Rīgas Stradiņa universitāte

Infektoloģijas katedra

Studiju programma „Medicīna”

COVID-19 patoģenēze
Patstāvīgais darbs

Darba autors:
Medicīnas fakultāte
5. studiju gads, 9. grupa
Romans Ivaškevičs

22.10.2020

paraksts

Darba vērtējums _______________ docētājs Vārds Uzvārds________

Rīga
2020
 Ievads

COVID-19 ir akūta respiratora infekcijas slimība, kuru izraisa SARS-CoV-2

(Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2) vīruss. Šī slimība izpaužas ar
akūtu respiratoru distresa sindromu, septisku šoku, metabolu acidozi, koagulācijas
disfunkciju, smaržas zudumu un citiem simptomiem. Pirmo reizi SARS-CoV-2 vīrusu
identificēja 2019. gada decembrī Ķīnā. Pašlaik COVID-19 ir izplatījies visā pasaulē
un tiek uzskatīta par pandēmisku saslimšanu (pašlaik (22.10.2020) ir apstiprināti
vairāk kā 40 miljoni saslimšanas gadījumu visā pasaulē [6]), bet konkrēta
medikamentoza ārstēšana vai vakcīna nav pieejama. Ņemot vērā to, ka šī infekcijas
slimība cilvēkiem ir jauna, iepriekš nezināma un tomēr pašlaik tik aktuāla visā
pasaulē, ļoti daudz pūļu tiek vērsts uz to, lai vairāk izprastu tās patofizioloģiskos
mehānismus ar mērķi atrast visefektīvākās ārstēšanas un prevencijas metodes cīņā
ar COVID-19 infekciju.

COVID-19 patoģenēzes pamati

Ir zināms, ka COVID-19 infekcijas transmisijas ceļš ir galvenokārt ar gaisa pilienu

starpniecību. Tomēr transmisija ir iespējama arī tiešā kontakta ceļā. SARS-CoV-2
vīruss tiek arī ekskretēts ar fēcēm, kas padara fekāli-orālu pārneses ceļu potenciāli
iespējamu.[2] Inkubācijas periods variē no 2 līdz 14 dienām, tomēr vidēji tas ir 5
dienas ilgs.
SARS-CoV-2 vīruss inficē apakšējo respiratoro traktu, izraisot pneimoniju. SARS-
CoV-2 infekciju var nosacīti iedalīt 3 fāzēs (1. attēls):

1. attēls - COVID-19 pathogenic phases and potential [5]

therapeutic targets
 I – asimptomātiska fāze, kurā var nebūt iespējama vīrusa detekcija
II – viegla simptomātiska fāze, kas iekļauj sevī augšējo elpceļu simptomātiku
III – smaga simptomātiskā fāze (potenciāli letāla), kas izpaužas ar hipoksiju,
matstikla aizēnojumiem plaušu rentgenā, ARDS attīstību un augstu vīrusa slodzi.

SARS-CoV-2 vīrusa virsmā ir četri galvenie proteīni – S proteīns (spike), N

proteīns (nucleocapsid), M proteīns (membrane) un E proteīns (envelope). Tieši S
proteīns ir atbildīgs par vīrusa iekļūšanu cilvēka šūnās. Tas notiek, S proteīnam
savienojoties ar angiotenzīnu konvertējošo enzīmu 2 (AKE2), kas atrodas uz cilvēka
vismas epitēlija tādos orgānos kā plaušas, sirds un citi orgāni. Līdz ar to
paaugstināta AKE2 koncentrācija cilvēka organismā var būt viens no noteicošajiem
faktoriem COVID-19 attīstībā. Ir zināms, ka cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu,
kardiovskulārām saslimšanām, hronisku obstruktīvu plaušu slimību un smēķētājiem ir
paaugstināta AKE2 koncentrācija. Tas varētu skaidrot to, kādēļ šo COVID-19
pacientu grupai ir lielāks risks uz smagāku slimības norisi nekā citiem. Nokļūstot
šūnas iekšienē, vīruss sāk sevi replicēt, kas galu galā rezultējas ar šūnas nāvi.
Liela nozīme COVID-19 patoģenēzē noteikti ir arī paša saimniekorganisma
imūnajai atbildes reakcijai. Vīrusam nonākot organismā, tiek aktivēta imūnās
sistēmas darbība, kas iekļauj sevī citokīnu izdali (piemēram, TNFα, IL-1β, IL-6). Ja
notiek imūnās sistēmas pārstimulācija un citokīni tiek izdalīti pārmērīgi lielos
daudzumos, pacientiem attīstās tā saucamā citokīnu vētra, kas var izraisīt orgānu
bojājumu.
Akūts respiratora distresa sindroms (ARDS) ir galvenais nāves cēlonis COVID-19
slimniekiem. Viena no galvenajām ARDS iezīmēm ir nekontrolēta sistēmiska
iekaisuma reakcija, kas attīstās citokīnu vētras rezultātā. Tiešais nāves iemesls
akūtas COVID-19 infekcijas gaitā ir citokīnu vētras izraisīts plaušu, sirds, aknu un
nieru bojājums.

COVID-19 infekcija pacientiem ar kardiovaskulārām

saslimšanām

Neskatoties uz to, ka SARS-CoV-2 ir respirators vīruss, ir konstatēts, ka tieši

pacientiem ar kardiovaskulārām saslimšanām ir lielāks smagākas slimības norises un
nāves risks. To var skaidrot ar paaugstinātu AKE2 koncentrāciju šiem pacientiem, kā
jau tika minēts iepriekš. Tomēr papildus tam ir izvirzītas arī tādas hipotēzes kā virālo
proteīnu fragmentu teorija , kuras pamatā ir doma, ka SARS-CoV-2 S-proteīns spēj
[7]

aktivēt šūnas signālu kaskādi bez pārējiem virālajiem komponentiem. Līdz ar to,
inficējoties ar SARS-CoV-2, cilvēks ir pakļauts ne tikai intakta vīrusa iedarbībai (šūnu
inficēšana, replikācija), bet arī iedarbībai no atsevišķiem S-proteīna fragmentiem, kuri
spēj paši par sevi ietekmēt saimniekorganisma šūnas. Šie S-proteīna fragmenti
saistās ar AKE2 uz kardiovaskulārām šūnām, izraisot vesela vīrusa darbībai līdzīgus
efektus. Līdz ar to, inficētie pacienti, kuriem jau ir kardiovaskulāra saslimšana,
pakļaujas smagākai slimības norisei.
Ja šī teorija ir pareiza, tad tas nozīmē, ka, COVID-19 ārstēšanā uzmanība būtu
jāpievērš ne tikai vīrusa replikācijas inhibīcijai, bet arī S-proteīna fragmentu darbības
mazināšanai slimnieka organismā, lai veiksmīgi reducētu komplikāciju un nāves risku
(2. attēls).

2. attēls - Proposed viral protein fragment theory of CCOVID-19 pathogenesis [7]

Dzelzs loma COVID-19 patoģenēzē

Centienos labāk izprast COVID-19 patoģenēzi, tiek izteikta arī teorija par
iespējamo dzelzs lomu COVID-19 izraisīto orgānu bojājumu rašanās procesā [3].
COVID-19 pacientiem, kuriem ir smagāka slimības gaita, tiek novērota
hiperkoagulācija, oksidatīvais stress un izmainīts dzelzs metabolisms, kas ir saistīts
ar pārmērīgu iekaisuma reakciju un citokīnu vētru. Līdz ar to tiek lēsts, ka izmainītā
dzelzs homeostāze, ko raksturo galvenokārt hiperferritinēmija, spēlē potenciāli lielu
lomu smagas infekcijas slimības norises attīstībā.
Sistēmisks iekaisuma process ir saistīts ar paaugstinātu ferritīna līmeni, jo
iekaisuma reakciju rezultātā citokīni (īpaši IL-6) stimulē ferritīna un hepcidīna sintēzi.
Hepcidīns sekvestrē dzelzi enterocītos un makrofāgos, tādējādi palielinot
intracelulāro ferritīnu un neļaujot dzelzim pamest intrcelulāro telpu. Balstoties uz šī,
tiek spekulēts, ka COVID-19 pacientiem, kuriem attīstās pārmērīga imūnā reakcija,
palielinātais ferritīna līmenis izraisa papildus audu bojājumu (3. attēls).
Pārmērīgais intraceluārais dzelzs mijiedrabojas ar
molekulāro skābekli, veidojot reaktīvo skābekli (ROS), kā
arī izraisa ferroptozi – programmētu šūnu nāvi, kas ir
mediēta ar dzelzs atkarīgajiem peroksidācijas
mehānismiem. Reaktīvais skābeklis savukārt var izraisīt
oksidatīvu orgānu bojājumu plaušās, aknās, nierēs, sirdī.
Ferroptozi saista arī ar neiroloģiskām patoloģijām kā
kognitīvi traucējumi, smaržas un garšas zudums, kas nav
reti cilvēkiem ar COVID-19 infekciju.
Kopumā hiperferritinēmija, ko novēro COVID-19
slimniekiem, var būt izraisīta iekaisuma rezultātā. Tomēr
tās loma COVID-19 norisē nav līdz galam noskaidrota.
Pastāv iespēja, ka hiperferritinēmija var būt
asociēta arī ar dzelzs toksicitāti, kas attīstās
3. attēls - COVID-19 infection and Iron
ferritīna noplūdes rezultātā no bojātām šūnām. dysregulation [3]
Līdz ar to teorijas apstiprināšanai vai apgāšanai
nepieciešami turpmāki pētījumi.

Noslēgums
COVID-19 infekcija vēl joprojām nav līdz galam izpētīta un mums pašlaik ir ļoti
daudz neatbildētu jautājumu par šīs jaunās infekcijas norisi. Ņemot vērā slimības
izplatību un aktualitāti, katru dienu ārstu un pētnieku izpratne par COVID-19 tiek
paplašināta un tiek izteiktas arvien jaunākas teorijas. Par šīm teorijām var spekulēt,
tomēr tikai laiks un turpmākie pētījumi spēs atklāt šo teoriju atbilstību ralitātei.
 Izmantotā literatūra
1. AMBOSS – COVID-19 (coronavirus disease 2019)
Pieejams:https://next.amboss.com/us/article/fI0kXh#Z82f1d759ff02927000d2ccd
223409135
2. Charleen Yeo et al. - Enteric involvement of coronaviruses: is faecal–oral
transmission of SARS-CoV-2 possible?
Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7130008/
3. Marvin Edeas et al. - Iron: Innocent bystander or vicious culprit in COVID-19
pathogenesis?
Pieejams: https://www-clinicalkey-com.db.rsu.lv/#!/content/journal/1-s2.0-
S1201971220304173
4. Praveen Mathews Varghese et al. - Host-pathogen interaction in COVID-19:
Pathogenesis, potential therapeutics and vaccination strategies.
Pieejams: https://www-clinicalkey-com.db.rsu.lv/#!/content/journal/1-s2.0-
S0171298520303478
5. Shviraj Hariram Nile et al. – COVID-19: Pathogenesis, cytokine storm and
therapeutic potential of interferons.
Pieejams: https://www-clinicalkey-com.db.rsu.lv/#!/content/journal/1-s2.0-
S1359610120300708?scrollTo=%23hl0000300
6. WHO Coronavirus Disease 2019 (COVID-19) Dashboard
https://covid19.who.int
7. Yuichiro J. Suzuki - The viral protein fragment theory of COVID-19
pathogenesis.
Pieejams: https://www-clinicalkey-com.db.rsu.lv/#!/content/journal/1-s2.0-
S0306987720326943