Teātra māksla 7.kl.

Improvizācijas teātra pamati

Izlasi tekstu!

Pēc lasītā teksta izpildi testu www.uzdevumi.lv (darbs veicams līdz 18. 10.2022., plkst. 16.00)

Improvizācijas teātris jeb vienkārši impro ir teātra veids, kurš pēdējās desmitgadēs sāk kļūt ļoti
populārs. Lai gan improvizācijas teātrim līdzīgi priekšnesumi notika jau pat pirms mūsu ēras, tomēr par šī
teātra veida pirmsākumiem tiek uzskatīts 16. gadsimts. Itālijā radās commedia dell`arte, kas līdzinās
mūsdienu improvizācijas teātrim, tikai agrāk tika izmantotas maskas, kas tika liktas uz aktieru sejām.
Taču laika gaitā nav mainījusies improvizācijas teātru galvenā pazīmē – visa pamatā ir improvizācija. Tā
ir darbība, piemēram, runa, deja vai kāda instrumenta spēle bez iepriekšējas sagatavošanās. Tāpat arī
improvizācijas teātra galvenais pamatprincips balstās uz to, ka aktieri jeb improvizatori pirms izrādes nav
sagatavojuši priekšnesumus. Izrāde spontāni rodas uz skatuves. Dodoties uz improvizācijas teātra izrādēm
skatītāji nezina, ko sagaidīs; tāpat ir arī ar pašiem aktieriem – viņi nezina, kāds būs izrādes gala rezultāts.
Tieši improvizācijas aspekts ir tas, kas padara šo teātra formu tik fenomenālu un aizraujošu.

Improvizācijas teātris otrreizējo atdzimšanu piedzīvoja 19. gadsimta 60. gados, izveidojoties teātra sporta
kustībai. Šajā teātra formā piedalās divas komandas, kuras sacenšas savā starpā. Sacensības pamatā viena
komanda otrai liek izspēlēt dažādas īsas, atraktīvas un parasti humoristiskas ainiņas; tiek dota arī konkrēta
tēma. Otra komanda, iepriekš neko neizmēģinot, sāk uz vietas par dotajiem lielumiem improvizēt. Šāda
veidā arī radies mūsdienās zināmais improvizācijas teātris. Tomēr atšķirībā no teātra sporta kustības uz
skatuves pārsvarā uzstājas viena aktieru komanda jeb grupa – nav nepieciešams izaicināt otru komandu
un sacensties; kā galvenie izaicinātāji darbojas paši aktieri un skatītāji, kuri arī ņem aktīvu līdzdalību
improvizācijas teātrī. Improvizācijas teātris kā teātra forma nebūtu iespējama, ja nebūtu skatītāju, kas
nosaka tēmu, darbības laiku, emocijas un citus apstākļus, kādos aktieri veic improvizāciju. Tāpat nereti
paši skatītāji var kļūt izrādes daļu – aktieri uzaicina dažus izrādes apmeklētājus, kas arī piedalās
improvizācijas veidošanā. Improvizācijas izrādēm ir raksturīgi arī tas, ka, ja sākuma tēma ir viena,
piemēram, par ziloņiem, tad visticamāk, beidzoties etīdei, priekšnesums būs jau pilnīgi citas tēmas
ietvaros. Improvizācijas laikā ir negaidīti pavērsieni, kuri pārsteidz skatītājus un pat pašus aktierus,
kuriem ir jāmāk pielāgoties situācijai. Nekad nav iespējams galvā izdomāt, kāds būs improvizācijas
nobeigums, jo, savstarpēji sadarbojoties ar citiem aktierim, ikviens var mainīt priekšnesuma gaitu.

Improvizācijas teātra izrādes laikā tiek izspēlētas dažādas etīdes, taču, lai veidotos komiskas situācijas,
etīdēm parasti tiek pievienots klāt uzdevums, kas jāpilda aktieriem. Piemēram, etīde var notikt vairākās
valodās – no sākuma latviski, tad pēc laika vai izrādes vadītāja signāla pat vārda vidū valoda var tikt
mainīta uz angļu un vēlāk krievu valodu. Citās etīdēs katram aktierim tiek noteikta cita emocija, kuru
turklāt var nosaukt skatītāji. Lai panāktu ne tikai audiālu, bet arī vizuālu efektu, improvizācijas teātra
aktieriem ir jābūt atraktīviem, enerģiskiem – jāiesaistās ir visam ķermenim. Aktieriem ir jāspēj uzreiz
iejusties sev piešķirtajā tēlā, ir jāpazīst cilvēki, jā būt spontānam.

Improvizācijas teātra noteikumi.

1. Piekrišana – saki jā, pievieno un papildini, nenoraidi idejas. „Jā” teikšana tiek uzskatīta par
svarīgāko improvizācijas pamatnoteikumu.
2. Komandas darbs – domā kā komanda, ievēro pārējos
3. Nebloķē – joku nocelšana, neklausīšanās un temata maiņa ir improvizācijas sliktā prakse
4. Attiecības – fokusējies uz tēlu attiecībām, ne tikai ainas apstākļiem
5. Definēšana – kas, ko, kad
6. Viedoklis un nodoms – piešķir šos savam tēlam, tad palīdz attīstīt tēlu
7. Saglabā tēlu – ainas gaitā atceries, kas esi
8. Nejautā jautājumus – pārāk daudz jautājumu atbildību noveļ uz partneriem un liek tiem darīt visu
darbu
9. Rīkojies aktīvi – dari kaut ko, neesi tikai runājoša galva