Professional Documents
Culture Documents
Ciekurs 1 2022 Internetam New
Ciekurs 1 2022 Internetam New
2021 RUBRIKA
1 (73)
I N FO R M AT Ī VS IZDEVUMS MEŽA ĪPAŠNIEKIEM 2022
Klāt putnu
ligzdošanas laiks!
Egļu astoņzobu
mizgrauzis ir kaitēklis
numur viens,
jāuzmana egļu audzes
Kā mazināt
vētru ietekmi mežā?
L
auku atbalsta dienests (LAD) no kārta) – kopējais pieejamais finansējums šajā platībā mežs ir atjaunojams. Iesnieg-
2022. gada 25. aprīļa līdz 2022. 2 384 530 eiro. to projektu īstenošanas beigu termiņš ir
gada 25. maijam ir izsludinājis Atbalstu var saņemt tikai jaunaudžu līdz 2025. gada 30. jūnijam.
projektu pieņemšanu pasākuma “Ieguldī- retināšanai. Kārtā iesniegto projektu īste- Projekta iesnieguma veidlapa pieeja-
jumi meža platību paplašināšanā un meža nošanas beigu termiņš ir līdz 2023. gada ma LAD mājas lapā www.lad.gov.lv sa-
dzīvotspējas uzlabošanā” aktivitātēs. 1. septembrim. daļā Atbalsta veidi – Projekti un investī-
“Meža ieaudzēšana” (desmitā pro- “Meža ugunsgrēkos un dabas ka- cijas – Atbalsta pasākumi.
jektu pieņemšanas kārta) – kopējais pie- tastrofās iznīcinātu mežaudžu atjau- Meža konsultāciju pakalpojumu cen-
ejamais finansējums 820 741 eiro. nošana” (devītā projektu pieņemšanas tra darbinieki palīdzēs izvērtēt situāciju
Atbalstu var saņemt par meža ieaudzē- kārta) – kopējais pieejamais finansējums dabā projekta nosacījumu atbilstībai, sa-
šanu un kopšanu, kā arī ieaugušas mež- 70 000 eiro. gatavot meža apsaimniekošanas atbalsta
audzes papildināšanu un kopšanu. Ie- Atbalstu piešķir par meža atjaunoša- pasākumu plānu, kā arī iesniegt projektu
sniegto projektu īstenošanas beigu ter- nu platībā, kurā atbilstoši Valsts meža LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.
miņš ir līdz 2025. gada 30. jūnijam. dienesta atzinumam ir konstatēts uguns- Meža konsultāciju pakalpojumu cen-
“Ieguldījumi meža ekosistēmu no- grēks vai dabas katastrofa (vējgāze, vēj- tra darbinieku kontaktinformācija pieeja-
turības un ekoloģiskās vērtības uzla- lauze, sniega un ledus radīti postījumi), ma mājas lapā www.mkpc.llkc.lv sadaļā
bošana” (septītā projektu pieņemšanas kuras dēļ mežaudze ir iznīcināta, tāpēc Speciālisti.
1
JAUNUMI NR. 1. 2022
M
Papildina autoparku meža
ugunsdzēsībai. . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 eža konsultāciju pakalpojumu
Iestājoties ugunsnedrošajam laika centrs (MKPC) aicina meža
posmam, uzmanīgi ar uguni!. . . . . . . . 3 īpašniekus pieteikties kom-
Paziņots Eiropas gada koks – ozols pensācijas maksājumiem par mežsaimnie-
Duņins no Polijas . . . . . . . . . . . . . . . . 4
ciskās darbības aprobežojumiem Natura
Meža dienas 2022 šogad būs! . . . . . . 4
Klāt putnu ligzdošanas laiks!. . . . . . . . 5 2000 meža teritorijās un mikroliegumos.
Nepārtrauktā seguma mežkopība Tas ir ikgadējs kompensācijas maksā-
Zviedrijā – plusi un mīnusi . . . . . . . . . 6 jums, uz kuru pieteikšanos izsludina Lau-
Iepazīšanās ar meža īpašnieku ku atbalsta dienests (LAD). Šogad pare-
kopdarbību Igaunijā . . . . . . . . . . . . . . . . . 7
dzēts, ka kompensācijas maksājumiem
Aktualizēts meža kokaudzētavu saraksts
2022. gadam. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8 varēs pieteikties no 12. aprīļa, elektro-
Meža veselības aktualitātes. . . . . . . . . . . 9 niskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) aiz-
Precizēts rīcības plāns egļu mežaudžu pildot Vienoto iesniegumu.
aizsardzībai 2022. gadā. . . . . . . . . . . . . . 9 Atbalstu var saņemt par meža zemju
Turpinās potenciālo meža demonstrējumu
(izņemot purvu) platībām, kas atrodas
teritoriju apmeklējumi . . . . . . . . . . . . . . . 10
Augošu koku izsoļu pārdošanas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas
rezultāti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 teritoriju Natura 2000 sarakstā, un mik-
Potenciālās mežu demonstrējumu saim- roliegumiem, kuri atrodas Natura 2000
niecības Balvu un Gulbenes pusē. . . . . 11 teritorijās vai ārpus tām.
Apaļo kokmateriālu produktu
Maksājums pienākas par vismaz 1 ha
cenu tendences. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11
Kā mazināt vētru ietekmi mežā?. . . . . . 12 lielu meža zemes platību, kurā uz kārtējā
Izveidota jauna, interaktīva un izzinoša gada 1. martu ir spēkā kāds no mežsaim-
meža taka. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13 nieciskās darbības ierobežojumiem: aiz- www.lad.gov.lv sadaļā Atbalsta maksājumi.
Dzīvot zaļi un veselīgi. . . . . . . . . . . . . . . 14 liegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta Meža konsultāciju pakalpojumu cen-
Mednieka sezonas karti var nopirkt
galvenā cirte un kopšanas cirte, aizliegta tra darbinieki visos Latvijas reģionos
arī attālināti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15
Jauns buklets “Meža nozare 2050 – galvenā cirte vai aizliegta kailcirte. sniedz konsultācijas, palīdz sagatavot un
Latvijas Zaļais kurss”. . . . . . . . . . . . . . . 15 Plašāka informācija par atbalsta pa- iesniegt attiecīgo dokumentāciju LAD
2022. gada dabas simboli. . . . . . . . . . . . 15 sākumu būs pieejama LAD mājas lapā elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.
N
olūkā ilgtermiņā uzlabot mežu stāta ar sastāva koeficientu, kas raksturo au- gā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā
sanitāro stāvokli un veicināt egļu dzes sugu sastāvu un mistrojumu. Sastāva mēneša laikā pēc to sagatavošanas.
astoņzobu mizgrauža ierobežo- koeficientu var atrast meža inventarizācijas
šanas pasākumu īstenošanu veikti laboju- dokumentā vai Meža valsts reģistrā pie sava Skuju koku ciršanas
mi Ministru kabineta noteikumos “Gro- meža aktualizētās informācijas rādītājiem. atlieku kaudzes
zījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. Noteikumu 8. punktā teikts, ka laikpos-
decembra noteikumos Nr. 947 “Noteiku- Izvešana un aizsardzība mā no 15. aprīļa līdz 1. septembrim svaigās
mi par meža aizsardzības pasākumiem un Grozījumi precizē, ka kokmateriāli uz- (neapžuvušās) skujkoku ciršanas atliekas
ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā””. skatāmi par aizsargātiem, ja tiem ir mehā- krauj kaudzēs šķeldošanai ne tuvāk par 10
Tie ir saistoši ikvienam meža īpašniekam. niski vai mašinizēti mizas bojājumi vai tie metriem no tādām mežaudzēm, kurās pēc
Meža īpašniekiem svarīgākais ir noteiku- ir ķīmiski vai bioloģiski aizsargāti pēc to mežaudzes formulas egles sastāva koefi-
mu 4. un 5. punkts. Tas nosaka, kas darāms sagatavošanas. Pieļaujams arī tāds aizsardzī- cients ir vismaz “8”, ja to vecums ir 50 gadi
pirms aktīvās mizgraužu lidošanas fāzes pa- bas veids kā kokmateriālu skrāpēšana. Ar to vai vairāk, ja vien starp krautuvi un mež-
vasarī. Noteikumi paredz, ka meža īpašnie- saprotot mehāniskos mizas bojājumus notei- audzi neatrodas ceļš vai grāvis.
kiem līdz kārtējā gada 1. aprīlim jānodroši- kumu 51. punktā ietvertā termina “aizsargā Laikposmā no 1. jūnija līdz 1. septem-
na no 1. septembra līdz 1. martam gāzto un pret stumbra kaitēkļiem” skaidrojumā. brim skujkoku kokmateriālus pastāvīgās
lauzto egļu (izņemot sausos kokus) izvākša- Savukārt 5. punktā minēti kokmateriā- uzglabāšanas vietās aizliegts glabāt tu-
na no meža vai to aizsardzība pret stumbra lu izvešanas termiņi vai obligāti veicamie vāk par 500 metriem no skujkoku mež-
kaitēkļiem, ja šo koku diametrs ir lielāks par aizsardzības pasākumi atkarībā no to sa- audzēm ilgāk par vienu mēnesi, ja tie nav
20 centimetriem, apjoms pārsniedz 10 ku- gatavošanas laikposma: aizsargāti pret stumbra kaitēkļiem.
bikmetrus uz hektāra un tās nav paredzēts katru gadu no 1. septembra līdz 1. Šo noteikumu neievērošana paredz
izvākt no meža. Tas attiecas uz mežaudzēm, maijam cirsto skujkoku (izņemot sausos arī atbildību. Piemēram, ja viena kaimi-
kurās pēc mežaudzes formulas egles sastāva kokus) aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ņa bezdarbības rezultātā (noteiktā termi-
koeficients ir vismaz “4”. ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūnijam; ņā nav savākti svaigi egļu gāzumi) otra
Noteikumos vienkāršota egles procentu- skujkoku (izņemot sausos kokus) kok- kaimiņa blakus esošajā mežaudzē rodas
ālā īpatsvara noteikšana audzē. Mežaudzes materiālus, kas sagatavoti no 1. maija līdz zaudējumi mizgraužu postījumu dēļ.
šķērslaukuma izmantošana aprēķinos aiz- 1. septembrim, izved no meža vai aizsar- Sarmīte Grundšteine, MKPC
2
NR. 1. 2022 JAUNUMI
L
ai Valsts meža dienestu (VMD) attīs- pieprasīt pakalpojumus Meža valsts
tītu par mūsdienīgu, efektīvu valsts reģistrā. Vienlaikus klientiem, kuriem
pārvaldes iestādi, kas palīdz klien- kaut kādu iemeslu dēļ nebūs iespējams
tiem īstenot viņu likumīgās intereses, ilgt- izmantot e-pakalpojumu, būs iespēja pa-
spējīgi saimniekojot savā mežā, tiek mainīta kalpojumus pieprasīt VMD, dokumen-
dienesta struktūra un darba organizācija. tus iesniedzot papīra formātā.
VMD jaunā struktūra paredz līdzšinē-
jo 10 virsmežniecību un centrālās admi- Valsts meža dienests pārmaiņas
nistrācijas vietā izveidot sešas tematiskās ieviesīs pakāpeniski Valsts meža dienesta pārmaiņas ne-
pārvaldes – Mežsaimniecības pārvalde, Valsts meža dienests izmaiņas iestādes pieciešamas iestādes darbības stratēģijā
Medību pārvalde, Attīstības pārvalde, struktūrā un darba organizācijā ieviesīs 2021.– 2027. gadam izvirzīto mērķu sa-
Nodrošinājuma pārvalde, Juridiskā pār- pakāpeniski. Lēmums par Valsts meža sniegšanai. Turpmākajiem gadiem Valsts
valde, Meža ugunsapsardzības pārvalde dienesta pārmaiņu pakāpeniskāku ievie- meža dienests izvirzījis vairākas prioritā-
un Iekšējās uzraudzības daļu. šanu pieņemts pēc sarunām ar Zemkopī- tes: radīt izcilu klientu pieredzi, saņemot
bas ministriju. pakalpojumu, stiprināt dienesta kapacitāti,
Pārmaiņas, lai risinātu Pašreiz spēkā esošais ārējais tiesiskais uzlabojot procesu un resursu pārvaldību,
vairākas problēmas regulējums kontekstā ar plānotajām pār- kā arī veicināt darbinieku profesionalitāti
Šīs pārmaiņas nepieciešamas, lai risi- maiņām nav viennozīmīgi interpretējams, un motivāciju.
nātu tās problēmas, uz kurām norādījuši tādēļ nepieciešams grozīt ārējos normatī-
dienesta darbinieki, klienti un arī sadar- vos aktus – Valsts meža dienesta likumu Vineta Vilcāne,
bības partneri, piemēram, objektīvas un un Valsts meža dienesta nolikumu. VMD sabiedrisko attiecību speciāliste
vienādas attieksmes trūkums pret klien-
tiem visās struktūrvienībās, amatpersonu
lēmuma ietekmējamība, nevienmērīga IESTĀJOTIES UGUNSNEDROŠAJAM LAIKA
darbinieku noslodze u. c. Šīs problēmas POSMAM, UZMANĪGI AR UGUNI!
nevar atrisināt, organizējot daru esošajā
K
pārvaldības struktūrā. atru gadu Valsts
“Jaunās struktūras ieviešana dos pozitī- meža dienests
vu ietekmi uz VMD pakalpojumu saņem- (VMD), ņemot
šanu. Tā neradīs neērtības mūsu klientiem, vērā meteoroloģiskos
tieši pretēji – līdz ar strukturālajām pār- apstākļus, ar rīkojumu
maiņām veidojam Klientu apkalpošanas visā valstī izsludina
daļu, lai uzlabotu komunikāciju ar mūsu ugunsnedrošā laika pos-
klientiem un apkalpošanu. Klientu ap- ma sākumu, kad mežā ir
kalpošana klātienē joprojām notiks visās jāievēro īpaši Ugunsdro-
līdzšinējās mežniecībās. Mūsu speciālistu šības noteikumi.
konsultācijas varēs saņemt gan pa tālruni, Meža īpašniekiem
gan e-pastā, kā arī klātienē,” uzsver VMD līdz ar ugunsnedrošā lai-
ģenerāldirektore Aina Stašāne. ka posma izsludināšanu
ir jānodrošina Uguns-
Uzlabos savus e-pakalpojumus drošības noteikumu pra-
Domājot par klientu ērtībām, VMD sību ievērošana mežā.
uzlabo e-pakalpojumus, paredzot līdz VMD atbildīgais
2027. gada nogalei nodrošināt visu meža speciālists aicina, do-
īpašniekiem un medniekiem domāto pa- doties dabā, būt ļoti
kalpojumu pieprasīšanu un saņemšanu at- uzmanīgiem ar ugu-
tālināti informācijas sistēmā “Meža valsts ni, ugunskurus, grilus
reģistrs”. Lai pakalpojumu saņemšanu kurināt tikai atļautās
padarītu iespējami vienkāršu, līdz 2023. vietās, bet, uzraujot
gada pavasarim Meža valsts reģistrā izvei- sērkociņu, pirms tam
dos tieši klientiem paredzētu darba vidi. padomāt, vai tas tiešām
VMD pakalpojumu attīstība ir vēr- ir nepieciešams.
sta uz administratīvā sloga mazināšanu, Šogad VMD jo-
veicinot klientu pašapkalpošanos. VMD projām uzraudzīs vi-
speciālisti klientiem sniegs visu nepie- sus mežus un dzēsīs
ciešamo atbalstu pakalpojumu piepra- ugunsgrēkus neatka-
sīšanai attālināti, tajā skaitā klientu ap- rīgi no tā, kas ir meža
kalpošanas centros būs pieejami datori īpašnieks.
un VMD speciālisti klientiem palīdzēs
3
NOTIKUMI NR. 1. 2022
S
vinīgā ceremonijā šā gada 22. mar- un apzināties, ka Latvija ar otru lielāko
tā tika paziņoti konkursa “Eiropas dižkoku blīvumu tūlīt pēc Lielbritānijas
gada koks” rezultāti. 16 Eiropas ir Eiropas dižkoku lielvalsts. Tas iedves-
valstu Gada koku konkurencē balsojumā mojis Spēkozola kustības rašanos, bijis
uzvarēja Bjalovežas gāršas sargs – 400 sākums Spēkozolu pārgājienam, kā arī
gadus vecais ozols Duņins Polijā. iedvesmojis Šmitu dzimtu kopā ar drau-
Ozols aug Belovežas gāršas malā. Kā giem un paziņām stādīt jaunu trejdeviņu
zināms, Belovežas gārša ir viens no pazīs- Spēkozolu birzi.
tamākajiem līdzenumu mežiem ne tikai Po- Aģes dižozols ir kļuvis par populārāko
lijā, bet visā Eiropā. Ozolu ciena un apbrīno dižkoku Vidrižu pagastā un, iespējams,
gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, kas ap- Polijas ozols arī Limbažu novadā. To apmeklē daudzi
meklē šo Polijas apgabalu, ko dēvē arī par ceļotāji, slēpņotāji un latviskās dzīveszi-
Eiropas bizonu (sumbru) reģionu. Ozols ieguva ļoti atzīstamu novērtējumu – ar ņas kopēji. Līdz ar tautas atmodu un neat-
ir iedvesmojis daudzus māksliniekus, tas 27 098 balsīm ieņemot 9. vietu, uzreiz aiz karības atgūšanu ozols ir atklājies pasau-
pārsteidz visos gadalaikos – gan veģetāci- Francijas. lei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu!
jas laikā, gan rudenī un ziemā, kad it īpaši Kad pēc padomju okupācijas Šmitu Aicinām ikvienu Latvijā domāt par
izrāda savus krāšņi jo krāšņi izliektos zarus. dzimta atguva dzimtas viensētu “Medņi”, jauniem kandidātiem šim koku konkur-
Otro vietu konkursā ieguva Konkso Kārlis Šmits savās bērnības dienu takās sam 2022. gadā.
banketa meža ozols no Spānijas (168 274 Aģes upes krastā atklāja varenu ozolu. Konkursu “Eiropas gada koks” Latvijā
balsis), trešajā – Lielais korķa ozols no Tas bija ieaudzis krūmos un krasta kokos, 2021. gadā pirmo reizi organizēja Latvi-
Portugāles (70 563). bet pēc atbrīvošanas no apauguma atklā- jas Meža īpašnieku biedrība un Latvijas
jās visā varenumā, slejot zarus pār upi no Meža sertifikācijas padome. Konkursā
Latvijas Aģes dižozolam – stāvkrasta malas. To nosauca par Aģes tiek meklēti koki ar visinteresantākajiem
devītā vieta dižozolu. stāstiem.
Arī Latvijas pārstāvis Aģes dižozols Pēdējos 15 gados ozols ir iedvesmo-
no Limbažu novada fināla balsojumā jis dzimtas pārstāvjus izzināt dižkokus Aiga Grasmane, LMIB
Vidrižu pagasta Aģes dižozols, lībiski: Aḑā sūrtäm, ar savu Spēkozola atbrīvošanas stāstu uzvarēja Eiropas gada koka
atlasē un ir pirmais koks no Latvijas, kas piedalījās šajā starptautiskajā konkursā
Š
ogad jau no marta vidus, atbalstot Meža nozares institūcijas šogad plāno
Starptautiskās meža dienas ini- vairākus pasākumus. Lielākie no tiem:
ciatīvu, arī Latvijā notiek ar Meža AS “Latvijas Valsts meži” (LVM) plā-
dienām saistītas aktivitātes un informatīvi no Latvijas Meža dienu centrālo pasāku-
pasākumi. Meža dienu 2022 tēma – “Mežs mu skolām un ģimenēm 27.–28. maijā
un ilgtspējīga ražošana un patēriņš”. LVM dabas parkā Tērvetē;
4
Nr. 1. 2022 NOTIKUMI
Foto:Dainis Jansons
ši ziemu Latvijā vai ceļu no siltajām ze-
mēm, ķersies pie vairošanās, lai populācijai
kompensētu tos sugasbrāļus, kam tā nav
paveicies. Ja viņiem tas izdosies, populāci-
jas būs stabilas un turpinās mūs priecēt ar
dziesmām arī nākamajos pavasaros. Vai tas du skaits iet bojā traucējuma dēļ – putniem Pirmkārt, atkārtotam ligzdošanas mēģi-
izdosies – lielā mērā atkarīgs arī no mums, tās pametot pavisam vai uz pietiekami ilgu nājumam var nepietikt laika. Pat putniem,
mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem. laiku, lai tās kļūtu par upuri ligzdu postītā- kas dabiski paspēj sezonas laikā izvest di-
jiem (citiem putniem un zvēriem). Piemē- vus mazuļu perējumus, zaudējot vienu no
Agrāk mežu cirta ziemā ram, Māris Strazds savā promocijas darbā tiem, būs mazāk jaunu putnu, kas papildi-
Senākos laikos mežu cirta ziemā, bet savulaik izpētījis, ka, jo tuvāk melnā stārķa nās populāciju, lai tā pārdzīvotu smagos
vasarā strādāja uz lauka. Tagad laiki ir mai- ligzdai notiek mežizstrāde, jo mazāka ie- ziemošanas vai migrācijas apstākļus. Savu-
nījušies un tehniski mežizstrādi iespējams spēja, ka stārķa ligzdošana būs sekmīga (pat kārt tām sugām, kam ligzdošanas sezona ir
veikt arī pavasarī un vasarā. Taču putni nav tad, ja pats ligzdas koks netiek nocirsts). īsāka vai mazuļi attīstās lēnāk, var vienkārši
mainījušies līdzi laikam – pavasaris un va- Viens no iemesliem, kāpēc ir grūti ap- vairs nepietikt laika tos izaudzināt.
sara joprojām ir laiks, kad tie būvē ligzdas, lēst traucējuma rezultātā bojāgājušo ligz- Otrkārt, jāpatur prātā, ka, ligzdai
dēj olas un audzina mazuļus. Lai izvairī- du skaitu, ir tas, ka attālums, kādā putni bojāejot mežizstrādes rezultātā, iet bojā
tos no putnu ligzdu izpostīšanas, Latvijas ir jutīgi pret traucējumu, katrai sugai var ne tikai ligzda, bet arī ligzdošanas vieta –
Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina putnu būt citāds, turklāt sezonas gaitā tas mai- teritorija, ko putns sev pavasarī izcīnījis.
ligzdošanas laikā neveikt mežizstrādi. Mi- nās. Kad putni tikai sākuši būvēt ligzdu, Tātad laiks nepieciešams ne tikai jaunas
nimālais miera periods, par kuru arī vācām tie ir tramīgāki, bet tad, kad ligzdā jau ligzdas būvei, olu dēšanai un mazuļu
parakstus portālā “Manabalss.lv”, būtu no mazuļi, putni pret traucējumu ir izturīgā- audzināšanai, bet arī jaunas ligzdošanas
1. aprīļa līdz 30. jūnijam, bet mežizstrādi ki un ligzdu tik viegli nepamet. teritorijas atrašanai. Turklāt, kā zināms,
un jaunaudžu kopšanu optimāli būtu veikt daba nemīl tukšumu – labākās ligzdoša-
laikā no septembra līdz februārim. Vai nevar ligzdot citur? nas teritorijas jau būs aizņemtas.
Reizēm tiek jautāts – vai tad tie putni, LOB rosinātā iniciatīva noteikt mežiz-
Iet bojā mežizstrādes dēļ kuru ligzdas izpostītas, nevar pārcelties strādes miera periodu no aprīļa līdz jūni-
Runājot par putnu ligzdu bojāeju mež- un ligzdot citur? Ja atliekam malā pašu jam šobrīd iestrēgusi Saeimā un skaidrs, ka
izstrādes dēļ, droši vien pirmās nāk prātā tās faktu, ka nav labi izpostīt putnu ligzdas, par regulējumu tā “uz parītdienu” vēl ne-
ligzdas, kas bijušas kokos, kurus izstrādā ar patiešām – pieaugušie putni jau parasti kļūs. Tāpēc tas, vai putni mežos varēs ligz-
hārvesteru, vai krūmos, kuri tiek izcirsti, bojā neaiziet un varētu mēģināt ligzdot dot mierīgi, atkarīgs no pašu mežu apsaim-
gatavojot cirsmu. Mūsu aplēses liecina, ka vēlreiz. Daudzām putnu sugām (bet ne niekotāju pieņemtajiem lēmumiem. Ceru,
ik pavasari valsts mežos vien šādi iet bojā visām) tiešām raksturīgi mēģināt ligzdot ka jūsu lēmumi būs putniem par labu!
vairāk nekā 50 000 ligzdu. Taču ticami, ka no jauna, ja pirmā ligzda izpostīta. Taču Viesturs Ķerus,
daudz lielāks (bet grūtāk aprēķināms) ligz- jāņem vērā divas būtiskas problēmas. Latvijas Ornitoloģijas biedrība
LVM organizē arī atvērtās Meža die- “Mežs ienāk Jelgavā” notiek 29. aprīlī, www.lielozoli.lv;
nas – 16 pasākumus visā Latvijā. Lai plašāk interneta vietnē www.mf.llu.lv; AS “Latvijas Finieris” rudens pusē –
pieteiktu dalību kādā no pasākumiem, LLKC Meža konsultāciju pakalpo- 8. septembrī Rēzeknes pusē plāno jau par
jāpiesakās iepriekš, sazinoties ar inter- jumu centrs aicina apmeklēt izglītojošo tradīciju kļuvušo pasākumu ““Latvijas
neta vietnē www.lvm.lv norādītajām meža izziņas taku mācību un demons- Finiera” Zaļā klase”.
kontaktpersonām; trējumu centrā “Lielozoli”, Tukuma Plašāks Meža dienu 2022 pasākumu
Latvijas Lauksaimniecības universitā- novada Slampes pagastā, iepriekš pie- saraksts būs pieejams interneta vietne
tes Meža fakultātes organizētais pasākums sakoties. Informācija interneta vietnē www.zm.gov.lv sadaļā Meža nozare.
5
PASAULĒ NR. 1. 2022
J
au kopš 2005. gada Zviedrijas
Meža aģentūra veic pētījumus
mežaudzēs, kurās izmanto nepār-
trauktā seguma mežkopības praksi.
Par šāda tipa mežkopību sauc ilgtspē-
jīgu meža apsaimniekošanu, kurā audzes
tiek uzturētas patstāvīgi neregulārā struk-
tūrā, atlasot un izcērtot atsevišķus kokus.
M
eža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar Valsts Ar jauno meža koku stādu pārdošanas kārtību un stādu ce-
meža dienestu un AS “Latvijas Valsts meži” (LVM) nām var iepazīties mājas lapas www.lv.lv sadaļā Sēklas un stā-
struktūrvienību “LVM Sēklas un stādi” ir aktualizējis di – Meža stādi.
meža kokaudzētavu sarakstu pa reģioniem ar kontaktinformāciju Savukārt privātajās meža kokaudzētavās katrā ir sava meža
un audzēto stādu sortimentu. stādu iegādes un pasūtīšanas kārtība. Aicinām meža īpašniekus
Šogad AS “Latvijas Valsts meži” kokaudzētavās mainīta stā- savlaicīgi sazināties ar kokaudzētavām, lai precizētu stādu pie-
du pārdošanas un pasūtīšanas kārtība. Pieteikšanās stādu iegādei ejamību un veiktu pasūtījumu.
organizēta centralizēti. LVM ir palielinājis meža stādu ražošanas Jāatceras, ka, pērkot stādus, noteikti jāsaglabā stādu iegā-
apjomu. Regulāri tiek aktualizēta informācija par stādu pieejamī- di apliecinošs dokuments un etiķete, kas būs jāiesniedz Valsts
bu LVM kokaudzētavās. Lai iegādātos stādus, pircējiem jānosūta meža dienestā kopā ar atjaunošanas vai ieaudzēšanas pārskatu.
pieteikums uz e-pasta adresi: mezastadi@lvm.lv . Pieejamas arī Latvijā meža koku stādus piedāvā 32 kokaudzētavas, tostarp
konsultācijas, zvanot pa tālruni 26566165. 10 LVM kokaudzētavas, pārējās ir privātās kokaudzētavas.
8
Nr. 1. 2022 SAIMNIEKOJAM MEŽĀ
I
estājoties siltākiem laikapstākļiem, un arī Eiropā ir kaitēklis numur viens un ir accuminatus) joprojām ir aktuāls, savairo-
mostas dzīvā daba, tostarp arī meža nodarījis ievērojamus postījumus egļu au- šanās konstatēta Stiklu purvā pēc deguma
kaitēkļi. Kāda ir situācija meža ve- dzēm. To klātbūtni var pamanīt pēc grau- 2019. gadā, Daugavpilī priežu audžu tīkl-
selības jomā, riski un prognozes, skaid- zuma “miltiem” uz koku stumbra. Monito- lapsenes postītās audzēs, Tērvetē un citur.
rojām sarunā ar Dr.biol. Agni Šmitu, Lat- ringa dati 2021. gada vasarā neatspoguļoja Pagājušajā gadā nebija konstatēta otrā pa-
vijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) patieso situāciju, jo lielāko kaitējumu mežā audze. Vienīgais veids, kā cīnīties, ir nocirst
“Silava” vadošo pētnieku. nodarīja otrās paaudzes vaboles. Siltais un invadētos kokus vasarā un izvākt galotnes.
LVMI “Silava” veic pētījumus par sausais rudens sekmēja to, ka vēl novembrī,
meža veselību parauglaukumos, kuri iz- kad mizgraužiem bija jādodas ziemot, tie
vietoti visā Latvijā. No 1990. gada apko- bija manāmi zem koku mizas, tos bojājot.
potie rezultāti liecina, ka pēdējā laikā pa- Visvairāk mizgrauža bojājumi – nokaltušas
ralēli ir savairojušies dažādi meža kaitēkļi, egles konstatētas Vidzemē, Gaujas Nacio-
kas ik pa laikam nodara kaitējumu mežam. nālajā parkā, kā arī Sēlijā.
Jāņem vērā, ka mizgraužiem tagad attīs-
tās divas paaudzes. Lai cīnītos ar to, Agnis
Šmits iesaka lielajiem meža īpašniekiem Smaragdzaļā krāšņvabole (Agrilus
izlikt feromona slazdus, meža īpašniekiem planipennis) aktuāla tāpēc, ka pārsvarā
– līdz pavasarim no meža izvākt vēja lauz- bojā ošus un, ja nonāks līdz Latvijai, tad
tos un izgāztos skuju kokus, kas darbojas kā atlikušie oši būs pagalam. Pagaidām kon-
kaitēkļu pievilinātāji. Turpmākā savairoša- statēta 300 km no Latvijas, jauna atradne
nās būs atkarīga no laikapstākļiem. atrasta Pēterburgā.
Egļu mūķene (Lymantria monacha) pē-
dējos gados savairojusies tieši priežu audzēs,
taču bojā arī egļu audzes. Kāpuri nograuž
priežu skujas. Populācija strauji pieaug un
konstatēta jau visā Latvijā. Lai aizsargātu
kokus no šī kaitēkļa, Agnis Šmits privāta-
jiem meža īpašniekiem iesaka pavasarī likt
līmes jostas. Tas ir efektīvs līdzeklis, jo kā-
puru olas tiek dētas pie pamatnes, un līmes Priežu audžu tīkllapsene (Acantholyda Zeltvēdera mūķene (Euproctis Chry-
jostas kavē kaitēkļa nokļūšanu koku galot- posticalis) ir skuju grauzējs, masveida sa- sorrhoea) pagājušajā vasarā bija savairo-
nēs. Parauglaukumos slazdos noķertas arī vairošanās rezultātā koki iet bojā. Novērota jusies kokos lauka vidū. Kaitēklis ne tikai
ozolu mūķenes, to skaits nedaudz pieaudzis ilgstoša kaitēkļa savairošanās, it īpaši Dau- apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet arī
atsevišķās vietās lapu koku audzēs. gavpilī, kur priežu audzes gājušas bojā 140 apdraud cilvēku veselību. Kokiem pilnīgi
ha platībā. Ir gadījumi, kad koki arī atkopjas. nograuztas lapas, karājas tīklojuma maisi.
Kāpuram ir toksiski matiņi, kas cilvēkiem
izraisa alerģisku reakciju. Pagaidām pie
mums aizsardzības jautājums nav atrisināts.
Akūtā ozolu kalšana, slimība ir gandrīz
beigusies un plaši nav izplatījusies.
I
ntegrētā Life projekta LatViaNature Mani meži ir dažādi
ietvaros turpinās potenciālo meža Īpašumā esošie meži ir ļoti dažādi –
demonstrējumu teritoriju apmeklē- mežos pārsvarā ir lapu koki. Īpašumā ir
jumi privāto meža zemju īpašumos. gan padomju laikā aizaugušas pļavas, gan
Šoreiz Meža konsultāciju pakalpo- purvu pļavas, gan neizmantota lauksaim-
jumu centra darbinieki kopā ar projekta niecības zeme, gan atjaunoti izcirtumi.
partneriem apmeklēja meža īpašnieku Meža daļa, kuru īpašnieks mums pa-
Juri Ozoliņu Valmieras pusē. Viņam pie- rādīja, bija ļoti mitra. Zemsedzē niedres,
der 500 ha meža zemes. nīkulīgi koki – bērzi, apses, egles. Diez-
Juris Ozoliņš atgriezies no Rīgas dzim- gan daudz dzīvnieku postījumu – būtiski
tajā pusē deviņdesmito gadu sākumā, ievainoti koku stumbri.
nodibinājis savu uzņēmumu un sniedz Jurim patīk eksperimentēt, pārmitrajās
dažādus pakalpojumus citiem meža īpaš- platībās stādot egli, kas negrib lāgā augt
M
arta nogalē integrētā Life pro- jaunaudze, kurā aug arī cidonijas. Savukārt
jekta LatViaNature ietvaros tika visapkārt mājvietai plešas Andreja meži –
apskatītas un izvērtētas vēl di- lielākā daļa īpaši aizsargājami biotopi, kuros
vas potenciālās mežu demonstrējumu saim- netrūkst dabas vērtību un ainavisku skatu.
niecības Balvu un Gulbenes pusē. Līdz šim Andrejs saimnieko savā īpašumā ar lielu mī-
projekta ietvaros jau ir atrastas trīs saimnie- lestību un bijību pret dabu un tās vērtībām.
cības, kas atbilst izvirzītajiem demonstrēju- Īpašums “Silabirze” Balvu novada
mu teritoriju atlases kritērijiem. Ar tām jau Rugāju pagastā, kur saimnieko Mier-
ir parakstīti sadarbības līgumi. valdis Jaundālders
Īpašums “Ozollīči” Gulbenes nova- Lai arī Miervaldis dzīvo 100 km attā-
da Stradu pagastā, kura saimnieks ir lumā no sava īpašuma “Silabirze”, tas nav
Andrejs Bokalders šķērslis katru brīvu brīdi turp doties. Arī
Andrejs Bokalders dzīvo savu mežu Miervaldis savā īpašumā saimnieko vairā-
ielokā vairākās paaudzēs un ik rītu dodas kās paaudzēs. Pašlaik īpašumā pamatā ir
īpašuma apgaitā. Īpašums atrodas Lubāna jaunaudzes, pārsvarā bērzi un egles. Meži
mitrājā un tajā ir daudz dabas vērtību. Turpat veidojušies, aizaugot lauksaimniecības ze-
pie mājas paveras burvīga ainava Pededzes mēm. Kā saka Miervaldis, tā nav klasis-
upes krastā – parkveida pļavas un ganības ka mežsaimniecības prakse. Teritorijā ap
ar skaistiem ozoliem, palieņu zālāji, dažādu mājvietu aug ļoti ainaviski izkopti bērzi un
augu sugām bagātās ganības. Turpat bērzu egles. Saimniecība “Silabirze” ir ar augstu
M
eža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC) sadarbī-
bā ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīs-
tības institūtu “MEKA” veic apaļo kokmateriālu cenu
monitoringu. Var secināt, ka laika periodā no 2021. gada decem-
bra līdz 2022. gada februārim apaļkoku sortimentu cenas ir būtiski
kāpušas līdz pat 28 %. Turpina strauji pieaugt cena papīrmalkas
sortimentiem, pēdējo trīs mēnešu laikā tai kāpjot vidēji par 27 %.
Straujš cenu kāpums ir novērots arī apses apaļkoku sortimentiem
no 22 % līdz 27 %. Strauja cenu lejupslīde ir novērota priedes un
apses resnajiem apaļkoku sortimentiem no –14 % līdz –22 %.
Aplūkojot laika periodu no 2021. gada decembra līdz 2022. gada
februārim, var secināt, ka apaļo kokmateriālu sortimentu cenas tur-
pinās pieaugt. Pozitīva ziņa meža īpašniekiem – turpinoties pieaugt kāpumam atkarībā no koku sugas, vidējās cenu izmaiņas sorti-
apaļkoku sortimentu cenām, meža īpašniekiem būs iespēja, veicot mentu klasei mēnesī ir 13,7 % kāpums;
mežizstrādi, gūt arī maksimālu peļņu. Pēc apkures sezonas beigām • tievās lietkoksnes cenu kritums ir no –5,52 % līdz 22,11 %
ir gaidāms, ka malkas sortimentam būs lēna cenas lejupslīde. kāpumam atkarībā no koku sugas, vidējās cenu izmaiņas sorti-
Apaļo kokmateriālu sortimentu vidējās cenu izmaiņas laika mentu klasei mēnesī ir 12,64 % kāpums;
periodā no 2021. gada decembra līdz 2022. gada februārim, %: • papīrmalkas cenu kāpums ir no 25,76 % līdz 28,82 % at-
• resnās lietkoksnes cenu kritums ir no –22,91 % līdz 9,95 % karībā no koku sugas, vidējās cenu izmaiņas sortimentu klasei
kāpumam atkarībā no koku sugas, vidējās cenu izmaiņas sorti- mēnesī ir 27,7 % kāpums;
mentu klasei mēnesī ir –4,84 % kritums; • malkas cenas kritums ir vidēji –1,61 % mēnesī un ozola,
• vidējās lietkoksnes cenu kritums ir no –0,13 % līdz 22,66 % oša malkas cenas kāpums ir vidēji 10,75 % mēnesī.
11
NODERĪGI NR. 1. 2022
jaunajai situācijai, attīstītu sakņu sistēmu. kas var nodrošināt paaugstinātu noturību joma informāciju pēc vētras. Piemēram, vēr-
Tātad, jo mazāks retināšanu skaits, jo re- pret konkrētiem dabiskiem traucējumiem. tējot 2005. gada vētras sekas visā Latvijas
tāk audze ir šādā nenoturīgā stāvoklī. Tā- Tomēr sakarība nebūt nav universāla. At- teritorijā, konstatēts, ka bojājumus būtiski ie-
pat vēja vairāk apdraudētās teritorijās nav tiecībā uz vēja bojājumiem piemistrojums tekmē mežaudzes valdošā koku suga, egles
vēlams ar nelielu laika distanci vai pat audzes pirmajā stāvā var samazināt au- piemistrojams pirmajā stāvā, vidējais pirmā
tajā pašā gadā veikt galveno cirti vienā dzes noturību: piemēram, egļu audzēs ar stāva koku augstums, audzes biezība, pe-
audzē un retināšanas blakus audzēs: reti- lapu koku grupām, kas ziemas periodā ir riods kopš pēdējās retināšanas, blakus eso-
nāšanas labāk atlikt par 3–5 gadiem. bez lapām, veidojot “logus” vainagu klā- šais nogabals vēja pusē un maksimālais vēja
Analizējot situāciju Latvijā kopumā, jā un samazinot kopējo audzes stabilitāti. ātrums brāzmās. Tas apliecina jau iepriekš
konstatēts, ka atbalsts jaunaudžu kopša- Tādēļ Latvijas mežsaimniecībā izsenis iz- aprakstītās sakarības un iespējas, mērķtiecīgi
nai ir mežaudžu adaptāciju klimata pār- mantotā pieeja, veidojot tīraudzes mistro- saimniekojot mežā, var mazināt vēja bojāju-
maiņām vislabvēlīgāk ietekmējošais un tā mežā, uzskatāma par piemērotu arī vēja mu varbūtības mazināšanai.
finansiāli efektīvākais pasākums. bojājumu varbūtības mazināšanai. Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties
Dati par vēja noturību ietekmējošiem www.silava.lv
Egle būs jāaudzē citādāk rādītājiem iegūstami, arī analizējot liela ap- Āris Jansons, LVMI “Silava”
Otrs līdzīga mēroga atbalsts ir meža
atjaunošana, stādot selekcionētus stādus.
Abi šie pasākumi īstenojami katram meža IZVEIDOTA JAUNA, INTERAKTĪVA
īpašniekam, nodrošinot strauju caurmēra
pieaugumu, lai audzes apsaimniekošana
UN IZZINOŠA MEŽA TAKA
būtu orientēta uz mērķa caurmēra sasnieg-
šanu un vēja bojājumu varbūtību samazi-
nāšanu meža audzēšanas aprites ciklā.
Īpaši nozīmīga šāda pieeja ir vēja mazāk
noturīgās – egļu audzēs. Analizējot to vēs-
turisko attīstības dinamiku, izteikti parādās
bojājumu apjoma (iznīkušo, sanitārajās cir-
tēs nocirsto) audžu īpatsvara palielināšanās,
sākot ar otrās vecumklases vidu. Tā gan nav
saistīta ar koku vecumu, bet noteiktu to pa-
rametru (augstuma) sasniegšanu.
Mainoties klimatam, nevaram cerēt, ka
būs iespējams saimniekot “pa vecam”. Var-
būtība, ka egļu audzes, kurās veiktas 2–3
retināšanas, pārsniegs 80 gadu vecumu, ir
maza. Tas nenozīmē, ka konkrētajai koku su-
gai Latvijā nav nākotnes – tikai to, ka mums
R
būs jāpielāgojas un egle jāaudzē citādāk, ealizējot projektu ar Meža attīs- šķēršļi, kurus pārvarēt un izmēģināt roku
orientējoties uz intensīvu mežsaimniecību. tības fonda atbalstu, 2021. gada rokā ar vecāku palīdzību un pieskatīšanu.
nogalē Latvijas lauku konsultā-
Veidot tīraudzes mistrotā mežā ciju un izglītības centrā “Lielozoli” iz- Mācību spēle “Meža taka”
Kļūst aizvien populārāk runāt par mistr- veidota jauna meža izziņas taka. Lai padarītu meža takas apmeklējumu
audžu veidošanu kā zālēm pret visām kai- “Lielozolu” interaktīvā mācību taka aizraujošāku un izzinātu meža noslēpumus,
tēm. Pētījumu rezultāti liecina, ka patiešām izveidota, lai iepazītu meža uzbūvi, izzi- mūsu mācību taka ir izveidota kā interaktī-
ir atsevišķi aspekti un mistrojuma veidi, nātu meža ekosistēmu un uzzinātu daudz va spēle. Visā takas garumā izvietoti deviņi
aizraujošu faktu par mežu. Takas garums kontrolpunkti, katrā no tiem atrodas infor-
ir 200 metri, grūtības pakāpe – vidēja, ap- matīvs stends un interaktīvs uzdevums,
tuvenais laiks visu uzdevumu veikšanai – kuru izpildot tiek iegūts kods, lai piekļūtu
viena divas stundas. katram nākamajam kontrolpunktam. Meža
Meža taku var izstaigāt visos gada- taku iespējams mērot ar vai bez gida. Ie-
laikos, un tā būs interesanta cilvēkiem teicamais personu skaits grupā 4–5 cilvēki.
jebkurā vecumā. Taka paredzēta kājām- Taka pieejama mācību un demonstrē-
gājējiem un ir piemērota cilvēkiem ar jumu centra darba laikā bez maksas. Sa-
kustību traucējumiem. vukārt apmeklējums jāpiesaka, ja vēla-
Bērni līdz 14 gadu vecumam taku var ties to izstaigāt gida pavadībā vai pildot
apmeklēt pieauguša cilvēka pavadībā. izlaušanās spēli.
Meža takas pamatne ir klāta ar šķeldas “Lielozoli” ir Latvijas lauku konsul-
kārtu, mitrajās vietās – izbūvētas laipas. tāciju un izglītības centra interaktīvs
Rudenī un pavasarī taka var būt slapja Latvijas lauku, meža un akvakultūras
vai slidena, tad noderēs piemēroti apavi. izziņas, iedvesmas un profesionālās iz-
Meža taka patiks arī mazākajiem apmek- augsmes centrs. Plašāk: interneta vietnē
Parauglaukumu ierīkošana pēc vētras lētājiem, jo tajā atrodas vairāki veiklības www.lielozoli.lv
13
MEŽA VESELĪBA NR. 1. 2022
V
alsts meža dienests (VMD) in- dienas pensionāriem; personām ar I vai Izdevumu elektroniskā formā var izla-
formē, ka ikvienam medniekam, II invaliditātes grupu; valsts akreditēto sīt interneta vietnē www.zalasmajas.lv, kā
kurš vēlas medīt 2022./2023. ga- augstākās izglītības iestāžu pilna laika arī video noklausīties ekspertu viedokļus.
da medību sezonā, ir jāiegādājas mednie- studentiem. Savukārt ja vēlaties saņemt izdevumu
ka sezonas karte. Mednieka sezonas karti sagatavo nevis drukātā formā – jāsazinās ar izdevēju.
Bez mednieka sezonas kartes medīt ir fiziska dokumenta veidā, bet kā elektro- Biedrība “Zaļās mājas” arī regulāri
aizliegts. Mednieka sezonas karti var ie- nisku dokumentu Meža valsts reģistrā. atjauno un publicē statistiku par Latvijas
gādāties arī citam medniekam. To nav nepieciešams izdrukāt. Par to, vai meža nozari dažādos griezumos. Turpat
Mednieka sezonas karti attālināti var personai ir derīga mednieka sezonas kar- izdevumā “Meža nozare skaitļos un fak-
iegādāties Meža valsts reģistrā https:// te, VMD darbinieki pārliecinās, reģistrā tos 2022” var iepazīties ar jaunāko meža
gis.vmd.gov.lv. ievadot mednieka apliecības numuru. nozares 2021. gada apkopoto statistiku.
Mednieka sezonas kartes saņemšanai Katrs medību dalībnieks ir atbildīgs Biedrība “Zaļās mājas” ir organizā-
ir jāsamaksā valsts nodeva 14,23 eiro. par medības reglamentējošo normatīvo cija, kuras mērķis ir veicināt izpratni
Ir iespējams saņemt atvieglojumu aktu ievērošanu. par meža nozari un attīstīt Latvijā ilgt-
par mednieka sezonas kartes saņemša- Instrukcija, kā iegādāties mednieka spējīgu būvniecību, kas respektē ekolo-
nu, maksājot valsts nodevu 4,27 eiro. sezonas karti sev vai citam medniekam, pie- ģiskos ierobežojumus un ir sociāli un
Atvieglojumu piešķir: vecuma un iz- ejama interneta vietnē www.vmd.gov.lv finansiāli izdevīga.
žāk apdzīvotās vietās, to var sastapt no Visvieglāk tās ir atšķirt, pakošļājot nelielu eja pirmajos dzīves gados, jo tie ir ļoti jutīgi
maija vidus līdz septembra vidum. Pēc iz- sēnes gabaliņu, – Peka brūnzobe ir rūgta, bet pret paaugstinātu slāpekļa saturu ūdenī.
skata svīri bieži jauc ar bezdelīgu vai mā- rūsganā – nav. Šīs sēnes sastopamas vecos Upju straujtecēs palicis ļoti maz piemērotu
jas čurksti, taču svīre ir ar tumšu ķermeņa skuju koku mežos, vietās ar nabadzīgu vai smilts un grants slāņu, kuros tie varētu dzī-
apakšpusi, turpretī bezdelīgai un čurkstei smilšainu augsni. Tās ir jutīgas pret slāpek- vot līdz piecu sešu gadu vecumam. Vēlāk
vēders ir balts. Lielāko dzīves daļu svīre ļa savienojumu uzkrāšanos augsnē, un tas ir ziemeļu upespērlenes sāk pacelties grunts
pavada lidojumā. Lidojot putni var gulēt, viens no iemesliem, kādēļ daudzās valstīs virspusē, un pieaugušās gliemenes vairs
pāroties, savākt materiālu ligzdām, gan arī brūnzobes un citas radniecīgas sēņu sugas nav tik jutīgas pret piesārņojumu.
baroties. Vienīgi ligzdojot, visbiežāk māju kļūst aizvien retākas un vairākās valstīs jau
spraugās, pieaugušie pāri nakšņo savās iekļautas aizsargājamo sugu sarakstos. Gada bezmugurkaulnieks –
ligzdās cieši viens otram blakus. mitrene
Gada kukainis – Latvijas Ento-
Gada augs – Eiropas saulpurene skujkoku dižkoksngrauzis moloģijas biedrība
par šā gada bez-
mugurkaulnieku
nominējusi mitre-
nes (Oniscoidea).
Tie ir vienīgie
Latvijā mītošie vēžveidīgie organismi,
kas, pastāvīgi dzīvojot uz sauszemes, ie-
manījušies elpot ar žaunām. Latvijā līdz
šim konstatētas divdesmit mitreņu sugas,
Latvijas Botāniķu biedrība par Latvijas Entomoloģijas biedrība par taču pasaulē to kopējais skaits varētu būt
2022. gada augu izvēlējusies Eiropas 2022. gada kukaini izraudzījusies skujkoku 5000–7000. Mitrenes visbiežāk sastopa-
saulpureni (Trollius europaeus). dižkoksngrauzi (Tragosoma depsarium). mas visos sauszemes biotopos, arī cilvē-
Tas ir daudzgadīgs, vidēja lieluma Latvijā reti sastopama līdz pat 3 cm lie- ku mājokļos, malkas šķūņos, pagrabos,
gundegu dzimtas augs ar dzelteniem la, masīva, tumši brūna vabole ar sarkan- neskartākos un ēnainākos pagalma nostū-
lodveida ziediem. Saulpurene zied maijā brūniem matiņiem uz ķermeņa virsmas ros un pat vannasistabā un tualetē. Dažas
un jūnija sākumā un ir viegli indīga. Lat- un gariem taustekļiem uz galvas. Ķerme- no sugām briesmu brīžos spēj pārsteigt,
vijā Eiropas saulpurene sastopama samē- ņa priekšgalā skujkoku dižkoksngrauzim saraujoties apaļā, bruņām klātā lodītē.
rā bieži, taču nevienmērīgi. Tā aug vietās, katrā pusē ir pa vienam labi izteiktam un Inga Buša,
kur ir barības vielām bagāta, pastāvīgi uz ārpusi izvirzītam dzelksnim. MKPC Sēlijas nodaļa
mitra augsne, kas nav pakļauta pārmērīgi Šis kukainis sastopams vecos, saulainos
intensīvai zālāju izmantošanai. priežu mežos, kā arī izcirtumos un jaun-
LLKC MEŽA KONSULTĀCIJU
audzēs. Galvenais, lai šajās vietās būtu pie-
Gada sēnes – brūnzobes tiekami daudz atmirušas priedes koksnes. PAKALPOJUMU CENTRS
Taču jāņem vērā, ka kukaini nav tik viegli Rīgas iela 34, Ozolnieki, LV-3018
pamanīt, jo aktīvs tas kļūst naktīs, bet dienā Ozolnieku pag.,
neuzkrītošais krāsojums palīdz veiksmīgi Jelgavas nov. LV3018
Tālr. 63050477, fakss 63022264
paslēpties mizās un koku spraugās. e-pasts: mkpc@mkpc.llkc.lv
www.mkpc.llkc.lv
Gada gliemis – Vieta Vārds, uzvārds Tālrunis
ziemeļu Sigulda Laila Šestakovska 28323647
upespērlene Grobiņa Agrita Šēnberga 29285111
Latvijas Mala- Saldus Maruta Pragulbicka 20222041
kologu biedrība Krāslava Jānis Dzalbs 26459513
Latvijas Mikologu biedrība par par 2022. gada Limbaži Jānis Zvaigzne 28307178
2022. gada sēni ir izvēlējusies brūnzobes – gliemeni nosau- Ludza Anna Pastare - Skutele 29411165
Peka brūnzobi (Hydnellum peckii) un rūs- kusi ziemeļu upespērleni (Margaritifera Madona Mairita Bondare 28381176
Preiļi Astrīda Rudzīte 26410476
gano brūnzobi (Hydnellum ferrugineum). margaritifera).
Rēzekne Kārlis Folkmanis 29363016
Abas sēnes pēc izskata ir ļoti līdzīgas. Mūsdienās gandrīz izmirusi saldūde- Iecava Rita Daščiora 22019356
Tās nav indīgas, bet nepatīkamās garšas ņu divvāku gliemeņu suga. Galvenais iz- Aizkraukle Inga Buša 26534704
un sīkstās konsistences dēļ nav arī ēdamas. miršanas iemesls ir šī gliemja mazuļu bojā- Jēkabpils Jānis Sēlis 26465432
Ozolnieki Kārlis Folkmanis 29363016
Izdevējs: SIA LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs, Gulbene Elvijs Kantāns 26314426
Izdevumu iespiešanai sagatavoja Sarmīte Grundšteine Tukums Kārlis Folkmanis 27812527
Tālr. 63050477, mob. 29133563. Makets: Dzintars Melnis Talsi Valdis Usne 26438175
Adrese: Rīgas iela 34, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Jelgavas nov. LV-3018 Valmiera Andris Vīrs 26108426
16