Professional Documents
Culture Documents
Ciekurs 3 2020
Ciekurs 3 2020
2020 RUBRIKA
3 (67)
I N FO R M AT Ī VS IZDEVUMS MEŽA ĪPAŠNIEKIEM 2020
Plānotas izmaiņas
Meža likumā
Ieskats mežu
apmeklējumos
Noslēdzies konkurss
“Sakoptākais mežs”
Kā pasargāt
stādījumus no briežu
dzimtas dzīvnieku
postījumiem
V
tāciju pakalpojuma izmantošanai aldība šā gada 11. augustā ap- gi ietverot deleģējumu Ministru kabinetam
mežsaimniecībā . . . . . . . . . . . . . 2 stiprināja Zemkopības minis- noteikt apjomu un kārtību, kādā publisko
Gaidāmās izmaiņas Meža trijas sagatavotos grozījumus meža inventarizācijas datus, un kārtību,
likumā. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 Meža likumā. kādā var ierobežot meža inventarizācijas
Beidzies meža ugunsnedrošais
datu publiskošanu. Meža inventarizācijas
laikposms . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3
Izmaiņas Meža likumā ļaus novērst dati nebūs publiski pieejami par tiem meža
Nopietns papildinājums meža
uguns apsardzībai . . . . . . . . . . . 3
problēmas ar dalīto īpašumu īpašniekiem, kas komercdarbības vai citu
Valsts meža dienesta ģenerāldi- Izmaiņas likumā galvenokārt veiktas, interešu aizsardzībai būs ierobežojuši
rektores ieceres un izaicinā- lai izbeigtu dalītā īpašuma pastāvēšanu. meža inventarizācijas datu pieejamību.
jumi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 Tādējādi būtu iespēja atsavināt tādu valsts Līdz šim, ņemot vērā personas datu aiz-
Mežu apmeklējumos gūtas jaunas īpašumā esošu nekustamo īpašumu (gan sardzību, meža īpašniekam nav iespējams
zināšanas un iespaidi . . . . . . . . . 4 apbūvētu, gan neapbūvētu), kurā atrodas iegūt citu meža īpašnieku vai tiesisko val-
Aizvadīts meža dienu pasākums arī valsts meža zeme, kas nav nepiecie- dītāju kontaktinformāciju un saskaņot, pie-
“Mežs ienāk Jelgavā” . . . . . . . . . 6 šama valsts pārvaldes funkciju īstenoša- mēram, kokmateriālu izvešanu caur blakus
Meža biomasas atlantā – viss nai, tostarp tāds zemes gabals, kas paliek esošo mežu (vienu vai vairākiem īpašu-
par Baltijā pieejamo kurināmo pāri pēc transporta infrastruktūras objektu miem) līdz publiskas lietošanas autoceļam.
koksni. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6 izbūves. Tā valsts tiks atbrīvota no pienā- Lai meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs
Laiks atjaunot meža inventarizāci- kuma uzturēt nelietderīgus nekustamos varētu izpildīt Meža likuma 5. panta pir-
jas. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 īpašumus, kā arī būs rasts risinājums dalītā majā daļā noteiktās prasības un saskaņot
Šogad konkursa “Sakoptākais
īpašuma pastāvēšanas izbeigšanai. pārvietošanos pa blakus esošo meža īpaš-
mežs” galvenā iezīme ir ģimeņu
Likumprojekts paredz arī iespēju atsavi- nieku zemi, ir nepieciešams paredzēt, ka
saimniekošana . . . . . . . . . . . . . . 8
Lai palika galotnīte, kur putniem
nāt valsts meža zemi rūpnieciskās ražošanas meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var
uzmesties. . . . . . . . . . . . . . . . . 10 paplašināšanai, ja uz tās atrodas rūpnieciskās vērsties pēc kontaktinformācijas valsts vai
Apaļo kokmateriālu produktu cenu ražošanas būves vai ja ražojošā uzņēmuma pašvaldību iestādēs, kā arī noteikt pienā-
tendences. . . . . . . . . . . . . . . . . 11 teritorija robežojas ar valsts meža zemi. kumu attiecīgajai iestādei sniegt nepiecie-
Konkurence starp kokiem – kur tā Paredzēts izslēgt normu par meža in- šamo kontaktinformāciju (tālruņa numuru,
“dzīvo” un ko tā “ēd”? . . . . . . . . 12 ventarizācijas kā ierobežotas pieejamības e-pasta adresi vai citu kontaktinformāciju,
Meža birža . . . . . . . . . . . . . . . . 13 informāciju kas attiecīgai valsts vai pašvaldību iestādei
Rudenī veselībai noder augļi un Lai mazinātu administratīvo slogu, ir pieejama). Ministru kabinetam būs jāno-
ogas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14 privātpersonām, saņemot no Meža valsts saka kārtība, kādā turpmāk tiks publiskoti
Kad briežu dzimtas dzīvnieku reģistra informāciju par mežu, paredzēts meža inventarizācijas dati.
vajadzības saskaras ar mežsaim- izslēgt normu, kurā noteikts, ka meža in- Likumprojekts “Grozījumi Meža liku-
niecības interesēm . . . . . . . . . . 15 ventarizācijas informācija par konkrētā mā” vēl jāskata Saeimā. Likumprojektā
Mednieku apmācības arī tālmā- īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežu ir ie- iekļautais regulējums stāsies spēkā vispā-
cībā. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16
robežotas pieejamības informācija, attiecī- rējā kārtībā.
V
eikti grozījumi MK no- sultatīvu atbalstu, ir palielināts
teikumos Nr. 695 “Valsts noteiktais atbalsta apmēra slieks-
un Eiropas Savienības nis no 1500 līdz 3000 eiro.
atbalsta piešķiršanas kārtība Meža konsultāciju pakalpo-
pasākuma “Konsultāciju pakal- jumu centrs (MKPC) aicina pie-
pojumi, lauku saimniecību pār- teikties konsultācijām arī tos meža
valdības un lauku saimniecību īpašniekus, kas jau ir saņēmuši kon-
atbalsta pakalpojumi” apakšpa- sultācijas. MKPC kopā ar Latvijas
sākumā “Atbalsts konsultāciju Ornitoloģijas biedrību ir attīstījusi
pakalpojumu izmantošanas vei- konsultāciju tematu par putniem
cināšanai””. saudzīgu meža apsaimniekošanu.
Līdz ar to konsultāciju ietvaros var
Lai meža īpašniekiem, kas at- saņemt arī rekomendācijas, kā la-
balsta periodā līdz šim aktīvi iz- bāk saimniekot mežā putniem drau-
mantojuši konsultāciju pakalpoju- dzīgi, turpinot aktīvu mežsaimnie-
mus un jau ir sasnieguši noteikto cību. Plašāk par konsultācijām var
limitu uz vienu gala labuma guvē- uzzināt www.mkpc.llkc.lv sadaļā
ju, neliegtu iespēju saņemt kon- Konsultācijas.
2
NR. 3. 2020 JAUNUMI
V
alsts meža dienests no 7. septem- meža ugunsgrēki ar izdegušo meža zemes
IECERES UN
bra ir atcēlis meža ugunsnedrošo platību 101,2 ha, kas ir gandrīz puse no IZAICINĀJUMI
laikposmu visā valsts teritorijā. kopējā meža ugunsgrēku skaita valstī.
Lēmums par ugunsnedrošā laikposma Pārsvarā biežākais meža ugunsgrēku
beigšanu tika pieņemts, pamatojoties uz izcelšanās iemesls ir cilvēku neuzmanī-
hidrometeoroloģiskajām prognozēm, jo ga rīcība ar uguni. Diemžēl vēl joprojām
ir iestājies lietaināks un vēsāks laiks, kad daļa meža ugunsgrēku izceļas ļaunprātī-
ugunsgrēka izcelšanās un izplatīšanās ie- gas dedzināšanas rezultātā, šogad bijuši
spēja mežā būtiski samazinās. 23 tādi gadījumi, no kuriem 10 gadījumi
Pēc operatīvās informācijas (līdz ir zaru kaudžu aizdedzināšana.
7. septembrim), Valsts meža dienests at- Vienlaikus Valsts meža dienesta atgādi-
klājis un dzēsis 518 meža ugunsgrēkus ar na, ka, neskatoties uz meža ugunsnedrošā
kopējo uguns skarto platību meža zemēs laikposma beigšanos, mežā joprojām ir Aina Stašāne ir Valsts meža dienesta
331,3 hektāri, t. sk. jaunaudzes 67,2 hektāri. aizliegts dedzināt atkritumus, ciršanas at- ģenerāldirektore no šā gada 29. jūlija.
Meža ugunsnedrošajā laikposmā lielā- likumus vai kurināt ugunskuru tuvāk par
kais meža ugunsgrēks bija Ādažu nova- diviem metriem no augošiem kokiem, Aina Stašāne par sevi un savām darba
dā, NBS poligonā, – 51,33 hektāru lielā dedzināt vai kurināt ugunskuru, ja kūdras gaitām: “Esmu dzimusi Krāslavā. Pabei-
platībā. Zīmīgi, ka šogad no 518 reģistrē- slānis ir biezāks par 0,5 metriem. dzu Krāslavas ģimnāziju. Mīļākais priekš-
tajiem meža ugunsgrēkiem astoņas reizes Valsts meža dienests aicina jebkurā mets skolas laikā bija matemātika. Aizrau-
tie izcēlušies zibens spēriena rezultātā. gadījumā, uzturoties mežā, būt uzmanī- šanās ir arī vēsture. Pēc ģimnāzijas iestājos
Vislielākais meža ugunsgrēku skaits giem ar uguni, jo īslaicīgi var būt sauss Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultā-
reģistrēts Rīgas reģionālās virsmežniecī- laiks, kad ir iespējama meža ugunsgrēka tē, ko veiksmīgi pabeidzu. Pēc studijām
bas uzraugāmajā teritorijā, kur bijuši 234 izcelšanās. sāku darbu Naturalizācijas pārvaldē –
joma interesanta, tomēr man par šauru.
Piedalījos konkursā uz jurista amatu Vides
NOPIETNS PAPILDINĀJUMS MEŽA aizsardzības un reģionālās attīstības mi-
UGUNS APSARDZĪBAI nistrijā. Tur dažādos amatos nostrādāju 12
gadus. Darbu turpināju Valsts vides die-
nestā kā ģenerāldirektora vietniece. Tagad
esmu Valsts meža dienestā.”
Uz jautājumu, kādi ir pirmie plānotie
darbi, Valsts meža dienesta ģenerāldirekto-
re atbildēja: “Es esmu pragmatisks cilvēks.
Domāju, ka revolūciju netaisīšu, jo proce-
sus vislabāk zina cilvēki, kas šeit strādā.
Mana vēlme ir turpināt Krēsliņa kunga labi
iesāktās lietas. Meža uguns apsardzības
funkcija ir svarīga. Pašlaik īstenojam pilot-
projektu, lai meža uguns novērošanā izmē-
ģinātu speciālas novērošanas kameras.
Pavisam noteikti ir vajadzīga Valsts
meža dienesta stratēģija, kas ir iestādes
darbības pamatdokuments. Stratēģijā
Š
ogad Valsts meža dienestam radās virsmežniecībā un viens centrālajā ad- formulēsim Valsts meža dienesta misiju,
iespēja iegādāties astoņus bezpilota ministrācijā. Droni būtiski ieekonomēs vīziju, vērtības un noteiksim galvenos
lidaparātus (dronus) DJI MAVIC 2 laiku, kas jāvelta meža ugunsgrēka vietas prioritāros darbības virzienus. Tas nav
Enterprise. Šie droni aprīkoti ar visvirzie- apsekošanai. viena cilvēka veidots dokuments, bet gan
nu skata sistēmu un infrasarkanās gaismas Iepirkums tika realizēts Eiropas profesionāļu komandas vienā dokumen-
sensoru sistēmu (termokameru). Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai tā ietverts stratēģiskais redzējums par tā-
2019. gadā Valsts meža dienests ie- (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības prog- lāko Valsts meža dienesta attīstību.
gādājās trīs šādus dronus izmēģināju- rammas 2014.–2020. gadam valsts un Tuvākajā laikā ķersimies pie tās iz-
mam un tie lieliski pierādīja sevi meža Eiropas Savienības atbalsta pasākuma strādes un darbā iesaistīsim gan cen-
ugunsgrēkos, veicot novērošanu un iden- “Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu trālās administrācijas speciālistus, gan
tificējot potenciāli bīstamās ugunsgrēka dzīvotspējas pilnveidošanā” aktivitātes struktūrvienību vadītājus – virsmežzi-
vietas, kas ir jādzēš primāri. Dronus va- “Meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību ņus. Stratēģija ir svarīgs dokuments vis-
rēs izmantot arī vējlaužu un snieglaužu monitoringa iekārtu un sakaru aprīkoju- pirms jau pašiem iestādes darbiniekiem,
nodarīto postījumu apjoma noteikšanai. ma ierīkošana un uzlabošana” ietvaros. lai mēs visi zinātu, kur virzāmies, un
Tagad Valsts meža dienestam kopumā ir Informāciju sagatavoja redzētu misiju un vērtības, kuru dēļ šeit
11 bezpilota lidaparāti – pa vienam katrā Selva Šulce, VMD strādājam. Jo esam misijas cilvēki.”
3
NOTIKUMI NR. 3. 2020
ZINĀŠANAS UN IESPAIDI
Ar interesi klausāmies gida stāstījumu par Bernātu dabas parka nozīmīgumu Viens no dižkokiem Bernātu dabas
dabas daudzveidības saglabāšanā parkā
Rudenīgas, ar zināšanām izplatītas citur. Pļavai pieguļ piejūras putnu izbāzeņiem, ar meža apsaimnieko-
piepildītas divas dienas mežs, kas veido mijiedarbību starp abām šanas darbarīkiem.
Valmierā un Limbažos ekosistēmām. Dabā aplūkojām unikāla izmēra ozolu,
MKPC Dienvidkurzemes Grobiņas Viesojoties Viļķenes pagastā meža kas neatstāj vienaldzīgu nevienu. Tiesa,
nodaļa 12.–13. septembrī devās tematis- muzejā “Ķirbiži”, kas ir vienīgais meža koks jau ir ļoti sens un prasa īpašu rūpī-
kā meža apmeklējumā uz Vidzemi “Sa- muzejs Ziemeļlatvijā, četrās zālēs varē- bu. Noslēdzot meža apmeklējumu, dalīb-
biedrībai sociāli nozīmīgu mežu apsaim- ja iepazīties ar apkārtnes meža floras un niekiem bija iespēja uzkāpt Augstrozes
niekošana un labiekārtošana”. faunas bagātībām, aizsargājamiem au- pilskalnā, kur izveidota dabas taka.
Meža apmeklējuma programma bija giem, medību trofejām, meža zvēru un u 12. lpp.
piesātināta gan ar jaunu zināšanu apgūša-
nu, viesojoties Kocēnu novada saimnie-
cībā ”Bokas”, kur pats saimnieks grupas
dalībniekiem sniedza padomus kā aizsar-
gāt meža jaunaudzes no meža dzīvnie-
kiem, kā arī mazu ieskatu meža apsaim-
niekošanas ciklā savā saimniecībā. Ļoti
uzskatāmi tika demonstrēti dažādi aizsar-
dzības līdzekļi, ikvienam bija iespēja ar
tiem iepazīties tuvāk un iemēģināt roku,
tos pielietojot praksē.
Grupas dalībniekiem bija iespēja iepa-
zīties ar Gaujas Nacionālajā parkā (GNP)
esošā meža īpašuma apsaimniekošanu un
problēmām, ar kurām jāsaskaras meža
īpašniekiem. Piemēram, apsaimniekojot
teritorijas ar zināmiem ierobežojumiem,
pārnadžu postījumiem un meža atjauno-
šanas iespējām. Apmeklējuma dalībnieki
varēja iepazīties ar GNP esošā meža īpa-
šuma labiekārtošanu un problēmām, ar
kurām saskaras meža īpašnieks.
Otrā dienā meža apmeklējuma dalīb-
niekiem bija iespēja iepazīties ar Randu
pļavām Salacgrīvas novadā, kur ir dabas
liegums. Tajā ir novērojamas dažādas
augu, putnu un dzīvnieku sugas, kas nav Dabā aplūkojām unikāla izmēra ozolu
5
NOTIKUMI NR. 3. 2020
K
atrs rūpīgs meža saimnieks ap- paģēr noteikumi par koku ciršanu mežā, ša- loģisko koku atstāšanas nākotnes mežā šādu
zinās, ka mežs ir daudz vairāk jos noteikumos paredzētie pieci atstājamie koku nebūs. Šis pietiekamais skaits varētu
nekā tikai koksnes audzēšanas un koki uz hektāra ir ļoti maz, salīdzinot ar to, būt 30 koki uz hektāra. Pieļauju, ka ne visi
ieguves vieta. Mežs ir arī mājas daudzām kas būtu nepieciešams. Pētījumi liecina, ka meža īpašnieki būs gatavi atstāt tik daudz
dzīvām būtnēm, tostarp putniem. Nereti neskartos mežos mūsu reģionā uz hektāra koku, taču, jo vairāk izdodas pietuvoties
meža īpašnieki vēlas uzzināt, kā saimnie- optimāli būtu 10–20 koki diametrā virs 70 šim skaitlim, jo labāk. Turklāt būtu vēlams
kot savā mežā, lai pēc iespējas mazāk kai- cm. Lieliem kokiem ir gan resni stumbri, kokus saglabāt grupās (saglabājot neskartu
tētu tajā mītošajiem putniem. Šeit došu īsu kur dzeņi (tostarp lielākais no tiem – melnā arī pamežu un zemsedzi), taču, atstājot vien
ieskatu svarīgākajās lietās, ko ņemt vērā. dzilna) var izkalt dobumus, gan lieli, stipri piecus kokus uz hektāra, nekādas grupas
Jāatzīmē, ka, rakstot šos ieteikumus, esmu zari, uz kuriem var uzbūvēt lig- neiznāks, jo primāri saglabājami resnākie
prātā turējis galveno cirti, taču tie lielā zdu melnais koki. Šī grupa varētu būt arī mežmalas josla.
mērā noderēs arī citu mežu apsaimnieko- stārķis vai
šanas darbu gadījumā. citi putni, Saglabāt mirušos kokus. Gan krituši,
kas būvē lie- gan stāvoši mirušie koki ir ārkārtīgi būtiski
Neveikt darbus no 1. aprīļa las ligzdas. gan putniem, gan citiem dzīviem organis-
līdz 30. jūnijam. Nav šaubu, ka Bez pietieka- miem. Ne velti mirušās koksnes apjoms ir
mežizstrādei ir lielākā ietekme uz ma skaita viens no rādītājiem, ko tradicionāli izman-
putniem, taču būtisku papildu trie- eko- to, lai novērtētu mežu dabiskumu un no-
cienu rada putnu ligzdošanas laikā zīmi tajā mītošajām sugām. Putni mirušus
veikta mežizstrāde. Šis ir laiks, kad kokus izmanto gan kā barošanās vietas, gan
putnu populācijas var atjaunoties pēc kā ligzdošanas vietas (tostarp, kaļot tajos
mirstības rudens un ziemas laikā, bet dobumus), gan kā slēptuves (tostarp ligzdu
šajā laikā, cērtot mežu, neizbēgami tiek maskēšanai), gan kā dziedāšanas vai novē-
izpostītas putnu ligzdas un iztraucēta rošanas posteņus. Dabiska traucējuma – vēj-
ligzdošana teritorijās, kas atrodas darbu gāzes, ugunsgrēka u. c. – rezultātā mirušās
veikšanas vietas apkārtnē. Turklāt postīt koksnes apjoms mežā palielinās, līdz ar to
putnu ligzdas aizliedz likums. Jāatzīmē, palielinot dzīves telpu dažādām dzīvnieku
ka minētais laiks – 1. aprīlis–30. jūnijs – sugām, tāpēc būtu svarīgi raudzīties, lai
ir tikai minimālais periods, kurā vajadzētu pēc mākslīga traucējuma – mežizstrādes –
ievērot mežizstrādes pārtraukumu. Opti- mežā pieejamās mirušās koksnes apjoms
māli būtu mežu ciršanu atlikt uz rudeni vai vismaz nesamazinātos.
ziemu, kā tas Latvijā tradicionāli ir darīts.
Saglabāt dobumainus kokus. Notei-
Saglabāt resnākos, vecākos kokus. Sa- kumi par koku ciršanu mežā prasa saglabāt
rūkot kopējam Latvijas mežu vidējam vecu- tikai pašus lielākos dobumus – tādus, kuru
mam, samazinās arī resnu koku pieejamība. diametrs pārsniedz 10 cm.
Lai gan t. s. ekoloģisko koku saglabāšanu u 11. lpp.
10
NR. 3. 2020 NODERĪGI
UZMESTIES t 7. lpp.
Paredzēta administratīvā atbildība
Meža inventarizācijas dati ir informāci-
iesniegto informāciju apstiprinājis un pievie-
nojis Meža valsts reģistram. Inventarizācijas
dati ir derīgi līdz 2040. gada 31. decembrim.
ja. Par tās neiesniegšanu VMD likumdevējs Šobrīd labi redzamās robežstigas, laikam
saskaņā ar Administratīvās atbildības liku- ejot, aizaugs ar kokiem un krūmiem. Savu-
mu ir paredzējis pietiekami bargu sodu. Par kārt kupicas var bojāt vai iznīcināt meža vai
prasības neievērošanu fiziskajām personām lauksaimniecības tehnika un meža dzīvnieki.
var piemērot administratīvo atbildību – Lai nerastos problēmas ar robežu identifi-
brīdinājumu vai naudassodu līdz pat 700 cēšanu, vismaz reizi gadā plānota to apsekoša-
EUR. Savukārt juridiskajām personām pa- na un nepieciešamības gadījumā arī atjauno-
redzētais sods var būt daudz bargāks – līdz šana. Sevišķi sarežģīti uzturami ir krūmainie
pat 14 000 EUR. Saskaņā ar Administratī- posmi. 2023. gada 31. decembrī beidzas meža
vās atbildības likumu meža inventarizācijas inventarizāciju derīguma termiņš trijām, bet
datu neveikšana ir ilgstošs pārkāpums un 2025. gada 31. decembrī vienai demonstrē-
par to var sodīt atkārtoti. Meža īpašniekam jumu teritorijā “Pūpoli” ietilpstošajām zemes
ir izdevīgāk nodrošināt meža inventarizāci- vienībām. Svarīgi laikus plānot naudas resur-
jas veikšanu un datu iesniegšanu VMD. sus un pieteikt platības meža inventarizācijas
veicējam. Kāds meža inventarizācijas veicējs
Situācija “Pūpolos” atklāja, ka jau šobrīd izveidojusies rinda, kurā
Arī mežsaimniecības demonstrējumu te- gaida 40 privātie meža īpašnieki.
ritorijas “Pūpoli” īpašnieki seko līdzi meža Par meža inventarizācijas un robežu
inventarizāciju derīguma termiņiem. 2019. atjaunošanas darbiem detalizētāk runā-
gada vasarā atjaunotas apmēram 20 robež- sim 24. oktobrī “Pūpolos” plānotajā se-
kupicas un starp tām nodrošināta redzamība. minārā – atvērto durvju dienā.
Izzāģētas robežstigas apmēram trīs kilomet- Novēlu neatlaidību robežu atjaunoša-
t 10. lpp. ru garumā. 2020. gadā profesionāls meža nas un meža inventarizācijas darbos!
Taču daudziem putniem (un ne tikai inventarizācijas veicējs sešās “Pūpolu” ze- Raimonds Mežaks,
tiem) nepieciešami mazāki dobumi, tāpēc mes vienībās ievācis datus par mežaudzēm. mežsaimniecības demonstrējumu
būtu ieteicams saglabāt pilnīgi visus kokus, Tie iesniegti VMD. Uzraugošais mežzinis teritorijas “Pūpoli” pārvaldnieks
kuros redzami dobumi.
Konkurences veidi
Lai raksturotu optimālas konkurences
apstākļus kokaudzē, vispirms jāsaprot,
kādi ir iespējamie konkurences veidi. Iz-
šķir iekšsugas un starpsugu konkurenci,
Klausāmies gida stastījumā par Randu pļavām Salacgrīvas novadā, kur ir kuru ietekme ir atšķirīga.
dabas liegums u 13. lpp.
12
NR. 3. 2020 INTERESANTI
ARP KOKIEM –
UN KO TĀ “ĒD”?
t 12. lpp.
Iekšsugas konkurences gadījumā sa-
censība notiek starp ļoti līdzīgiem, bieži
radniecīgiem (kopīgi senči) organismiem,
kā rezultātā indivīds var izjust spēcīgu stre-
su. Šādu situāciju raksturo tīraudzes pirms
jaunaudžu kopšanas. Jaunaudžu kopšana
optimizē iekšsugas konkurences apstākļus,
tādējādi stimulējot augstuma pieaugumu.
Starpsugu konkurences gadījumā no-
teiktā laika posmā vienas sugas indivī-
diem var būt izteiktas priekšrocības, kā
rezultātā otras sugas īpatņiem stress pie-
aug neproporcionāli. Šādu situāciju vis- Pašreizējos klimatiskajos apstākļos novērots dažādu lapu koku pārākums pat
uzskatāmāk ilustrē bērza un priedes jau- pār selekcionētu priedes un egles stādmateriālu
naudze, kurā iespējams nokavēt kopšanu,
tādējādi ļaujot bērzam, kura saimnieciskā riments, kurā stimulētas agrīnās starpsugu sugu attīstības un ksiloģenēzes plastis-
vērtība pašreiz ir zemāka nekā priedei, attiecības tādos apstākļos, kas atbilst mēre- kums mainīga klimata apstākļos”, Nr.
apspiest priedi, būtiski ietekmējot tās sa- nu klimata pārmaiņu prognozēm. Pētījuma 1.1.1.2.VIAA/1/16/108).
glabāšanos un turpmāko augšanu. Šāds rezultāti pēc pirmās augšanas sezonas parā- Roberts Matisons, Āris Jansons,
piemērs ir īpaši spilgts, jo abām sugām ir dīja, ka pašreizējos klimatiskajos apstākļos LVMI “Silava”
līdzīga ekoloģija, bet ir izteiktas atšķirī- novērots dažādu lapu koku pārākums pat
bas pieauguma dinamikā agrīnā vecumā. pār selekcionētu priedes un egles stādma-
Un šajā brīdī mēs nonākam pie konkuren- teriālu, līdzīgi kā tas novērojams vecākām
ces efektu cēloņa – augstuma pieauguma priedēm un bērziem mistrotās jaunaudzēs.
specifikas, kas var sniegt ieskatu par sa- Likumsakarīgi, siltāka klimata apstāk-
gaidāmo situāciju nākotnē. ļos lapu koku pārākums bija izteiktāks, un
Lai koku sugas izdzīvotu intensīvas šīs tendences pastiprinājās otrajā eksperi- AUGOŠU KOKU CIRSMU
konkurences apstākļos, it īpaši mistrau- menta gadā, norādot uz pieaugošu nepie-
IZSOĻU PĀRDOŠANAS
dzēs, tās ir evolucionāri spējušas samazi- ciešamību pēc kopšanas. Šajā kontekstā
nāt augšanai kritisko periodu pārklāšanos, aktuāls ir jautājums, vai iespējams sugu
REZULTĀTI
Meža izsoļu portālā www.mezabirza.lv 2020.
tādējādi optimizējot resursu izmantošanu sastāvs, kur vērojama līdzsvarota sējeņu
gada vasaras sezonā veiksmīgi noritējušas 43
(mazinot konkurenci konkrētā laika brīdī). attīstība. Atbilde uz šo jautājumu ir apstip-
izsoles. Ir pārdoti 129 ha meža cirsmu ar ko-
No saimnieciskā viedokļa šāda informāci- rinoša, proti, ir iespējams izvēlēties tādu pējo koksnes krāju 26 368 m3. Kopumā izdarīti
ja var būt ļoti noderīga, plānojot saimnie- audzes sastāvu, lai nodrošinātu pēc iespē- 1367 solījumi, vidēji 32 solījumi vienā izsolē.
ciskās darbības dažāda sastāva audzēs. jas vienmērīgāku agrīno attīstību. Ņemot Cirsmu cenu apskats par 2020. gada jūnija,
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta vērā prognozētās mežaudžu sastāva pār- jūlija un augusta mēnešiem.
“Silava” pētījumi parāda, ka šādu saistī- maiņas, viens no lielākajiem ieguvējiem • Skuju koku cirsmas (vismaz 70 % skuju koku
bu novērtēšana visa aprites cikla garumā no siltākiem apstākļiem bija pētījumā ie- īpatsvars) cenas, sākot no 30,80 līdz 42,34
ir resursu ietilpīgs process, kurā jāspēj kļautais dižskābardis, kas spēja izkonkurēt EUR/m³, vidējā svērtā cena šādām cirsmām
nodalīt atsevišķu apstākļu un konkrētas citus. Augsta dižskābarža konkurētspēja 37,68 EUR/m³.
audzes ietekmi. saglabājās pat pēc sala bojājumiem. No • Jaukto koku cirsmu (skuju koku īpatsvars 40–
saimnieciskā viedokļa šāds pārākums gan 60 %) cenas svārstās no 18,60 līdz 38,17 EUR/
Pētījums par agrīnām nozīmē nepieciešamību pēc intensīvas m³, vidējā svērtā cena 25,82 EUR/m³.
starpsugu attiecībām kopšanas citu mērķa sugu audzēšanai. • Lapu koku cirsmas (valdošās suga – bērzs
Agrīnā attīstība ir nozīmīgs posms Jāpatur prātā, ka laboratorijas eksperi- vismaz 70 %); cenas, sākot no 19,81 līdz 40,70
EUR/m³, vidējā svērtā cena 27,38 EUR/m³.
mežaudzes aprites ciklā, un konkurence ments gan nekad pilnībā neataino situāciju
• Lapu koku cirsmas (bērzs, apse, melnalk-
starp dažādu koku sējeņiem ir ļoti spēcī- dabā, tomēr novērotās saistības apliecinā-
snis) cenas no 13,53 līdz 29,93 EUR/m³, vi-
ga. Tā būtiski ietekmē koku sugu sastāvu ja klimata pārmaiņu ietekmi uz kokaudzes
dējā svērtā cena 19,23 EUR/m³.
un līdz ar to arī turpmāko mežsaimniecī- attīstību Latvijā pašreizējos apstākļos. No-
• Lapu koku cirsmas (valdošā suga – baltalk-
bas režīmu, it īpaši ierobežoti izmanto- vērotās saistības arīdzan norāda uz mež-
snis vairāk nekā 50 %) cenas svārstās no
jamās platībās. Parasti vairākums audžu saimniecības adaptēšanas nepieciešamību 12,50 līdz 23,33 EUR/m³, vidējā svērtā cena
agrīnā stadijā ir mistrotas, līdz ar to liela tuvākajā nākotnē, vērību pievēršot alter- 15,43 EUR/m³.
nozīme ir starpsugu konkurencei, kā arī natīvam, bet pārbaudītam stādmateriālam. Dažādas aktualitātes un apkopotu statistiku
tam, kā klimatiskie un augsnes apstākļi Pētījums tapis ar Eiropas reģionālas regulāri ievietojam arī Facebook lapā Meža
ietekmē starpsugu attiecības. attīstības fonda (ERAF) atbalstu pēc- birža.
Lai precizēto šos aspektus, LVMI “Sila- doktorantūras pētījumu programmas Karīna Jakovina, SIA “Mezabirza”
va” ir veikts divu gadu laboratorijas ekspe- ietvaros (“Vietējo un introducēto koku
13
INTERESANTI NR. 3. 2020
Parastā zirgkastaņa –
vēnu draugs pagatavošanai. Rudens ir piemērots laiks
gan zīļu lasīšanai, gan to sēšanai. Jāatce-
ras, ka zīles ir gardums arī grauzējiem.
Ja nevēlamies, lai tās izposta, speciālisti
iesaka zīles iesēt kādā puķu podā ar mitru
kūdru un ierakt zemē. Kad pavasarī zīles
sadīgst, tās uzreiz jāpārstāda pastāvīgā
vietā, kur plānots ozols, jo tam ir izteikta Latvijā aug gan melnais (ar melnām
mietsakne, vai no sākuma jāiesēj dārzā ogām), gan sarkanais plūškoks. Kādreiz
kādā dobē. Saimnieces vairākās Latvijas plūškoku mūsu zemē no Vācijas ieveda
saimniecībās gatavo ozolzīļu kafiju un baronu dārznieki – sarkano tikai skais-
miltus, no kuriem cep pat maizi. tumam, jo ir indīgs, bet melno arī dzied-
Kafijai nepieciešamas tikai no čauma- niecībai un gastronomijai. Pie mums au-
lām attīrītas veselas un nebojātas zīles. gošais plūškoks satur pašus spēcīgākos
Parastās zirgkastaņas augļi – brūnie Tās sagrauzdē un pēc tam samaļ. Ap- antioksidantus, kas pieejami dabā. Tāpēc
bumbuļi, kas spraucas ārā no adatai- lej ar verdošu ūdeni un pievieno nelielu šo ogu produktus ieteicams lietot ne tikai
nā apvalka, ir ne vien kabatā ieliekams šķipsniņu sāls. Kad biezumi nostājas, veselības, bet arī skaistuma vairošanai.
veiksmes talismans, bet arī iedarbīgs pievieno kādu kafijas saldinātāju (pie- Antocianīdi, kas sastopami melnā plūš-
pretiekaisuma un prettūskas līdzeklis, mēram, medu vai cukuru) un pasniedz ar koka ogās, ir visspēcīgākie dabā sastopamie
kas mazina kapilāru sieniņu caurlaidību pienu vai saldo krējumu. antioksidanti, kas darbojas, lai pasargātu
un novērš trombu veidošanos, pazemina organisma šūnas no iespējamiem brīvo ra-
holesterīna līmeni asinīs. Tāpēc kastaņi Lazdu rieksti – dikāļu izraisītajiem bojājumiem, un stimulē
galvenokārt uzskatāmi par vēnu zāli, ko gudrības simbols organisma imūno sistēmu. Tāpēc plūškoka
lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi. ogas vienlīdz noderēs dažādu slimību, pie-
Zeltīte Kavjiere iesaka: 20 kastaņus ar mēram, vīrusu infekciju ārstēšanai. Plūško-
visām mizām sasmalcina, pārlej ar puslit- ka ogas satur arī askorbīnskābi, karotēnu,
ru degvīna, trīs nedēļas ļauj ievilkties un rutīnu, sambucīnu, miecvielas, karbonskā-
ar iegūto tinktūru rīvē visu, kas sāp. Mai- bes, aminoskābes, vitamīnus un minerāl-
gāks līdzeklis ir kastaņu izvilkumu eļļā: vielas. Ogās esošās ēteriskās eļļas veicina
20 sasmalcinātus kastaņus aplej ar eļļu, organisma attīrīšanos, samazina holesterīna
kas uzsildīta līdz 40 grādiem, trīs nedēļas līmeni, uzlabo redzi un sirds veselību.
atstāj gaišā vietā, lai dienā izvilkumam Plūškoka augļus lieto sulu, sīrupu, že-
tiek Saules, naktī – Mēness spēks. Abus leju, ievārījumu, arī vīna un citu produktu
šos līdzekļus var lietot arī iekšķīgi – reizi gatavošanai. Mājas apstākļos var pagatavot
dienā pa 20 pilieniem. plūškoka sulu. Ogas uzkarsē mazā ūdens
Interesanti, ka no kastaņiem var paga- daudzumā, caur marli notecina un šo šķid-
tavot pulveri, ko izmanto veļas mazgāša- Parastā lazda ir 4–5 m augsts krūms rumu, vēlreiz uzkarsētu, pilda burkās. Tie-
nai. Ņem 2–4 ēdamkarotes kastaņu pul- un bieži sastopams Latvijas mežos zem sa, plūškoku sulai piemīt īpatnēja garša,
vera aplej ar 300 ml ūdens un atstāj, lai koku klāja. Lazdas minētas jau senajos taču tās vērtība to noteikti atsver. Lai iegūtu
ievelkas. Pēc pusstundas būs gatavs veļas tekstos, jo vērtīgo riekstu dēļ tās kopš ne- želeju, 1 l sulas pievieno 70 g cukura un tur-
mazgāšanas līdzeklis. atminamiem laikiem tiek plaši kultivētas pina gatavot līdzīgi kā citas želejas.
visā Eiropā. Rieksti ir ļoti vērtīgi, tie sa- Rudenī bez šīm dabas veltēm pieeja-
Ozolu dāvana – ozolzīles tur ap 65 % augstvērtīgas eļļas, ap 16 % mas arī citas ogas un augļi, par ko reizēm
Ozols ir Latvijas dižākais koks. Jau olbaltumvielu un 3,5 % cukuru, kā arī neiedomājamies. Plašāka informācija pie-
mūsu senči zināja, ka ozolzīles ir ne ti- vairākus vitamīnus. Tos lieto uzturā gan ejama arī dažādās interneta vietnēs.
kai gudrības un labklājības simbols, bet svaigā veidā, gan izmanto pārtikas ražo- Vairāk lietosim vietējās dabas veltes
arī vitamīnu avots, it īpaši dzīvniekiem, šanā. Lazdu rieksti simbolizē auglību un un būsim veseli!
kā arī labs izejmateriāls gardas kafijas pārticību. Eiropas tautām rieksti ir tradi- Sarmīte Grundšteine, MKPC
14
NR. 3. 2020 MEDĪBAS
L
atvijā savvaļā sastopamas trīs
briežu dzimtas dzīvnieku sugas:
alnis, stirna un staltbriedis. Pē-
dējo gadu laikā šo dzīvnieku skaits ir
pieaudzis.
16