos amdeni saukunis manZilze ara-
feri Secvlila da kvlavindeburad vrCebiT herakli-
ted, mdinareSi Tavis anarekls rom uyurebs da fiqrobs
imaze, rom mdinare mdinare araa, imitom, rom wyali Seic-
vala, da Tavadac araa heraklite, radganac isic Seicva-
la mas Semdeg, rac ukanasknelad umzerda mdinares”.
borxesi, „dro”

„ver movirCine Cemi yrmobis wvimebis wyevla. maSinRa miv-


xvdi: rom sicocxlis wyalma wamiRo”.
giorgi kekeliZe

wylis (mdinaris) drosTan kavSiri universaluri me-


taforaa. am analogiiT enasa da kulturaSi mravali axali
metafora ibadeba _ gansxavavebul enaze, gansxvavebuli
sintaqsiT, magram saerTo ideiT, rac adasturebs kacob-
riobis fsiqikur da mentalur erTianobas da, amave dros,
gamoxatvis individualobas. yvelaferi, rac arsebobs,
dros miaqvs… Tumca zogs inaxavs dro, zogs ki _ swrafad
aqrobs da iviwyebs.
mas Semdeg mravalma wyalma Caiara _ ityvis qarTul
enaze molaparake da „mraval wyalSi” bunebrivia, dros
igulisxmebs, anu _ didi dro gavida… Sesabamisad, fraze-
ologiaSi arsebobs sintagma: cxovrebis dineba. raki dro
_ mdinarea, xolo cxovreba droiT gansazRvruli, maSasa-
dame, cxovrebac mdinarea, anu dineba, romelsac zogi
mihyveba, zogs miaTrevs es dineba, xolo zogisTvis more-
vad iqceva. aqedan kidev erTi frazeologiuri sintagma:
cxovrebis morevi. cxovreba zRvasTanac identificirde-

262
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

ba qarTul cnobierebaSi _ cxovrebis zRva. am metafo-


rul kavSiris arss kargad gamoxatavs oTar WilaZe leqsSi
„moxetiale kunZuli”:
„daxetialobs Cemi kunZuli,
mTeli qveyana zRva aris misTvis.
is erT adgilze ver gaCerdeba,
gamoclili aqvs fexqveS sayrdeni.”
„moxetiale kunZuli” asociacias aCens artur rem-
bos „mTvral xomaldTan”.
mec CamiTria zRvis simReram, iq cis kamara
da varskvlavebiT moWedili maradisoba
imzireboda da qceuli uZReb samared
xandaxan cxedars, Cafiqrebuls, zeviT esroda.
uceb dairRva lilisferi zRvis maqmanebi,
dRis neli ritmi da kaSkaSi, da viT uRvinod
daTroba anda usazRvroba Cveni qnarebis,
gamwarebuli siyvarulis vigrZen duRili!
(frangulidan Targmna givi gegeWkorma).
cxovrebis yvela dineba metaforulad Tavs iyris
cxovrebis zRvaSi. es zRvac droiT da droSi gansazRvru-
lia, TiTqos dagrovili droa. adamiani mogzauria (an mxe-
dari), zRvaosani an naosani (an sulac, kunZuli), romelic
mowodebulia, gamudmebulad moZraobdes. zRva ki (cxov-
reba) mRelvare da xifaTiT aRsavsea, amitom unda imoZrao
ise, rom ar daiRupo. maZiebeli adamianis Tandayolili
swrafvaa „bedis samZRvris” gadalaxva… baraTaSvili
„merniT”, galaktioni „lurja cxenebiT” miiswrafis am ga-
dalaxvisken. vaJafSavela ki ityvis:
„dezi vkra Cemsa lurjasa,
gadaverio zRvaSia.
TqvenTan ZaRlurad sicocxles
sikvdili mijobs cdaSia;
ver maawonebT karg ymasa,
rac ar maudis WkvaSia!” („qeifi”)

263
gzavnilebi maswavleblebisTvis

baraTaSviliseul da galaktioniseul sulis swraf-


vas vaJa-fSavela „lurjas zRvaSi gadareviT” gamoxatavs,
rac kidev ufro amZafrebs sulis swrafvas.
mdinaris, zRvis gadalaxviT gmiri gadis gaRma, axal
samyaroSi. zRvis (mdnaris) gadalaxvas da meore napirze
(gaRma) gasvlas bevri simboluri, metaforuli Tu ezoTe-
ruli mniSvneloba ukavSirdeba. qarTuli enis frazeolo-
giaSi ki gaRma gasvla _ gardacvalebaa.
zRvis saintereso semiotikaa akaki wereTlis leqsSi:
zRvao, aReldi, aReldi,
qartexils daemorCile!
aamTagore talRebi, kideebs gadaacile!
margalitebis salaro Seni ufskruli gulia,
myudroebis dros is ganZi qveynisTvis dafarulia.
mxolod rodesac mrisxaneb, guls uxsni mzes da
mTvaresa,
im margalitebs Sestyorcni Sen Semkvrels aremaresa.
poeto! nurc Sen ekrZalvi mrisxane gulis Relvasa!..
Zilis dros quxils nu moSli da sibnelis dros elva-
sa!
akaki wereTeli poetisa da zRvis identifikacias mi-
marTavs da mRelvarebas miiCnevs maT mTavar Tvisebad,
radgan simSvidis dros ganZi poetisa da zRvis gulSi _
orivegan dafarulia da mxolod aRelvebul talRebs da
poetis aRelvebul guls SeuZlia margalitebis amotana
fskeridan.
zRvis saintereso metaforul semantikas
gvTavazobs Tanamedrove avtori giorgi kekeliZe Tavis
poeziaSi. sainteresod gadaTamaSebuli qarTuli enis idi-
omaturi TqmebiT poeti qmnis xan axal semantikas, xan ki-
dev frazeologizmebis (enobrivi cnobierebis) sazRvreb-
Si rCeba.„zRva kovziT dailia” da „kovzi nacarSi Camivar-
da” zRvasTan mimarTebiT ase gamoiyena poetma:
kovzis Zlispiri
zRvas vsvamdi kovziT _

264
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

ZarRvebad gavidgi marjnebi,


xolo Tevzebi
dardiviT mereoda _
badeebs xandaxan TviTonve vCuqnidi,
radgan dards ra dalevda _
me erTi viyavi,
erTi viyavi da
zRvas vsvamdi.
zRva didi iyo _ me ukve ufro.
erTxelac, CaTvlemils, sizmrebi amewva _
mze CemSi Cavida.
…..
kaci aRar darCa, rom ebWo _
is ki mainc icinoda:
sxva mzeebma sxva zRvebi gadawves,
Rrubeli _ am zRvebis nacari afantes qarebma
da mere daiqca gacrili nacari.
gawvimda.
……
gawvimda.
zRvas vsvamdi kovziT
da nacarSi Camivarda.

frazeologizmebis pirdapiri da gadataniTi mniS-


vnelobebis SereviT aqtiurdeba sruliad sxva mniSvnelo-
ba da myari gamonaTqvamebic axal niuansebs iZens. asea am
leqsSic. „zRva kovziT dailia”- es gamonaTqvami moTmine-
bis mniSvnelobas ukavSirdeba, iseve, rogorc „wveTma qva -
gaxvrita”. warmodgenil teqstSi ki pirdapiri mniSvnelo-
biTaa (leqsis konteqstSi ki _ simboluri) gamoyenebuli
„zRvis kovziT daleva”, romlis finalia „kovzi nacarSi
Camivarda” anu: araferi gamomivida.
am leqsis gagebac mravalgvarad SeiZleba, iseve, ro-
gorc mravalgvaria zRvis mniSvneloba mocemul konteq-
stSi. miTologiuri, arqetipuri Tu metaforuli-simbo-

265
gzavnilebi maswavleblebisTvis

luri Sinaarsi aqvs am teqsts… zRva aris _ dro, stiqia,


cxovreba, aracnobieri… yvela SemTxvevaSi, gansxvavebu-
li mniSvnelobebis miuxedavad, azri finalSia gacxadebu-
li. sxva leqsSi ki giorgi kekeliZe sakuTar andazas Seq-
mnis: „ver movirCine Cemi yrmobis wvimebis wyevla. maSinRa
mivxvdi: rom sicocxlis wyalma wamiRo”. „wyalwaRebuli”
poeti frTxilicaa:
nu gaSli afrebs, ver wagviyvans Sors Cveni navi…
wamixda xasiaTi da mosavali _
qari davTese
da
mzea… („sxva andazis Zlispiri”)
leqsSi „embienti” ki avtorma mSvidi mgzavrobis sur-
vili ase gamoxata: „me iqiT waval, sadac wyali iqneba mdo-
re”.
poeti xan Tavad iqceva zRvad, ganudgeba Zmebs, rom-
lebmac „afrebi gaSales” da Soreul mogzaurobaSi wavid-
nen. samagierod, grZnobs maTi gemebis fskers…
Cemma
Zmebma
miaSures
udides
gemebs,
Cemma Zmebma gaSales amayi afrebi.
micuraven axla,
micuraven mSvidad,
saocari TavdajerebiT
saocradve bednierni.
da
Cemi Zmebis xomaldebis fskers
msubuqad grZnobs
Cemi
mTvlemare
mkerdi.

266
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

ra mimarTebaa zRvis fskersa da zedapirze mocurave


gemebs Soris? iqneb maradiulisa warmavalTan?
avtori (iseve, rogorc yvela) bolos „gaRma gadis”,
aq gadaaTamaSdeba kidev erT idioma: drois gayvana. fina-
li ki leqsSi „kacis Zlispiri” aseTia:
dro gamyavs,
radgan mxolod es saqme vici,
Tundac xels xelad gamowvdili
talRa miSlides,
aTasi da binZuri talRa.
dro gamyavs.
aha, gamoCnda is napiric,
me gavedi da daRlisgan male movkvdebi,
aseTia Cemi wesi _
me movkvdebi,
dro ki samSvidobos
gaviyvane.
zRvis metaforas sainteresod xsnis zurab qarumiZe
romanSi „Rvinomuqi zRva”. avtori wers: „yvelaze sainte-
reso stimuli am wignis dawyebisTvis iyo Tbilisis isto-
riis xuTtomeulis pirveli tomi. gadaSli da kiTxulob,
rom Tbilisis teritoria geologiuri TvalsazrisiT kai-
nozouri zRvis fskeria, romelic Camoyalibda kainozo-
ur eraSi da a. S. warsulis xedvis Cveneburi variantia. me
momewona es metafora. Semdeg zRvisa da qalaqis metafo-
raa. es axali ar aris, joisiseulia; aq imdenad qalaqisa da
zRvis metafora ki ar aris mTavari, TviTon es wignia zRva
_ Rvinomuqi zRva. xatebis asociaciebi, raRac ucxosadmi
swrafvis, Riaobis, damokidebulebis, amitomac es aris ga-
remos garRvevis mcdeloba.” (xazgasma Cemia _c.b.)
zaza SaTiriSvili am romanis Sesaxeb miuTiTebs: „av-
tori ar aris orientirebuli ambis moyolaze _ mas ainte-
resebs ara istoria, aramed is, Tu ra mosdis enas, roca
wer. wera _ ai, romanis realuri Tema da Sinaarsi.

267
gzavnilebi maswavleblebisTvis

qarumiZe iRebs idiomas, enis am gaqvavebul Sres, jer


aqcevs mas metaforad, anu imad, rac idioma odesRac iyo
(lingvisturi „miTologiis” Tanaxmad) da amis Semdeg is am
metaforas „anarativebs”, „aambebs”. magaliTad, „xelwe-
ra”, „bedis wera” _ gamoTqmebi, romlebic sxva araferia,
Tu ara gaqvavebuli metaforebi, romlebsac Cven yovel-
dRiur metyvelebaSi avtomaturad, yovelgvari orazrov-
nebis gareSe viyenebT _ qarumiZis romanSi „ibruneben”
orazrovnebas, iZenen metaforul (sazogadod, tropul)
ganzomilebas, romlis Semdegac avtori kidev erT xerxs
mimarTavs _ trops „abukvalurebs”, materialurs xdis _
xeli personaJi xdeba, „xelwera” _ ambavi, anu is, rasac av-
tori gviyveba.”
sxvaTa Soris, aqve SevniSnavT, rom isini imas, rasac
zurab qarumiZe mimarTavs (e.w. idiomaTa etimologia)
„Rvinomuq zRvaSi”, giorgi kekeliZe amas poeziaSi „ake-
Tebs”. ena, romelic scenaze gamodis avtoris (rogorc me-
diumis) meSveobiT, gvabrunebs saganTa arsisken da siR-
rmisken. metaforulad teqsti iqceva zRvad, romelic pe-
riodulad zedapirze amoativtivebs imgvar „niSnebs”,
romlebic gvixsnian etimologias, anu arss.
rac Seexeba, wyalTan dakavSirebul qarTuli enis
frazeologizmebs da idiomebs, unda aRiniSnos, rom isini
umeteswilad, uaryofiT semantikasTanaa dakavSirebuli.
magaliTad:wylis nayva, wyalSi gadayra, wyalwyala, wyal-
waRebuli, arc Zmari, arc wyali, wyali Seudga, win- wyali,
ukan _ mewyeri, wyali ar gauva da sxva. dadebiTi semantiki-
saa wylisgan nawarmoebi _wyaloba, mwyalobeli… agreTve:
Seni wyali gadamesxas!
zRva, rogorc koncepti, ambivalentur xasiaTs ata-
rebs da aerTianebs dadebiT da uaryofiT mniSvnelobebs
erTdroulad, riTac qmnis erTian da ganuyofel bunebas.

268
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

ocnebis anatomia anu „da ocnebebi ar


darCeba naxati orTqliT”
cnobilia, rom konkretuli saxelis warmoTqmisas
adamianebs am sagnis gansxvavebuli formebi uCndebaT cno-
bierebaSi, abstraqtul saxelebTan mimarTebiT ki suraTi
sruliad siurealisturia, miT ufro, Tu es sityva, amave
dros, koncepticaa. aseT SemTxvevaSi, rTuldeba sityva-
konceptis erTi ZiriTadi mniSvnelobis dadgena da mas im-
deni mniSvneloba aqvs, ramdeni adamianic warmoTqvams mas.
konceptis azris gasagebad saWiro xdeba am enaze molapa-
rakeTa koleqtiuri cnobierebis analizi _ anu rogori da
rogori mniSvnelobiT iyeneben am sityvas, rogori asocia-
ciebia dakavSirebuli am sityviT gamoxatul cnebasTan,
rogori iyo misi arqetipuli mniSvneloba, rogor gamoixa-
teba myar sityvaTSexamebebsa da frazeologizmebSi, ag-
reTve _ literturas da sasaubro metyvelebaSi.
koncepti warmoadgens azris verbalur gamovlinebas,
azri ki iqmneba niSnebiT, Cven SegviZlia azrs CavwvdeT mxo-
lod sityvebis meSveobiT. koncepti miekuTvneba naciona-
lur enobriv cnobierebas, igi enisa da azris erTianobaa,
romelic asaxavs idealuri an realuri samyaros sagans
(movlenas) da inaxavs enis nacionalur mexsierebaSi verba-
luri aRmniSvnelis saxiT.
koncepti _ abstraqtulobis maRali xarisxis seman-
tikuri warmonaqmnia. Cven ganvixilvT swored erT aseT
koncepts: ocneba. am sityvis warmoTqmas yovelTvis gan-
sxvavebuli warmodgenebi, aRqmebi da asociaciebi axlavs
erTi molaparakis SemTxvevaSic ki, amitom am sityviT ga-
moxatuli mniSvnelobaTa niuansebi yovelTvis mravalfe-
rovani da bundovania.
qarTuli enis ganmartebiTi leqsikonis mixedviT,
sityva ”ocneba” ganimarteba: 1. imis warmodgena, ris gan-
xorcielebac sasurvelia; sasiamovno, sanatrel rameze
fiqri. ”oh, ra kargi xar, ocnebav tkbilo”(vaJa)…. 2. gadat.

269
gzavnilebi maswavleblebisTvis

TviT is, razedac an vizedac ocneboben, ocnebis sagani. ”ka-


toa Cemi ocneba…” (vaJa), ”is aris Cemi tkbili sizmari da
momxiblavi mZlavri ocneba” (akaki).
sainteresod ganmartavs sulxan-saba orbeliani ”oc-
nebas”: xolo ocnebiTi ars Zali usityvelisa sulisa
moqmedeba grZnobaTa mier, romeli saxel-idebis grZno-
bad, rameTu romeli ara WeSmarit da arsebiT iyos, cxad
ars viTar sagoneblobiT da ocnebiT iqmnebis, viTarmed
ara ra sadme hpovo.
sulxan-sabas mixedviT, ocneba aris sulis moqmedeba
grZnobaTa mier, romelic sinamdvileSi ar arsebobs; es
ubralod, sulis mdgomareobaa, netari mdgomareoba, mag-
ram meocnebe adamianis tragedia maSin iwyeba, rodesac am
or samyaros urevs erTamaneTSi da realobas ejaxeba. am
ganmartebis mixedviT, ocneba da realoba erTi mTelis na-
wilebia da iseTive antonimebi, rogorebic: dRe da Rame,
ca da miwa, sizmari da cxadi… romlebic erTmaneTze ze-
moqmedeben, magram gansxvavebuli mxareebia. galaktion
tabiZe leqsSi ”ocneba da sinamdvile” ocnebas uwodebs
”mware gaTiSvas fiqrTa da sinamdviles Soris”.
frzeologizmebidan SeiZleba gamovyoT Semdegi:
ocnebas kaci ar mouklavs _ ramdenic ginda iocne-
be, mainc ar axdeba;
fuWi ocneba _ realur safuZvels moklebuli, ga-
nuxorcielebeli ocneba;
ocnebas mieca _ ocneba daiwyo;
ocnebidn gamoiyvana _ ocneba Seawyvetina;
ocnebis koSkebs agebs _ gatacebiT ocnebobs Zne-
lad gansaxorcielebel rameze;
ocnebis morevSi gadaeSva _ TavdaviwyebiT ocne-
bobs;
ocnebis zRvaSi Secura _ Tavdaviwyebam waiRo.

270
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

sintagmebi: amao ocneba, tkbili ocneba, mware ocne-


ba, tkbil-mware ocneba, asrulebuli ocneba, ausrule-
beli ocneba, ocnebis gza, ocnebis bilikebi…
”im ocnebas gaumarjos, romelic arasodes axdeba” _
qarTuli sadRegrZeloebidan.
enaSi arsebuli uzusuri mniSvnelobebi konceptis
ZiriTadi sayrdenia, magram imisaTvis, rom CavwvdeT ”qar-
Tuli ocnebis” azrs, unda ganvixiloT is konteqstebi da
masTan dakavSirebuli mniSvnelobebi, romelSic es sityva
gvxdeba enis funqcionirebis sxvadasxva sferoSi.

ocneba _ teqstebSi
qarTuli kulturis erT-erTi mniSvnelovani teq-
stia ”Raribi d qila erbo”, romelic kargad gamoxatavs
qarTvelis mimarTebs ocnebasTan. am teqstis mixedviT
qarTveli kaci aris iolad gamdidrebisken midrekili me-
ocnebe, romelic ise gaerToba ocnebaSi, rom yvelaferi
aviwydeba:
”_ Caval qalaqSi, erbos maneTad gavyidi, im fuliT
Tormet varikas viyidi, davzrdi, davasuqeb, mere Caviy-
van qalaqs da TiTos aT-aT Saurad gavyidi, naSovni fu-
liT goWebs viyidi, davasuqeb da or-or maneTad gavyidi,
Semdeg saxare xborebs viyidi, xarebad gavzrdi, gavmar-
Tav urems, guTans, movxnav, davTesav da avSendebi… am
fiqrebSi rom iyo, viTomc urems SeSa kidec daudo da
qalaqs gasayidad miaqvs. _ aq xom xari Znelad gaivlis,
xma unda mivceo da SesZaxa: _ hamoo! _ Tan joxi mouqnia.
erboiani qoTani Zirs davarda da gatyda, erboc sul da-
iRvara. darCa meocnebe glexi iseTive Raribi, rogoric
iyo”.
es teqsti ar Seiqmneboda, rom ara qarTvelis Tvise-
ba: Tavdaviwyebul ocnebas mieces da dakargos realobas-
Tan kavSiri. teqsti sarkea da rogorc ilia ityoda, masSi
unda Caixedo da dainaxo Seni avi da ara imitom, rom igive

271
gzavnilebi maswavleblebisTvis

gaimeoro, aramed imisaTvis, rom icode, ra gaqvs Sesac-


vleli.
ilia WavWavaZem ”bazaleTis tbiT” axali miTi da sa-
ocnebo misca qarTvelebs:
”iqneb akvanSi is yrma wevs, visic ar iTqmis saxeli,
visac dRe da Ram hnatrulobs Cumis natvriTa qarTve-
li?”
iqneb amitom qarTvelebi gamudmebiT ”mxsnelis” mo-
lodinSi arian da am ”gmirs” sxvadasxva dros sxvadasxva
saxels arqmeven…. ”mxsneli” ki TiTqmis arasdros ar
amarTlebs, radgan qarTvelis meocnebe buneba ”Raribi da
qila erbos” SinaarsiT ”ikvebeba”…
ilia WavWavaZe ki isev ityvis: ”awmyo Tu ara gwya-
lobs, momavli Senia!” _ esec cru dapirebasaviTaa, Tavi
rom gadairCinos erma, Torem jer ar arsebula awmyoSe-
momwyralTaTvis bednieri momavali.
kargia Tu cudia ocneba… unda viocneboT Tu unda
davexsnaT ocnebebs…? ocneba Cveni cnobierebis Tvisebaa
da SeuZlebelia, mas daexsna, iseve, rogorc SeuZlebelia,
rom mxolod ocnebiT icxovro. konceptisaTvis ambiva-
lenturoba niSania, Sesabamisad, ocneba sasargebloc Se-
iZleba iyos da sazianoc.
am azrs kargad gamoxatavs vaJa-fSavelas Semoqmede-
bidan ori fragmenti. erT SemTxvevaSi, poeti ocnebas
kvamls adarebs da negatiurad ganixilavs, xolo meore
SemTxvevaSi _ pozitiurd.
erT-erT eseiSi vaJa wers: ”me ki RmerTma damixsnas
da zogis TavSi es fiqri xandaxan kvamlad gadaiqceva; am
kvamls ocnebas veZaxiT, Tqvens mters, rac es kvamli
imas, vis TavSic astydeba, avardeba, saqmes dahmarTebs:
Tvalebs ubrmavebs, yurebSi bambas ucobs… fiqriani da
moszrebiani kacic Zlier ufrTxis ocnebas, _ ufrTxis
imitom, rom ocneba, jer erTi, tvins ulayebs kacsa da
meore _ saqmes acdens…”

272
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

vaJas am leqsSi ki vkiTxulobaT:


Cemis kacobis gvirgvino,
Cemo samSoblo mxareo!
Sengan Sobili ocneba
guls SanTad gaviyareo.
ar mimefaro TvalTagan,
damicev, damifareo.
bevrs tanjvas gamovlili var,
bevri dRe vnaxe mwareo.
ar daimalvis, rogorc mze,
rac me cremlebi vRvareo.
is moigone, mainca,
beCavo are-mareo!
Cems cremls ubeSi inaxav,
vici, samSoblos mTvareo;
ar miRalato, ocnebav,
mnaxodi male-maleo.
ki ar Semomwyre, mimuxTlo,
iaro gare-gareo.
Tu amas izam, wina dRiT
saflavi gamiTxareo.
movkvde, kacT xeli meridos.
ocnebav, dagibareo:
Sen mnaxe, Sena, marto Sen,
guls miwa momayareo.
sagulisxmoa, rom vaJa-fSavela erT SemTxvevaSi
pragmatulad msjelobs, poeziaSi ki ocnebis funqcia sul
sxvaa, ocneba metaforulad ganicdeba, gasulierebulia
da mas ise mimarTavs poeti, rogorc suliers, wmindans.
ocneba aq sanukvari samSobloa.
giorgi leoniZis ”natvris xis” personaJi, eliozi,
ewireba ocnebas:
”sawyali eliozi mainc ver gaeqca Semzarav sinamdvi-
les da ocnebis xes Seewira.”

273
gzavnilebi maswavleblebisTvis

saintereso damokidebulebas avlens akaki wereTeli


leqsSi ”WaRara” ocnebasTan.
poeti ocnebas akavSirebs imedTan (cis niWTan), xolo
eWvTan asocirdeba ocnebis mokvla, uimedoba. am WidilSi
finalSi akaki ambobs: ”ara, ayvavdes imedi…”
ocneba ambivalenturi semantikisaa, masTan enaSi da-
kavSirebulia, rogorc dadebiTi, aseve uaryofiTi seman-
tika;
saleqsikono aRwerebis mixedviT, qarTul kultura-
Si am konceptTan ufro metad ganuxorcielebeli ocnebe-
bia dakavSirebuli, rac Seexeba poezias, es sruliad sxva
ganzomilebaa da poeziaSi ocneba warmodgenilia ufor-
mod, qaosurad, rac gamoricxavs kidec mis axdenas. amitom
iyofa ocnebebi: Zvel, daberebul an axal ocnebebad…
ausrulebel ocnebebze dardi poetebis ”movaleobaa”
(”auxdenel fiqrs vin ar igonebs, Zvel ocnebebze romeli
ar wuxs…?”), Tumca Tanamedrove poeziaSi SeiniSneba am-
gvari kvnesa-godebis moyirWeba da amitom gamodis axali
Taoba ”ocnebebis gamZeveblad”… paradoqsulia, magram
”ocnebebis axdena” iwyeba roca dgeba qmedebis dro, roca
sruldeba ocneba… es mdgomareoba cnobierebisaTvis
aris monacvleobiTi, rogorc ”Jami qvebis Segrovebis da
qvebis srolis”, aseve ocnebobis da ocnebebis materiali-
zebis…

„ocneba“ galaktionTan da
„da ocnebebi ar darCeba naxati orTqliT“

”rac ufro Sors xar, miT ufro vtkbebi,


me SenSi miyvars ocneba Cemi,
xeluxlebeli, rogorc mzis sxivi,
miuwvdomeli, rogorc edemi…”
es striqonebi galaktionis ocnebis erTgvari himnia:
misTvis miuwvdomeli da Soreulia mxolod saocnebo. ase

274
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

qmnis igi meris xatebasac. ocnebis morevSi gadaSvebuli


poeti qaosebis mxatvaria… da romc axdes misi ocneba, ma-
terializdeba qaosebSi.
rogoria galaktionis ocnebis anatomia?
ocneba mcenarea, amitomac mas SeuZlia ”Sriali”, ro-
melic, Tavis mxriv, edareba gafrenili arwivis frTebs:
”rad aSrialda Cemi ocneba, rogorc gafrenil arwi-
vis frTebi?”
”atmis xe Slili ocnebas hgavda…”
ocneba cecxlia:
”sadRegrZelo iyos misi, vinc ocnebiT iwvoda”;
”maTi mxurvale ocnebebiT msurs viamayo”;
”rom ocnebebiT cecxli galeso, sulo, im cecxlze
umxurvaleso”.
ocneba xomaldia:
”sad odesme meocnebe afrebiT…”;
”is irRveva, is ocneba berdeba da xomaldi napraleb-
Tan Cerdeba”.
”da gaSala ocnebaTa lurji ialqnebi”.
ocneba uformoa:
„ocneba, naxazi saganTa uariT…”

ocnebis atributebia: Zveli axali, Sori, mxurvale,


gulgapobili, gayinuli, mokluli, sneuli, Wreli, tkbi-
li, mawre, giJi, Cumi…
”es ocneba aris Wreli fiqri bneli Ramisa…”;
”Zvel ocnebebze romeli ar swuxs?”;
”dgas gayinuli ocnebaT kreba”;
”gaqra giJi ocneba”;
„Rirda Tu ra sxva sicocxleze ocneba Cumi da fer-
mixdili”;
”sadac moklul ocnebiT RimilisTvis Cavedi”;
”ocnebao, Cemo, Zvelo, var RameTa mTeveli”;
”erTi Sori ocneba maxsovs Zvel motividan…”

275
gzavnilebi maswavleblebisTvis

”da mesizmrebi Sen, visac qera samosi gmosavs sneul


ocnebiT”;
”giyvrdes marad ocneba Cveni _ gulgapobili”;
ocneba ganmeorebadia:
”magram gulSi dards nu isev,
ocneba Tu gSordeba,
yovelive igi isev ise ganmeordeba”.
aseTi ocnebebis Semdeg poeti uflebamosilia Tqvas:
”he, qaosSi dakarguls, qari damedevneba”.

gaZevebuli ocnebebi

roca cnobiereba ivseba ausrulebeli ocnebebiT, ma-


Sin is amsubuqebis nacvlad mZimdeba da aucileblad unda
”gadaitvirTos”. qarTuli cnobiereba enisa da litera-
turis teqstebis mixedviT ausrulebeli ocnebebiTaa sav-
se da modis axali Taoba, romelic aprotestebs amao da
fuW ocnebebs, axdens mis ironizebas da amiT amyarebs er-
Tgvar wonasworobas cnobierebaSi. am mxriv gamorCeuli
teqstebi aqvT: giorgi kekeliZes, paata Samugias da zaza
koSkaZes…
”Wirsac wauRia eg Tqveni sevda,
wamova wvima,
iwvimebs
da
Wirsac waiRebs…
me gavaZeve ocnebebi da survilebi,
avkide qarebs,
amZimebT qarebs…
…kvdomis rigSi
Cadgnen qarebi
da
simSvidea.
var mCate… ”(giorgi kekeliZe)

276
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

………………………….

”Cemi suli waqceuli


qaris wisqvilia,
viRam mixedos obmodebul
ocnebis tomrebs _
movlen Tagvebi da daxraven,
usaTuod movlen,
dideba Tqvenda, Tagvno!
me gaswavliT Tqven yvela
kunWuls,
sadac ki miZevs mivardnili
rame ocneba _
sulyvela kuTxes,
rom daimSeT ufro da ufro
da Cemi sulis
daCrCiluli kedlebic
daxraT _
Cemi suli xom
waqceuli qris wisqvilia… ” (giorgi kekeliZe)
………………………………………………..
paata Samugia ki ase emijneba sauTar Tavs _ fiqrs,
cremls da ocnebas:
”me Cemi megobari var
da vcxovrob Cemgan asiode fiqris moSorebiT
da vcxovrob Cemgan asiode cremlis moSorebiT
da vcxovrob Cemgan asiode ocnebis moSorebiT…”

zaza koSkZis ironizeba ki ase mZafrad gamoiyureba:


”ra saWiroa ocnebebi,
Tu isini TvalebSi ar agiyroldeba.
ra saWiroa religia,
Tu mas ar moaqvs fsiqozi da masobrivi TviTmkvlelobe-
bi…”

277
gzavnilebi maswavleblebisTvis

p.s.
im dRes studentebi poet nato ingoroyvas leqsebs
kiTxulobdnen, erT frazas miaqcies gansakuTrebuli yu-
radReba, rac am werilis ideadac gamodgeboda:
„da ocnebebi ar darCeba naxati orTqliT” („poezia”).

278
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

„vefxistyaosnis“ adaptirebuli
versiebi da poemis „oqros Zafebi“
„saqarTvelo savse aris Cemi wigni yvelgan gahquxs,
vis lxini aqvs, mas ubnoben, au guli visca uwuxs.“
arCili

„sulmnaTo, madli, Sens gamCens!


dideba ersa, Sens mSobels!
akaki wereTeli

„vefxistyaosnis“ skolaSi swavlebasTan dakavSire-


biT araerTgavrovani damokidebulebaa. umetsoba poemis
swavlebas mxolod daswavlas da rutinas ukavSirebs, zogi
eqspertis azriT, skola moswavleebs aZulebs „vefxistya-
osans“, sxvaTa SexedulebiT ki _ skolaSi saerTod ar un-
da iswavlebodes SoTa rusTaveli.
yvela Tanxmdeba imaze, rom es poema qarTveli eris
saganZuria, amitomac is iqca erTgvar kerpad, literatu-
rul bibliad da samziTvo wignad; miuxedavad am aRiare-
bisa, poemis teqsti bevri qarTvelis mier aris gaucnobie-
rebeli, Zalian zedapirulad gaazrebuli an sulac wau-
kiTxveli.
rogor unda daiZlios es problema?
rogor unda mivides mkiTxveli siamovnebiT teq-
stTan?
rogor unda iqces „vefxistyaosani“ yoveldRiur sa-
magido wignad? im wignad, romelTan kavSiric gamudmebu-
lad gagvaxsenebs, rom „ara viqm, codna ras margebs, filo-
sofosTa brZnobisa?“
bolo wlebSi imata „vefxistyaosnis“ adaptirebulma
versiebma, Seiqmna samagido TamaSebic, sabavSvo teqtsebi,
daiwyes filmebis gadaReba da ase Semdeg;

279
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Tbilisis wignis dReebze (2019) qarCxaZis gamomcem-


lobis mier bavSvebisaTvis gamocemuli „Cemi pirveli vef-
xistyaosani“ didi siamovnebiT warvadgine, ramac gamaxse-
na Cemi studentobis ocneba da aqve mogiyvebiT.
universitetSi germanuls maswavlida filosofiuri
teqstebis mTargmneli da araCveulebrivi germanisti,
Salva papuaSvili. erT dRes batonma Salvam raRac germa-
nuli gamocema momitana da miTxra, leqciebis Semdeg visa-
ubroTo. mokled, sabavSvo literaturis kaTedris gam-
ges, profesor zurab bocvaZes, germaniidan Camoutania
1982 wels berlinis „sabavSvo wignebis gamomcemlobis“ mi-
er gamocemuli prozauli „vefxistyaosani“ bavSvebis-
Tvis. germanuli teqstis avtori iyo viqtoria-ruika-
franci da wigni robert polis mier iyo ilustraciebiT
gaformebuli.
raki am gamocemaze saqarTveloSi araviTari infor-
macia ar moiZebneboda, batonma Salvam davaleba momca:
unda meTargmna germanuli versia, Semedarebina dednis-
Tvis, yuradReba mimeqcia, rogor iyo gadmotanili afo-
rizmebi da ase Semdeg. Targmanis Sesavali gvacnobda:
„poeturi proziT uambobs viqtoria-ruika-franci Cvens
axalgazrda mkiTxvelebs vefxistyaosani raindis Tavgada-
savals im eposis mixdviT, romelic qarTvelma mgosanma
rusTavelma dawera me-12 saukuneSi“. SeniSvnebSi ki avto-
ri aRniSnavs: „wignebi namdvilad drois manqanebi arian,
isini warsul saukuneebSic gvaxedeben da momavalSic iW-
rebian.. fantazia da mkvlevris miswrfeba aris mamoZrave-
beli masala, xolo poetebi konstruqtorebi arian“.
poemis dasasruls ki vkiTxulobT: „Tqven mxarSi ede-
qiT mamaci raindis amaRelvebel Tavgadasavals da mkacr
gansacdelebs, masTan erTad gaiziareT Wiri da lxini....
Cven Zalian cota viciT im poetis Sesaxeb, romelmac es
poema gviZRvna...“

280
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

rusTavelis aforizmebs viqtoria „oqros Zafebs“


uwodebs, romlebic mTels poemas gasdeven. Semdeg axal-
gazrdebs esaubreba imaze, Tu avtoris msgavsad poemis
gmirebi rogor iswrafvian samarTlianobisa da bedniere-
bisaken. isini ebrZvian amqveyniur yovelgvar borotebas
da mTels Tavis niWsa da unars avisa da borotis dasaT-
rgunad warmarTaven. poemis gmirebis megobruli kavSiris
foladis javSanze imsxvreva da sisxliT iRebeba yaCaRebi,
mekobreebi da mtrebi... Cven vibrZviT drois demonebTan,
omis, socialuri usamarTlobis, rasistTa siZulvilis wi-
naaRmdeg. yvela xalxi erTsulovnad, TanxmobiTa da Ta-
naswori uflebiT unda cxovrobdes, yoveli adamiani Ta-
vis gverdiT myof adamianebs pativs unda scemdes _ ai, am
ideebs unergavs viqtoria-ruika-franci rusTavelis poe-
mis monaTxrobiT patarebs.
erTi sityviT, Zalian saintereso kvleva gamogvivida
da es iyo Cemi pirveli mcdeloba studentobaSi mecniere-
bis gzaze. amitom kidev ufro mZafrad maxsovs, rogor vi-
muSave am sakiTxebze. da kidev imis gamo, rom maleve Cemi
maswavlebeli, Salva papuaSvili, gardaicvala... erT dRe-
sac, universitetis biblioTekaSi, gamowerili wignebiT
rom velodebodi da daigviana, rac misTvis damaxasiaTebe-
li ar iyo, kaTedraze movikiTxe da Semzaravi ambavic gavi-
ge. mokled, bevri mizezi maqvs, rom kargad Semenaxa cno-
bierebaSi es dro da germaul enaze axalgazrdebisTvis ga-
mocemul „vefxistyaosanze“ fiqri.
naSromis boloSi vwerdi, rom ra kargi iqneboda, ase-
Ti saCuqari qarTveli bavSvebisTvisac rom arsebobdes
meTqi, maSin xom moswavleebs daZaleba aRar dasWirdebo-
daT, poemis originalic waekiTxaT... 3 aTeulze meti wlis
Semdeg ki me momiwia mesaubra bavSvebisTvis gamocemul
„Cems pirvel „vefxistyaosanze“, riTac erTgvarad wre Se-
ikra survilsa da mis asrulebas Soris.
yvela dro gamonaxavs axal formebs da teqnologi-
ebs, rom es teqsti axlos miitanos mkiTxvelamde _ es iqne-

281
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ba, zRaprebi, miTebi, ambebi „vefxistyaosnis“ mixedviT...


filmebi, animaciebi, komiqsebi, TamaSebi... okulus-teqno-
logia da sxva da sxva.
mTavari am etapze is aris, rom „navsi gatyda“, daiZ-
lia teqstis „xelSeuxebloba“... mTavaria, interpretaci-
ebi teqsts mihyvebodes da mTavari ideebi ar daikargos.
„vefxistyaosnis“ ideebi ki arasdros daZveldeba _ megob-
roba, siyvaruli, Tanadgoma, sinaTlisa da sibnelis brZo-
la _ qveynis gaCenidan mis aRsasrulamde arsebobda da
iarsebebs!
„vefxistyaosani“ _ es aris, amave dros, Cvens Sinagan
samyaroSi mogzauroba, erTi srulyofili marSruti saku-
Tar TavTan Sesaxvedrad da am gzaze sakuTari sibneleebis
gasaneitraleblad, raTa sabolood Seimusros borote-
bis simbolo „qajeTis cixe“ da aRsruldes mTavari aqti:
„naxis, mzisa Sesayrelad, gamoeSva mTavre _ gvelsa!“

282
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

literaturidan TWITTERaturamde anu


FICTION-idan TWICTION-amde

ra aris tviteratura?
sxartad, lakonurad gadmocemuli azri, romelic
ukve Cveni epoqis moTxovnaa… adamiani sul „gadarbena-
zea”, amitom bevris kiTxvis dro sul ufro naklebad aqvs.
socialuri qseli Twitter-i postebis gamoqveynebis Tavis
standarts gvTavazobs: mokled, Tu gindaT, raime amcnoT
msoflios, maSin neba iboZeT da 140 simboloSi CaetieTo.
rogor fiqrobT, advilia mokled wera? ra Tqma unda,
ara… es aris gacilebiT gaazrebulad da gacnobierebu-
lad wera… meti pasuxismgebloba, meti fiqri… Sesabami-
sad, naklebad arafrismTqmeli sityvebi…
ukve mkvidrdeba azris gamoTqma tviteris formatSi.
es arc axalia da arc erTaderTi… arc „literaturis de-
valvaciaa” da arc „xelovnebis destruqcia”, rogorc zo-
gierTi kritikosi wers… ubralod, aseTi formatia da am
formats hyavs Tavisi moyvarulebi.
yvelaferi imiT daiwyo, rom tviteris momxmarebleb-
ma erTgvari TamaSi wamoiwyes: daiwyes msoflio litera-
turis teqstebis tvitebad gardaqmna: vin ufro lakonu-
rad da sainteresod Seqmnida ama Tu im nawarmoebis tvi-
ter-versias. Cikagos universitetis orma studentma ukve
gamosca wigni: Alexander Aciman, Emmett Rensin «Twitterature:
The World’s Greatest Books Revised and Updated for Twitter».
studentebi iuwyebodnen, rom maT daiwyes TavianT sac-
xovrebelSi axali kulturuli revolucia. es iyo erTgva-
ri iumoristuli ganwyoba klasikuri teqstebis mimarT da
maT es mowyenilobis dasaZlevad gaakeTes.
am tipis TamaSebi bolos absurdamde midis da sabo-
lood, ubrundebi teqstis vrcel versias. magram tviter-

283
gzavnilebi maswavleblebisTvis

formati aseTi nawarmoebebis erTgvari reklamacaa (mTa-


varia, rom niWierad iyos dawerili), Tan gansxvavebul as-
peqtebs warmoadgens am SemTxvevaSi teqstis yvela gardam-
qmneli… Cemi azriT, es aris saintereso, saxaliso da sa-
sargeblo TamaSi: mokled, sxartad, lakonurad gadmosce
vrceli teqsti. aseTi Txroba ki kargad avarjiSebs gone-
basac.
mcire formatis gamo xSirad tviteraturas „zarma-
cebis literaturasac” uwodeben, Tumca, Cemi azriT, es
mxolod formatis gamo, radgan lakonur literaturas
Tavisi xibli aqvs.
magaliTad, „omi da mSvidoba” erTma momxmarebelma
ase gardaqmna tvitad: „omi, mejlisi, mejlisi, mejlisi….
omi, andrei, nataSa, mejlisi, omi.” am nawarmoebis ameriku-
li tviter-versia ase ikiTxeba: «Napoleon & Co invade Russia
but that's the least of the problems for five posh Russian families.
Love and cannonballs. Much war, little peace».
tolkienis „beWdebis mbrZanebeli”: „biZam aCuqa beWe-
di. hobitebi wavidnen, iares, iares, iares, iares, iares…
kidev iares, iares, iares, bevri iares… gadaagdes beWedi
vulkanSi”.
hemingueis kvaldakval…
minimalisturi literatura axali ar aris… yvelas
gaxsovT hemingueis 6 sityviani, amaRelvebeli moTxroba:
“For sale: baby shoes, never worn”.
azris lakonuri gamoTqma niWia. Zalian bevrs fiqrob
imisaTvis, rom Zalian mokled gamoTqva… es aris erTgva-
ri sareklamo ena. arcerTi zedmeti bgera. ekonomiuroba
iwvevs imgvar Seviwroebas, rom azri kristaldeba sityveb-
Si ise, rom mkiTxvelma unda gaigos sityvebs Soris ra igu-
lisxmeba… es SeiZleba iyos moqmedebaTa mTeli wyeba.
tviteratura daiwyo TamaSebiT, magram ukve gamoC-
ndnen mwerlebi, romlebmac am formatSi daiwyes wera da
Zalian popularulebic gaxdnen. magaliTad, tviteratu-

284
Tavi mexuTe literaturis gakveTilebze

ris popularuli germaneli avtori almeri (Tillmann


Allmer) https://twitter.com/tristessedeluxe). igi wers: „tviteri _
es gansakuTrebuli adgilia, romelic gaxsnilia bevri
ramis mimarT. aq saqme mxolod literaturaSi ar aris,
aramed imaSi, rom adamianebi ufro gacnobierebulad we-
ren. mogviwevs es gavakeToT: mokle formebi gvkarnaxoben
gamoTqmis gansxvavebul stils, vidre 300 gverdiani roma-
ni an ramdenime gverdiani werili”.
tviters gamouCndnen Tavisi romanstebi, avstrieli
qristian ankoviCi (Christian Ankowitsch), romelmac romanis
wera tviterSi daiwyo da aqveynebs tvitebis saxiT, ro-
gorc serialebs… https://twitter.com/ankowitsch romanis sa-
xelwodebaa: “Fliege oder Der Triumph der 140″.
erTxel Jurnalistis kiTxvaze, dagiweriaT Tu ara
leqsi an moTxroba, kaxa benduqiZem upasuxa: „ki, erTxel
davwere moTxroba rusulad, aseTi iyo:
она его не любила, он её не любил тоже, они тщательно
скрывали это друг от друга, жили долго и счастливо и умерли в
один день.
es aris Cemi erTaderTi mxatvruli nawarmoebi”.
me vfiqrob, rom es moTxroba minimalisturi lite-
raturis (anu: tviteraturis) mSvenieri nimuSia.
pasuxi kiTxvaze: ras fiqrob…?
kidev ra SeiZleba CaiTvalos tviteraturad? 140 ni-
SanSi Cateuli: poezia, mini-blogi, aforizmi, lakonuri
gamonaTqvami…
minimalisturi poezia qarTveli mkiTxvelisaTvis
kargad cnobili formaa. bevri Tanamedrove avtori wers
egreT wodebul minimalebs. minimalur poezias miekuTvne-
ba iaponuri saleqso formebi _ tanka da haiku. Tumca misi
klasikuri gagebisagan Tanamedrove tanka-haikuebi sru-
liad daclilia. tviterma Seqmna tanka-haikus axali for-
mati, mTavaria, 140 niSan-simboloSi Caetio. es mocemulo-
baa. ra Tqma unda, yvelaferi, rac 140 niSniT gamoiTqmis,

285
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ar SeiZleba iyos arc literatura da arc tviteratura…


mTavaria xarisxi, rogor gamoTqvam.
tviteraturuli savarjiSoebi swavlis processac
ufro sainteresos gaxdis. magaliTad, didi interesiT wa-
vikiTxavdi „vefxistyaosnis” tviter-versiebs da ara erTi
avtorisgan dawerils. saintereso TamaSia da Tan yvela
Taviseburad mohyveboda Sinaaars, misTvis saintereso de-
talebze gaakeTebda aqcents…
feisbuki vrceli teqstebis gamoqveynebis SesZleb-
lobas iZleva, magram yvelam kargad viciT, rom mokle
teqstebi ukeT ikiTxeba, rom Tu davinaxeT miniSneba: ixi-
le meti…. iSviaTad vxsniT… mokle da maxvilgonivruli
statusebis mkiTxveli var da xSirad mifiqria, rom netav
es romeli Janria… ai, mxatvruli statusebi…? axla
vfiqrob, rom es tviteraturaa… tviteratura feisbuk-
ze… male es termini gaxdeba azris lakonurad gamoxat-
vis metafora da aRniSnavs mokled da mxatvrulad gamoxa-
tul azrs.
esec Cemi megobrebis tviteratura feisbukze:
giorgikekeliZe:
-TviTmkvelobis mizezTa gamo-
marili aklia yvelafers-
vTqvi me da marilze gavedi
Anastasia Inasaridze: leqssaSiSia
Lia Liqokeli
sami WianWvela gadavarCine daxrCobas.
samgzis rwyili var.
………………………
mokled, tviteraturas veubnebiT: Welcome

286
Tavi meeqvse

rogor vaswavloT?
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ra aris STORYTELLING-i da
rogor SevqmnaT is?
ratom gaxda aqtualuri Tanamedrove samyaroSi
storytelling-ebi? istoriebis, ambebis SeTxzva da moyola er-
Tnairad aqtualuria biznessa da mxatvrul literatura-
Si. TiTqos samyaros ar aklia „ambebi“, magram am SemTxveva-
Si, Cven ubralo da martiv ambebze ki ara, iseT ambebze vsa-
ubrobT, romlebic aRviZebs STagonebas, aRZravs qmedebas,
gvaZlevs motivacias...
bavSvobis yvelaze mZafri gancda ukavSirdeba im am-
bebs, romlebsac bebiebi da babuebi gviyvebodnen xolme.
SeiZleba, is ambebi arc arsebobda da specialurad Cven-
Tvis igonebdnen, an gagonils amatebdnen, magram amas mniS-
vneloba ar hqonda, Cven mainc siamovnebiT vismendiT. ze-
piradac vicodiT es ambebi, magram mainc, kvlav da kvlav,
moyolas vTxovdiT. iyo am TxrobaSi raRac magiuri... bav-
Svuri fantaziebi amdidrebda am monayols da sadRac, sxva
samyaroSi gadavyavdiT. gansakuTrebiT, Tu raime dauje-
rebeli iyo TxrobaSi, ai, swored is xdeboda yvelaze dasa-
maxsovrebeli. mec vexvewebodi Cems babos zamTarSi, Ru-
melTan:
_ babo, babo, ai, is ambavi momiyevi ra, Winkebze... sof-
lis boloSi rom xvdeboda mTvral kacebs...
baboc dauRalavad miyveboda da miyveboda... me yve-
laferi mjeroda... axlac rom maxsendeba, cxadad vxedav,
ambebis moyolis dros rogor vxedavdi siuJets... rogor
xarxarebdnen Winkebi da garbodnen mere... hooo, eg ambavi
marTla moxda, _ daayolebdnen Semoswrebuli mezoblis
qalebi da mec meti ra mindoda... TvalebSi sul Winkebi ami-
TamaSdebodnen xolme.
SesaZloa, ambebis siyvaruli didobaSic im bavSvur
da jadosnur samyarosTan gvakavSirebs, suls rom saswau-

288
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

lebiT kvebavda... keTilebi rom imarjvebdnen, zRapris


gmirebi rom Sin brundebodnen, yvelaferi rom kargad
sruldeboda... Wiri rom iq iyo da lxini sul aq... ai, amaze
ki bevri mifiqria: neta es „iqa“ sad aris meTqi...? amdeni
Wiri da qato rogor eteva netav? mifiqria, magram axlac
ar vici da axlac ar maqvs pasuxi... asea Tu ise, axla is min-
da, rom yvelgan lxini iyos, _ iqac da aqac da adamainma is-
wavlos sixaruli.
bavSvobis ambebma axla Sors rom ar wamiyvanos, isev
aq da axla davbrundebi da gavagrZeleb. hoda, rogorc
Cans, es storytelling-ebs axla rasac veuwodebT, swored egaa,
rac Cvens bavSvobaSi sul xdeboda da gvamaxsovdeboda.
dRes ki yvelaferSi ase gavrcelebul storytelling-is
meTods imas vukavSireb, rom adamianTa cxovrebidan gaqra
namdvili emociebi da darCa ubralod faqtebi da movle-
nebi, Teoriebi, abstraqciebi da cxovreba TiTqos xeli-
dan gvecleba. ratom...? imitom rom, iseTi meqanikuri gax-
da adamaini, cocxali emociebis adgili aRar rCeba, arada,
namdvilad aklia. mxolod emociebia is, rac dasamaxsovre-
bels xdis movlenas an faqts da ara TavisTavad faqti.
erTma ingliselma profesorma Tavis leqciaze
aT students erTwuTiani sityvis/moxsenebis momzadeba
sTxova. aTidan cxram Tavis moxsenebaSi cifrebi, kvle-
vebis Sedegebi da mecnieruli mtkicebebi gamoiyena. mxo-
lod erTma Temis Sesaxeb patara istoria SeTxza da au-
ditorias warudgina. prezentaciis Semdeg profesorma
auditorias sTxova daesaxelebina, Tu visi gamosvla da-
amaxsovrdaT yvelaze martivad. yvelam im erTi studen-
tis istoriaze gaamaxvila yuradReba.
amdenic imitom vilaparake, rom aqamde mivsuliyavi,
ra mniSvnelovania swavlebaSi aseTi ambebis SeTxzva.
literaturis gakveTilze moswavleebs mxolod er-
Ti tipis weras vaswavliT, e.w. ganxilvebs da es ganxilve-
bic erTgvar stereotipad iqceva xolme. am Janris gver-

289
gzavnilebi maswavleblebisTvis

diT kargi iqneba storytelling _is meTodis gamoyeneba; ambis


SeTxzva romelime leqsiT miRebul emociaze, an axali am-
bis dawera ukve nacnob siuJetze, bevri ram SeiZleba moi-
fiqros maswavlebelma, rom gakveTili aseTi meTodiT uf-
ro saintereso gaxados.
romelime Teoriis an movlenis mxolod verbaluri
gadmocema ganwirulia male dasaviwyeblad; amitom aris,
rom gamocdebis sakiTxebs moswavleebi an studentebi 3
dReSi izuTxaven da CabarebisTanave aviwydebaT; amitom
aris, rom gamocdebma dakarga Tavisi ZiriTadi funqcia:
Seamowmos codna. is amowmebs informacias, romelic wina
dRiT daiswavla moswavlem an studentma.
gaazrebuli da gacnobierebuli swavla yovelTvis
dakavSirebulia emociur damaxsovrebasTan. emocias ki
qmnis Cveni Sinagani damokidebuleba raimes mimarT. Tu es
is kiTxvaa, romelzec didxans fiqrobda moswavle da kon-
kretuli codniT miiRo pasuxi am kiTxvaze, maSin aseTi
codna mas arasdros daaviwydeba.
moswavles SeuZlia, fizikis an qimiis romelime Teo-
riazec ki daweros patara moTxroba; mTavaria, Seqmnas
emociuri ambavi. mxolod abstraqtuli cnebebiT gadmo-
cema susti codnaa. ambavi unda iwvevdes namdvil gan-
cdebs, SeiZleba iyos realuric da gamogonilic, mTava-
ria, emocia iyos namdvili!
ambis mosmenisas unda xedavde, vizualuri kadrebi
unda Cndebodes Tvalwin, imdenad realuri da konkretu-
li unda iyos aRwera. amaze aqvs erTi Zalian saintereso
werili amerikel mwerals, mokle moTxrobebis didod-
tats, fleneri o'konoris _ „rogor davweroT mokle moT-
xroba“ (Targmna nana baRaTuriam). mwerali erTgan wers:
„Cemi erTi megobari samsaxiobo xelovnebis kur-
sebze dadis niu iorkSi erT qalbatonTan, viszec ambo-
ben, rom Zalian kargi maswavlebeliao. Cemma megobarma
momwera, rom pirveli Tve maT erTi frazac ar warmouT-

290
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

qvamT da mxolod danaxvas swavlobdnen. danaxvis swav-


la, musikis garda xelovnebis yvela danarCeni dargis
Seswavlis safuZvelia. sakmaod bevr mwerals vicnob,
romlebic xataven ara imitom, rom xatva exerxebaT, ara-
med imitom, rom es maT weraSi exmareba, radgan aiZulebs
xedavdnen sagnebs. moTxrobis wera raRacis Tqmas ki ara,
Cvenebas niSnavs.“
amitom aris metaforuli ambebis SeTxzva biznesSic
Zalian aqtualuri. swored imis gamo, rom ambavi,
storytelling-i, aris vizualuri, emociuri da aRZravs iseT
moqmedebas, romelic sasurvelia kompaniisTvis. produq-
ti, romelic saintereso istoriiT waradgines, warmate-
biT iyideba.
didi kopiraiterebi weren, rom „kosmetika qarxanSi
mzddeba, xolo maRaziaSi iyideba imedi“.
stiv jobsic im azris iyo, rom is hyidda ara pro-
duqts, aramed STabeWdilebas da emocias am produqtze.
da mainc, ratom hyvebi? imitom rom, ubralod azris
gamoxatva araferia, is unda axsna da ganamtkico emociiT.
„hyvebi ambavs imitom, rom misi mTavari azris Tqma
sakmarisi ar iqneboda. rodesac vinme gekiTxeba, Tu ris
Sesaxebaa moTxroba, erTaderTi Sesaferisi pasuxi iqneba
urCio, waikiTxos is. moTxrobis azri abstraqtuli ar
aris, is unda ganicado da misi Tqmis mizani mxolod ima-
Sia, rom dagexmaros am azris ufro srulyofilad gageba-
Si.“ (fleneri o'konoris _ „rogor davweroT mokle moT-
xroba“).
samyaro ki Tqvengan Tqvens ambavs elodeba, mkiTxve-
lo!

291
gzavnilebi maswavleblebisTvis

rogor SevqmnaT reklamis teqsti


gakveTilze
Cven informaciiT gadatvirTul saukuneSi vcxov-
robT... yvela, Cven garSemo, iswrafvis mxolod erTisken:
rogorme daipyros Cveni yuradReba; gamodis, rom yvelaze
didi sivrce, romelsac vflobT, Cveni yuradRebiT kon-
troldeba. enaSic amaod ar Cndeba frazeologizmebi: yu-
radRebis dapyroba, yuradRebis gafantva, yuradRebis
miqceva, yuradRebis daTmoba, yuradRebis moduneba da
ase Semdeg;
rogorc ki yuradRebas moaduneb, maSinve SemoiWreba
ucxo informacia da „daucveli sivrcis“ okupacias moax-
dens; zog SemTxvevaSi, Cven vaZlevT nebarTvas da veubne-
biT (aracnobierad an cnobierad): Tanaxma var, modi, da-
mipyari... umetesad ki, modunebuli yuradRebis dros, in-
formacia „Zaladobs“ da iWreba CvenSi... Cven gvezareba,
karis gadaketva da vtovebT aTasgvar arasaWiro teqstebs
CvenSi, romlebic ganagrZoben Cveni yuradRebiT kvebas da
gvasusteben!
rogorc davinaxeT, sakuTari da sxvebis yuradRebis
kontroli mniSvnelovani fenomenia. kontrolis dros
Cven vacnobierebT, ras unda davuTmoT yuradReba da ra-
tom? magram manamde, vidre gavacnobierebT, ra gvWirdeba
da ra _ ara, yuradRebas vaqcevT raime informacias, rome-
lic migvaniSnebs movlenaze.
ai, swored es aris reklama. ara aqvs mniSvneloba, es
aris produqtis reklama, Tu, ubralod, vinme cdilobs,
rom Tavisi azri mogaxvioT Tavze. yvela SemTxvevaSi, gav-
lenis mcdeloba, ukve sareklamo taqtikaa. amas akeTebs
yvela: maswavlebeli, politikosi, mRvdeli, biznesmeni,
mSobeli, megobari, Seyvarebuli... yvela cdilobs yurad-

292
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

Rebis mipyrobas (dapyrobas), Tumca mizani gansxvavebuli


aqvT.
reklama _ reclamo _ laTinuria da qarTulad „wamoy-
virebas“ niSnavs. jer kidev Zvel saberZneTSi arsebob-
dnen mauwyeblebi. eseni iyvnen is adamianebi, romlebic qu-
CebSi dadiodnen da mefis axal-axal brZanebulebebs Tu
sxva (maT Soris, komerciul) informacias gahyvirodnen,
swored aqedan gaCnda sityva „reklama“, anu wamoZaxili.
axla albaT mixvdebiT, ratom yvirian xandaxan mas-
wavleblebi? diax, maT Tqveni yuradRebis miqceva surT,
magram rodesac sityvebiT gavlena usustdebaT, maSin yvi-
rilze gadadian. wesiT, maT unda SeeZloT ise imetyvelon,
rom sityvebs hqondeT gavlenis Zala. isini xom quCebSi ar
dadian mauwyeblebiviT?
sxvaTa Soris, moswavleebisTvis Zalian saintereso
iqneba, Tu gaigeben (ra ici, rogor gamoiyeneben), rom XV
saukunis mijnaze da XVI saukunis dasawyisSi veneciel-
ma wignis gamyidvelma a. manucim momxmareblis mizidvis
mizniT, daiwyo wignebis saTaurebis qaRaldis calke
furclebze beWdva da Tavisi maRaziis win vitrinebSi
gamofena. amdenad, myidveli karebSive ecnoboda wigne-
bis sargebloblianobas;

ras niSnavs AIDA-s modeli?


axla warmoidgineT gakveTili, rodesac moswavleebi
kiTxuloben romelime mxatvruli literaturis teqsts,
magaliTad, „vefxistyaosans“ (an sxva nebismiers) da mas-
wavlebeli miscems davalebas, rom maT Seqmnan am teqstis
reklama. amisaTvis ki Tavisuflad SeuZliaT gamoiyenon
marketingSi cnobili reklamis Seqmnis erT-erTi efeqtu-
ri modeli da mas ewodeba AIDA-s modeli.
AIDA-s modeli moicavs oTx komponents:
 yuradReba,
 interesi,

293
gzavnilebi maswavleblebisTvis

 survili,
 moqmedeba.

yuradReba... yuradReba!
wignis (an moTxrobis, leqsis, poemis...) reklamis Sem-
TxvevaSic, pirvel rigSi, mniSvnelovania, miviqcioT yu-
radReba! amas movaxerxebT pirveli winadadebiT, romelic
iseTi unda iyos, rogorc „maswavleblis wamoyvireba“,
magram am SemTxvevaSi, metaforad viyeneb maswavleblis
yvirils, anu, efeqti unda hqondes, rogorc maswavleblis
yvirilis Sedegs, oRond amas sityvebiT vakeTebT. Zlieri
saTauri, mimarTvis fraza Sesabamisi vizuluri efeq-
tiT, _ ai, ra iqcevs pirvel rigSi yuradRebas. es taSis Se-
mokvrasaviT aris: megobrebo, aba, swrafad modiT aq, ra
unda giTxraT! _ am qveteqsts atarebs saTauri, romelic
aTasgvari variaciiT SeiZleba gaformdes!

294
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

interesis aRZvra
mas Semdeg, rac „taSi SemovkariT“ da miviqcieT yu-
radReba, gadavdivarT meore safexurze da es aris inte-
resis aRZvra. aq unda CamovTvaloT argumentebi, faqtebi,
sargeblianoba, Tu ratom unda wavikiTxoT esa Tu is teq-
sti; razea es wigni? rodesac sakmarisad davainteresebT
auditorias, gadavdivarT ufro rTul nawilze.
survilis gaRviveba
interesis aRZvra sakmarisi ar aris qmedebisTvis da
aucilebelia, interesTan erTad survilic gavaRvivoT.
rogor unda gavaRvivoT es survili? ai, aq ki meti Zalias-
xmevaa saWiro, radgan es nawili Seicavs emociur elemen-
tebs; Tu interesis aRZvraSi logika da argumentebi gex-
marebodaT, axla ukve emocia unda gamoiwvioT. rogor Se-
iZleba gamoviwvioT emocia? piradi gamocdilebiT
getyviT, gaixseneT, magaliTad, ra ganicadeT, rodesac ama
Tu im fragments kiTxulobdiT wignSi, ra igrZeniT? ro-
gor da ratom SegexoT teqsti? raze dagafiqraT? aseTi
gamocdilebebi individualuria da arasdros imeorebs
sxvis gancdils, amitom emociur nawilze fiqri moswavle-
ebs Zalian sasargeblo TviTgaxsnisken da emociuri gamov-
lenisakenac waiyvans.
moqmedeba
mas Semdeg, rac gamoiwvieT interesi da aRZariT sur-
vili, Tqvens msmenels isRa darCenia, rom saxlSi misvlis-
Tanave, xelSi aiRos is, wigni, romelzec Tqven esaubreT
da waikiTxos! ai, amas hqvia _ moqmedeba!
marketingSi es produqtis SeZenaa, magram ra mniSvne-
loba aqvs, wigns areklameb Tu produqts, rodesac Sede-
gad unda gamoiwvio erTi da igive _ moqmedeba, strategie-
bi ki msgavsia!

295
gzavnilebi maswavleblebisTvis

kopiraiteri _ momavlis profesia


zusti sityvis snaiperi _
aris kopiraiteri!
c.b.

vin aris kopiraiteri? sityvebiT misi aRwera martivi


gamova, amitom sjobs, mivmarToT metaforebs.
kopiraiteri _ es aris arqiteqtori, mas SeuZlia sru-
liad gansxvavebuli Senobebi (teqstebi) aagos, gaaCnia,
risTvis agebs da ras agebs? _ savaWro centrs, qorwinebis
saxls, binas, taZars Tu sxvas... da, ra Tqma unda, mxolod
lamazi da stilisturad daxvewili Senobis ageba sakmari-
si ar aris, arqiteqtori yovelTvis iTvaliswinebs kon-
teqsts: sad agebs am Senobas, gverdiT rogori Senobebia,
rogor gamoiyureba misi agebuli sxvebis fonze? riT iqne-
ba gansxvavebuli da rogor miizidavs da daipyrobs yu-
radRebas? diax, is unda Cajdes saerTo konteqstSi da
iyos gansxvavebuli.
reraiteri (dawerili teqstebis xelaxla damweri)
ki _ SeiZleba SevadaroT eqims, romelic teqstis diag-
nostikis Semdeg, gamowers Sesabamis samkurnalo rCevebs,
rom teqsti sruliad janmrTeli da unikaluri gavides ba-
zarze;
yvelam icis, ra aris ritorika, magram cotam icis
cifruli samyaros aqtualuri profesiis _ kopiraitin-
gis _ Sesaxeb. kopiraitingi _ Tanamedrove cifruli samya-
ros ritorikaa, garwmunebT, rom cota xanSi is dasWirde-
ba yvelas, visac saqme aqvs internetSi informaciis gav-
rcelebasTan.
ritorika _ klasikuri gansazRvrebiT, es aris zepiri
efeqturi metyveleba, kopiraitingi _ weriTi efeqturi
metyvelebaa; weriTi da zepiri metyveleba isedac gansxva-
vebuli saazrovno formatebia da orives gansxvavebulad

296
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

sWirdeba ganviTareba; isini hgvanan da gansxvavdebian ki-


dec erTmaneTisgan. gansaxvavebas, pirvel rigSi, qmnis is,
rom erTi gamoiTqmis da meore _ iwereba. da, amave dros,
gasaTvaliswinebelia sruliad gansxvavebuli auditoria.
erT SemTxvevaSi, oratori miemarTeba gansazRvrul audi-
torias da amis Sesaxeb misTvis cnobilia. oratori iTva-
liswinebs ra metyvalebis konteqstss, is winaswar swav-
lobs msmenels da ase agebs Tavis gamosvlas.
axla warmoidgineT cifruli samyaro, rodesac
Tqvenma nawerma, Tqvenma teqstma gadavsebul sainforma-
cio garemoSi unda miaRwios im msmenelamde, romlisTvi-
sac Tqveni teqstia gaTvlili da gamiznuli. ara aqvs am
SemTxvevaSi mniSvneloba, es sareklamo teqstia Tu ubra-
lod, raime azri, romelic gamoTqviT socialur qselSi.
Tu Tqven SeZlebT warmoidginoT oratoris auditoriasa
da kopiraiteris auditorias Soris sxvaoba, maSin mixvde-
biT, ramxela gamowvevis winaSe dgas kopiraiteri _ sarek-
lamo teqstebis mwerali.
ufro Sors Tu wavalT, an piriqiT, ufro axlos Tu
mivalT problemasTan, aRmovaCenT, rom TiToeuli Cvenga-
ni erTgvarad kopiraiteria, radgan sxva Tu araferi, Cven
gviwevs socialur qselebSi postebis dadeba... TvliT,
rom es umniSvneloa? an iqneb dRemde ar gifiqriaT imaze,
rom Tqven socialur qselSi rac gamogarCveT, es swored
Tqveni dawerili sityvaa. cifrulma samyarom da teqno-
logiebma kidev erTxel dagvarwmuna Zvel WeSmaritebaSi:
„pirvelad iyo sityva“; enaTmecnierebaSi arsebobs termi-
ni „enobrivi adamiani“ da Tu romelime epoqas unda ekuT-
vnodes es termini, es swored Tanamedrove cifruli epo-
qaa. Cven paraleluri arseboba gvaqvs: erTi is, romelsac
realurs veZaxiT da meore, cifruli, enobrivi arseboba.
maS ase, Cven vcxovrobT epoqaSi, romlisTvisac ni-
Sandoblivia sareklamo metyveleba. anu, es aris axali
unari, romelic unda gamoimuSaos yvelam, vinc metyve-

297
gzavnilebi maswavleblebisTvis

lebs! ratom...? aba, warmoidgineT, rom Tqven esaubrebiT


adamians, romelsac mxolod 3 wuTis daTmoba SeuZlia
TqvenTvis, Tqven ki fiqrobT, rom 1 saaTi mainc gWirdebo-
daT imisaTvis, rom gesaubraT masTan. gamodis, rom komu-
nikacia ver Sedgeba; aCqarebul epoqaSi da mudmivad „ga-
darbenaze“ myof adamianisTvis lakonuri metyveleba gax-
da stiluri maxasiaTebeli. aq imis gansja da analizi, rom
ratom iqceva adamiani ase, an ratom aris „gadarbenaze“, _
ar gamogvadgeba. samyaro aseTia da Cven ver SevcvliT mas,
Cven vcdilobT, rom movergoT.
momavalSi cifruli teqnologiebi da xelovnuri in-
teleqti bevr profesias STanTqavs, magram kopiraitingi
aris da iqneba momavlis moTxovnadi profesia.
kopiraitingi _ es ar aris ubralod teqstis Sedgena,
es aris garkveuli amocanebis gadawyveta teqstis saSua-
lebiT. mxolod SemoqmedebiTi wera sakmarisi ar aris,
radgan kopiraiteri qmnis teqstebs algoriTmebis gaTva-
liswinebiT.
kopiraitingi _ sityvebisa da frazebis mizanSi sro-
laa! mxolod ase SegiZliaT daipyroT adamianTa yuradRe-
ba, raTa mouyveT maT Tqvens ideaze, saqmianobaze, gaac-
noT produqti, (an sulac esaubroT siyvarulze)... mTava-
ria, gamoiwvioT moqmedeba!
kopiraitingi ar aris erTi romelime unari, aramed
es aris codnaTa erToblioba, romelsac gamoTqvam gar-
kveuli formatiT. swored amitom am codnis dagroveba
skolidan unda daiwyos.
ra codnas agrovebs momavali kopiraiteri skolaSi?
 swavlobs Tavisufal da SemoqmedebiT weras;
 bevrs kiTxulobs gemovnebian mxatvrul litera-
turas da imdidrebs sityvaTa marags;
 kargad swavlobs leqsikologias, eufleba seman-
tikur budeebs; swavlobs andazebs da frazeo-
logizmebs;

298
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

 TamaSobs sityvebiT;
 uyurebs filmebs da saubrobs masze;
 SeuZlia, vrceli teqstebis lakonurad gadmoce-
ma, ganzogadeba;
 icis, rogor Seqmnas metafora da teqsts miani-
Wos emociuri Rirebuleba;
 aqvs iumoris niWi, rac SeiZleba gamoimuSaos kla-
sikuri teqstebis dekonstruqciiT;
 icnobs samyaros, romelSic cxovrobs... icnobs
gansxvavebul kulturebs...

maswavleblebo, bevri samuSao gaqvT, rom cifruli,


globaluri samyaros adamianis cnobiereba CamoayaliboT,
raTa adamianma dakargulad ar igrZnos Tavi im parale-
lur samyaroSi, romelic, gvinda-ar gvinda, ufro didi Za-
liT mkvidrdeba yoveldRiurobis paralelurad; garRve-
vas yoveldRiur rutinul garemoSi swored cifruli re-
aloba Semoitans _ gaxsnili yvelasa da yvelafris mi-
marT... da imisaTvis, rom am samyaroSic ar daikargoT, bev-
ri filtri sWirdeba cnobierebas... cnobiereba, cifruli
iqneba Tu sxva, yovelTvis filtravs!
kopiraitingi wesebis swavliT ar iwyeba... is iwyeba
fiqriT da azrovnebis formatiT SecvliT.
rogorc stiv jobsi ityoda: is yidda ara produqts,
aramed emociebs da STabeWdilebebs am produqtze.
kopiraiteris sityva _ tyvias hgavs, maTavria, iswav-
loT mizanSi srola!

299
gzavnilebi maswavleblebisTvis

romel profesias moaqvs bedniereba?


Cven vcxovrobT momxmareblur samyaroSi. Cven movix-
marT yvelas da yvelafers _ movixmarT sagnebs, movixmarT
Rirebulebebs, movixmarT, maT Soris, erTmaneTsac... yve-
lafers vSTanTqvT, vikvebebiT, vamuSavebT, gardavqmniT....
erTi sityviT, didi urTierTSTanTqmis da urTierTgac-
vlis procesSi varT CarTulebi. amas imitom ar vambob,
rom TqvaT: ra saSinelia samayro... SexedeT, rogor vSTan-
TqavT erTmaneTs! ara, amis Tqma ar minda... es faqtia, Se-
fasebis gareSe.
rogor warmogidgeniaT momxmareblur samyaroSi da
„amaoebis bazarSi“ sad aris suli da sad _ materia? erTia-
nia Tu gancalkevebuli forma da Sinaarsi? suli da xorci?
Cveni survilebi, midrekilebebi, unarebi da is saqme, ro-
melsac vakeTebT?
sulier da materialur Rirebulebebad dayofili
samyaro rogoria? ras niSnavs „sulieri sakvebi“ da rodis
unda miviRoT? mas Semdeg, rac instinqtebs davikmayofi-
lebT Tu erTadac SeiZleba? magaliTad, Tu me sadils vam-
zadeb, es saqmianoba materiis kvebas emsaxureba da Tu me
leqsebs vwer, _ suls vkvebav? bevri mzareulis sadili mi-
naxavs poeturi da bevri poetis leqsi _ materialuri....
_ ra ar hyofnis Tanamedrove adamians? _ swored es
gancalkevebulad yofna. calke zrunva materiaze da calke
_ sulierebaze. calke „fulis keTeba“ da mere maRali Ri-
rebulebebis dakmayofileba... magram, garwmunebT, rom ase
Zalian rTulad gamodis. rTulia, radgan avtomaturi ar-
sebobisTvis brZolaSi CarTul adamians aviwydeba yvelafe-
ri da emorCileba meqanikur yofas. is, ubralod, robotia,
standartuli cxovrebis wesiT da, Tqven warmoidgineT, am
standartulobaSi, aseve standartulad CarTuli e.w. su-
lierebiT... es mkvdari da usicocxlo arsebobaa, roca ake-

300
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

Teb imas, rasac moaqvs kmayofileba, magram ar moaqvs sixa-


rulisa da bednierebis gancda, Tavdaviwyebis gancda.
am mdgomareobas adre Tu gvian acnobierebs adamiani
da survilis SemTxvevaSi SeuZlia sruliad Seicvalos da
Secvalos cxovrebis wesi. am sakiTxze roca vfiqrob, Za-
lian xSirad maxsendeba Carlz bukovskis cxovreba. is 49
wlamde fostis muSa iyo; erTxelac mas gamomcemlobis
damfuZnebelma SesTavaza daxmareba, Tuki samsaxurs mia-
tovebda da darCenil sicocxles weras miuZRvnida. am
dros Carlzs verc warmoedgina, rom weriT Tavis rCenas
SeZlebda.
1986 wels man werili miswera Tavis mxsnel gamomce-
mels, jon martins, romelSic gansakuTrebiT es nawili
aris Zalian emociuri da axalgazrdebisTvis sayuradRe-
bo:
„mtkivneulia roca uyureb rogor knindeba maTi
adamianoba, vinc cdilobs SeinarCunos iseTi samsaxuri,
romelic ar uyvars, magram riski ver gauwevia, radgan
uaresi alternativis eSinia. adamianebi ifitebian. ubra-
lod arseboben sxeulebi, _ SeSinebuli da dabneuli go-
nebiT. TvalebSi naperwkali qreba, xma icvleba, sxeulis
formebi, Tmis feri, TiTis frCxilebic ki _ yvelaferi
icvleba.
axalgazrobaSi ver vijerebdi,rom adamianebi saku-
Tar cxovrebas aseTi pirobebisTvis gaswiravdnen da mi-
uxedavad yvelafrisa, axlac ki ar mjera. risTvis akeTe-
ben isini amas? seqsisTvis? televizorisTvis? avtomo-
bilisTvis? SvilebisTvis? SvilebisTvis, romlebic
imaves keTebas gaagrZeleben?“
bukovskis es werili mowodebacaa da gafrTxilebac
saimisod, rogor ar unda icxovros adamianma. magram mos-
wavle, romelic axla klasSi zis da wigns Cahyurebs, ro-
gor unda mixvdes saerTod, ra unda da ra moutans mas
bednierebas momavalSi, romeli profesia?

301
gzavnilebi maswavleblebisTvis

skola swored amitom arsebobs, rom amis garkvevaSi


daexmaros bavSvebs. yvelas erTnairi unarebi da miswrafe-
bebi SeuZlebelia rom hqondes, amitom Tu bavSvi sakuTar
TavSi garkveul unars aRmoaCens, bunebrivia, am unaris Se-
saferisi saqmianoba momavalSi mas moutans TviTrealiza-
cias da sixaruls.
mesame aTaswleulSi dedamiwa, Cveni samyaro, Tavisi
ganviTarebis axal safexurze gadadis. e.w. Zveli wesebi da
kanonebi axali samyaros axali adamianisaTvis aRar muSa-
obs, rac imas niSnavs, rom kosmosic da sainformacio ve-
lic cnobierebis gansxvavebul formats uWers mxars. es
gansxvavebuli formati aris swored, teqnikis enaze rom
vTqvaT, harmoniuli, mTliani adamianis axali versia.
Tanamedrove adamiani ver cxovrobs dayofilad, ga-
yofilad, danawilebulad. is SeuZlebelia, bednieri iyos
eklesiaSi, ritualis dros da ubeduri _ eklesiis gareT,
SeuZlebelia, samsaxurSi fuls akeTebdes da Semdeg am
fuliT sulier moTxovnilebebs ikmayofilebdes.
diax, Tanamedrove adamiani unda akeTebdes im saqmes,
romelic uxaria, romelsac moaqvs Semosavalic da sulie-
ri kmayofilebac da es is saqmea, romlis keTebis unaric
gansakuTrebulad aqvs. magram skolaSi axalgazrdebs ara-
vin elaparakeba codniT miRebul materialur sargebel-
ze, amitom aris, rom calke rCeba codna da calke miedine-
ba adamianis cxovreba, TiTqos maT erTmaneTTan araferi
akavSirebdeT. Zalian xSirad albaT Tqvenc gagigoniaT
aseTi damkvidrebuli frazebi: „viswavle, magram raSi ga-
momadga?“; „rac viswavle, yvelaferi damaviwyda...“ an _
„netav ras vaklavdi wignebs Tavs, mainc aRaraferi max-
sovs!“
„conda keTebiT“ _ erTaderTi gzaa, rac miRebul
codnas aqcevs iseT gamocdilebad da unarad, romelic
bavSvs arasdros ar daaviwydeba. SesaZloa, „codnebi“ iyos
gansxvavebuli, magram aq yvelaze mniSvnelovani aris moq-

302
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

medeba! is moqmedebebi, romlebsac moswavle Seasrulebs,


codnis miRebis procesSi, _ es aris navigacia momavlis-
Tvis _ rodesac miRebuli Teoriuli codna gardaiqmneba
raRac movlenad, gamocdilebad da gaivlis gzas, skoli-
dan cxovrebaSi da piriqiT. radgan Cven kiTxvebi gviCndeba
yoveldRiur cxovrebaSi, xolo maTze pasuxi unda veZioT
codnis gziT da codnis yoveldRiurobaSi danergvis
gziT. swored amaze unda iyos skola orientirebuli, aseT
SemTxvevaSi, bavSvi ukve Tavidanve SeeCveva, dainaxos, aR-
moaCinos sakuTari unarebi da naxos Sedegebic, swored
amas Semdeg SeuZlia mas, rom SearCios profesia, miiRos
sxvadasxva codna da gamocdileba da keTebis dros ar Se-
moizRudos erTi xedviT, aramed eZebos meti gza da saSua-
leba, daZlios problema, romelzec muSaobs. aseTi adami-
ani aris awmyos da momavlis adamiani: mudmivad ganaxleba-
di, mudmivad TviTrefleqsiaSi, gamudmebulad codnisa
da unarebis realizaciaSi... es aris axali, harmoniuli sa-
zogadoebis dabadebis winapiroba da is iwyeba aq da axla...

303
gzavnilebi maswavleblebisTvis

rogor davwroT avtobiografia?


„yvela idumal arsebaSi sakuTari sulis sxvisTvis Cvenebis
uzarmazari vnebaa, imis Tqmis Jinia, rac „SigniT”
momwifda da,
kerZod _ sanukvari warmosaxviTi samyaro”.
gaseti

,,sakmarisia, enam amoTqvas


raRac viRacasTan erTad,
an viRac raRacis gverdiT;
vislava Simborska

xSirad SeiZleba dausvas maswavlebelma sakuTar Tav-


sac da moswavleebsac aseTi kiTxva: ratom vkiTxulobT
leqsebs? pasuxi sxvadasxva dros da sxvadasxva konteq-
stSi sruliad gansxvavebuli iqneba; radgan leqsis kiTxva
arc movaleobaa da arc valdebuleba... magram rodesac
maswavlebels romelime leqsiT SeuZlia msmenelebi „Se-
ityuos“ sxva samyaroSi da fiqri daawyebinos, _ es ukve
refleqsiaa... es aris is, risTvisac saerTod vswavlobT:
vwerT da vkiTxulobT!
saerTodac, ena, rogorc fenomeni, ukve „Setyuebaa“
.... „Cven SeveCvieT damkvidrebul crurwmenas, TiTqos, „sa-
ubrisas erTmaneTis gvesmis“, da imdenad gvjera yvelafe-
ri Tqmulis, rom sabolood iseTi motyuebulni vrCebiT,
sjobda, saukunod davmunjebuliyaviT da ubralod, sxva-
Ta azrebis kiTxva SegvZleboda...“ _ amas xose ortega i ga-
seti ambobs, rodesac enisa da xalxis urTierTmimarTeba-
ze saubrobs;
Tu ena Setyuebaa da Tu ar SegviZlia sxvisi gvesmo-
des, maSin daismis logikuri kiTxva: ratom laparakobs
adamiani? da saerTod, ratom wers is leqsebs? miT ufro,
ras ganvixilavT? Tu am leqsebSic umetesad gamouTqmeli
rCeba is, riskenac am sityvebiT viswrafviT?

304
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

am kiTxvebs finalSi davubrundeT, axla ki refleq-


siisTvis gTavazobT vislava Simborskas erT saintereso
leqss: „rogor davweroT avtobiografia“ (gia joxaZis
Targmani).
am sityvebis mosmenisas Tqven albaT CV _ is dasawe-
rad ar ganewyobiT. es leqsi ironizebaa imisa, rasac hqvia
mSrali, faqtobrivi arseboba (metyveleba), zedapiri da
arasdros _ siRrme.
„bolos da bolos, ras gTxoven aseTs?
gancxadebas da biografias.
sicocxlis xangrZlivobis miuxedavad,
Tavs rac gadagxda, umoklesad unda aRwero.
aq saWiroa mxolod faqtebi,
xedebis nacvlad _ misamarTebi,
mogonebaTa sanacvlod ki _ mxolod zusti weli da
ricxvi....“
vin varT Cven da ra ainteresebs Cvengan sazogadoe-
bas? _ es is kiTxvebia, romlebic leqsis dasawyisSi gaCnde-
ba da gvaiZulebs, oriveze davfiqrdeT.
ras eubneba Cveni biografia adamianebs da vin varT
sinamdvileSi? _ biografia, rogorc sazogadoebrivi ena,
Cvevis nawilia, Sesabamisad, mSrali da gaugebari. magali-
Tad, adamians biografiaSi uweria, rom is aris eqimi. da
ase milionobiT adamiani aRniSnavs Tavis profesias. Cven
vigebT profesiis saxels da es arafers gveubneba Tavad
adamianze. erTi mxriv, ena, rogorc Cveva da, meore mxriv,
Sinagani adamiani...
biografiaSi ki yvelaferi formatdeba „gasageb“ ena-
ze, riTac gaugebari rCeba gasagebi eniT aRwerili pirovne-
ba. es aris konfliqti Sinagansa da garegan adamiansa da, Se-
sabamisad, metyvelabas Soris. isev gasetis citatas davi-
mowmeb, radgan uneburad, weris dasawyisSi Simborskam gase-
tis statiebi gamaxsena:

305
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„esaa individis maradiuli konfliqti, romelic


eswrafis raRac axlis gamoTqmas, rac mis sulSi iSva da
sxvaTaTvis ucxoa; esaa pirovnebis konfliqti ukve dad-
genil da winaswargansazRvrul enasTan, an ara da, ga-
moTqmis nayofieri Sejaxeba metyvelebasTan...“ (gaseti).
swored amitom aris vislava SimborskasTvis „Cveu-
lebiTi ena“ arasakmarisi... TiTqos sakuTar Tavs ki ar aR-
werde biografiaSi, aramed Soridan uyurebde da garSemo
uvlide, rogorc ucnob cixesimagres, romelsac kari ver
upove, rom Sexvide:
„ise dawere, TiTqos sityvac ki ar geTqvas Seni Ta-
visTvis,
aramed mxolod mis garSemo gevlos da gevlos.
sityva ar daZra katebsa da Wkvian ZaRlebze, Wrel
frinvelebze,
tkbil sizmrebsa da megobrebze....“
poetisTvis mTavaria dialogi, gamoTqma raRacis Se-
saxeb... sulerTia, es iqneba adamiani, mcenare, kata Tu ZaR-
li... magram aucileblad raRacis Sesaxeb... poeti aras-
dros ar aris calke da marto... is roca wers, _ es ukve
urTierTqmedebaa vinmesTan an ramesTan, romelic iwvevs
emocias... es ukve aRar aris Cveulebrivi.
es sityvebi ki nobelis premiis miRebis gamo warmoT-
qva poetma 1996 wels: „yoveldRiur metyvelebaSi, rome-
lic gvaiZulebs, ar davufiqrdeT TiToeul sityvas, xSi-
rad vsargeblobT gansazRvrebebiT: ,,Cveulebrivi cxov-
reba”, ,,Cveulebrivi samyaro”, ,,sagnebis Cveulebrivi wes-
rigi”. magram poeziaSi, sadac yvela sityva iwoneba, arafe-
ria Cveulebrivi da normaluri. arc erTi borcvi da arc
erTi Rrubeli mis zemoT. arc erTi dRe da mas moyolili
arc erTi Rame. da umTavresi _ aravis arseboba am qveyana-
ze!”
avtobiografiaSi ki:

306
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

„unda aRniSno raRacis fasi da arasdros _ faseu-


loba,
miuTiTo unda saxeli da arasodes _ Sinaarsi.
Sengan iTxoven fexsacmlis nomers, da ara imas, saiT wavi-
da,
is, ramac Sengan gamoaRwia.“

am leqsis analiziT SegviZlia moswavleebi davafiq-


roT iseT Temebze, razec manamde arasdros ar ufiqriaT...
da, ra Tqma unda, SegiZliaT misceT Zalian saintere-
so davaleba: daweron ori biografia: erTi _ Cveulebrivi
da meore _ mxatvruli, romelSic aRweren Tavis dilis
fiqrebs, megobarTan dialogs, Ziliswina ocnebas da sxva...
finalisTvis ki erTi Cemi patara Canaweri gamaxsenda:

***
aha, Sen Cemi biografia _
dabadebis weli, adgili,
mniSvnelovani da umniSvnelo yvela TariRi…
erTi Rimili gana ufro mets ar getyoda?!

307
gzavnilebi maswavleblebisTvis

siurealizmi ganaTlebaSi
anu „dedaena“ da „buqebi“ erTdroulad
_ skolebSi
eris mTavari konceptebi, rogoricaa, tradiciulad:
„ena, mamuli, sarwmunoeba“ _ sxvadasxva variaciebiT, xSi-
rad xdeba manipulirebis saSualeba; es is konceptebia,
romelTa mimarT gansakuTrebiT sensitiurebi varT. ase
rom, xelisuflebis mcdeloba winasaarCevno periodSi
xalxis „guli moigos“ da Tavi tradiciebze mzrunvelad
warmogvidginos, karikaturul xasiaTs iRebs; Tavisi ga-
dawyvetilebiT bednieri da kmayofili xelisufali ki ama-
yad acxadebs: „deda ena“ skolebSi davabruneTo!“....
vinaidan manipulirebis saSualebad gamodis Cveni
kulturis iseTi Rirebuli Zegli, rogoricaa, iakob goge-
baSvilis „dedaena“, aseT SemTxvevaSi iwyeba axali omi, ro-
melic araviTar kavSirSi aRaraa mTavar problemasTan. sa-
zogadoeba momentalurad iyofa „deda enis“ „damcvele-
bad“ da „mowinaaRmdegeebad“ da iwyeba dausrulebeli
diskusiebi: „ra daaSava gogebaSvilma, ratom ar unda iyos
skolaSi?“ da „raRa dros goebaSvilia?“ orive mxares Ta-
visi argumentebi aqvs da didi omis Semdeg orive mxare
ufro myarad dgas Tavis poziciaze!
rogorc ministrma ganacxada: „deda ena“, romelsac mi-
niWebuli aqvs aramaterialuri kulturuli memkvidreobis
statusi, daculi iyos yovelgvari cvlilebebisgan da sko-
lis moswavleebi Seuferxeblad swavlobdnen am wigniTo”.
„rogorc sxva avtorebs aqvT ufleba, rom maTi „dedae-
na“ iswavlebodes skolebSi, aseve gogebaSvils aqvs ufleba,
rom gogebaSvilis „dedaenac“ iyos skolaSi, anu es ubralod
niSnavs axali saswavlo resursis damatebas. skola Tavad
akeTebs arCevans arsebul grifirebul saxelmZRvaneloebs
Soris _ an gogebaSvilis „dedaenas“ gamoiyenebs, an sxva sa-

308
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

xelmZRvanelos. yvelaze mTavari _ es aris Tavisufali ar-


Cevani skolebisTvis, im pedagogebisTvis, romlebic Tavad
wyveten romeli saswavlo resursi gamoiyenon. Tu isini ga-
dawyveten, rom unda gamoiyenon paralelurad gogebaSvilis
„dedaena“, amaSi ar mgonia, rame cudi iyos.
dRes damisves kiTxva: xom ar moxdeba „dedaeniT“ „bu-
qebis“ Canacvleba. _ „buqebi“ ara marto daurigdebaT, ara-
med ufro maRal teqnologiebi Seva skolebSi. garwmunebT,
ar vapirebT „buqebis“ amoRebas da sabeWdi manqanebis dabru-
nebas skolebSi. Cveni mizania, meti inovacia da teqnologie-
bi skolebSi da amis paralelurad Cveni kulturuli faseu-
lobebis dacva“, _ ambobs ministri mixeil batiaSvili.
erTdroulad gogebaSvilis „dedaenis“ originalu-
ri versia da „buqebi“ cota ekleqturad gamoiyureba, xom?
ar hgavs mwyobri ganaTlebis sistemis perspeqtivas. ras
vaswavliT? rogor vaswavliT? ratom vaswavliT? da ra
mTavar Rirebulebebs emsaxureba saskolo ganaTleba?
cota ufro distancirebulad Tu SevxedavT Tana-
medrove ganaTlebaSi am siurealistur suraTs, SesaZloa,
ufro Rrma mizezebamde mivideT.
ratom xdeba ase?
iqneb es civilizaciis krizisia? an iqneb mesame aTas-
wleulis problema: rodesac Zveli sistemebi veRar muSaobs
(ganaTlebSi, politikaSi, kulturaSi, socialur struqtu-
rebSi...) da axali jer kidev ar aris Camoyalibebuli?
iqneb am globaluri problemis Sedegia, rodesac sa-
zogadoebis erTi nawili tradiciuls rom eWideba, xolo
_ meore miiltvis progresulisken...? ho da, es dayofa,
gaxleCa, konfliqti _ yvelaferSi aisaxeba... politikur
partiebSi, ganaTlebaSi, kulturaSi, yoveldRiur cxov-
rebaSi... raRac an kargia, an _ cudi... is, rac erTisTvis sa-
marTliania, meorisTvis _ usamarTlo... erTisTvis _ Ri-
rebulia, meorisTvis _ arafrismTqmeli... erTi nawilis-
Tvis viRac _ gmiria da meore nawilisTvis zustad igive _

309
gzavnilebi maswavleblebisTvis

moRalatea! es ar aris gansxvavebuli azrebi, es aris _


konfliqturi azrebi, atomis gaxleCas rom hgavs da Tu ar
gakontrolda, SeiZleba fatalur Sedegebamdec mivides...
erTi sagani, movlena, faqti, adamiani.... erTsa da ima-
ve dros aris kargi da cudi _ gaaCnia, vin uyurebs! aseTi
mimarTebebi SeiZleba kerZo urTierTobaSi arafers niS-
navdes, magram roca saqme exeba saxelmwifos, sadac adami-
anebi SeTanxmebulad unda iqceodnen da moqmedebnen imi-
saTvis, rom erTi mimarTulebiT viaroT da ara ise: velo-
sipedis Zegli rom gvaqvs ori sxvadasxva mxares mimarTu-
li... warmoidgineT, masze ori dajda da sxvadasxva mxares
daiwyo moZraoba erTi meqanizmiT! ra moxdeba? ai, zustad
ase varT Cvenc! eri, romelic gaiWeda ganviTarebaSi! arsa-
iT ar mivdivarT, radgan sawinaaRmdego mimarTulebebiT
vixedebiT: erTi nawili evropas uyurebs da meores isev
ruseTisken uWiravs Tvali!
ase rom, iakob gogebaSvilis „dedaenis“ skolaSi Se-
tana-gamotanis sakiTxic am tipis problemas ganekuTvne-
ba... rodesac TiTqos „atomi ixliCeba“... ministris zemoT
damowmebuli sityvac imis nimuSia, rom mas ar surs, vinme
„gaanawyenos“ da swored amitom erTdroulad gogebaSvi-
lis „dedaena“ pirvandeli saxiT da „buqebi“ erTad Seaqvs
skolebSi. SeiZleba am dros is „gulwrfelia“ da unda,
rom sxvadasxva socialuri jgufis interesi gaiTvaliswi-
nos da danarCeni miandos maswavleblis arCevans. meore
mxriv ki, aseTi qceva gamoiyureba, rogorc erTgvari Tav-
dacva winasaarCevnod da, amave dros, ar arsebobs ganaT-
lebaSi erTiani platforma: saiT mivdivarT da rogori
ganaTleba gvsurs cifrul epoqaSi? ramdenad aris morge-
buli Tanamedrove bavSvis interesebze saswavlo masala?
dRes, roca msoflioSi arsebobs alternatiuli sko-
lebi bevr qveyanaSi da sruliad Secvlilia swavlebis pa-
rametrebi (aRarc saklaso oTaxi da bavSvis iZulebiTi
jdoma merxTan, aRarc savaldebulo da dasazuTxi masa-

310
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

la...), Cven jer kidev ver CamovyalibdiT, rogori skola


da maswavlebeli gvinda da saiT mivdivarT saerTod?
rCeba STabeWdileba, rom Cven mivdivarT yvelafris-
ken (arCevanis gareSe)... swored amas mowmobs is diskusia,
romelic mohyva „dedaenis“ Setanas skolebSi. bunebrivia,
es aris yovlad usargeblo da usafuZvlo da arafrismom-
cemi diskusiebi, radgan Cven jer ganaTlebis mTavari veq-
tori ar gangvisazRvravs...
interaqtiuli swavleba cxovrebis norma xdeba, mag-
ram manamde, vidre ganaTlebaSi mxolod informaciis gac-
vlas vigulisxmebT, sakuTar potencials jerovnad ver
gamoviyenebT _ aseTia amerikeli pedagogis mitCel rezni-
kis azri. is swavlebis meTodebis sferos specialistia,
masaCusetsis teqnologiuri universitetis profesori
da kvleviTi jgufis Lifelong Kindergarten-is xelmZRvaneli.
“Tuki saklaso oTaxSi SeixedavT, dainaxavT, rom
moswavleebs daaxloebiT iseTive meTodebiT aswavlian,
rogoriTac aTi wlis win. imavdroulad, bevr skolaSi
axali teqnologiebi dainerga, bavSvebi aqtiurad iyene-
ben nouTbuqebsa da planSetebs, magram swavlebisadmi
midgoma maincdamainc ar Secvlila.
miuxedavad imisa, rom Cven garSemo uamravi teqno-
logiuri siaxlea, mainc vcdilobT, isini rogorme mo-
vargoT Zvel modelebs.“ (es saintereso masala irma ka-
xuraSvilma moamzada da SegiZliaT gaecnoT
mastsavlebeli.ge _ze ufro dawvrilebiT).
maSin, rodesac teqnologiebis gamoyeneba sruliad
cvlis adamianis cnobierebas da axal SesaZleblobebs
gvTavazobs, SegviZlia, Tavad SevqmnaT axali codna, Cven
ki isev informaciis miReba-gadacemaze orientirebulebi
varT saswavlo procesSi;
am pirobebSi „dedaena“ da „buqebi“ ginda SeitaneT da
ginda gaitaneT skolebidan, saerTod araferi icvleba!
Tqven ras ityviT, maswavleblebo?

311
gzavnilebi maswavleblebisTvis

arasdros uTxraT bavSvs: _


xma Caiwyvite!
„adamianisaTvis aucilebelia im saSualebebisa da
meTodebis codna, romliTac darwmuneba SeiZleba“
aristotele

erT skolaSi ritorikis treningze roca argumenteb-


ze vsaubrobdiT, erTma moswavlem aseTi kiTxva damisva:
_ ai, roca me patara var da ar SemiZlia Tavi davicva,
roca marTali var, radgan ver vamtkiceb Cems simarTles,
ra gavakeTo maSin? Tavs rom ver vicav, es xom ar niSnavs,
rom mSobeli an maswavlebelia yovelTvis marTali...?
me avuxseni, ra aris argumenti da rogor unda daar-
wmunon mSoblebi an maswavleblebi imaSi, rasac Tavad swo-
rad Tvlian da rom meore mxaris argumentebsac unda mo-
usminon, Semdeg kontrargumentebi SeimuSaon da ase Sem-
deg; rom Tu myari da damajerebeli argumentebi eqnebaT,
maSin isini moipoveben ndobas megobrebTan, maswavlebleb-
Tanac da mSoblebTanac.
amis sapasuxod ki moswavle meubneba: _ rogor unda
davumtkico vinmes rame, roca ar gismenen? roca geubne-
bian ufrosebi: _ bevrs nu tlikineb! Tu ar velaparake,
rogor unda gavagebino, rom simarTlea, rasac vambob...?
am azrs mTeli jgufi gamoexmaura da daiwyes ambebis
moyola, rodesac isini marTlebi iyvnen da gaaCumes. bav-
Svebma ver daasabuTes „Tavisi simarTle“, radgan ufro-
sebma mokled upasuxes: ena gaaCume... bevrs nu laparakob,
sityvas nu mibruneb, xma Caiwyvite, nu tlikineb, magis dro
ar aris axla....
ho, iqneb bavSvebi marTlac cdebodnen, magram rodesac
maT Tavidan iSoreben sityvebiT: nu tlikineb! _ es ki maT-
Tvis argumenti ar aris da rCebaT usamarTlobis gancda.

312
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

am ambavma Zalian SemZra da damafiqra... miT ufro,


rom am werilis weras daemTxva erTi ubeduri SemTxveva
Cems ubanSi: 19 wlis axalgazrda maRal sarTulze avida
SuaRamisas, gadmoxta da Tavi moikla... me ki am suraTs Se-
veswari...
meore dRes masze Tqves, rom mSoblebs ver daumtki-
ca, rom marTali iyo... bankidan fuli gamoitana, romelic
ki ar daxarja, aramed waarTves da ase Semdeg... albaT sxva
bevri mizezic iyo, magram moswavleebis SekiTxva da es avbe-
diTi faqti, drosa da sivrceSi riom daemTxva erTmaneTs,
CemTvis Zalian sevdiani da SemaSfoTebeli aRmoCnda.
dRes am bavSvebs guli tkivaT, rom ar usmenen; arc
mSoblebi da arc maswavleblebi verasdros dauSveben
imas, rom maT gulgril pasuxebs SeiZleba tragikuli Se-
degi mohyves... radgan es yvelaferi mozardebSi wveT-wve-
Tad grovdeba: usamarTloba, vergageba, armosmena... ara
da, maT Zalian bevri saTqmeli aqvT da me pirvelad aRmov-
Cndi amdeni ambis winaSe, roca moswavleebma daaxvaves ar-
mosmenis da vergagebis faqtebi.
dagrovili emociebi _ es is aris, rac erTxelac
Tqvens Svils daamZimebs... amitom aucilebelia sxvadasxva
aqtivobiT dagrovili emociebis ganmuxtva, gareT gamota-
na, diskusiaSi ganeitraleba... ritorikuli savarjiSoebi
amaSic daexmareba moswavleebs.
amis Semdeg bavSvebs erTi saxaliso savarjiSo mive-
ci: unda daecvaT Tavi _ teqstze dayrdnobiT, moefiqre-
binaT Sesabamisi argumentebi, gadasuliyvnen Tavdasxmaze,
efiqraT kontrargumetebze da ase Semdeg...
rolebi gavanawileT da roca „TamaSi“ daiwyo, Tavi-
dan cota gaubedavad da Semdeg ufro meti siTamamiT:
sdebdnen erTmaneTs brals, icavdnen Tavs, mohqondaT ar-
gumentebi da ase Semdeg... cota xanSi ki mxareebi ise gauc-
nobiereblad gadavidnen sazogadoebaSi gavrcelebul
stereotipul situaciebze da braldebebze da, amave

313
gzavnilebi maswavleblebisTvis

dros, iseTi iumoriT axdendnen stereotipebis dekon-


struqcias, rom yvelas daaviwyda, rom es ritorikis sa-
varjiSo iyo, radgan namdvil cocxal speqtakls daemsgav-
sa situacia... bavSvebma am roluri TamaSebiT yvela damar-
xuli da dafaruli emocia gamoxates, gaaneitrales, ixa-
lises da miiRes didi siamovneba. treningis dasasruls
gaxdnen ufro energiulebi, bednierebi, Tavisuflebi... da
met siyvaruls gamoxatavdnen erTmaneTis mimarT, radgan
SeZles savarjiSoTi mocemuli konfliqtis „daZlevac“.
teqsti saxaliso gamodga, radgan is zRapris elementebiT
iyo gadmocemuli.
maswavleblebs gTavazobT am teqsts da SegiZliaT,
ritorikuli unarebis ganviTarebasa da emociaTa gamo-
xatvaSi daexmaroT moswavleebs.

erTi ledis istoria


kunZulze, didebul cixe-koSkSi, cxovrobda erTi ledi.
misi meuRle xSirad tovebda kunZuls da wasvlisas yo-
vel jerze ubarebda Tavis cols: „cixe-koSkSi damelo-
de, arsad waxvide! icode, Tu gavigeb, rom kunZuli da-
tove, mkacrad dagsji!“ _ ase gadioda wlebi.
erT dRes, rodesac qmari saxlSi ar iyo, ledis mobez-
rda cixe_ koSkSi yofna, daiqirava navi da qalaqSi wavi-
da Tavis megobrebTan gasarTobad. saRamos ki ukan da-
sabruneblad isev menaves miakiTxa. menavem ledis orjer
meti gasamrjelo mosTxova.
ledis ar hqonda es Tanxa. igi megobrebTan wavida fu-
lis saTxovnelad, megobrebma uari uTxres: “Cven SenTan
mxolod verTobodiT, fulis gadaxdas ki Seni proble-
mebis mosagvareblad ar vapirebT.“
ledi isev menavesTan wavida da xvewna dauwyo: „qmari
mkacrad damsjis, Tu axlave ar davbrundebi saxlSi.“
maSin Sen TviTon gacure. kunZuli axlosaa, ar gagiWir-
deba“, _ upasuxa menavem.

314
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

ledim icoda, rom wyalSi saSineli urCxuli cxovrobda,


magram sasowarkveTili iyo da wyalSi gadaeSva.
urCxulma male ipova ledi da gadaylapa.

monawileebi:
1. ledi 2. ledis qmari 3. menave 4. megobrebi 5. ur-
Cxuli.

vin aris damnaSave ledis sikvdilSi?


ledi: ratom ar Tvlis ledi Tavs damnaSaved Tavisive
sikvdilSi?
vis da ratom adanaSaulebs ledi?
ledi adanaSaulebs Tavis sikvdilSi:
qmars, menaves, megobrebs, urCxuls, romlebic warmoad-
genen argumentebs Tavis dasacavad.

da bolos: italieli pedagogisa da filosofosis,


maria montesoris rCevebi mSoblebisTvis da maswavleble-
bisTvis:
 Tu bavSvs xSirad akritikebT _ is mieCveva sxvebis
gansjas;
 Tu bavSvs xSirad SeaqebT _ is iswavlis dafasebas;
 Tu bavSvTan avlenT agresias _ is iswavlis Cxubs;
 Tu bavSvTan gulwrfeli xarT _ is iswavlis samar-
Tlianobas;
 Tu bavSvs xSirad dascinian _ is gaizrdeba mor-
cxvi;
 Tu bavSvs xSirad SearcxvenT _ is xSirad CaTvlis
Tavs damnaSaved;
 Tu bavSvs Semwynareblurad eqceviT _ is iswavlis
moTminebas;
 Tu bavSvs xSirad gaamxnevebT _ is iswavlis Tavda-
jerebulobas;

315
gzavnilebi maswavleblebisTvis


Tu bavSvi cxovrobs megobrul garemoSi da Tavs sa-
Wirod miiCnevs _ is ipovis siyvaruls am samyaroSi;
 arasdros TqvaT cudi bavSvze! _ arc masTan, arc
sxvasTan;
 yovelTvis mousmineT da upasuxeT bavSvebs, roca
Tqven mogmarTavT;
 pativi eciT bavSvs, roca Secdomas Caidens da SeZ-
lebs mis gamosworebas;
 bavSvTan mimarTvisas yovelTvis saukeTesod moiqe-
ciT _ aCveneT mas yvela kargi mxare, rac aris
TqvenSi.
warmatebebs gisurvebT!

316
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

skola da Rirebulebebi
anu
„skolas vamTavrebT, mivdivarT,
skolis MOTHER FUCKER…“
socialuri qseli daipyro „bolo zaris“ simRerebma...
am movlenas ki win uswrebda 51-e skolaSi incidenti, rome-
lic swored bolo zaris videos ukavSirdeboda. videoSi ga-
SarJebuli „qurduli cxovreba“ ver aitana moswavleTa sxva
nawilma da danebis trialic amas mohyva... es is skolaa, ro-
melSic moswavleTa dapirispireba erTxel ukve msxverpliT
dasrulda.... Cemi yvelaze didi Soki ki gamoiwvia maswavleb-
lis gancxadebam sainformacioSi gamoSvebaSi: rom inciden-
ti moxda gakveTilebis Semdeg da skolis miRma...
vfiqrob, rom swored aseTi damokidebulebaa dam-
Rupveli axalgazrdebisTvis, romlebic skolas „aintere-
sebs“ mxolod manam, sanam skolaSi arian; TiTqos adamia-
nis sxva nawili dadiodes skolaSi, sxva _ quCaSi da sul
sxva _ saxlSi... TiTqos adamiani erTiani da mTliani ki ara
aris, romelzec zrunavs (unda zrunavdes): ojaxi, skola,
sistema, saxelmwifo, aramed danawevrebuli... „skolis ga-
reT“ moswavleze skola pasuxismgeblobas ar iRebs da ro-
desac aseTi tragikuli SemTxvevebi xdeba, maSin imas ki ar
kiTxuloben: ra da ratom moxda... pirdapir Tavs icaven:
moxda, magram skolis gareT da Cven arafer SuaSi varTo...
maswavleblebisgan vici, rom bevr mSobels Svilic ar
ainteresebs, ras akeTebs skolaSi... „Semoyrian da xelebs
ibaneno“... piriqiTac bevri msmenia... da gamodis, rom quCa
is adgilia (saxlidan skolamde da piriqiT), sadac bavSvs
„kiseric umtvrevia“....
me ar veZeb damnaSaves... miT ufro, erT romelime
damnaSaves... me mawuxebs am bavSvebis bedi... amas win erTma
moswavlem gamimxila: suicidi mxolod imitom gadavifiq-

317
gzavnilebi maswavleblebisTvis

re, rom Cems mSoblebze Suri viZioo.... yvela Rames tiril-


Si vaTenebo da arc esmiT Cemio... hoda, iZaxeT axla: rom
Tqveni brali araferia... an iqneb im bavSvis „bralia“, rom
daibada saerTod? me ver viZineb am ambis Semdeg... da ase-
Ti mxolod erTi bavSvi ar aris...
moswavleTa „bolo zaris“ simRerebma da himnebmac
amitom damainteresa. mTeli dRe vismendi sxvadasxva sko-
lis, sxvadasxva qalaqis bavSvebis teqstebs msgavsi prob-
lemebiT savses. erTi SexedviT, saxaliso videoebi da ar-
tistuli da gulwrfeli bavSvebi repaven Tavis 12-wlian
istorias... amaSi araferia sagangaSo... xolo, meore mxriv,
teqstebis kvlevisas, aRmoCndeba, rom Zalianac mniSvne-
lovania is, raze icianian, ras dascinian, ras da ratom
aSarJeben bavSvebi. es yvelaferi imitom ki ara, rom Tavs
davesxaT da morali vukiTxoT axalgazrdebs, romlebsac
araferi dauSavebiaT, aramed imitom rom, davinaxoT aR-
zrdaSi da ganaTlebaSi is Rirebulebebi da konceptebi,
romlebic deklarirebulia da romelic sinamdvileSi
aqvT moswavleebs.
dapirispireba rasac mohyva, is video ukve aRebulia.
51-e skolis meore versiis videos komentarebSi ki es vnaxe:
Dato
wina versiaSi ,,qurduli” da ,,obSiaki” hqondaT. vi-
deoklipSi qurdul samyaros ar unda aSarJebdneno. da
nu zogadad aseT videoklipebze ar arian kargad ganwyo-
bili ufrosi Taobis warmomadgenlebi...
isev „qurduli samyaro“ da isev „obSiakebi“ 2019
welsac... ai, es aris problema, rom skolebidan jer kidev
ver gamovida es problema da dResac amaze xocaven bavSve-
bi erTmaneTs daundoblad.
ai kidev raze icinian moswavleebi:
klasSi roca Semovedi,
maT vegone bunCula,
oTxi kaci gadavirtyi,

318
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

movagvare jigrulad,
susti nervebis mqone var,
vawiokeb mastebs,
magram mainc Cemi gamaqvs,
vevasebi maswebs....
videos komentarebSi aris urTierTsawinaaRmdego
SeZaxilebi:
aseTi:
nika gvaramias arxi
ra gindaT am bavSvebisgan, ver mivxvdi? bolo zar-
ze, energiiT savse Tineijerebi aba, botanikaze da niko
lorTqifaniZis moTxrobebze xo ar imRereben? erTobi-
an da arain. gaeSviT, imas SexedeT, girCevniaT, ra lama-
zebi arian. da is gaixseneT, Cveni Taobebi ras gavdnen
bolo zarze da banketis kasetebze.
da aseTic:
nn kk
samwuxarod, es klipi sruliad asaxavs im situaci-
as, rom skolaSi problemebia... warmoidgineT, rom xarT
erT-erTi evropuli qveynis skolis moswavle. am Sem-
TxvevaSi Tqveni klipic da masSi asaxuli xumrobebic iq-
neboda sruliad sxva Sinaarsis, sxva Tematikis da sxva
stilis... imis Tqma minda, rom garemo da kultura, ro-
melSic vxovrobT, gamovlindeba yvelaferSi, maT Soris,
iumorSic... samwuxarod, TiTqmis yvela skolaSi, (ufro
sworad,imdenSi,rac saerTo suraTs asaxavs da erTi/ori
skola, romelic ukeTesia, verafers ver cvlis mTlian
situaciaSi) daaxloebiT imave Sinaarsis klipebi keTde-
ba: maswavleblebis dacinva (Tundac xumrobiT), sma-Wa-
mis, gulaobis, yovelive materialuris xazgasma da pri-
oritetuloba… „sastavi” da “birJa” da msgavsi Teme-
bi... rac absoluturad gansxvavdeba Tanamedrove (da-
savluri) skolisgan... me ar miTqvams, rom mxolod ze-

319
gzavnilebi maswavleblebisTvis

moT CamoTvlili Rirebulebebis matareblebi xarT da


meti araferi giswavliaT, vici, rom warmatebuli sko-
laa, magram ara im xarisxiT, rac saWiroa, rac Secvlis
adamianis im bunebas, romelic dRes sazogadoebaSia da
romelic, samwuxarod, dominantia...zustadac, rom xal-
xi ar aitacebda galaktionze an iliaze Seqmnil klips,
imitom rom, aseTi sazogadoebaa, aseTi dakveTaa, maT un-
daT „kaCaobac”, „kai biWobac”, „sastavic”, „birJac”,
dalevac da ase Semdeg Temebi da skola rom ver cvlis
am situacias, es aCvena am klipma..... swored am gulistki-
viliT davwere es komentaric…
es citata ki 53-e skolis himnidanaa:
"daviRale swavliT,
magram arc arasdros miswavlia...
gamocdebs mainc vabareb da ar mimecadinia! "
SeiZleba TqvaT, rom es mxolod erTi moswavlis gan-
wyobaa, magram xom kargad viciT, rom „gamocdaCabarebu-
li“ namecadinebi Tu umecadino, daswavlil codnas iqve
tovebs (me ar maqvs saubari gaazrebul da gacnobierebul
swavlebaze, romelis gamocdilebac mcire doziT, magram
mainc arsebobs skolebSi);
1-eli skola ki (klasikuri gimnazia) ase repavs Tavis
ambebs:
mTeli weli videqiT ZeglTan,
neli karebs aRar gviRebda,
mandaturi oqmebs gviwerda,
amiT premias iTrevda;
da ase Semdeg...
finalisTvis ki baTumis me-2 sajaro skolis slogani:
skolas vamTavrebT, mivdivarT, skolis mother
fucker…

danarCeni Tavad daserCeT da mosimineT...

320
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

ratom unda flobdes maswavlebeli


TviTrefleqsiis marTvis teqnikas? _

gigi TevzaZis „TviTrefleqsiis saxelmZRvanelo“


(wignidan „saboloo filosofia“)

„axali paradigmis mixedviT mowyobil skolebSi konkre-


tuli dro, albaT, unda daeTmos TviTrefleqsiis teqni-
kebis swavlas: moswavleTa mier sakuTari yoveldRiu-
robis analizs arsebuli codnis mixedviT.“
gigi TevzaZe „saboloo filosofia“

„mainc ra aris Cveni yofa-wuTisofeli?“ _ es albaT


mTavari kiTxvaa, romelzec pasuxi gamudmebulad unda
eZebos adamianma; magram saidan unda daiwyos sakuTari Ta-
vis Zieba da TviTrefleqsia? rogorc ki sakuTar Tavs ac-
nobiereb, rogorc samyaros nawils, bunebrivad ibadeba
kiTxva: vin xar...? ra ginda? ratom daibade?
albaT yvelas axsovs bavSvobis is ucnauri kadri da
SegrZneba, rodesac am kiTxvebma pirvelad Caafiqra... mec
maxsovs skolamdeli asaki, gaSterebuli varskvlavebian
cas avyurebdi da Rrublebze veZebdi durbindian kacs,
romelic yvelas uyurebda da mindoda SevemCnie, rom kiT-
xva damesva: _ hei, Sen, mand... rom miyureb zemodan, miTxa-
ri, ramxelaa eg ca...? ufro didia da me ver vxedav...? ra-
tom ver vxedav yvelafers...?
mere megona, rom filmSi vcxovrobdi da vcdilobdi,
roli kargad Semesrulebina... ramdeni fiqri SeiZleba gaC-
ndes bavSvebis TavSi da sulac ar aris sasacilo romeli-
me...
magaliTad, ratom gamebuta Cemi megobari klaseli
(me-5 klasSi), romelic Zalian miyvarda? amis gamo Rameebi
ar meZina... mere varkvevdi, varkvevdi... saxlSi metyodnen:

321
gzavnilebi maswavleblebisTvis

albaT Seni brali iyoo... mere veZebdi, netav, ra davaSa-


ve...? mere aRmoCndeboda, rom Turme is ewyina, sxvasTanac
rom vmegobrobdi... hoda, kargi iqneboda, am dros maswav-
lebeli Tu damexmareboda da amixsnida, ra aris egoizmi
da ase Semdeg... aseTi patara ambebiT xom savsea bavSvebis
cxovreba da maT yovelTvis sWirdebaT daxmareba.
yvela patara ambavze pasuxi ufro didi ambis nawi-
lia. im mTavari kiTxvisken mivyavarT: „mainc ra aris Cveni
yofa-wuTisofeli?“
gigi TevzaZis Zalian saintereso wignis _ „saboloo
filosofia“ _ im nawils rom vkiTxulobdi, romelSic
skolaze, axal ganaTlebaze, siamovnebis xeze, bedniereba-
ze da TviTrefleqsiazea saubari, maSin gamaxsenda Cemi
bavSvobis es ambebic, romelsac ufro swrafad gadavla-
xavdi, skolaSi maswavleblebs TviTrefleqsiis teqnikis
marTva rom SeZlebodaT.
axla ukve gvaqvs es wigni da, maswavleblebo, Tu gin-
daT, sakuTar Tavs da moswavleebsac dausvaT is kiTxvebi,
romlebzec pasuxic bednierebis kunZulisken Tavbrudam-
xvev mogzaurobaSi gagitacebT, maSin iCqareT da nu gada-
debT bednierebas!
erT TavSi gigi TevzaZe hovard gardneris mravali in-
teleqtis Teorias ganixilavs da gvTavazobs saswavlo ga-
remos imgvar mowyobas, romelSic moswavle gamoavlens im
unarebs, romlebic aqvs, magram arsebul sistemaSi ver xde-
ba am unarebis aRmoCena.
gigi TevzaZe Tanamedrove msoflioSi yvelaze ufro
progresul ganaTlebis eqspertebs Sorsiaa. amas me pira-
di dakvirvebiT vambob. magaliTad, Cven siamovnebiT vci-
tirebT ser ken robinsons, rodesac is saubrobs imaze, Tu
rogor klavs Tanamedrove skola bavSvebSi Semoqmedebi-
Tobas an rogori saWiroa, rom maT sakuTar TavSi unarebi
aRmoaCinon:

322
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

„rodesac adamianebi amyareben kavSirs TavianT niW-


Tan, romelic maTSi cxovrobs, Seexebian mas da aRmoaCe-
nen, Tu ra SeuZliaT, isini icvlebian, sxvanairebi xdebian
da CemTvis es aris is safuZveli, razec unda aSendes ga-
naTlebis axali sistema. (xazgasma Cemia, c.b.). es niSnavs
ara Zveli modelis gamyarebas Tu gaumjobesebas, aramed
Cveni pirovnuli SegrZnebebis rekonstruirebas da maT
sinergias” _ ser ken robinsoni.
gigi TevzaZis naSromebi imiT aris ufro Rirebuli,
rom is ubralod rCevebi ki ar aris, is efuZneba mecnie-
rul kvlevebs. Zalian saintereso informacias miiReben
maswavleblebi, Tu gaecnobian agreTve am Tavs: „ori inte-
leqtis garemocvaSi: rogor unda vaswavloT bavSvebs,
rom maqsimalurad efeqtianad gamoiyenon sakuTari Se-
saZleblobebi“(gv. 129). arafers getyviT im 6 principze,
romlebsac unda daeyrdnos momavlis skola da romleb-
sac am wignSi amoikiTxavT.
ken roninsonisa da gigi TevzaZis momavlis skolis
msgavsi xedva, ra Tqma unda, es ar aris plagiati, es aris
progresuli adamianebis TvalTaxedva, romlebic grZno-
ben momavals da momavlis saWiroebebs imisaTvis, Tu ro-
gor unda gaxdes adamiani bednieri.
axla ki 4 mTavari kiTxva gigi TevzaZis „TviTrefleq-
siis saxelmZRvanelodan“ (gv.159).
es kiTxvebi SeuZliaT maswavleblebma gamoiyenon
moswavleebisTvis, Tuki isini gadawyveten, rom TviTref-
leqsia gzaa bednierebisken da rom es maT moswavleebs
sWirdebaT:
1) ra msiamovnebs?
2) ramdenad SeiZleba (razea damokidebuli, rom) is,
rac msiamovnebs, iyos mdgradi da met-naklebad
mudmivi?
3) ramdenad SesaZlebelia, rom is, rac msiamovnebs,
miviRo sxvebisTvis zianis miuyeneblad?

323
gzavnilebi maswavleblebisTvis

4) ramdenad mazianebs is, rac msiamovnebs da ramde-


nad SesaZlebelia, siamovnebis miReba Cemi dazia-
nebis gareSe?
es is kiTxvebia, romelzec gulwrfeli pasuxis Sem-
TxvevaSi, adamiani airidebs arasasurvel momavals da miu-
axlovdeba bednierebas.
gigi TevzaZis „siamovnebis xe“ da baraTaSvilis „saw-
yauli aRuvsebeli“ daaxleobiT msgavsi metaforebia: SeiZ-
leba „siamovnebis xeebis“ baRnari gaaSeno da arasdros da-
asrulo es procesi, iseve, rogorc Zirgavardnil sawyauls
verasdros aavseb...
mainc ra aris Cveni yofa _ wuTisofeli,
Tu ara oden sawyauli aRuvsebeli?
vin aris igi, vis Tvis guli erTxel aRevsos,
da rac mieRos erTxel natvriT, isi ekmaros?

wignis dasasruls ki Tqven miiRebT pasuxs Zalian


mniSvnelovan kiTxvaze: ra xdeba mas Semdeg, rac „aRuvse-
beli aRivseba“? ra xdeba „siamovnebis xeebis“ Semdeg? da
ra SuaSia am yvelaferTan gautama buda?

324
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

cxovreba gamocda ar aris


„cxovreba ar aris gamocda, araviTari daniSnuleba da
vali ar gaqvs cxovrebis winaSe... cxovreba asaxavs imas,
rac aris... cxovreba damoukidebeli srulyofili sis-
temaa, romelic gamudebulad ganaaxlebs da aRadgens sa-
kuTar Tavs... Sen misi nawili xar...“
donald uolSi "cvlilebebis wigni"

Cveni cxovrebis konceptualuri metaforebi xanda-


xan aracnobierad da TavisTavad iqmneba... TavisTavad, mag-
ram ara umizezod da safuZvlebis gareSe. metaforebi ik-
vebeba im qmedebebiT, qcevebiT, TeoriebiT, romlebzec
vizrdebiT. ho da, aravis gaukvirdeba, rom Cveni arsebo-
bis erT-erTi umniSvnelovanesi konceptualuri metafo-
ra rom swored „gamocdaa“.
ratom gamocda...?
Tu Tqven Tqvens cxovrebas gadaavlebT Tvals, aRmo-
aCenT, rom gamocdebi da masTan dakavSirebuli emociebi
cnobierebis myar diskze mniSvnelovan adgils ikavebs.
Cveni qcevebic ki im modelidan gamomdinareobs, romel-
Sic baRSi da skolaSi varT: gakveTili, Sefasebebi, daxa-
risxebuli moswavleebi (orosani, samosani, xuTosani,
aTosani...), kargi, cudi, saukeTeso, yoCaRi, zarmaci, uqna-
ra... iarliyebi, romlebic skolam dagvazepirebina, gadag-
vaqvs cxovrebaSi da mTeli cxovreba am stereotipebSi
vagrZelebT sicocxles. sanimuSod SegiZliaT parlamen-
tis sxdomas uyuroT, rodesac debatebisas deputatebi
xSirad wasZaxian erTmaneTs: _ dajeqi, oriani! _ orosnebi,
_ xuTosnebi... _ gamocda ver CaabareT! da sxva; parlamen-
tis sxdomebi tipuri da sanimuSo magaliTia imisa, rogor
gadagvaqvs nacnobi sistema sxvadasxva sferoze/Si.
Cvens cnobierebaSi „gamocdas“ religiuri konteq-
stic kvebavs. cxovreba xom gamocdaa da sasuliero pirebi

325
gzavnilebi maswavleblebisTvis

xSirad umeoreben mrevls: „cxovreba gamocdas giwyobs!“


gamocdis mizani swavlac SeiZleba iyos da ubralod „ga-
mocdac“. amas saxarebaSic amovikiTxavT:
„ieso jer kidev ierusalimis maxlobladaa, roca
ramdenime iudeveli midis masTan.zog maTgan surs, is-
wavlos misgan, zogs ki, ubralod, misi gamocda unda“
(luka 10:25).
gamocdebi saswavlo procesTanaa dakavSirebuli. xo-
lo Tu mTeli cxovreba swavlaa, maSin gamodis, rom sul
gamocdebi unda vabaroT da am gamudmebul sagamocdo
oromtrialSi cxovrebis adgili aRar rCeba! _ ai, es aris
mTeli problema, Torem, SesaZloa, rom raRac momentSi
cxovrebis romelime movlena marTlac miviRoT gamoc-
dad, romelmac raRac gvaswavla (Cven SemTxvevaSi,
gamocda arafers gvaswavlis!).
am cnobierebis anareklia muxran maWavarianis erTi
leqsi:
RmerTma mogviwyo gamocda!
mravals uwia codvam:
vin ra yofila _ gamoCda!
kaci aRmoCda cota!
RmerTma mogviwyo gamocda!
codvis kiTxvaa… hoda!
yvela iseTi aRmoCda,
ra warmodgenac mqonda!
roca poeti wers, rom: „yvela iseTi aRmoCda, ra war-
modgenac mqonda!“ _ ai, es fraza auqmebs ukve gamocdebis
saWiroebas. es iumoriT, Tumca seriozuladac SemiZlia
igive vTqva.
ra aris TqvenTvis cxovreba...? _ gamocda? maSin moem-
zadeT, rom miRebul codnas versad gamoiyenebT, an, ubra-
lod, diplomebs da sertifikatebs daagrovebT da, sava-
raudod, samoTxis SesasvlelSi waradgenT!

326
Tavi meeqvse rogor vaswavloT?

metafora, romelsac adamiani iyenebs, misive cxov-


rebis gasaRebia, ras da rogor fiqrobs... adamiani, rom-
lisTvisac cxovreba Tavgadasavalia da adamiani, romlis-
Tvisac cxovreba gamocdaa, gansxvavebulad reagireben
cxovrebiseul movlenebze da gamowvevebze.
koncepti „gamocda“ daanonsebulma ganaTlebis re-
formebma gamiaqtiura da erTgvari imedic gamiCina, rom,
SesaZloa, dadges is reloba, rodesac adamiani gamocdis-
Tvis ki ara, codnisTvis da am codnis cxovrebaSi reali-
zebisTvis iswavlis, Torem bevri gamocdis Sedegi viciT,
Casabarebel magidasTan rom dasrulebula, gadayril
„SpargalkebTan“ da skolisa da universitetis gamosas-
vlel karTan.
ministris azriT, gamocdebi xels uSlis swavlebis
procesis warmarTvas da am gamocdebis gauqmeba uTuod
gaajansaRebs skolas.
roca ganaTlebis sistemaSi midgomebi Seicvleba da
rodesac moswavles gauCndeba codnis miRebis sxva moti-
vi, vidre es aris Sefaseba, maSin namdvilad gajansaRdeba
swavlis procesi, sxva SemTxvevaSi, gamocdebis gauqmeba
bevr verafer Sedegs moitans.
mosawyenia gakveTiliviT dazuTxuli da dazepirebu-
li cxovrebac da Tu gvinda es SevcvaloT, sworedac rom
unda Seicvalos gamocdebis funqcia. meti Semoqmedebi-
Toba sWirdeba saswavlo process: skolaSic da universi-
tetebSic, Torem Tu mxolod gamocdebiT Sefasdeba-da-
fasdeba adamiani, robotizacia sxva ki araferia. gansxva-
vebuli unarebis ganviTareba mravalferovani xedvis wina-
pirobaa, xolo mravalferovani xedva _ saintereso cxov-
rebis.
saintereso cxovrebis konceptualuri metaforebi
ki aseve mravalferovani da cvalebadi iqneba.
ai, ras wers donald uolSi "cvlilebebis wigniSi“:
„cxovreba _ sarkea, romelzec Cveni Sinagani samyaro airek-

327
gzavnilebi maswavleblebisTvis

leba... Sinagani samyaro ki yvelasi gansxvavebulia... ar ar-


seboben mtrebi da megobrebi... ar arsebobs gamarjveba da
damarcxeba... es yvelaferi adamianis avadmyofma gonebam
moifiqra, rom daicxros gamarjvebis vnebis iluzia... cxov-
reba ar aris gamocda, araviTari daniSnuleba da vali ar
gaqvs cxovrebis winaSe... cxovreba asaxavs imas, rac aris...
cxovreba damoukidebeli srulyofili sistemaa, romelic
gamudebulad ganaaxlebs da aRadgens sakuTar Tavs... Sen
misi nawili xar... patara "cxovreba".
rogorc vswavlobT, ise vxedavT mere da Tu Seicvle-
ba aqcentebi, Seicvleba samyaros xedvac, radgan Zalian
bevrs ganapirobebs konteqsti.
da raki konceptualur metaforebze Camovarda
saubari, aqve 3 kiTxva, romelzec maSin upasuxeT, roca
Tqven gagexardebaT:
 romeli metaforiT gamoixateba Tqveni cxovre-
ba?
 es is metaforaa, romelic Tqven ubralod pasu-
xisTvis moifiqreT, Tu romelsac Tqveni cxovre-
ba efuZneba?
 Tu jer gifiqriaT amaze?
Cems pasuxsac getyviT erTi patara leqsiT:

***
cxovreba gamocda ar aris...
cxovreba mocdaa...
cxovreba mosacdeli darbazia...
Sen ara xar gamosacdeli,
arc sacdeli xar...
Sen mgzavri xar...

328
Tavi meSvide

Cemi maswavleblebi/
kolegebi
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ra aris maswavlebloba?
leo kvaWaZe

„ra vuyoT, maswavlebeli


dRes ara fasobs CvenSia!
Tumca xsna Cvenis erisa
mxolod da mxolod TqvenSia.
suli gasuqdes bevriT sjobs,
vidre gasuqdes leSia!”
vaJa-fSavela

Tanamedrove maswavlebelTa umravlesoba gadascems


informacias romelime saganSi, wers dawvrilebiT gegmas,
svams kiTxvebs, afasebs studentebs/moswavleebs... mok-
led, Cveulebrivi rutinaa...
informaciis gadacema sulac ar aris swavlebis sabo-
loo mizani. yovelTvis vTvlidi, rom kargi maswavlebeli
konkretuli sagnis codnis gadacemiT moswavles gadas-
cemda ufro did codnas, aswavlida cxovrebas, aswavlida
fiqrs da am codniT uadvilebda cxovrebiseul kiTxvebze
pasuxis gacemas.

330
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

mere da mere ufro rTuli kiTxvebic modis, magram


esec bunebrivia... me-10 safexurze ver axval, Tu danarCe-
ni ar gaiare... da rac gaiare, sjobs, dawva yvela, rom ukan
aRarasdros mobrunde! mxolod win (anu sakuTari Tavis
siRrmeSi) rom iaro!
maswavleblis saqmianoba samyaros yvelaze mistiku-
ri procesia... zogjer maswavlebeli aswavlis codniT,
zogjer _ Tavisi cxovrebiT, konkretuli magaliTebiT da
ara didaqtikiT da TiTis qneviT...
mec myavdnen universitetSi iseTi maswavlblebi,
romlebisganac bevri miviRe... Tan ise bunebrivad, rom
amas maSin verc vacnobierebdi.... gadis wlebi da TiToeul
maTgans mere sakuTar TvisebebSi poulob, rogor ganume-
orebel elementebs, romlebisganac Seni pirovneba Sedge-
ba.
erTi aseTi maswavlebeli iyo Cems cxovrebaSi sul-
xan-saba orbelianis saxelmwifo universitetis (axla
ilias saxelmwifo universiteti) qarTuli enis kaTedris
profesori, kolega da TanamSromeli, leo kvaWaZe.
interviu, romelic minda mkiTxvels SevTavazo, 2008
wels Cavwere, saiubileod, roca baton leos 100 weli
Seusrulda da aqve SemogTavazebT ucxoeli da qarTveli
kolegebis milocvebis teqstsac, raTa srulad dainaxoT
didi maswavleblisa da mecnieris, leo kvaWaZis, pirovne-
ba, romlis saxelmZRvaneloebidan dRemde swavlobdnen da
swavloben Tanamedrove qarTul enas moswavleebic da
studentebic.

331
gzavnilebi maswavleblebisTvis

gariJraJidan dabindebamde
_ batono leo, maqvs pativi, saukunis mecniers miv-
marTo da gkiTxoT, rogoria samyaro Tqveni gadasaxedi-
dan? fsiqologiurad Tu icvleba rame, Tu „guli araso-
des berdeba“?
_ adamianis TvalTaxedva asakTan erTad icvleba. si-
bere sikvdil-sicocxlis gayris maaxloebeli macnea. Tu
ra tkiviliania moxucebuloba, amis naTelsayofad davi-
mowmeb Cvens did winaparTa gamonaTqvamebs: „me gardas-
rulvar, sibere mWirs, WirTa ufro Znelia“ (SoTa), „sibe-
re yvela Wirze ufro Zneli Wiria“(ilia), „am WirisWirma
siberem SeWama guli, tvinia, ar mosdevs Rone, arc muxli,
rom miT movikla Jinia“(vaJa).
davsZen, rom moxucebuloba erTpirovnuli sasamar-
Tlocaa, sadac bralmdebeli, braldebuli, damcveli da
mosamarTle erTi da igive pirovnebaa.
_ gaixseneT Tqveni bavSvoba, siWabuke, Tqveni pirveli
nabijebi mecnierebaSi… rodis da rogor daiwyo es yvela-
feri?
_ Tu rodis da rogor daiwyo Cemi pirveli nabijebi
mecnierebaSi, rTuli Temaa, radganac igi dakavSirebulia
im gulSemzarav faqtebTan, romlebic saqarTveloSi XX
saukunis I naxevarSi moxda.
Cemi bavSvobis sami weli damoukidebel da Tavisu-
fal saqarTveloSi gavatare. 1921 wels saqarTvelos didi
ubedureba daatyda Tavs. „TeTri daTvis“ me-11 armiam „sa-
saxelo“ qarTvelTa TanagrZnobiTa da gverdSi dgomiT
daipyro saqarTvelo. saqarTvelos „saamayo“ Svilma ser-
go orjonikiZem moskovs acnoba, rom „Tbilisze frialebs
sabWoTa xelisuflebis wiTeli droSa“. wuxdnen ufrosebi
da vwuxdiT Cvenc, bavSvebi. 1923 wels obolaZem guriaSi
sisxlis tba daayena da zogisac saxlic daawvevina Tavis
razmelebs. gogia Rlontma mokla obolaZe da xelisuf-

332
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

lebam sapasuxod 91 patrioti patimari daxvrita, maT So-


ris, erT-erTi skolis gamge Tu maswavlebeli, gvarad
TargamaZe. mas mohyva 1924 wlis ajanyebis damarcxeba da
xelisuflebis mier ajanyebulTa xocva-Jleta, Sorapnis
sadgurSi vagonebSi gamoketil patriotTa daxvreta.
gvesmoda, ilias disSvilis, vaJas, kita abaSiZis Svilebi
daxvriteso. mezoblebma sTxoves orjonikiZes, vaJas
Svils nu gaswiravT dasaxvretado. pasuxi iyo gulSemza-
ravi: vaJas Svili ki ara, TviTon vaJa rom iyos, imasac dav-
xvretTo.
ai, aseTi saSineli ambebi gvesmoda cxrawledis mos-
wavleebs, ramac mtrulad da siZulviliT gangvawyo mos-
wavleTa umravlesoba xelisuflebis mimarT. dasaxele-
bul faqtebs Soris piradad CemTvis mniSvneloba hqonda
Semdegs: mamaCems Tofi ar sWeria xelSi, magram ajanye-
bulTa TanamgrZnobi iyo, moxsnes maswavleblobidan. zemo
svaneTSi wavida da iq ganagrZo pedagogiuri moRvaweoba.
cxrawledis me-8 klasis moswavle viyavi, 1925 wlis
gazafxulze skolis ezoSi ori ufrosklaseli movida Cem-
Tan, SemomTavazes, rom axalgazrda marqsistTa aralega-
luri organizaciis wevri gavmxdariyavi. daveTanxme… Ce-
kam gaigo am organizaciis arseboba, zafxulSi ramdenime
vaJi mowafe dagvapatimres, wagviyvanes ozurgeTSi (lan-
CxuTi da Coxatauri ozurgeTis mazraSi Sedioda), dagva-
calkeves da Cekas kamerebSi Cagvsves… ar davukiTxivar.
33 dRe vijeqi ozurgeTis CekaSi da gamaTavisufles. Cemi
lanCxuTSi darCena aRar SeiZleboda. Zmam wamomiyvana Tbi-
lisSi, Caviricxe Tbilisis me-2 cxrawledis me-9 klasSi.
1926-30 wlebSi vswavlobdi universitetSi, 1928 wels
daapatimres Cemi Zma da 6 wliT gadaasaxles cimbirSi. sti-
pendias maSin swavlis mixedviT ar uniSnavdnen studen-
tebs, moTxrobili Tavgadasavlisa da Zmis represirebis
gamo CemTvis stipendiis daniSvna da aspiranturaSi Caric-
xva gamoiricxa, miuxedavad imisa, rom kargad vswavlobdi.

333
gzavnilebi maswavleblebisTvis

TbilisSi fexi ver movikide. sadac mivedi, yvelgan uariT


gamomistumres da raionSi wasvlas mirCevdnen. asec moxda,
wavedi zemo svaneTSi. erT weliwads mSobliuri soflis _
laxamulis arasruli saSualo skolis direqtori viyavi,
sam saswavlo wels _ mestiis pedagogiuri saswavleblis
gamge. vaswavlidi ramdenime sagans.
1936 wels ganaTlebis saministrom (maSin komisariat-
ma) daakmayofila Cemi Txovna da gamaTavisufla pedsas-
wavleblis saswavlo nawilis gamgis Tanamdebobidan da
damniSna qarTuli enisa da literaturis maswavleblad
Tbilisis 55-e saSualo skolaSi. imedi momeca, rom aspi-
ranturaSi Caviricxebodi, magram Cvens ojaxs ubedureba
daatyda Tavs (1937 wels Zma isev daapatimres) da imedi ga-
micruvda.
1959 wels daibeWda akaki SaniZis „qarTuli enis gra-
matika“. 1944 wels Tbilisis pirveli saSualo skolis Se-
nobaSi Catarda qarTuli enis saxelmZRvaneloebis garCe-
va. dasaxelebul gramatikaze moxsenebis dawera me dameva-
la. moxsenebam kargi STabeWdileba datova da ganaTlebis
saministrom SemomTavaza, qarTuli enisa da literaturis
saxelmZRvaneloebis kontrolior _ redaqtorad memuSava
saxelmwifo gamomcemlobaSi, skolaSi gakveTilebis dato-
vebiT. davTanxmdi, kargi samuSao iyo da raRac imedi mome-
ca, rom umaRlesi saswavleblis aspiranti gavxdebodi. es
imedic gamicruvda da ratom: erT kvira dRes Sin vkiTxu-
lob romeliRac saxelmZRvanelos da viRacam dareka, ga-
vaRe kari, idga erTi saxelgatexili filologi. oTaxSi
rom SevediT, Tvalebs aqeT-iqiT acecebda, raRac wigni
mTxova da wavida. gamikvirda da ver amexsna, risTvis movi-
da CemTan. biZamiss Cemze meti wigni aqvs da ratom imasTan
ar mivida, Tu marTla wigni undoda meTqi. marTlac, gavi-
da ori kvira da diliT Tavs damadga sami kaci, erTi axal-
gazrda Cekisti da ori _ xanSiSesuli. dajeqio, _ mibrZana
Cekistma, wignebs dauwyo burjgna. ori wigni aiRo da wai-

334
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

Ro. wamiyvanes im avadsaxsenebel organoSi, sadac „usaz-


Rvro pativiscemiT“ gamimaspinZldnen da mxolod 5 dRis
Semdeg gamaTavisufles.
im xanebSi Tbilisis universitetSi adgili gaCnda as-
piranturaSi qarTuli enis specialobiT. movikribe Zala
da Sevitane gancxadeba. konkurenti aravin iyo. qarTul
enaSi gamomcades akaki SaniZem da varlam Tofuriam. ba-
tonma akakim miTxra, somxuri ena unda iswavloo. es naT-
qvami CemTvis sabediswero gaxda. ori Tu sami dRis Semdeg
universitetis derefanSi reqtoris kabinetis maxloblad
mxvdeba somxuri enis specialisti, romlis mimarT pati-
viscemiT viyavi ganmsWvaluli. mkiTxa, rogoraa saqmeo.
vupasuxe: gamocdebi yvela sagamocdo saganSi Cavabare da
ukve aspiranti var-meTqi. ar moulocavs. saubrisas isic
vuTxari, rac batonma akakim miTxra (somxuri unda iswav-
loo!). mereda, visTan unda iswavloo? Tqvenze ukeTesi
vin aris-meTqi? es rom vuTxari, saSinlad gabrazda da
Tqva: „axlave Seval proreqtorTan(reqtori ar iyo Tbi-
lisSi)“, batono, ar damRupoT, ar damRupoT-meTqi… mag-
ram ar mismina da Sevida proreqtorTan (xaWapuriZesTan).
gavida ramdenime dRe da meubnebian, aspiranturaSi ara
xar Caricxulio. ra unda meqna? Carxi ukuRma datrialda
da misi waRma gadmomtrialebeli veravin aRmoCnda.
Semdeg daiwyo II msoflio omi. 1942 wlis SeTqmulTa
Soris iyo erTi Cemi uaxloesi megobari, ZmasaviT sayvare-
li zurab misabiSvili.
erT-erT SeTqmuls, romelTanac Cemi urTierToba
salams ar gascilebia, gamomZiebel marqarovisaTvis miu-
cia Cveneba, rom leo kvaWaZe zurabma Caaba SeTqmulebaSio
da damapatimres. 1942 wlis seqtemberSi amierkavkasiis
samxedro tribunalma gagvasamarTla 33 braldebuli. sam-
xedro tribunalma 17 braldebuls (maT Soris, Cems mego-
bars) daxvreta miusaja.
patimrobidan ganTavisuflebis Semdeg daviniSne

335
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Tbilisis me-8 saSualo skolis qarTuli enisa da litera-


turis maswavleblad. 1944-47 saswavlo wlebSi viyavi Tbi-
lisis qalTa me-7 saSualo skolis saswavlo nawilis gamge,
Tan vaswavlidi qarTul enasa da literaturas.
1945 wels Caviricxe pedagogiur mecnierebaTa insti-
tutSi aspirantad qarTuli enis swavlebis meTodikis spe-
cialobiT. 1948 wels davamTavre aspirantura da 1949
wels davicavi sakandidato disertacia Temaze: „rTuli
winadadebis swavlebis Tanamimdevroba“ da momeniWa peda-
gogikur mecnierebaTa kandidatis samecniero wodeba. aq-
ve davsZen imasac, rom amave periodSi iwyeba Cemi pedago-
giuri moRvaweoba umaRles saswavlebelSi.
_ rogor SeafasebdiT mecnierebis dRevandel mdgo-
mareobas, ras TvliT, ra unda gakeTdes da rogor, rom
qarTuli gramatikuli azrovneba CixSi ar Sevides… ro-
gorc sintaqsis aRiarebul mkvlevars, rogor warmogid-
geniaT am dargis Tanamedrove problematika da ganviTare-
ba?
_ mecnierebis Tanamedrove mdgomareoba rom saTana-
dod Sefasdes, amisTvis saWiroa detalurad vicnobde
yvela Sromas, romlebic bolo wlebSi gamoica. rac Cven-
Tvis aris cnobili, imis mixedviT SeiZleba iTqvas, rom da-
makmayofilebelia, oRond erTi mokrZalebuli SeniSvna
mainc gvaqvs: kargi iqneba, sakiTxebis ganxilva maRalfar-
dovani eniT ar damZimdes da ucxourTan mimarTebaSi zo-
miereba davicvaT. rac Seexeba sintaqsis sakiTxebs, sasur-
velad mimaCnia, saTanado doneze warimarTos teqstis sin-
taqsis sakiTxebis Seswavla, rac ramdenadme gaTvaliswine-
bulia Cveni sintaqsis bolo gamocemaSi, romelic male
ixilavs dRis sinaTles.
_ vici, rom amJamadac ganuwyvetliv muSaobT sintaq-
sis sakiTxebze, kerZod, romelia es sakiTxebi?
_ saqarTveloSi predikatul gansazRvrebaze sauba-
ri Cveni gamokvleviT daiwyo. TandaTan gamoikveTa da da-

336
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

zustda misi Tavisebureba qarTul enaSi. dadginda, rom


igi winadadebis damoukidebeli wevria, romelic Semasmen-
lis mewyvilea da brunvasa da ricxvSi eTanxmeba pirmi-
marT wevrs. Tu Semasmeneli erTpiriani zmniT aris gadmo-
cemuli, saxelobiTSi dgas da eTanxmeba qvemdebares brun-
vasa da ricxvSi, orpiriani gardauvali zmniT gadmoce-
mul SemasmenelTan _ saxelobiTSi an micemiTSi; orpiriani
gardamavali zmniT gadmocemul SemasmenelTan _ pirveli
sami brunvidan erTerTSi. gamoyenebis sixSiriTa da sizus-
tiT sxvadasxvaoba SeiniSneba axali da Zveli qarTuli
enis mixedviT, es sakiTxi ganxiluli gvaqvs Cvens Sromeb-
Si. zogma SemTxvevam interesi aRZra, gamogverkvia, Tu ro-
gori viTarebaa am mxriv saSual qarTulSi. amas mieZRvna
Semdegi gamokvlevebi: predikatuli gansazRvreba „vef-
xistyaosanSi“; predikatuli gansazRvreba „visramianSi“;
predikatuli gansazRvreba „amirandarejanianSi“.
garda dasaxelebulisa, daiwera vrceli gamokvleva
Semdegi saxelwodebiT: predikatuli gansazRvrebis Ses-
wavlis istoriidan. vfiqrobT am naSromebis gamoqveyne-
bas.
amJamad vmuSaob avtobiografiul wignze „ga-
riJraJidan dabindebamde“. erT TveSi albaT davamTavreb.
_ Tqven brZandebiT agreTve gamorCeuli pedagogi,
romelic yovelTvis fiqrobs im gzebsa da meTodebze, ro-
melTa meSveobiT codna myarad miva msmenelamde… iqmneba
uamravi axali saxelmZRvanelo, maT Soris, qarTul ena-
Sic… rogor fiqrobT, aris principulad axali midgoma
gramatikis swavlebisas, Tu ubralod, interpretaciebia
da sxva araferi, Tu gamoarCevdiT romelime saxelmZRva-
nelos am mxriv…
_ iyo dro, roca vfiqrobdi im gzebsa da meTodebze,
romelTa meSveobiT codnas advilad daeuflebodnen
axalgazrdebi. SeZlebisadagvarad ganvaxorciele kidec
saSualo skolis V _IX klasebis qarTuli enis saxel-

337
gzavnilebi maswavleblebisTvis

mZRvaneloebSi, romlebic 1964 wlidan gamodis (drodad-


ro mniSvnelovani cvlilebebiT).
rac Seexeba sxvaTa saxelmZRvaneloebs, maTgan zogi-
erTs vicnob da zogadad SeiZleba iTqvas, rom isini ufro
samuSao wignebia, vidre saxelmZRvaneloebi.
_ batono leo, amas winaT, kerZo saubarSi gaixseneT,
rom axlac guli gtkivaT imis gamo, 6 wlis asakSi kaklis
xes rom qva esroleT kaklis Camosagdebad da iqidan ki
mkvdari Citi Camovarda… vici, rom Tqvens cxovrebaSi
bevri mZime da emociuri wuTi iyo…
axla kidev ras gaixsenebdiT? minda, rom sasiamovno
wuTebic gaixsenoT…
_ Cemi bavSvobis periodidan bevri ram maxsovs, rac
aravisTvis ar miTqvams, drodadro wamoyofs xolme Tavs
da ar maviwydeba, mravalTagan gagimxelT or SemTxvevas:
oTxi Tu xuTi wlisa viyavi. erT saRamos, dabindebi-
sas, raRac SemTxvevis gamo naRvliani Sevedi oTaxSi… mar-
to var… mivujeqi Tunuqis Rumels da yofna _ aryofnis
sakiTxma SemaSfoTa. var da aRar viqnebi! sikvdil _ si-
cocxlis problemam amatira. cremlma loyebi damisvela,
minda davwynarde, magram rogor? Tavi odnav imiT davim-
Svide, rom es satkivari marto me ar mexeboda da mas,
sxvebsaviT, mec unda Sevurigde-meTqi. sofelSi WaRara
moxucebi iyvnen, sanam maTsaviT gavxdebi, didi dro gava-
meTqi. avdeqi, logins mivaSure, davweqi da daviZine.
erTi Savi cxeni gvyavda _ dabali, Casuqebuli. Svidi
Tu rva wlisam hamaSSi (adgilis saxelia sofel laxamula-
Si) fafarSi xelCakidebulma, gavaWene. cxeni moulodne-
lad gaCerda da me zRarTani gavadine, cotaTi daviJeJe,
magram tkeniT araferi mtkenia. cxens ki im adgilidan fe-
xi ar moucvlia. mivedi, Sevajeqi da Sin mSvidobiT mimiyva-
na. maxsovs, Zalian gamikvirda, ratom ar daiZra, roca Ca-
momagdo.
sasixarulo da sasiamovno bevri ganmicdia bavSvobi-

338
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

sas da Semdegac. me tkbilad vigoneb mowafeobis xanas,


universitetSi gamocdebis warmatebiT Cabarebas. baton
ivane javaxiSvils, universitetidan rom gaaZeves, gamocda
Sin, Tavis samuSao magidasTan Cavabare. dResac vgrZnob im
siTbosa da siamovnebas, rac maSin ganvicade. Semdeg iyo
daojaxeba, Svilebis SeZeniT gamowveuli sixaruli… dam-
saxurebuli maswavleblisa da mecnieris damsaxurebuli
moRvawis wodebaTa moniWeba, saxelmwifo premiis miReba
da sxva.
_ batono leo, ra aris Tqveni yvelaze didi saTqmeli,
romelsac gagvimxeldiT axla?
_ yvelaze didi saTqmeli, satkivari amJamad saqar-
Tvelos bed _iRbalia. Cveni eris istoria sisxliTa da
cremliT iwereboda. samwuxarod, axlac ase iwereba. eri
gadaurCa katastrofis momaswavebel qartexilebs, Seinar-
Cuna TavisTavadoba, erovnuli suli da mdidari kultu-
ruli memkvidreoba. dRevandeli mdgomareoba ki SemaSfo-
Tebelia… ZmaTa Soris mtroba da Suri, ciliswameba, ska-
mebisTvis brZola da bilwsityvaobaa. ganukiTxaoba mZlav-
robs. yovelive es Rirseul mamuliSvilTa satkivaria.
naTqvamia, kaci imediT cxovrobso, vimedovneb, rom Cveni
niWieri eri yvelafers gaisigrZeganebs, goniereba gaimar-
jvebs, daWrili erovnuli suli ganikurneba.
_ didi madloba, batono leo, saintereso da gulis-
xmieri saubrisaTvis, bavSvobis saidumlos gamxelisaTvis,
imisTvis, rom arsebobT amqveyanaze da Tqveni samuSao oTa-
xidan isev sikeTis da siyvarulis msaxurad rCebiT… imis-
Tvis, rom Tqven Tqveni cxovrebiT, SromiTa da moRvaweo-
biT namdvili nimuSi da magaliTi brZandebiT garSemom-
yofTaTvis, kolegebisTvis, axalgazrdebisTvis…

339
gzavnilebi maswavleblebisTvis

milocvebi
Rvawlmosili mecnieri

qarTuli enis did moamages, TvalsaCino mecniersa da


sazogado moRvawes, profesor levan (leo) kvaWaZes 100
weli Seusrulda. Tavisi samecniero, pedagogiuri da sa-
zogadoebrivi saqmianobiT man Rirseulad ganagrZo da
dResac agrZelebs saxelovani maswavleblebis _ akaki Sa-
niZis, giorgi axvledianis, varlam Tofurias da sxvaTa
gzas.
60 welze metia, rac batoni levani intensiur samec-
niero muSaobas eweva. nayofic am muSaobisa metad STam-
beWdavia _ ramdenime monografia da asze meti sxva gamok-
vleva qarTuli enaTmecnierebis saganZurSi.
qarTuli enis gramatikuli struqtura prof. l. kva-
WaZis kvleva-Ziebis ZiriTadi mimarTulebaa. gansakuTre-
bulia misi Rvawli Tanamedrove qarTuli enis sintaqsis
Seswavlis saqmeSi. yvela is ZiriTadi sakiTxi, rac sintaq-
sTan dakavSirebiT daismis, mecnieris gamowvlilviTi da
safuZvliani analizis sagania: iqneba es martivi Tu rTu-
li winadadebis agebuleba, winadadebis tipebi Tu winada-
debis wevrebi… amasTan, saTanado yuradReba eTmoba sin-
taqsis swavlebis sakiTxebs.
sintaqsis sferoSi Catarebuli kvlevis Sedegebi Se-
jamebulia prof. l. kvaWaZis cnobil monografiaSi „Tana-
medrove qarTuli enis sintaqsi“, risTvisac avtors dam-
saxurebulad mieniWa saqarTvelos saxelmwifo premia.
aqve unda aRiniSnos umaRlesi saswavleblebisaTvis
gankuTvnili saxelmZRvanelo „qarTuli ena“, romlis ram-
denime gamocemam samecniero sazogadoebis maRali Sefa-
seba daimsaxura.
sruliad gansakuTrebulia prof. l. kvaWaZis roli
qarTuli enis gramatikis saskolo saxelmZRvaneloebis
Seqmnis saqmeSi. mis mier akad. a. SaniZesTan da prof. i. im-

340
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

naiSvilTan erTad Seqmnili saxelmZRvaneloebi wlebis


ganmavlobaSi aZlevda moswavleebs qarTuli enis agebu-
lebis safuZvlian codnas.
prof. l. kvaWaZe qarTuli saSualo da umaRlesi sko-
lis gamorCeuli pedagogia. igi mravali wlis ganmavloba-
Si moRvaweobda saSualo skolaSi, rogorc qarTuli enisa
da literaturis saukeTeso maswavlebeli, xolo Semdeg,
60 wlis ganmavlobaSi, rogorc qarTuli umaRlesi skolis
gamorCeuli leqtori. baton levans savsebiT samarTlia-
nad aqvs mopovebuli moswavleebis, studentebisa da ko-
legebis gulwrfeli pativiscema da siyvaruli.
prof. l. kvaWaZes friad nayofieri saqmianobisaTvis
miniWebuli aqvs saqarTvelos mecnierebis damsaxurebuli
moRvawisa da respublikis damsaxurebuli maswavleblis
wodeba.
dasafasebelia prof. l. kvaWaZis marTali da mtkice
moqalaqeobrivi pozicia, romelsac is avlens cxovrebis
yovel etapze.
vusurvebT baton levans kidev mravali wlis sicoc-
xles, mxneobasa da nayofier cxovrebas.
arn. Ciqobavas saxelobis enaTmecnierebis instituti
ilia WavWavaZis saxelmwifo universitetis humanita-
rul mecnierebaTa da kulturis kvlevebis fakultetis
profesorebi
ivane javaxiSvilis saxelmwifo universitetis huma-
nitaruli fakultetis profesorebi

batono leo!
mTeli suliTa da guliT gilocavT am uaRresad
mniSvnelovan saiubileo TariRs _ dabadebis 100 wlis-
Tavs. Tqven brZandebiT amJamad qarTuli enaTmecnierebis
nestori; Cven yvelas gveamayeba, rom qarTvel mecnierTa
Soris mtkice burjad dgaxarT cocxali mematiane qarTu-
li lingvisturi skolisa, qarTuli enis gramatikis cno-

341
gzavnilebi maswavleblebisTvis

bili mkvlevari, romelic warmatebiT uTavsebT erTma-


neTs nayofier samecniero da aqtiur pedagogiur moRva-
weobas.
minda didi madloba mogaxsenoT Tqveni RvawlisaT-
vis qarTuli mecnierebisa da qarTveli eris winaSe. mowi-
webiT gixriT Tavs da saqarTvelos mecnierebaTa akademi-
is saxeliT kidev erTxel mogilocavT saukunovan saiubi-
leo TariRs, gisurvebT simxneves, janmrTelobasa da ki-
dev didxans, didxans sicocxles!
Tamaz gamyreliZe
saqarTvelos mecnierebaTa
akademiis prezidenti, akademikosi

batono leo!
g. wereTlis aRmosavleTmcodneobis institutis
mTeli koleqtivi, gansakuTrebiT ki aRmosavlur enaTa
tipologiis ganyofileba, didi sixaruliT gilocavT sa-
ukunovan saiubileo TariRs! Tqven bevri Cvenganis maswav-
lebeli da ufrosi kolega brZandebiT. ganuzomelia
Tqveni Rvawli qarTuli gramatikuli azris Camoyalibebi-
sa da ganviTarebis saqmeSi. TqvenTan yoveli Sexvedra,
Tqveni yoveli sityva Tu SeniSvna dauviwyari da sasargeb-
loa TiToeuli CvenganisaTvis. mTeli guliT gvixaria,
rom dRevandeli molocvis SesaZlebloba gvaqvs da vime-
dovnebT, rom kidev araerTxel mogilocavT saiubileo
TariRebs.
didi siyvaruliTa da uRrmesi pativiscemiT,
institutis TanamSromelTa saxeliT,
giorgi sanikiZe
g.wereTlis aRmosavleTmcodneobis institutis di-
reqtori, istoriis mecnierebaTa doqtori, profesori
eTer soselia
aRmosavlur enaTa tipologiis ganyofilebis gamge,
filologiis mecnierebaTa doqtori

342
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

batono leo!
Cemo Zvirfaso da sayvarelo, gamorCeulo!
var amayi, rogorc kolega,
var amayi, rogorc Tanamemamule,
var amayi, rogorc erTi axlobelTagani,
amayi da bednieri var imiT, rom 100 weli Segisrul-
daT.
gmadlobT imisTvis, rom yovelTvis giyvardaT ada-
miani.
RmerTi gfaravdeT!
marad Tqveni guCa kvaracxelia

Zvirfaso batono leo!


rogor mogilocoT Tqveni, kavkasielisTvisac ki uC-
veulo, dabadebis dRe, romliTac Tqvens Zvel TanamoRva-
wes, akaki SaniZes, warmatebiT baZavT? radgan Sesabamisi
Tamadiseuli sityva ar vici, ubralod getyviT, rom Cven,
enaTmecnierebs, Zalze gvixaria, Cven Soris rom brZande-
biT da amdeni wlis ganmavlobaSi amSvenierebT Cvens mecni-
erebas. piradad me ki gansakuTrebuli madlobis mizezi
maqvs, vinaidan mec im Tavisebur samyaroSi vmuSaob, ro-
melSic Tqven mefobT. rodesac sintaqsuri sakiTxi main-
teresebs, Tqveni saxelmZRvanelo yovelTvis pirveli wya-
roa, saidanac solidur informacias vRebulob, da kiT-
xva: qarTuli tradicia ras ambobs? upirveles yovlisa,
TqvenTan momiyvans.
batono leo, suliTa da guliT gisurvebT yovelive
kargs, kidev idRegrZeleT da ixareT da icodeT, rom am
dResaswaulSi germaneli qarTvelologi TqvenTanaa Tavi-
si fiqrebiT.
Tqveni vinfrid boederi

343
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Zvirfaso batono leo!


mogesalmebiT gamoCenil mecniers, pedagogs, sazoga-
do moRvawes, gilocavT didebul saiubileo TariRs da
gisurvebT janmrTelobas, dRegrZelobas, bednierebas,
did warmatebebs pirad cxovrebaSi, samecniero-pedagogi-
ur moRvaweobaSi. kvlavac didxans, Rirseulad, energiu-
lad, mxned da SemarTebiT gekeTebinoT WeSmaritad didi
mamuliSviluri saqme, ramac sayovelTao siyvaruli, pati-
viscema da aRiareba mogitanaT saSualo da umaRlesi sas-
wavleblebis pedagogTa, moswavleTa da studentTa So-
ris. Tqveni umcrosi kolegebisaTvis, romlebsac aqvT pa-
tivi da bedniereba, TqvenTan erTad emsaxuron qarTul
enas, saqarTvelos awmyosa da momavals, Tqven SesaniSnavi
magaliTi da orientiri brZandebiT: fizikuri da sulieri
aqtivobis xangrZlivobiTa da intensivobiT optimizmsa da
xaliss unergavT maT. RmerTma Zalian didxans gamyofoT
aseT orientirad! miiReT Cemi gulwrfeli siyvaruli da
saukeTeso survilebi!
Tqveni guram kartozia

Zvirfaso batono leo!


Tqveni wignebiT ganiswavlebian qarTvelTa Taobebi
saSualo da umaRles saswavleblebSi, Tqven SeqmeniT sama-
gido wignebi qarTuli enis momxmarebelTaTvis Sin da ga-
reT.
batono leo, Rvawlmosilo da madlmosilo mamuliS-
vilo, gilocavT didebul iubiles, gisurvebT xangrZliv
sicocxlesa da kvlavac mraval warmatebas mecnierebaSi.
Tqveni Tedo uTurgaiZe

344
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

kidev didxans sicocxles vusurveb


friad iSviaTi SemTxvevaa, roca TvalsaCino moRvawe,
mwerali Tu mecnieri Tavisi dabadebis asi wlis TariRs
mxned egebeba da piradad iRebs milocvebs kolegebisa da
mowafeebisagan. swored aseT iSviaT SemTxvevasTan gvaqvs
saqme amJamad, roca SesaZlebloba gveZleva piradad mivu-
locoT dabadebis asi wlisTavi Cvens maswavlebels da uf-
ros kolegas, mecnierebis damsaxurebul moRvawes, ilia Wav-
WavaZis saxelmwifo universitetis profesors, leo kvaWa-
Zes.
zemo svaneTis maRalmTian sofelSi dabadebulma
axalgazrdam umaRlesi ganaTleba Cvens deda-universi-
tetSi miiRo, ris Semdegac kargaxans pedagogiur asparez-
ze moRvaweobda Tavis mSobliur mxareSi. Semdeg profe-
sor varlam Tofurias xelmZRvanelobiT gaiara aspiran-
turis kursi qarTuli enis meTodikis specialobiT, daic-
va sakandidato da sadoqtoro disertaciebi da im droi-
dan dRemde, rogorc ityvian, muxlCauxrelad emsaxureba
qarTuli enis mecnieruli kvlevisa da swavlebis saqmes.
gansakuTrebiT didia leo kvaWaZis damsaxureba qar-
Tuli sintaqsis kvlevis saqmeSi. misi wigni „Tanamedrove
qarTuli enis sintaqsi“, romelic ramdenjerme gamoica,
marTlac samagido wignia rogorc qarTuli enis Semswav-
lelTaTvis, ise mkvlevarTaTvis. am wignisaTvis avtorma
savsebiT damsaxurebulad miiRo saqarTvelos saxelmwi-
fo premia. meTodikuri xasiaTis naSromebidan gansakuT-
rebiT mniSvnelovania monografia „qarTuli winadadebis
swavlebis meTodika“ (1950w.).
aqve aRsaniSnavia isic, rom qarTuli enis gramatika
saSualo skolis V _IX klasebSi didi xnis ganmavlobaSi
iswavleboda akaki SaniZisa da leo kvaWaZis mier Sedgeni-
li saxelmZRvaneloebiT.
sagangebod aRsaniSnavia leo kvaWaZis pirovnuli
Rirsebebi _ misi patriotuli SemarTeba da principulo-
ba. Tavisi principebisaTvis mas arc mZime politikuri

345
gzavnilebi maswavleblebisTvis

represiebis dros uRalatia da arc bolo wlebSi, roca


damoukideblobisaTvis mebrZol Cvens qveyanas zedized
araerTi gansacdeli daatyda Tavs. magondeba misi gamos-
vlebi televiziiT zviad gamsaxurdias dasacavad (ramde-
nime sxva enaTmecnierTan erTad).
bednierebaa, roca Cven gverdiT cxovroben da kacur-
kacobis magaliTs gviCveneben iseTi adamianebi, rogoric
leo kvaWaZea. maT rac SeiZleba didxans unda icocxlon!
profesori zurab WumburiZe

batono leo,
Tqven mravalmxriv unikaluri movlena brZandebiT
qarTul kulturaSi. amis dasturad, Tundac momarTvis es
forma ikmarebs, romelic aerTianebs oficialur-Tavazia-
ni mimarTvis batono-s Tqveni saxelis levanis saalerso-
kninobiT formasTan leo, rac nebismier sxva SemTxvevaSi
funqciuri stilistikis uxeS darRvevad aRiqmeboda,
TqvenTan mimarTebaSi ki es gamonaklisia, saerTo _ saxalxo
siyvarulisa da pativiscemis manifestacias warmoadgens.
qarTul enaTmecnierebaSi Tqveni saiubileo Tari-
RiT ixsneba „asianTa klubi“, romlis wevradac jerjero-
biT mxolod Tqven da Tqveni maswavlebeli da Tanaavtori
didi akaki SaniZe SedixarT namdvili wevris uflebiT (sa-
patio wevrad 102 wlis wm. grigol xanZTeli ivaraudeba,
sapatiod _ raki am didi saeklesio da inteleqtualis sa-
kuTriv lingvisturi naSromebi CvenTvis ucnobia).
ai, aseT sazogadoebaSi migiCinaT RmerTma adgili da
mogcaT saSualeba orives aRematoT ganvlil welTa sim-
ravliT da sicocxlis xangrZlivobis axali orientiri
dausaxoT Tqvens kolegebs.
WeSmaritad: vinc azrovnebs, is mTeli sicocxlis
ganmavlobaSi cxovrobs!
profesori mixeil qurdiani
(samecniero Jurnali “semiotika”, 2008 weli, #4)

346
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

swavleba auditoriaSi da mis gareT


aleqsandre (saSa) Rlonti

leo kvaWaZe da aleqsandre Rlonti _ qarTuli enis


kaTedra

adamiani ambebisgan Sedgeba da, sabolood, es „ambebi“ iq-


ceva xolme Cvens navigaciad cxovrebaSi.... ama Tu im Sem-
Txvevis dros gagvaxsendebian Cveni Zvirfasi maswavleble-
bi da gzas gvaswavlian: marjvniv Tu marcxniv...
iqneb pirdapir?

namdvili maswavleblebi mxolod auditoriaSi ar


gvaswavlian, isini gvaswavlian yovelTvis _ nebismieri ur-
TierTobis dros da Tan ise, warmodgenac ar aqvT, rom am
dros misgan swavlob... es aris ostatisa da Segirdis nam-
dvili urTierToba; swavlebis mizani xom cnobierebis
formirebaa da Cvens yoveldRiur kiTxvebze pasuxi. es Se-
saZlebelia _ mecnierebis Seswavlis gziT, xelovnebis
gziT da, erTi SexedviT, Cveulebrivi urTierTobisas.
aseTi iyo profesori aleqsandre Rlonti _ enaTmec-
nieri, mravali wignis, gamokvlevis, jildos mflobeli,
Tumca mis sayovelTaod cnobil damsaxurebebze ki ar min-

347
gzavnilebi maswavleblebisTvis

da saubari, aramed imaze, rac me makavSirebda da ris ga-


moc is CemTvis unikaluri adamiani da maswavlebeli iyo.
mravalTagan sul sam ambavs mogiyvebiT, romlebic
axla wamotivtivdeba cnobierebis zedapirze.

ambavi pirveli: pirveli Sexvedra

damfrTxali abiturienti var... qarTulis gamocda-


ze gavdivar da miTxres, rom komisiis Tavmjdomarea pro-
fesori aleqsandre Rlonti... manamde Cemma qarTulis mas-
wavlebelma, murad mTavreliZem, xaSuridan rom gamoam-
acila, damariga: rom maRal niSnebs mxolod komisiis Tav-
mjdomareebi wereno (verafriT ver gavige, eg ras niSnav-
da da ratom ar SeeZlo komisiis wevrs maRali niSnis dawe-
ra da Tu samagiso kompetencia ar hqonda, ratom ijda ko-
misiaSi!) da amitomo komisias rom Caabareb da Tu ar gagiS-
ves TavmjdomaresTano, es niSnavs, rom dabal niSans giwe-
ren da aucileblad moiTxove Tavmjdomareo, ufleba ara
aqvT, ar gagiSvano! fexi ar moicvalo, icodeo... Sen mxo-
lod friadi gekuTvniso!
mokled, qarTulis sakiTxebTan erTad es Segoneba
kargad CavibeWde gonebaSi. Sevedi qarTulis zepir gamoc-
daze da 2 qalia gamomcdeli. aviRe bileTi.... ra Tqma unda,
arcerTi sakiTxi ar Camigdia, damatebiTi bileTic amaRe-
bines, kiTxvebic damayares... amxed-damxedes kidec da kar-
gio, Tavisufali xaro! ai, aq gamaxsenda muradi maswavleb-
lis: fexi ar gamoadga, sanam Tavmjdomares ar Caabarebo.
ho da, gagulisebulma: _ meTqi, ras niSnavs Tavisufali
var? _ Sevutlikine did gulze myofma, Tavmjdomare sad
aris meTqi? erT-erTma saTvaleebs zemodan gadmomxeda
gakvirvebulma (rogor gavbede abiturientma Tavmjdoma-
ris mokiTxva) da warbaweulma mkacrad momaxala: _ Tav-
mjdomare gasulia da didxans ar movao! magram ase advi-
lad Tavidan ver momiSorebdnen da vuTxari: _ ho da, sanam

348
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

mova, aq vijdebi da davelodebi meTqi! (zustad ise, ro-


gorc „cisfer mTebSia“: „dalodeba xom SeiZleba?“) Tavad,
ra Tqma unda, arc gamouZaxebiaT da damiviwyes kuTxeSi
mimjdari saerTod.
ar vici, ramdeni dro gavida... minimum 2 saaTi... ukve
sruldeboda gamocda yvela auditoriaSi. uceb Ria karSi
Semovida momcro tanis da sandomiani saxis profesori da
gamomcdelebs mimarTa: _ me xom aravin melodebao...? guma-
niT mivxvdi, rom swored es iyo Tavmjdomare. egreve fex-
ze wamovxti, sanam gamomcdelebi „aras“ etyodnen da: _ me
gelodebiT, pativcemulo meTqi. _ oh, mobrZandiTo, _ Ri-
miliT da pativiscemiT rom mommarTa, guli momeca. dav-
sxediT, gadaxeda Cems sakiTxebs da gadado gverdze. xe-
laxla amaRebina bileTi.... erTi....meore....mesame.... mismen-
da guldasmiT, kiTxvebsac misvamda da keTilganwyoba ewe-
ra saxeze, rac Zalas mmatebda. mere gadavediT winadade-
bis garCevaze, rac Cemi yvelaze sasiamovno procesi iyo
da vnebiTi gvaris detaluri ganxilva rom daviwye, ukve
gamaCera.... daaviwyda gamocda da yvelaferi da dainteres-
da, vin var, saidan Camovedi da vin maswavlida da ase Sem-
deg. vuTxari, rom xaSuridan var... _ Sig xaSuridan? _ me-
kiTxeba... _ vah, vfiqrob... axla Cemi sofeli rom vuTxra,
saidan ecodineba da neta, ras meZieba meTqi. ara da, Came-
Zia.... vuTxari, rom xaSurTan axlos, aris erTi sofeli,
romelsac hqvia osiauri da iqidan var da skolac iq davam-
Tavre meTqi. _ osiauridan xaro? _ kargi mezobeliviT Se-
mekiTxa, _ ki meTqi... da pirveli gaoceba iyo misi Semdegi
kiTxva: _ zemo osiauridan Tu qvemodano? maSin ra vicodi,
toponimebis mkvlevars rom velaparakebodi... osiauridan
gadavida frones xeobis soflebze da ukve 100 wlis megob-
rebiviT vgrZnobT Tavs... guliani saubris Semdeg gamom-
cdelebic gagvaxsenda da mkiTxa: _ rao, ra giTxres am ga-
momcdelebmao? SevCivle Cumad: _ TqvenTan ar miSvebdnen
meTqi? _ hm... uyure amaTo da moubrunda da eubneba: aba,

349
gzavnilebi maswavleblebisTvis

damenaxeT, vin ar uwerda am gogos xuTso? uuuh.... ra ama-


yad gadavxede Cems mtarval gamomcdelebs da sagamocdos
frialiT gamovedi Senobidan...
ambis Segoneba: am dRes mivxvdi, rom brZolas yovel-
Tvis aqvs azri! rom zogjer aRmoCndebi iseT teritoria-
ze, sadac veravin dagicavs! rom: gamocda, sikvdili da
siyvaruli _ is adgilebia, sadac marto xar! hoda, martom
unda iswavlo Tavdacva!
gagarZeleba: am ambis gagrZeleba is iyo, rom im wels
Caviricxe da sul mindoda kidev Sevxvderodi Cems mxsnel
profesors... magram rogor...? pirvelkurseli pingvini
var... da pirvelive kviras auditoriaSi Semodis axalgaz-
rda qali da kiTxulobs: _ cira barbaqaZe romeli xarTo?
_ me var meTqi.... wamomyeviTo da gavyevi da vkvdebi inte-
resiT, sad mivyavar? Semiyvana erT-erT kaTedraze, sadac
damxvda profesori aleqsandre Rlonti (qarTuli enis
kaTedris gamge yofila), romlic didi siyvaruliT gada-
mexvia da mTel kaTedras gaacno Cemi Tavi, rogori niWie-
ri da Wkviani var (daviwvi sircxviliT)... is dRe iyo da is
dRe... kaTedridan rom batoni aleqsandre momikiTxavda,
meZaxdnen: babua geZaxis, barbaqaZe.... da mec gavrbodi sixa-
ruliT.

ambavi meore: „fanjara“

es ubralo fanjara ar gegonoT, am saxeliT profe-


sorebi aRniSanven leqciebs Soris ara Sesvenebas, aramed
did Sualeds, rodesac 1 an 2, an 3 leqciis Semdeg aqvT
leqcia da am dros Sin wasvlasac ver moaswreben...
sul kadriviT vxedav dRemde am suraTs:
sulxan-saba orbelianis (amJamindeli iliauni) sa-
xelmwifo universiteti... qarTuli enis kaTedra... profe-
sori leo kvaWaZe da profesori aleqsandre Rlonti...
profesorebs e.w. "fanjara" aqvT da am dros yovelTvis

350
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

Wadraks TamaSobdnen... miyvarda maTi mosmena da yureba...


jer ra ambebs ixenebdnen da hyvebodnen... Wadrakis TamaSis
dros ki namdvili "brZolis veli" iyo... erTxel batonma
aleqsandrem figura damala da SeniSna batonma leom... iq
ambavi datrialdaaa....mokled, sul SuaSi viyavi da orive
mimowmebda: _ xedav, ra hqna....? _ xedav, ra ikadra...?
_ rogor TamaSob, vaJbatono? _ cxarobda batoni
leo... rogor malav figurebs? Camoyalibdi kidev, cxra
svlas rom akeTeb erTdroulad da mere ukan abruneb fi-
gurebs... gadawyvite, ra ginda?
_ Sen...Se rogor iqcevi biWo...?
_ rogor viqcevi...? _ aRSfoTda leo.
_ rom waavleb figuras xels da erTi saaTi ar uSveb,
ratom ar akeTeb svlas...?
_ imitom rom vfiqrob...
_ hoda, mec vfiqrob da im svlebs imitom vakeTeb...
me vicinodi da zustad vicodi, rom maTi Wadrakuli
vneba maSinve dasruldeboda, rogorc ki auditoriaSi Ses-
vlis zari dairekeboda... uceb xdebodnen sxvanairebi da
aRarc axsovdaT, TamaSis dros rom "xocavdnen" erTma-
neTs...
_ wavediT, biWo, leqciaze...? (aleqsandre (saSa)
Rlonti)
_ wavediT, wavediT... Sengan mainc araferi ar gamo-
va... (leo)
faqizad Cayridnen Wadrakis figurebs da morig Ses-
venebamde gadainaxavdnen sapatio adgilas.

gamoicaniT, aba, am fragmentis Segoneba ra SeiZleba iyos?

351
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Tavs ufleba mieciT, yovelTvis iyoT bavSvebi!

ambavi mesame: mogzauroba

Cemi rCeuli maswavleblebi mxolod leqciebze ar


gvaswavlidnen... maTTvis saswavlo procesi iyo mTeli
cxovreba, yoveli dRe, yoveli situacia... batoni aleq-
sandre folkloristic iyo da Semovlili hqonda mTeli
saqarTvelo, amitom Tavis movaleobad Tvlida, rom stu-
dentebisTvisac gaecno es adgilebi da mecnieruli codna
adgilze gadaeca. ase mogvatara mTeli saqarTvelo da, Se-
iZleba iTqvas, misi mogzaurobebidan pirvelad vnaxe da
movismine bevri ram. rogorc ki Sesabamis transoprtSi
CavsxdebodiT, batoni aleqsandre moimarjvebda mikro-
fons da iwyeboda yvela adgilis, tiponimis daxasiaTeba,
aRwera, Seswavlis istoria... arcerTi umniSvnelo detali
ar gamorCeboda... an sad itevda amden informacias?
misi mTavari sityvebi iyo: „_ gaixedeT marjvniv... ga-
ixedeT marcxniv... axla gamoCndeba...“: es sofeli, es mdi-
nare, es cixe, es taZari, es adgili.... es saxeli ase daerqva,
toponimi amas niSnavs... mokled, amosunTqvis saSualebas
ar gvaZlevda da garTobisken midrekilebs avtobusidan
svamda... arasdros ar kargavda dros Wamaze... sul sirbil-
sirbilSi vWamdiT... an gamoacxadebda: waxemseba 5-7 wuTi...
dros arc daamrgvalebda. cota xanSi daixedavda saaTze:
darCa 1 wuTi... gavdivarT! imdeni hqonda mosayoli da gad-
mosacemi, sanam Tavis programas ar amowuravda, Sansi ar
iyo, movdunebuliyaviT... am „programaze“ ki wamosvlamde
guldasmiT muSaobda.
erTxelac SatilSi varT... moviareT anatoric... ave-
diT koSkebze... baton aleqsandres yvela kuTxeSi Tavisi
nacnobi, megobari, kolega, nastudentari xvdeboda... Sat-
lSic aRmoCnda aseTi. isedac sul ramdenime mosaxle iyo.
SegvipatiJa koSkSi, muzeumiviT saxli iyo, maspinZeli
gviyveboda Tavis ambebs da batoni aleqsandre usmenda da
352
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

Tvalebidan cremli Camosdioda... mere gareT gamovediT...


gavifanteT. me vuyurebdi, rogor idga koSkze didi xani
dumilSi da sveli TvalebiT... am suraTma Zalian imoqmeda
da im dRes leqspromti davuwere. ai, isic:

xevsureTSi

zecis lilaSi garxeulan


Tavqve dakiduli CanCqerebi,
jixvis rqasaviT daxveula
gza da... mivuyvebiT dajerebiT,
undoa ca da mTebis feri,
nislebiT savsea xev-xuvebi,
magram aRarsad xevisberi,
arsad _ amaygula xevsurebi.
SatilSi mze Rrublebs gaeria,
sxivebi wvimis wveTebs daacilebs,
am Rrublebs gza Tu aeriaT,
aba, koSkis Tavze ra atirebT?
da vidre saRamos gavleqsavdeT,
sevda lodebisa gvanadgurebs,
koSkidan batoni aleqsandre
sruliad saqarTvelos gadahyurebs.
maspinZels Tvalebi enameba,
warsulze gviyveba dananebiT,
daclili budeebi enaneba,
mTebidan gafrenili arwivebi...
undoa ca da mTebis feri,
ocnebiT savsea xev-xuvebi...
netav, sad aris xevisberi?
an saiT wasulan xevsurebi?

am ambis Segoneba: swavlebas bevri forma aqvs da is


mxolod auditoriaSi ar mimdinareobs!

353
gzavnilebi maswavleblebisTvis

dasasrulis magier: qudiT xelSi da


weriliT jibeSi

erTxel batoni aleqsandre xiTxiTiT Semodis kaTed-


raze: sadRac 85 wlisaa... gveZaxis: modiT... modiT... ra un-
da giamboT. uceb SevikribeT: _ ra moxda, batono saSa?
_ ra moxda da saxlidan movdivar (kekeliZeze cxov-
robda da fexiT Camodioda universitetSi) da gzaSi cota
SeuZlod vigrZeni Tavi da iqve, sadRac, uadgilo adgilas
Camovjeqio. rom davjeqi, qudi movixade da muxlebze da-
video, vfiqrob, cotas davisveneb da wamovdgebio.... am
dros ki ra xdeba...? uceb Cems qudSi ismis fulis Cxria-
li... xalxs maTxovari vegone amobrunebuli qudiTo... wa-
movxti sawarafod, viRas axsovda cudad yofna: avtexe am-
bavi: profesori Rlonti var... profesori Rlonti var,
damexseniT!
am ambavs ise mxiarulad hyveboda, Cvenc dagvxoca si-
ciliT. bolos daamata: _ ager batono, raRad minda pro-
fesoroba, fulis iolad Sovnis gza vipoveo... Tan maSin-
deli profesoris xelfasi....
erTxelac jibidan raRac furceli amouvarda. Cemken
gadmofrialda, me davwvdi da mivawode. uceb meubneba: _
ici, es ra aris...? _ ar vici, batono saSa. gaSala furceli
da meubneba: saidumlod getyvi, am bolo dros cudad vxde-
bi xolme, ar vici, SeiZleba ise moxdes, rom goneba davkar-
go, quCaSi davece... ho da, jibiT sul damaqvs, ra unda qnan
am dros da rixianad da RimiliT mikiTxavs furclidan: „me
var profesori aleqsandre Rlonti, Tu quCaSi mnaxoT dag-
debuli, mimiyvaneT am misamarTze: kekeliZis #...“
maSinac da axlac cremlebiT amevso Tvalebi.... veras-
dros ver davuSvebdi, Cemi Zvirfasi maswavleblebis gar-
dacvalebas... asecaa! isini gamudmebulad CemTan arian,
rogorc Cemi gansakuTrebuli elementebi.... me maTgan Sev-
dgebi...

354
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

am bolo ambis Segoneba ki aseTia: memento mori, adami-


anebo! da icxovreT siyvaruliT!
aleqsandre (saSa) Rlonti

biografia

dabadebis adgili: sofeli dvabzu, ozurgeTis raioni.


daamTavra saqarTvelos saxelmwifo pedagogiuri in-
stitutis enisa da literaturis fakulteti 1932 wels.
1931-1933 ww. muSaobda gazeT "komunistis" kultu-
ruli mSeneblobis ganyofilebis gamged; 1933-1934 ww. ga-
zeT "axalgazrda komunistis" redkolegiis wevrad da
ganyofilebis gamged; 1934-1936 ww. iyo saqarTvelos sa-
xelmwifo pedagogiuri institutis aspiranti; 1935-1937
ww. saqarTvelos saxelmwifo gamomcemlobis axalgazrdo-
bisa da sabavSvo literaturis ganyofilebis gamge, amave
wlebSi leqciebs kiTxulobda Tbilisis saxelmwifo uni-
versitetSi; 1935-1940 ww. da 1947-1980 ww. igi xelmZRvane-
lobda dialeqtur samecniero eqspediciebs guriaSi, qar-
TlSi, kaxeTSi, mesxeTSi, xevsureTSi, fSavSi, TuSeTSi, sva-
neTSi, kolxeTSi, borjomis xeobaSi; 1938-1941 ww. goris n.
baraTaSvilis saxelobis pedagogiuri institutis enisa
da literaturis dekani, aseve xelmZRvanelobda institu-
tis qarTuli enis kaTedras da iyo saprofilo discipli-
nebis leqtori, SeTavsebiT muSaobda cxinvalis saxelmwi-
fo pedagogiuri institutis qarTuli enis kaTedris do-
centad; 1941-1945 ww. monawileobda meore msoflio omSi.
demobilizaciis Semdeg, 1945-1952 ww. kvlav xelmZRvane-
lobda goris n. baraTaSvilis saxelobis pedagogiuri in-
stitutis enisa da literaturis kaTedras; 1953-1958
ww. cxinvalis saxelmwifo pedagogiuri institutis qar-
Tuli enis kaTedris gamge; 1960-1967 ww. Tbilisis a. puSki-
nis saxelobis saxelmwifo pedagogiuri institutis pro-
fesori; 1967-1990 ww. Tbilisis sulxan-saba orbelia-

355
gzavnilebi maswavleblebisTvis

nis saxelobis saxelmwifo pedagogiuri universitetis


qarTuli enis kaTedris gamge, 1990 wlidan gardacvale-
bamde _ amave kaTedris profesori. filologiis mecnie-
rebaTa doqtori, profesori. miRebuli aqvs: saqarTve-
los umaRlesi da saSualo specialuri ganaTlebis sami-
nistros respublikuri premia (1981), saqarTvelos umaR-
lesi sabWos prezidiumis sapatio sigeli (1985), saqarTve-
los umaRlesi sabWos prezidiumis sapatio sigeli (1988)
da 7 medali.
wyaro: saqarTvelos mecnierebisa da teqnikis dargis
saxelmwifo premiis laureatebi 1993-2004 ww. Tb., 2012.-
gv.84.

356
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

„Zalian cota darCa fanatikosi“


zurab sarjvelaZe _ 80

qarTuli samecniero (da ara mxolod) sivrce kargad


icnobs akademiis wevr-korespondents, profesor zurab
sarjvelaZes da mis naSromebs. wels mas dabadebidan 80 weli
Seusruldeboda. es iubile albaT imsaxurebda farTo aR-
niSvnas, magram Tanamedrove konteqstidan gamomdinare, Ri-
rebulebebi ise gadafarulia, rom amaze saubaric ar Rirs!
zurab sarjvelaZe CemTan bolo interviuSi, 2001
wels, romelsac qvemoT SemogTavazebT, gulistkiviliT
aRniSnavda, rom „CvenTan arcerT mecnierebas ara aqvs
prioriteti da, saerTod, mecniereba im zRvarzea, rom ma-
le suls daRafavs, Tu ase gagrZelda. ar vici, ra xdeba
sxva dargebSi, magram humanitarul sferoSi Zalian cota
darCa Tavisi saqmis fanatikosi da isinic rom aRar iqnebi-
an, umZimes dReSi aRmoCndeba mecnierebao“.

357
gzavnilebi maswavleblebisTvis

am intervius Semdeg 18 weli gavida... Tavisi saqmis


fanatikosi adamianebi umetesoba marTlac wavida... aseTi
fanatikosi gaxldaT Tavad zurab sarjvelaZe. humanita-
ruli mecnierebebi (da ara marto ) ki dRes ra dReSicaa,
yvelas kargad moexseneba.
batoni zurabi Cemi leqtoric iyo da im pirveli leq-
ciidan moyolebuli, vidre gardacvalebamde, me ar mina-
xavs misi sxva mdgomareoba: sul Sromobda TavauReblad.
es metafora ar aris, marTla ase iyo. kabinetSi Tu vinme
Sevidoda, Tavis kompiuterTan mjdomi teqstebs rom
Cahkirkidebda, Semosuls ise gascemda pasuxs, Tavs maRla
ar swevda. TiTqos ase _ or ganzomilebaSi erTad iyo. Tan
beWdavda, Tan aredaqtirebda, Tan gamosacemad amzadebda,
Tan konferencias gegmavda, Tan leqciebs atarebda... ka-
Tedris gamge iyo... proreqtoric samecniero dargSi... ga-
momcemeli... sul Cqarobda da SiSobda, rom saqmes ver mo-
aswrebda. erTi adamiani imdens akeTebda, mTeli institu-
tebi rom ver akeTebdnen.
ho da, wavida es Taoba... da sad varT dRes? rogorebi
varT dRes? ras vaSenebT, ras vikvlevT, saiT mivdivarT
saerTod: an mecnierebaSi, an _ kulturaSi, an _ sxva nebis-
mier dargSi?
gamiWirdeba am kiTxvebze pasuxi da ufro metad mi-
Wirs, visaubro adamianze, romelic Cemi samecniero da pe-
dagogiuri saqmianobis centri iyo da studentobidan gar-
dacvalebamde Cemi cxovreba masTan iyo dakavSirebuli.
amitom SemogTavazebT mis bolo intervius, rom
axalgazrdebma dainaxon namdvili mecnieris namdvili
Sroma da moRvaweoba rogori iyo!

358
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

_ batono zurab, Tqven, rogorc Zveli da Tanamedro-


ve qarTuli enis mkvlevari, rogor SeafasebdiT qarTuli
enis ganviTarebas axali epoqis mijnaze?
_ axali epoqis mijnaze qarTuli enis ganviTareba
Tavis bunebriv procesSia. erTxel studentebma mkiTxes,
ras niSnavs enis ganiTareba, iqneb Zvel droSi ufro ganvi-
Tarebuli iyo ena, vidre axlao? rTuli kiTxvaa, Znelia
Sefaseba. ena mainc mihyveba sazogadoebas, Tumca ganviTa-
rebas aqvs Tavisi mxareebi, raRac SeiZleba mogwondes, ra-
Rac _ ara...
_ mowoneba-armowoneba mainc subieqturi xasiaTisaa,
SeiZleba gansxvavebuli iyos mecnieruli Tvalsazrisi,
romelic met-naklebad obieqtur realobas gulisxmobs;
raki Znelia Sefaseba, iqneb SevZloT Tvali gadavavloT
qarTuli saliterauro enis ganviTarebis istorias...
_ uZvelesi qarTuli werilobiTi Zeglebi IV-V sau-
kuneebiT TariRdeba. Cvenamde moRweulia mravali xelna-
weri, warwera, saistorio da iuridiuli xasiaTis doku-
menti, romlebic Seicaven uZvirfases masalas Cveni qvey-
nisa da misi istoriisaTvis. safiqrebelia, rom qarTuli
samwrlobo ena gacilebiT adre Camoyalibda, magram JamTa
siavis gamo adrindelma teqstebma Cvenamde ver moaRwia.
Zvel qarTul saliteraturo enas safuZvlad daedo
iberiis dedaqalaqis, mcxeTis, metyveleba. saukuneTa man-
Zilze sxvadasxva qarTuli tomis warmomadgenelTa urTi-
erTobis Sedegad mcxeTaSi Camoyalibda zedialeqturi
metyveleba („mcxeTuri koine“). bunebrivia am metyvelebis
siaxlove qarTlur dialeqtTan.
qarTuli enis istoriisaTvis uaRresad mniSvnelova-
ni iyo is faqti, rom VIII saukunidan qveynis politikuri
da kulturuli centri gaxda samxreT-dasavleT saqar-
Tvelo, kerZod, am arealis udidesi qalaqebi: artanuji
da quTaisi. IX-XI saukuneTa mraval ZeglSi gamovlinda

359
gzavnilebi maswavleblebisTvis

samxreT-dasavleTi saqarTvelos metyvelebisaTvis dama-


xasiaTebeli movlenebi.
unda aRiniSnos, rom Zvel qarTul saliteraturo
enaze Zalian Zlieri iyo ucxouri enebis, pirvel rigSi ki,
berZnulis, zegavlena, radgan Zveli saliteraturo ena im
Zeglebis mixedviT, romlebic Cvenamdea moRweuli, dafuZ-
nebulia, upirveles yovlisa, bibliuri wignebis Targma-
nebze, da es Targmanebi ki ZiriTadad berZnuli enidan
sruldeboda. gavlena aisaxeboda rogorc leqsikaSi, ase-
ve frazeologiaSi, sintaqsSi.
magaliTad, „SuSanikis wameba“ iwyeboda ase: „da aw
damtkicebulad giTxra Tqven“. „da“ kavSiriT winadadebis
dawyeba berZnulisTvis aris damaxasiaTebeli, qarTulSi
es movlena swored berZnulis zegavlena gaxlavT. winada-
debaTa amgvari konstruqciebi: „amoiRe da ganagde Sen-
gan“, „moiklavs Tavsa Tvissa“ _ agreTve berZnulis gavle-
naa, radgan qarTulisTvis sruliad zedmetia „Tvissa“.
berZnulidan aris SeTvisebuli qarTulSi qristia-
nul religiasTan dakavSirebul terminTa didi nawili:
qriste, antiqriste, diakoni, episkoposi, kaTalikosi, an-
gelozi, patriarqi, eklesia, lavra, monazoni, monasteri,
embazi, litania, aRapi da mravali sxva. agreTve mwignob-
robasTan dakavSirebuli araerTi termini: kalami, melani,
qarta, tomari, wigni, biblia, evangele da sxva.
Zvel qarTul naTargmn da originalur ZeglebSi
gvxvdeba kompozitebi, romlebic berZnulis modelis mi-
xedviT aris Sedgenili.
didia agreTve aRmosavluris gavlenis kvalic qar-
Tul enaze.
_ rogorc viciT, saliteraturo ena, Zveli iqneba Tu
axali, yovelTvis normirebulia, _ wesebsa da kanonebs
emorCileba, _ amas garkveuli standartebisken mihyavs
ena. cocxali sasaubro metyveleba ki TiTqos ufro buneb-
riv kalapotSi viTardeba. SesaZlebelia Tu ara, Zveli sa-

360
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

literaturo eniT Zveli „cocxali“ sasaubro metyvele-


bis aRdgena, „danaxva“? ra damokidebulebaa saliteratu-
ro enasa da cocxal metyvelebas Soris?
_ Zveli saliteraturo ena, ra Tqma unda, normire-
bulia, magram gasaTvaliswinebelia, rom is, vinc wers,
metyvelicaa, amdenad, misi metyveleba saliteraturo
enas garkveulwilad „upirispirdeba“. garkveuli meToo-
dologiaa imisTvis saWiro, rom gaimijnos saliteraturo
enisa da cocxali metyvelebisaTvis damaxasiaTebeli nor-
mebi. aris Tvalsazrisi, rom Zvelad qarTvelebi zustad
ise werdnen, rogorc metyvelebdnen, rac sruliad ar See-
sabameba sinamdviles. es kargad Cans im SecdomaTa anali-
zidan, romelTac uSvebdnen gadamwerebi. sainteresoa am
mxriv „anderZebi“ da „minawerebi“, sadac upiratesad Cven
vxvdebiT saintereso enobriv formebs. SesaZloa, mTel
xelnawerSi gadamweri mkacrad icavdes normirebuli we-
ris wess, magram sadac andeZia an minaweri, iq gadamweri Se-
darebiT Tavisufalia da wers ise, rogorc metyvelebs.
Zvel qarTvel mweralTa da mTargmnelTa umetesi na-
wili savsebiT Segnebulad cdilobda, saliteraturo ena
metismetad ar daSoreboda cocxal metyvelebas. isini,
rasakvirvelia, iTvaliswinebdnen enis ganviTarebis ten-
denciebs. swored amis Sedegi iyo, rom Zveli qarTuli ena
inarCunebda normatiul xasiaTs, magram, amave dros, asa-
xavda enaSi (cocxal metyvelebaSi) momxdarsa Tu mimdina-
re movlenebsac.
me-9 saukunidan „sinur mravalTavSi“, Semdgom ukve
sxva xelnawerebSi, gvaqvs ukve myari wesebis moSlis Sem-
Txvevebi (magaliTad, difTongTa xmarebasTan dakavSire-
biT). cocxali metyvelebis gavlenaa samwerlobo enaSi
„esreTi“ formis naclad „eseTi“ formis moxSireba da
TandaTanobiT am ukanasknelis damkvidreba da normad
qceva.

361
gzavnilebi maswavleblebisTvis

iakob xucesis, iovane sabanisZis, giorgi merCulis,


„moqcevai qarTlisais“ anonimi avtorisa da sxvaTa Txzu-
lebani gamoirCevian stilis sisadaviT, cocxal metyvele-
basTan siaxloviT. es tendencia gansakuTarebiT iCens
Tavs efTvime mTawmindelis, giorgi mTawmindelis, giorgi
mciris, Teofile xuces-monazvnis da sxvaTa TxzulebebSi,
maT moaxdines qarTuli saliteraturo enis reforma,
mWidrod dauaxloves cocxal metyvelebas, riTac Seamza-
des safuZveli saSuali qarTulis CamoyalibebisTvis.
swored amitom miaCniaT XI saukunis saliteraturo ena
gardamaval safexurad Zvelidan saSualisken. unda aRi-
niSnos, es reforma moxda faqtobrivad ise, rom Zveli
qarTulis normaTa mTlianoba safuZvlianad ar Selaxu-
la.
amasTan unda iTqvas isic, rom XI saukuneSi Tavi iCina
sapirispiro tendenciamac: saliteraturo enisa da coc-
xali metyvelebis ukiduresma dapirispirebam. es movlena
axasiaTebT e.w. elinuri skolis warmomadgenlebs: efrem
mcires, ioane petriws, arsen iyalToels da sxvebs. Tar-
gmanis dros berZnuli enis gramatikuli konstruqciebis,
sityvaTwarmoebis, frazeologiis kalkirebam metismetad
daamZima maTi ena. am skolis warmomadgenelTa mcdeloba,
aecdinaT saliteraturo ena bunebrivi ganviTarebis xazi-
dan, ganwiruli aRmoCnda. Tumca, aqve unda aRiniSnos, rom
maT udidesi roli Seasrules qarTuli samecniero termi-
nologiis Seqmnasa da CamoyalibebaSi.
elinofiluri skolis enobrivi pozicia faqtobri-
vad ukuagdo saSuali qarTulis Camoyalibebam. saSuali
qarTuli daemyara efTvime mTawmindelis, giorgi mTawmin-
delisa da maT mimdevarTa enobriv memkvidreobas, maT
principebs da ara elinofilTa Teoriulsa Tu praqtikul
namoRvawevs.

362
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

_ ra gavlena moaxdina anton kaTalikosma da misma


„sami stilis Teoriam“ qarTuli saliteraturo enis gan-
viTarebaze?
_ TviTon anton kaTalikosis stili iyo fsevdo-Zve-
lqarTuli, is ar iyo namdvili Zveli qarTuli, radgan mas
Zveli qarTulis codnis done amis saSualebas ar aZlevda.
erTi mxriv, anton kaTalikosma aiRo orientacia ioane
petriwze da, meore mxriv, mis nawerebSi Seeria saSuali
qarTulic, dialeqturic da, sabolood, gamovida, Cemi
azriT, sakmaod cudi qarTuli, radgan is, rac miviReT an-
tonis enisagan, ar iyo arc Zveli qarTuli, arc saSuali
qarTuli da arc is metyveleba iyo, romelzedac xalxi
metyvelebda.
rasakvirvelia, antoni udidesi mecnieri iyo, mSveni-
eri gramatika dawera, didi roli Seasrula qarTuli li-
teraturis istoriaSi, saerTod, qarTuli azrovnebis gan-
viTarebaSi, magram es imas ar niSnavs, rom misi ena gavafe-
tiSoT. Semdgom mas gamouCndnen mimbaZvelebi. ra Tqma un-
da, mimbaZvelebi yovelTvis ufro uniWoebi arian, vidre
is Semoqmedebi, visac isini baZavdnen. es mimbaZvelebi, faq-
tobrivad, XIX saukunis I naxevramde parpoaSoben kidec
samoRvaweo asparezze, vidre ar gamoCnda ilia WavWavaZe,
romelmac saTanado adgili miuCina maT.
_ ilia WavWavaZis gamoCenam mTlianad gardaqmna da
Secvala qarTveli eris sulieri cxovreba...
_ faqtobrivad, iliam maSin gadaarCina ara marto
qarTuli ena, aramed _ qarTveli xalxi. ra daxvda ilias,
roca is samoRvaweo asparezze gamovida? _ qarTuli mwer-
loba, romelic imJamad warmodgenili iyo romantikosTa
saxiT, ver axdenda zegavlenas eris kulturul cxovreba-
ze, radgan ar arsebobda beWdviTi sityva. esec rom yofi-
liyo, saqarTvelos mosaxleobis didi nawili wera-kiT-
xvis ucodinari iyo. faqtobrivad, mwerloba iyo salonu-
ri. „tfilisis uwyebani“, romelic maSin gamodioda, rusu-

363
gzavnilebi maswavleblebisTvis

li, amave saxelwodebis gazeTis, Targmani gaxldaT. visac


im gazeTSi Cauxedavs, damerwmuneba, rom iq asoebis meti
qarTuli araferia.
iliamde cota xniT adre daiwyo Jurnal „ciskris“
gamocema, _ es progresuli nabiji iyo; Teatric iyo, mag-
ram erT oTaxSi arsebobda, ramdeni kaci SeiZleba daswre-
boda iq speqtakls?
_ ra axdenda gavlenas imdroindel sazogadoebaze? _
arc Teatri... arc mwerloba...
_ araferi ar axdenda, garda imisa, rom iyo Sinamas-
wavlebelTa instituti da ojaxuri tradiciebi. im dros
eklesiebSi wirva-locvac ki rusul enaze aResruleboda.
ilia Zalian kargad xedavda, rom ise wera da metyve-
leba, rogoric maSin iyo, ar miscemda saSualebas, raTa
Tavisi misia Seesrulebina. man, romelmac gadawyvita, rom
„RviZli“ sityva eTqva Tavisi xalxisaTvis, pirvel rigSi,
enaze zrunva daiwyo. kazlovis „SeSlilis“ Targmani gax-
da ubralod sababi im didi brZolisa, romelic iliam wa-
moiwyo da „TaobaTa Soris brZolis saxeliTaa“ cnobili.
1861 weli gardatexis epoqaa qarTuli enisTvis. aqe-
dan moyolebuli, 20-30 wlis ganmavlobaSi gaimarjva ili-
as mimarTulebam.
bevrs vlaparakobT, rom iliam Seqmna qarTuli. Tvi-
Ton ilias aqvs amaze pasuxi: xalxi qmnis enas! iliam miagno
enis ganviTarebis wyaros _ es iyo Tbilisuri metyveleba.
ilias erT-erTi oponenti ambobda: es ymawvilebi Ca-
moivlian qalaqis moednebsa da bazrebSi, iq agroveben
sityvebs da mere literaturaSi SemoaqvTo. faqtobrivad,
es movlena sworad iyo SeniSnuli, isini mwignobarTa Teo-
riebidan ki ar gamodiodnen, aramed cdilobdnen, xalxis-
Tvis gasageb neaze eweraT.
_ Tanamedrove qarTuli saliteraturo enis Sesaxeb
ras ityviT?

364
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

_ Tanamedrove saliteraturo qarTuli didi mona-


povaria Cveni literaturis, istoriis, sazogadoebis, mas
gafrTxileba da dacva sWirdeba! dRes bevrs saubroben
inglisuri enis gavlenaze, mixeil javaxiSvilic Tavis
droze wuxda amaze, magram aRniSnavda, rom es obieqturi
kanonzomiereba iyo da win ver aRvudgebodiT. mTavaria,
enas Seswaevdes unari, ucxo enebis gavlenas moerios da
Tavis kalapotSi moaqcios. amis Zala ki, rogorc Cans, qar-
Tuls Seswevs. bevria iseTi sityva qarTulSi, romelic
sxva enebSi ar ibrunvis, im enebSi, romlebidanac Semovida,
magaliTad: kaSne, kupe da sxva... Cvens enaSi ki ibrunvis da
zog SemTxvevaSi, ikveceba kidec. ese igi, enam leqsika Ta-
vis kalapotSi moaqcia.
_ Tanamedrove mwerals Tu aqvs sazogadoebaze gav-
lena?
_ igive mixeil javaxiSvili ambobda, rom mwerals ga-
cilebiT naklebi gavlena aqvs sazogadoebaze, vidre Jur-
nalistso; amas ambobda 20-ian wlebSi da dRevandeli ma-
sobrivi informaciis siuxvis dros es zegavlena Jurna-
listikisa asjer izrdeba.
ra Tqma unda, Cven ar varT iseTi qveyana, sadac
gvyofnides ganaTlebuli, profesionali, qarTuli enis
kargad mocdne Jurnalistebi 500-ze meti gazeTisa da 100-
ze meti JurnalisaTvis. Zalian cudia, roca Cveni axal-
gazrdoba „ganaTlebas iRebs“ amgvari masobrivi informa-
ciis saSualebebisagan.
unda iTqvas, rom aris CvenSi ramdenime Jurnali da
gazeTi, romlebic sasikeTo saqmes akeTeben. smwuxarod,
umravlesoba winaswari ganzraxvis gareSe akeTebs qveynis-
Tvis Zalian cuds. Tanamedrove presas stilisti saerTod
aRar sWirdeba.
_ batono zurab wlebis ganmavlobaSi Tqven megob-
robT da TanamSromlobT ucxoel qarTvelologebTan,
gansakuTrebiT mniSvnelovania 1995 wels holandiaSi, bri-

365
gzavnilebi maswavleblebisTvis

lis gamomcemlobis mier Tqveni da batoni hainc fenrixis


erToblivi naSromis _ „qarTvelur enaTa etimologiuri
leqsikonis“ germanul enaze gamocema. ramdenadac vici,
kvlav agrZelebT am leqsikonze muSaobas, rac gulis-
xmobs, istoriuli TvalsazrisiT saerTo qarTveluri
leqsikis analizs, amave dros Tqven brZandebiT aleqsan-
dre humboldtisa da georg rozenis saxelobis premiebis
laureati (ra Tqma unda, pirvel rigSi, akaki SaniZis pre-
miis laureati), ras gvetyviT ucxoeTSi qarTvelologiu-
ri kerebis muSaobis Sesaxeb?
_ dResdReobiT, qarTvelologiis kera bevr qveyana-
Sia, es aris tradiciulad: germania, safrangeTi, inglisi,
ukanasknel xanebSi _ SvedeTi, iaponia, aSS. gansakuTrebu-
lad unda gamoiyos germaniaSi, ienis universitetSi kavka-
siologiis ganyofileba, romelsac profesori hainc fen-
rixi xelmZRvanelobs da mainis frankfurtis SedarebiTi
enaTmecnierebis instituti, romelsac profesori iost
gipetri uZRveba. samwuxaro isaa, rom daxurvis safrTxe
emuqreba ienaSi kavkasiologiis ganyofilebas; universi-
tetis xelmZRvaneloba, pragmatuli mizebidan gamomdina-
re, aRar afinansebs humanitarul dargebs.
_ Tqven fiqrobT, rom CvenTan humanitaruli mecnie-
rebebis bedi ufro saxarbieloa? Tu prioriteti teqni-
kur mecnierebebs aqvT?
_ vfiqrob, rom CvenTan arcerT mecnierebas ara aqvs
priotiteeti da, saerTod, mecniereba im zRvarzea, rom
male suls daRafavs, Tu ase gagrZelda. ar vici, ra xdeba
sxva dargebSi, magram humanitarul sferoSi Zalian cota
darCa Tavisi saqmis fanatikosi da isinic rom aRar iqnebi-
an, umZimes dReSi aRmoCndeba mecniereba.
_ batono zurab, garda imisa, rom Tqven mravali sain-
tereso wignis avtori brZandebiT, amave dros, sagamomcem-
lo saqmianobasac eweviT. ras gvetyviT „qarTvelologiur

366
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

seriaze“, romelmac Cveni dargis araerTi saWiro wigni


dabeWda?
_ „qarTvelologiuri seria“ daarsda sulxan-saba
orbelianis saxelmwifo pedagogiur universitetSi, seri-
is redaqtoria akademikosi Tamaz gamyreliZe, aq daibeWda
ramdenime marTlac saintereso wigni: giorgi axvledianis
„zogadi fonetikis safuZvlebi“, romelic ar gamocemula
1949 wlis Semdeg, es aris erT-erTi sayuradRebo naSromi,
rac ki dawerila zogad enaTmecnierebaSi; „qarTvelolo-
giurma seriam“ gamosca Tamaz gamyreliZis „rCeuli qar-
Tvelologiuri Sromebi“, aq daistamba aleqsandre onia-
nis „svanuri ena“, romelic kargi gramatikuli mimoxil-
vaa, vici, rom es naSromi iTargmna germanul enaze da male
gamoicema. ibeWdeba da male gamova oTar qajaias mier Sed-
genili „megrul-qarTuli leqsikoni“ (samtomeuli), _ es
aris fundamenturi naSromi, romelic agreTve germenul
enazec gamodis. wignis dabeWdvaSi daxmareba aRmogviCina
sorosis fondma (xelmZRvaneli mixeil CaCxunaSvili) da
gamomcemloba „nekerma“ (direqtori gia ServaSiZe), am se-
riiT gamovida Cemi da hainc fenrixis „qarTvelur enaTa
etimologiuri leqsikoni“, sul bolos ki Cemi „Zveli qar-
Tuli enis sityvis kona“. mravali kargi wignis gamocemaa
agreTve samomavlod gamiznuli.
_ aqve minda aRvniSno, batono zurab, specialistebi-
saTvis da ara marto maTTvis sasargeblo da saWiro gamo-
cemad qceuli „enaTmecnierebis sakiTxebi“, romelic iva-
ne javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo univer-
sitetSi ukve ramdenime welia periodulad gamoicema,
romlis mTavari redaqtori akademikosi Tamaz gamyreli-
Zea, xolo moadgile Tqven brZandebiT...
_ am gausaZlis dros wignebis gamocema urTulesi
saqmea. udidesi daxmareba gagviwies Cvenma megobrebma ami-
ran gomarTelma da beso veSapiZem „qarTvelur enaTa eti-
mologiuri leqsikonis“ gamocemisas, xolo „Zveli qarTu-

367
gzavnilebi maswavleblebisTvis

li enis sityvis konis“ dastambvisas _ erTma cnobilma da


Rirseulma pirovnebam (romlis surviliTac mis saxelsac
ver davasaxeleb).
aseve didi siZneleebis miuxedavad, 1999 wlidan java-
xiSvilis saxelmwifo universitetSi xerxdeba „enaTmecni-
erebis sakiTxebis“ periodulad gamocema (aqc gvexmare-
bodnen zemoT dasaxelebuli pirebi“).
_ da bolos: batono zurab, am dialogis procesSic
Tqvens personalur kompiuters uzixarT da gatacebiT
muSaobT. garkveuli droiT me SegawyvetineT muSaoba, ra-
zec bodiSi ukve dagvianebulia, vxedav, Tqvens samecniero
saqmianobaSi wigni da kompiuteri rogor harmoniulad
daukavSirda erTmaneTs. axali epoqis cnobili eWvi: gaa-
nadgurebs Tu ara kompiuteri wigns, Tqveni saqmianobis
Semxdvares, absurdad meCveneba. umberto eko roca am
problemas ganixilavs, platonis „fedrosidan“ aseTi ma-
galiTi mohyavs: damwerlobis savaraudo gamomgonebeli
hermesi faraons uCvenebs Tavis aRmoCenas: „es gamogoneba
adamianebs saSualebas miscems daixsomon is, rac sxvagva-
rad daviwyebas miecemoda“. faraoni ukmayofiloa: „mo-
xerxebulo tot, mexsiereba saocari niWia, mas SenarCune-
ba unda, Seni gamogonebis wyalobiT, adamianebs mexsiereba
dauClungdebaT, isini daixsomeben ara Sinagani Zalisxme-
viT, aramed _ garegani saSualebebiT.“
eTanxmebiT faraons?
_ am problemaze calsxa pasuxi ar arsebobs! mimaC-
nia, rom kompiuteris gamoyeneba SeiZleba Zalian gonivru-
lad da efeqturad. kompiuteri iZleva saSualebas, Sesa-
bamisi programebiT masalis uswrafesad damuSavebisa da
misi gamoyenebisaTvis.
germaniaSi mivlinebisas erTxel aseTi ram gavigone:
Tanamedrove axalgazrdobam ar icis wera, kiTxva da anga-
riSi! samagierod, ician kompiuteri. faqtobrivad, wera-
kiTxvas gadaeCvien adamianebi. es, ra Tqma unda, cudi ze-

368
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

gavlenaa, magram Tu zomierebas davicavT, maSin kompiute-


ri sargeblobas mogvitans.
_ ase Tu ise, Cven veTanxmebiT faraons!

P.S. ... gareT papanaqaebaa. droebiT vemSvidobebi Cems


maswavlebels, megobars da kolegas, romelmac wamosvli-
sas miTxra, rom CemTan dialogi rTuli iyo, radgan Cem-
Tvis kargad cnobil Temebze uxdeboda saubari.
P.S. S. iqneb ori adamianis kargad nacnob Temebze sa-
ubari mkiTxvelisTvis saintereso aRmoCndes?

(gazeTi „Cveni mwerloba“, 2001 weli, 7-14 seqtemberi)

369
gzavnilebi maswavleblebisTvis

„damainteresa, qarTvelebisaTvis
ras niSnavda qarTuli“
vinfrid boederi

Tanamedrove ucxoel qarTvelologTa Soris gamor-


Ceulia cnobili germaneli mecnieri, qalaq oldenburgis
universitetis profesori vinfrid boederi.
vinfrid boederma ukve 80 wels gadaabija da aqedan
TiTqmis 50 weli mecnieri qarTul-qarTvelur enobriv si-
namdviles ikvlevs, risi Sedegic aris araerTi gamokvleva
qarTveluri enebis struqturisa da istoriis mniSvnelo-
van sakiTxebze.
1974 wlis gazafxulze vinfrid boederi pirvelad
Camovida saqarTveloSi da aq seqtembramde darCa. misi
maswavleblebi iyvnen Zvel qarTulSi _ ivane imnaiSvili,
megrulSi _ togo gudava, svanurSi _ aleqsandre oniani,
konsultaciebs uwevdnen akaki SaniZe da aleqsandre
Rlonti. germaniis samecniero kavSiris (DFG) daxmarebiT,
vinfrid boederi yovel or weliwadSi erTxel ramdenime

370
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

kviriT Camodis saqarTveloSi, sadac igi am xnis manZilze


Sinaur kacad, sasurvel stumrad iqca saqarTvelos yo-
vel kuTxeSi, romlebic man fexiT Semoiara _ kaxeTi, TuSe-
Ti, xevsureTi, samtredia (misi pirveli maswavleblis ni-
koloz janeliZis „mamuleTi“), quTaisi, Savi zRvis sanapi-
ro...
vinfrid boeders qarTulis Sesaxeb araerTi Sroma
aqvs gamoqveynebuli saqarTvelosa da ucxoeTis solidur
JurnalebSi. maTgan SeiZleba gamoiyos gamokvleva qarTu-
li zmnis qcevis Sesaxeb (1969), Zveli qarTuli anbanis ana-
lizi (1975), „maqvs“ da „myavs“ qarTvelur enebSi (1980),
qarTveli berebi aTonis mTaze da qarTuli samwerlo enis
istoria (1983), „da“ _s xmarebis zogierTi Tavisebureba
Zvel qarTul saliteraturo enaSi (1983), qarTveluri
enebis wodebiTis Sesaxeb (1985), qarTuli da monaTesave
enebi evropis sazRvarTan (1987), xevsuruli andazebis
struqturisa da interpretaciisaTvis (1991), „SeniSvnebi
mravlobiTis _eT sufiqsis Sesaxeb Zvel qarTulSi
(1992)“ da sxva.
gansakuTrebuli mniSvnelobisaa vinfrid boederis
is gamokvlevebi, romlebic emsaxureba qarTuli enisa da
mwignobrobis moazrebas zogad kulturologiur aspeq-
tSi. ucxoeli mkvlevris Tvali sainteresod warmogvid-
gens erovnuli TviTcnobierebis, qristianuli kulturi-
sa da enobrivi TviTgansazRvris urTierTmimarTebis
problemur sakiTxebs. am TvalsazrisiT aRsaniSnavia misi
gamokvlevebi: identiteti da universaliteti (1994), ena
da vinaoba qarTvelTa istoriaSi (1997) da sxva.
vinfrid boederi nayofieri mTargmenobiTi moRvawe-
obiTac gamoirCeva. 1969 wels man hamburgSi gamosca ger-
manuli Targmani giorgi klimovis monografiisa „kavkasi-
uri enebi“, komentarebiTurT, xolo 1982 wels gamoaqvey-
na germanuli Targmani Tamaz gamyreliZisa da givi maWava-
rianis monografiisa „sonantTa sistema da ablauti qar-
Tvelur enebSi“.

371
gzavnilebi maswavleblebisTvis

vinfred boeferi wlebis ganmavlobaSi aswavlis qar-


Tul enas dainteresebul studentebsa da mecnierebs.

es dialogi 2002 wels Caviwere da gazeT „Cvens mwer-


lobaSic“ daibeWda, magram axla minda, rom mas „axali sei-
cocxle“ mivaniWo, _ qarTvelma maswavleblebma unda
icodnen im mecnierze, romelic dRemde dauRalavad emsa-
xureba qarTuli enis mecnierul Seswavlas da Seyvarebu-
lia qarTvel xalxze da mis kulturaze;

amJamad „pensioneri“ vinfrid boederi Tbilisis


stumaria. misi maspinZelia akademikos guram Tofurias
ojaxi, romlis Sesaxebac intervius dros batoni vinfri-
di ityvis: maTi wyalobiT saqarTveloSi me namdvil sa-
moTxeSi vcxovrob.
_ batono vinfrid, rodis da rogor dainteresdiT
qarTuli eniT?
_ es didi istoriaa... daiwyo im dros, rodesac vmuSa-
obdi sakandidato disertaciaze „saSuali gvari homero-
sis enaSi“, 1961 wels wavikiTxe gerhardt deetersis mo-
nografia qarTuli zmnis Sesaxeb. pirveli interesi qar-
Tuli enisa swored maSin aRmeZra.
_ e.i qarTuli saSuali gvaridan daiwyo yvelaferi?
_ (icinis)... SeiZleba, yovel SemTxvevaSi, garkveuli
drois Semdeg damaviwyda es yvelaferi, magram rodesac
gadavedi hamburgSi, sadoqtoro disertaciaze muSaobi-
sas, romelic laTinuri sintaqsis generatiul Teorias
exeboda, ukve mainteresebda zogadad enaTa tipologia da
mindoda meswavla romelime araindoevropuli ena, am miz-
niT Sevedi aRmosavleTmcodneobis institutSi, sadac
profesori berTold Spuleri zogjer qarTulis kur-
ssac kiTxulobda, Tumca ZiriTadad arabulis specialis-
ti gaxldaT.
am dros hamburgSi Camovida qarTveli emigranti, yo-

372
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

fili samxedro tyve, nikoloz janeliZe, man Spulers Ta-


visi samsaxuri SesTavaza qarTuli enis swalebis saqmeSi.
universitetSi xelsayreli momenti xelidan ar gauSves
da nikoloz janeliZes saSualeba mieca, qarTuli ena es-
wavlebina msurvelTaTvis. me, ra Tqma unda, msurvelTa si-
aSi aRmovCndi.
_ erT-erT pirad werilSi Tqven werT: „dasavleT
evropis qveynebSi mcxovrebT, kavkasiuri enebis grama-
tikosTa umravlesobas, ar hyavT maswavleblebi. me bed-
ma gamiRima, hamburgis universitetSi gavicani nikoloz
janeliZe, romelic aswavlida qarTuls. igi warmoSobiT
samtredielia. mivmarTe daxmarebisaTvis. didi Tanad-
goma aRmomiCina, CemTvis saintereso kiTxvebs pasuxi
gasca da Cemi Semdgomi kvlevis mimarTulebaze, SeiZle-
ba iTqvas, didi zegavlena moaxdina“...

_ batono vinfrid, ramdenjerme Seveswari, rodesac


nikoloz janeliZeze saubrobdiT, Tqveni xmis tembri da
saxis gamometyveleba iseTi idumali naTliT imoseboda...
ase mxolod uaxloes da sayvarel adamianebze saubroben,
vfiqrob, bevri saintereso mogoneba gakavSirebT.
_ CemTvis batoni nikolozi dauviwyari maswavlebe-
lia. yovelTvis vambob, is arc profesori yofila, arc
mecnieruli pretenziebi hqonda, magram cxovrebaSi es yo-
velTvis ar aris mTavari. igi Tavisi qveynis namdvili pat-
rioti gaxldaT, gamudmebulad enatreboda Tavisi qveyana
da xalxi da am siyvaruls imiT gamoxatavda, rom bevr ger-
manels Sesawavla qarTuli ena, yovelTvis ideebiT iyo
savse _ germanul skolebSi Sedioda da qarTul zRaprebs
aswavlida bavSvebs, marTavda gamofenebs, samzareulos
wignic ki gamosca... misi pirovnebis gavleniT me Seviyvare
qarTuli ena.
_ deetersma mecnieruli interesi gagiRviZaT da ja-
neliZem SegayvaraT qarTuli, ase iyo ara?

373
gzavnilebi maswavleblebisTvis

_ diax, diax, bevri detali miTxra, rac maintereseb-


da qarTulis Sesaxeb, amave dros miambobda saqarTvelo-
ze. igi Tavis droze swavlobda goris pedagogiur insti-
tutSi, sadac misi maswavlebeli iyo profesori aleqsan-
dre Rlonti. maT xSiri miwer-mowera hqondaT.
_ sxvaTa Soris, batono vinfrid, me batoni aleqsan-
dre Rlontis studenti viyavi. bevri ramisTvis madlobe-
li var misi da imisTvisac, rom pirvelad batonma aleqsan-
drem miambo Tqven Sesaxeb. maxsovs, specialuri leqcia mi-
uZRvna _ gagvacno Tqveni qarTvelologiuri interesebi
da gvesaubra Tqvens naSromebze... es yvelaferi albaT swo-
red im mimoweridan gamomdinareobda, Tqven rom axseneT.
_ marTla? Zalian sasiamovnoa... yovel SemTxvevaSi, am
miwer-moweriT daiwyo Cemi ufro mWidro kontaqti saqar-
TvelosTan. TbilisSi gamovgzavne Cemi pirveli statia
qarTuli zmnis qcevis Sesaxeb, romelic gaaswora batonma
aleqsandre Rlontma, gamomigzavna CemTvis saWiro lite-
ratura... am gziT davukavSirdi da gavicani akademikosi
akaki SaniZe.
_ rodesac gxvdebodaT, germanulad mReroda Turma
akaki SaniZe, _ batoni zurab sarjvelaZisagan gamigia...
_ (icinis) namdvilad... studentobis dros batoni
akaki peterburgidan ramdenime TviT kenigsbergSi imyofe-
boda, sadac Rrmad Seiswavla germanuli ena.
_ romel simReras mReroda?
_ kargad aRar maxsovs... mgoni, es iyo studentebis
simRera.
_ batono vinfrid, 1974 wels pirvelad CamobrZandiT
saqarTveloSi. iyo raime sxvaoba warmosaxul saqarTve-
losa da realur saqarTvelos Soris?
_ yvelaferi Zalian sasiamovno iyo...
_ gulwrfelad?
_ mTlad yvelaferi ara, ra Tqma unda. maSin sastum-
ro „iveriaSi“ vcxovrobdi da Senobidan rom gamovdiodi,

374
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

sul vxedavdi, rom ukan kaci momdevda. Zalian Sewuxebuli


viyavi da vurekavdi Cems megobrebs, daxmarebodnen „im
kacs“ Tavisi samuSaos SesrulebaSi.
_ sxvaTa Soris, gamaxsenda, amaswinaT, „enaTmecnie-
rebis sakiTxebSi“ (#2, 2002 w.), daibeWda Tqvendami gamog-
zavnili akaki SaniZis werilebi. iq erT-erT werilSi amo-
vikiTxe, rom akaki SaniZes daWirvebia leqsikonisTvis ax-
lad naTargmni germanuli biblia, amasTan dakavSirebiT
gwerT: „... me vsTxove SarSan profesor Assfalg _ s
(Munchen), , rom gamoegzavna CemTvis axlad naTargmni
biblia. man pativi damdo da gamomigzavna, magram wignma
Cemamde ver moaRwia. aq hgoniaT, rom me biblia saloca-
vad minda da ara samecniero muSaobisTvis _ leqsikonis
Sesadgenad.
amitom, roca Tqven am Semodgomaze aqeT izamT
pirs, umorCilesad gTxovT, Tan wamoiRod die Sog. Zali-
an dagimadlebT, SeiZleboda fostiTac gamogegzavnaT
Tu zed daawerdiT Cems saxelsa da gvars, magram darwmu-
nebuli ara var, rom miviReb“.
_ ase rom, Tqveni „dawunebuli reJimiT“ verc qarTve-
lebi xeirobdnen.
batono vinfrid, iqneb Tqvens qarTvel megobrebze
gvesaubroT?
_ megobrebze? ra vTqva... Znelia (rogorc Sevatyve,
b-n vinfrids Zalian uWirs sayvarel adamianebze xmamaRla
saubari _ c.b.). saqarTveloSi bevri sasiamovno adamiani
gavicani, zogTan mxolod samecniero urTierToba makav-
Sirebs, zogi _ namdvili megobaria. Zalian bednieri var,
rom zurab sarjvelaZesa da aleqsandre onianTan miwevs
muSaoba, batoni guram Tofuria Cemi maspinZelia da misi
ojaxis stumarTmoyvareobis gamo saqarTveloSi vcxov-
rob, rogorc namdvil samoTxeSi. amave dros misi didi
biblioTekac CemTvis meore samoTxea.
Znelia namdvil megobrebze saubari... es niSnavs,rom

375
gzavnilebi maswavleblebisTvis

arc Cemi samsaxuri, arc Cemi mecniereba da arc gansxvaveba


qarTvelebsa da germanelebs Soris ar TamaSobs gansakuT-
rebul rols namdvil megobrobaSi... es adamianuri donea...
_ da albaT universaluri donec, aq daZleulia kul-
turaTa konfliqti da gansxvaveba erebs Soris, rogorc
namdvil siyvarulSi sazogadod.
_ erTaderTi gansxvaveba qarTvel da germanel me-
gobrebs Soris is aris, rom Cemi qarTveli megobrebi advi-
lad da xSirad ver Camodian CemTan, rogorc saWiroa.
_ magram vici, rom Tqveni miwveviT Camodian „kavkasi-
uri enobrivi problemebis“ simpoziumebze. ras gvetyviT
am simpoziumebis Sesaxeb?
_ cnobilma germanelma mkvlevarma karl horst Smid-
tma evropaSi (bonis universitetSi) safuZveli Cauyara
simpoziumebs „kavkasiuri enobrivi problemebi“. 1985 wli-
dan man xuTi aseTi Sekreba Caatara. simpoziumebs eswrebi-
an qarTul-kavkasiur enaTa ama Tu im problemaze momuSave
mecnierebi evropis sxvadasxva qveynidan da cxadia qar-
Tveli mkvlevarebic. profesor Smidtis pensiaze gasvlis
Semdeg Cven SevTanxmdiT da am simpoziumebs me vxelmZrva-
nelob. oldenburgSi Catarda VI konferencia, romelic
mieZRvna svanuris problemebs (1995), VII _ xevsuruls
(1997), VIII _ megrul-lazurs (1999), IX _ TuSurs (2001).
simpoziumebis mizani is iyo, rom kavkasieli stumari Camo-
suliyo. im wlebSi, rom qarTvelebi Camodiodnen, Cemi mon-
domebiT xdeboda, radgan me miWirs rusuli ena, qarTveli
mecnieri merCia, amitom movelaparake organizatorebs,
romlebic afinansebdnen simpoziums da viwvevdi qarTve-
lebs. simpoziumze mTavari Tema SeirCeoda stumris mixed-
viT (TuSuri, svanuri, lazuri...) danarCenebi iyo Cveuleb-
rivi gamokvlevebi kavkasiur enobriv problemebTan dakav-
SirebiT. axla vapireb wakiTxuli moxsenebebis gamoqveyne-
bas.
_ Semdegi simpoziumi rodis Sedgeba da ra iqneba Te-
ma?

376
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

_ Tqven dagaviwydaT, me pensiaze gavedi! am simpoziu-


mebs albaT sxva gaagrZelebs sxva qalaqSi (viciniT...)
_ batono vinfrid, Zalian damainteresa Tqvenma ga-
mokvlevebma: „identiteti da universaliteti“ da „ena da
vinaoba qarTvelTa istoriaSi“. qarTvelebisTvis albaT
Zalian mniSvnelovania ucxoelis TvaliT danaxuli es
problema. iqneb gvesaubroT amis Sesaxebac?
_ saerTod, da es aris saerTaSoriso movlena, enis
istoria niSnavs enis formebis istoriul axsnas, gamok-
vlevas. me damainteresa, qarTvelisaTvis ras niSnavda
qarTuli. ra Tqma unda dedaena aris bunebrivi movlena da
masze aravin fiqrobs, vidre problema ar iCens Tavs. qar-
Tul sinamdvileSi sxvadasxva saukuneSi enas sxvadasxva
fenisTvis gansxvavebuli mniSvneloba hqonda, Tumca amis
gamokvleva Zalian Znelia, radgan SuasaukuneTa teqsteb-
Si amaze pirdapir ar laparakoben. magram mainc moiZebneba
zogierTi saintereso SeniSvna ZvelqarTul teqstebSi.
aseTia giorgi merCules „grigol xanZTelis cxovre-
bidan“ Semdegi detali: “qarTlad friadi queyanai aRi-
racxebis, romelsaca Sina qarTuliTa eniTa Jamni Seiwir-
vis da locvai yoveli aResrulebis“. ras niSnavs es? es
niSnavs, rom qarTul enas ukve problema gauCnda, sxva Sem-
TxvevaSi enaze laparaks ar daiwyebdnen qarTvelebi. maSa-
sadame, ena qarTuli saxelmwifoebriobis mniSvnelovani
niSani iyo.
Semdeg mTawmindelTa teqstebSi aris aseTi adgilebi;
magaliTad: saqarTvelos mefem miwera berebs: Cven gvinda
bevri qarTuli wigni gvqondes. risTvis undodaT? adminis-
traciisTvis ar iyo saWiro. etyoba, mefeebma Seqmnes saqar-
Tvelos samefo, rogorc saxelmwifo, maTTvis mniSvnelo-
vani gaxda ena. ara mxolod is faqti, rom qarTulad lapa-
rakobdnen, aramed wigni gaxda saWiro, vinaidan wigns ufro
didi mniSvneloba hqonda am kulturul samyaroSi.
gasaocaria berebis moRvaweoba, romlebic ucxoeTSi

377
gzavnilebi maswavleblebisTvis

cxovrobdnen, Caketil samyaroSi da qarTulad wignebs


hqmnidnen. rogorc Cans, ucxo qveyanaSi mSobliuri enis
Zala ufro metad moqmedebs.
me Sevagrove bevri masala, saidanac Cans, Tu ras fiq-
robdnen qarTvelebi Tavis enaze. Seviswavle XVII saukune-
Si qarTulad Targmnili wignebi. maT ara mxolod praqti-
kuli daniSnuleba hqondaT (mag. medicinis wigni), aramed
qarTvelebi dainteresebuli iyvnen qarTul enaze wigne-
bis arsebobiT, radgan wigni mainc ganaTlebisTvisaa da-
niSnuli.
maqvs proeqti, davwero wigni, romelSic Tavs moiy-
ris yvelaferi, rac vici qarTvelTa enobrivi TviTSegne-
bis Sesaxeb.
_ rogor warmogidgeniaT qarTuli enobrivi kultu-
ra im kulturebs Soris, romlebsac ikvlevT?
_ qarTvelebma Tavisi istoriis ganmavlobaSi bevri
sxvadasxva kultura SeiTvises _ berZnuli kultura, aR-
mosavluri kultura... es aris qarTuli kulturis Tvise-
ba.
_ Tavisic xom hqondaT raRac...
_ Tavisi, ra Tqma unda, magram es yvelgan evropaSi
asea. magaliTad: germanuli kultura ra aris? germanulma
kulturam SeiTvisa _ romauli, laTinuri, franguli sam-
yaros kulturebi, „sufTa“ yovelTvis uinteresoa. mTava-
ria integraciis procesi...
_ gansxvavebulia TqvenTvis cnebebi: „sufTa“ da „in-
dividualuri“?
_ individualiric aris sxvadasxva kulturis naer-
Ti, mxolod gansakuTrebuli naerTi. ra Tqma unda, arse-
bobs qarTuli tradicia, qarTuli mwerloba, es yovel-
Tvis mTavari faqtoria, Tqveni tradicia, magram...
_ magram tradiciac mainc „sufTa“ ar aris?
_ „sufTa“ arasodes araferi ar aris kulturebSi,
arc arsebobs.

378
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

_ batono vinfrid, 1999 wels Tqven imogzaureT sva-


neTSi, mivlinebis dros ganuwyvetliv swavlobdiT Tqven-
Tvis saintereso enobriv movlenebs. ras ikvlevdiT?
_ sxva sagnebis garda svanurSi mainteresebda sxvaTa
sityvis nawilakebis xmareba da gamovida, rom dRevandeli
metyveleba ukve gansxvavdeba ociansa Tu ocdaaTian wleb-
Si Cawerili teqstebisagan saliteraturo qarTulis gav-
leniT... svanurSi vmuSaobdi batoni aleqsandre onianis
daxmarebiT, aq ufro rTuladaa saqme, vidre qarTulSi,
Tumca qarTulSic aRmoCnda sirTuleebi, rac jerjero-
biT aRweriT gramatikebSi ar gauanalizebiaT. ai, aseTi wi-
nadadeba nodar dumbaZesTan: „vina varo, _ ar Tqva?“ e.i es
o ar aris namdvili sxvaTa sityvis gadacema. „var“ ki aris,
magram Sereuli gadacemaa, es Zalian saintereso Teoriu-
li sakiTxia. qarTvelologiaSi Cemi kvlevis safuZveli
aris yovelTvis Tqveni Zalian mdidari da mniSvnelovani
naSromebi, rogorebicaa batoni akaki SaniZis „qarTuli
enis gramatikis safuZvlebi“, an leo kvaWaZis Zalian sa-
sargeblo wigni qaTul sintaqsze da a.S.
Cemi ZiriTadi interesia qarTvelur enaTa saerTo
ganviTareba tipologiuri TvalsazrisiT.
_ Tqven sistematiurad beWdavT evropul da ameri-
kul Jurnalebsa da krebulebSi recenziebs saqarTveloSi
gamosuli enaTmecnieruli literaturis Sesaxeb. 80-iani
wlebis „bedi qarTlisas“ nomrebSi migyavdaT rubrika
„wignebi saqarTvelodan“ (enaTmecniereba). amJamad rogor
aris „bedi qarTlisas“ bedi?
_ amJamad cudad, yovel SemTxvevaSi, ase vici. mogexse-
nebaT, rom „bedi qarTlisa“ kalistrate salias sakuTari
moRvaweobis Sedegia, misi gardacvalebis Semdeg Seiqmna
sxva Jurnali _ qarTuli enisa da kavkasiuri enebis mimom-
xilveli Tu Ziebani, ramdenime nomeri namdvilad gamovida,
„bedi qarTlisas“ nacvlad. bolo xuTi welia aRaraferi
gamosula. ar viciT, ratom, SeiZleba gamomcemeli giorgi
SaraSiZea SeuZlod. giorgi SaraSiZe enaTmecnieri gaxlavT,

379
gzavnilebi maswavleblebisTvis

mravali saintereso wignis avtori qarTul miTologiaze.


saerTod, ubixuri enis specialistia. ar vici, SeiZleba
erT mSvenier dRes kidev gamoices, magram sistematiurad
gamodis Jurnali „georgika“, qalaq konstansSi; Jurnalis
redkolegia germanul-qarTulia an qarTul-germanuli,
rogorc gnebavT, erTi sityviT, saerTo proeqtia. dRemde
misi mTavari redaqtoria germaneli qarTvelologi hainc
fenrixi, romelic ienis univerisitetis profesoria.
_ ras gvetyviT qarTvelologiur skolebsa da mis
momavalze?
_ qarTvelologiuri skola germaniaSi tradicia uf-
roa, vidre skola. CvenTan, da saerTod evropaSi, ori ka-
Tedraa, sadac saerTod sistemis mixedviT iswavleba kav-
kasiuri enebi _ es aris, ramdenadac vici, iena da londoni;
qarTvelologia da kavkasiologia zogadad, bolo aTwle-
ulebis manZilze saxifaTo situaciaSia, radgan regula-
ruli kaTedrebi ar arsebobs, yvelaferi damokidebulia
imaze, Tu vis daainteresebs es enebi. saerTod, eseni arian
indoevropeistebi da zogadi enaTmecnierebis specialis-
tebi. magaliTad, brwyinvale enaTmecnieri hans fogti,
norvegiaSi, romanisti gaxldaT, hugo Suxarti, romelic
albaT met-naklebad cnobilia saqarTveloSi, aseve roma-
nisti iyo, gerhardt deetersi, erT-erTi didi kavkasio-
logi, SedarebiTi enaTmecnierebis profesori gaxldaT
bonSi. magram me optimisti var da mjera, rom yovelTvis
iyvnen da iqnebian mecnierebi, romlebsac daainteresebT
qarTuli ena, rogorc gansakuTrebuli struqturisa da
kulturis warmomadgeneli. imedi maqvs, zogadi enaTmec-
nierebis specialistebs daainteresebT es ena, rogorc
erT-erTi yvelaze cnobili araindoevporuli ena, enaT-
mecnierebaSi kargad rom aris aRwerili.
_ erT-erT adrindel werilSi werT: „pensiaze gas-
vlis Semdeg minda ganvaxorcielo Cemi ZvelTaZveli ocne-
ba, davwero qarTvelur enaTa SedarebiT sintaqsze, rom-

380
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

lis masalebis Sekreba saqarTveloSi Cemi pirveli vizitis


dros 1974 wels daviwye, sacxovreblad oldenburgSi dav-
rCebi, mas ar mivatoveb“.
Seicvala rame pensiaze gasvlisas? rogori iqneba
Tqveni cxovrebis ritmi 65 wlis mere?
_ jer ar vici, magram me mgoni, didi gansxvaveba ar iq-
neba. ra Tqma unda, vapireb gamovce „qarTvelur enaTa Se-
darebiTi sintaqsi“, _ es Cemi didi „foriaqia“, sxva, patar-
patara „foriaqebic“ maqvs... zamTarSi gavagrZeleb leqci-
ebis kurss bremenis universitetSi, wavikiTxav zogad
enaTmecnierebas, oldenburgSic SemeZlo wamekiTxa, mag-
ram dro mekargeba bevri inglisurze... ise, swavleba sxva
sixarulia...
_ Tqveni dro sul wuTebiT gaqvT ganawilebuli, ax-
lac saaTze ixedebiT, universitetSi Sexvedraze gagvian-
debaT, Tumca batoni guram Tofuria gamSvidebT, dro jer
kidev gaqvT dialogisTviso. batono vinfrid, sul am
reJimiT cxovrobT?
_ saerTod ki! sxvanairad rogor SeiZleba?! (icinis).
_ roca es dialogi daibeWdeba „Cveni mwerlobis“
furclebze, Tqven ukve germaniaSi iqnebiT. minda saqar-
Tvelodan gansakuTrebuli pativiscemiT da siyvaru-
liT mivesalmo Tqvens meuRles _ qalbaton doris biu-
rels da TqvenTan erT-erT Sexvedraze warmoTqmuli ba-
toni aleqsandre onianis sityvebi moviSvelio: „... vinc
ki erTxel mainc moxvedrila batoni vinfridisa da qal-
batoni dorisis garemocvaSi, verasodes daiviwyebs im
siTbos, mzrunvelobasa da siyvaruls, rac am garemoc-
visagan miiRo... Cven, uklebliv yvela qarTvelma stu-
marma, batoni vinfridisa da qalbatoni dorisis ojaxSi
vigrZeniT gasaocari siTbo, mzrunveloba da stumris
Seudarebeli siyvaruli. uzomo madloba maT yovelive
amisTvis“.
Tqven xom ar mimarTavdiT aqedan Tqvens meuRles?

381
gzavnilebi maswavleblebisTvis

_ iciT, mTavari is ar aris, rom Cemma meuRlem gamigo.


Cemi samecniero da organizatoruli muSaobis gamo yo-
velTvis cota dro mrCeboda piradi cxovrebisTvis. es
xom bevrs niSnavs, rom meuRlem gaigo Cemi interesebi da
Tanac yovelmxriv momexmara rogorc muSaobaSi, aseve
stumarTa daxvedraSi.
_ batono vinfrid, xval miemgzavrebiT. gzas dagilo-
cavT...sivrce da manZili, romelic Tqvensa da Tqvens qar-
Tvel megobrebs Soris gaizrdeba, vici siyvaruliT amoiv-
seba. isic vici, es siyvaruli xval Tu zeg ukan mogabru-
nebT.
_ didi madloba.

(Tbilisi, gazeTi „Cveni mwerloba“, 2002 weli, oqtomberi)

382
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

„ar iTargmneba sizmris sevda“


guCa kvaracxelia

arian maswavleblebi, romlebic STagvagoneben,


gvmuxtaven ganumeorebeli energiiT, romelsac TviTSe-
mecnebisken mivyavarT. swored aseTi maswavlebeli iyo da
aris akademikosi guCa kvaracxelia CemTvis, mravalmxrivi
niWisa da unaris adamiani; swored am Tvisebebis gamo iyo,
rodesac mecnier-xelmZRvanels veZebdi, arCevani masze
gavakeTe. manamde enaTmecniereba mxolod fonetika, mor-
fologia da sintaqsi megona (rogorc skolaSi gvaswav-
lidnen); guCa kvaracxelias leqciebis Semdeg aRmovaCine,
ramdeni ganzomileba hqonia enas, ra Rrmaa misi warmoSo-
bis kanonebi, ramdeni Teoria arsebobs da rogori sainte-
resoa, am TeoriebSi CaZirva... iseTi dro iyo maSin, rode-
sac mecnier-xelZRvanels kaTedrebi gansazRvravdnen
xolme, me ki sxva aravin mindoda da pirdapir masTan mive-
di da vTxove, aspirantad aveyvane. me misi pirveli aspi-
ranti viyavi.
guCa kvaracxelias yoveli saubari, leqcia, leqsi Tu

383
gzavnilebi maswavleblebisTvis

naxati CemTvis inspiraciis wyaro iyo; qarTul enas ai, ase


aRwerda:
“ena eris sulier RirebulebaTa ara marto saganZu-
ria, aramed am RirebulebaTa warmomqmnelic, rogorc am-
boben _ generatoric. es ki imas niSnavs, rom enas aqvs una-
ri, ara marto aRniSnos, aRweros sinamdvile, aramed Tvi-
Tonac Seqmnas igi, iyos ara marto saSualeba, iaraRi, ro-
melsac adamiani iyenebs, aramed Tavad warmoSvas adamianis
azrebi da SegrZnebebi, aagos konceptebi, romlebSic kon-
centrirebulia mTeli eris istoriul-kulturuli da
fsiqikur-mentaluri gamocdileba. rom ara “vefxistyao-
sani”, qarTveli xalxi is ar iqneboda, radac iqca (“Cemo
samSoblov, Cemo mTa-velo, ra iqnebodi urusTavelo?“ _ g.
leoniZe), iseve rogorc uhomerosod arc berZnebi iqne-
bodnen is, rac gaxdnen. enis obieqtur Sinaarss is realu-
ri sinamdvile Seadgens, romelSic es ena SeumCnevlad
cxovrobda Tavis Semqmnel xalxTan erTad. “enis Sinaar-
sobrivi fenis zemoqmedebiTi Zala yvelganaa da amitom
SeumCneveli” (g. ramiSvili), SeumCneveli yvelganmsufevi
haeriviT, mxolod maSin rom vgrZnobT mis arsebobas, ro-
ca Jangbadi gvakldeba da suli gvexuTeba” (guCa kvaracxe-
lia, „enis energia eris sulieri energiaa“).
ramdeni mifiqria mis yovel statiaze... Tundac zemo-
moyvanil fragmentze _ rogor moqmedebs dawerili teq-
sti eris ganviTarebaze...da ramxela pasuxismgeblobaa, _
iyo mwerali.
swored am kiTxviT viwyeb guCa kavarcxekliasTan erT
Zvel intervius, romelic maswavlblebisTvisac sasargeb-
lo resursi iqneba:

_ qalbatono guCa Tqveni erT-erTi samecniero sta-


tiidan („enobrivi TviTSegneba da saliteraturo norma,
rogorc Rirebuleba“) amoviRe Semdegi Tezisi: „indivi-
dis (sazogadoebis) enobrivi TviTSegneba icvleba enis ga-

384
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

moyenebis Sedegad, xolo ena icvleba enis mimarT indivi-


dis (sazogadoebis) enobrivi TviTSegnebis aqtualizaciis
Sedegad...“ Tu SeiZleba ufro konkretulad am sakiTxis
Sesaxeb, da kidev: Tanamedrove qarTulis saliteraturo
normisa da metyvelebis kulturis urTierTmimarTebaze...
_ eg mosazreba me Camovayalibe im movlenasTan dakav-
SirebiT, rasac enis normalizacia hqvia. Sevecade amexsna,
rogor moxdeboda enis stiqiuri reglamentaciidan aras-
tiqiurze gadasvla. amisaTvis damWirda „enobrivi cnobie-
rebisa“ da „enobrivi TviTSegnebis“ cnebebi. enobrivi
cnobiereba farTovdeba azrovnebisa da enobrivi praqti-
kis, anu enis gamoyenebis Sedegad.ganviTarebis garkveul
doneze ena Tavad xdeba azrisa da refleqsiis sagani: ada-
miani iwyebs sakuTari enobrivi qcevis Semecnebas da Sefa-
sebas. gaazreba imisa, raze, sad, visTan, rogor vlapara-
kob, aris momenti (rogorc kacobriobis, ise kerZo adamia-
nis cxovrebaSi), roca ukve SegviZlia vTqvaT, rom enobri-
vi TviTSegneba Camoyalibda. am etapsave aucileblobiT
ukavSirdeba naTqvamze pasuxismgeblobisa da kontrolis
moTxovnis gaCena. ase rom, enobrivi TviTSegneba enobrivi
cnobierebis ganviTarebis Sedegicaa da, amave dros, ganvi-
Tarebis erT-erTi faqtoric. es paradoqsi ar aris. bana-
luri dialeqtikaa. „banalurs“ uaryofiTi SefasebiT ar
vxmarob. yvelaze banaluri mxolod WeSmaritebaa.
rac Seexeba normisa da metyvelebis kulturis urTi-
erTmimarTebas, pirveli meorisaTvis aucilebeli, magram
arasakmarisi pirobaa. metyvelebis kultura metyvelebis
xarisxs warmoadgens, rasac Tavisi Sinaarsobriv-metyve-
lebiTi kriteriumi aqvs: sizuste, logikuroba, sicxade,
gasageboba, siwminde, gamomsaxveloba, mizanSewoniloba da
sxva da sxva. metyvelebis maRali kultura maRal zogad
kulturasac gulisxmobs. is gulisxmobs, sxvaTaSoris,
enis siyvarulsac.
norma ki, rogorc enis Tavdapirveli atributi, gan-
sazRvrulia enis struqturiT da sakmaod mkacrad moqme-

385
gzavnilebi maswavleblebisTvis

debs. unda iTqvas, rom wminda enobrivi norma ufro nak-


lebadac irRveva. qarTulis mcodne ar ityvis, „kacma Ses-
civda“ an „xelebi daaxamxama“, didi-didi Temis niSnebi ae-
rios _ „adgavs“ Tqvas, nacvlad „adgams“, an dialeqturi
forma wamoscdes iq, sadac saliteraturo enis gamoyeneba
hmarTebs. dedaenis gramatikuli da semantikuri wesebis
codna bunebrivi da umetesad qvecnobieria. magram marto
am „bunebriobiT“ fons iq veRar gavalT, sadac, amasTan
erTad, sxva struqturebiT sulac ar aris Sepirobebuli
da nakarnaxebi. ai, isini irRveva umetesad da Sedegad vi-
RebT gamoxatvis uzustobas, alogikurobas, sityvis uad-
gilod xmarebas, barbarizmebs, Jargonizmebs. arCil mefes
aqvs naTqvami:
eg nu ggoniaT, sxva ena mec ar vicode sxvasaviT,
magram cudia gareva qarTul enaSi sxvas aviT.
_ Tqveni poemidan („maradisobis mZevlebi varT“) er-
Ti fraza gamaxsenda: „misCanCaleben grZnobebs kudSi
CrdilebiviT Cveni sityvebi...“ garda imisa, rom mSvenieri
mxatvruli saxea mxolod emocias ar iwvevs, masSi didi
sibrZnecaa. SemTxveviTi ar aris, rom cnobili frangi se-
miologis _ roland bartis sityvebic gaxmianda CemSi:
„saidumlo“ gaxsnili da es isaa, rom araviTari uSualo-
bis gamoTqma ar SeiZleba enis meSveobiT, radgan Tavisi
bunebiT ena yovelTvis gamaSualebel rols TamaSobso...
rogor fiqrobT, Zalian kategoriulia barti?.. Tu „sit-
yva_ grZnobis Crdilia“, ratomRa eswrafvis Semoqmedi
sityviT realizebas?
_ me sibrZne ki ara, faqtis aRniSvna mgonia, rasac ima-
ve poemaSi sxvaganac mivmarTav:
ar iTargmneba sizmris sevda,
da is sityvebi,
romelTac ZaluZT
gamoReWon bolomde grZnoba,
ar ipoveba.

386
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

SeiZleba met-naklebad miuaxlovde grZnobis gamoT-


qmas (amas cdiloben poetebi), SeZleba adekvaturobis
iluziac Segeqmnas, magram sinamdvileSi miuRweveli mgo-
nia sityvebiT emociis srulad gamoxatva. miT umetes, Tu
es dasaweria. zepiri metyvelebisas yvelaferi gexmareba:
Tvalebi, xmis modulacia, mimika, Jesti... werisas marto
sityvis amara rCebi, Tanac maSinve refleqsia erTveba da
gancdis uSualoba ikargeba. grZnobis gamoTqma rom advi-
li iyos, magaliTad, „siyvarulis“ enaSic meti sinonimi eq-
neboda, rom ufro zustad, yvela elferis gaTvaliswine-
biT daxasiaTebuliyo es grZnoba. amis nacvlad gvaqvs me-
taforuli gamoTqmebi: „cecxli medeba“, „gul-RviZli
mewvis“, „guli mewureba“, „TvalebSi mibneldeba“, „fexebSi
Rone merTmeva“, „goneba meketeba“, „vgiJdebi“ da sxv. ase-
Ti, somaturi, frazeologia Cvens sulier mdgomareobas
miaxloebiT Tu gamoxatavs. arsebobs kaniabaluri gamo-
naTqvamebic: „minda Cagylapo“, „minda SegWamo“ (Sdr. s.
fromis „mesakuTreobrivi egzistenciuri arsi“ _ siyva-
ruli, rogorc floba), „minda ar iyo“ da yvelaze saso-
warkveTili: „minda movkvde!“ (Sdr. p. J. prudonis: siyva-
ruli sikvdilia; n. berdiaevis: siyvarulsa da sikdils
Soris Rrma kavSiria). ara aqvs mniSvneloba, visze Tu ra-
zea mimarTuli es grZnoba _ adamianze, samSobloze, idea-
ze _ mTavari misi simZafre da usazRvroebaa:
sjobs aRar gqondes sulac, samSoblo,
an da ar iyos ase lamazi!
roca v. Jukovski ambobs: Невыразимое подвластно ль
выраженью, an T. tiutCevi: Мысль изреченная есть ложь, xo-
lo a. feti ocnebobs: О если б без слова / Сказаться душой
было можно _ samiveni imave azrs gamoxataven, oRond am
frazebiT ver gviadvileben „idumalTan“ misvlas.
principulad ufro advilia azris gamoxatva. grZno-
bisgan gansxvavebiT, azri sityvebSi yalibdeba da sityve-
biTve misi gamoTqma Zneli aRar unda iyos, siZneles Camo-

387
gzavnilebi maswavleblebisTvis

uyalibebeli azrebis gamoTqma qmnis. Tumca sapirispiro


movlenebic aris cnobili enaTa istoriidan: roca kon-
kretuli ena ar yofila mzad raRaca azris gamosaTqme-
lad. es viTareba xelSesaxebi xdeba erTi enidan meoreze
Targmnisas anda uZvelesi teqstebis Seswavlis dros. sain-
tereso dakvirvebebi aqvs am TvalsazrisiT u. gaTris, ro-
melic antikuri xanis berZeni filosofosebis naazrevze
msjelobisas araerTxel aRniSnavs, rom ama Tu im konkre-
tuli azris gamosaTqmelad sakmarisi enobrivi resursi
ar iyo, imdenad jer ver flobdnen enaso.
ratomRa eswrafvis Semoqmedi sityviT realizebas,
Tu „sityva grZnobis Crdilia“, amaze oqtavio pasis gamo-
naTqvamiT gipasuxebT: poetisTvis sxva gamosavali ar aris
_ unda sargeblobdes sityvebiT.
am azris sapirispiroa r. bartis sityvebi, is, rom
„ena sargeblobs CveniT“, pirdapir ukavSirdeba bartis
koncefcias „avtoris“ desakralizaciis Sesaxeb, rasac ki-
dev ufro utrirebulad TviTon „avtoris sikvdils“
uwodebs. sainteresoa,. rom aq is malarmes poetikas miiC-
nevs Tavis winamorbedad. am poetikis arsi ki mdgomareobs
„avtoris“ gauqmebasa da „weriT“ mis SecvlaSi: lapara-
kobs ara avtori, aramed enao. cota mogvianebiT, i. brod-
ski gamoTqvamda analogiur azrs enis didaqtikis Sesaxeb:
poeti leqss imitom wers, rom mas ena hkarnaxobs momdevno
taepso. sayuradReboa, rom Zveli droidan moyolebuli,
meoce saukunemde poetebs, rogorc TviTon aRniSnavdnen,
RmerTi STaagonebdaT leqsebis weras. ese igi, an RmerTi
an ena (sityva, logosi) unda iyos mokarnaxe. magram dizi-
unqcia (an-an) moixsneba da igiveobis niSniT Seicvleba, Tu
ioanes saxarebidan gavixsenebT: „pirveliTgan iyo sityuai
da sityuai iyo RmerTisa Tana, da RmerTi iyo sityuai
igi“.
axla ena aRar aris „gamaSualebeli“. gamaSualebeli
avtoria, romelsac ena qmnis. swored am azrs gamoxatavs p.

388
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

valeris Creatur est celui qui fait cree. msgavs princips avlens
t. tabiZis „leqsi mewyeri“: „me ar vwer leqsebs... leqsi
TviTon mwers“. azrobrivad da leqsikuradac TiTqmis em-
Txveva am striqons m. olivies Jeen n’ecris pas. Jeen suis ecrit.
saintereso is aris, rom yovelive es, yovelgvari Zalda-
tanebis gareSe, Tavsdeba humanitarulad orientirebuli
sinergetikis paradigmaSi, romelic arcTu didi xania Ca-
moyalibda da damianis cnobierebas, mis SemoqmedebiT saq-
mianobas axali kuTxiT ganixilavs.
_ Tqveni bolo piesebi: „Cven ZilSi gaparulebi“ da
„paraskevs, xuTSabaTis win“ _ uaRresad Tanamedrovea Tvi-
si problematikiT. orive piesaSi dRevandelobis mxatvru-
li interpretaciaa warmodgenili, uwyinari da dabneuli
personaJebis miRma Rrma tkivili ikiTxeba, romelic ase
gadamdebia mkiTxvelisTvis... Tqven, rogorc avtori, ada-
mianis sulis fskerSi CadixarT da uflebas ar aZlevT mas,
daaviwydes Tavisi mSvenieri, ararealizebuli „me“. ori
samyaro kveTs Tu ejaxeba erTmaneTs _ realoba Tavisi
mkacri kanonebiT _ damTrgunveli socialuri garemo da
adamianis ganuxorcielebeli suli, romelic veRar ib-
rZvis da amitom garbis „moZalade“ yoveldRiurobidan.
erTmaneTs enacvleba yofiereba da „gafrena“, yofiereba
da „sizmari“...
qalbatono guCa sad „amgzavrebT“ Tqvens perso-
naJebs? Tumca „fioras xma“ rom moviSvelioT: „... iq veRa-
ravin daakavebs usazRvro Tavisuflebasa da usasrulo
siyvarulisken Cvens swrafvas, romelic naTesaobis, Zmo-
bis da siyvarulis ZafiT dagvakavSirebs yvela drosTan,
yvela sivrcesTan da am sivrceSi monanave samyaroebTan...“
aris Tu ara realur cxovrebaSi gamosavali? „iq“ ki
ara, „aq“ Tu SeiZleba adamianis Tavisuflebisa da siyva-
rulisken swrafva ar Seakavos mkacrma realobam?
_ im kategoriis adamianebisaTvis, romelTa daxatva
vcade, tanjvis wyaros marTla warmoadgens realoba (ara

389
gzavnilebi maswavleblebisTvis

maincdamainc Cveni da ara maincdamainc axlandeli), saer-


Tod realuri samyaro, romlis agebuleba mTlianad ie-
rarqiulia, ierarqiulia ideebic. sxvagvarad „wesrigis
damyareba“, cxovreba kacobriobam jer ver iswavla. sauke-
Teso SemTxvevaSic ki, ierarqia mcire despotizmsa da gar-
kveuli doziT monobasac gulisxmobs. samyaro, romelSic
Cven vcxovrobT, determinaciis samyaroa da misi garRve-
vis yoveli mcdeloba misive mxridan sastik winaaRmdego-
bas iwvevs. Cemi personaJebis dramas (ufro tragedias) me-
tafizikuri wyaroc aqvs, rac maTTvisac da maTi avtoris-
Tvisac sruliad dauZlevelia. „usazRvro Tavisufleba
da usazRvro siyvaruli“, saiTkenac isini iswrafvian, er-
Tica da meorec, isev uReli da monobaa. am mxriv niSandob-
livia sityvebi:
davbadebulvar, rom viyo mona
da siyvarulis medgas uReli.
am viTarebas ki araviTari kavSiri aRar aqvs imasTan,
mkacri iqneba, Tu ar iqneba realoba, damTrgunveli Tu
xelSemwyobi aRmoCndeba socialuri garemo.
gaorebuli realoba, romliTac piesis personaJebi
cxovroben, msoflio literaturaSi didi xnidan, Tundac
servantesis droidanaa cnobili. is sxvadasxva dros da
sxvadasxvagvarad bevrjer yofila gamoyenebuli, bevri
fantastikuri Tu deteqtiuri nawarmoebis safuZvelic
gamxdara da albaT momavalSic gaxdeba. saqme isaa, rom re-
alobis gaoreba sinamdvileSic arsebobs, igi cxovrebidan
gadadis literaturaSi.
TavisTavad damTrgunvelic rom ar iyos, mainc ver
avsebs adamianis arsebobas sadagi, Cveulebrivi yofa. Za-
lian ordinaruli kacic ki yovelTvis eZebs raRacas, ri-
Tac iqneb droebiT gaeridos momabezrebel yoveldRiu-
robas, wuTierad mainc gadainacvlos ufro „maRal regis-
trSi” da amiT gaxados gasaZlisi sakuTari yofa, romel-
sac aucileblobiT isev unda daubrundes. es „ganrideba”

390
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

SeiZleba iyos Troba, poezia, musika, TamaSi… da sxva, rac


miwieri realobidan iq gasvlis mcdelobaa, sadac adamiani
ufro Rirseulad da ufro kargad grZnobs Tavs. amas
drodadro kidevac Svreba kaci, riTac arRvevs zRvars or
realobas Soris, patar-patara zeimebs umarTavs sakuTar
Tavs, rac savsebiT normalurad iTvleba. magram arsebobs
gaorebuli realobiT cxovrebis sxva reJimic, roca meoc-
nebe da arapraqtikul adamianebs ar surT, an ar ZaluZT
miiRon yofis realuroba, misi „mkacri kanonebi“ da emij-
nebian samyaros danarCen nawils, rogorc kedliT gaemij-
nen piesis personaJebi medpersonals, romelic yoveli Za-
liT amaod cdilobs maTTan SeRwevas. viTareba kritiku-
li xdeba da medpersonali iZulebulia kari Seamtvrios.
aRmoCndeba, rom oTaxSi aravinaa, fanjara gaungreviaT da
gafrenilan.
gafrindnen iq, sadac aRar iqnebian damamcirebel mo-
nobaSi. gaarRvies obieqtivaciis samyaro, romelic Zalian
dadablda maTTvis, qvemoT moitoves yoveldRiuroba Ta-
visi uzneo da farisevluri lozungebiT da im galaqtikas
miaSures, sadac sxvadasxva droisa da sxvadasxva qveynis,
magram erTi modgmis adamianebi saxloben, romelTa arse-
boba asuldgmulebs im rwmenas, rom mSvenieria adamiani.
-Tqveni leqsebis wigni „marTalTa da uRmrToTa gze-
bi” Tqvenive naxatebiTaa gaformebuli. sazogadoebam guCa
kvaracxelia kidev erTi axali kuTxiT gaicno. CemTvis
STambeWdavia Tqveni naxatebis personaJTa mzera. amboben,
„Tvalebi sulis sarkeao”… es „mzerebi” Zalze gamWo-
lia… adamianis sulis siRrmeSi aRweven da fiqrebs aRZra-
ven. „mzera ars ra SoriT xedvides“, _ ganmartavs saba.
Tqven Tu gifiqriaT Tqveni personaJebis mzeraze?
_ Tu damTanxmdebiT, mag kiTxvaze Cemi erTi Zveli
poemis pasaJiT gipasuxebT:
sulTa Sexeba
TvalebiT xdeba,

391
gzavnilebi maswavleblebisTvis

ganridebac TvalebiTaa;
warmosaTqmel sityvasac
isini amzeureben
da warmouTqmelsac.
amisTvisaa
sisvelis ori gube
da ara cxviris gardigardmo
fosoebis amosavsebad;
maTi silamazec pirobiTia,
arc lamazia isini da
arc ulamazo;
maTi ovalis konturebi
gagrZnobineben _
yvelaferi iq aris,
im patara ezo-yureSi
momwyvdeuli da dasazRvruli,
sxvagan nu eZeb!
yvelaferi iq aris _
aRzevebac da dacemac Seni.
es naxatebSi rogor Cans, ar vici. sakuTar „mxatvro-
bas” seriozulad ar vuyureb. wignSic xumrobiT CavrTe,
varaudi gamimarTlda: yvelani mxolod mxatvrobaze me-
laparakebian.
_ poeziaSi TqvenTvis verlibria damaxasiaTebeli,
Tumca iseTi mSvenieri riTmiani striqonebis avtoric
brZandebiT, rogoricaa:
me Tu aTasjer mogende,
Sen aTaserTxel migane,
Seni kvantiT da mogverdiT
Cemi rad gerqvas mokeTe,
sicocxlev? anda, sikvdilo,
Sen ar miyvarde ratoRa,
Tu erTaderTi amqveynad
naRdi da uRalato xar.
(„uRalato“)

392
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

ras gvetyviT poeziaSi gamoxatvis am ori formis _


tradiciuli da aratradiciuli leqsis Sesaxeb?
_ Tavisufal leqss qarTul poeziaSi bevrad ufro
xangrZlivi tradicia aqvs, vidre im leqss, romelsac tra-
diciuls uwodeben. amas mowmobs bibliis ZvelqarTuli
versiebi, fsalmunTa wignis sagaloblebi, Zveli qarTuli
folkloruli warmoSobis teqstebi leonti mrovelis
TxzulebaSi, Cveni himnografia da sxv. imave leonti mro-
velis wignSi (VIII s.) riTmiani Teqvsmetmarcvlovani daba-
li Sairic gvxvdeba, swored iseTi, rusTavelma umaRles
srulyofamde rom aiyvana. atenis sionis kedelzec Semo-
naxula riTmiani poeziis ori uZvelesi nimuSi. riTma, rit-
muli sazomis danawevrebis xazgasmisTvis Seqmnili Tavda-
pirvelad, da amdenad, meoradi _ ritmis mimarT, Semdgom-
Si leqsis kanonzomieri atributi xdeba. marTalia, dRem-
de dawerili riTmiani leqsi bevrad metia, vidre uriTmo,
gasagebi mizezis gamo uxvad dokumentirebulic isaa, mag-
ram qarTuli wyobilsityvaobis adrindeli saxeoba _ Zve-
li qarTuli umarcvledo leqsi, romelic saTaves arqaul
antikur xanaSi iRebs, srul TanxmobaSi iyo da aris qarTu-
li enis bunebriv prosodiasTan.
roca ilia grigol orbelianis „muSa boqulaZes“
afasebda, ambobda, rom igi „saucxoo da Seudarebeli maga-
liTia qarTuli uriTmo leqsisa…” da rom grigol orbe-
lianma „amiT gvaCvena, rom qarTuladac SesaZloa uriTmo
leqsi, egreTwodebuli „TeTri leqsTwyoba”, romelic
xmovanebiT da musikiT aranaklebia riTmiani leqsisa”. Seq-
spiris didebuli maCabliseuli Targmanebis Semdgomac ki-
dev mTeli saukune dasWirda imas, rom uriTmo leqsi qar-
Tul mwerlobaSi poeziad ecnoT. am gaugebrobas SeiZleba
axsna hqondes, magram gamarTleba _ ara.
saqme isaa, rom poeziis arsi srulebiTac ar aris da-
kavSirebuli im samoselTan, romliTac mas mosaven da ro-
melic xmarebiT cvdeba. misi ganaxleba verc cvlis da

393
gzavnilebi maswavleblebisTvis

verc aCens poeziis arss. momxdara ise, rom, erTi mxriv,


virtuozuli versifikaciebi versifikatorul varjiSo-
bebs ver gascdenia, xolo, meore mxriv, poeziis nimuSebi,
romelTa riTmul-ritmuli „mouwesrigebloba” avtoris
sizarmacisa Tu uunarobis Sedegad, TviTon leqsi ki mou-
fiqrebel da alalbedze Sekowiwebul frazebad CauTvli-
aT da amitom arc leqsad miuCneviaT, SemdgomSi Sedevrebi
gamomdgara. rac kidev erTxel mowmobs imas, rom poezias
Zalian cota adamiani cnobs da grZnobs, miuxedavad imisa,
rom es grZnoba uZvelesia, radgan TviT poeziis arsia uZ-
velesi. is raRac TviTkmari, yvelgan msufevi arsia, rome-
lic gveZleva, an ar gveZleva. poeturi arsi araTu saleq-
so zomasTan, sityvasTanac ar aris aucileblobiT dakav-
Sirebuli (xom arsebobs musikis, mxatvrobis, qandakebis,
qoreografiis, xuroTmoZRvrebis poezia, romelic ara-
sityvieria?)… es arsi ar icvleba: arc Zveldeba da arc
progress ganicdis. misi mxolod individualuri aRmoCena
xdeba.
roca uZveles poetebs, magaliTad, safos vkiTxu-
lob, iseTi grZnoba meufleba, TiTqos aTaswleulebs ar
gauvlia da varsebob 26 saukunis win:

visTvisac mxolod sikeTe msurda,


maT umetesi mwuxarebiT aRmivses suli.
(Targmna nana toniam)
aseve piradulia CemTvis nestan-darejanis moTqma ma-
mis sikvdilis gamo:

movkve mamao, me SenTvis Svili yovelTa uare.


verca gmsaxure asulman, verca ra Segaguare…
CemTvis bnelqmnilo mamao,
naTelo TvalTa CemTao,
CemTa ra gaTnevs tkivilTa,
gulisa monacemTao.

394
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

ara mgonia, rom mravali saukunis Semdeg Cemsa da nes-


tans Soris ganxorcielebul am Sexvedras maincdamainc
Teqvsmetmarcvliani dabali Sairi ganapirobebdes.
ase rom, Cemi azriT, sityvieri poeziisaTvis dominan-
turi ar unda iyos ritmi, riTma, melodiuroba _ es musi-
kis specifikaa. sxvadasxvanairi SriftiT erTi da imave sa-
leqso teqstis awyoba an sityvebiT, rogorc agurakebiT,
nairgvari konfiguraciebis ageba dizainisa da mxatvrobis
sferoa. amitom sityvieri poeziisaTvis orive periferiu-
li movlenaa. roca malarmem, mgoni pirvelma axal poezia-
Si, sxvadasxva Srifti gamoiyena, xolo mis momdevnod apo-
linerma leqsi vizualuri figurebis formebiT warmoad-
gina, amiT verc erTma veraferi SesZina TviT poezias,
verc erTi axali waxnagi ver aRmouCina sityvas, garegnul-
ma inovaciebma es ver SeZlo. „kaligramebis” (es saxelwo-
deba aqvs apolineris aRniSnul konfiguraciul leqsebs)
avangarduli esTetika aman ki ar ganapiroba, aramed Tavi-
seburma, gamartivebulma sintaqsma, Temebma, leqsikam,
sityvaTa uCveulo dakavSirebam, aranacad movlenebSi po-
eziis aRmoCenam, misi arsis myofobis dadasturebam iq, sa-
dac sxvas jer aravis daedasturebina. konfiguraciebi
amaSi mas ar daxmarebia. piriqiT, am konfiguraciebis gamo
iyo, rom „kaligramebis” cikli, rac faqtobrivad axali
sityva gaxldaT msoflio poeziaSi, zogierTma eqsperimen-
tatoris kuriozad da marcxadac monaTla. ar gamovric-
xav, rom leqsis ucnauri gamoxatva, rogorc migneba, Tvi-
Ton apolinerisTvis SesaZloa garkveuli impulsi iyo sa-
kuTriv poeturi siaxlis Sesaqmnelad, miT ufro, rom mas
mxatvroba Zalian uyvarda. Semoqmedebis impulsisadmi
gulgrili ver viqnebiT, magram axla Cven mainc poeziis
arsze vmsjelobT da minda azri gavagrZelo, kerZod, min-
da vTqva, rom yurs, Tvals, gonebas Tav-TavianTi katego-
riebi da warmosaxvis Tav-TavianTi logika aqvT. amitom
aris, rom musikaluri nawarmoebi mainc yovelTvis ufro

395
gzavnilebi maswavleblebisTvis

musikaluri iqneba, vidre ragindara virtuozuli rit-


mul-riTmuli struqturis mqone leqsi; ferweruli Tu
grafikuli naxati Tvals yovelTvis ufro gaaxarebs, vid-
re sxvadasxva SriftiT aWrelebuli teqsti. mTavari ki ma-
inc is aris, rom musikaca da mxatvrobac jer grZnobiT
asociaciebs iwveven (iwveven uSualod!) da mxolod Semdeg
moqmedeben cnobierebaze, xolo sityvierebam jer Tu
cnobierebaze ar imoqmeda, ise grZnobiT asociaciebs ver
aRZravs. amdenad, aq mTavaria sityva da sityvaTa SekavSi-
reba Tavisi semantikiTa da semantikuri asociaciebiT,
mxolod maTi saSualebiT SeiZleba gamoixatos poezia li-
teraturaSi. Sinagani semantikuri „ritmebi” da „riTme-
bia” sityvieri poeziis aucilebeli da sakmarisi piroba
da ara leqsis garegnuli ritmul-riTmuli formaluri
organizacia. saleqso formebis trafareti arc aucile-
belia da, miT umetes, arc sakmarisi: leqsad dawerili sa-
moZRvro da filosofiuri Txzulebebi, mecnieruli
traqtatebi, romlebic mravladaa cnobili, poeziis nimu-
Sad arasodes gamomdgara.
vaRiareb, ar viyavi koreqtuli, roca erT sibrtyeze
davayene versifikaciuli, formaluri Ziebebi da malarme-
sa da apolineris grafematuli eqsperimentebi, meore
mxriv, gavaerTmniSvnelovne leqsis mimarTebebi musikasa
da mxatvrobasTan. amiT ugulebelvyavi is saerTo, rac
metyvelebas musikasTan aqvs, magram ara aqvs mxatvrobas-
Tan. daviwyeb imiT, rom sityvas semantikur _ gramatikul
struqturasTan erTad, fonetikuri struqturac aqvs,
romelic mis bgeriT garss qmnis. sityvis iseTi maxasiaTeb-
lebi, rogoricaa pauza sityvis win da sityvis Semdeg, max-
vili, marcvalTa sigrZe da raodenoba, xmovanTa harmonia,
tonis cvalebadoba da sxv. mas musikasTan aaxloebs; msgav-
si da Tanazomieri erTeulebis regularuli gameoreba
orivegan ritms qmnis. metyvelebis ritmuloba bunebis
erT _ erTi fundamenturi kanonzomierebis gamovlenaa da

396
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

warmoTqmisaTvis igi iseve aucilebelia, rogorc sunTqva.


amasTanave, is aqac, rogorc musikaSi, eqspresiul _ emoci-
ur funqciasac asrulebs. sayuradReboa kidev erTi saer-
To niSani: metyvelebaca da musikac droSi xorcieldeba,
orivegan bgeris warmoqmnis procesi misi aRqmis process
emTxveva, rac ara gvaqvs mxatvrobaSi. amiT imis Tqma minda,
rom aqvs obieqturi safuZveli leqsis musikalobaze la-
paraks. metyvelebis bunebrivi ritmi da melodika poetis
xelSi esTetizebuli xdeba. qarTul poeziaSi am Tvalsaz-
risiTac gamoirCeva galaktioni, frangulSi _ verleni,
rusulSi _ balmonti da sxv. Jan koqto „profesiul sai-
dumloebaSi“ msjelobs imis Sesaxeb, rogori siamayiT ac-
xadebs pol valeri, rom igi gamudmebiT varjiSobs versi-
fikaciaSi. miT ukeTesi CvenTvis, Tu is poetiao, _ dasZens
koqto. ara marto formaluri, aramed Sinaarsobriv-Tema-
turi da sxva xasiaTis sxvaobis miuxedavad, konvenciur
leqssac da verlibrsac Sefasebis erTi kriteriumi waeye-
neba: aris Tu ara Sig poezia. erTi ki unda iTqvas: poeziis
deficiti riTmebsa da metrebSi ukeT ifuTeba, Tavisu-
fal leqsSi ki absoluturad SiSvelia da Zalian yviris.
dasasrul, tradiciuli leqsi da verlibri erTmane-
Tis konkurentebi ar arian. tradiciul leqss isev tradi-
ciuli leqsi Tu ajobebs. verlibrze ukeTesic mxolod
verlibri SeiZleba iyos. me orive miyvars. aseTia Cemi damo-
kidebuleba. am damokidebulebas erTi niuansic aqvs, rac
adre leqsSi gamovxate:
nelTbilad naqmnar-naRvawi,
epigonurad naxvewi
leqsi Sors iWers Tavs:
iyo da aris fercivad,
verc amas vamCnev, verc imas,
lamaz manekens hgavs,
roca asxivebs susxs.
miforiaqebs sisxls

397
gzavnilebi maswavleblebisTvis

is _
trioletis korsetiT
suli rom ar exuTeba _
gaurandavi striqoni
gamorbis, Camexuteba.
_ qalbatono guCa, Tqven aramxolod poeti, sityvis
mkvlevaric brZandebiT. 1994 wlidan xelmZRvanelobT ar-
nold Ciqobavas saxelobis enaTmecnierebis instituts.
qarTul enaTmecnierebaSi Tqven, pirvelma, daiwyeT axali
dargis _ funqciuri stilistikis kvleva, calke monogra-
fiad gamoeciT „mxatvruli enis Seswavlis lingvistikuri
aspeqtebi”, am mxriv, jer kidev bevria gasakeTebeli… saz-
RvargareTis enaTmecnierebam, rogorc mkvlevrebi miuTi-
Teben, zogadi orientacia karga xania, Seicvala _ enis
formaluri sistemis Seswavlidan funqciuri kvlevebis-
ken gadainacvla… ras ityviT qarTuli enaTmecnierebis
dRevandel orientaciaze?
_ me ver vityvi, rom qarTulma enaTmecnierebam orien-
tacia Seicvala an, rom amis saWiroeba iyo. ufro zusti
viqnebiT, Tu vilaparakebT lingvistur kvlevaTa aris ga-
farToebaze. aseTi ram marTlac xdeba msoflioSic da
CvenTanac. qarTuli enaTmecniereba yovelTvis idga da ax-
lac dgas Tanamedrove msoflio miRwevebis doneze. es aris
meoce saukuneSi moRvawe saxelganTqmuli da evropulad
moazrovne qarTvel mecnierTa _ akaki SaniZis, giorgi ax-
vledianis, arnold Ciqobavasa da sxvaTa damsaxureba. maT
mier dasaxuli gza da orientacia istoriam gaamarTla.
rac Seexeba formalursa da funqciur kvlevebs, amaze
konkretulad ase SemiZlia gipasuxoT: arnold Ciqobava
Tavis wignSi „martivi winadadebis problema qarTulSi“
(1928), romelic erT-erTi pirveli da brwyinvale struq-
turalisturi naSromi iyo msoflioSi, enis mecnieruli
SeswavlisaTvis aucileblad miiCnevda rogorc struqtu-
ris, ise funqciis Seswavlas. igi Tvlida, rom enobriv mov-
lenas „unda moeZebnos Sinagani, misTvis imanenturi sazomi,

398
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

igi unda iqnes aRwerili mis SinayofaSi… es aucilebelia,


magram rodia sakmarisi. metyveleba sasicocxlo Zalas da-
kargavs, enaTmecniereba gadaiqceva moZRvrebad mkvdar bge-
raTa Sesaxeb, Tu yuradRebis gareSe davtovebT sakiTxs, ra
mimarTebaSia metyveleba imasTan, rac misi saSualebiT gad-
moicema. aq ori ram aris nagulisxmevi: 1. specifikuri Tvi-
sebebi ama Tu im enisa da 2. funqciebi enobrivi monacemebi-
sa“. es striqonebi 75 wlis win daiwera. funqcionaluri
kvlevebis aucilebloba maSinac iseve naTlad icodnen
CvenSi, rogorc dRes ician msoflioSi. magram mecnierebis
es etapi yvelgan codnis dagrovebiT da TandaTan mzadde-
boda. axali mecnieruli paradigmebis warmoSoba mecniere-
baSi Semdgomadobis principis gamoxatuleba ufro mgonia,
vidre orientaciis Secvla. lingvisturi Seswavlis sfe-
ros dRevandeli gafarToeba, mecnierebaTaSorisi kvleve-
bis gavrceleba maSinve ganWvretili hqondaT Cveni mecnie-
rebis korifeebs. arnold Ciqobava ambobda: enaTmecniereba
iseve ver amowuravs enis yovelmxriv analizs, rogorc Se-
uZlebelia dedamiwis Semswavleli mecnierebebi daviyva-
noT mxolod geologiamde an mxolod geografiamdeo.
_ vici, rom kargad icnobT Tanamedrove qarTul
mwerlobas, Tu SeiZleba SeafaseT, rogorc mkvlevarma…
_ mkvlevris TvaliT Sefaseba gamiWirdeba. ar mik-
vlevia da imitom. rogorc erTi mkiTxvelis zogadi STa-
beWdileba ki SemiZlia gagiziaroT. am ampluaSi subieqtu-
ric SemiZlia viyo. miuxedavad gamudmebuli laparakisa,
rom raRac maWrdeba da raRac axali modis am duRilis Se-
degad, me literaturuli procesi dagubebuli meCveneba.
imis gadamRereba, rac warsulSi ukeTesad iyo Sesrulebu-
li, moZraoba, yovel SemTxvevaSi win, es mainc ar aris.
axal avtorTagan zogierTi marTlac sainteresoa, zogi _
sruliad uintereso. CvenSi, rogorc yvelgan, mkiTxvelTa
didi umravlesoba an konservatoria, an snobi. uWirs, er-
Ti mxriv, ganasxvavos klasika, romelic maradiulia, gu-

399
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Sindeli dRis literaturisagan da meore mxriv, novato-


roba _ epataJisgan. epataJi raRac doziT did siaxleebs
yovelTvis axlda, magram es imas ar niSnavs, rom epataJs
yovelTvis raime Rirebuli axlavs.
SeiZleba mxatvrobis magaliTi gavixsenoT: frangul
impresionizmSi raRac epataJuri iyo akademiur mxatvro-
basTan dapirispirebaSi. Semdgom _ sezanis peizaJis fer-
weruli sibrtyeebis moZraobaSi, tansacmlis nakecebSi,
saxis, xelebisa Tu sxeulis sxva nawilTa formebSi siv-
rcis stereometriuli xedvis miswrafeba igrZnoboda. am
miswrafebam braki da pikaso kubizmamde miiyvana. kubis-
tebSi TandaTan sagnobriobis ngreva daiwyes _ axla mxo-
lod moculobis da formis moZraobas gamoxatavdnen siv-
rceSi, aqedan ki sul erTi nabiji iyo darCenili aragamom-
saxvelobiTi plastikis kidev ufro axal saxemde _ ab-
straqcionizmamde. abstraqcionizmis antiTezac gaCnda _
superrealizmi. sayovelTaod aRiarebuli normebisa da
wesebis ngreva, Tu mas retrospeqtulad ganvixilavT, aR-
moCndeba, rom obieqturad arc iseTi Zlieri yofila, mag-
ram Tu mas mohyolia axali esTetikuri realobis Seqmna,
is yovelTvis Rirebuli iqneba.
sruliad axal Rirebulebebs amkvidrebda moderniz-
mi evropul literaturaSi (joisi, kafka, elioti…). mas
xuan ramon ximenesma, espanuri modernizmis mamamTavarma,
„diadi ganmaTavisuflebeli moZraoba“ uwoda.
Cveni ganTavisufleba jerjerobiT zedapiruli da
arasiRrmiseulia. amgvari, garegnuli Tavisufleba, Sina-
gani askezis gareSe, dehumanizacias iwvevs, rac SeimCneva
kidec dRevandeli mwerlobis axalgazrdul, SeiZleba iT-
qvas, yvelaze axalgazrdul frTaSi. ra Tqma unda, es uime-
dobis safuZvels ar unda iZleodes _ erTi da ori aTeu-
li weli SeiZleba kerZo adamianuri cxovrebisTvis iyos
mniSvnelovani, Torem eris istoriisTvis, Tundac mraval-
saukunovani qarTuli mwerlobisTvis, drois mciredi ga-
elvebaa.

400
Tavi meSvide Cemi maswavleblebi/kolegebi

_ qalbatono guCa, studentobidan aRfrTovanebuli


viyavi TqveniT (mxolod me ara, mTeli studentoba), Tqveni
yoveli leqcia, TqvenTan nebismieri urTierToba iyo ra-
Rac „axali sicocxle”, yovelTvis kiTxvebiT, safiqra-
liT, gansjiT gvavsebdiT da ara mza pasuxebiT. pasuxebi ar
giyvardaT… „ifiqreT… ar vici…”, samyarosTan Tqveni
mimarTebac gansakuTrebulia _ es yvelaferSi Cans: Semoq-
medebaSi, mecnierebaSi, yoveldRiur cxovrebaSi… aTasi
kaci rom gabrazdes, SeiZleba Tqven warbic ar aswioT da
piriqiT, iseTma detalma SeiZleba gamoiwvios Tqveni reaq-
cia, sxvebi rom verc SeniSnaven… Rrmad ixedebiT adamia-
nis sulSi, xSirad erTi mimikiT, erTi gamoxedviT ambobT
yvelafers… iqneb amitom iqeciT sazogadoebisaTvis _ sa-
marTliani, sando, mowyale, erTguli adamianis sinonimad.
amas Tqveni sazogadoebrivi samsaxurebic mowmobs: Sewya-
lebis komisia, antikorufciuli sabWo… sul axlaxan,
mecnierebaTa akademiis wevr-korespondentad agirCies, _
esec didi aRiareba iyo…
...da mainc… vin aris guCa kvaracxelia? ra aris misi
cxovrebis azri da mizani?
_ vina var? o, eg jer ar vici. sicocxle Semecnebaa.
albaT bolos mecodineba.
cxovrebas mxolod is azri aqvs, rasac masSi Cadeb da
is mizani, rasac mas dausaxav. aba, sicocxlis funqcia sik-
vdilia! adamiani amas odesme Seegueba?

(gazeTi „Cveni mwerloba“, 10-17 maisi, 2002weli)

401
gzavnilebi maswavleblebisTvis

Tsira Barbakadze

Messages For Teachers


Tbilisi
2022

wigni moamzada da gamosca Tanamedrove ritorikis


akademiam, proeqtis _ ganaTleba cifrul epoqaSi _
farglebSi. proeqtis menejeri: ramaz zosiaSvili

gamomcemloba `universali
Tbilisi, 0186, a. politkovskaias #4. : 5(99) 17 22 30; 5(99) 33 52 02
E-mail: universal505@ymail.com; gamomcemlobauniversali@gmail.com

402

You might also like