Professional Documents
Culture Documents
Additional Handout On Sa Vannana
Additional Handout On Sa Vannana
Additional Handout On Sa Vannana
SAṀVAṆṆANĀ
Essential Instructions
(1) To identify saṁvaṇṇanā out of 9 types of words
(sandhi, nāmanāma and sabbanma, kāraka, samāsa, taddhita, ākhyāta, kita,
upasāra, nipāta)
(2) To identify pakati and paccaya
(pakati=liṅga-stem+ dhatu; paccaya=paccaya-suffix +vibhatti-terminations)
(3) To check definition and explanation of pakati and paccaya
(4) To check definition and explanation of grammar or meanings of pakati and
paccaya
(5) To identify names of the words along with their meanings
ii) Nāma 4
a) Nāmaliṅgapada
Assāti tassa
b) Nāmaliṅgattha
Assāti dhammassa
c) Vibhattipada
Purisoti pathamekavacanaṁ
d) Vibhatyattha
Ekaṁ samayanti ekasmiṁ samaye
iii) Kāraka 2
a) Kārakaliṅgapada
Yassāti sampadānavacanaṁ
b) Krakaliṅgattha
Buddhanti kammatthaniddeso
iv) Samāsa 2
a) Samāsaliṅgapada
Cattāri saccāni samāhaṭāni catusaccaṁ
b) Samāsaiṅgattha
Rañño puriso rājapuriso
v) Taddhita 4
a) Dutiyaliṅgapada
Seṭṭhanti pasatthataraµ
b) Dutiyaliṅgattha
Pāpataroti lāmakataro
c) Paccayapada
Pāpiyoti pāpataro
d) Paccayattha
Vasiṭṭhassa apaccaṁ vāsiṭṭho
3
vi) Ākhyāta 4
a) Dhātupada
Kāhissatīti karissati
b) Dhātvattha
Sampavattayīti kathesi
c) Dutiyavibhattipada
Bhāsissantīti bhāsissāmi
d) Dutiyavibhatyattha
Sandhāvissanti saṁsariṁ
vii) Kita 4
a) Dutiyadhātupada
Ghātakoti hanako
b) Dutiyadhātvattha
Buddhoti jānanto
c) Dutiyapaccayapada
Abhivanvādiyāti abhivanditvā
d) Dutiyapaccayattha
Bujjhatīti buddho
viii) Upasāra 2
a) Upasaggaliṅgapada
Abhīti upasaggo
b) Upasaggaliṅgattha
Nagarassa samīpe pavattati kathā iti upanagaraṁ.
ix) Nipāta 2
a) Nipātaliṅgapada
Itīti nipæto.
b) Nipātaliṅgattha
Khalūti anussavanatthe nipāto.
x) General 1
a) Abhidheyyattha
Ariṁ dametīti arindamo.
a) Pakatyattha
Sampavattayīti kathesi.
b) Paccayattha
Sandhāvissanti saṁsariṁ.
iii) Sadda and bhāva
a) Saddattha
Ācikkhantīti desenti.
b) Bhāvattha
Ācikkhantīti uttāniṁ karonti.
iv) Abhidheyya and sabhāva
a) Abhidheyyattha
Ratijananaṭṭhena ratanaṁ.
Rāsaṭṭhena khandhā.
b) Sabhāvattha
Atidullabhaṭṭhena ratanaṁ.
v) 5 Saṁvaṇṇanæs (Saka, etc)
a) Sakattha
Kenaṭṭhena abhidhammo, dhammātirekadhammavisesaṭṭhenāti.
b) Dabbattha
Abhivisiṭṭhā dhammæ eṭṭhāti abhidhammo, abhidhammapiṭakaṁ.
c) Liṅgattha
Vesāliyanti evaṁ nāmake itthiliṅgavasena pavattavohāre nagare.
d) Saṅkhyattha
Dhammātirekadhammavisesaṭṭhenāti dvinnampi atthānaṁ
abhidhammasaddatthabhāvena sāmaññato Ekavacananddeso kato.
e) Kārakattha
Buddhanti kammatthaniddeso.
Note. 1) Padasaṁvaṇṇanā 8
i) Liṅgapada
ii) Vibhattipada
iii) Dutiyaliṅgapada
iv) Paccayapada
v) Dhātupada
vi) Dutiyavibhattipada
vii) Dutiyadhātupada
5
viii) Dutiyapaccayapada
2) Liṅgapadasaṁvaṇṇanā 6
i) Sandhiliṅgapada
ii) Nāmaliṅgapada
iii) Kārakaliṅgapada
iv) Samāsaliṅgapada
v) Upasaggaliṅgapada
vi) Nipātaliṅgapada
3) Atthasaṁvaṇṇanā 9
i) Liṅgattha
ii) Vibhatyattha
iii) Dutiyaliṅgattha
iv) Paccayattha
v) Dhātvattha
vi) Dutiyavibhatyattha
vii) Dutiyadhātvattha
viii) Dutiyapaccayattha
ix) Abhidheyyattha
4) Liṅgatthasaṁvaṇṇanā 5
i) Nāmaliṅgattha
ii) Kārkaliṅgattha
iii) Samāsaliṅgattha
iv) Upasaggaliṅgattha
v) Nipātaliṅgattha
SAṀVAṆṆANĀ TO VIGGAHA
1) Samannāgata/ sampuṇṇa/ /paripuṇṇa/samaṅgī/ sampanna
↓
Kita kattusādhana
Samāsa bahubbīhi
Taddhita assatthi
e.g. kita -upekkhakoti upekkhāya samannāgato.
Up+ikkh+nvu (Pr. 568, 570)
Upekkhatīti upekkhako. (viggaha)
Upekkhanto/mānoti upekkhako.
Samāsa -Mahāmattoti mahatiyā mattāya samannāgato.
6
Example.
Idāni tesaṃ vipassitabbākāraṃ dassetuṃ cakkhuṃ aniccantiādi āraddhaṃ. Tattha
cakkhu tāva hutvā abhāvaṭṭhena aniccanti veditabbaṃ. Aparehipi catūhi kāraṇehi
aniccaṃ – uppādavayavantato, vipariṇāmato, tāvakālikato, niccapaṭikkhepatoti.
(Abh-a. II. 45)
Paṭikkhepaṁ, Pati+khip+ṇa, paṭikkhipatīti paṭikkhepaṁ, (cakkhu), tasmā
paṭikkhepato.
Uppādo, U+pad+ṇa, upppajjate/ uppajjanaṁ uppādo,
Vipassitabba
Vipassīyanteti vipassitabbāni, vipassitabbaiti ākāro vipassitabbākāro
Ārabhīyitthāti āraddhaṁ (vacanaṁ/ārabhitanti āraddhaṁ (vacanaṁ
Ā+rabh+ya_ā>ttha
Veditabbaṁ
Vid+tabba, vidīyate/vedīyateti veditabbaṁ (cakkhu)/ vadanīyaṁ veditabbaṁ
Vipariṇāmato,
Vi+pari+nam+ṇa, viparnamatīti viparināmaṁ (cakkhy)
Viparinamīyate viparināmo/ viparinamanaṁ viparināmo (anicca), tasmā vipariṇāmato
2) Kita kattusādhana
Samāsa bahubbīhi
Tadhita assatthi
↓↑
Kita kattusādhana
Samāsa bahubbīhi
Taddhita assatthi
↓
8
kattusādhana
e.g. kita >bahubbīhi -abhisametāvīti paṭividdhacatusacco.
Abhi+saṁ+i+tāvī, abhisamayī/abhisamesīti abhisametāvī (puggalo)
S insertion in Ajjatanī
ā, ī, ū, e, o +s inserted+ ajjattanī (Pr. 523)
e.g. adāsi, ahesuṁ, ahosi
>jānanakoti ñāṇī
Ñā+ṇvu>ānanaka (Pr. 572)
Jānātīti jānanako (puggalo)
Exercises (13/10/2022)
1. Upagacchanto = upa + /gam + anta: upagacchatī’ti upagacchanto (puggalo)
2. Samodhānaṃ = saṃ + ava + /dhā + yu: samodhīyate/ samodhātabbbaṁ
samodhānaṃ
3. Paripucchā = pari + /pucch + a + ā: paripucchīyate/
paripucchitabbaṁ/pariucchanaṁ paripucchā
Bhāvakāraka
Pr. 444, 445, 446.
Bhāve adabbavuttino bhāvassekattā ekavacanameva, tañca paṭhamapurisasseva.
Root+ya+attanopada, 3rd person, singular
Bhūyate
Samodhīyate (dhā-ā>ī+ya, Pr. 493)
vutta/avutta-kattu/kamma
a. Vutta-kattu and avutta-kamma in active sentence
e.g. Puriso sīhaṁ passati.
Puriso=vuttakattu
Sīhaṁ=avuttakamma
b. Vuttakamma and avuttakattu in passive sentence
e.g. Purisena sīho dissate/passīyate.
Sīho=vuttakamma
Purisena=avutta-kattu
Exercises (20/10/2022)
1. Paribhoga+kāla, paribhogo kālo paribhogakālo (kammadhārayasamāsa),
tasmiṁ paribhogakāle
Trans: at the time when someone eats/something is eaten
Upadesa =kita Noun (adhikaraṇa-sādhana) +time/place
a. The following must be time/place expression, like kālo.
b. The preceding word must modify the following time/place expression.
Then, the preceding word is defined as adhikaraṇasadhana kita viggaha.
Then, again, the two words are defined as kammadhārayasamāsa.
e.g. Pari+bhuj+ṇa, paribhuñjati/paribhujjate etthāti paribhogo (kālo)
e.g. gatakāle
11
3. upaṭṭhāka, upa+ṭhā+ṇvu
upaṭṭhahantīti upaṭṭhākā (puggalā)
5) Yutta/sakkā/arahā/anucchavika (>saṁvaṇṇanā)
↓
Kammasādhana (>saṁvaṇṇetabba)
e.g. sammodanīyanti sammodituṁ yuttaṁ
saṁ+mud+anīya, sammdīyateti/sammoditabbanti sammodanīyaṁ
3 intepretations of paṭigha
a. Paṭigha (bhāvasādhana)=striking
b. Paṭigha (kattusādhana)=olārika matter that strikes
c. Paṭighatā/tta>paṭigha ((bhāvalopa/bhāppadhāna) =state of the matter that
strikes/of paṭigha
12
Exercises (27/10/2022)
1. Muccanakasattānaṁ
Muc+yu, muccantīti/muccissantīti muccanā (sattā)
Muccana+ka, muccanāeva muccanakā (sattā)
Muccanakā sattā muccanakasattā, tesaṁ muccanakasattānaṁ
2. Gatasattānaṁ
Gam+ta, Agamiṁsūti gatā (sattā)
Gatā sattā gatasattā, tesaṁ gatasattānaṁ
3. Atthanissitaṁ
Ni+si+ta, Nissayatīti nissitaṁ (vacanaṁ)
Atthaṁ nissitaṁ atthanissitaṁ (vacanaṁ)
13
7) Anta>Māna>kamma
e.g. asamanubhāsantassāti asamanubhāsiyamānassa.
8) Kita>taddhitabhāva>kitabhāva
e.g. thinanti thinatā
9) taddhita>kitabhāva>taddhitabhāva
e.g. sampajaññanti sammā pakārehi jānanaṁ.
Note: 8 and 9 vice versa.
10)Yu (ana)/bhāva/ākāra
↓
Bhāvasādhana
e.g. kita >yu -sambandhoti
sambajjhanaṁ
>bhāva -khantīti khamanabhāvo.
>ākāra-dussanāti dussanākāro.
TaddhiTA>yu -sampajaññanti sammā pakārehi jānanaṁ
>bhāva -dussitattanti dussitabhāvo.
>ākāra-saraṇatāti saraṇākāro.
11)Sarikkhaka/sadisa/sama/iva/viya
↓
Upamātadhita
e.g. vittīti vittisarikkhako.
Oghæti oghasadisæ
12)Kar(a)/bhū
↓
bhāvanapuṁsaka (kriyāvisesana -adverb)
e.g. kar(a) -pattasaññīti patte saññaṁ katvā
bhþ -okkhittacakkhþti he¥¥hæ khittacakkhu hutvæ
14
13)Kar(a) >Nāmadhātu
e.g. kukkuccāyatīti kukkuccaṁ karoti.
15)Iti/hutvā/bhūta/saṅkhāta/(eva)
↓
Sambhāvanākammadhāraya
e.g. saṅkhāta >paṭisaṅkhānabalanti
paṭisaṅkhānasaṅkhātaṁ balaṁ.
17)Upasagga/nipāta +noun
↓
noun+upasagga/nipāta
↓
Abyayībhāva
15
↓
amādiparapada
(Durājānamaggatappurisa/bahubbīhi/kammadhāraya)
e.g. Durājānamaggatappurisa >
aggadakkhiṇeyyoti dakkhiṇeyyānaṁ aggo.
Bahubbīhi >anuttaranti uttaravihitaṁ
Visesanaparapadakammadhāraya >
Sattavisesoti visesasatto
23)Assathi/bhāva/jāta/yuttataddhita
↓
Assathi(/bhāva/jāta/yuttataddhita)
e.g. rājagahakoti rājagahe bhavo /(jāto/niyutto)
28)Assathi/bhāva/jāta/yuttataddhita
↓
Assathi(/bhāva/jāta/yuttataddhita)
e.g. rājagahakoti rājagahe bhavo /(jāto/niyutto)
↓
Kammadhāraya
e.g. pavara-surāsuragagaruḍamanujabhujagagandhabbā
ve¼iggaha¼aµ
Note. catuthī also