Datortomogrāfijas (DT) pamatprincipi

DT skeneris veic daudzus rentgenstaru mērījumus no dažādiem rotācijas leņķiem, kur notiek
rentgenstaru pavājināšanās caur krūškurvja šķērsgriezuma plakni. Pēc tam šos datus izmanto, lai
rekonstruētu šķērsgriezuma digitālo attēlojumu, ar katru attēla pikseli, kas attēlo vidējo vājinājuma
mērījumu, izmantojot iepriekš noteiktā segmenta biezumu. Šis mērījums nosaka starojuma daļu, kas
tiek izvadīta caur noteiktu materiāla daudzumu, noteiktā biezumā. Tas ir izteikts Hounsfīlda vienībās
(HU), kur ūdens šajā skalā ir nulle. To materiālu piemēri, kas novājinās vairāk nekā ūdens, tādējādi ir
pozitīvi HU, ir muskuļi, aknas un kauli, tie, kas mazāk novājinās, ar negatīvu HU, ir plaušu un
taukaudu audi.

Pašreizējā, vairāku rindu detektora spirālveida DT skeneri, var skenēt efektīvāk nekā jebkad agrāk.
Pacients pārvietojas uz nepārtraukti rotējošu skeneri gentrijā, kamēr liels attēlu skaits sekundē tiek
iegūts spirālveida vai spirālveida profilā. Lielais, pārklājošo attēlu skaits uzlabo telpisko izšķirtspēju,
gan šķērsgriezuma attēlā, gan trīsdimensiju rekonstrukcijās.

Palielinoties datortomogrāfijas izmantošanai, ārstiem ir jāapzinās potenciāli kaitīgais starojums, ko viņi

izraksta saviem pacientiem, lai saņemtu katru datortomogrāfijas izmeklējumu. Šīs devas var salīdzināt
ar vidējo gada efektīvo dozu, no fona starojuma aptuveni 3 mSv.

DT krūškurvja indikācijas

DT lādiņam ir daudz indikāciju. DT ir zelta standarta izmeklēšana plaušu embola diagnosticēšanai un

pēc lielām galvas, kakla un ķermeņa traumām DT tagad ir obligāta. Krūškurvja anestēzijā, krūškurvja
pirmsoperācijā, DT skenēšana ir nenovērtējama, lai plānotu divlūmena caurules ievietošanu.

Intensīvās terapijas nodaļā, to izmanto ne tikai tādu slimību diagnosticēšanai kā intersticiāla plaušu
slimība, netipiska infekcija un akūts respiratorā distresa sindroms (ARDS), bet arī var palīdzēt noteikt
mazu vai priekšēju pneimotoraksu un novērtēt lokalizētu pleiras izsvīdumu, kas var palīdzēt veikt
sarežģītas operācijas. Vienmēr jāņem vērā arī citi attēlu veidošanas veidi, jo tie var dot zināmas
priekšrocības.

Magnētiskās rezonanses (MR) attēlu veidošanu arvien vairāk izmanto strukturālu un funkcionālu sirds
patoloģiju izmeklēšanā. Pozitrona emisijas tomogrāfiju (PET) vai PET DT nodrošina priekšrocības
ļaundabīgu audzēju vai metastāzisku slimību diagnosticēšanai. Ultraskaņas (US) skenēšanas lietošana
palielinās ehokardiogrāfijā, plaušu ultrasonogrāfijā un pirms perkutānās traheostomijas ievietošanas.
US galvenā priekšrocība - tā tiek piegādāta aprūpes vietās, un tā ir relatīvi droša, jo ir bez starojuma
iedarbības.

Kontrasta nozīme krūškurvja DT attēla veidošanā.

I/V kontrastviela ļauj droši identificēt asinsvadu anatomiju, blakus esošo nevaskulāro struktūru
norobežošanu un uzlabo gan noteikšanu, gan patoloģisku bojājumu raksturojums. Tās lieto, lai
palīdzētu novērtēt videnes un asinsvadu struktūras, hroniskas pleiras slimības, plaušu masas un
parenhīma diferenciāciju no pleiras vai pleiras kolekcijām. Lai novērtētu barības vadu, kontrastvielas
var lietot arī iekšķīgi.

I/V kontrastviela tiek ievadīta ar augstspiediena šļirces sūkni 3 līdz 6 ml sekundē. Vaskulārajai
piekļuvei jābūt ar atbilstošu mērierīci, lai atļautu plūsmu šādos ātrumos un tā ir pietiekami spēcīga, lai
tiktu galā ar spiediena ievadīšanu. Ārsti, izmantojot centrālo piekļuvi riskē ar katetra plīsumu, un lielu
asinsvadu perforāciju. Daži centrālie venozie katetri tiek izmantoti vairākkārt, bet vienmēr jāseko līdzi
vietējai politikai un ražotāja norādījumiem.

Ir dažas situācijas, kad ir svarīgi skenēt bez kontrasta un šī iemesla dēļ, ir būtiski sniegt pilnu slimnieka
vēsturi radiologam un apzināt risināmos jautājumus. Šādu situāciju piemēri ir:

 Akūta aortas atslāņošanās: blīvs aortas kontrasts var aizēnot intramurālu hematomas agrīnu
pazīmi.
 Nelielas barības vada noplūdes: noplūdušu orālo kontrastu var būt grūti noteikt, ja ir ievadīts i/v
kontrasts, jo to var aizsegt blakus esošais asinsvada pastiprinājums.

Augstas izšķirtspējas krūškurvja DT.

Augstas izšķirtspējas DT skenēšana ir ļoti noderīga plaušu struktūras novērtēšanai bez i/v kontrasta.
Tas iegūst plānus, ne blakus esošos slāņus, kuru biezums ir no 1 līdz 1,5 mm, paraugu ņemšanu no
parenhīma ar 10 –15 mm intervālu. Tas samazina starojuma devu līdz 90% salīdzinājumā ar visa
tilpuma spirālveida datortomogrāfijas skenējumu. Šī iemesla dēļ, priekšrocība ir jaunākajam un biežāk
skenētajam, sadarbības slimniekam. Tās galvenokārt lieto, lai novērtētu plaušu parenhīmu tādos
gadījumos kā bronhitāze, intersticiāla plaušu slimība, emfizēma, sarkoidoze un netipiskas infekcijas,
piemēram, sēnīšu vai plaušu tuberkuloze.