Tests fizioloģijā

1.Nosaukt un raksturot organisma galvenos aizsargmehānismus.

2.Aprakstīt ko organismā nodrošina asinsrites sistēma.

3.Kā asinsvadus iedala pēc fizioloģiskās nozīmes.

4.Asins sastāvs un tā funkcijas.

5.Kādus procesus izšķir elpošanā.
6.Kuņģa sekrēcijas fāzes.
7.Zarnu kustību veidi.
8.Nieru funkcijas.
9.Urīna veidošanās process.
10.Iekšējās sekrēcijas dziedzeri, to funkciju raksturojums.
 Dziedzeriem nav izvadkanāla, izstrādātos produktus tie ievada tieši asinīs.
Vairogdziedzeris.
 Svarīga loma vielmaiņas regulācijā.
 Vislielākais endokrīnais dziederis, to veido folikuli, kas pildīti ar šķidrumu kuru
sastāva ir joda hormoni
 Pie tā pieskaitās epitēlijķermenīši, kuri ir siki pāra veidojumi, kas piegulst pie
vairogdziedzera tā mugurējā daļā. Epitēlijķermenīši sekrete
parathormonu, kas regulē kalcija līmeni asinīs.
 Epitelijkermenīšiem ir vairogdziedzerim līdzīga asinsapgāde un limfatiska
cirkulacija
Epifize.
 Neliels čiekurveida veidojums, kas atrodas galvas smadzeņu dziļumā.
 Tas aktivējas tumsā, kad uz acs tīkleni nekrit gaisma, un izstrādā hormonu
melatonīnu, kas piedalās miega un nomoda cikla regulācijā, nodrošina
veselīgu miegu
 iesaistīts diennakts ritma uzturēšana organismā.
 Saskaņo augšanu un nobriešanu, ietekmē dzimumattīstību.
 Pusaudžu gados, tas samazinās

HIPOFIZE.
 Nepāra dziedzeris: starpsmadzeņu daļā.
 Regulē visu pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību.
 Hipofize izdala daudz dažādu hormonu un funkciju
1. augšanas procesu regulacija;
2. kermeņa masas un orgānu formas ietekmēšana:
3. dzimumorgānu augšanas un attīstības stimulācija
4. virsnieru, vairogdziedzera u.c. iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības
kontrole.
  Hipofize ir starpnieks starp CNS un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem
 Priekšējās daivas hormoni ietekmē vielmaiņu, stimulē organisma attīstību un
augšanu.
 Pakalējās daivas hormoni regulē urīna izdalīšanos, stimulē dzemdes
muskulatūras saraušanos, paaugstina asinsspiedienu.

Hipofīzes hormoni
 Tiešas darbības hormoni
1. augšanas hormons somatotropins
2. melanotropins jeb intermedins stimulē adas pigmentaciju, ka arī
redzes pigmentu veidošanos
3. neirohormonus vazopresinu jeb adiuretinu un oksitocinu, kurus
produce hipotaläma kodoli
4. Oksitocīns izraisa dzemdes muskulatūras kontrakcijas, it īpaši
dzemdību laikä
5. glandotropiskie formoni ietekmē dennumdziedzera,
vairogdziedzera un virsnieru hrormonu izdalīšanos.
6. folikulstimulētājhormons sievietem
7. loncinizētājhormons viriešiem sekmē intersticiālo sūnu augšanu
un androgēnu sintezi, het sievietêm - ovulāciju un dzeltenā
ķermeņa attistību
8. tireotropins jeb tireotropiskais hormons sekmē vairogdziedzera
augšanu
9. Adrenokortikotropīns jeb adrenokortikotropiskais hormons sekmē
virsnieru garozas augšanu un glikokortikoīdu izdalīšanos
Aizkrūts dziedzeris jeb Tīmuss.

 ir 2 nevienādas un nesimetriskas daivas.

 veido epitēlijaudi un limfoidālie audi.
 Embrionālās attīstības laikā tas ir arī limfoidālās asinsrades orgāns.
 Jaundzimušajam tas loti aktīvi producē limfocītus.
 Līdz ar dzimumgatavības iestāšanos aizkrūtes dziedzeris pārvēršas par
taukaudiem.
 Līdz ar dzimumgatavībad iestāšanos aizkrūtes dziedzeris pakāpeniski
samazinās, jo lielākā daļa dziedzeraudu pārvēršas par taukaudiem.
Virsnieres

 Kortikālā daļa producē vismaz 50 dažādu hormonu, ir vairāki slāņi

 Serdes daļa producē kateholamīnus.
 irsnieru funkciju regulē AKTH un ietekmē angiotensina II un kālija
koncentrācija asinīs.
