Additional Handout On Sa Vannana

You might also like

Download as docx, pdf, or txt
Download as docx, pdf, or txt
You are on page 1of 18

1

SAṀVAṆṆANĀ

Saṁvaṇṇanā - explanatory or explaining word


Saṁvaṇṇettabba - word to be explained

Essential Instructions
(1) To identify saṁvaṇṇanā out of 9 types of words
(sandhi, nāmanāma and sabbanma, kāraka, samāsa, taddhita, ākhyāta, kita,
upasāra, nipāta)
(2) To identify pakati and paccaya
(pakati=liṅga-stem+ dhatu; paccaya=paccaya-suffix +vibhatti-terminations)
(3) To check definition and explanation of pakati and paccaya
(4) To check definition and explanation of grammar or meanings of pakati and
paccaya
(5) To identify names of the words along with their meanings

Saṁvaṇṇanās are classified into three groups:


1) First group 5 Saṁvaṇṇanās
2) Second group 26 Saṁvaṇṇanās
3) Third group 5 Saṁvaṇṇanās
-----------------
36

1) Five Saṁvaṇṇanās in the first group


a) Ulliṅga (u+lagi+a-revealing)
Agganti uttamaṁ.
b) Vutti
Dayā mettā.
c) Sambandha *
uttamaṁ gaṇanti sambandho.
Note: (i) Relationship of words contained in saṁvaṇṇetabba;
Relationship of words not contained in saṁvaṇṇetabba with words contained
there
(ii) with the word sambandha
2

Changing places of Pāḷi texts


d) Ulliṅgasambandha
Uttamanti uddhatatamattā.
e) Vuttisambandha
Dayā mettā sinehasabhāvā.
2) 26 Saṁvaṇṇanās in the second group
i) Sandhi 1
a) Sandhiliṅgapadasaṁvaṇṇanā
Tatrāyanti tatra ayaṁ.

ii) Nāma 4
a) Nāmaliṅgapada
Assāti tassa
b) Nāmaliṅgattha
Assāti dhammassa
c) Vibhattipada
Purisoti pathamekavacanaṁ
d) Vibhatyattha
Ekaṁ samayanti ekasmiṁ samaye
iii) Kāraka 2
a) Kārakaliṅgapada
Yassāti sampadānavacanaṁ
b) Krakaliṅgattha
Buddhanti kammatthaniddeso
iv) Samāsa 2
a) Samāsaliṅgapada
Cattāri saccāni samāhaṭāni catusaccaṁ
b) Samāsaiṅgattha
Rañño puriso rājapuriso
v) Taddhita 4
a) Dutiyaliṅgapada
Seṭṭhanti pasatthataraµ
b) Dutiyaliṅgattha
Pāpataroti lāmakataro
c) Paccayapada
Pāpiyoti pāpataro
d) Paccayattha
Vasiṭṭhassa apaccaṁ vāsiṭṭho
3

vi) Ākhyāta 4
a) Dhātupada
Kāhissatīti karissati
b) Dhātvattha
Sampavattayīti kathesi
c) Dutiyavibhattipada
Bhāsissantīti bhāsissāmi
d) Dutiyavibhatyattha
Sandhāvissanti saṁsariṁ
vii) Kita 4
a) Dutiyadhātupada
Ghātakoti hanako
b) Dutiyadhātvattha
Buddhoti jānanto
c) Dutiyapaccayapada
Abhivanvādiyāti abhivanditvā
d) Dutiyapaccayattha
Bujjhatīti buddho
viii) Upasāra 2
a) Upasaggaliṅgapada
Abhīti upasaggo
b) Upasaggaliṅgattha
Nagarassa samīpe pavattati kathā iti upanagaraṁ.

ix) Nipāta 2
a) Nipātaliṅgapada
Itīti nipæto.
b) Nipātaliṅgattha
Khalūti anussavanatthe nipāto.
x) General 1
a) Abhidheyyattha
Ariṁ dametīti arindamo.

3) 5 Saṁvaṇṇanās in the third group


Dukasaṁvaṇṇanā
i) Nīta and neyya
a) Nītattha
Pavattitthāti uppajjittha.
b) Neyyattha
Adhivāsetþti sampaṭicchatu.
ii) Pakati and paccaya
4

a) Pakatyattha
Sampavattayīti kathesi.
b) Paccayattha
Sandhāvissanti saṁsariṁ.
iii) Sadda and bhāva
a) Saddattha
Ācikkhantīti desenti.
b) Bhāvattha
Ācikkhantīti uttāniṁ karonti.
iv) Abhidheyya and sabhāva
a) Abhidheyyattha
Ratijananaṭṭhena ratanaṁ.
Rāsaṭṭhena khandhā.
b) Sabhāvattha
Atidullabhaṭṭhena ratanaṁ.
v) 5 Saṁvaṇṇanæs (Saka, etc)
a) Sakattha
Kenaṭṭhena abhidhammo, dhammātirekadhammavisesaṭṭhenāti.
b) Dabbattha
Abhivisiṭṭhā dhammæ eṭṭhāti abhidhammo, abhidhammapiṭakaṁ.
c) Liṅgattha
Vesāliyanti evaṁ nāmake itthiliṅgavasena pavattavohāre nagare.
d) Saṅkhyattha
Dhammātirekadhammavisesaṭṭhenāti dvinnampi atthānaṁ
abhidhammasaddatthabhāvena sāmaññato Ekavacananddeso kato.
e) Kārakattha
Buddhanti kammatthaniddeso.

vi) Abhidhāna and abhidheyya


a) Abhidhānattha
b) Abhidheyyattha
Bujjhatīti buddho, bhagavā.

Note. 1) Padasaṁvaṇṇanā 8
i) Liṅgapada
ii) Vibhattipada
iii) Dutiyaliṅgapada
iv) Paccayapada
v) Dhātupada
vi) Dutiyavibhattipada
vii) Dutiyadhātupada
5

viii) Dutiyapaccayapada

2) Liṅgapadasaṁvaṇṇanā 6
i) Sandhiliṅgapada
ii) Nāmaliṅgapada
iii) Kārakaliṅgapada
iv) Samāsaliṅgapada
v) Upasaggaliṅgapada
vi) Nipātaliṅgapada

3) Atthasaṁvaṇṇanā 9
i) Liṅgattha
ii) Vibhatyattha
iii) Dutiyaliṅgattha
iv) Paccayattha
v) Dhātvattha
vi) Dutiyavibhatyattha
vii) Dutiyadhātvattha
viii) Dutiyapaccayattha
ix) Abhidheyyattha

4) Liṅgatthasaṁvaṇṇanā 5
i) Nāmaliṅgattha
ii) Kārkaliṅgattha
iii) Samāsaliṅgattha
iv) Upasaggaliṅgattha
v) Nipātaliṅgattha

SAṀVAṆṆANĀ TO VIGGAHA
1) Samannāgata/ sampuṇṇa/ /paripuṇṇa/samaṅgī/ sampanna

Kita kattusādhana
Samāsa bahubbīhi
Taddhita assatthi
e.g. kita -upekkhakoti upekkhāya samannāgato.
Up+ikkh+nvu (Pr. 568, 570)
Upekkhatīti upekkhako. (viggaha)
Upekkhanto/mānoti upekkhako.
Samāsa -Mahāmattoti mahatiyā mattāya samannāgato.
6

Mahatī mattā yassāti mahāmatto.(viggaha)


Taddhita -saravatīti sarasampannā.
Sara+vantu+ī (sara=attisayatthanaya, pleasing/sweet voice/sound)
Saro assā atthīti saravatī. (viggaha)

How to make Kita-viggahas with Ākhyāta verbs


(1) Separate roots and suffixes (padaccheda, e.g. budh+ta)
(2) Find out the meaning of the root (dhātvattha, e.g. ṇāṇa)
(3) Find out the referred word (Abhidheyya, bhagavā, masculine, singular)
(4) Discover the meaning of the Kita suffix (paccayattha, e.g. kattusādhana) *
(5) Discover the verb-group of the root (dhātugaṇa, e.g. Divādi)
(6) Consider the correct verbal termination considering the number of the referred
word (vibhatti, e.g. Vattamāna, Ajjattanī, or Bhavissantī; Parassapada or
Attanopada; Pathama, Majjhima or Uttamapurisa; Singular or Plural, e.g.
Vattamāna, Parassapada, Pathamapurisa, Sungular)
(7) Make viggaha (with iti) considering the above points (anipphanna, bujjhatīti)
(8) Write the nipphanna word always in the Nominative in accordance with the
gender and number of the referred word-abhidheyya (nipphanna-liṅga-vibhatti)
(9) Place the defined word in the case ending as seen in the original Pali, the
saṁvannetabba after the ‘ta’ pronoun in the same case ending
(dantasodhana/vākyāvadhikanta, e.g. tena buddhena)
e.g. Buddhena dhammo desito. (Original Pāḷi, saṁvannetabba)
(yo) Bujjhatīti (so) buddho, (bhagavā). Tena buddhena.

How to know the meaning (sādhana) of a Kita suffix


(1) Dhātvattha, (e.g.) budha ṇaṇe
(2) Abhidheyya, (e.g.) bhagavā
(3) Ask questions matching (1) and (2) with the seven sādhanas.
a. Is bhagavā a person who knows (the four noble truths)? (kattusadhana)
b. Is bhagavā a person who is known? (kammasadhana)
c. Is bhagavā a person by/with whom is known? (karaṇasādhana)
d. Is bhagavā a person to/for whom is known? (sampadānasādhana) (Rare)
e. Is bhagavā a person from/out of is known? (apādānasādhana) (Rare)
f. Is bhagavā a person in/at/on/over whom is known? (adhikaraṇasādhana)
g. Is bhagavā a person who is ‘to know’? (bhāvasādhana)
Note. Words with bhāasādhana have no abhidheyya.
7

Example.
Idāni tesaṃ vipassitabbākāraṃ dassetuṃ cakkhuṃ aniccantiādi āraddhaṃ. Tattha
cakkhu tāva hutvā abhāvaṭṭhena aniccanti veditabbaṃ. Aparehipi catūhi kāraṇehi
aniccaṃ – uppādavayavantato, vipariṇāmato, tāvakālikato, niccapaṭikkhepatoti.
(Abh-a. II. 45)
Paṭikkhepaṁ, Pati+khip+ṇa, paṭikkhipatīti paṭikkhepaṁ, (cakkhu), tasmā
paṭikkhepato.
Uppādo, U+pad+ṇa, upppajjate/ uppajjanaṁ uppādo,

Vipassitabba
Vipassīyanteti vipassitabbāni, vipassitabbaiti ākāro vipassitabbākāro
Ārabhīyitthāti āraddhaṁ (vacanaṁ/ārabhitanti āraddhaṁ (vacanaṁ
Ā+rabh+ya_ā>ttha
Veditabbaṁ
Vid+tabba, vidīyate/vedīyateti veditabbaṁ (cakkhu)/ vadanīyaṁ veditabbaṁ

Gaṇei, gaṇayati counts, curādi, No vuddhi.


Gahetabbaṁ, gah+tabba, gahādi/Kiyādi, Vuddhi. (gah+i+tabba)

Vipariṇāmato,
Vi+pari+nam+ṇa, viparnamatīti viparināmaṁ (cakkhy)
Viparinamīyate viparināmo/ viparinamanaṁ viparināmo (anicca), tasmā vipariṇāmato

2) Kita kattusādhana
Samāsa bahubbīhi
Tadhita assatthi
↓↑
Kita kattusādhana
Samāsa bahubbīhi
Taddhita assatthi

8

kattusādhana
e.g. kita >bahubbīhi -abhisametāvīti paṭividdhacatusacco.
Abhi+saṁ+i+tāvī, abhisamayī/abhisamesīti abhisametāvī (puggalo)

S insertion in Ajjatanī
ā, ī, ū, e, o +s inserted+ ajjattanī (Pr. 523)
e.g. adāsi, ahesuṁ, ahosi

>jānanakoti ñāṇī
Ñā+ṇvu>ānanaka (Pr. 572)
Jānātīti jānanako (puggalo)

Exercises (13/10/2022)
1. Upagacchanto = upa + /gam + anta: upagacchatī’ti upagacchanto (puggalo)
2. Samodhānaṃ = saṃ + ava + /dhā + yu: samodhīyate/ samodhātabbbaṁ
samodhānaṃ
3. Paripucchā = pari + /pucch + a + ā: paripucchīyate/
paripucchitabbaṁ/pariucchanaṁ paripucchā

Bhāvakāraka
Pr. 444, 445, 446.
Bhāve adabbavuttino bhāvassekattā ekavacanameva, tañca paṭhamapurisasseva.
Root+ya+attanopada, 3rd person, singular
Bhūyate
Samodhīyate (dhā-ā>ī+ya, Pr. 493)

Bahu >Assatthi -sasambhāranti sambhāravantaṁ.


9

Sa+sambhāra =sambhāra+vantu (assatthi taddhita suffix)


Saha sambhārena/rehi yo/yaṁti sasambhārā, tam sasambhāraṁ
Sambhāro yassa atthīti sambhāravantaṁ, (taṁ sambhāravantaṁ)

>kattu -paṭividdhacatusaccoti cattāri saccāni paṭivijjhitvā ṭhito.


paṭividdha+catu+sacca
cattāri saccāni catusaccaṁ/ccāni
paṭividdhaṁ/āni catusaccaṁ/āni yassā/yenātitti paṭividdhacatusacco, (puggalo)

3 types of Kita word


1. Verbal kita noun, e.g. gato, gataṁ (Kiccca 5, ta, kha, anta, māna
2. Nominal kita noun e.g. vedanā, samādhi, diṭṭhi
3. Nipāta/Kiriyāvisesana e.g. gantvā, gantuṁ

Assatthi>bahu. -satimāti upaṭṭhitasati.


Sati+mant(u), sati assa atthīti satimā (taddhita)=one who has mindfulness/ a
mindful person
Upaṭṭhita+sati, upaṭṭhitā sati yassāti upaṭṭhitasati.= one who has manifest/clear
mindfulness.
Upaṭṭhātīti/upaṭṭhaḥīti upaṭṭhitā (sati)

>kattu -satimāti satikārako (satismannāgato)


Sati+kāraka, satiyā kārako satikārako (kammattha-chaṭṭhī+yu, ṇvu, tu,
bhāvasādhana)
Karaka<kar+ṇvu>aka (kattusādhana), karotīti kārako (person)

3) Avuttakamma (obj) added in the saṁvaṇṇanā



Kattu (savaṇṇetabba word)
10

e.g. otiṇṇoti rāgaṁ otiṇṇo. (rāgaṁ=avuttakamma)


ava+tar+ta/na, otarīti otiṇṇo (puggalo) (ava>o, O avassa) )

vutta/avutta-kattu/kamma
a. Vutta-kattu and avutta-kamma in active sentence
e.g. Puriso sīhaṁ passati.
Puriso=vuttakattu
Sīhaṁ=avuttakamma
b. Vuttakamma and avuttakattu in passive sentence
e.g. Purisena sīho dissate/passīyate.
Sīho=vuttakamma
Purisena=avutta-kattu

4) avuttakattu added in the saṁvaṇṇanā



Kamma (saṁvaṇṇeabba word)
e.g. otiṇṇoti rāgena otiṇṇo. (rāgena=avuttakattu)
ava+tar+ta/na, otarīyitthāti/otaritoti otiṇṇo (puggalo)

Exercises (20/10/2022)
1. Paribhoga+kāla, paribhogo kālo paribhogakālo (kammadhārayasamāsa),
tasmiṁ paribhogakāle
Trans: at the time when someone eats/something is eaten
Upadesa =kita Noun (adhikaraṇa-sādhana) +time/place
a. The following must be time/place expression, like kālo.
b. The preceding word must modify the following time/place expression.
Then, the preceding word is defined as adhikaraṇasadhana kita viggaha.
Then, again, the two words are defined as kammadhārayasamāsa.
e.g. Pari+bhuj+ṇa, paribhuñjati/paribhujjate etthāti paribhogo (kālo)
e.g. gatakāle
11

2. Na+nivattanta, na nivattanto anivattanto


Ni+vat/vat+anta, nivattatīti nivattanto (puggalo)

3. upaṭṭhāka, upa+ṭhā+ṇvu
upaṭṭhahantīti upaṭṭhākā (puggalā)

5) Yutta/sakkā/arahā/anucchavika (>saṁvaṇṇanā)

Kammasādhana (>saṁvaṇṇetabba)
e.g. sammodanīyanti sammodituṁ yuttaṁ
saṁ+mud+anīya, sammdīyateti/sammoditabbanti sammodanīyaṁ

6) Unobvious sadhana (saṁvaṇṇetabba)



Kattu-bhāva/kamma-bhāva/taddhitabhāva (saṁvaṇṇanā)
↓ ↓ ↓
Kattusādhana/kammasādhana /bhāvapadhāna/bhāvalopa (saṁvaṇṇetabba)
e.g. kattusādhana: sappaṭighāti paṭihananabhāvasaṅkhātena saha paṭighena.
(kattu+bhava)
Pati+han+ra, paṭihanatīti/paṭihanantīti paṭighaṁ/paṭighā (12 oḷārikarūpaṁ)
(kattusadhanaviggha)
Paṭihaññate (akhyāta)/paṭihananaṁ (kita) paṭigho (bhāvasādhana)
Paṭighassa bhāvo paṭighatā/ttaṁ>paṭigha (action of striking) (bhāvalopa/bhāppadhāna)
Saha+paṭigha, saha paṭighena yeti sappaṭighaṁ/ā (oḷārikā/olārikarūpāni)

3 intepretations of paṭigha
a. Paṭigha (bhāvasādhana)=striking
b. Paṭigha (kattusādhana)=olārika matter that strikes
c. Paṭighatā/tta>paṭigha ((bhāvalopa/bhāppadhāna) =state of the matter that
strikes/of paṭigha
12

Kammabhāva>Kammasādhana: sanidassanāti daṭṭhabbabhāvasaṅkhātena saha


nidassanena.
Ni+dis+yu>ana, nidassīyateti/nidissateti nidassanaṁ , object that is seen
(kammasādhana)
Nidassīyate nidassanaṁ, seeing (bhāvasādhana)
Saha+nidassana, saha nidassanena yeti sanidassanā (rūpārammaṇa)
Translation of nidassana (bhava)=those matters who are with seeing

Bhāvapadhāna/bhāvalopa uddesaṁ āgacchantīti sarūpena


uddisitabbataṁ āgacchanti.
Uddesa, u+dis+ṇa, uddisīyateti uddeso (dhamma>vinayadhamma)
Uddisitabba+tā, uddisitabbassa bhāvo uddisitabbatā, taṁ uddisitabbataṁ
U+dis+tabba
U+dis+ṇa, uddisīyatīti uddeso. (bhāvappadhānoyaṁ niddeso. Tenāha uddisitabbatanti.
( (Kaṅkhāpurāna-abhinavaṭīkā. 165)

Instead of uddesataṁ/-ttaṁ/-bhāvaṁ in uddesaṁ āgacchanti.

Exercises (27/10/2022)
1. Muccanakasattānaṁ
Muc+yu, muccantīti/muccissantīti muccanā (sattā)
Muccana+ka, muccanāeva muccanakā (sattā)
Muccanakā sattā muccanakasattā, tesaṁ muccanakasattānaṁ
2. Gatasattānaṁ
Gam+ta, Agamiṁsūti gatā (sattā)
Gatā sattā gatasattā, tesaṁ gatasattānaṁ
3. Atthanissitaṁ
Ni+si+ta, Nissayatīti nissitaṁ (vacanaṁ)
Atthaṁ nissitaṁ atthanissitaṁ (vacanaṁ)
13

7) Anta>Māna>kamma
e.g. asamanubhāsantassāti asamanubhāsiyamānassa.

8) Kita>taddhitabhāva>kitabhāva
e.g. thinanti thinatā

9) taddhita>kitabhāva>taddhitabhāva
e.g. sampajaññanti sammā pakārehi jānanaṁ.
Note: 8 and 9 vice versa.

10)Yu (ana)/bhāva/ākāra

Bhāvasādhana
e.g. kita >yu -sambandhoti
sambajjhanaṁ
>bhāva -khantīti khamanabhāvo.
>ākāra-dussanāti dussanākāro.
TaddhiTA>yu -sampajaññanti sammā pakārehi jānanaṁ
>bhāva -dussitattanti dussitabhāvo.
>ākāra-saraṇatāti saraṇākāro.
11)Sarikkhaka/sadisa/sama/iva/viya

Upamātadhita
e.g. vittīti vittisarikkhako.
Oghæti oghasadisæ
12)Kar(a)/bhū

bhāvanapuṁsaka (kriyāvisesana -adverb)
e.g. kar(a) -pattasaññīti patte saññaṁ katvā
bhþ -okkhittacakkhþti he¥¥hæ khittacakkhu hutvæ
14

13)Kar(a) >Nāmadhātu
e.g. kukkuccāyatīti kukkuccaṁ karoti.

14)Bhū/kar(a) with original word before



Unobvious meaning of dhātu (root)
e.g. bhþ >sucīti sucati parisuddhaṁ bhavati
>cakkhati viññāṇādhiṭṭhitaṁ hutvā samavisamaṁ ācikkhantaṁ viya
hoti.
kar(a) >indoti indai paramissariyaṁ karoti.
>ghāyati gandhopādānaṁ karotīti ghānaṁ.

15)Iti/hutvā/bhūta/saṅkhāta/(eva)

Sambhāvanākammadhāraya
e.g. saṅkhāta >paṭisaṅkhānabalanti
paṭisaṅkhānasaṅkhātaṁ balaṁ.

16)Ādipada(bgn)/ majjapada(mdl)/ antapada (end)



Ādilopa/ majjhelopa/ antalopa
e.g. ādilopA >dattoti devadatto
majjhelopa >paṇītabhojanānīti paṇītasaṁsaṭṭhāni bhojanāni
antalopa >rūpanti rūpabhavo.

17)Upasagga/nipāta +noun

noun+upasagga/nipāta

Abyayībhāva
15

e.g. upasagga >upassutinti sutisamīpaṁ


nipāta >adhonābhīti nābhiyā adho.

18)1st nāma (noun) + 2nd noun



2 noun + 1st noun
nd


amādiparapada
(Durājānamaggatappurisa/bahubbīhi/kammadhāraya)
e.g. Durājānamaggatappurisa >
aggadakkhiṇeyyoti dakkhiṇeyyānaṁ aggo.
Bahubbīhi >anuttaranti uttaravihitaṁ
Visesanaparapadakammadhāraya >
Sattavisesoti visesasatto

19)Same case ending (samānavibhattika)



Kammadhāraya
e.g. acchariyamanussoti acchariyo manusso.

20)Same case ending with ‘ca’



Dvanda
e.g samaṇabrahmaṇāti samaṇo ca brahmaṇo ca.

21)Different case ending (nānāvibhattika)



Tappurisa
e.g. bhūmigatoti bhūmiṁ gato
22)Ya/ta/eta/ima

Bahubbīhi
16

e.g āgatā samaṇā imanti āgatasamaṇo.

23)Assathi/bhāva/jāta/yuttataddhita

Assathi(/bhāva/jāta/yuttataddhita)
e.g. rājagahakoti rājagahe bhavo /(jāto/niyutto)

24)Same case ending (samānavibhattika)



Kammadhāraya
e.g. acchariyamanussoti acchariyo manusso.

25)Same case ending with ‘ca’



Dvanda
e.g samaṇabrahmaṇāti samaṇo ca brahmaṇo ca.

26)Different case ending (nānāvibhattika)



Tappurisa
e.g. bhūmigatoti bhūmiṁ gato
27)Ya/ta/eta/ima

Bahubbīhi
e.g āgatā samaṇā imanti āgatasamaṇo.

28)Assathi/bhāva/jāta/yuttataddhita

Assathi(/bhāva/jāta/yuttataddhita)
e.g. rājagahakoti rājagahe bhavo /(jāto/niyutto)

29) noun+ dvanda


17


Kammadhāraya
e.g. pavara-surāsuragagaruḍamanujabhujagagandhabbā

30) dvanda +noun



Kammdhāraya/tappurisa
e.g. kammadhāraya
karuṇādesanāvipassanāñāṇāni
karuṇā eva ñā¼ṇaṁ, etc
karuṇādesanāvipassaniyeva ñāṇāni karu……ni
tappurisa
vedanāñāṇasaṅkhārabhedo
31) dutiyā [kattusādhana
Gacchatīti gato. (kattu)
araññaṁ gato araññagato

32) Tatiyā [kamma


kattabbaṁ kataṁ
issarena kataṁ issarakataṁ

33) chaṭṭhī [karaṇa/adhikaraṇa


saṅgayhanti ettha/etenāti saṅgahaṁ.
abhidhammatthānaṁ saṅgahaṁ abhi…..haṁ

34) kammaṭṭhachatthī [bhāvasādhana


[bhāvasādhana
gahaṇaṁ gāho
hatthassa gahaṇaṁ hatthaggāho
18

ve¼iggaha¼aµ
Note. catuthī also

35) (kammaṭṭha)chatthī [yu (ana)/ṇvu


(aka)/tu/
chaṭṭhī [akammaka-yu/ṇvu/tu
kammassa pavattanaṁ/pavattakopavattā kammapavattanaṁ..
kammatthachaṭṭhī [sakammaka-yu/ṇvu/tu
kammakaraṇaṁ/kārako/kattā

Long Bahubbīhi samāsas


Sayaṁpatitapaṇṇapupphaphalavāyutoyāhārā.
Nānādumapatitapupphavāsitasānu.
Byālambambudharabinducumbitakūṭo.
Amitabalaparakkamajuti.
Pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabba-
makuṭakūṭacumbitaselāsaṁghaṭṭitacaraṇo.
Mattabhamaragaṇacumbitavikasitapupphavallināgarukkhopasobhitakandaro.

You might also like