Professional Documents
Culture Documents
ეკონომეტრიკა 1 წიგნი
ეკონომეტრიკა 1 წიგნი
ekonometrikis ganmarteba
1
Frisch R. Editiorial. Econometrica, 1933, N 1, p.2
9
lemis specifika, romlis gadawyvetisTvisac gamoiyeneba ekonometrikis meTodebi,
ganapirobebs statistikis tradiciuli midgomebSi rogorc garkveuli cvlilebe-
bis Setanis aucileblobas, ise axali mimarTulebis SemuSavebas.
gamoyenebiTi nawili ki mTlianad ekonomikur Teoriazea dafuZnebuli da Sesa-
bamisi ekonometrikuli modelebis agebiTa da gamokvleviT ekonomikuri kanonzomi-
erebebis gamovlenas an hipoTezuri Teoriuli mosazrebis empiriul dadasturebas
emsaxureba. aqedan gamomdinare, ekonometrika SeiZleba ganvixiloT rogorc stat-
istikisa da ekonomikuri Teoriis mimarTulebaTa sinTezi. am sinTezSi mniSvnelo-
van rols maTematika asrulebs. mis safuZvelze xdeba Teoriuli kavSirurTierTo-
bebis modelireba da statistikuri meTodebis Semowmeba. amasTan, maTematikuri
procedurebi SeiZleba Sesrulebul iqnas sxvadasxva doniT imaze damokidebule-
biT, Tu ramdenad daxvewili meTodebi ganixileba da ramdenad sasurvelia zusti
damtkicebebi.
Ti (stoxastikuri) Semadgenelia.
wminda sezonur models warmoadgens
10
y (t ) = S (t ) + u (t ) ,
sadac S (t ) sezonuri (perioduli) Semadgenelia, xolo u (t ) SemTxveviTi elementia.
dabolos, Sereul, anu trendul-sezonur models SeiZleba aditiuri
y (t ) = T (t ) + S (t ) + u (t )
an, kidev, multiplikaciuri saxe hqondes:
y (t ) = T (t ) S (t ) + u (t ) .
2. erTi gantolebiT mocemuli regresiuli modelebi. ekonometrikul
modelTa umravlesoba erTi regresiuli gantolebis saSualebiT aRiwereba. zogad
SemTxvevaSi am tipis modelis saxea:
y = f ( x1 , x2 ,, xm ) + u ,
sadac y damokidebuli, anu Sedegobrivi cvladia; x1 , x 2 , , xm - damoukidebuli
11
sazrisiTaa dakavSirebuli, rom yoveli maTgani sakuTari asaxsneli (Sedegobrivi)
cvladis garda amxsnel (faqtorul) cvladebsac Seicavs, romlebic imavdroulad
sxva gantolebebisTvis asaxsnels warmoadgens. maSasadame, aseT modelSi saxeze
gvaqvs erTmaneTTan dakavSirebul asaxsnel cvladTa mTeli erToblioba.
sxva ekonomikur-maTematikuri modelebis msgavsad, erTdroul gantolebaTa
sistemis saxiT agebuli ekonometrikuli modelic endogenur (modelis sfuZvelze
gansasazRvrav) da egzogenur (modelSi garedan cnobili saxiT mocemul) cvladebs
Seicavs da saSualebas iZleva avxsnaT endogenur cvladTa qceva egzogenuri cvla-
debis qcevis safuZvelze.
erTdroul gantolebaTa sistemebi gamoiyeneba rogorc mikro, ise makro do-
nis ekonomikuri obieqtebis Sesaswavlad. maT Soris klasikuria moTxovna-miwode-
bis modeli da Omakroekonomikuri wonasworobis IS - LM modeli sxvadasxva
variantebSi. magaliTisaTvis sakmarisia moviyvanoT `Caketili~ ekonomikis IS - LM
modeli, romelic umartives SemTxvevaSi aris moxmarebis funqciis
C = f (Y ) + u , (I)
sainvesticio danaxarjebis funqciis
I = ( R) + v , (II)
fulis bazris wonasworobis gantolebis
M = (Y , R ) + (III)
da ZiriTadi makroekonomikuri igiveobis
Y = C + I +G (IV)
erToblioba. rogorc vxedavT, modeli sami regresiuli gantolebisgan ((I)_(III))
da erTi igiveobisgan (IV) Sedgeba. amasTan, modelis endogenuri cvladebia: Y -
mTliani Semosavali, C -moxmareba, I -investiciebis moculoba, R -saprocento gana-
kveTi. Eegzogenur cvladebs miekuTvneba: M - ekonomikaSi arsebuli fulis masa da
G -saxelmwifo Sesyidvebis sidide. rac Seexeba u , v da cvladebs, isini SemT-
xveviTi wevrebia, romlebzec saubari mogvianebiT gveqneba.
12
amocanis dasma. ekonometrikuli modelis agebis dros amocanis dasma gu-
lisxmobs Sesaswavli obieqtis maxasiaTeblebidanDSedegobrivi da faqtoruli maC-
veneblebis gamovlenas da imis dadgenas, Tu romeli maCveneblis romel maCvenebel-
Tan an maCvenebelTa sistemasTan damokidebuleba unda iqnas Seswavlili.
Sedegobriv cvladad rekomendirebulia gamovyoT maCvenebeli, romlis marTvac
SeiZleba ganxorcieldes mxolod sxvadasxva faqtorebze zemoqmedebis Sedegad, xo-
lo faqtorul cvladebad ki aiReba maCveneblebi, romlebic mocemul konkretul
SemTxvevaSi marTvads warmoadgens.
amave etapze xdeba gamokvlevis miznis formireba. aseTi mizani SeiZleba iyos:
- obieqtSi arsebuli raodenobrivi kanonzomierebebis gamovlena da gamokvleva;
- obieqtis ekonomikuri maCveneblebis prognozireba;
- obieqtis an movlenis ganviTarebis imitacia sxvadasxva egzogenuri zemoqme-
debis pirobebSi;
- mmarTvelobiTi gadawyvetilebebis SemuSaveba.
faqtorTa SerCeva. faqtorTa SerCevisas unda vixelmZRvaneloT zogadi xa-
siaTis rigi logikuri mosazrebiT.
- modelSi unda aisaxos mxolod problemis SeswavlisaTvis arsebiTi faqtore-
bi. rekomendirebulia, rom maTi ricxvi ar iyos Zalian didi da ramdenjerme nak-
lebi iyos dakvirvebis ricxvze;
- gamoyenebuli faqtorebi raodenobrivad unda izomebodes. aucileblobis Sem-
TxvevaSi dasaSvebia atributuli (araraodenobrivi) faqtorebis gamoyeneba, romel-
Ta dadgenac SesaZlebelia eqspertuli meTodebis saSualebiT;
- ar unda moxdes faqtoruli niSnebis dublireba. yoveli faqtori warmodge-
nili unda iqnas naturalur an RirebulebiT, absolutur an SefardebiT formiT
da ara romelime ori maTganiT. garda amisa, aramizanSewonilia jamuri niSnebisa
da maTi Semadgeneli nawilebis erTdrouli CarTva modelSi;
- mizanSewonilia, rom mizez-Sedegobriobis jaWvSi faqtorebi erT doneze im-
yofebodes, Tanabaruflebians da ara urTierTdaqvemdebarebuls warmoadgendes;
- iseTi faqtorebis erTdrouli gaTvaliswineba, romelTa Sorisac arsebobs
funqcionaluri an mWidro korelaciuri damokidebuleba dauSvebelia. unda
CavrToT erTi romelime maTgani, romelic Sedegobriv cvladze sxva danarCenebis
gavlenasac daaxasiaTebs;
13
- modelSi ar unda CairTos iseTi faqtorebi, romelTa Sesaxebac WeSmariti
monacemebis mopoveba SeuZlebelia an Zalian didi danaxarjebiTaa SesaZlebeli.
aq moyvanili zogadi debulebebis garda zogjer, konkretuli situaciebis Se-
sabamisad, SeiZleba saWiro gaxdes specialuri moTxovnebis gaTvaliswineba.
sawyisi monacemebis Segroveba da damuSaveba. monacemTa Segrovebis
process statistikuri dakvirveba ewodeba. dakvirvebis Sedegad miiReba statis-
tikuri erToblioba, romelic nebismieri ekonometrikuli gamokvlevis safuZvelia.
statistikuri erToblioba erTi da igive saxis elementebis, anu erTeulebis sim-
ravlea, romlebic sxvadasxva mizezebisa da pirobebis gavleniT icvleba. magali-
Tad, monacemebi sawarmoTa simravlisaTvis an drois sxvadasxva momentebisaTvis
gamoSvebuli produqciis moculobis, Sromis nayofierebis, TviTRirebulebis da
a.S. Sesaxeb statistikur erTobliobebs warmoqmnis.
statistikuri erToblioba SeiZleba iyos sivrcobrivi an droiTi (dinami-
kuri). sivrcobrivi erToblioba niSans an Tvisebas drois mocemuli momentisaTvis
an SualedisaTvis axasiaTebs. magaliTad, romelime fiqsirebuli wlisaTvis sxva-
dasxva ojaxis Semosavlebis an moxmarebis sidide, mimdinare wlisaTvis danaxar-
jebi produqciis erTeulis warmoebaze erTi romelime dargis sawarmoebis simrav-
leSi, romelime dRisaTvis erTi da igive produqciis fasi sxvadasxva bazarze da
a.S. sivrcobrivi statistikuri erToblioba gansakuTrebiT faseulia maSin, roca
igi mocemuli niSnis damoukidebeli realizaciebis (dakvirvebebis) simravlea.
droiTi statistikuri erToblioba niSans an Tvisebas drois sxvadasxva mo-
mentisaTvis an SualedisaTvis axasiaTebs. aseT erTobliobaSi arsebiTia ara marto
dakvirvebis mniSvneloba, aramed am mniSvnelobaTa Tanamimdevrobac, anu droSi mo-
wesrigebuloba. amis gamo, droiT statistikur erTobliobas sxvanairad droiTi
mwkrivi ewodeba. unda aRiniSnos, rom droiT mwkrivebSi erTmaneTTan axlos myofi
drois momentebisaTvis dakvirvebis mniSvnelobebi xSirad erTmaneTze damokidebuls
warmoadgens. es garemoeba garkveul sirTuleebs qmnis am tipis imformaciaze da-
fuZnebul ekonometrikul modulebSi.
dakvirvebis monacemebi zogjer pirdapir gamoiyeneba ekonometrikuli modelis
agebisaTvis, zogjer ki saWiroa maTi winaswari damuSaveba, anu sistematizacia. es
ukanaskneli xSirad gulisxmobs Tvisebrivad erTgvarovani calkeuli elementebis
garkveul jgufebSi gaerTianebas. amasTan, gasaTvaliswinebelia Semdegi garemoeba.
14
ekonomikuri maCveneblebi yovelTvis miaxloebiTi ricxvebia, amitom ekonomikuri
kavSirebis amsaxveli maCveneblebis dasaxasiaTeblad mravali cifrisgan Semdgari
monacemebis gamoyeneba ararekomendirebulia. winaaRmdeg SemTxvevaSi iqmneba gaanga-
riSebis maRali sizustis iluzia, maSin, roca sawyisi informaciis xasiaTi amas
ver uzrunvelyofs.
regresiis funqciis specifikacia. ekonometrikuli modelirebis es etapi
gulisxmobs Sesaswavli damokidebulebis Sesaxeb raime hipoTezis zogadi maTemati-
kuri saxiT warmodgenas. sxvanairad, mocemul etapze xdeba ekonometrikuli mode-
lis saxis gansazRvra (wrfivi an arawrfivi, wyviluri an mravlobiTi) da sawyisi
winapirobebisa da SezRudvebis formulireba. modelis specifikaciis problemis
warmatebiT gadawyvetaze mniSvnelovanadaa damokidebuli mTeli ekonometrikuli
modelirebis warmateba.
ekonometrikul modelSi damokidebulebis maTematikuri formis SeCevisaTvis
gamoiyeneba vizualuri (grafikuli), logikuri (analitikuri) da eqsperimentuli
(sacdel-saZiebo) meTodebi. amaTgan vizualuri meTodi ZiriTadad wyviluri regre-
siis SemTxvevaSia gamosadegi da gantolebis saxis SerCevas grafikul gamosaxvaze
dayrdnobiT gulisxmobs. kerZod, dakvirvebis monacemebis safuZvelze ( xi , yi ) wyvi-
lia, rom mTliani sawarmoo danaxarjebi,¿roca masStabis efeqts ara aqvs adgili,
15
da igive informaciis gamoyenebiT aigeba regresiis ramdenime gantoleba, romlebsac
sxvadasxva forma gaaCniaT. maTgan sabolood SeirCeva is, romelic garkveul sta-
tistikur kriteriumebs sxvebTan SedarebiT ukeTesad akmayofilebs da karg ekono-
mikur interpretacias eqvemdebareba.
regresiis funqciis identifikacia (Sefaseba). am etapze ganisazRvreba
regresiis gantolebis parametrebis ricxviTi mniSvnelobebi da rigi maxasiaTeb-
lebisa, romlebic regresiuli analizis sizustes afasebs. identifikaciis probl-
emaze dawvrilebiT qvemoT SevCerdebiT.
modelis verifikacia (adekvaturobis Semowmeba). vidre agebul
models garkveuli daskvnebis gasakeTeblad gamoviyenebT, aucilebelia SevamowmoT
misi adekvaturoba, WeSmariteba, anu is, Tu ramdenad srulfasovnad asaxavs igi
realur ekonomikur obieqts an process. verifikaciis procesi modelSi CarTuli
faqtorebis sisrulis, gantolebis SerCevis xarisxisa da modelis calkeuli pa-
rametrebis mniSvnelovnebis Sefasebas moicavs. adeqvaturobis SefasebisTvis Semu-
Savebulia specialuri kriteriumebi. maTze saubari wignis sxvadasxva nawilebSi
gveqneba.
dasasruls aRvniSnoT, rom ekonometrikuli modelirebis procesis zemoT
moyvanil etapebad warmodgena ramdenadme pirobiTi xasiaTsaa. es erTiani procesia,
romelSic aRniSnuli etapebi erTmaneTs avsebs, zogjer erTmaneTTan gadaikveTeba,
zogjer ki Tanamimdevrobasac icvlis.
16
ganyofileba I
Tavi I
sabazo cnebebi albaTobis Teoriidan
17
ganawilebis kanoni cxrilis, formulis an grafikis saxiT moicema. magaliTad,
cxrilur formas Seesabameba Canaweri
Xi X1 X2 Xk
pi p1 p2 pk
sadac, pirvel striqonSi CamoTvlilia X SemTxveviTi sididis yvela SesaZlo
mniSvnelobebi, xolo meoreSi - am mniSvnelobebis miRebis p1 , p2 , . . . , pk albaTo-
2. E(CX ) = CE( X ) ;
3. E( X Y ) = E( X ) E(Y ) ;
4. E( X C) = E( X ) C ;
5. E ( X − ) = 0, Eroca = E( X ) ;
6. E ( X Y ) = E ( X ) E (Y ) , Tu X da Y damoukidebuli SemTxveviTi sidideebia.
P ( X = X i , Y = Y j ) = P ( X = X i ) P (Y = Y j ) .
g( X i ) g( X1 ) g( X 2 ) g( X k )
pi p1 p2 pk
18
SemTxveviTi g ( X ) funqciis maTematikur lodins warmoadgens
k
E ( g ( X )) = g ( X i ) pi .
i =1
dispersia D(X ) axasiaTebs X SemTxveviTi sididis gafantulobas (varia-
ciis xarisxs) misi saSualo mniSvnelobis mimarT. gamoiTvleba formuliT
k
D ( X ) = E ( X − E ( X )) 2 = E ( X − ) 2 = ( X i − ) 2 pi . (1.2)
i =1
dispersiis Tvisebebia:
1. D(C) = 0 , sadac C raime mudmivia;
2. D(CX ) = C 2 D( X ) ;
3. D ( X ) = E ( X ) − ;
2 2
= D(X ) (1.3)
19
Xi 3 5 10 15
Pi 0,1 0,2 0,3 0,4.
1.2. gamoTvaleT X diskretuli SemTxveviTi sididis [ E( X ) − D( X ), E( X ) + D( X )]
SualedSi moxvedris albaToba, Tu misi ganawilebis kanonia
Xi -2 -1 0 3
Pi 0,1 0,2 0,4 0,3.
1.3. yuTSi Cayrilia 1-dan 25-is CaTvliT danomrili latariis bileTi. Tu amoRe-
buli bileTis nomeri 6-is jeradia, amoRebaze gaicema mogeba larebSi, romelic
bileTis nomris tolia. im amoRebuli bileTisaTvis, romelTa nomrebia 1, 4, 9,
16, 25 mogeba Seadgens Sesabamisad 1, 2, 3, 4, 5 lars. sxva danarCeni nomris
amoRebul bileTze mogeba nuls udris. moZebneT erTi mcdelobisas SesaZlo wmin-
da mogebis maTematikuri lodini da dispersia, Tu bileTis Rirebuleba 2 laria.
1.4. isargebleT maTematikuri lodinis ganmartebiT da daamtkiceT misi ZiriTadi
Tvisebebi.
1.5. isargebleT dispersiis ganmartebiT da daamtkiceT misi ZiriTadi Tvisebebi.
F ( x) = P( X x) (1.4)
20
5) P( X x) = 1 − F ( x);
6) Tu X SemTxveviTi sdididis SesaZlo mniSvnelobebi miekuTvneba [a, b]
Sualeds, maSin
0, roca x a
F ( x) =
1, roca x b .
davuSvaT, arsebobs F (x) funqciis warmoebuli
f ( x) = F ( x) . (1.5)
maSasadame, albaToba imisa, rom X SemTxveviTi sidide moxvdeba raime [a, b] inte-
rvalSi tolia im farTobisa, romelic nax. 1.1-ze daStrixuli saxiTaa warmod-
genili;
f (x)
o a x
b
nax.1.1
3) P(a X b) = P(a X b) = P(a X b) = P(a a b) ;
x
4) F ( x) = P( X x) = f (t ) dt ;
−
+
5) f ( x) dx = 1
−
(normirebis piroba).
21
(igulisxmeba, rom mocemuli integrali absoluturad krebadia).
dispersiis gamosaTvlel formulas ki warmoadgens
+
D( X ) = (x − )
2
f ( x) dx (1.7)
−
an kidev
+
D( X ) = −x f ( x) dx − 2
2
(1.8)
savarjiSoebi
0 roca x 0,
F ( X ) = ax 2 roca 0 x 1,
1 roca x 1.
a) moZebneT a koeficientis mniSvneloba;
b) gansazRvreT simkvrivis f (x) funqciis saxe;
g) moZebneT X SemTxveviTi sididis [0,25, 0,5] SualedSi moxvedris albaToba.
1.8. moZebneT maTematikuri lodini da dispersia SemTxveviTi sididisTvis, romlis
albaTobis simkvrivis funqcias Semdegi saxe aqvs
x, 0 X 1
f ( x ) = 2 − x, 1 X 2
0, X 2.
22
( x− )2
1 −
f ( x) = 2σ 2
e , (1.9)
2π
1/ 2π
1/ 2 π e
O − + x
nax. 1.2
X ~ N ( x , x ) , Y ~ N ( Y , Y )
2 2
mqone SemTxveviTi sididea. magaliTad, Tu da
Z = a X + bY da Z2 = a 2 X2 + b 2 Y2 .
f (x )
o x
nax. 1.3
23
normalur ganawilebas = 0 da 2 = 1 parametrebiT standartuli, anu
normirebuli ewodeba. es SemTxveva Semdegnairad Caiwereba X ~ N (0,1) . standar-
tuli normaluri ganawilebis simkvrivis grafiki moyvanilia nax.1.3-ze.
TuU X SemTxveviTi sidide normaluradaa ganawilebuli, maSin [ x1 , x2 ] Sua-
x1 − x2 −
z1 = , z2 = ,
xolo (z ) laplasis funqciaa
z x2
1 −
( z ) =
2π 0
e 2
dx,
D(Y ) = e 2 + (e − 1) .
2
E (Y ) = e
2
2 ,
log-normaluri ganawilebis simkvrivis funqciis grafiki -s da -s
sxvadasxva mniSvnelobebisaTvis moyvanilia nax. 1.4-ze. rogorc naxazidan Cans, es
ganawileba mniSvnelovnad asimetriulia. asimetriis xarisxs gansazRvravs. am
ukanasknelis zrdasTan erTad simkvrivis grafikis marjvniv gamoweliloba izrdeba.
24
f (x)
0,8
( = 1, = 0,6)
0,4
( = 1, = 1)
1 2 3 x
nax. 1.4
N log-normaluri ganawileba gansakuTrebiT farTod gamoiyeneba fasiani qaRal-
debis fasebis analizis dros, xelfasisa da Semosavlebis ganawilebis aRwerisas,
sabanko depozitebis analizis dros da a.S.
2 (xi-kvadrat) ganawileba
25
x = k − 2 wertilSi. aqedan gamomdinare f x2 ( k ) ( x) -s grafiki asimetriulia da mar-
f x 2 ( k ) ( x)
k =1 k =6
k = 10
O x
nax.1.5
stiudentis t (k ) ganawileba
k
, roca k 2
E (t (k )) = 0 da D(t (k )) = k − 2 . (1.14)
, roca 0 k 2
26
f t ( k ) ( x) f ( x,0,1)
f t ( 5) ( x )
f t (1) ( x )
o x
nax. 1.6
fiSeris F ganawileba
SemTxveviTi sididis
12 (k1 ) / k1
F ( k1 , k 2 ) = (1.15)
22 (k 2 ) / k 2
2k 22 (k1 + k 2 − 2)
D( F (k1 , k 2 )) = , roca k 2 4 .
k1 (k 2 − 2) 2 (k 2 − 4)
ekonometrikaSi F ganawileba gansakuTrebiT farTod statistikuri hipoTe-
zebis SemowmebisaTvis gamoiyeneba. umetes SemTxvevaSi am miznisaTvis sargebloben
specialurad Sedgenili cxriliT, romlis saSualebiTac ganawilebis kritikuli
27
f F ( k1 ,k2 ) ( x)
(k1 = 10, k2 = )
(k1 = 6, k2 = 10)
(k1 = 1, k 2 = 1)
O x
nax. 1.7
P( X q ) = q = 1 − F ( q ) . (1.16)
28
dazustebis gareSe ixmareba, rogorc wesi, masSi `zeda procentuli wertili~
igulisxmeba. Aamave dros, qveda procentul wertils sxvanairad kvantilsac uwo-
deben. maSasadame, F (x) ganawilebis mqone X SemTxveviTi sididis donis kvanti-
savarjiSoebi
29
2 2
5
X i − i 10
X i − i
3)
i =1 i
i
.
i =6
30
Ti sididec SeiZleba iyos diskretuli an uwyveti imisda mixedviT diskretulia,
Tu uwyveti misi SemTxveviTi Semadgenlebi. diskretuli SemTxveviTi veqtoris da-
saxasiaTeblad SeiZleba gamoviyenoT erToblivi ganawilebis cxrili, romelSic am
veqtoris SesaZlo mniSvnelobebi da maTi miRebis albaTobebia mocemuli. magali-
Tad, organzomilebiani ( X , Y ) veqtorisaTvis erToblivi ganawilebis cxrils
Semdegi saxe SeiZleba hqondes:
Y
Y1 Y2 Yl P( X = X i )
X X1 P11 P12 P1l P( X = X 1 )
X2 P21 P22 P2 l P( X = X 2 )
Xk Pk 1 Pk 2 Pkl P( X = X i )
P(Y = Y j ) P(Y = Y1 ) P(Y = Y2 ) P(Y = Yl ) 1
ma miiRo X i mniSvneloba:
P( X = X i , Y = Y j )
P( X = X i / Y = Y j ) = ;
P(Y = Y j )
P( X = X i , Y = Y j )
P (Y = Y j / X = X i ) = .
P( X = X i )
rodesac sruldeba piroba
P( X = X i , Y = Y j ) = P( X = X i ) P(Y = Y j )
31
an, rac igivea,
P( X = X i / Y = Y j ) = P( X = X i ) da P(Y = Y j / X = X i ) = P(Y = Y j ) ,
2 F ( x, y )
f ( x, y ) = . (1.19)
x y
mtkicdeba, rom f ( x, y) Semdeg Tvisebebs akmayofilebs:
1) f ( x, y) 0 ;
x y
2) F ( x, y ) = f ( x, y ) dx dy ;
− −
+ +
3) f ( x, y) dx dy = 1 .
− -
32
mravalganzomilebiani SemTxveviTi sididis Semadgeneli elementebi calke
aRebulad SeiZleba sxvadasxva ganawilebis mqone iyos. gansakuTrebiT sainteresoa
SemTxveva, rodesac yvela Semadgenel SemTxveviT sidides normaluri ganawileba
Seesabameba. aseT situaciaSi erToblivi ganawilebis funqciac normaluria. magali-
Tad, organzomilebian ( X , Y ) SemTxveviT sidides ewodeba normaluri kanoniT ga-
nawilebuli, Tu misi erToblivi ganawilebis simkvrives Semdegi saxe aqvs
1
f ( x, y ) = e −L( x, y ) ,
2π σ X σ Y 1 − ρ 2
sadac
1 x − μ
2
x − ρ X y − μY y − μY
2
L ( x, y ) = X
− 2 ρ + .
2(1 − ρ 2 ) σ X σX σY σY
f ( x, y) = f X ( x) f Y ( y) ,
sadac
+ +
f X ( x) =
−
f ( x, y ) dy, f Y ( y) = f ( x, y) dx
−
, (1.20)
33
pirobiTi ganawileba da misi ricxviTi maxasiaTeblebi
f ( x, y )
f ( y / x) = . (1.22)
f X ( x)
cxadia, roca X da Y SemTxveviTi sidideebi statistikurad damoukidebe-
lia, maSin f ( y / x) = f Y ( y) .
Ddiskretuli SemTxvevisaTvis ki -
l
E (Y / X ) = Y j P(Y j / X = x) . (1.23b)
j =1
34
l
D(Y / X ) = (Y j − E (Y / X ))2 P(Y j / X = x) -Ddiskretuli SemTxvevisaTvis.
j =1
savarjiSoebi
Y -10 0 10 20
X
10 0,25 0,10 0,15 0,00
20 0,00 0,05 0,30 0,15
35
d) gamoTvaleT pirobiTi maTematikuri lodinebi E ( X / Y ) da E (Y / X ) .
1.15. mocemulia organzomilebiani ( X , Y ) SemTxveviTi sididis albaTobis simkvrive
f ( x, y) = xy, 0 X 2, 0 Y 1.
a) aCveneT, rom mocemuli funqciis orjeradi integrali SeiZleba CavTva-
loT ganawilebis funqciad;
b) gamoTvaleT kerZo ganawilebis simkvriveebi f X (x) da f Y ( y) ;
g) gamoTvaleT f ( x / y) da f ( y / x) ;
d) gamoTvaleT E(X ) , E(Y ) , E ( X + Y ) , E ( X Y ) , E ( X / Y ) da E (Y / X ) ;
E (Y / X ) , E ( X / Y ) .
Kkovariacia
36
mniSvnelovani maxasiaTebelia kovariacia, romlis aRniSvnisaTvis SemdegSi gamovi-
yenebT simboloebs cov ( X , Y ) da X ,Y . X da Y SemTxveviTi sidideebis kovaria-
nairad gardaiqmneba
++
cov( X , Y ) = (x −
− −
X )( y − Y ) f ( x, y ) dxdy .
= E (( X − X ) 2 ) = D( X ) = X2 .
maSasadame, SemTxveviTi sididis dispersia SeiZleba ganvixiloT rogorc am SemT-
xveviTi sididis Tavis TavTan kovariacia. es garemoeba saSualebas iZleva davam-
tkicoT dispersiis metad saWiro Tviseba
D( H1 + H 2 + + H n ) = D( H1 ) + D( H 2 ) + + D( H n ) + 2 cov( H i , H j ) , (1.27)
i j
37
sadac jamis qveS simbolo i j imis AaRmniSvnelia, rom Sekreba vrceldeba Sem-
korelaciis koeficienti
sadac X2 = D( X ) da Y2 = D(Y ) .
38
vi funqcionaluri damokidebuleba. amasTan, roca X ,Y = -1 , es damokidebuleba
savarjiSoebi
39
xeb gansakuTrebiT mniSvnelovan informacias maTematikuri lodini da kovari-
aciuli matrica iZleva.
H -is maTematikuri lodini E (H ) Semdegnairad ganisazRvreba
E(H1 )
E(H 2 )
E(H ) = ,
E(H )
n
11 12 1n
21 22 2 n
= .
n1 n 2 nn
TiToeuli cov ( H i , H j ) = i j elementi organzomilebiani SemTxveviTi sididis ko-
40
ris gafantulobis xarisxis maxasiaTebelia. am rangSi kidev erTi maxasiaTebeli
gamoiyeneba - kovariaciuli matricis kvali. igi tr simboloTi aRiniSneba da
cov(H ) matricis diagonaluri elementebis SekrebiT miiReba:
tr = cov( H1 , H1 ) + cov( H 2 , H 2 ) + + cov( H n , H n ) .
Mmravalganzomilebiani SemTxveviTi H Yveqtoris elementebs Soris arsebuli
statistikuri damokidebulebis struqturisa da xasiaTis aRwerisaTvis gamoiyeneba
korelaciuri matrica , romelic kovariaciuli matricis elementebis normi-
rebiT miiReba:
savarjiSoebi
41
Tavi II
1 n
X = Xi (2.1)
n i =1
warmoadgens SerCeviT saSualos, xolo
42
1 n
Var( X ) =
n i =1
( X i - X )2 (2.2)
ki SerCeviTi dispersiaa.
SerCeviTi maxasiaTeblebi SeiZleba gamovTvaloT, agreTve, im SemTxvevaSi, roca
mocemuli gvaqvs ori SemTxveviTi X da Y sididis SerCeva:
( X 1 , Y1 ), ( X 2 , Y2 ),, ( X n , Yn ) .
am simravlis safuZvelze miiReba mocemul or SemTxveviT sidides Soris kavSiris
maxasiaTeblebi: SerCeviTi kovariacia da SerCeviTi korelaciis koeficienti.
SerCeviTi kovariacia Semdegnairad ganimarteba 1
1 n
Cov( X , Y ) = ( X i − X )(Yi − Y ) ,
n i =1
(2.3)
sadac
n n
X = Xi /n , Y = Yi / n.
i =1 i =1
n 1 n
Cov( X,Y ) ( X i - X )(Yi - Y )
rX ,Y = n −1 = n i =1 =
n n 2
1 n 2 1
n −1
Var( X )
n −1
Var(Y ) i = 1( X i - X ) in=1 (Yi - Y )
n n
in=1 ( X i - X )(Yi - Y )
= . (2.5)
2
in=1 ( X i in=1 (Yi
2
- X) -Y )
adviladD SeiZleba vaCvenoT, rom Tvisebebi, romlebic zemoT Teoriuli
kovariaciisaTvis da korelaciis koeficientisaTvis moviyvaneT, ZalaSia, agreTve,
SerCeviTi kovariaciisaTvis da SerCeviTi korelaciis koeficientisaTvis (ix.
savarjiSo 2.4 da 2.5).
SemdegSi aucilebelia gvaxsovdes, rom SerCevaSi moxvedril sidideebis SeTa-
1
winamdebare saxelmZRvaneloSi simbolo cov gamoiyeneba Teoriuli, xolo Cov
SerCeviTi kovariaciis aRmniSvnelad. analogiurad, var Teoriuli dispersiis
aRmniSvnelia, xoli simbolo Var ki - SerCeviT dispersiis.
43
nawyoba SemTxveviT xasiaTs atarebs. aqedan gamomdinare, SemTxveviT sidideTa spe-
cifikur jgufs warmoqmnis SerCeviTi erTobliobis ricxviTi maxasiaTeblebi, maT
Soris zemoT moyvanili X , Var ( X ) , Cov ( X , Y ) , rX ,Y . es garemoeba ganapirobebs
imas, rom am SemTxveviTi sidideebisaTvis SeiZleba gamovTvaloT Teoriuli maxa-
siaTeblebi, maT Soris Teoriuli saSualo da Teoriuli dispersia.
savarjiSoebi
2.3. cxril 2.1-Si moyvanilia monacemebi pirvel kursze miRebul studentTa raodenobis,
swavlis Rirebulebisa da universitetSi dasaqmebul titulovan mecnierTa ricxvis
Sesaxeb 10 SemTxveviT SerCeul universitetisaTvis. gamoTvaleT Var (Y ) , Cov (Y , X ) ,
44
$ 2.2. Sefaseba da Sefasebebi2
2
sityva Sefaseba SemdegSi ori SinaarsiT ixmareba. erT SemTxvevaSi igi gulisxmobs
raime maxasiaTebels, sxva SemTxvevaSi ki process, romliTac am maxasiaTeblis moZeb-
na xorcieldeba.
45
~
nebismieri n -sTvis, alternatiuli θ n SefasebisTvis da ε1 da ε 2 ricxvTa ara-
uaryofiTi wyvilisTvis. samwuxarod, ar arsebobs Sefasebis idealuri meTodebi.
amis gamo, θ n parametris realurTan siaxlovis Sesafaseblad ramdenime moTxovna
Sefasebis gadauadgilebloba
1 n 1 n
E ( X ) = E X i = E ( X i ) .
n i =1 n i =1
vinaidan, ganmartebis Tanaxmad, X i SemTxveviTi sididea, romelsac igive ganawi--
E( X ) = μX . (2.6)
46
n n
Z = λ i X i , λ i 0, i = 1, , n; λ i =1
i =1 i =1
nare D ( X ) = D ( X i ) = X2 . amitom
1 n 1 n
1
D ( X ) = E ( X − μ X ) 2 = D X i = 2 D( X i ) = X2 .
n i =1 n i =1 n
amis gaTvaliswinebiT gveqneba
1 n 1 n
E (Var ( X )) = E ( X i − X ) 2 = E [( X i - μ X ) − ( X − μ X )] 2 =
n i =1 n i =1
1 n
= E [( X i - μ X ) 2 − 2( X i - μ X )( X − μ X ) + ( X − μ X ) 2 ] =
n i =1
1 n
= E ( X i - μ X ) 2 − n( X − μ X ) 2 =
n i =1
1 n 1 n −1 2
=
n i =1
E ( X i - μ X ) 2 − E ( X − μ X ) 2 = X2 − X2 =
n n
X .
3
Tu X SemTxveviTi sididisaTvis cnobils warmoadgens Teoriuli saSualo μX ,
n
maSin ucnobi σ X2 -is gadauadgilebel Sefasebis rolSi ganixileba S 2 =
X
1
n (X
i =1
i − X ).
48
-s mimarT da isini nuls gavutoloT. gveqneba
L
= 2 X2 λ i − = 0, i = 2,, n ;
λ i
L n
= 1 − λi = 0.
i =1
Sefasebis Zalmosiloba
49
sxvaobis absoluturi mniSvneloba naklebi iqneba ragind mcire ε -ze, erTisken
miiswrafvis, roca n → , maSin θ n Zalmosilia. sxvanairad, Zalmosilobis (2.9)
n −1 2
Var ( X ) gadaadgilebuli Sefasebaa da E (Va ( X )) = X . mocemul gamosaxule-
n
baSi gadavideT zRvarze. miviRebT
n −1 2 n −1
lim E (Var ( X )) = lim X = X2 lim = X2 1 = X2 .
n → n → n n → n
aseT SemTxvevaSi vambobT, rom Var ( X ) aris X -is asimptoturad gadauadgile-
2
beli Sefaseba.
axla SevamowmoT, n -is usasrulo gadidebisas nulisaken miiswrafvis Tu ara
dispersia D(Var( X )) . Aam mizniT ganvixiloT gamosaxuleba
2
Var( X ) n X −X
n = i . (2.10)
X2 i =1 X
statistikaSi cnobilia fiSeris Teorema, romelic normaluri ganawilebis mqone
50
generaluri erTobliobis SerCeviTi maxasiaTeblebis X -is da Var ( X ) -is ganawi-
lebebs exeba. moviyvanoT igi damtkicebis gareSe.
Teorema 2.1 (fiSeris Teorema). davuSvaT, rom X 1 , X 2 , , X n aris SemTxve-
viTi SerCeva normalurad ganawilebuli generaluri erTobliobidan, romlis maTe-
matikuri lodinia X , dispersia ki - X2 . maSin nebismieri n -saTvis (SerCevis ne-
n − 1 xarisxiT: nVar ( X ) X2 ~ 2 ( n − 1) ;
Var( X ) n2
D n
= D[ 2
( n − 1)] = D(Var( X )) = 2(n − 1) .
σ 2
X ( σ 2 2
X )
Aaqedan pirdapir gamomdinareobs:
2(σ X2 ) 2 (n − 1)
D(Var( X )) = . (2.11)
n2
A advilad SevniSnavT, rom roca n → , maSin D (Var ( X )) → 0 , radganac
51
noT gadaadgilebuli, Tuki am ukanasknelis dispersia mcirea, Zalmosil Sefa-
sebasac SeiZleba vamjobinoT mcire dispersiis mqone araZalmosili Sefaseba.
savarjiSoebi
2.6. CamoTvaleT SefasebaTa ZiriTadi Tvisebebi. riT aris TiToeuli maTgani mniSvne-
lovani?
2.7. zogad SemTxvevaSi, SerCevis moculobis gadidebisas Sefasebis ganawilebis dispersia
mcirdeba. niSnavs Tu ara es, rom Sefaseba ufro efeqtiani xdeba? axsenT Tqveni pasuxi.
2.8. qveyanaSi bolo 10 wlis periodze Catarebuli dakvirvebiT miRebul iqna inflaciis
wliuri donis Semdegi mniSvnelobebi 5,3; 7,6; 6,8; 8,3; 10,4; 8,7; 6,8; 6,3; 7,0; 7,5.
gansazRvreT inflaciis wliuri donis gadauadgilebeli saSualo, dispersia da saSualo
kvadratuli gadaxra.
n n
1 1 n
1) ̂1 =
4
(X1 + X 2 ) + Xi ;
2(n − 2) i =3
2) ̂ 2 =
(n − 2) 2
X
i =1
i ;
n
1 1
3) ̂1 =
6
(X1 + X 2 + X 3 ) + Xi ;
2(n − 3) i =4
1 n 1 1 4 n
4) ˆ 4 =
n i =1
Xi −
n+5
; 5) ̂ 5 =
5
X1 +
5(n − 2) i = 2
Xi ;
n n
n n
6) ̂ 6 = Xi ;
(n − 20) i =1
7) ̂1 =
(n + 4) 2
X
i =1
i .
n
ln(n) 1 n 1
3) ̂ 32 =
(n + 30) 2
( X i − X )2 ;
i =1
4) ˆ 42 =
(n − 1) i =1
( X i − X )2 −
n+4
.
Semdegi wyvili:
P(Wn ( ) ε1 ) = / 2 ; P(Wn ( ) ε 2 ) = / 2 .
53
P(ε1 Wn ( ) ε 2 ) = 1 −
P(Wn ( ) ε1 ) = P (Wn ( ) ε 2 ) =
2 2
ε1 ε2
Wn ( )
nax. 2.1
Zn ( X − μ) nVar( X )
Wn ( ) = = =
2 (n − 1) (n − 1) / n (n − 1) 2
54
X −μ
= = t (n − 1) ,
Var(X) /(n − 1)
miviRebT SemTxveviT Wn ( ) = t (n − 1) = t sidides, romelic n − 1 Tavisuflebis xa-
t ( n − 1) t / 2 Semdegnairad CavweroT
X −μ
− t / 2 t .
Var ( X ) / (n − 1) / 2
Aaqedan martivi gardaqmnebiT miviRebT
Var ( X ) Var ( X )
X − t / 2 μ X + t / 2 (2.13)
(n − 1) (n − 1)
es ukanaskneli warmoadgens Teoriuli saSualos ndobis intervals, romelic
ganisazRvreba n moculobis SemTxveviTi SerCevis safuZvelze.
miRebuli gamosaxuleba normaluri ganawilebis mqone SerCeviTi erTobli-
obis Teoriuli saSualos ndobis intervals warmoadgens. rogorc vxedavT, ndobis
intervalis sidide damokidebulia SerCevis moculobaze n -ze - n -is zrdas inte-
rvalis Semcireba mosdevs. intervalis sidide damokidebulia, aseve, ndobis alba-
Tobis γ -s sididis SerCevaze. zogad SemTxvevaSi, rac ufro axlosaa γ erTTan
(anu rac mcirea mniSvnelovnebis done ), miT didia intervalis sigrZe.
55
rom Tu SemTxveviTi X 1 , X 2 , , X n SerCevis mravaljeradi realizeba moxdeba,
(n − 1) S 2 nVar( X )
Wn ( ) = = = 2 (n − 1) ,
2
2
P (ε1 2 (n − 1) ε 2 ) = P ( 2 (n − 1) ε 2 ) − P ( 2 (n − 1) ε1 ) = 1 − .
P ( 2 (n − 1) ε 2 ) = 1 − / 2 da P ( 2 ( n − 1) ε1 ) = / 2
Aan rac igivea
P ( 2 ( n − 1) ε 2 ) = / 2 da P ( 2 (n − 1) ε1 ) = 1 − / 2 ,
f ( 2 )
/2
/2
nax. 2.2
56
aq aRwerilis safuZvelze zemoT moyvanili ε1 2 (n − 1) ε 2 utoloba
savarjiSoebi
2.12. erTi da igive modelis 35 avtomobilis gamocdam aCvena, rom benzinis saSualo
danaxarji 100 km-ze 5,65 litrs Seadgens. Bbenzinis danaxarjis standartuli gadaxra
0,35 litris tolia. gamoTvaleT 95%-iani ndobis intervali benzinis xarjvis Teoriuli
maTematikuri lodinisTvis, Tu cnobilia, rom benzinis danaxarji 100 kilometrze
normalur ganawilebas eqvemdebareba.
2.14. avtomatdanadgari paketebs 250 g TxiliT avsebs. iTvleba, rom saWiroa danadgaris
gadawyoba, roca paketis normaluri wonisagan standartuli gadaxra 5 g-s aRemateba. 10
paketis sakontrolo awonvam Semdegi Sedegi mogvca: 245, 248, 250, 250, 252, 256, 243,
251, 244, 253.
a) aageT normaluri wonisagan standartuli gadaxris 95%-iani ndobis intervali;
b) SeiZleba Tu ara am intervaliT vimsjeloT danadgaris gadawyobis aucileblobis
Sesaxeb?
57
2.15. studentma 30 dRiani dakvirvebis Sedegad daadgina, rom saxlidan gamosvlis
momentidan universitetamde misvlisaTvis saSualod 20 wuTi sWirdeba, amasTan, gzaSi
yofnis xangrZlivobis SerCeviTi standartuli gadaxra S = 3 wuTs. CaTvaleT, rom
studentis gzaSi yofnis xangrZlivobas X -s normaluri ganawilebis kanoni Seesabameba
da am pirobebSi gansazRvreT 95%-iani ndobis intervalebi gzaSi yofnis xangrZlivobis
maTematikuri lodinisaTvis -saTvis da saSualo kvadratuli gadaxrisaTvis -saTvis.
vTqvaT, xangrZlivi dakvirvebis Sedegad dadginda, rom =20 wT-s da =3 wT-s.
gansazRvreT 100 SemTxvevidan saSualod ramdenjer daagviana studentma leqciaze, Tu igi
saxlidan gadioda 8 saaTze da 12 wuTze leqciis dawyebis dro ki cxris naxevaria?
ZiriTadi cnebebi
58
H O : θ θO , mieTiTeba albaTur mniSvnelobaTa garkveuli are. cxadia, rTuli
hipoTeza martiv hipoTezaTa garkveul simravles moicavs.
yovel nulovan hipoTezas alternatiuli hipoTeza Seesabameba, romelic,
Cveulebriv, H 1 -iT aRiniSneba. nulovani hipoTezis mimarT alternatiuli hipoTe-
59
lebia. kritikuli wertilebisa da kritikuli aris gansazRvris safuZvlad aRe-
bulia mcire albaTuri xdomilebis moxdenis praqtikuli SeuZleblobis principi,
romelic hipoTezis Semowmebis dros Semdegi saxiT gamoiyeneba.
viRebT sakmarisad mcire sidides da vsazRvravT kritikul ares, 0 -s,
60
1. daviwyoT pirveli SemTxveviT, roca H 0 : = 0 hipoTeza H 1 : 0 al-
sazRvreba
P(n kr
*
) = , (2.15)
sadac kr
*
kritikuli wertilia. SemdegSi mas qveda kritikul wertils vuwo-
~
debT. Tu X 1 , X 2 , , X n SerCevidan miRebuli n mniSvneloba n < kr
*
areSi aR-
kr* a)
n b) kr** n
nax. 2.3
kr* = t1− ,n−1 - (2.15) gantolebis amonaxsni, xolo SerCevis monacemebis gamoyenebiT
61
~
(2.16)-dan gamovTvaloT n -is dakvirvebadi mniSvneloba n . Tu aRmoCndeba, rom
~
n t1− ,n−1 , maSin nulovan hipoTezas uarvyofT; sawinaaRmdego utolobis dros
nulovan hipoTezas miviRebT.
2. zemoT ganxilulis msgavasad mimdinareobs H 0 : = 0 hipoTezis Semow-
P(n kr
**
) = , (2.17)
romelSic kr
**
zeda kritikul wertils aRniSnavs. cxadia, mocemul situaciaSi
~
nulovani hipoTezis uaryofis pirobas SerCevidan miRebuli n -is kritikul
n > kr** areSi (nax. 2.3b-ze daStrixuli are) moxvedra warmoadgens.
moviyvanoT magaliTi. davuSvaT, Sesamowmebel nulovan hipoTezaSi aRniSnavs
nVar ( X ) (n − 1) S 2
n = = , (2.18)
02 02
SemTxvevaSi H 0 -s miviRebT.
62
P(n kr
*
)= ,Y P(n kr
**
)= . (2.19)
2 2
nax. 2.4-ze nulovani hipoTezis uaryofis pirobas X 1 , X 2 , , X n SerCevidan
~
miRebuli n -is marjvniv da marcxniv daStrixuli `kudebidan” erT-erTSi moxved-
ra warmoadgens.
2 2
kr* kr** n
nax. 2.4
1 2
kr* 0 kr** 1 n
N
nax. 2.5
63
davuSvaT, 0 da 1 mniSvnelobebi imdenad axlosaa erTmaneTTan, rom 1 da 2
mrudebi erTmaneTs hkveTs ise, rogorc es nax. 2.5-zea naCvenebi. aseT situaciaSi
hipoTezis Semowmebam ormxrivi kriteriumiT SeiZleba araswor daskvnamde migvi-
yvanos. marTlac, davuSvaT, rom mocemuli -saTvis (2.19)-iT ganvsazRvreT kri-
tikuli kr
*
da kr
**
wertilebi da SerCeviTi erTobliobidan miRebuli statisti-
~
ka n aRmoCnda kr
*
-is marcxniv daStrixul areSi. maSin ormxrivi kriteriumiT
hipoTeza. magram nax. 2.5 TvalnaTliv gviCvenebs, rom aseT situaciaSi ufro logi-
kuri iqneboda, Tu piriqiT moviqceodiT - uarvyofdiT H 1 -s da miviRebdiT H 0 -s.
bSi vambobT, rom vuSvebT pirveli gvaris Secdomas, romelic gulisxmobs marTe-
buli H 0 hipoTezis uaryofas. cxadia, rac mcirea , miT naklebalbaTuria pir-
64
cxrili 2.2
H 0 hipoTezis Sesamowmebeli H 0 hipoTezis SesaZlo mdgomareoba
Semowmebis Sedegebi H 0 hipoTeza sworia H 0 hipoTeza arasworia
uaryofilia I gvaris Secdoma swori gadawyvetileba
ar aris uaryofili swori gadawyvetileba II gvaris Secdoma
f ( x, a) f ( x, b)
1 2
a B kr
** A b n
nax. 2.6
obs mrudi 1-s qveS, warmoadgens pirveli gvaris Secdomis daSvebis albaTobas. es
~
niSnavs, rom Tu SerCevidan miRebuli n -s mniSvneloba aRmoCndeba mocemul areSi,
= f ( x, b)dx.
-
4
SegaxsenebT, rom kr** ganisazRvreba P(n kr
**
) = gantolebidan
65
Tad, B wertilSi da marTebulad CavTvliT H 0 -s. nax. 2.6 TvalnaTliv gviCvenebs,
savarjiSoebi
67
ganyofileba II
Tavi III
68
maTgani SeiZleba zustad da calsaxad ganisazRvros, xolo zogierTi mxolod mia-
xloebiT aRweras eqvemdebareba, an saerTod raodenobrivad ar gamoisaxeba. ase, ma-
galiTad, vaxasiaTebT ra kavSirs Sromis nayofirebasa da muSakTa kvalifikacias
Soris, SeiZleba iTqvas, rom Sromis nayofierebaze muSakTa kvalifikaciis garda
gavlenas axdens gamoyenebuli mowyobilobis progresulobis xarisxi, Sromis kapi-
taliT uzrunvelyofisa da avtomatizaciis done, Sromisa da warmoebis organiza-
ciis done, muSakTa materialuri dainteresebis forma da a. S. cxadia, am pirobeb-
Si damokidebuleba Sromis nayofierebasa da muSakTa kvalifikaciis dones Soris
arasrulia, radganac es ukanaskneli ar warmoadgens Sedegobrivi cvladis (Sromis
nayofierebis) cvlilebis amomwurav mizezs da amitomac masSi ar SeiZleba gamov-
lindes kanonzomierebani iseTi sizustiTa da mdgradobiT, rogorc es funqciona-
luri damokidebulebis dros xdeba. es niSnavs, rom realurad arsebuli damokide-
buleba kvalifikaciis donesa da Sromis nayofierebas Soris SeiZleba gamovlindes
mxolod saSualod, mravali faqtis safuZvelze, zogadi tendenciis saxiT. amasTan,
kvalifikaciis donis yovel konkretul mniSvnelobas SeiZleba Seesabamebodes Sro-
mis nayofierebis ara erTi gansazRvruli mniSvneloba, aramed mniSvnelobaTa mTeli
erToblioba. aseTi saxis damokidebulebas statistikuri ewodeba. sxvanairad, rom
vTqvaT, statistikuri damokidebulebis dros erTi cvladis mniSvnelobas
Seesabameba meore cvladis garkveuli (pirobiTi) ganawileba. statistikuri
damokidebulebis magaliTad SeiZleba ganvixiloT damokidebuleba: gamoSvebuli
produqciis raodenobasa da daxarjuli resursis moculobas Soris; moxmarebisa
da Semosavlis sidideebs Soris; umuSevrobisa da inflaciis doneebs Soris; pro-
duqciis erTeulis warmoebaze danaxarjebis Rirebulebasa da warmoebis masStabis
sidides Soris; SeZenili saqonlis raodenobasa da saqonlis fass Soris da a. S.
aq dasaxelebul yvela SemTxvevaSi Sesabamis cvladebs Soris garkveuli raode-
nobrivi kavSiri arsebobs, magram ramdenime garemoebis gamo igi funcionaluri ar
aris. pirveli, CvenTvis saintereso Sedegobriv maCvenebelze SerCeuli cvladis (an
cvladebis) garda uSualod sxva mravali faqtori zemoqmedebs, romlebic mxed-
velobaSi an ar miiReba, an SeuZlebelia, rom miRebul iqnas; meore, arsebobs mTe-
li rigi iseTi faqtorebisa, romlebic arapirdapir, sxva faqtorebis meSveobiT
zemoqmedebs mocemul maCvenebelzeN da maTi gaTvaliswineba ar xerxdeba; dabolos,
rac Zalze mniSvnelovania, faqtorTa nawilis zemoqmedeba SemTxveviTi xasiaTisaa.
69
statistikuri damokidebulebis arsebobis SemTxvevaSi ekonomikur maCveneblebs
Soris kavSiris intensivobis gamovlenisaTvis da gazomvisaTvis gamoiyeneba speci-
aluri midgoma, romelic gasaSualebuli maxasiaTeblebis ganxilvas efuZneba.
davuSvaT, rom X da Y cvlads Soris arsebobs statistikuri damokidebule-
ba. Tu X cvladis cvlilebas Tan sdevs Y cvladis ganawilebis pirobiTi saSua-
los (maTematikuri lodinis) cvlileba an, piriqiT, Y cvladis cvlilebas Tan
sdevs X -is ganawilebis pirobiTi saSualos cvlileba, maSin X -sa da Y -s Soris
arsebobs korelaciuri kavSiri, romelic statistikuri damokidebulebis kerZo
formaa. korelaciuri damokidebuleba SeiZleba Semdegi saxiT CavweroT:
EY ( X ) = E (Y / X ) = f ( X ) (3.1)
an
E X (Y ) = E( X / Y ) = (Y ) , (3.2)
sadac E (Y / X ) da E ( X / Y ) pirobiTi maTematikuri lodinis aRmniSvneli simbo-
loebia:
+
E (Y / X ) = y f ( y/x ) dy ,
−
+
E ( X / Y ) = xξ ( x/y ) dx .
−
70
sTvis ganmsazRvrels ar warmoadgens. maSasadame, korelaciuri analizis dros Se-
iZleba azri hqondes rogorc (3.1), ise (3.2) damokidebulebis ganxilvas, romleb-
sac regresiuli gantolebebi ewodeba. amasTan, (3.1) gamosaxavs Y -is korelacias
X -Tan, xolo (3.2) X -is korelacias, anu regresias Y -Tan.
y y y
x x x
a) b) g)
nax. 3.1
TavisTavad korelaciuri analizi ekonomikur gamokvlevebSi mniSvnelovan
rols TamaSobs. magram, umetes SemTxvevaSi, CvenTvis sainteresoa ara zogadad da-
mokidebulebis dadgena da gazomva, aramed am damokidebulebaSi mizez-Sedegobrivi
kavSiris garkveva. sxvanairad, ekonomistebs (3.1) da (3.2) gantolebebidan, umetes
SemTxvevaSi, ainteresebT mxolod erTi, vinaidan erTdroulad orive maTgans SeiZ-
leba Sinaarsobrivad azri ar hqondes. maTematikuri statistikis nawils, romelic
ixilavs calmxriv korelaciur damokidebulebas, am damokidebulebis maTematikuri
formis dadgenas, masSiíSemavali parametrebis Sefasebas da miRebuli gantolebiT
swavlobs faqtorebis cvlilebis gavlenas Sedegobriv cvladze, regresiuli ana-
lizi ewodeba. SemdegSi Cveni Seswavlis obieqti ZiriTadad calmxrivi korelaci-
uri damokidebuleba iqneba. kerZod, SevCerdebiT (3.1) gantolebaze, romelSic X
warmoadgens amxsnel (damoukidebel, faqtorul, regresorul, egzogenur) cvlads,
xolo Y ki asaxsneli (Sedegobrivi, damokidebeli, endogenuri) cvladia.
71
savalia X i , i = 1,2,..., n , amasTan, X 1 X 2 ... X n . Tu ganvaxorcielebT dakvir-
E (Y / X ) = + X
X 1 X 2 X 3 X 4 X n −1 X n X
nax. 3.2
am wertilebis ganlageba migvaniSnebs, rom Semosavlebis zrdis kvalobaze
ojaxebis danaxarjebi dasvenebaze da garTobaze saSualod izrdeba. amasTan, dana-
xarjebis zrdis tendencias hipoTezis doneze Semdegi wrfivi funqcia SeiZleba
SevusabamoT
+
E (Y / X ) = y f ( y x ) dy = + X , (3.3)
−
72
gadaxras. analogiurad, Tu ganvixilavT X 2 Semosavlis mqone ojaxebs, maSin maT-
1
literaturaSi es garemoeba cnobilia hautornis efeqtis saxelwodebiT. ix.
magaliTad: Актинсон Э. Б., Стиглиц Дж. Э. Лекции по экономической теории государственного
сектора. М.: Аспект Пресс, 1995, стр. 85.
73
damokidebuli mimdinare Semosavlebze. magram gamoricxuli ar aris, rom sinam-
dvileSi am damokidebulebas kvadratuli an sxva funqciis saxe gaaCndes.
SemTxveviTi u wevri erTdroulad yvela zemoT aRniSnuli garemoebis Njamur
gamovlinebas warmoadgens.
regresiuli analizis erT-erTi amocanaa regresiis (3.4) gantolebis ageba -
identifikacia, rac da parametrebis gansazRvras niSnavs. am amocanis Seda-
rebiT srulfasovani gadawyvetisaTvis sasurvelia gagvaCndes monacemebi generalu-
ri erTobliobis (moyvanil magaliTSi samsuliani ojaxebis mTeli erTobliobis)
Sesaxeb. magram praqtikaSi, rogorc wesi, mkvlevarisaTvis xelmisawvdomia mxolod
X -is da Y -is mniSvnelobaTa garkveuli SerCeva. SerCeviTi monacemebis safuZve-
lze regresiis gantolebis ageba (identifikacia) (3.4) gantolebis parametrebis
Sefasebas gulisxmobs.
davuSvaT, rom samsuliani ojaxebis mTeli erTobliobis nacvlad dakvirveba
mxolod nawilze ganxorcielda. kerZod, Semosavlebis mixedviT dayofil ojaxTa
yoveli kategoriidan SemTxveviT mxolod TiTo ojaxi SeirCa, ris Sedegadac mivi-
ReT SemTxveviTi dakvirvebis n wertili
( X 1 ,Y1 ) , ( X 2 ,Y2 ), . . . , ( X n , Yn ) .
es wertilebi gadavitanoT sibrtyeze da maT mier warmoqmnil velze garkveuli
wesiT gavavloT wrfe2, romelsac Semdegi funqcia Seesabameba
Yˆ = a + bX . (3.5)
(3.5)-s regresiis empiriuli funqcia (an, kidev, regresiis SerCeviTi
gantoleba) ewodeba. masSiíSemavali a da b parametrebi CvenTvis ucnobi da
parametrebis statistikuri Sefasebebia. sxvanairad, a -s da b -s regresiis
SerCeviTi koeficientebi ewodeba. rogorc wesi, a da b gansxvavdeba da -
sagan. amitom mocemuli SerCeviT agebuli wrfis mdebareoba da daxriloba SeiZ-
leba ar daemTxves (3.3)-iT gansazRvrul WeSmarit wrfes, ris ilustrirebasac
nax. 3.3 axdens. gansakuTrebiT xazgasasmelia kidev erTi mniSvnelovani garemoeba.
2
aseTi wrfis gavlebis mravali xerxi arsebobs. magaliTad, yvelaze martiv SemTxve-
vaSi SeiZleba avarCioT nebismieri ori wertili (maT Soris sawyisi da bolo
wertilebi) da maTi SeerTebiT saZiebeli wrfis erT-erT variants miviRebT.
74
Y
E(Y X ) = + X
Yˆ = a + bX
X
nax. 3.3
ei = Yi − Yˆi .
cxadia, ei SemTxveviTi sididea da u i SemTxveviTi wevris mniSvnelobis Sefasebas
gaTvaliswineba mogvcems
Y = a + bX + e .
maSasadame, miRebuli gantoleba mTlianobaSi (3.4)-Si asaxuli damokidebulebis
Sefasebis rolSi SeiZleba ganvixiloT.
3
imis gamo, rom wignis momdevno nawilebSi didi asoebi, maT Soris X da Y
ZiriTadad veqtoruli da matriculi sidideebis aRniSvnisaTvis gamoiyeneba, SemdegSi
damokidebuli skalaruli cvladis dasaxasiaTeblad Y -is nacvlad vixmarT patara
y -s, xolo damoukidebeli skalaruli X cvladis nacvlad ki - x -s.
75
vTqvaT, cnobilia x da y cvladebis mniSvnelobebi n moculobis SerCevisa-
a) x
y
b) x
y
d) x
Gg) x
g)
nax. 3.4
76
akeTebs (nax. 3.4b), sadac y i aris damokidebuli cvladis dakvirvebis mniSvneloba,
i =1
G n
= −2 ( yi − a − b xi ) xi = 0 .
b i =1
n n
na + b i yi
x =
i =1 i =1
n n n
(3.10)
a x + b x 2 = x y .
i =1
i i i i
i =1 i =1
77
1 n 1 n
xi = x
n i =1
da yi = y .
n i =1
maSin (3.10)-is pirveli gantolebidan miviRebT
a = y − bx , (3.11)
xolo meore gantoleba am ukanasknelis safuZvelze Semdegnairad Caiwereba
1 n 1 n
b xi2 − x 2 = xi yi − x y .
n i =1 n i =1
maSasadame,
1 n 1 n
n i =1
xi y i − x y ( xi − x )( yi − y ) Cov( x, y)
n i =1
b= = = . (3.12)
1 n 2 1 n Var( x)
xi − x
n i =1
2
( xi − x )
n i =1
2
yi = + xi + ui , i = 1,2,, n
identificirebadobis piroba ewodeba da niSnavs, rom x1 , x 2 , , xn mniSvnelobebi
4
advilad SevamowmebT, rom moyvanili piroba normalur gantolebaTa sistemis
determinantis nulisagan gansxvavebulobis ekvivalenturia.
78
cxrili 3.1
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
i
Semosavlebi - x i 20 25 28 34 38 45 50 55 60 70
x
i =1
i = 425 ; y
i =1
i = 24,5 ; x
i =1
2
i = 20459 ; x y
i =1
i i = 1153,7 .
79
sac nebismier konkretul SemTxvevaSi (3.6) tipis modelis analizisas SeiZleba
daveyrdnoT. pirvel rigSi es exeba a da b koeficientebis Sinaarss. advilad
SevniSnavT, rom, roca faqtoruli cvladis mniSvneloba x = , maSin yˆ = a . maSa-
sadame, formaluri TvalsazrisiT a gamoxatavs Sedegobrivi cvladis saSualo
5
geometriulad a koeficientis mniSvneloba gansazRvravs regresiis wrfis gadakve-
Tis wertils ordinatTa RerZTan da, maSasadame, axasiaTebs regresiis wrfis moZra-
obas Y RerZis gaswvriv.
6
grafikze b koeficienti gansazRvravs regresiis wrfis daxrilobis kuTxes abscis-
Ta RerZis (amxsneli cvladis) dadebiT mimarTulebasTan. zogjer b -s sakuTxo koefi-
cienti ewodeba
80
ualod 4,7 lariT gaizrdeba. mivaqcioT yuradReba im garemoebas, rom b = 0,0469
koeficienti asaxavs Semosavlis damatebiTi erTeulis saSualo gavlenas samsulia-
ni ojaxis Sesabamisi saxis danaxarjze. calkeuli samsuliani ojaxisaTvis es gav-
lena SeiZleba meti an naklebi iyos 0,0469-ze, radganac dasveneba-garTobaze dana-
xarjebi, rogorc zemoT aRvniSneT, marto Semosavlebze ar aris damokidebuli.
magaliTSi ganxiluli b koeficienti ekonomikur TeoriaSi kargad cnobili
moxmarebisadmi zRvruli midrekilebis koeficientebis erT-erT nairsaxeobaa.
a da b koeficientebis moyvanili Sinaarsis gaTvaliswinebiT regresiis (3.7*)
funqcia mTlianobaSi Semdegnairad SeiZleba avxsnaT: ganxilul dasaxlebul punq-
tSi samsuliani ojaxis dasveneba-garTobaze mosalodneli danaxarjebi dadebiTadaa
damokidebulia mimdinare Semosavlis sidideze da saSualod tolia 46 lars
damatebuli 4,7 lari mimdinare Semosavlis yoveli momdevno 100 laridan.
kiTxvebi TviTSemowmebisaTvis
savarjiSoebi da amocanebi
81
3.2. mocemulia regresiis Teoriuli modeli
yi = + xi + ui , i = 1,2,, n .
vTqvaT, xi = xi − x da yi = yi − y . gamoiyeneT umcires kvadratTa meTodi da aageT
viTi funqcia. aCveneT, rom am funqciis Sesabamisi wrfe gaivlis (x, y ) wertilze,
sadac x da y Sesabamisi cvladebis saSualo ariTmetikulebia.
yi 2 3 1 4 3 6 10 5 8 14 10 12
82
d) marTebulad CaTvaleT a) debuleba da axseniT miRebuli regresiis fun-
qciis Sinaarsi.
mniSvneloba).
imisaTvis, rom umcires kvadratTa meTodiT Sefasebuli (3.14) modeli sasur-
vel Tvisebebs flobdes, garkveuli winapirobebis Sesrulebaa saWiro. SemdegSi am
winapirobebs umcires kvadratTa meTodis daSvebebs vuwodebT. moviyvanoT da mok-
led davaxasiToT aRniSnuli winapirobebi (daSvebebi).
daSveba I. (3.13) modelis wrfivi forma (specifikacia) sinamdviles Seesabameba.
masSi u i da yi SemTxveviTi sidideebia, xolo amxsneli cvladi ki araSemTxvevi-
83
Tia. es ukanaskneli ( x i ) yovel dakvirvebaSi mocemulad iTvleba da mTlianad ga-
daSveba III. SemTxveviTi u i wevris dispersia D(ui ) erTi da igivea yvela da-
kvirvebisTvis:
D (u i ) = E (u i − E (u i )) 2 = E (u i2 ) = u2 i {1,2,...,n} . (3.17)
84
maSasadame, dakvirvebis nomerze damokidebuli ar aris, agreTve, Sedegobrivi yi
cvladis dispersia D( yi ) . amasTan,
D( yi ) = D(ui ) = y2 = u2 = 2 , i {1,2,...,n} .
85
nax. 3.5-ze warmodgenilia situacia, romlis drosac regresiis modelisaTvis
zemoT moyvanili daSvebebi sruldeba. am daSvebebidan pirvel oTxs gaus-markovis
pirobebi ewodeba. Tu (3.13) modelisaTvis adgili aqvs mxolod gaus-markovis pi-
robebs, maSin aseT models wyviluri regresiis klasikuri wrfivi modeli
ewodeba. magram, Tu (3.13) gaus-markovis pirobebTan erTad mexuTe daSvebasac akma-
yofilebs, maSin igi wyviluri regresiis normaluri klasikuri wrfivi modelia.
f (u)
y
+ x
x1
x2
xn
x
nax. 3.5
86
Sefasebuli a da b koeficientebi SemTxveviT sidideTa jgufs miekuTvneba da
maTi Tvisebebi damokidebulia SemTxveviTi u i wevris Tvisebebze. CavTvaloT, rom
SemoviRoT aRniSvna
xi − x xi − x
wi = = , i = 1,2,..., n . (3.19)
(x − x)
n 2
i =1 i
nVar( x)
magram, radganac
n n
1 1
wi = nVar( x ) ( xi − x ) = nVar( x ) (nx − nx ) = 0 ,
i =1 i =1
87
warmovadginoT, agreTve, a parametric. marTlac, (3.11)-Si (3.20)-is gaTvaliswi-
nebiT miviRebT
1 n n n
1
a = y −b x = y i − x w y
i i = − x wi yi .
i =1 n
(3.21)
n i =1 i =1
(3.20) da (3.21) formulebi gviCvenebs, rom regresiis Sefasebuli koefici-
entebis a da b mniSvnelobebi erTi da igive moculobis sxvadasxva SerCevis
pirobebSi SeiZleba sxvadasxva iyos, Tuki am SerCevebSi gansxvavebuli iqneba Sede-
gobrivi cvladis dakvirvebadi y i , i = 1,2,... , n , mniSvnelobebi. magram aRsaniSnavia
erTi saintereso garemoeba: rodesac gadavdivarT erTi SerCevidan meoreze, ise,
rom y -is yvela dakvirvebadi mniSvneloba erTi da igive y sididiT izrdeba
(mcirdeba), maSin
a) ar icvleba b -s mniSvneloba;
b) y sididiT izrdeba (mcirdeba) a -s mniSvneloba.7
i=1 wi = 0
n
wi xi = 1 , amitom b Semdegnairad gamoisaxeba
n
radganac da i =1
n
b = + wi u i . (3.23)
i =1
n
resiis WeSmariti koeficientia; meore Semadgeneli - i =1
wi u i wrfivad aris damo-
kidebuli SemTxveviT u wevris mniSvnelobebze da, Tavisi arsiT, SemTxveviTi si-
n
didea. SegviZlia vTqvaT, rom i =1
wi u i regresiis SerCeviTi koeficientis Teori-
7
damtkiceba savarjiSos saxiT migvindia mkiTxvelisTvis
88
ul (WeSmarit) mniSvnelobisagan gadaxras gamosaxavs. cxadia, es gadaxra damoki-
debulia SemTxveviT u i , i = 1,2,..., n , sidideebze. (3.23)-dan gamomdinareobs, rom Tu
n n n
1
= + x − x wi − x wi xi + − x wi u i .
i =1 i =1 i =1 n
i=1 wi = 0
n
wi xi = . amitom miviRebT
n
zemoT aRvniSneT, rom da i =1
n
8
marTlac, radganac wi = , amitom gvaqvs
i =1
n n n
b = β + wi (ui + u ) = β + wi ui + u wi = b .
i =1 i =1 i =1
89
n
1
a = + − x wi ui . (3.24)
i =1 n
Tu erTmaneTs SevadarebT (3.24) da (3.23) formulebs, maT Soris mniSvnelovan
msgavsebas SevniSnavT. amitom, is, rac b -s Sesaxeb zemoT iqna aRniSnuli, marTebu-
lia a -sTvisac. kerZod, a koeficientic Sedgeba araSemTxveviTi da SemTxveviTi
nawilebisagan da Teoriuli parametrisagan misi gadaxris xarisxi
damokidebulia u i , i = 1,2,... , n , SemTxveviT sidideebis mniSvnelobebze. amave dros,
n n
D(b ) = D wi yi = wi2 D( yi ) + cov ( wi yi , w j y j ) ,
i =1 ι =1 i j
n
D(b ) = u2 wi2 .
ι =1
90
1
D(b ) = b2 = u2 . (3.25)
nVar( x )
analogiuri midgomiT (3.21)-is safuZvelze advilad gamoviTvliT, agreTve,
a -s dispersias. kerZod, dispersiis zemoT aRniSnuli Tvisebis da gaus-markovis
me-3 da me-4 daSvebebis gaTvaliswinebiT miviRebT
2
n 1 n 1
D( a ) = D − x wi yi = − x wi D( yi ) =
i =1 n i=1 n
1 n n
= − 2 x wi + x wi2 .
2
u
2
n i =1 i =1
x2 u2
D( a ) = = 1 +
2
. (3.26)
n Var( x )
a
91
~
gamovTvaloT D (b ) -s mniSvneloba. dispersiis Tvisebebis da gaus-markovis
me-3 da me-4 daSvebebis gamoyenebiT miviRebT
~ n n n n
D(b ) = D ci yi = ci2 D( yi ) = u2 ci2 = u2 ( wi + d i ) 2 =
i =1 ι =1 i =1 i =1
n 2 n n
= wi + 2 wi d i + d i2 .
2
u
i =1 i =1 i =1
zemoT ukve davadgineT, rom D(b) = u2 i =1 wi2 . meore mxriv, (3.27)-is gaTvalis-
n
winebiT
n
1 n
1 n n
wi d i =
nVar ( x ) i =1
( x i − x ) d i =
nVar ( x ) i =1
x i d i − x di = 0 .
i =1 i =1
~
sabolood D (b ) -sTvis gveqneba
n
~
D(b ) = D(b ) + u2 d i .
2
i =1
~
i=1 d 0 , amitom D( b ) D( b ) .
2 n 2
radganac u i
~ ) D( a ) (damoukideblad daamtkiceT am
analogiuri gziT vaCvenebT, rom D( a
92
maRalia regresiis koeficientebis Sefasebis sizuste. (3.25) da (3.26) formulebi
maSasadame, a -s da b -s sizuste.
1) a -s da b -s dispersiebi pirdapirproporciulia SemTxveviTi gadaxris dis-
ei = yi − a − b xi , i = 1,2,..., n .
1 n
Var( e ) =
n i =1
( ei − e ) 2 .
93
am gamosaxulebaSi
1 n 1 n
e= i n
n i =1
e =
i =1
( y i − a − b xi ) = y − a − b x = 0 .
1 n 2
Var( e ) = ei .
n i =1
(3.27)
S e2 -iT aRvniSnavT:
n 1 n 2
S =
2
e
n−2
Var( e ) = ei .
n − 2 i =1
(3.29)
S e2 Var ( e )
S b2 = = ; (3.30)
nVar ( x ) ( n − 2 )Var ( x )
S e2 x 2 Var( e ) x2
S = 2
1+ = 1+ . (3.31)
n Var( x ) ( n − 2 ) Var( x )
a
94
Se 1 x2
Sb = , Sa = Se 1 + ,
nVar ( x ) n Var( x)
gantolebiT SevafasoT u , b2 da a2 .
2
1 2 3 4 5 6 7
1 1.6 -0.85 0.7225 1.39419 0.20581 0.04244
2 1.7 -0.75 0.5625 1.62879 0.07121 0.00507
3 1.7 -0.75 0.5625 1.76955 -0.06955 0.00484
4 2 -0.45 0.2025 2.05107 -0.05107 0.00261
5 2.2 -0.25 0.0625 2.23875 -0.03875 0.00150
6 2.4 -0.05 0.0025 2.56719 -0.16719 0.02795
7 2.5 0.05 0.0025 2.80179 -0.30179 0.09108
8 3 0.55 0.3025 3.03639 -0.03639 0.00132
9 3.6 1.15 1.3225 3.27099 0.32901 0.10825
10 3.8 1.35 1.8225 3.74019 0.05981 0.00358
24.5 0 5.565 24.5 0 0.28864
10
1
S e2 = = 1 .
8
SevitanoT es mniSvneloba (3.30)-Si da (3.31)-Si. imavdroulad mxedvelobaSi miviRoT, rom
S a2 = + = .
95
maSasadame, Sb = 9 da S a = . sabolood regresiis SerCeviTi gantoleba
Semdeg saxes miiRebs
yˆ = 8 + x
, (3.7**)
() ()
y2 = y2 = u2 = 2 , CavwerT
i
yi ~ N ( + xi , 2 ) , i = 1,2,..., n .
( y − E ( yi ))2 ( y − − xi )2
− i − i
1 2 y2 1 2 2
f ( yi ) = e = e =
2π 2π
1 ( y − − xi ) 2
= exp − i .
2π 2 2
96
xulebidan gamomdinareobs, es albaToba (3.13) modelis pirobebSi damokidebulia
L( y1 , y 2 ,, y n , , , 2 ) = f ( y1 ) f ( y 2 ) f ( y n ) =
( y − − xi ) 2
( ) n ( y − − xi ) 2
n
1 −n
= exp − i = 2π
exp − i .
(3.32)
i =1 2π 2 2 i =1 2 2
maSasadame, (3.32) tolobiT gansazRvruli L( y1 , y 2 ,, y n , , , 2 ) funqcia gamosa-
L( y1 , y 2 ,, y n , , , 2 ) = max .
mocemuli amocanis amoxsnis procesi mniSvnelovnad martivdeba (3.32) funq-
97
ciidan mis logariTmul variantze - dasajereblobis logariTmul funqciaze -
gadasvliT:
n n
ln L( y1 , y 2 ,, y n , , , 2 ) = − ln ( 2 ) − ln ( 2 ) −
2 2
n (3.33)
1
−
2 2
( y
i =1
i − − x) .
2
leba dadgindes
ln L( y1 , y 2 ,, y n , , , 2 ) = max .
gamoviyvanoT ln L funqciis eqstremumis moZebnis aucilebeli pirobebi. amisa-
(ln L ) 1 n
= 2
(y
i =1
i − − xi ) = 0 ;
(ln L ) 1 n
= 2
(y
i =1
i − − xi ) xi = 0 ;
(ln L ) n 1 n
(σ 2 )
= − +
2σ 2 2( σ 2 ) 2
( yi − − xi ) 2 = 0 .
i =1
ˆ ML
2
-s, misi mniSvnelobis dadgena moyvanili sistemis me-3 gantolebidan Semdegi
saxiT xdeba
9
aq gamoyenebuli simbolo- ML meTodis inglisuri saxelwodebis-Maximum Likelihood-
abraviaturis aRmniSvnelia
98
1 n 1 n 2
̂ ML
2
= i ML ML i
n i =1
( y − a − b x ) 2
= ei = Var(e) .
n i =1
zemoT aRvniSneT, rom Var (e ) SemTxveviTi u wevris u2 dispersiis gadaadgi-
lebuli Sefasebaa. radganac Var ( e ) = ˆ ML
2
, amitom vRebulobT, rom, umcires kvad-
ratTa meTodisagan gansxvavebiT, maqsimaluri dasajereblobis meTodi u disper-
2
n−2 2
E (ˆ ML
2
) = E (Var ( e )) = u .
n
kiTxvebi TviTSemowmebisaTvis
savarjiSoebi da amocanebi
99
Sida produqtis (mSp-s) realuri sididisa da fasebis donis Sesaxeb 10 erTmane-
Tis momdevno wlisTvis
a) aageT umcires kvadratTa meTodiT regresiis SerCeviTi gantoleba
Q̂ = a + bP ;
cov(a, b ) = −
x
aCveneT, rom u2 .
nVar(x )
3.14. daamtkiceT, rom
1 (x − x)2
cov( yi , yˆ j ) = u2 + i .
n nVar( x )
3.15. daamtkiceT, rom cov( yˆ , e) = 0 , sadac yˆ = a + bx, e = y − a − bx .
3.16. davuSvaT, rom yi = + xi + ui , i = 1,2,..., n, normaluri wrfivi regresiis
modelia. mocemulia -s Sefaseba
1 n y −y
bˆ = i .
n i =1 xi − x
b) gamoTvaleT b̂ -s dispersia.
100
Tavi IV
101
modelisaTvis gaus-markovis pirobebTan erTad sruldeba, agreTve, SemTxveviTi
( n − 2) S e2 / u2 ~ 2 ( n − 2) ; (4.3)
1
samarTliania Semdegi mniSvnelovani debuleba: normalurad ganawilebuli
nebismieri raodenobis SemTxveviT sidideTa wrfiv kombinacias normaluri ganawileba
gaaCnia. amasTan, Tu, magaliTad, X ~ N ( X , X2 ) da Y ~ N ( Y , Y2 ) damoukidebeli
SemTxveviTi sidideebia, maSin Z = kX + lY ~ N ( Z , Z2 ) , sadac z = k X + lY da
=k +l .
2
Z
2 2
X
2 2
Y
102
n
1 n
1 n
E (a) = − x wi E ( yi ) = − x wi ( + xi ) = − x wi xi = ,
i =1 n i =1 n i =1
n n n
u2
b2 = D( wi yi ) = wi2 D( yi ) = wi2 u2 = ,
i =1 i =1 i =1 nVar ( x)
2 u x2
2 2
1 1
n n 2
= − x wi D( yi ) = − x wi u = 1 +
2
.
n Var( x)
a
i =1 n i =1 n
rac Seexeba Teoremis me-2 da me-3 nawilebs, garkveuli sirTuleebis gamo
maTi samarTlianobis damtkicebas aq ar moviyvanT.
SevadginoT normirebuli SemTxveviTi sidideebi
(b − ) / b (a − ) / a
tb = , ta = .
Se / u Se / u
SeiZleba vaCvenoT, rom SemTxveviTi tb da t a sidideebis ganawileba Tavisuf-
103
b−
tb = ~ t (n − 2) , (4.4)
Sb
a −
ta = ~ t (n − 2) , (4.5)
Sa
sadac S b da S a standartuli Secdomebia:
1 S u2 Se
Sb = Se = e = b ,
nVar( x) u nVar( x) u
1 x 2 Se u2 x2 S
Sa = Se 1 + = 1 + == e a .
n Var( x) u n Var( x) u
miRebuli tb = (b − β ) / Sb da t a = (a − ) / S a statistikebiT xorcieldeba b
104
cxadia, mocemul situaciaSi hipoTezis Semowmeba unda ganvaxorcieloT sti-
udentis t kriteriumiT, vinaidan nulovani hipoTezis marTebulobisas
(b − β0 )
~ t (n − 2) .
Sb
hipotezis Semowmebis zogadi sqemis Tanaxmad saWiroa mniSvnelovnebis
donisaTvis (magaliTad, = 0,05 -saTvis ganvsazRvroT H0 hipoTezis miRebis
( −tkr t b tkr ) da armiRebis (t b −tkr ) (t b tkr ) areebi. es, Tavis mxriv, gulis-
albaTuri gantoleba
( )
P − tkr t b tkr = 1 - ,
romelSic tkr aris tb -s iseTi mniSvneloba, rom f (t )dt = 2 ,
tkr
sadac f (t ) sti-
b − 0 b − 0 b
tb = = = .
Sb Sb Sb
Tu sruldeba piroba t b tkr , maSin, cxadia, rom nulovani hipoTeza unda uarvyoT
105
zemoT aRwerilis msgavsad xdeba a parametris mniSvnelovnebis Semowmeba2.
kerZod, Tu ganvixilavT hipoTezaTa wyvils
H0 : = 0 , H1 : 0 ,
sadac 0 winaswar mocemuli raime ricxvia (rogorc wesi, miiReba, rom 0 = 0 ),
maSin H 0 hipoTezas uarvyofT mniSvnelovnebis doniT, Tuki sruldeba piroba
a −0 a
ta = = tkr .
Sa Sa
b− β
P − t n−2,/2 t n−2,/2 = 1 - ,
Sb
a −
P − t n−2,/2 t n−2,/2 = 1 - ,
Sa
sadac 1 - aris ndobis albaToba, xolo t n −2,/2 ki _ t ganawilebis mniSvneloba
2
wyviluri regresiis dros mTavar rols asrulebs b koeficientis statistikuri
mniSvnelovneba, radganac swored masSi Cans amxsneli x cvladis gavlena damokide-
bul y cvladze. Tumca, es ar gamoricxavs a koeficientis mniSvnelovnebis analizis
aucileblobas.
106
b − tkr S b b + tkr S b , (4.6)
5%-iani doniT;
g) H 0 SeiZleba uarvyoT 5%-iani doniT, magram miviRoT 1%-iani doniT.
107
yˆ = 8 + x
.
() ()
dasawyisSi CamovayaliboT nulovani hipoTeza b -s mniSvnelovnebis dasadgenad. kerZod,
davuSvaT, rom H 0 : = 0 = 0 da SevecadoT mis uaryofas an dasabuTebas.
a − 0 a − 0 0,45579
ta = = = = 2,59709
Sa Sa 0,17550
statistikis gamoyenebiT davasabuTebT, rom nulisagan gansxvavebuli sididea
108
Tu erTmaneTs SevadarebT 95%-ian da 99%-ian ndobis intervalebs, SevniSnavT, rom H 0
ze). rodesac es albaToba aRemateba 0,01-s, magram naklebia 0,05-ze, maSin nulo-
vani hipoTeza 1%-iani mniSvnelovnebis doniT miiReba, xolo, Tu P 0,05 , maSin
5%-iani mniSvnelovnebis doniT nulovani hipoTezis miRebis safuZveli arsebobs.
dispersiuli analizi
3
vinaidan 0 Sedis -s ndobis intervalSi, amitom hipoTeza H 0 : = 0 misaRebia da,
maSasadame, a kieficienti 1%-iani DdoniT mniSvnelovans ar warmoadgens.
109
n
Q = ( yi - y ) 2 - Sedegobrivi cvladis Ddakvirvebis mniSvnelobebis saSualos
i =1
irgvliv mTliani gafantulobis (variaciis) maCvenebeli;
n
QR = ( yˆ i - y ) 2 - regresiis modeliT axsnil gafantulobaTa jami;
i =1
n
QE = ( yi - yˆ i ) 2 - regresiis modeliT auxsnel gafantulobaTa jami.
i =1
maSin gveqneba
Q = QR + QE . (4.8*)
n n n
= ( yi - yˆ i ) 2 + 2 ( yi - yˆ i )( yˆ i - y ) + ( yˆ i - y ) 2 .
i =1 i =1 i =1
n n n n n
2 ( yi − yˆ i )( yˆ i − y ) = 2 ei (a + b xi − y ) = 2a ei + 2b ei xi − 2 y ei .
i =1 i =1 i =1 i =1 i =1
WeSmaritia.
4
xSir SemTxvevaSi ekonometrikis saxelmZRvaneloebSi qvemoT moyvanili Q , QR da
Q E aRniSvnebis nacvlad gamoiyeneba TSS , RSS da ESS abraviaturebi ( TSS - total sum
of squares, RSS - regression sum of squares, ESS - error sum of squares). magram unda aRiniSnos,
rom aseTi abraviaturebi sayovelTaod miRebuls ar warmoadgens. magaliTad, zogi-
erT saxelmZRvaneloSi (dougerti) narCenebis kvadratebis jamis Q E -s aRniSvnisaTvis
gamoiyeneba abraviatura RSS -residual sum of squares. amitom ekonometrikuli literatu-
ris kiTxvisas yuradReba unda mieqces, Tu ra saxis terminebi da aRniSvnebi gamo-
iyeneba avtoris mier.
110
ar axdens Sedegze (e. i., roca (3.13) gantolebaSi = 0 ), maSin y cvladis mTli-
ani gafantuloba sxva faqtorebis zemoqmedebiTaa ganpirobebuli, gadaxraTa kvad-
ratebis jami Q auxsnel gafantulobaTa jams QE -s emTxveva da regresiis wrfe
111
n n
QE = ( yi − yˆ i ) 2 = ei2
i =1 i =1
QR QE
S R2 = , S E2 = S e2 = ,
1 n−2
romlebic, Tavis mxriv, ori saxis dispersiis – regresiis gantolebiT axsnili
112
QE S e2
= (n − 2) ~ 2 (n − 2) .
2
u 2
u
QR S R2 n n
b2 n
( yˆ i − y ) (a + bxi − a − bx ) (xi − x )
1 1
= = = =
2 2 2
.
2
u 2
u 2
u i =1 2
u i =1 2
u i =1
2 2
QR b b−0
= = .
u2 b b
QR QE 2 (1) / 1
F= ~ = F (1, n − 2) (4.9)
u2 1 u2 (n − 2) 2 (n − 2) /( n − 2)
fiSeris ganawilebis mqone SemTxveviTi sididea da misi Tavisuflebis xarisxebia 1
da ( n − 2 ). es garemoeba saSualebas gvaZlevs regresiis modelis mniSvnelovnebis
Semowmeba, magaliTad, Semdegi sqemis mixedviT movaxdinoT. vuSvebT nulovan hipo-
Tezas imis Sesaxeb, rom = 0 . roca es hipoTeza WeSmaritia, maSin (4.9)-iT gan-
sazRvruli F mcire sididea. amitom mniSvnelovnebis doniTa da Tavisuflebis
v1 = 1 da v2 = n − 2 xarisxebiT fiSeris ganawilebis cxrilis safuZvelze vadgenT
kritikul mniSvnelobas Fkr -s. Tu (4.9)-dan miRebuli F akmayofilebs pirobas
113
miviCnevT, e. i. vTvliT, rom y -is qcevas regresiis modeli ufro ukeTesad xsnis,
vidre yˆ = y wrfe.
2
determinaciis R koeficienti
QR
( yˆ i - y ) 2 Var( yˆ )
i =1
R2 = = n
= . (4.10)
Q Var( y )
( yi - y ) 2
i =1
QE
( yi - yˆ i ) 2 Var(e)
i =1
R2 = 1− = 1− n
= 1− . (4.10*)
Q Var( y )
( yi - y ) 2
i =1
2
5
praqtikaSi (4.10*) formulis gamoyenebisas R SeiZleba uaryofiTi aRmoCndes.
Cveulebriv, es xdeba regresiis modelisaTvis, romelSic Tavisufali wevri ar Sedis.
R 2 -is uaryofiToba modelSi Tavisufali wevris CarTvis aucileblobaze miuTiTebs.
114
axlos aris R 2 -is mniSvneloba 1-Tan, miT zustia regresiis wrfis morgebis xa-
risxi dakvirvebis monacemebTan, miT mniSvnelovania agebuli modeli.
QR / 1 ( n − 2) QR
F= = ~ F (1, n − 2) .
QE /(n − 2) QE
gavyoT aq moyvanili wiladis mricxveli da mniSvneli Q -ze. imavdroulad gavi-
QR / Q = R 2 . miviRebT
(n − 2) R 2
F= ~ F (1, n − 2) . (4.11)
(1 − R 2 )
2
(4.11) amyarebs Sesabamisobas R da F statistikebs Soris. am Sesabamisobi-
2
dan gamomdinareobs, rom F da R maCveneblebidan Tu erT-erTi nulis tolia
(gansxvavdeba nulisgan), meorec analogiurad udris nuls (gansxvavdeba nulisgan)
da maTi cvlilebis mimarTulebac erTnairia. es imaze miuTiTebs, rom nulovani
115
R 2 -is mocemuli mniSvnelobiT (4.11)-dan vangariSobT F -s, xolo Tavisuflebis
v1 = 1 da v2 = n − 2 xarisxebiT da mniSvnelovnebis mocemuli doniT fiSeris
ganawilebis cxrilSi vpoulobT Fkr -s. Tu F Fkr , maSin nulovani hipoTeza ar
Fkr
2
Rkr = .
Fkr + (n − 2)
i =1 i =1
QE 0,2886
R2 = 1− = 1− = 0,9481 .
Q 5,565
SevadginoT statistika
(n − 2) R 2 (10 - 2) 0,9481
F= = = 146,241 .
(1 − R ) 2
1 - 0,9481
116
CeviT mniSvnelobaze. es kidev erTxel adasturebs imas, rom hipoTeza H 0 : R = 0 unda
2
uarvyoT.
dis) zrda meore cvladis (magaliTad, y -is) saSualo mniSvnelobis zrdas iwvevs,
xolo uaryofiTi ryx -is dros y -is saSualo mniSvneloba da x sxvadasxva mimar-
TulebiT icvleba.
aRsaniSnavia, rom regresiuli analizis procesSi korelaciis koeficienti
zogadad damxmare rols TamaSobs. magram wyviluri regresiis dros, determina-
ciis SerCeviT koeficientTan erTad, ryx SeiZleba regresiis gantolebis vargisi-
SemTxvevaSi wrfis daxris kuTxe uaryofiTia (nax. 4.1b). unda iTqvas, rom rac
axlos aris | ryx |-is mniSvneloba erTTan, miT maRalia wrfis irgvliv dakvirvebis
dros, roca ryx = 0 , maSin dakvirvebis wertilebi saSualos irgvliv iseTi saxiT
6
ryx koeficientis niSani miuTiTebs regresiis wrfis daxris mimarTulebaze, magram
117
gamovlena SeuZlebelia, TumcaAam SemTxvevaSi SeiZleba arawrfivi kavSiri
arsebobdes (nax. 4.1g).
y y y
yˆ = y
r =1 r = -1
x x x
a) b) g)
nax. 4.1
maSasadame, korelaciis ryx koeficienti dakvirvebis ( xi , yi ) wertilebis
regresiis wrfesTan siaxlovis sazoms warmoadgens. amis gamo ryx -is mniSvnelobiT
mowmobs.
Cveulebriv, ekonomikur gamokvlevebSi korelaciis koeficientis modulis
0,7_0,9 sazRvrebSi moqceuli mniSvneloba fasdeba rogorc mWidro wrfivi
kavSiri, xolo 0,2_0,4 sazRvrebSi - rogorc susti wrfivi kavSiri. magram aseTi
Sefaseba eqspertul - miaxloebiT xasiaTs atarebs. ufro zusti SefasebisaTvis
saWiroa nulovani hipoTezis dasabuTeba an uaryofa.
korelaciis koeficientisaTvis nulovan hipoTezad ganixileba daSveba imis
Sesaxeb, rom generalur erTobliobaSi korelaciuri kavSiri ar arsebobs da,
maSasadame, korelaciis Teoriuli koeficienti yx = 0 . am hipoTezasTan korela-
118
ryx n − 2
tr = , (4.12)
1 − ryx2
| ryx | n − 2
| t r |= tkr ,
1 − ryx2
mniSvnelovneba.
amoxsna. ryx -is mniSvnelobis gasaangariSeblad Semdegi formuliT visargebloT
n
1
n xi y i − x y
ryx = i =1
.
n n
( 1n i =1
x −x
2
i
2
)( 1n i =1
y −y )
2
i
2
n n n
1
n i =1
xi yi = 115,37; 1
n i =1
xi2 = 2045,9; 1
n i =1
yi2 = 6,559;
x = 42,5; y = 2,45; x 2 = 1806,25; y 2 = 6,0025 .
maSasadame,
0,97373 8
tr = = 12,0951.
1 − 0,94845
stiudentis ganawilebis cxriliT vadgenT, rom, roca = 0,05 da (n − 2) = 8 , maSin
t kr = 2,306 . radganac tkr << t r , amitom ryx koeficienti da masTan erTad regresiis
119
$ 4.4. kavSiri kriteriumebs Soris wyvilur regresiul analizSi
valenturia.
gamoyenebuli F da t statistikebi:
(n − 2) R 2 ryx n − 2
F= , tr = .
(1 − R )
2
1 − ryx2
120
Tulis gamo aq gamovtovebT. aRniSnulic sakmarisia imis dasabuTebisaTvis, rom
lod maSin miuTiTebs, roca R 2 -is miRebuli sididiT regresiis modelis mniSvne-
lovneba sabuTdeba.
axla vaCvenoT H 0 : = 0 hipoTezisaTvis gamoyenebul tb da H 0 : yx = 0 hipo-
b Var(e)
tb = =b .
Sb (n − 2)Var( x)
121
Cveulebriv termini `prognozireba~ drosTan mimarTebaSi ganixileba da
gulisxmobs raime obiqtis an procesis momavali mdgomareobis maxasiaTeblis gan-
Wvretas. regresiuli analizis SemTxvevaSi am termins ufro farTo Sinaarsi gaaC-
nia. imisgan damoukideblad rasTan gvaqvs saqme _ droiTi Tu sivrcobrivi struq-
turis monacemebTan, regresiuli modeliT prognozirebis mizania Sedegobrivi
(damokidebuli) cvladis Sefaseba im amxsneli cvladis (cvladebis) mniSvnelobis
(mniSvnelobebis) safuZvelze, romlic sawyis SerCevaSi ar Sedis.
ganasxvaveben wertilovan da intervalur prognozirebas. pirvel SemTxvevaSi
Sedegobrivi cvladis Sefaseba konkretuli ricxvia, meore SemTxvevaSi ki inter-
valia, romelSic mocemuli ndobis albaTobiT SeiZleba imyofebodes Sesafasebeli
sidide. arsebobs aseve upirobo da pirobiTi prognozireba. rodesac sawyisi SerCe-
vis gareT mocemuli amxsneli cvladis mniSvneloba zustad cnobilia, maSin misi
Sesabamisi damokidebuli cvladis Sefasebis process upirobo prognozireba ewo-
deba, pirobiTi prognozirebis dros ki sawyisi SerCevis gareT mocemuli amxsneli
cvladis mniSvneloba mxolod miaxloebiTaa cnobili.
davuSvaT, rom dakvirvebis monacemebis gamoyenebiT, romelic Sedgeboda n
wertilisagan, SevafaseT wrfivi regresiis modeli
yi = + xi + ui , i = 1,2,, n (4.13)
7
maSasadame, vixilavT upirobo prognozirebis SemTxvevas.
122
radganac prognozis gakeTebas safuZvlad davudeT (4.13) modelidan miRe-
buli a da b Sefasebebi, amiT Cven faqtobrivad vigulisxmeT, rom axal dakvirve-
baze gadasvlisas modelis struqtura da parametrebi ar icvleba. sxvanairad, rom
vTqvaT, miviReT daSveba imis Sesaxeb, rom x * -is Sesabamisi y -is faqtobrivi
mniSvneloba y * (romelc am SemTxvevaSi CvenTvis ucnobia) aRiwereba (4.13) tipis
wrfivi damokidebulebiT
y* = + x * +u * , (4.16)
xazi gvinda gavusvaT imas, rom am gafarToebul modelze gadasvlis mizania ara
gantolebis da parametrebis Sefaseba (es Sefasebebi _ a da b , CvenTvis
123
amisa, viciT, rom E(a) = da E(b) = . am garemoebebis gaviTvaliswinebT (4.17)-
dan miviRebT:
E( yˆ * − y*) = E(a − ) + x * E(b − ) − E(u*) = 0 .
maSasadame, y * -isTvis ŷ * gadauadgilebeli Sefasebaa.
1 (x * −x)2
2
yˆ * = D( yˆ *) = D(a + b x*) = +
2
u , (4.18)
n nVar( x)
sadac x da Var(x) sawyisi SerCevis amxsneli cvladis saSualo ariTmetikuli da
n n
SerCeviTi dispersiaa: x = xi n , Var( x) = ( xi − x ) 2 n .
i =1 i =1
1 (x * −x)2
= D(a + bx*) + D(u*) = u2 1 + + . (4.19)
n nVar( x )
aq moyvanili gardaqmnebSi gaviTvaliswineT jamis dispersiis Tviseba, agreTve is,
rom SemTxveviTi (a + b x*) da u * sidideebi erTmaneTisagan damoukidebelia,
124
prognozis ndobis intervali
1 (x * −x)2
S (2yˆ*− y*) = S e2 1 + + . (4.20)
n nVar( x)
SevadginoT gamosaxuleba
( yˆ * − y*) − E ( yˆ * − y*) ( yˆ * − y*)
t= = .
S ( yˆ*− y*) S ( yˆ*− y*)
CvenTvis cnobilia, rom am saxiT gansazRvruli SemTxveviTi sidide xasiaT-
deba Tavisuflebis n − 2 xarisxis mqone stiudentis t ganawilebiT. es garemoeba
saSualebas gvaZlevs prognozis namdvili y * mniSvnelobisaTvis CavweroT ndobis
itervali
yˆ * − t kr S ( y*− y*) y* yˆ * + t kr S ( y*− y*) , (4.21)
125
y
yˆ* = a + b x *
x x* x
intervali da miT metad gaurkvevelia prognozi. nax. 4.2-ze zogadad naCvenebia Se-
sabamisoba prognozis ndobis intervalis sigrZesa da amxsneli cvladis mniS-
vnelobas Soris.
cxrili 4.1
i samomxmareblo safondo i samomxmareblo safondo
fasebis done y indeqsi x fasebis done y indeqsi x
1 60.6 53.69 9 107.6 108.9
2 65.2 53.7 10 109.6 136
3 72.6 58.32 11 113.6 161.7
4 82.4 68.1 12 118.3 149.91
5 90.9 74.02 13 124 180.02
6 96.5 68.93 14 130.7 183.46
7 99.6 92.63 15 136.2 206.33
8 103.9 92.46
davadginoT rogori iqneba samomxmareblo fasebis indeqsis saprognozo mniSvneloba,
agreTve, prognozis 95%-iani ndobis intervali im SemTxvevisaTvis, Tuki safondo birJis
indeqsi miaRwevs x* = 215,5 niSnuls.
amoxsna. pirvel rigSi, moyvanili monacemebis safuZvelze SevafasoT y -is regresia
x -is mimarT. Sefasebul gantolebas Semdegi saxe aqvs
yˆ = 54,9031 + 0,4076 x , R 2 = 0,868 ; F = 85,5
,
( s.e) (5,4441) (0,0441)
saprognozo sidides:
126
yˆ* = 54,9031 + 0,4076 x* = 54,9031 + 0,4076 215 ,5 = 142 ,9 .
prognozis ndobis intervalis gamosaTvlelad, rogorc (4.21)-dan gamomdinareobs,
2
unda davadginoT prognozis Secdomis SerCeviTi dispersiis, S ( yˆ *− y *) -is, mniSvneloba. am
2
ukanasknelis gamosaTvlelad yvela saWiro informacia ( x , Var(x) , S e ) regresiis gan-
S ( y*− y*) = 100 ,99 = 10,049 . mocemul situaciaSi tkr = 2,179 , amitom prognozis namdvili
amis erT-erTi mTavari mizezi didi sxvaobaa, romelic arsebobs x * -sa da SerCevis saSu-
alos, x -s Soris.
kiTxvebi TviTSemowmebisaTvis
127
7. CamoayalibeT nulovani hipoTezebi, romlebic gamoiyeneba regresiis b koefici-
entis, determinaciis R 2 koeficientis da korelaciis ryx koeficientis mniSvnelov-
savarjiSoebi da amocanebi
yi 22 28 25 36 44 50 18 53 40 60
128
a) CamoayalibeT Sesabamisi nulovani da alternatiuli hipoTezebi da cal-
mxrivi kriteriumis daxmarebiT 1%-iani mniSvnelovnebis doniT SeamowmeT b koefi-
cientis mniSvnelovneba;
b) 5%-iani mniSvnelovnebis doniT daasabuTeT arsebiTad gansxvavdeba, Tu ara
b koeficienti erTisagan?
4.4. 4.2 savarjiSoSi moyvanili monacemebiT gamoTvaleT determinaciis R 2 koefi-
cienti da korelaciis ryx koeficienti. SeamowmeT, 5%-iani mniSvnelovnebis doniT
n n
QR = ( yˆ i - y ) , QE = ( yi - yˆ i ) 2 . ra daskvnebis gaakeTeba SegiZliaT miRebuli
2
i =1 i =1
xi 3 7 9 13 14 18 21 23 28 32
yi 90 84 80 75 66 60 55 47 40 36
129
4.9. 4.2 savarjiSoSi moyvanili monacemebiT aageT y -is regresia x -is mimarT da,
piriqiT, x -is regresia y -is mimarT:
y = a + bx + e , x = c + dy + ξ .
130
Tavi V
aqvs
131
yi = 0 + 1 xi1 + 2 xi 2 + ui , i = 1,2,..., n , (5.1)
o
x1
x2
nax. 5.1
ils ki am sibrtyis zemoT da qvemoT mdebare wertilebi Seesabameba (nax. 5.1). yu-
radReba mivaqcioT im garemoebas, rom nax. 5.1-ze sibrtyis daxrilobis forma miu-
TiTebs situaciaze, roca x1 faqtoris zrda y -is saSualo mniSvnelobis zrdas,
bulebis aseTi forma marTebulia, magaliTad, maSin, roca (5.1) moTxovnis modelia
da masSi 1 ( 1 0 ) aris Semosavlis erTeuli nazrdiT, xolo 2 ( 2 0 ) ki -
132
veli i dakvirvebisTvis aucilebelia, rom gansazRvruli iyos gantolebis samive
cvladis mniSvneloba y i , xi1 da xi 2 . amitom, Tu davuSvebT, rom mocemuli gvaqvs
n dakvirveba, maSin maTi erToblioba SeiZleba Semdegi cxriliT gamovsaxoT:
1 2 n
yi y1 y2 yn
x1 x11 x21 x n1
x2 x12 x22 xn 2
vTqvaT,
yˆ i = b0 + b1 xi1 + b2 xi 2 , i = 1,2,..., n , (5.2)
ei -s narCenobiTi wevri ewodeba da, Tavis mxriv, igi (5.1) gantolebis SemTxveviTi
u i wevris Sefasebaa.
iseve, rogorc wyviluri regresiis dros, mocemul SemTxvevaSic regresiis
b0 , b1 da b2 parametrebis SefasebisaTvis ZiriTadad umcires kvadratTa meTodi
gamoiyeneba, romelic Semdeg kriteriumzea dafuZnebuli
n n
G = ( yi − yˆ i ) = ei2 = min .
2
(5.4)
i =1 i =1
G n n
= −2 ( yi − b0 − b1 xi1 − b2 xi 2 ) xi1 = ei xi1 = 0 ,
b1 i =1 i =1
G n n
= −2 ( yi − b0 − b1 xi1 − b2 xi 2 ) xi 2 = ei xi 2 = 0 .
b2 i =1 i =1
133
martivi gardaqmnebis Semdeg miviRebT:
n n n
0 1 i1 2 i 2 yi
nb + b x + b x =
i =1 i =1 i =1
n n n n
0 i1 1 i1 2 i1 i 2 yi xi1 .
+ + =
2
b x b x b x x (5.5)
i =1 i =1 i =1 i =1
n n n n
b0 xi 2 + b1 xi1 xi 2 + b2 x i 2 = yi xi 2
2
i =1 i =1 i =1 i =1
b0 = y − b1 x1 − b2 x2 , (5.6)
n n n
sadac y = yi /n , x1 = xi1 / n , x2 = xi 2 / n . SevcvaloT (5.5)-is darCenil or
i =1 i =1 i =1
gantolebaSi b0 -is mniSvneloba (5.6)-dan. imavdroulad, Sesabamisi dajgufebiT mi-
n n
Rebul gamosaxulebebSi gaviTvaliswinoT xi1 = n x1 da
i =1
x
i =1
i2 = n x 2 tolobebi.
maSin Semdeg sistemas miviRebT
sadac
1 n 2 1 n
Var( x1 ) =
n i =1
xi1 − x12 ; Var( x2 ) = xi22 − x22 ;
n i =1
n
1
Cov( x1 , x2 ) = xi1 xi 2 − x1 x2 ; (5.8)
n i =1
1 n
Cov( x1 , y ) = xi1 yi − x1 y;
n i =1
1 n
Cov( x2 , y ) = xi 2 y i − x2 y .
n i =1
134
Cov ( x1 , y )Var ( x 2 ) − Cov ( x 2 , y )Cov ( x1 , x 2 )
b1 = ; (5.9)
Var ( x1 )Var ( x 2 ) − Cov ( x1 , x 2 )
2
rovilma simdidrem, kerZod ki misma im nawilma - x 2 -ma, romelic fasiani aqtivebis saxiT
135
trebis Sefasebebis gansazRvrisTvis visargeblod (5.6), (5.9)-(5.10) formulebiT. winaswar
mizanSewonilia SevadginoT damxmare cxrili (ix. cxril 5.2-is pirveli 6 sveti).
cxrili 5.2
i xi21 x i22 y i2 xi1 xi 2 xi1 yi xi 2 yi ŷ i yi − yˆ i ei2 ( yi - y )
2
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
1 400 20,25 2,56 90 32 7.2 1,41419 0,18581 0,03453 0,60393
2 625 5,76 2,89 60 42.5 4.08 1,59520 0,10480 0,01098 0,73068
3 784 13,69 2,89 103,6 47,6 6.29 1,75285 -0,05285 0,00279 0,48602
4 1156 49 4 238 68 14 2,08155 -0,08155 0,00665 0,13575
5 1444 110,25 4,84 399 83,6 23.1 2,32559 -0,12559 0,01577 0,01548
6 2025 0 5,76 0 108 0 2,43419 -0,03419 0,00117 0,00025
7 2500 56,25 6,25 375 125 18.75 2,79910 -0,29910 0,08946 0,12187
8 3025 96,04 9 539 165 29.4 3,06440 -0,06440 0,00415 0,37749
9 3600 114,49 12,96 642 216 38.52 3,30288 0,29712 0,08828 0,72739
10 4900 98,01 14,14 693 266 37.62 3,73003 0,06997 0,00490 1,63849
136
$ 5.2. mravlobiTi regresiis koeficientebis interpretacia
masTan korelirebuli sxva faqtorebis, maT Soris x 2 -is erTobliv gavlenas Sede-
1
rac Seexeba Tavisufal wevrs b0 -s, misi Sinaarsi zogadad nakleb sainteresoa. saqme isaa, rom
regresiul modelebSi Tavisufali wevri, anu mudmivi wevri, rogorc wesi, damxmare rols asru-
lebs. regresiaSi misi CarTva modelis moqnilobisaTvis xdeba da ZiriTadad arainterpretirebadia
ekonomikurad. Tumca gvxvdeba gamonaklisi situaciebi, rodesac Tavisufali wevri ekonomikuri Si-
naarsis matarebelia. aq ganxiluli modeli amis magaliTia, romelSic Tavisufali wevri dasveneba-
garTobaze avtonomiuri danaxarjebis sidides aRniSnavs.
137
iwvevs, maSin, roca dagrovili aqtivebis Rirebulebis 100 lariT gadidebas, sxva
Tanabar pirobebSi, igive danaxarjebis mxolod 1,9 lariT zrda mohyveba.
yˆ = b0 + b1 x1 + b2 x2 + . . . + bm xm (5.13)
138
n n n
G = ei2 = ( yi − yˆ i ) = ( yi − b0 − b1 xi1 − b2 xi 2 − . . . − bm xim ) = min
2 2
i =1 i =1 i =1
kriteriumis safuZvelze.
mravali cvladis funqciis eqstremumis moZebnis aucilebeli pirobis safu-
Zvelze G -s kerZo warmebulebi
G G G
, , , .
b0 b1 bm
nuls gavutoloT. gveqneba
G n
G n
= −2 ei = 0, == −2 ei xij = 0, j = 1,, m , (5.15*)
b0 i =1 b j i =1
............................................
n n n n n
b0 xim + b1 xim xi1 + b2 xim xi 2 + . . . + bm xim2 = yi xim .
i =1 i =1 i =1 i =1 i =1
139
u1 b0 e1
u b1
e = 2 .
e
U = 2, B= ,
u b e
n m n
Tu gaviTvaliswinebT matricebze da veqtorebze moqmedebis wesebs (ix.
danarTi 1), (5.12) Semdegnairad Caiwereba
Y = X + U , (5.16)
xolo (5.14)-is matricul analogs ki warmoadgens
Y = XB + e . (5.17)
rac Seexeba (5.15)-s, misi matriculi formiT gamosaxvisTvis or garemoebas unda
mivaqcioT yuradgeba. pirveli, advilad SevniSnavT, rom (5.15) sistemaSi bj ,
j = 0,1,, m , koeficientebTan mdgari sidideebisagan Semdgari matrica
n n
n x i1 xim
i =1 i =1
n n n
i1 i 1
2
x x xi1 xim
A = i =1 i =1 i =1
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
n n n
xim xim xi1 xim2
i =1 i =1 i =1
T
aris X da X matricaTa namravli:
1 1 1 1 x11 x1m
x11 x21 xn1 1 x21 x2 m
X TX = . . = A,
....... ....... . . . . . . . . . .
x xnm 1 xn1 xnm
1m x 2 m
sadac X T aris X -is transponirebuli matrica; 2
meore, (5.15) sistemis marjvena mxareSi mdgari elementebisagan Semdgari
T
veqtor-sveti X matriciis Y veqtor-svetze gamravlebiT miiReba, kerZod,
2
SemdegSi matricis an veqtoris zeda marjvena kuTxeSi dasmul T simbolos trans-
ponirebis aRmniSvnelad vixmarT. am ukanasknelSi matricaSi striqonebis svetebiT an
svetebis striqonebiT Secvlis operacia igulisxmeba.
140
n
yi
1 1 ... 1 1 i =1
y
n
y i x i1 .
x11 x12 . . . xn1
X TY =
2
y
... = i =1
..............
...
x y n
1m x2 m . . . xnm n y x
i im
i =1
maSasadame, normalur gantolebaTa (5.15) sistemis matriculi saxea
X T XB = X TY . (5.18)
am ukanasknelidan gamomdinareobs, rom, roca arsebobs Sebrunebuli matrica
(X X )
T −1
, maSin normalur gantolebaTa sistemis amonaxsnia
B = (X T X ) X TY .
−1
(5.19)
aRsaniSnavia erTi garemoeba, ris codnac SemdgomSi gamogvadgeba. Tu gavaana-
1,6 1 20 4,5
b
1 25 2,4 0
Y = ,
1,7
X= , B = b1 .
b
2
3,8 1 70 9,9
amitom gveqneba
1 20 4,5
1 1 ... 1 10 425 66
1 25 2,4
(X T X ) = 20 25 . . . 70 = 425 20459 3139,6 ;
4,5 2,4 . . . . . . . . . . . .
9,9 66 3139,6 563,74
1 70 9,9
141
1,6
1 1 1 24,5
1,7
( )
X TY = 20 25 70 = 1153,7 .
4,5 2,4 9,9 178,96
3,8
= (X T X )
−1 −1 −1
Sebrunebuli matrica A
−1
gamovTvaloT formuliT A = A A* , sadac A
T
aris ( X X ) matricis determinanti, xolo A * ki mierTebuli matricaa, romelic
Semdegi saxisaa
sadac Ai j (
aris A = X X
T
) matricis a i j elementis algebruli damateba. gvaqvs
142
yˆ = b0 + b1 x1 + b2 x2
da davuSvaT, rom masSi ŷ aris produqciis gamoSvebis moculoba (aTas larebSi),
yˆ = b0 + b1 x1 + b2 x2 + . . . + bm xm .
y = b0 + b1 x1 + b2 x2 + + bm xm .
143
es ukanaskneli Semdegnairad gardavqmnaT
yˆ − y Sx (x − x ) S x ( x − x2 ) S x ( x − xm )
= b1 1 1 1 + b2 2 2 + + bm m m ,
Sy Sy S x1 Sy S x2 Sy S xm
1 n
S y = Var ( y ) =
n i =1
( yi − y ) 2 ;
1 n
S x j = Var ( x j ) =
n i =1
( xij − x j ) 2 .
yˆ − y x1 − x1 x2 − x2 x − xm
miRebul gamisaxulebaSi , , , , m cvladebs standarti-
Sy S x1 S x2 S xm
~ Sxj
bj = bj , j = 1,2, ,m ,
Sy
koeficientebs ki regresiis standartizebuli koeficientebi ewodeba.
Tu SemoviRebT aRniSvnebs
= ( yˆ − y ) / S y , z j = ( x j − x j ) / S x j , j = 1,2, , m,
144
dartizebuli formiT gamovsaxoT.3 visargebloT standartuli gadaxris mniSvne-
lobebiT
S y = 0,74599, S x = 15,48063 , S x = 3,57966 ,
1 2
3
unda aRvniSnoT, rom (5.2*) gantolebis koeficientebi Tavidanve erTmaneTis Sesada-
ria, radganac maT erTnairi zomis erTeulebi gaaCniaT. miuxedavad amisa, (5.2*)
regresiis gantolebis standartizebul formas ar warmoadgens.
145
~ ~ ~
b1 + b2 rx1x2 + + bm rx1xm = ryx1 ,
~ ~ ~
b1rx2 x1 + b2 + + bm rx2 xm = ryx2 ,
------------------------
~ ~ ~
b1rxm x1 + b2 rxm x2 + + bm = ryxm .
146
$ 5.5. mravlobiTi regresiuli analizis ZiriTadi daSvebebi
daSveba IV. E (u i u j ) = 0, i j ;
147
exeba. kerZod, mravlobiTi regresiis modelSi igulisxmeba, rom: 1) dakvirvebaTa
ricxvi n aranaklebi unda iyos ( m + 1) -ze, radganac mxolod am SemTxvevaSia Sesa-
Zlebeli regresiis koeficientebis metnaklebad saimedo Sefasebebis miReba; 2)
amxsneli cvladebis dakvirvebadi mniSvnelobebisagan Sedgenili X matricis rangi
maqsimaluri unda iyos, anu am matricis svetebis ricxvs unda udrides. es moTxo-
na faqtobrivad niSnavs, rom modelSi ganxilul amxsnel cvladebs Soris mkacri
wrfivi damokidebuleba ar unda arsebobdes. winaaRmdeg SemTxvevaSi, Tu erTi faq-
toruli cvladi mainc sxva cvladebis meSveobiT wrfivad gamoisaxeba, maSin X
matricis rangi ( m + 1) -ze naklebi iqneba da aseT pirobebSi ( m + 1) -ze naklebi
rac Seexeba me-3 da me-4 daSvebebs, SesaZlebelia maTi erT matricul gamosaxu-
lebaSi gaerTianeba. marTlac, SemoviRoT regresiis modelis SemTxveviTi wevrebis
kovariaciuli matrica cov(U ) , romelic Semdegnairad ganimarteba 4
4
aq da SemdegSic kovariaciuli matricis dasaxasiaTeblad cov (U , U ) -s nacvlad
gamoviyenebT gamartivebul aRniSvnas: cov (U ) .
148
var(u1 ) cov(u1 , u 2 ) cov(u1 , u n )
cov(u 2 , u1 ) var(u 2 ) cov(u 2 , u n )
= .
----------------------------------
cov(u , u ) cov(u , u ) var(u )
n 1 n 2 n
advilad SevniSnavT, rom me-4 daSvebis Tanaxmad cov (U ) = E (UU T ) aris diagona-
luri matrica, xolo me-3 daSvebis Tanaxmad E (UU T ) -s diagonalze mdgari ele-
lebian erTeulovan matricas I n -iT aRvniSnavT, maSin me-3 da me-4 daSvebas Semdegi
SefasebaTa gadauadgilebloba
149
B = ( X T X ) − 1 X TY = ( X T X ) − 1 X T ( X + U ) =
= ( X T X ) −1 ( X T X ) + ( X T X ) −1 X TU .
b0 − 0
b −
= E 1 1
(b0 − 0 b1 − 1 bm − m ) =
m
b − m
00 01 0 m
10 11 1m
= . (5.23)
-----------------
m 0 m1 mm
150
Tu gaviTvaliswinebT SemTxveviTi sididis dispersiis ganmartebas da im
faqts, rom j = E (b j ) , maSin advilad SevniSnavT, rom moyvanili matricis mTavar
= E{( X T X ) −1 X TU [( X T X ) −1 X TU ]T } =
= E{( X T X ) −1 X TUU T X [( X T X ) −1 ]T } =
= ( X T X ) −1 X T E (UU T ) X [( X T X ) −1 ]T .
= u2 ( X T X ) −1 ( X T X )( X T X ) −1 = u2 ( X T X ) −1 ,
anu
cov ( B ) = u2 ( X T X ) −1 . (5.24)
SefasebaTa optimaluroba
vaCvenoT, rom B veqtoris elementebis dispersiebi, romlebic (5.24) matri-
cis diagonaluri elementebia, -s wrfiv gadauadgilebel SefasebaTa dispersiebs
Soris minimaluria.
151
~
vTqvaT, B aris -s nebismieri wrfivad gansazRvruli gadauadgilebeli Se-
~ ~
faseba, B B . maSin B SegviZlia Semdegi saxiT warmovadginoT
~
B = [( X T X ) −1 X T + G] Y ,
sadac G raime ( m + 1) n ganzomilebis matricaa. gadauadgileblobis Tvisebidan
gamomdinare
~
= E ( B ) = [( X T X ) −1 X T + G ] E (Y ) =
= [( X T X ) −1 X T + G ] E[ X + U ] =
= [( X T X ) −1 X T + G ][ X + E (U )] = ( I m+1 + GX ) ,
sadac I m+1 -erTeulovani matricaa, romlis ganzomilebaa ( m + 1) ( m + 1) . radganac
= + GX + [( X T X ) −1 X T + G ] U =
= + [( X T X ) −1 X T + G ] U .
~
maSasadame, Tu ganvixilavT Sefasebebis B veqtoris kovariaciul matricas da
gaviTvaliswinebT
• matricaTa jamisa da namravlis transponirebis wesebs
• (5.21) formulas
• erTeulovan matricaze gamravlebis Sedegs,
gveqneba
~ ~ ~
cov( B ) = E[( B − )(B − ) T ] =
= E{[( X T X ) −1 X T + G] UU T [( X T X ) −1 X T + G]T } =
= [( X T X ) −1 X T + G ] E (UU T )[ X ( X T X ) −1 + G T ] =
= u2 [( X T X ) −1 X T X ( X T X ) −1 + ( X T X ) −1 X T G T + GX ( X T X ) −1 + GG T ] .
magram, radganac matricis Tavis Sebrunebulze namravli erTeulovani matricaa da
152
GG T matricis diagonaluri elementebi arauaryofiTia – isini G matricis
~
striqonebis Tavis transponirebulze gamravlebiT miiReba. da radganac cov ( B ) da
~
cov ( B ) matricebis diagonaluri elementebi, ganmartebis Tanaxmad, B da B Sefa-
sebebis dispersiebia, amitom miRebuli gamosaxulebidan gamomdinareobs, rom
loT B veqtoris elementebis dispersiebi u unda SevafasoT. wyviluri regre-
2
1 n 2 1 T
Var(e) = ei = n e e .
n i =1
magram uSualod Var (e) ar gamodgeba u2 -is Sefaseblad, vinaidan igi gaduadgi-
M X = I n − X ( X T X ) −1 X T .
153
es ukanaskneli ori saintereso TvisebiT xasiaTdeba.Ppirveli, M X simetriuli ma-
M XT = ( I n − X ( X T X ) −1 X T ) T = I n − X ( X T X ) −1 X T = M X ;
M X2 = M X M X = [ I n − X ( X T X ) −1 X T ][ I n − X ( X T X ) −1 X T ] =
= I n − X ( X T X ) −1 X T − X ( X T X ) −1 X T + X ( X T X ) −1 X T =
= I n − X ( X T X ) −1 X T = M X .
visargeblebT M X -is am TvisebebiT. miviRebT
1 1 1
E (Var (e)) = E ( e T e) = E [( M X U ) T ( M X U )] = E [(U T M X M X U )] =
n n n
1 1
= E [(U T M X U )] = E [U T ( I n − X ( X T X ) −1 X T )U ] .
n n
maSasadame,
1 1
E (Var (e)) = E (U TU ) − E[U T X ( X T X ) −1 X TU ] . (5.26)
n n
am gamosaxulebis pirveli Sesakrebi mogvcems
1 1 n 1 n
E (U TU ) = E ui2 = E (ui2 ) = u2 . (5.27)
n n i =1 n i =1
miviRebT
1 1 n 1 n
U E (U T NU ) = N i i E (ui2 ) = u2 N i i .
n n i =1 n i =1
154
n
N
i =1
ii sidides, romelic N = X ( X T X ) −1 X T matricis diagonaluri elementebis
1 u2 n
u2 m +1
n
E (U NU ) =
T
n
N i i = n tr ( N ) = n u2 . (5.28)
i =1
CeviT dispersiebs:
Var(b j ) = S e2 a jj , j = 0,1,, m ,
155
S e2 x12 x22 [Cov( x1 , x2 )]2 + 2 x1 x2 Cov( x1 , x2 )
Var(b0 ) = 1 + + − ;
n(1 - rx21x2 ) Var( x1 ) Var( x2 ) Var( x1 )Var( x2 )
S e2
Var(b1 ) = ; (5.31)
n(1 - rx21x2 )Var( x1 )
S e2
Var(b2 ) = .
n(1 - rx21x2 )Var( x2 )
•
2
rac mcirea narCenobiTi dispersia S e ;
S b = Var(b j ) = S e a jj , j = 0,1,, m
j
156
is klasikuri modelis farglebSi Sefasebis es procesi xorcieldeba me-6 daSve-
bis gaTvaliswinebiT, romlis Tanaxmadac SemTxveviTi wevrebis U veqtoris ele-
mentebi normalurad ganawilebuli sidideebia. aseT pirobebSi (5.19)-dan miRebuli
Sefasebebis B veqtori m + 1 ganzomilebian normalur ganawilebas eqvemdebareba,
radganac, (5.19)-is Tanaxmad, misi elementebi normalurad ganawilebul damoukide-
bel SemTxveviT y i , i = 1,2,, n , sidideTa wrfivi kombinaciebia. 5 amasTan, rogorc
zemoT davadgineT, B -s saSualo mniSvnelobebis veqtoria , xolo kovariaciuli
matricaa u2 ( X T X ) −1 , anu B ~ N m+1[, u2 ( X T X ) −1 ] . aqedan gamomdinare, B -s
calkeuli elementisaTvis SegviZlia CavweroT
b j ~ N ( j , u2 a jj ), j = 0,1,, m , (5.32)
bj − j
, j = 0,1,, m ,
u a jj
standartuli normaluri ganawileba Seesabameba.
meore mxriv, fiSeris cnobili Teoremis (ix. wina TavSi moyvanili Teorema
4.1) mravalganzomilebiani SemTxvevisaTvis ganzogadebidan gamomdinareobs, rom Sem-
TxveviT sidides
n
(n − m − 1)Se2 / u2 = e T e / u2 = (ei / u ) 2
i =1
bj − β j S e2 bj − j bj − j
tb j = = = , j = 0,1,, m , (5.33)
u a jj 2
u S e a jj Sb j
5
SegaxsenebT, rom normalurad ganawilebul damoukidebel SemTxveviT sidideTa ne-
bismieri wrfivi kombinacia kvlav normalurad ganawilebuli SemTxveviTi sididea.
157
gaviTvaliswineT, rom S e2 aris u2 -is gadauadgilebeli Sefaseba, xolo S e a jj ki
S b j = S e a jj , j = 0,1, , m . (5.34)
| b j − j0 |
tb j = tkr ,
Sb j
b −
(
P | t b j | t n−m−1,δ/2 ) =P
S
j j
t n−m−1,δ/2 = 1 − δ ,
bj
sadac t n −m −1,δ / 2 saZiebeli sididea da Tavisuflebis n − m − 1 xarisxisaTvis da mni-
158
b j − t n−m−1, / 2 S b j j b j + t n−m−1, / 2 S b j . (5.35)
magaliTi 5.3. mocemuli Tavis 5.1 magaliTSi agebuli regresiis (5.2*) modelis
b0 , b1 da b2 koeficientebisaTvis gamovTvaloT standartuli Secdomebi S b , S b1 da S b2 . 0
T −1
meore mxriv, magaliT 5.2-Si miviReT, rom ( X X ) matricis diagonaluri elementebia
b0 − 0 0,443029
t b0 = = = 2,4864 ;
S b0 0,17818
159
b1 − 0 0,044248
t b1 = = = 8,9753 ;
S b1 0,00493
b2 − 0 0,019156
t b2 = = = 0,8993 .
S b2 0,02130
stiudentis ganawilebis cxrilSi Tavisuflebis n − m − 1 = 7 xarisxisaTvis da 5%-
iani mniSvnelovnebis donisaTvis (ormxrivi kriteriumis SemTxvevaSi) t kr = 2,36 . rogorc
160
$ 5.9. erTi wrfivi SezRudvis testireba
6
arsebobs iseTi SemTxvevac, roca regresiis koeficientebi arawrfiv SezRudvas (maga-
liTad 1 = 2 3 ) akmayofilebs. magram am nawilSi Cven mxolod wrfivi SezRudvis
Semowmebis ganxilviT SemovifarglebiT.
161
H 0 : 11 + 2 2 + + m m = c , (5.37)
H 0 : T B = c ,
sadac aRvniSnavs j , j = 0,1,, m elementebis veqtor-svets, xolo B ki j ,
T = ( 0 1 m ) , B = ( 0 1 m ) T .
m
lis maTematikuri lodinia T B = j j , xolo dispersia ki Semdegi gamosaxu-
j =0
T Bˆ − T B
S e T ( X T X ) −1
Seesabameba n − m − 1 Tavisuflebis xarisxis mqone stiudentis ganawileba. maSa-
7
advilad SevniSnavT, rom zemoT moyvanili magaliTis SemTxvevaSi es sidideebi Sem-
degi saxisaa: 1 = 2 = 1, 3 = = m = 0 , c = 1 .
162
sadame, rodesac nulovani hipoTeza marTebulia (e.i., roca T B udris c -s),
maSin statistika
T Bˆ − c
t= , (5.39)
Se T ( X T X ) −1
imave saxiT SeiZleba gamoviyenoT wrfivi SezRudvis 11 + 2 2 + + m m = c
bj − 0
marTebulobis dasabuTebisaTvis, rogorc wina paragrafSi viyenebdiT t b =
j
S e a jj
statistikas H 0 : j = 0 hipoTezis dasabuTebis an uaryofisaTvis. SegviZlia vTqvaT,
rom (5.39) t kriteriumis zogadi versiaa.
aRsaniSnavia, rom t testis gamoyenebiT wrfivi SezRudvis Semowmeba zogjer
sxva gziTac SeiZleba. es gza wrfivi SezRudvis mqone modelis iseT gardaqmnas
gulisxmobs, romlis Sedegadac wrfivi SezRudvis nacvlad SesaZlebeli xdeba
calk-calke TiToeuli koeficientis mimarT ganvixiloT, magaliTad, j = j 0 ti-
saxiT gadavweroT
~
y = 0 + 1 x1 + 2 ( x2 + x3 ) + 3 x3 + u .
~
sadac 3 = ( 3 − 2 ) . cnobilia, rom umcires kvadratTa meTodi parametrebis
wrfivi gardaqmnis mimarT invariantulia. es niSnavs, rom samfaqtoriani modelis
aq gardaqmnili variantidan miRebuli 0 -is, 1 -is da 2 -is Sefasebebi sawyisi
~ ~
variantis Sesabamisi Sefasebebis analogiuri iqneba, xolo 3 -is Sefaseba b3 ki
8
Zneli ar aris SevniSnoT, rom es SezRudva (5.37)-is is kerZo SemTxvevaa, roca m = 3 ,
1 = 0 , 2 = 1, 3 = −1 da c = 0 , anu am situaciaSi gvaqvs H 0 : 0 1 + 1 2 − 1 3 = 0 .
163
magaliTi 5.4. dakvirvebis 21 wertilis safuZvelze orfaqtoriani modeliT Sefasebul
regresiis gantolebas Semdegi saxe aqvs
movTvaloT T ( X T X ) −1 . gvaqvs
loba mogvcems
roca Tavisuflebis xarisxi Seadgens 18-s, rasac Cvens SemTxvevaSi aqvs adgili, 5%-
164
y = 0 + 1 ( x1 − x2 ) + ( 2 + 2 ) x2 + u .
am gantolebis Sefasebuli varianti Sedegi saxisaa
165
n
Q = ( yi - y ) 2 aris Sedegobrivi cvladis mTliani gafantuloba;
i =1
n
QR = ( yˆ i - y ) 2 asaxavs regresiis gantolebiT axsnil gafantulobas;
i =1
n
QE = ( y i - yˆ i ) 2 “auxsneli” gafantulobaa, romelic regresiis gantolebis
i =1
n n n n
= b0 ei + b1 ei xi1 + + bm ei xim − y ei ,
i =1 i =1 i =1 i =1
9
iseve rogorc wyviluri regresiis dros, mravlobiTi regresiis drosac (5.40)
toloba marTebulia mxolod maSin, roca regresiis gantoleba Seicavs nulisagan
gansxvavebul Tavisufal wevrs b0 -s.
166
SeiZleba davamtkicoT, rom SemTxveviTi QR da QE sidideebi erTmaneTisagan
statistikurad damoukidebelia da
QR QE
~ 2 ( m) , ~ 2 (n − m − 1) ,
2
y y2
sadac 2 () -xi-kvadrat ganawilebaa Sesabamisi Tavisuflebis xarisxiT. maSasadame,
Sefardeba
QR / y2 QE / y2 QR QE Q (n − m − 1)
F= = = R , (5.41)
m n − m −1 m n − m −1 mQE
ganmartebis Tanaxmad, aris SemTxveviTi sidide, romelic Tavisuflebis m da
n − m − 1 xarisxebis mqone F ganawilebiT xasiaTdeba. es garemoeba, agreTve, isic,
rom dispersiuli analizis dros regresiis gantoleba ganixileba rogorc mTli-
anobiTi sistema, romelSic m amxsneli cvladis nacvlad aqcenti Sedegobriv ŷ
cvladzea gadatanili, saSualebas gvaZlevs (5.41) statistikiT SevasruloT F
testi. testis Sesruleba Semdegi standartuli sqemis mixedviT xorcieldeba.
vuSvebT nulovan hipoTezas imis Sesaxeb, rom Teoriuli regresiis gantolebiT
167
v2 = 7 xarisxebisaTvis da mniSvnelovnebis δ = 0,05 donisaTvis fiSeris ganawilebis
cxrilidan miviRebT, rom Fkr =4,74. radganac F didi maragiT aRemateba Fkr -s, amitom
SegviZlia vamtkicoT, rom (5.2*) gantoleba mniSvnelovania, e. i. y -is dispersiis
mniSvnelovani nawilis regresiis gantolebiT axsna SemTxveviT xasiaTs ar atarebs .
Ddeterminaciis koeficienti
Q ( yˆ i - y)2
Var ( yˆ )
R2 = R = i =1
n
= . (5.42)
Q
(y
i =1
i - y) 2 Var ( y )
QE
( yi - yˆ i ) 2 Var(e)
i =1
R2 = 1− = 1− n
= 1− . (5.42*)
Q Var( y )
( yi - y ) 2
i =1
168
Svnelobebis gafantuloba regresiis gantolebis irgvliv mniSvnelovnad naklebia,
vidre saSualo mniSvnelobis irgvliv, maSin R 2 -is sidide axlos aris erTTan.
magram, Tu y -is gafantuloba SerCeuli gantolebis irgvliv naklebad gansxvav-
cavs, maSin R 2 -is zemoT moyvanili ori gamosaxuleba _ (5.42) da (5.42*), erTma-
neTis ekvivalenturi ar aris 10. amis mizezia is, rom aseTi modelis Sefasebuli
n
variantisTvis ar sruldeba piroba ei = 0 , rac Tavis mxriv, iwvevs dispersiu-
i =1
10
(5.42) da (5.42*) tolobebis ekvivalenturoba SeiZleba kidev erT SemTxvevaSi dairR-
ves. kerZod, roca regresiis modelis Sesafaseblad umcires kvadratTa meTodis nac-
vlad Sefasebis sxva romelime meTodi gamoiyeneba, maSin (5.40) da (5.40*) tolobebi
erTmaneTs ara Tu ar emxveva, aramed gaurkvevelicaa, rogor ganvsazRvroT R 2 .
169
Sos saxiT daamtkiceT, rom qvemoT mocemuli ori gamosaxuleba erTmaneTis
ekvivalenturia):
n n
yˆ i2 ei2
i =1 i =1
uncentredR2 = n
an kidev uncentredR2 = 1 − n
.
yi2 yi2
i =1 i =1
170
rom am situaciaSi adgili eqneba utolobas QE QE , sadac QE pirveli ganto-
QE (n − m − 1) (n − 1)QE
R 2 = 1− = 1− =
Q (n − 1) (n − m − 1)Q
n −1 m
= 1− (1 − R 2 ) = R 2 − (1 − R 2 ) . (5.43)
n − m −1 n − m −1
mocemuli gamosaxuleba gviCvenebs, rom, pirveli, koreqtirebuli koeficienti
ar aRemateba gadaadgilebel R 2 koeficients da, meore, m -is gadidebasTan erTad
izrdeba Sefardeba m (n − m − 1) da, maSasadame, izrdeba R 2 koeficientis koreq-
171
tirebuli R koeficienti SeiZleba Semcirdes11. SeiZleba vaCvenoT, rom regresiaSi
2
2
axali xm+1 cvladis damateba mxolod maSin migviyvans R -is gadidebamde, roca am
| tb | >1. magram, radganac es piroba jer kidev ar niSnavs CarTuli xm+1 cvladis
m+1
Svnelobebi. gveqneba
QR 5,3063
R2 = = = 0,9535 .
Q 5,565
am Sedegis (5.43)-Si gaTvaliswinebiT miviRebT
m 2
R 2 = R2 − (1 − R 2 ) = 0,9535 − (1 − 0,9535) = 0,9402 .
n − m −1 7
2 2
determinaciis R da R koeficientebis es mniSvnelobebi mowmobs, rom y -is mTli-
ani gafantulobis daaxloebiT 94-95% ganpirobebulia x1 da x 2 cvladebis cvlilebiT.
11 2
ufro metic, R -is sawyisi mcire mniSvnelobisas SesaZlebelia (5.43) formuliT ga-
2
moTvlilma R -ma uaryofiTi mniSvneloba miiRos. am ukanasknel (absurdul) situ-
aciidan gamosavali miRebuli koeficientis kidev erTxel koreqtirebaSi mdgomare-
obs, rac Semdegi saxiT xorcieldeba R 2 = max( R 2 ,0) .
172
cxrili 5.3
b1 b2 t b1 tb R2 R2
2
xel adasturebs Cvens mier adre gakeTebul daskvnas imis Sesaxeb, rom b2 koeficienti
mniSvnelovnebas ar aumjobesebs.
173
droulad SeiZleba Seicavdes y -ze rogorc dadebiTad, ise uaryofiTad moqmed
faqtorebs. maSasadame, SegviZlia CavweroT 0 R y , X 1 . zogad SemTxvevaSi, rac ax-
1 ry , x1 ry , x2 ry , xm
rx y 1 rx1 , x2 rx1 , xm
R YX = 1 . (5.44)
− − − − −
rx y rxm , x1 rxm , x2 1
m
rogorc vxedavT, mocemul matricaSi m + 1 striqoni da amdenive svetia. amasTan,
pirvel striqonSi da pirvel svetSi Sedegobrivi cvladis amxsnel cvladebTan
wyviluri korelaciis koeficientebia mocemuli; danarCeni elementebi ki amxsnel
cvladebs Soris yvela SesaZlo wyvilur korelaciaTa mniSvnelobebs axasiaTebs.
(5.44) matricis safuZvelze mravlobiTi korelaciis koeficienti Semdegi
formuliT miiReba
R y , X = 1 − D D11 , (5.45)
1 ry , x1 ry , x2 ry , xm
1 rx1 , x2 rx1 , xm
rx1 y 1 rx1, x2 rx1, xm
D= ; D11 = − − − − .
− − − − −
rxm , x1 rxm , x2 1
rxm y rxm , x1 rxm , x2 1
r 2 y , x1 + r 2 y , x2 − 2ry , x1 ry , x2 rx1 , x2
Ry,X = . (5.45*)
1 − r 2 x1 , x2
174
wrfivi mravlobiTi regresiis modelSi determinaciis koeficienti mravlobiTi
cienti R y , X da SevamowmoT R = ( R y , X )
2 2
tolobis samarTlianoba.
1 ry , x1 ry , x2 1 0,97373 0,64635
R YX = rx1 , y 1 rx1 , x2 = 0,97373 1 0,60380 .
rx2 , y rx2 , x1 1 0,64635 0,60380 1
wyviluri korelaciis koeficientebis es mniSvnelobebi (5.45*) fomulaSi gaviTvalis-
winoT. gveqneba
sadame, samarTliania R = ( R y , X ) .
2 2
175
momdinare, gantolebis statistikuri mniSvnelovneba SeiZleba SevafasoT ori erT-
maneTis ekvivalenturi hipoTezis gamoyenebiT. erT SemTxvevaSi gantolebisaTvis
y = 0 + 1 x1 + 2 x2 + + m xm + u
nulovan hipoTezad ganixileba yvela amxsneli cvladis Sesabamisi 1 , 2 , , m
QR m (n − m − 1)QR Q (n − m − 1) R 2
F= = = (5.46)
QE (n − m − 1) m QE Q m(1 − R 2 )
orive nulovani hipoTezis marTebulobis SemTxvevaSi SemTxveviTi sididea, rome-
lic Tavisuflebis m da n − m − 1 xarisxebis mqone fiSeris F ganawilebiT xasi-
aTdeba. rodesac mocemuli R 2 -iT (5.46)-dan miRebuli F mniSvnelovnebis do-
niT da Tavisuflebis m da n − m − 1 xarisxebiT gansazRvrul Fkr -s aRemateba,
maSin zemoT moyvanili orive nulovani hipoTezis uaryofa xdeba. es niSnavs, rom
F Fkr utolobis dros mniSvnelovania rogorc regresiis modelSi CarTul faq-
176
magaliTi 5.8. davubrundeT magaliT 5.5-s da masSi moyvanili determinaciis koe-
ficientis safuZvelze SevamowmoT nulovani hipoTezis H 0 : 1 = 2 = 0 marTebuloba
(5.2**) modelisaTvis.
amoxsna. (5.46) formuliT gamovTvaloT F statistika. gvaqvs
(n − m − 1) R 2 7 0,9535
F= = = 71,80 .
m(1 − R 2 ) 2 (1 − 0,9535 )
kiTxvebi TviTSemowmebisaTvis
177
vleli formulebi.
12. risTvis da rogor gamoiyeneba F statistika mravlobiTi regresiuli analizis
dros?
13. qvemoT moyvanilTagan romeli debulebaa marTebuli?
Tu determinaciis R 2 koeficienti statistikurad mniSvnelovania, maSin:
a) regresiis yvela koeficienti mniSvnelovania;
b) regresiis erTi koeficienti mainc aris mniSvnelovani;
g) SeiZleba regresiis arcerTi koeficienti ar iyos mniSvnelovani.
savarjiSoebi da amocanebi
a) SeavseT gamotovebani;
b) mcdaria Tu WeSmariti Semdegi mtkicebani (Tu mcdaria, gaasworeT isini):
1) x1 -is koeficientis Sefasebaa 0,217. sxva mkvlevarebs gansxvavebuli monace-
mebis SegrovebiT SeuZliaT am koeficientis sxva Sefasebebi aagon. am Sefasebebis
ganawileba WeSmariti 0,217 mniSvnelobis irgvliv iqneba Tavmoyrili, amitom
Sefasebas gadauadgilebeli ewodeba;
2) Tu arsebobs aprioruli darwmunebuloba imaSi, rom x3 ar zemoqmedebs y -
ze, maSin azri aqvs mniSvnelovnebis 5 procentiani doniT uarvyoT nulovani
hipoTeza H 0 : 3 = 0 ;
178
y , x1 da x 2 . arsebobs mosazreba, rom y danarCeni ori fasiani qaRaldis x1 da
x 2 Semosavlianobazea damokidebuli da am damokidebulebas mravlobiTi regresiis
wrfivi klasikuri modeli yi = 0 + 1 xi1 + 2 xi 2 + ui Seesabameba. mocemulia
informacia Semosavlianobis Sesaxeb naxevarwliani periodisaTvis (cxrili 5.6)
cxrili 5.6
Semosavalianoba Tvis indeqsi
fasiani qaRaldebidan
1 2 3 4 5 6
x1 0,054 0,053 0,049 0,049 0,054 0,060
b) gamoTvaleT X T Y veqtori;
g) gamoTvaleT ( X T X ) −1 matrica da SeamowmeT, rom mas miaxloebiT Semdegi saxe
gaaCnia
179
g) 5%-iani mniSvnelovnebis doniT a1 koeficienti statistikurad mniSvnelovania,
b1 ki ara;
d) 5%-iani mniSvnelovnebis doniT b1 koeficienti statistikurad mniSvnelovania,
a1 ki ara.
180
cxrili 5.7.
i 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
y 4,7 4,8 5,6 5,1 7,2 7,1 7,2 7,3 6,5 7,5
x1 67,1 68,3 71,1 72,6 76,1 76,8 79,9 81,5 80,1 83,9
x2 12,9 17,2 24,9 30,7 34,0 33,0 33,4 34,9 36,3 43,9
181
da SeamowmeT Teoriis marTebuloba imis Sesaxeb, rom V dadebiTad aris damoki-
debuli saprocento ganakveTze da ar aris damokidebuli fasebis doneze. aRniS-
nuli funqciis agebisaTvis isargebleT cxril 5.8-Si moyvanili monacemebiT, rom-
lebic aSS-Si 1967-1988 wlebSi mTliani erovnuli produqtis deflatoris,
PGNP -s, fulis M1 agregatis brunvis siCqaris V -s da komerciuli fasiani qa-
Raldebis saprocento ganakveTis, COMM -is, mniSvnelobebs axasiaTebs.
ei = 0,
i =1
ei xi1 = 0,
i =1
e x
i =1
i i2 =0 ?
(x
i =1
i2 − x2 ) 2 = 7236,7 , (x
i =1
i1 − x1 )( xi 2 − x2 ) = 4974 , (x
i =1
i1 − x1 )( yi − y ) = 16016 ,
n
(x
i =1
i2 − x 2 )( y i − y ) = 14043,3 .
isargebleT am monacemebiT da
182
a) SeafaseT y = 0 + 1 x1 + 2 x2 + u gantolebis koeficientebi umcires kvadratTa
meTodiT;
b) SeafaseT koeficientebis statistikuri mniSvnelovneba;
g) gamoTvaleT mravlobiTi korelaciis, determinaciis da determinaciis koreqti-
rebuli koeficientebi;
d) SeafaseT miRebuli gantolebis statistikuri mniSvnelovneba.
5.12. cxril 5.9-Si moyvanilia monacemebi erT-erTi mzardi dargis gamoSvebis mo-
culobis zrdis tempis ( y %-Si), rentabelobis saSualo donis ( x1 %-Si) da darg-
sa da 2 -is ndobis intervalebs. Tqvens mier SemCneuli Sedegi aris Tu ara yo-
velTvis marTebuli? axseniT ratom?
183
Tavi VI
184
faqtorebis srulfasovani SerCeva. Cveni mizania vaCvenoT, ra uaryofiTi Sedegebi
miiReba im SemTxvevaSi, roca Sesafasebel regresiis gantolebaSi ar gaiTvaliswi-
neba erTi an ramdenime arsebiTi faqtori, romelic Teoriis mixedviT ganmsazRv-
rels warmoadgens Sedegobrivi y cvladisaTvis.
dasawyisSi ganvixiloT martivi SemTxveva. vTqvaT, y cvladi wrfivad damoki-
y = 0 + 1 x1 + 2 x2 + u . (6.1)
Cov( x1 , y ) Cov( x1 , 0 + 1 x1 + 2 x2 + u )
b1 = = =
Var( x1 ) Var( x1 )
Cov( x1 , 0 ) + 1Var( x1 ) + 2 Cov( x1 , x2 ) + Cov( x1 , u )
= =
Var( x1 )
Cov( x1 , x2 ) Cov( x1 , u )
= 1 + 2 + .
Var( x1 ) Var( x1 )
gaus-markovis erT-erTi pirobis Tanaxmad x1 da x2 araSemTxveviTi cvladebia da
gamonaklisi SemTxvevis garda. pirvel SemTxvevas maSin aqvs adgili, roca x2 faq-
185
cxadia, aseT pirobebSi (6.2) gantoleba sworad aris specificirebuli. meore
SemTxveva, SeiZleba iTqvas, mxolod Teoriuladaa SesaZlebeli da maSin warmoiq-
mneba, roca modelis Sesafaseblad gamoyenebul SerCevaSi Cov( x1 , x2 ) = 0 . rogorc
186
Y = XB + U , (6.4a)
sadac Z aRniSnavs n l ganzomilebis matricas, romlis elementebia z ij ; A _
marTlac, CvenTvis ukve cnobilia, rom (6.4a) tipis gantolebis mimarT umci-
res kvadratTa meTodis gamoyeneba saSualebas iZleva Sefasebuli regresiis koefi-
Bˆ = ( X T X ) −1 X T Y .
Cveni daSvebis Tanaxmad, am gamosaxulebaSi Semavali Y veqtoris mniSvneloba (6.3a)
gantolebiT aRiwereba. am garemoebis gaTvaliswineba mogvcems:
Bˆ = ( X T X ) −1 X T Y = ( X T X ) −1 X T ( XB + ZA + U ) =
= B + ( X T X ) −1 X T ZA + ( X T X ) −1 X T U .
radganac X da Z arastoxastikuri matricebia da, daSvebis Tanaxmad, E(U ) = 0 ,
amitom
E ( Bˆ ) = B + ( X T X ) −1 X T ZA .
187
n 1
S e2 = Var (e) = eT e ,
n − m −1 n − m −1
zogad SemTxvevaSi, grZeli modelis (WeSmariti modelis) SemTxveviTi wevris u2
2
Sefaseba1. es Sedegi imaze miuTiTebs, rom statistikuri testebiT, romlebSic S e
u2 nVar( x1 )(1 − r12, 2 ) , sadac r1, 2 -iT aRniSnulia x1 da x2 faqtors Soris arsebu-
li korelaciis koeficienti, maSin roca igive dispersiis mniSvneloba (6.2) mode-
1 zemoT Cven aRvniSneT, rom mokle modelis SemTxvevaSi Sefasebuli regresiis koe-
ficientebi SeiZleba gadauadgilebuli aRmoCndes X Z = 0 pirobis Sesrulebis dros.
T
188
lad SevniSnavT, rom b1 koeficientis dispersia zogadad ufro didi unda iyos
(6.1) modelSi, vidre (6.2) modelSi. aqedan gamomdinareobs, rom, roca regresiis
gantolebaSi romelime arsebiTi cvladi ar gaiTvaliswineba, maSin Sefasebuli
regresiis koeficientebis standartuli Secdomebis formulebi da maTze dafuZ-
nebuli testuri statistikebiT hipoTezebis Semowmeba zogadad arakoreqtulia.
189
red specificirebul, anu orfaqtorian wrfiv models, maSin regresiis gantolebis
yˆ = b0 + b1 x1 + b2 x2 koeficientebi daakmayofilebs pirobas E (b0 ) = −80 , E (b1 ) = 0,15 ,
E (b2 ) = 0,6 . magram Tu araswor specifikacias ganvixilavT da erT romelime amxsnel
cvlads ar gaviTvaliswinebT, maSin Sefasebuli gantolebebis koeficientebi gadaadgile-
Cov( x1 , x 2 ) 12532,47
E (b1 ) = 1 + 2 = 0,15 + 0,6 = 0,15 + 0,1158 = 0,2658,
Var( x1 ) 64912
190
a) sworad specificirebuli modelis koeficientebis Sefasebebi WeSmarit mniSvne-
2
irgvlivaa gafantuli, agreTve, narCenobiTi wevris koreqtirebuli dispersia S e .
Camnacvlebeli cvladebi
191
melSic, ekonomikuri Teoriis Tanaxmad, erT-erTi arsebiTi cvladis rolSi unda
Sediodes qveynis keTildReobis done. es ukanaskneli Zalian zogadi maCvenebelia
da mkacr da zust gazomvas ar eqvemdebareba, amitom misTvis Camnacvlebeli cvla-
dis rolSi SeiZleba aviRoT erT sulze gaangariSebuli erovnuli Semosavlis si-
dide. analogiurad, Tu romelime modelSi amxsneli cvladis saxiT unda CavrToT,
magaliTad, QqveyanaSi ganaTlebis xarisxi, romelic, aseve Zalian bundovani da ara-
mkafio maCvenebelia da zusti raodenobrivi Sesatyvisi ar gaaCnia, misTvis Camnac-
vlebel cvladad sxvadasxva situaciaSi SeiZleba gamoviyenoT mTliani Siga pro-
duqtidan ganaTlebaze gaweuli danaxarjebi, ganaTlebis sferoSi dasaqmebuli ada-
mianebis ricxovneba an erT moswavleze daxarjuli Tanxis raodenoba.
ganvixiloT ra Sedegi mosdevs WeSmarit regresiis modelSi romelime Zi-
riTadi amxsneli cvladis nacvlad Camnacvlebeli cvladis CarTvas. davuSvaT, rom
WeSmarit models Semdegi saxe aqvs
y = 0 + 1 x1 + 2 x2 + + m xm + u . (6.5)
xm = + z + , (6.8)
192
CvenTvis ucnobi parametrebia, romelTa Sefaseba SeuZlebelia, radgan (6.7)-is
marcxena mxareSi mdgari x m cvladi ucnobia. CavsvaT (6.5) gantolebaSi x m -is
yvela cvladi dakvirvebadia (arsebobs monacemebi maT Sesaxeb), ris gamoc ganto-
lebis Sefaseba SeiZleba. mtkicdeba, rom (6.9)-is mimarT umcires kvadratTa meTo-
dis gamoyeneba Semdeg Sedegebs iZleva:
a) 1 , , m−1 koeficientebis Sefasebebi Sesabamisi t statistikebiT, aseve
or, da ucnobs;
g) z cvladis koeficientis t statistika zustad iseTivea, rogoric iqne-
boda im SemTxvevaSi, gantolebaSi z -is nacvlad x m rom yofilyo CarTuli;
maSasadame, miuxedavad imisa, rom ver vafasebT x m -is koeficientis mniSvnelobas,
193
zulia, rac ufro maRalia Camnacvlebeli cvladis arasrulyofilebis xarisxi
(rac didia (6.8)-Si Semavali -s dispersia z -is dispersiasTan SedarebiT). ara-
srulyofili Camnacvlebeli cvladis gamoyeneba mxolod maSin SeiZleba CaiTvalos
gamarTlebulad, roca arsebobs varaudi, rom am gziT miRebuli gadaadgilebebi da
cdomilebebi standartul SecdomebSi ufro naklebi iqneba, vidre gveqneboda Cven-
Tvis mniSvnelovani ZiriTadi cvladis mTliani ugulebelyofis SemTxvevaSi. samwu-
xarod, am varaudis Semowmebis raime dasabuTebuli wesi ar arsebobs da Camnacvle-
beli cvladis gamoyenebis gadawyvetileba konkretuli modelis Taviseburebis
gaTvaliswinebiT subieqtur mosazrebebs efuZneba.
romelic Zalian axlos aris Teoriul analogTan ((*) modelTan), unda ganvixiloT mox-
marebis funqciad. misi b1 = 0,1361 da b2 = 0,7113 koeficientebi ekonomikurad inter-
pretirebadia – mocemuli SerCevisaTvis gamosaxaven fasiani qaRaldebidan da gankargvadi
Semosavlebidan moxmarebisadmi zRvrul midrekilebebs.
ganvixiloT ra daemarTeba mocemuli gantolebis koeficientebs da mTlianad gan-
tolebas, Tu masSi erT-erTi amxsneli cvladis nacvlad romelime arasrulyofil Camnac-
vlebels CavrTavT, romelic mWidro korelaciaSia gamotovebul amxsnel cvladTan.
amoxsna. davuSvaT, rom garkveuli mizezebis gamo CvenTvis ucnobia x1 -is mniSvne-
lobebi. aseT pirobebSi Tu models SevafasebT mxolod erTi x2 amxsneli cvladis safu-
rebs miRma imyofeba (Sinaarsidan gamomdinare es koeficienti nulsa da erTs Soris unda
imyofebodes). es swored is SemTxvevaa, roca aucilebelia x1 -isaTvis Tundac arasrul-
194
yofili Camnacvlebeli cvladis gamoyeneba. aseTi Camnacvlebeli cvladis rolSi ganvixi-
loT, magaliTad, samomxmareblo xarjebis fasebis deflatori, romlis mniSvnelobebi mo-
cxrili 6.3
i x3 i x3 i x3 i x3 i x3
1 70,6 7 77,2 13 96,5 19 139,3 25 213,6
2 71,9 8 79,4 14 100 20 149,1 26 218,9
3 72,6 9 81,4 15 105,7 21 162,5 27 225,3
4 73,7 10 84,6 16 116,3 22 179,0 28 231,3
5 74,8 11 88,4 17 125,2 23 194,5 29 235,7
6 75,9 12 92,5 18 131,7 24 206,0 30 240,4
niSnavs, rom samomxmareblo xarjebis fasebis deflatorma, x3 -ma aSkarad `ikisra” x1 -is
2
SegaxsenebT, rom rodesac gantolebaSi amxsnel cvladad mxolod erTi, x2 , cvladi
figurirebda is orgvar rols TamaSobda: asaxavda Tavis pirdapir gavlenas y -ze da,
nawilobriv mainc, iTavsebda x1 -is gavlenas.
195
xolo arasworad specificirebuli modeli ki iqneba grZeli modeli:
Y = XB + ZA + U . (6.11)
vTqvaT, (6.10)-sTvis sruldeba gaus-markovis pirobebi da U normalurad gana-
wilebul SemTxveviT sidideTa veqtoria. SeiZleba davamtkicoT, rom Tu WeSmariti
(6.10) modelis nacvlad SevafasebT grZel (6.11) models, maSin:
3Zneli ar aris SevniSnoT, rom WeSmariti (6.12) modeli SeiZleba Semdegi ekvivalen-
turi saxiT gadavweroT: y = 0 + 1 x1 + 0 x2 + u .
196
CavsvaT b1 -sa da b2 -is moyvanili gamosaxulebebis mricxvelSi y -is mniSvne-
cientebi gadauadgilebelia.
Y = X 1B1 + X 2 B2 + U , (6.13a)
1 x11 x12 y1 u1
1 x21 x22 0 y2 u
sadac X 1 = , X2 = , B1 = , B2 = 2 , Y = , U = 2 .
1
1 x x y u
n1 n2 n n
amave dros, Tu SemoviRebT aRniSvnebs
1 x11 x12
0
1 x21 x22 B1
X = ( X1 X 2 ) = , B = = 1 ,
B2
2
1 x xn 2
n1
ganvixiloT
eT e = (Y − XBˆ ) T (Y − XBˆ ) =
= (Y − X ( X T X ) −1 X T Y )T (Y − X ( X T X ) −1 X T Y ) =
197
= Y T ( I − X ( X T X ) −1 X T )( I − X ( X T X ) −1 X T )Y = Y T MY , (6.14)
sadac M = ( I − X ( X T X ) −1 X T ) simetriuli idempotenturi matricaa. am gardaqm-
(Y − X ( X T X ) −1 X T Y )T = (Y T − Y T X ( X T X ) −1 X T ) ,
eT e = Y T MY = ( X 1 B1 + U )T M ( X 1 B1 + U ) = (U T + B1T X 1T ) M ( X 1 B1 + U ) =
= U T MX 1 B1 + U T MU + B1T X 1T MX 1 B1 + B1T X 1T MU .
eT e = Y T MY = U T MU = U T U − U T X ( X T X ) −1 X T U = U T U − U T NU ,
sadac N = X ( X T X ) −1 X T . me-5 Tavis $5.7-Si Cven ukve vaCveneT, rom roca sruldeba
liswinebiT miviRebT
1 1
E ( S e2 ) = E (e T e) = (n u2 − (m + 1) u2 ) = u2 .
n − m −1 n − m −1
maSasadame, (6.12) modelis Sefasebis Sedegad miRebul regresiis koeficientebTan
2
erTad S e -is mniSvnelobac gadauadgilebeli Sefasebaa.
(6.13)-is pirobebSi igi u2 nVar( x1 )(1 − r12, 2 ) -is tolia. aqedan gamomdinareobs, rom
198
martiv situaciaSi regresiis gantolebaSi arasaWiro cvladis CarTviT gamowve-
uli efeqtianobis danakargi damokidebulia x1 da x2 faqtors Soris arsebuli
u2
D(b j ) = , (6.15)
nVar( x j )(1 − R 2j )
199
magaliTi 6.3. sworad specificirebul, anu WeSmarit modelSi damatebiTi
cvladis CarTviT gamowveuli Sedegebis ilustrirebisaTvis ganvixiloT cxril 6.1-Si da
Secdoma aRemateba swori specifikaciis (**) gantolebis Sesabamis mniSvnelobebs, rac imis
faqtobrivi dadasturebaa, rom gantolebaSi zedmeti cvladis CarTva amcirebs koefi-
cientebis Sefasebebis sizustes da zrdis maT araefeqtianobas.
200
liTad, inflaciis modelis agebisas potenciuri faqtoruli cvladebis rolSi
ekonomikuri Teoria gvTavazebs umuSevrobis dones, fulis masas, saprocento
ganakveTs, xelfasis dones, molodinebs, Sromis mwarmoeblurobas da sxva faq-
torebs. praqtikaSi faqtorebis dasabuTebisas ekonomikuri TeoriasTan erTad
mxedvelobaSi miiReba, agreTve, satatistikuri argumentebi. magram unda gvaxsov-
des, rom es ukanasknelni (statistikuri argumentebi) arasodes ar unda miviCnioT
WeSmaritebis saboloo ganmsazRvrelad, radganac yovelTvis arsebobs araswori
statistikuri daskvnebis miRebis mcire, magram araignorirebadi albaToba. ufro
metic, mxolod statistikuri testebis gamoyenebis SemTxvevaSi gamoricxuli ar
aris, rom modelSi CasarTavad rekomendacia mieces iseT regresorebsac, romleb-
Tanac Sedegobriv (asaxsnel) cvlads realurad araviTari kavSiri ar aqvs.
davuSvaT, rom ekonomikuri mosazrebidan gamomdinare winaswar SevarCieT faq-
torTa garkveuli simravle, romelTa safuZvelze unda avagoT modeli. aseT piro-
bebSi modelis specifikacia faqtorebis mimarT SeiZleba ganvaxorcieloT ori
gziT: martivi specifikaciidan rTulisaken da piriqiT zogadi specifikaciidan
kerZosaken. pirvel SemTxvevaSi viwyebT martivi modelis SefasebiT da masSi dama-
tebiT faqtorebs vrTavT iqamde, vidre modeli misaRebi ar gaxdeba koeficientebis
Sefasebebis rogorc niSnebis, aseve statistikuri mniSvnelovnebis mixedviT. meore
gza ki zogadi modelis SefasebiT iwyeba da Sesabamisi SezRudvebis da testirebis
operaciebis gamoyenebiT TandaTanobiT davdivarT Semcirebuli zomisa da sirTulis
modelze. aqve unda aRiniSnos, rom praqtikaSi xSirad modelis specifikacias viw-
yebT raime `sasurveli variantidan~, romelsac faqtorebis mocvis TvalsazrisiT
Sualedur mdgomareoba ukavia da Semdeg, erTi mxriv, vcdilobT davadginoT ram-
denad marTebulad uarvyaviT faqtorebis nawili, romlebic modelSi ar CavrTeT,
meore mxriv, vamowmebT modelSi CarTuli faqtorebidan kidev romelimes xom ar
Seesabameba regresiis nulovani koeficienti.
modelSi CasarTavi faqtoruli cvladebis SerCevis procesSi aqtiurad gamo-
iyeneba kriteriumebi, romlebic iTvaliswinebs kompromiss SerCevis monacemebTan
modelis morgebis xarisxsa da modelSi CarTul regresorebis ricxvs Soris.
erT-erTi aseTi kriteriumia CvenTvis ukve cnobili determinaciis koreqtirebuli
koeficienti, romelic Semdegi saxiT ganisazRvreba
201
n
Q (n − m − 1)
ei2 (n − m − 1)
i =1
R = 1− E
2
= 1− . (6.16)
Q (n − 1) n
( yi − y ) 2
(n − 1)
i =1
ori mimarTulebiT zemoqmedebs R 2 -ze. erTi mxriv, m -is zrda aumjobesebs mona-
cemebTan regresiis gantolebis morgebis xariss _ amcirebs narCenebis kvadratebis
n
jams, ei2 -s, da dadebiTad aisaxeba R 2 -ze. meore mxriv, m -is zrda amcirebs
i =1
202
mixedviT Sedarebis ekvivalenturia. oRond am ukanasknel SemTxvevaSi upiratesoba
minimaluria.
faqtorebis specifikaciis informaciuli kriteriumebi. statistikurad
misaRebi modelis arCeva SeiZleba ganvaxorcieloT e. w. informaciuli kriteri-
umebiT, romlebic determinaciis koreqtirebuli koeficientis msgavsad asaxaven
kompromiss monacemebTan modelis morgebis xarisxsa da morgebis procesSi gamo-
yenebuli regresorebis ricxvs Soris. am kriteriumebidan gansakuTrebiT cnobili
da farTod gamoyenebadia akaikis informaciuli kriteriumi _ AIC , romelic
SemoTavazebulia akaikis mier da Svarcis baiesuri informaciuli kriteriumi -
BIG , SemoTavazebuli Svarcis mier. pirveli maTgani mocemul konteqstSi Semdegi
formuliT ganisazRvreba
1 n 2 2(m + 1)
AIC = log ei + n ,
n i −1
(6.17)
203
$ 6.3 testireba F -statistikis gamoyenebiT
(n − m − 1) R 2
F= .
m(1 − R 2 )
gvinda aRvniSnoT, rom F statistikiT SeiZleba rogorc regresiis mTliani gan-
tolebis, iseve masSi Semavali TiToeuli faqtoris an faqtorTa jgufis statis-
tikuri mniSvnelovnebis Semowmeba.
davuSvaT, rom regresiis Sefasebuli modelisaTvis, romelSic CarTulia m
2
faqtori, determinaciis koeficienti Seadgens R m -s. am models vuwodoT sruli
R m2 −1 -iT, xolo y -is mTliani gafantulobis axsnili mniSvneloba QR( m−1) -iT. x j
204
sadac QE(m) aris y -is auxsneli gafantuloba sruli modelis pirobebSi, SeiZleba
H 0 : ( Rm*2 − Rm*2−1 ) = 0 ,
*2 *2 2 2
sadac R m da Rm −1 Sesabamisad R m -is da R m −1 -is Teoriul mniSvnelobebia. rodesac
Semowmebis ekvivalenturia. ufro metic, SeiZleba vaCvenoT, rom adgili aqvs Sem-
205
x 2 - importis moculoba (milioni aSS dolari);
x3 - realuri mTliani Sida produqti (1996 wlis fasebSi, mln. lari).
umuSevrobis done damokidebuli cvladis rolSi ganvixiloT da avagoT samfaqtori-
ani modeli, romelSic damoukidebeli cvladebia x1 , x 2 , x3 ; TiToeuli faqtorisaTvis
Tlianoba.
cxrili 6.4
i y x1 x2 x3
1 13,0 154,5 328,7 1304,4
2 11,9 163,0 438,4 1486,6
3 13,1 165,9 488,1 1548,1
4 12,5 167,8 590,3 1622,1
5 14,7 176,2 454,2 1416,1
6 13,4 171,6 527,3 1636,4
7 13,3 173,1 687,6 1742,7
8 13,8 181,7 820,8 1782,3
9 14,6 182,9 682,7 1534,7
10 12,9 188,3 887,2 1767,9
11 13,7 188,6 1023,3 1900,9
206
analogiur daskvnamde SeiZleba mivideT im SemTxvevaSic, roca regresiis koefici-
entebis statistikuri mniSvnelovnebis Sesafaseblad kerZo F -kriteriumi gamoiyeneba.
amaSi rom davrwmundeT TanmimdevrobiT SevafasoT modelSi Semavali TiToeuli faqtori.
rogorc mosalodneli iyo, Fx -is miRebuli mniSvneloba Fkr -ze naklebia ( Fkr =5,59) da,
2
207
dabolos, mesame faqtoris statistikuri mniSvnelovnebis SemowmebisaTvis cxril 6.1-
is monacemebiT avagoT orfaqtoriani modeli
yˆ = −4,5230 + 0,1193 x1 − 0,0046 x2
( iiii )
t ( −0,7685) (2,9642) (-2,229)
marTebulia toloba
208
gantolebaSi damatebiT CarTuli m − k amxsneli cvladis Sesabamisi koeficientis
nulTan erTdroul tolobas:
H 0 : k +1 = = m = 0 .
mocemuli hipoTezis alternativaa k +1 ,, m koeficientebidan Tundac erTi
maTganis nulisagan gansxvavebuloba.
rodesac nulovani hipoTeza WeSmaritia, maSin SemTxveviTi sidide
(QR( m) − QR( k ) ) (m − k )
F= , (6.23)
QE( m) (n − m − 1)
( Rm2 − Rk2 ) (m − k )
F= . (6.24)
(1 − Rm2 ) (n − m − 1)
im SemTxvevaSi Tu (6.24)-dan miRebuli F daakmayofilebs pirobas F > Fkr ,
209
sxvanairad asec CamovayaliboT: aris Tu ara mravlobiTi regresiis gantolebaSi
Semaval faqtorTa raime jgufis erToblivi amxsneli unari am jgufis calkeul
faqtorTa amxneli unaris jamis toli? saqme isaa, rom hipoTezebis Semowmebisas
zogadad ori calke aRebuli testi erTi erToblivi testis ekvivalenturi ar
aris. aqedan gamomdinare, pasuxi uaryofiTia, radganac xSir SemTxvevaSi faqtoru-
li cvladebi erTmaneTTan garkveul korelaciaSi imyofeba da, amis gamo, maTi
axsnis simZlavris dadebiTi an uaryofiTi urTierTgadafarva xdeba. calkeuli
konkretuli modelis pirobebSi SesaZlebelia, rom faqtoruli cvladebis moce-
muli simravlisTvis (zogadobis Seuzrudavad am simravlis rolSi SeiZleba
ganvixiloT xk +1 ,, xm cvladebi) sxvadasxva SesaZlo Sualeduri variantis garda
210
gaumjobeseba (GR − GU ) , romelic miiRweva SezRudvis situaciidan SezRudvis
CarTva. informacia am ori faqtoris Sesaxeb sxva sawyis monacemebTan erTad moyvanilia
cxril 6.5-Si.
cxrili 6.5
danaxarjebi dasveneba- 1,6 1,7 1,7 2 2,2 2,4 2,5 3 3,6 3,8
garTobaze (as larebSi) y
SromiTi Semosavali (as 20 25 28 34 38 45 50 55 60 70
larebSi) x1
aqtivebis porTfeli (as 4,5 2,4 3,7 7,0 10,5 0 7,5 9,8 10,7 9,9
larebSi) x 2
ojaxis jamuri asaki (wlebi) 89 68 76 92 55 77 81 63 90 84
x3
ganaTlebis jamuri 28 32 18 28 19 37 32 30 35 36
xangrZlivoba (wlebi) x4
211
yˆ = − 0,0844 + 0,0381 x1 + 0,0379 x2 + 0,0029 x3 + 0,0151 x4 .
.
(t ) ( −1,7962) (0,7859) (1,3448) (0,4722) (0,8812)
am ukanasknelisaTvis
10 10
QR( 4) = ( yˆ i - y ) 2 = 5,3726 ; QE( 4) = ( yi - yˆ i ) 2 = 0,1924 .
i =1 i =1
kiTxvebi TviTSemowmebisaTvis
robas x2 = 2 + 3x3 ?
212
6. ra saerTo aqvs kriteriumebs, romlebic gamoiyeneba regresiis modelis amx-
sneli faqtorebis SerCevis procesSi? CamoTvaleT aRniSnuli kriteriumebi.
7. axseniT, rogor SeiZleba H 0 : 2 + 3 = 0 da H 0 : 2 = 3 = 0 hipoTezebis
testireba samfaqtorian modelSi.
savarjiSoebi da amocanebi
213
cxrili 6.6
eqsperi- regresiis A gantoleba regresiis B gantoleba
menti
b0 b1 R2 b0 b1 b2 b3 R2
(s.e.) (s.e.) (s.e.) (s.e.) (s.e.) (s.e.)
1 9,478 0,268 0,960 -39,137 0,168 0,361 0,131 0,965
(9.372) (0,010) (59,284) (0,054) (0,290) (0,255)
2 17,14 0,257 0,934 -96,383 0,133 0,727 0,019 0,947
(11,656) (0,013) (67,819) (0,065) (0,343) (0,302)
3 7,652 0,269 0,965 -96,761 0,172 0,622 -0,097 0,965
(8,768) (0,010) (50,748) (0,048) (0257) (0,226)
4 3,972 0,273 0,950 -36,213 0,090 0,432 0,438 0,965
(10,684) (0,012) (58,221) (0,055) (0,295) (0,259)
5 15,416 0,264 0,948 -74,945 0,168 0,553 -0,047 0,954
(10,590) (0,012) (64,665) (0,062) (0,327) (0,288)
6 11,145 0,270 0,929 -101,63 0,028 0,852 0,340 0,957
(12,729) (0,014) (64,704) (0,062) (0,328) (0,288)
7 16,161 0,266 0,959 -86,024 0,193 0,579 -0,167 0,965
(9,407) (0,010) (56,863) (0,054) (0,288) (0,253)
8 22,792 0,266 0,945 -71,855 0,141 0,612 0,031 0,955
(10,905) (0,012) (64,792) (0,062) (0,328) (0,288)
9 6,632 0,274 0,945 -207,17 0,149 1,173 -0,445 0,966
(11,270) (0,012) (51,069) (0,055) (0,291) (0,256)
10 2,105 0,281 0,948 -137,04 0,046 0,967 0,212 0,975
(11,208) (0,012) (51,069) (0,049) (0,258) (0,227)
a) regresiebis Sefasebis yvela aspeqts gaukeTeT komentari da mogveciT maTi
sruli axsna.
6.4. mocemuli gvaqvs orfaqtoriani modeli y = 0 + 1 x1 + 2 x2 + u . davuSvaT,
rom calk-calke SevafaseT y -is regresia x1 -isa da x2 -is mimarT. erT SemTxve-
vaSi determinaciis koeficientma Seadgina 0,4, meore SemTxvevaSi 0,5. niSnavs, Tu
ara es imas, rom x1 xsnis y -is dispersiis 40%-s, x2 _ 50%-s? rogori Sesaba-
misoba SeiZleba arsebobdes determinaciis mocemuli koeficientebis jamsa da ori-
ve faqtoris erTdroulad gaTvaliswinebiT Sefasebul regresiis determinaciis
koeficients Soris? pasuxi daasabuTeT.
y = β0 + β1 x1 + β2 x2 + β3 x3 + u .
davuSvaT, rom mis nacvlad SevafaseT orfaqtoriani modeli, romelic ar Seicavs
x3 cvlads. daadgineT ras udris aseT SemTxvevaSi orfaqtoriani modelis b1 da
b2 koeficientebis maTematikuri lodinebi da gadaadgilebis mniSvnelobebi.
214
6.6. ganixileba samfaqtoriani regresiuli modeli
yi = 0 + 1 xi1 + 2 xi 2 + 3 xi 3 + ui .
26 dakvirvebis safuZvelze umcires kvadratTa meTodiT am modelis Sefasebam
mogvca
a) SeamowmeT hipoTeza H 0 : 1 = 3 .
i =1 i =1
a) CamoayalibeT nulovani hipoTeza da SeamowmeT TiToeuli koeficientis mni-
Svnelovneba 5%-ian doneze;
b) gamoTvaleT determinaciis Cveulebrivi da koreqtirebuli koeficientebi
da moaxdineT gantolebis mniSvnelovnebis testireba;
g) rodesac gantolebas ori x2 da x3 cvladi moaklda, darCenili erTfaqto-
riani gantolebisaTvis QR Semcirda 96,69-mde. CamoayalibeT Sesabamisi hipoTeza
da SeamowmeT amoRebuli faqtorebis erToblivi amxsneli unari.
215