Professional Documents
Culture Documents
Ciekurs 2019 Ziema
Ciekurs 2019 Ziema
2019 RUBRIKA
4 (64)
I N FO R M AT Ī VS IZDEVUMS MEŽA ĪPAŠNIEKIEM 2019
Somijā meža
īpašnieki saņem
kompensācijas
5.lpp.
Klimata
pārmaiņas mežā –
riski un iespējas
6.lpp.
Papeles var
izaudzēt 10 gados
10.lpp.
Foto: V.Kundziņš
Š
ogad Meža nozares konference Meža īpašniekiem aktuālo informāci-
pulcēja turpat 200 nozares ļau- ju sniedza lektori no Zemkopības ministrijas
dis, meža īpašniekus un intere- Meža departamenta, Valsts meža dienesta un
sentus. Konferences dalībniekus laipni citām institūcijām. Pēc ziņojumu uzklausīša-
uzņēma Ogres tehnikumā. Pasākumu nas dažādu meža apsaimniekošanas interešu
organizēja Zemkopības ministrija sa- grupu pārstāvji diskutēja, kā risināt dažādas
darbībā ar LLKC Meža konsultāciju meža apsaimniekošanas problēmas.
pakalpojumu centru. Konferences dalībniekus ar savu klāt-
Meža nozares konferences galvenais būtni un uzrunu pagodināja arī zemkopī-
temats bija, kā sabalansēt mežsaimniecis- bas ministrs Kaspars Gerhards: “Šodien
ko darbību ar sugām un biotopiem labvē- jārunā, ko mēs visi kopā varam izdarīt, lai
līga stāvokļa nodrošināšanu. Dalībnieki ticamība nākotnei un spēja būvēt nākotni
iepazinās ar Latvijas sagatavoto ziņojumu būtu spēcīgāka. Runājot par zināšanām,
Eiropas Komisijai par biotopu un sugu brīnišķīgs piemērs ir “Silava”, kas izstrā-
aizsardzības stāvokli Latvijā 2013. –2018. dā jaunus produktus un tehnoloģijas.
gadam un Somijas pieredzi šajā jomā. u 2. lpp.
1
JAUNUMI NR. 4. 2019
ŠAJĀ NUMURĀ:
MEŽA NOZARES KONFERENCĒ –
AKTUALITĀTES UN DISKUSIJAS
Ozolu akūtās kalšanas izplatības
apsekojumi dabā šajā gadā ir
pabeigti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3
Valsts meža dienests kļūst PAR LĪDZSVARU MEŽĀ
mobilāks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3
Aktuāli plāni un stratēģija stī ir dažādas situācijas un iemesli, kādēļ
Mežs un mežkopība mainīgajā
Šobrīd tiek apspriests Nacionālais tas ir noticis, – katastrofu ietekme, sniegs,
klimatā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6
enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. vējš, sausums un citi faktori, kas rada lab-
Ar atbalsta projektu palīdzību
divkāršo meža zemju platību . . . . . . 7
gadam. Koksnei ir ievērojama nozīme kā vēlīgāku vidi kaitēkļa attīstībai.
atjaunojamam energoresursam. Līdz ar Arī Latvijā ir novērota mizgraužu sa-
Kalnu mežsaimniecība Slovākijā . . . 8
to meža īpašnieki ir tie, kas plānu reali- vairošanās, šobrīd ir izstrādāts rīcības plā-
Apaļo kokmateriālu produktu
cenu tendences . . . . . . . . . . . . . . . . . 9
zēs dzīvē. Vēl viena no idejām, kā plāns na projekts egļu audžu aizsardzībai pret
varētu ietekmēt meža īpašniekus, ir vēja egļu astoņzobu mizgrauzi, kas ietver uz-
Itālijā papeles audzē kā
lauksaimniecības kultūru . . . . . . . . . . 10 parki, kas varētu atrasties arī mežā. raudzību, mizgraužu skaita ierobežošanas
Grāmata “Papeļu (Populus spp.) Saistībā ar klimatu galvenais un ak- plānošanu (ārkārtas situācijas izsludināša-
stādījumu ierīkošana un tuālākais no plānošanas dokumentiem ir nau u. c.), kā arī egļu audžu aizsardzības
apsaimniekošana” . . . . . . . . . . . . . . . 11 “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sa- pasākumus. Meža īpašniekiem tas ir sva-
Papeļu audzēšanas perspektīva sniegšanai līdz 2050. gadam”. Stratēģija rīgi, lai zinātu, ko un kā darīt mizgraužu
Latvijā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11 ir tieši saistīta ar zemes izmantošanu un masveida savairošanās gadījumos.
Egļu astoņzobu mizgrauzis – kāds meža sektoru. Līdz 2050. gadam izvirzīts
stāvoklis Latvijā? . . . . . . . . . . . . . . 12 mērķis, lai kopējās SEG emisijas nepār- Grozījumi Meža likumā
Bērzu sulas – tā ir vērtība . . . . . . . 14 sniedz to piesaisti. No tā izriet veicamo Tiek strādāti grozījumi Meža likumā,
Aktualitātes medību jomā . . . . . . . . 15 darbu saraksts nākotnei. kas paredz:
Noteikts lūšu nomedīšanas Meža īpašniekus varētu skart vēl viena • tiesības meža īpašniekiem/ tiesiska-
limits . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15 Briselē izteiktā iniciatīva – Atjaunojamo jiem valdītājiem vērsties valsts vai paš-
Noslēdzies konkurss “Mūsu mazais energoresursu direktīva, kurā ar pagājušā valdības institūcijās pēc zemes vienības
pārgājiens 2019” . . . . . . . . . . . . . . . . . 16 gada grozījumiem parādās jauna lieta attie- īpašnieka kontaktinformācijas, ja ir ne-
Noteikti meža nozares gada balvas cībā uz biomasu. Tie ir ilgtspējības kritēriji: pieciešamība saskaņot pārvietošanos pa
“Zelta čiekurs” laureāti un ieguvēji . . 16
koksnes ieguves likumība; meža atjauno- blakus esošajām zemes vienībām;
šana; aizsargājamās teritorijas; augsnes • meža inventarizācijas dati kļūst pub-
t 1. lpp. kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības liski pieejami. Meža īpašnieks/ tiesiskais
Tāpat bija un būs pieejami būtiski resur- uzturēšana un meža ilgtermiņa ražošanas valdītājs varēs ierobežot meža inventari-
si no Eiropas fondiem. Jādomā, kā pareizi kapacitātes uzturēšana. Tie ir izstrādāti, lai zācijas datu publiskošanu;
tos novirzīt, lai stiprinātu meža nozari. varētu pierādīt, ka biomasa tiek iegūta no • jautājumi, kas skar valsts meža ze-
Mums ir 130 000 meža īpašnieku, tas atjaunojamiem energoresursiem. Norma ra- mes atsavināšanu.
ir daudz un viņi ir ļoti dažādi. Nopietni dusies, lai ietekmētu trešās pasaules valstis,
jādomā, kā kooperēties. Tikai kopā strā- no kurām ES importē biomasu. Šogad 22. novembrī stājušies spēkā gro-
dājot, varēsim sasniegt visu labāko. Mana zījumi Ministru kabineta 2014. gada 16. sep-
pārliecība ir tāda, ka mēs varam izdarīt Meža nozares attīstība nākotnē tembra noteikumos Nr. 550 “Hidrotehnisko
visu, lai meža nozarē strādājošie būtu Kas attiecas par meža nozares attīstību un meliorācijas būvju būvnoteikumi”.
labklājīgi un sekmīgi, ar savu personisko nākotnē, šobrīd ir spēkā “Meža un saistīto
ieguldījumu dotu daudz vairāk Latvijai nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.– Valsts meža dienesta aktualitātes
un meža nozarei kopumā.” 2020. gadam”. Tuvākajā nākotnē plānots meža īpašniekiem
visaptverošs to novērtējums. Vienlaikus tiek
izstrādāti priekšlikumi jaunam politikas plā-
nošanas dokumentam nākamiem septiņiem
gadiem. Nozare ir bijusi aktīva un paralēli
definējusi nozares ilgtermiņa stratēģiju, iz-
virzot ambiciozus mērķus: līdz 2050. gadam
Latvijas mežu ražību palielināt par 25 %;
līdz 2030. gadam pievienotā vērtība uz dar-
bavietu nozarē tiks dubultota un līdz 2030.
gadam, attīstot koksnes dziļāku pārstrādi,
nozares produkcijas vērtība dubultosies.
L
ai Latvijā novērtētu ozolu ko- trālvidzemē, tieši Gaujas nacionālajā
pējo veselības stāvokli un diag- parkā, Zemgalē un Skrīveru dendrārijā.
nosticētu kokus ar ozolu akūtās Savukārt 2018. gadā vairāk tika pētīta
kalšanas pazīmēm, 2019. gada vasarā Latvijas rietumu daļa, jo šajā reģionā at-
un rudenī Valsts meža dienests apseko- klāja pirmos inficētos kokus un tur ir arī
ja 436 ozolu audzes, kuras ir lielākas lielāks ozolu audžu skaits, līdz ar to aug-
par hektāru un kurās augošie ozoli ir stāks slimības izplatības risks. 2018. gadā
vismaz 50 gadus veci. akūtā ozolu kalšana laboratoriski tika ap-
Ozolu audžu apsekošana tiek veik- stiprināta 16 gadījumos.
ta, lai konstatētu ozolu, kam ir akūtās Valsts meža dienests vasarā aicināja
ozolu kalšanas pazīmes, izplatību, kā arī meža īpašniekus apsekot viņu īpašu-
arī lai veiktu inficēto ozolu laboratoris- mā augošos ozolus un informēt, ja ozo-
ko pārbaudi. Apsekošanas rezultāti tiks liem ir pamanīta kāda no ozolu akūtās
izmantoti zinātniskā pētījuma projekta kalšanas pazīmēm. Pārbaudot meža īpaš-
“Risinājumu izstrāde ozolu akūtās nieku sniegto informāciju, apstiprinājās
kalšanas ierobežošanai Talsu paugurai- fakts, ka ir novērotas akūtajai ozolu kal-
nē Meža pētīšanas stacijas teritorijā, kuri šanai līdzīgas pazīmes (piemēram, stum-
Foto: O.Zaļkalns
pēc nepieciešamības piemērojami arī pā- bra bojājumi un kalstoši vainagi), taču
rējā Latvijas teritorijā” īstenošanā. lielākoties šie bojājumi bija radušies citu
No ozoliem, kuriem ir redzamas kā- faktoru ietekmē (kukaiņu, sēņu u.tml.).
das ozolu akūtās kalšanas pazīmes, tika Ozola stumbra bojājumi Noslēdzoties 2019. gada rudens apse-
paņemti 46 eksudāta un mizas paraugi, kojumiem dabā, tiks veikta visu iegūto
ko nodeva Nacionālajai fitosanitārajai la- rējās apsekotajās teritorijās ņemtie parau- datu apkopošana un sagatavota informā-
boratorijai analīžu veikšanai. No visiem gi ir negatīvi. cija par slimības izplatību Latvijas aus-
noņemtajiem paraugiem pozitīvi izrādījās 2019. gadā lielāka uzmanība tika pie- trumu daļā. Pēc tam tiks plānots, kādus
septiņi paraugi, kas ņemti Vīdalē, Vec- vērsta Vidzemes, Zemgales un Latgales apsekojumus būtu nepieciešams veikt
salienā, Bebrenē, Rankā, Ungurmuižā, reģioniem. Vislielākais apsekojamo au- nākotnē, paredzēts, ka apsekojumi tiks
Murjāņos un Tukuma novada Sātos. Pā- džu skaits bija Ziemeļvidzemē un Cen- veikti arī 2020. gadā.
T
agad Valsts meža dienesta rīcībā
ir divi jauni kvadracikli Polaris
Ranger 1000 XP, kas paredzēti
meža ugunsdzēsībai. Rīgas reģionālā
virsmežniecība un Ziemeļkurzemes
virsmežniecība katra savā rīcībā saņē-
ma pa vienam jaunam kvadraciklam.
Būs jāizvēlas koku sugas Mežzinātnes dienas apmeklētāji eksperimentālajā objektā - vēja un sakņu trupes
Mežzinātnes dienā LVMI “Silava” zi- bojājumi egļu audzē
nātnieki LZA kor. loc. Dr. Āris Jansons un
doktorants Ingars Siliņš prezentēja jaunā- dižskābardis var augt tīri labi. Klimata arī sakņu trupe un stumbra bojājumi. Kad
kās zināšanas par klimata pārmaiņu ietek- pārmaiņu kontekstā tā ir vēl viena ēn- vēja ietekmē viens bojāts koks izgāžas,
mi uz koku augšanu, oglekļa piesaisti un cietīga koku suga, kuru saimnieki varēs veidojas domino efekts un izgāžas bla-
dendrofāgo kukaiņu izraisītajiem riskiem. izmantot, lai dažādotu savu saimniecisko kus koki. Jo kokiem veidojas lielāks sak-
Āris Jansons uzsvēra, ka klimata pār- darbību.” ņu kamols, jo lielāka noturība pret vēja
maiņas ienesīs korekcijas veģetācijas zo- bojājumiem. Arī noregulēts gruntsūdens
nās. “Tagad mūsu veģetācija pārstāv he- Riski – trupe un vēja bojājumi līmenis palielina noturību. Visi saimnie-
miboreālo zonu – tā ir pārejas zona starp Otrajā eksperimentālajā objektā LVMI ciskie pasākumi, kas veicina labākas sak-
boreālo jeb skuju koku un nemorālo jeb “Silava” zinātnieki Dr. Āris Jansons, aka- ņu sistēmas veidošanos kokiem, nāk par
lapu koku zonu. Modelēšana liecina, ka dēmiķis Tālis Gaitnieks un doktorants labu koka noturībai.”
līdz gadsimta beigām Latvijas teritorija Oskars Krišāns stāstīja par vēja un sakņu Seminārs noslēdzās ar vēsturiska, 50
atradīsies nemorālajā zonā. Mums būs trupes radītiem bojājumu riskiem kokau- gadus veca, zema sākotnējā biezuma
jāizvēlas koku sugas, ko turpmāk audzēt. dzēm, to novērtēšanu un iespējamu no- (400 koki uz hektāra) egļu stādījuma ap-
Klimata pārmaiņas var nodrošināt arī vēršanu. meklējumu, kurā Dr. Āris Jansons un Dr.
meža ražības paaugstināšanos, sadarbo- Tālis Gaitnieks: “Egļu audzes arvien Dagnija Lazdiņa stāstīja par mežaudžu
joties zinātnei un praksei.” biežāk bojā sakņu trupe, tās rezultātā ražības kāpināšanu, izmantojot jaunākās
rodas lieli zaudējumi. Sēne, kas izraisa zināšanas par meža selekciju, mežkopību
Dižskābardis sakņu trupi, labprāt aug tur, kur ir lab- un koku minerālo barošanos.
varētu būt perspektīvs vēlīgi apstākļi. Katrs sēnes augļķerme- Dagnija Lazdiņa: “Pateicoties koku
Semināra ietvaros Meža pētīšanas sta- nis apdraud nākamā meža veselību. Tā mēslošanai ar pelniem, ir konstatēts po-
cijas Kalsnavas meža novadā dalībnieki izplatās ar saknēm. Zinātnieki strādā, lai zitīvs efekts. Augsne nav skāba, koki tiek
apmeklēja trīs eksperimentālos meža ob- mazinātu sēnes izplatību, ir atklāta otra klāt citām minerālvielām. Gudrākais, ko
jektus. sēne – lielā pergamentsēne, kas aizsargā saimnieki var darīt, ir riska vietās mežā
Pirmajā objektā dalībnieki iepazinās kokus no trupes sēnes. Zinātnieki strādā, ienest papildu barības vielas. Tāpat kā
ar eksperimentālo dižskābaržu stādījumu lai izgatavotu preparātu trupes ierobežo- ziemas sākumā cilvēki vakcinējas pret
zem priežu audzes vainagu klāja, kas ta- šanai. Klimata pārmaiņas ietekmēs arī gripu. Ja selekcija ir izdarījusi savu dar-
gad daļēji ir atsegts. sēnes, fitopatoloģiskie riski nākotnē pa- bu, tad barības vielu ienešana dos savu
Āris Jansons: “Dižskābardis Latvijā lielināsies.” efektu. Kūdras augsnēs iesaka mēslot ar
ir vācu muižniecības nopelns. Tas sasto- Āris Jansons: “Turpmāk vairāk būs kāliju un fosforu, kas daudz ir pelnos.
pams dažādās vietās Latvijā un ir sasnie- jārēķinās ar vēja bojājumiem, būs jāmēģi- Minerālaugsnēs, kur trūkst slāpekļa,
dzis pat 130 gadu vecumu. Dižskābardis na atrast veidi, lai saimniekotu efektīvāk. var izmantot arī komplekso mēslojumu.
pie mums ir juties labi, 100 gadu vecu- Zinātnieki izstrādājuši empīriskos mode- Mēslošanu ir jēga darīt, kad veic retināša-
mā sasniedzot 400–800 kubikmetru krā- ļus koku noturībai uz kūdras augsnēm. nu vai krājas kopšanu. Ar mēslošanu var
ju. Lai gan mēs esam ārpus dižskābaržu Kokiem, kam bijuši stumbra bojājumi, ir panākt, lai koks izaugtu stiprāks.”
mežu izplatības areāla ziemas negatīvo notikusi šķiedru saspiešanās, tie tik labi
temperatūru dēļ, tomēr koki ir spējuši iz- vairs nevada ūdeni. Nākamajā gadā koki Zinātnieku atklājumi un atziņas no-
dzīvot. Dižskābardis, līdzīgi kā egle, spēj ir novājināti, tiem var uzklupt mizgrauži. teikti būs noderīgas, samazinot riskus un
augt apēnojuma apstākļos, neiedzīvojas Koka stabilitāte kūdras augsnēs ir at- izmantojot iespējas meža audzēšanā kli-
sakņu trupē atšķirībā no egles, rezistents karīga no mitruma augsnē. Tie koki, kas mata pārmaiņu kontekstā.
pret meža dzīvnieku bojājumiem. Ekspe- bija labāk enkuroti, lūza, un bojājumi
riments parāda, ka arī šajā Latvijas daļā bija spēcīgāki. Koku stabilitāti samazina Sarmīte Grundšteine, MKPC
6
NR. 4. 2019 SAIMNIEKOJAM MEŽĀ
Foto: E. Kalderauska
rakstīt Meža konsultāciju pakalpojumu
centrs, savukārt projektu īstenošanā pie-
dalījusies visa īpašnieka ģimene. Kopī-
giem spēkiem radot sakoptu un nākotnei
ienesīgu meža īpašumu. Jānis Kurciņš demonstrē motorurbi, ar
Kurciņa kungs ir 74 gadus vecs pen- kuru veido bedrītes kociņu stādīšanai
sionārs, kura paspārnē ir vairāk nekā 50 Cītīgi pie visa piegājis
ha meža zemes. Par savu īpašumu rūpējas Aplūkojot nesen ieaudzētās platības,
pats, un, kad ir laiks, pieslēdzas arī visa var saskatīt, cik cītīgi pie tā visa ir pie-
ģimene. gājis Kurciņa kungs. Lai vasaras mežo-
Īpašums ir ļoti daudzveidīgs, tajā ir nīgajā aizzēlumā varētu pamanīt paslē-
gan brašas egļu audzes, gan vēl loloja- pušos eglīti, saimnieks pie katra kociņa ir AUGOŠU KOKU CIRSMU
mas jaunaudzes, kuras meža īpašnieks no saspraudis pagarus mietus. Bet, lai stādot IZSOĻU PĀRDOŠANAS
pārnadžu postījumiem cenšas pasargāt ar sanāktu skaistas koku rindas, īpašnieks REZULTĀTI
aitu vilnas palīdzību. Protams, ne visas pat bija iemarķējis katru šo rindu.
eglītes ir iespējams pasargāt, bet Kurci- Īpašnieks dalās stāstos, kā notika zem-
ņa kungs katru cītīgi ir apčubinājis un pat ju apmežošana, – vispirms radās jautā-
tagad, rādot savu padarīto darbu, notrauc jums, ko darīt ar zemi, kuru klāj brikšņi
no galotnēm uzgūlušos sniega kārtu. un vietām redzami bebru nedarbi. Tā
Kurciņa kungs sācis interesēties par ne-
Īstenoti vairāki projekti izmantojamo lauksaimniecību zemju ap-
Kopš 2000. gada Kurciņš sava meža mežošanu. Atbalsta saņemšana motivēja
platību ir palielinājis divkārt! Tas viss, apmežot arvien vairāk platību. Vietās,
kur bija iespēja augsni apstrādāt, tā tika
uzarta ar arkliem, lai uzlabotu augšanas Izsoļu portālā www.mezabirza.lv rudens se-
apstākļus jaunajiem kociņiem. zonā veiksmīgi noslēgtas 26 izsoles, ir pārdoti
109 ha meža cirsmu ar kopējo koksnes krāju
Kurciņš apmežojis platības galveno-
19 794 m3. Kopumā izdarīti 335 solījumi, vidēji
kārt mistrojot – egli ar melnalksni vai 13 solījumi izsolē.
egli ar bērzu, atstājot vietām pudurus ar Cirsmu cenu apskats par 2019. gada
baltalkšņiem, lai zvēri nenāktu mieloties oktobri ̶ novembri.
ar stādītajiem kociņiem. Sākotnēji stādī- • Skuju koku cirsmas (ar vairāk nekā 80 %
priedes īpatsvaru) cenas no 44,25 līdz 49,42
šanas darbi notikuši ar lāpstu, bet tagad
EUR/m³, vidējā svērtā cena šādām cirsmām
īpašnieks lepni rāda galveno darbarīku – 47,29 EUR/m³.
roku motorurbi, ar kuru veido bedrītes • Jaukto koku cirsmu (skuju koku īpatsvars 40 ̶
stādmateriāliem. 70 %) cenas svārstās no 22,34 līdz 45,81
Viņš atzīst, ka padomus nav lieguši EUR/m3, vidējā svērtā cena 35,44 EUR/m³.
• Lapu koku cirsmas (valdošās sugas: bērzs
tādi mežsargi un mežziņi kā Ziedonis Lin-
vismaz 50 %) cenas no 16,86 līdz 36,69
ga-Bērziņš, Andris Druziks, Guntis Šēfers EUR/m3, vidējā svērtā cena 29,01 EUR/m³.
un Māris Vilsons ar kolēģiem. Protams, • Lapu koku cirsmas (valdošās suga balt-
arī Lauku atbalsta dienesta darbinieki palī- alksnis vairāk nekā 50 % ) cenas no 19,23
dzējuši apgūt ES fonda projektus. līdz 24,32 EUR/m3, vidējā svērtā cena 21,45
Esmeralda Kalderauska, EUR/m³.
Dēzija Gabrāne-Vidze, Mezabirza.lv
MKPC, Tukuma nodaļa
7
PASAULĒ NR. 4. 2019
Pēc aprēķiniem, koksnes krāja pārsniedz nas mežos, un interesantie objekti, kuros
800 m3/ha. Zemsedze ir diezgan naba- uzzināja par sešiem koksnes transportēšanas
dzīga, daudz kritalu. Redzējām, kā šajā veidiem: baļķu tekne, ūdens tekne (vēsturis-
teritorijā notiek dabiskā atjaunošanās ar ki garākā bijusi 2,6 km, kur strādājuši 60 cil-
dižskābardi pēc vējgāzes. vēki), vinčas (reizēm izmantoja no kalna le-
Brauciena laikā uzzinājām arī par meža jas uz augšu, lai nesabojātu palikušo mežu),
apsaimniekošanu NATURA 2000 terito- pludināšana pa upi ar uzķeršanu pie uztvē-
rijās un nacionālajos parkos. Programmu rējslūžām, ar zirgiem, ar helihopteru.
vadīja Eduards Epls, ļoti zinošs speciālists. Noslēgumā gūtas atziņas, ka kalnu
Slovākijā ir deviņi nacionālie parki. Ša- mežsaimniecība ir gana sarežģīta un bīs-
jās teritorijās tiek realizēti lauku attīstības tama un ka nozares gods ir svēta lieta.
programmas projekti mežu apsaimnieko- Šajā zemē ar pietāti izturas pret savas no-
šanā. Te cenšas saimniekot ar izlases cir- zares pamatlicējiem, kā arī pret nelaimes
tēm, lai veidotos dažāda vecuma noturīgas gadījumos bojā gājušajiem mežā (brīvda-
mežaudzes. Šādi saimniekojot, ietaupās bas muzejā ierīkotas piemiņas vietas).
arī meža atjaunošanas izdevumi, pēc viņu Slovākijas apmeklējums ir beidzies,
aplēsēm – 3500 EUR par ha. Šajā pārgā- atstādams atmiņā tās neatkārtojamo da-
jienā ieraudzījām gan lāča pēdas, gan zvē- bas skaistumu, tikšanos ar nesavtīgiem,
ra atstāto “čupiņu”. Pašu lāci nesastapām! atvērtiem un draudzīgiem cilvēkiem, kas
par to rūpējas.
Citi interesanti objekti Brauciens notika Lauku attīstības
Visiem patika Brīvdabas mežsaimnie- programmas investīciju apakšpasākuma
cības muzejs, kurā ir vairākas takas ar 75 “Atbalsts saimniecību un mežu apmek-
stacijām par “meža laika ceļu” un infor- lējumiem” ietvaros, to organizēja LLKC
mācija par mežu un slovāku mežsargu Meža konsultāciju pakalpojumu centrs Vēsturiskā baļķu transportēšanas
darbu (senās un jaunās saimniekošanas Astrīda Rudzīte, MKPC Preiļu nodaļa tekne
metodes). Interesanti objekti par koksnes
transportēšanas veidu no kalniem, liepu
stādījums par godu valsts simtgadei. APAĻO KOKMATERIĀLU PRODUKTU
Apmeklējām arī nelielu privāto kokau-
dzētavu, kas nodrošina ar stādmateriālu
CENU TENDENCES
Kokmateriālu cenas, EUR/m3
vietējo kopienu mežus. Kopumā privā- 70
tajās kokaudzētavās tiek izaudzēts 40 % 65
P
apeles Itālijā ir neatņemams
ainavas elements, tās audzē kā
kokaugu stādījumus lauksaim-
niecības zemēs (agroforestry). Latvijas
izpratnē tie ir kokaugu stādījumi lauk-
saimniecības zemēs.
Audzē ātraudzīgos papeļu hibrīdus Desmitgadīgajā papeļu audzē koki sasnieguši ievērojamas dimensijas
Itālijā audzē papeļu hibrīdus, kas ir mērķ-
tiecīgi selekcionēta ātraudzīga koku suga tā aug 3000 metru augstumā. Tā ir pilnīgi
(neražo sēklas, nav pūku, pavairo veģetatī- atšķirīga suga, izturīga pret aukstumu, aug
vi). Papeļu plantācijas audzē kā lauksaim- ļoti skābā augsnē. Šīs īpašības audzētāji
niecības kultūru, iekļaujot augu sekā un grib paņemt, lai veidotu klonus ar īpašu
ievērojot agrotehniskos pasākumus (rušinā- sala izturību, kas augtu skābās augsnēs.
šanu, mēslošanu, laistīšanu, atzarošanu utt.). Katram mātes kokam ir sava dokumen-
Uzņēmums ALWood atrodas Ziemeļitā- tācija, ir zināms, no kuras vietas tas ir nācis.
lijā netālu no Turīnas un ieņem vadošo vie- Uzņēmumā pārbauda arī dažādu klonu
tu ātraudzīgo papeļu hibrīdu stādmateriāla koksnes īpašības (cietību u.c.), kā arī tes-
(6 m, 1,6 m un 0,6 m spraudeņu) audzēšanā tē dažādus klonus pret slimībām un ku-
– dažādu papeļu klonu krustošanā, izmē- kaiņa rezistenci. Pēdējā laikā uz papelēm
ģinājumiem labāko īpašību meklējumos izplatās insekts, kas ieviešas mizas plai-
(ātraudzība, izturība pret slimībām un ku- sās un strauji izplatās, iznīcinot ievēroja-
kaiņiem, sala izturība u. c.) un izplatīšanā mu dimensiju kokus.
Itālijā un citās Eiropas valstīs.
Intensīva audzēšana
Selekcijas darbs Brauciena laikā iepazināmies ar pape-
ALWood īpašnieka vectēvs 1983. gadā ļu audzēšanas pieredzi lauksaimniecības
nodibinājis nelielu uzņēmumu, vienkār- reģionā, auglīgās augsnēs.
ši zemniekiem tirgojot papeļu stādmate- Dažādu papeļu kolonu eksperimentālais Papeles Itālijā tiek audzētas trīs veidos.
riālus. Lai izaudzētu produktīvāku stād- stādījums Īsā rotācija ir 2 ̶ 3 gadi, stāda ap 7000 ko-
materiālu, uzņēmums uzsāka selekcijas kus uz hektāra, iegūst enerģētisko koksni.
programmu. Gadu gaitā ir veikts milzīgs un atlasa materiālu, ar kuru strādāt tālāk. Stādījumus ierīko ar 20 cm gariem sprau-
selekcijas darbs, atlasot un krustojot vai- Krustošanai izmanto piecas papeļu sugas. deņiem. Sākumā svarīgi tos pasargāt no
rākus papeļu klonus, kas ir piemēroti da- Uzņēmums papeļu selekciju sāka ar nezālēm. Papildu risks – virskārta izžūst un
žādiem klimatiskiem apstākļiem, sākot no melno papeli (Populus nigra), kas ir Eiro- spraudeņi var neieaugties. Itālijā šis audzē-
Eiropas dienvidiem līdz pat Ziemeļeiropai. pas vietējā suga. Amerikas kokiem izplatī- šanas veids ir noiets posms, jo koksne ir ze-
Tagad pēc 30 gadiem uzņēmumam ir bas areāls ir milzīgs – no Teksasas līdz pat mas kvalitātes, tās audzēšana neatmaksājas.
vairāk nekā 100 ha zemes stādmateriāla Kanādai. Tas ir svarīgi, lai zinātu, kāda ir Vidējā rotācija ir 5 ̶ 8 gadi. Stāda
audzēšanai, lai apstādītu tūkstošiem hek- sala izturība un kas labāk aug. Mātes koku 1,75 cm garus spraudeņus un izmanto
tāru visā Eiropā. plantācijā var redzēt vienas sugas Amerikas stādīšanas shēmas: 3x2 m iestādot 1600
papeli ar atšķirīgu lapu izmēru, tās sama- stādus/ha, 3x2,5 m – 1300/ha, var stādīt
Krustojot veido hibrīdus zinās uz ziemeļiem augošiem kokiem. Se- arī 3x3 m – 1000/ha. Viss ir atkarīgs, cik
Selekcijas vajadzībām uzņēmumā ie- lekcijā pārsvarā izmanto ziemeļu reģiona ilgi papeles grib audzēt. Jāskatās arī, lai
rīkota mātes koku plantācija. Savstarpēji klonus, kuriem ir lielāka izturība pret salu audzēšanas laikā būtu pietiekami daudz
krustojot dažādas papeļu sugas, iegūst un kuri vairāk vajadzīgi Ziemeļeiropai. saules, lai nebūtu konkurence.
sēklas, no kurām tālāk jau audzē stādus Uzņēmuma darbinieki atveduši Čīles Itālijas gadījumā, ja audzē 6 gadus un
un veic atlasi. Krustojot īpašības kombinē papeli (Populus chiliata) no Nepālas, kur 1600 kociņus/ha, tad var izaudzēt kokus ar
10
NR. 4. 2019 PRAKTISKI PADOMI
Specializētā tehnika
papeļu audzēšanai PAPEĻU
Saplāksnis iegūts,
AUDZĒŠANAS
lobot papeļu koksni PERSPEKTĪVA
LATVIJĀ
I
zmēģinājumu stādījumi ar
Itālijas uzņēmuma ALWood
stādmateriālu ir ierīkoti vai-
rākās vietās Latvijā. Taču šis stād-
materiāls Latvijā pagaidām nav
sertificēts, taču pie tā tiek strādāts.
Tādēļ to pagaidām nevar izmantot
plantāciju meža ierīkošanai, tikai
lauksaimniecības zemēs kā kokau-
20 cm caurmēru. Ja kokus audzē līdz pat 10 Papeļu koksnes izmantošana gu stādījumu.
gadiem – garā rotācijā, tad koku caurmērs Papeļu stumbra koksnes pirmo un Pašlaik notiek sadarbība ar Lat-
var sasniegt pat 30 cm, katrs sasniedzot pat otro nogriezni izmanto finierim, lobīša- vijas zinātniekiem, ir jau ierīkoti ek-
viena kubikmetra apjomu. Par vienu tādu nai, trešo un ceturto – zāģmateriāliem, sperimentālie stādījumi, lai stādma-
koku pārstrādātāji maksā 60 ̶ 100 eiro. pārējais – šķeldošanai un malkai. teriālu varētu sertificēt un izmantot
Ar izaudzētās papeļu koksnes iz- arī plantāciju mežu ierīkošanai.
Agrotehnika mantošanu iepazināmies, apmeklējot Latvijas Valsts mežzinātnes in-
Stādījumi tiek spēcīgi laistīti un arī Bonzano grupas ģimenes uzņēmumu, stitūta (LVMI) “Silava” vadošā pēt-
mēsloti. Augšanas laikā kociņi tiek arī kas nodarbojas ar saplākšņa un OSB nieka Kaspara Liepiņa viedoklis:
atzaroti. plātņu ražošanu. Lielāko daļu – 90 % “Papeļu stādmateriāla iegāde un
Pēc nociršanas platību var atbrīvot no uzņēmums eksportē uz dažādām pa- atbilstoša stādījumu ierīkošana un
celmiem un izmantot lauksaimniecības saules valstīm. Rūpnīcu dibinājis īpaš- uzturēšana prasa prāvas investīcijas,
kultūru audzēšanai vai turpināt ataudzēt nieka vectēvs 1929. gadā, tagad tas ir tādēļ kļūdas maksā ļoti dārgi. Tas
no atvasēm vēl divus ciklus. Otrajā apritē vidējs uzņēmums, kurā strādā 100 dar- attiecas uz visu klonu un augsnes
papeļu atvases ataug vēl spēcīgākas nekā binieki. izvēli, augsnes apstrādi un ielabo-
pirmajā. Pirmajā gadā atvašu garums sa- Brauciena dalībnieki par papeļu au- šanu, kā arī stādījumu aizsardzību.
sniedz līdz pat 1,5 metriem. Pie katra cel- dzēšanas pieredzes pārņemšanu Latvijā Visbeidzot – arī koksnes realizācijas
ma atstāj 1 ̶ 2 spēcīgākās atvases, pēc tam bija vienisprātis, ka pie mums tomēr ir plānošanu. Arī Latvijā ir fantastiski
retina un kopj kā iepriekš. Lauksaimnieki klimata atšķirības un vairāki riska fak- produktīvi papeļu stādījumi, tomēr
Itālijā papeles audzē līdz 8 gadiem un sa- tori. Klimata pārmaiņu kontekstā Latvi- ir arī daudz neveiksmju.
ņem standarta maksājumu kā visur Eiro- jā papeles varētu būt perspektīva koku Galvenais, ko vajadzētu saprast
pā – 150 eiro/ha. Tomēr jāņem vērā iegul- suga, ko varētu audzēt lauksaimniecības zemju īpašniekiem, – intensīvi ap-
dījumi audzēšanas laikā, kas nav mazi. zemē, pagarinot audzēšanas ciklu sub- saimniekotu papeļu stādījumu ap-
Papeļu kā lauksaimniecības kultūras au- sīdiju saņemšanai. Tas varētu būt viens saimniekošana reāli ir uzskatāma
dzēšanai nepieciešama atbilstoša tehnika no CO2 piesaistes pasākumiem. Papeļu vairāk par lauksaimniecisko, nevis
un aprīkojums. Apmeklējuma laikā iepa- plantāciju mežu ierīkošana Latvijā varē- mežsaimniecisko darbību. Papelei
zināmies ar ģimenes uzņēmumu Coraglia tu būt riskants pasākums meža dzīvnie- nevar atvēlēt platības pēc princi-
Massano, kas nodarbojas ar specializētas ku postījumu dēļ. pa: ja nekas cits tur neaug, iestā-
tehnikas ražošanu un tirgošanu Eiropā. Sarmīte Grundšteine, MKPC dīšu papeli. Ilgstoši neapsaimnie-
kotas, slikti drenētas un krūmiem
GRĀMATA “PAPEĻU (POPULUS SPP.) STĀDĪJUMU aizaugušas platības, kā arī kūdras
augsnes papelei neder.
IERĪKOŠANA UN APSAIMNIEKOŠANA” Ātraudzīgiem stādījumiem (arī
Ar LVMI “Silava” gādību izdota Silvas Šēnhofas, papelei) mūsu valstī ir milzīgs po-
Dagnijas Lazdiņas un Āra Jansona grāmata “Papeļu tenciāls klimata politikas mērķu
(Populus spp.) stādījumu ierīkošana un apsaimnieko- sasniegšanā (oglekļa piesaistē). Šo-
šana”. Grāmatā ir plašs literatūras apkopojums par brīd kokaugu stādījumiem tiek pie-
papeļu audzēšanas pieredzi Eiropā un citur pasaulē. mērots atbalsts (platībmaksājumi),
Pirmie papeļu stādījumi Latvijā ierīkoti 20. gs. sāku- ja rotācija ir ne ilgāka par pieciem
mā, bet kopš gadsimta vidus par tiem interese pilnībā gadiem. Mūsu apstākļos šādā rotā-
zudusi, pētījumi atsākušies 21. gs. sākumā. Grāma- cijā papeļu stādījumi nav rentabli,
tā apkopoti 21. gs. otrajā desmitgadē Latvijā iegūtie jo tiek iegūta tikai enerģētiskā kok-
rezultāti un sniegti praksē pārbaudīti ieteikumi, kas sne. Galvenais paredzamais papeles
noderīgi papeļu stādījumu ierīkošanā. Par grāmatu koksnes pielietojums Latvijā varētu
var interesēties LVMI “Silava”. būt kokskaidu plātņu ražošana.”
11
NODERĪGI NR. 4. 2019
E
gļu astoņzobu mizgrauzis Ips izveido kopulāciju telpu un tiek pie vidēji
typographus ir neliela 4–7 mm 2–4 mātītēm, kas vēlāk izgrauž centrālās
vabole, kas barojas un attīstās jeb mātes ejas un visā to garumā rindā
parastajā eglē un tikai retos gadīju- sadēj olas, no kurām tālāk šķiļas vaboles
mos novērota uz citu sugu skujkokiem, kāpuri un graužas tālāk, veidojot uz sā-
ja tie atrodas blakus inficētām eglēm niem vērstas kāpurejas.
masu uzliesmojumu laikā. Visu šo eju labirintam kopumā ir dots
skaists nosaukums – galerija. Lai gan ga-
Ips typographus parasti savairojas vēja lerija pirmajā acu uzmetienā var šķist kā
gāztās vai novājinātās augošās eglēs vai krāšņš kāda kokgriezēja, tēlnieka veido-
nemizotos baļķos ar diametru virs 12 cm. jums, tomēr jāņem vērā, ka izgrauztajās
Tad vaboles uzsāk barošanos ar augošām, vietās koks vairs nespēj nodrošināt vielu
Foto: A. Šmits
nenovājinātām eglēm, kas vecākas par 40 transportu. Un tas nav tāpēc, ka vainīga
gadiem. Pēc nodarītā kaitējuma apjomiem, ir pati vabole, bet gan zilējuma sēnes
šis kukainis ieņem pirmo vietu kā pie mums, Opiostoma sp., kuru sporas pieaugušās
Latvijā, tā citur pasaulē. Tādās valstīs kā, vaboles pārnēsā krūšu daļā speciālās “ka- Svaigi izlidojušās vaboles – gaišas,
piemēram, Malaizijā un Jaunzēlandē, šai batiņās” un “izsēj” uz izdētajām olām – vecās – tumšas
vabolei ir pat noteikts karantīnas statuss. nodod tālāk kāpuriem, kas šķiļas no tām.
Mizgraužu savairošanās Latvijā
Kā vairojas mizgrauži? Sēnes un kāpuru sadarbība Latvijā lielākā masu savairošanās no-
Egļu astoņzobu mizgrauži parasti Interesanta ir šīs sēnes un kāpura tālākā vērota pēc 1967. un 1969. gada vējgā-
savairojas visā egles stumbra garumā. sadarbība. Kāpuram graužoties, sēne aiz- zēm. Lai gan Skandināvijā savairošanās
Savairošanos labvēlīgi sekmē ilgstošs sprosto vadaudus, parazitē uz koka un ne- ilga 10 gadus, Latvijā tā samazinājās pēc
sausums un karstums, visvairāk – vējgā- ļauj tam “noslīcināt” mizgrauža kāpuru, kas pieciem gadiem. Norvēģija cieta vienu
zes, taču zem mizas vislielākais kāpuru barojoties atsedz arvien jaunus vadaudus šai miljardu dolāru lielu zaudējumu bojātās
blīvums ir tieši noēnotākajās stumbra sēnei, ko kolonizēt. Lai kāpurs varētu vieg- koksnes izteiksmē. 1978. gadā aktīvi uz-
daļās. Mizgraužu savairošanos audzē var lāk sakošļāt un sagremot egles koksni, sēne sāka feromonu slazdu lietošanu, kas tika
noteikt pēc koksnes miltiem ap izskrejām pa daļai sagremo šo koksni jau paša kāpura uzskatīta par pamata iemeslu mizgraužu
skarto koku stumbru pakājē. vietā – izdalot vielas, kas to fermentē. populācijas straujajai lejupslīdei.
Latvijā tam sekmīgi attīstās divas paau- Kas notiek ar mizgrauža mammām No 1993. līdz 1997. gadam novēroto
dzes. Jaunās, tikko izkūņojušās vaboles (iz- pēc olu dēšanas? Tās lido vēlreiz, veido- masu savairošanos Latvijā izraisīja vairā-
skatā gaišākas un pūkainākas) pārziemo pa- jot māsu paaudzi. Apmēram jūnija vidū kas secīgas karstas vasaras (VMD meža
matā augsnē netālu no koka, krietni mazāk – jaunā paaudze jau ir attīstījusies par va- kaitēkļu monitoringa dati un Agņa Šmita
zem mizas. Pārziemojušo vaboļu lidošana bolēm, bet vēl papildus barojas zem koka dati, LVMI “Silava”). 1996. gadā vēsāka
sākas aprīļa otrajā pusē, maija sākumā, kad mizas un attīstības vietas nepamet. un mitrāka laika ietekmē savairošanās
gaisa diennakts vidējā temperatūra jau sāk Jaunā paaudze lido jūlijā, augustā. At- apdzisa Vidzemē, bet turpinājās pārējā
pārsniegt 10 grādu atzīmi pēc Celsija. karībā no laika apstākļiem jaunā paaudze Latvijas teritorijā. 2005. gada vētra veici-
Pirmā paaudze izlido jūnijā vai jūlija vai nu dodas ziemot zemsegā, vai daļa va- nāja jaunu šī mizgrauža masu savairoša-
sākumā, bet otrā paaudze – augusta beigās, boļu veido otro paaudzi, kura, ja sekmīgi nos, kura apdzisa tikai 2009. gadā (VMD
septembrī. Lai egļu astoņzobu mizgrauža attīstījusies, – ziemo zem koka mizas. meža kaitēkļu monitoringa dati).
vaboles spētu kolonizēt dzīvu koku, tām jā-
sapulcējas pietiekami lielā skaitā, lai pārva-
rētu koka pretestību. Tam tas izstrādā vielu –
agregācijas feromonu, kas sapulcē tās.
Feromons kalpo kā informācija par ba-
rības avota esamību un piesaista lielāku
mizgraužu skaitu vietai, kurā tas tiek iz-
dalīts. Koka ieņemšanai ir ļoti mazs efekts
uz populācijas samazinājumu. Daži simti
izdzīvojušo tēviņu ir iespēja kopulēt ar
vairākiem tūkstošiem mātīšu, kas nu arī
ir pēcnācēju veidošanas pamats. Sausā
laikā, kad kokam trūkst ūdens rezervju
sveķu veidošanai (lai pretotos vabolēm),
pietiek ar dažiem simtiem mizgraužu va-
boļu, lai pilnībā “nokausētu” koku.
Parasti, cenšoties pievārēt egli, kas
aktīvi sveķo, koka sulā bojā iet vairāki
tūkstoši tēviņu, un daži dzīvie atlikušie Egļu astoņzobu mizgraužu bojāto egļu īpatsvars, to izmaiņas pa gadiem (A. Šmita dati)
12
NR. 4. 2019 NODERĪGI
Tipiskie feromo-
nu tilpumslazdi
ar savākšanas
trauku to galā.
Pamatā praksē
izmanto A/S
“Latvijas Valsts
meži”
Egļu astoņzo-
bu mizgrauža
izgrauztās ejas
Foto: I. Siliņš
Egļu astoņzobu mizgraužu lidojošo vaboļu uz egles zem
skaits pa uzskaites vietām (A. Šmita dati) mizas
Šobrīd mizgrauzis ir sasniedzis fona tikai, tiekot līdz tai, pats feromons. “3” un tās atrodas ne tālāk kā 0,5 km no
statusu un būtiskus draudus mežsaimnie- Meža ciršanai ieteicamais periods ir vērtīgajām egļu audzēm; teritorija pēc
cībai nerada. Lielākās masveida savairo- ziema, bet slazdu izlikšanai – agrs pa- nociršanas ir piemērota egļu astoņzobu
šanās ir punktveida, izteikti lokālas, un vasaris, parasti maija sākums vai vidus. mizgraužu feromonu slazdu lietošanai vai
skar atsevišķas audzes vai skartu koku Turklāt kopšanas cirtes nedrīkst veikt tu- kokmateriālu izvešanai, pirms mizgrau-
pudurus, klāsterus mežaudžu ainavu vāk par 100 m no vērtīgām egļu audzēm. zis ir pametis savu attīstības vietu. Bojāto
līmenī. Pamatā tas savairojas uz novā- Kailcirtes drīkst. egļu īpatsvars pēc 2005. gada vējgāzes ir
jinātām audzēm, piemēram, Madonas Tāpat kopšanas cirtē nedrīkst likt fe- krasi samazinājies un kalpo kā spilgts pie-
apkaimē un Lubānā – egļu audzes, kuras romonu slazdus – pārāk liels koku fons mērs tam, ka, šādi veicot egļu apsaimnie-
skārusi 2017. – 2018. gada plūdi. palīdz mizgrauzim pārceļot tālāk uz vese- košanu, plānojot aizsardzību, mizgraužu
Klimatiskie apstākļi ietekmē mizgrauža lām audzēm. Slazdus liek tikai kailcirtēs, uzliesmojumiem ir dziestošs efekts. Pēc
populāciju trīs galvenajos veidos: 1) bie- arī tādās, kas ir vecākas par kārtējo gadu. diviem gadiem – mizgrauzi var apspiest.
žākas vētras rada lielu apjomu svaigas eg- Mizgraužu lidošanas laikā slazdi ir aktī-
les koksnes, kurā mizgrauzis sekmīgi vai- vi jātīra (vismaz reizi nedēļā), savādāk Ķeramkoku izmantošana
rojas; 2) karstas, sausas vasaras novājina samazinās to pievilināšanas intensitāte. Vēl viena metode, ko praksē mēdz iz-
egles un samazina to pretoties spēju pret Lai slazdi pievilinātu optimāli, praksē mantot meža īpašnieki, ir ķeramkoku iz-
šo kukaini; 3) silti un ilgstoši rudeņi vei- pieņemts izvietot 4–5 slazdus uz hektāra, mantošana. Tiek nogāztas lielu dimensiju
cina sekmīgu divu paaudžu attīstību. Tur- rindā vienu aiz otra. 3–5 egles un atstātas mizgraužu pievilinā-
klāt veiksmīga otrās paaudzes attīstība ir Ja slazdā noķerto mizgraužu vaboļu šanai. Jāatzīmē, ka šāds veids, lai samazināt
atkarīga no pārziemojušo mātīšu auglības skaits ir vidējs līdz ļoti liels, ir bažas, ka mizgraužu skaitu, ne vienmēr strādā. Pirm-
un kāpuru attīstības sekmēm, ko labvēlīgi var notikt masu savairošanās arī kaimiņu kārt, nocirsts koks ar mizgrauzi tajā zaudē
ietekmē augstākas temperatūras pavasarī. audzēs. Pie šādiem mizgraužu apjomiem vērtību un kļūst derīgs tikai tarai. Naudas
tiek pieņemts rīcības plāns. izteiksmē feromonu slazdi maksā krietni lē-
Feromonu slazdi palīdz samazi- tāk, ar augstāku pievilināšanas efektivitāti.
nāt vaboļu skaitu Ciršanas ierobežojumi Otrkārt, var gadīties apstākļi, kuru
Kādas ir alternatīvas, lai sekmīgi, da- Pēc 1. aprīļa līdz 1. septembrim: nav dēļ var aizkavēties izvešana, kā rezultātā
bai draudzīgi ierobežotu šī kukaiņa skai- pieļaujama nekāda skuju koku ciršana egļu mizgrauzis paspēj savairoties un izlidot
tu? Ja risks ir būtisks mežaudzei, tad, audzēs, kas vecākas par 50 gadiem (ne vēja no ķeramkokiem, nodarot daudzkārt lie-
plānojot jebkādu saimniekošanu, jāņem gāztās, ne arī projektētās), izņemot gadīju- lāku kaitējumu turpat augošajās audzēs.
vērā, ka egļu astoņzobu mizgrauzis spēj mus, kad egļu audzes ir kompaktas un izo- Tipiskākie mizgraužu dabiskie ie-
vienā piegājienā nolidot 49 km attālumu, lētas un atrodas ne tuvāk par 100 metriem naidnieki ir plēsīgie kukaiņi, piemēram,
un lielākā tā ietekme ir tieši 500 m lielā no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas īsspārņi (Staphylinidae) un skudrulīši
rādiusā ap novājināto, nogāzto koku. audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot (Thanasimus formicarius L.). Šī miz-
Cirsmās izvietotie feromonu slazdi pa- vienā paņēmienā visu mežaudzi, saskaņā ar grauža kāpuru mirstību izteikti veicina
līdz samazināt vaboļu skaitu, ja to noteik- MK 09.04. 2002. noteikumiem “Noteikumi parazitoīdi brakonīdi (Braconidae – mel-
tais daudzums ir mazs vai vidējs. Fero- par koku ciršanu meža zemēs”. nie jātnieciņi) un zaļganītes (Dolichopo-
monu slazdus egļu astoņzobu mizgrauža Nav pieļaujama skuju koku ciršana, kas didae). Šiem parazītiem raksturīgie koko-
ķeršanai var izmantot vienīgi gadījumos, atrodas tuvāk par 100 metriem no pieau- ni ir viegli pamanāmi kāpureju galos.
ja meža īpašnieks saņēmis vienreizēju gušām egļu audzēm, ja vien tajās netiek Dabā šo organismu fons ir ļoti mazs,
lietošanas atļauju Valsts augu aizsar- izvietoti feromonu slazdi. Gadījumā, ja tāpēc to ietekme uz mizgraužu mirstību ir
dzības dienestā. Tas tāpēc, ka feromonu tiek noteikta augsta mizgraužu savairoša- samērā niecīga un pieaug tikai nākamajā
slazdi nav reģistrēti izmantošanai. nās prognoze, ir jāstimulē rezerves cirsmu gadā, kad mizgrauzis nereti ir jau pametis
Jāsaprot, ka cirsmā tos drīkst izvietot ne ciršana vērtīgo egļu audžu aizsardzībai. savas savairošanās vietas.
tuvāk par 40 m no tuvākās meža sienas vai Rezerves cirsmas ir daļēji nopostītas Ingars Siliņš, Agnis Šmits,
egļu, priežu audzes, ja tāda ir, jo mizgrauzis vai agrāk izretinātas vai citas ciršanas ve- Latvijas Valsts mežzinātnes institūts
var skart arī tās un savairoties. Mizgrauzi cumu sasniegušas mežaudzes, kur pirmā “Silava”, ingars.silins@silava.lv,
primāri pievilina pašas cirsmas smarža un stāva skuju koku koeficients ir vismaz agnis.smits@silava.lv
13
MEŽS VESELĪBAI NR. 4. 2019
N
ovembra nogalē Tērvetes dabas
parkā notika Meža konsultāciju
pakalpojumu centra rīkotais in-
formatīvais seminārs medniekiem. Tajā
Latvijas Mednieku savienības valdes
priekšsēdētājs Jānis Baumanis mednie-
kus iepazīstināja par pārnadžu populāci-
jas apsaimniekošanu un izmaiņām medī-
bu un ieroču aprites likumos.
Foto: E.Kalderauska
kas nosaka administratīvo atbildību un so-
dus, kas saņemti, pārkāpjot Medību likumu
un Medību noteikumus, iekļaujot Medību li-
kumā 7. nodaļu “Administratīvie pārkāpumi
medību jomā un kompetence administratīvo Lektora Jāņa Baumaņa semināri medniekiem ir kupli apmeklēti
pārkāpumu procesā”. Šādi grozījumi bija
nepieciešami, jo no nākamā gada Latvijas gan Valsts meža dienests, gan Valsts policija, gorijām (5. pants) un mednieku apliecības
Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudē kurš pārkāpumu atklājis, ir tiesības prasīt šo izsniegšana fiziskajai personai, kas ir sa-
spēku un 2020. gada 1. janvārī stājas spēkā pārkāpuma izdarīšanas rīka konfiskāciju kā sniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasnie-
Administratīvās atbildības likums, sevišķās papildu sodu. Šādas izmaiņas būtu labvēlī- gusi 18 gadu vecumu, un varētu piedalīties
daļas noteiks attiecīgo nozaru likumi. gas tiem medniekiem, kuriem neuzmanības individuālajās medībās ar gludstobra iero-
Galvenās izmaiņas notikušas ar sodiem, dēļ ir sanācis pārkāpt Medību likumu vieg- ci īpašnieka tiešā klātbūtnē (14. pants).
tagad šie naudas sodi ir izteikti “naudas lā formā, piemēram, aizmirsies iegādāties Apskatot izmaiņas Ministru kabineta no-
soda vienībās”, nosakot tai vērtību 5 EUR. medību sezonas karti 1. aprīļa rītā, dodoties teikumos Nr. 210 “Noteikumi par ieroču un
Šādas izmaiņas bija nepieciešamas tādos medībās. Un pie šāda pārkāpuma fiksēšanas munīciju apriti”, svarīgi ir pieminēt 28. panta
gadījumos, kad valstī, mainoties naudas atbildīgā institūcija uzliktu naudas sodu. izmaiņas, kas paredz, ka, saņemot attiecīgās
vērtībai, varētu veikt tikai vienu grozīju- Valsts policijas struktūrvienības atļauju, vai-
mu, lai sodiem palielinātu naudas apjomu. Sodi pēc smaguma pakāpes rāki ieroču īpašnieki kopējā dzīvesvietā var
Grozījumi veikti arī saistībā ar medību Sodi ir mēģināti pakārtot pēc smaguma glabāt šaujamieročus, arī munīciju un lielas
ieroču konfiskāciju, ja veiktas nelikumīgas pakāpes. Vislielākā atbildība un naudas enerģijas pneimatiskos ieročus vienā seifā
medības, kas minētas Medību likuma 24. soda vienības lielums ir tādām nelikumī- vai metāla kastē (skapī), ja šiem īpašniekiem
pantā. Agrāk, ja konstatēja šādu pārkāpu- gām medībām, kas ir “klasiskas malume- ir reģistrēti viena lietojuma ieroči.
mu, tika konfiscēts pārkāpuma izdarīšanas dības”, bet pārkāpumi, kuri ir neuzmanības Lektors mudināja medniekus pašiem
rīks un uzlikts naudas sods no 40 līdz 700 dēļ un neklasificējas kā smagi pārkāpumi, būt aktīviem un sekot līdzi normatīvo
EUR. Pašlaik Medību likumā nav normas, tiek aplikti ar nelielu naudas soda vienību. aktu izmaiņām medību jomā, kas stājas
kura noteiktu pārkāpuma izdarīšanas rīka Šajā gadā izmaiņas skārušas arī Ieroču spēkā no nākamā gada.
konfiskāciju uzreiz pēc pārkāpuma fiksēša- aprites likumu, kurā būtiskākie jaunumi ir Esmeralda Kalderauska,
nas, tā vietā procesa virzītājam, kas var būt ieroču un munīcijas klasificēšana pa kate- MKPC Tukuma nodaļa
V
alsts meža dienests informē, ka bās ar dzinējiem bezsniega apstākļos un mednieka
2019./2020. gada medību sezonā nemedīt lūšu mātītes, ar kurām kopā ir ie- apliecības
pieļaujamais lūšu nomedīšanas ap- priekšējā pavasarī dzimuši mazuļi. numurs
joms noteikts 100 dzīvnieku un lūšu medī- Ir noteikts aizliegums 2019./2020. vienas dar-
bas sāksies 1. janvārī. Lūšu medību sezona gada medību sezonā medīt lūšus vairā- badienas
turpinās līdz Valsts meža dienesta noteiktā kos pagastos Zemgales virsmežniecības laikā jāno-
pieļaujamā lūšu nomedīšanas apjoma sa- Jelgavas nodaļas un Bauskas nodaļas uz- sūta Valsts
sniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. raugāmajā teritorijā un Rīgas reģionālās meža dienes-
Lēmums par lūšu medību sezonas ter- virsmežniecības Babītes nodaļas uzrau- tam uz e-pastu me-
miņa saīsināšanu pieņemts atbilstoši lūšu gāmajā teritorijā. dibas@vmd.gov.lv.
populācijas stāvoklim, turpinot nodrošināt Pirms lūša pārvietošanas no vietas, kur Tāpat nomedītais lūsis jāsaglabā līdz
labvēlīgu lūšu populācijas aizsardzības tas nomedīts, medību vadītājam jānodro- paraugu nodošanai speciālā lūšu monito-
statusu. Vienlaikus Valsts meža dienests šina lūša nofotografēšana, fiksējot fotoat- ringa nodrošināšanai.
patur tiesības noteikto lūšu nomedīšanas tēla faila rekvizītos nomedīšanas datumu Par ikvienu lūsi, kura bojāejas cēlonis nav
apjomu samazināt vai noteikt medību slo- un nomedīšanas vietas koordinātes. medīšana, vienas darbadienas laikā jāinfor-
dzes samazināšanas iespējas. Tāpat Valsts Fotoattēls un informācija par nomedītā mē Valsts meža dienesta Medību daļa.
meža dienests aicina nemedīt lūšus medī- lūša dzimumu un vecumu un nomedītāja VMD informācija
15
NODERĪGI NR. 4. 2019
NOSLĒDZIES KONKURSS “MŪSU MAZAIS PĀRGĀJIENS 2019”
14. novembrī Latvijas Valsts mežzinātnes
institūtā “Silava” notika konkursa “Mūsu
mazais pārgājiens 2019” noslēguma pasā-
kums. Konkursu organizēja Zemkopības
ministrija sadarbībā ar AS “Latvijas Valsts
meži” un Latvijas kokrūpniecības federāciju.
Par tradīciju kļuvušajā konkursā piedalī-
jās Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo
skolu skolēni, kā arī interešu izglītības pulciņi
veica pētījumu par bērzu. Konkursa moto –
Kas kaitēja man dzīvot diža meža maliņā.
Konkursa komisijas atzinību ieguvušie
dalībnieki tika aicināti uz konkursa apbal-
M
eža dienu komiteja ir noteikusi un inovatīvajām guļbūvju ražotnēm, īpašums “Aizvēji” no Limbažu novada,
meža nozares gada balvas “Zel- Ignats Grugulis – mežinženieris, dar- Ilga Sedliņa, īpašums “Bērzkalni” no Kul-
ta čiekurs” 2019. gada laureā- ba mūžu veltījis meža nozares moderni- dīgas novada, un Aivars Vanags, īpašums
tus. Gada balvas ieguvēji tika nosaukti ap- zācijai un ražošanas attīstībai. “Druvas” no Viļakas novada. Balvas “Zel-
balvošanas ceremonijā šā gada 4. decembrī Laureāti nominācijā “Par inovatīvu ta čiekurs” ieguvējs ir Aivars Vanags.
kultūras centrā “Ziemeļblāzma”, Rīgā. uzņēmējdarbību” ir SIA “Shaman Inven- Balva “Zelta čiekurs” ir gadskārtēja
Balvu nominācijā “Par mūža ieguldī- tions” no Cēsīm un SIA “Venta-1” no meža nozares augstākā atzinība par no-
jumu”, kas tiek piešķirta par nozīmīgu Ventspils novada, lielo balvu “Zelta čie- zīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu
mūža ieguldījumu nozares attīstībā, saņē- kurs” saņēma SIA “Venta-1”. nozares labā.
ma izcili nozares ļaudis: Nominācijā “Par ieguldījumu sabied-
Andrejs Dreimanis – Latvijas Lauk- rības izglītošanā” laureāti ir Jersikas
saimniecības universitātes Meža fakultātes pamatskolas skolotāja Anna Greidāne, LLKC MEŽA KONSULTĀCIJU
Mežkopības katedras emeritētais profesors, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Si- PAKALPOJUMU CENTRS
Jānis Iesalnieks – mežsaimnieks, visu lava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa
Rīgas iela 34, Ozolnieki,
savu profesionālo darba mūžu strādājis un Latvijas Meža īpašnieku un apsaim- Ozolnieku pag.,
meža nozarē un devis lielu ieguldījumu niekotāju konfederācijas valdes loceklis Ozolnieku nov. LV3018
nozares attīstībā, Māris Liopa. Balvas “Zelta čiekurs” ie- Tālr. 63050477, fakss 63022264
Egons Garklāvs – Latvijas kokam de- guvēja ir Dagnija Lazdiņa. e-pasts: mkpc@mkpc.llkc.lv
www.mkpc.llkc.lv
vis atpazīstamību pasaulē un pavisam citu Laureāti nominācijā “Par ilgtspējīgu
vērtību, radot vienu no mūsdienīgākajām saimniekošanu” ir Staņislavs Salmanis, Vieta Vārds, uzvārds Tālrunis
Sigulda Laila Šestakovska 28323647
Liepāja Agrita Šēnberga 29285111
Saldus Maruta Pragulbicka 20222041
Krāslava Jānis Dzalbs 26459513
Limbaži Jānis Zvaigzne 28307178
Ludza Ludvigs Karvelis 29411165
Madona Mairita Bondare 28381176
Preiļi Astrīda Rudzīte 26410476
Rēzekne Viktors Jurčenko 28692818
Iecava Agris Kauliņš 26498315
Aizkraukle Inga Buša 26534704
Jēkabpils Jānis Sēlis 26465432
Jelgava Kārlis Folkmanis 29363016
Gulbene Diāna Supe 26314426
Izdevējs: SIA LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs, Tukums Esmeralda Kalderauska 27812527
Izdevumu iespiešanai sagatavoja Sarmīte Grundšteine, Talsi Valdis Usne 26438175
tālr. 63050477, mob. 29133563 Valmiera Andris Vīrs 26108426
Makets: Dzintars Melnis
Adrese: Rīgas iela 34, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Ozolnieku nov. LV-3018
16