Caplnspriekulesnovadadomei

Saturs
1. Plāna mērķis, uzdevumi un prognozējamie rezultāti........................................................................7

2. Īss iestādes raksturojums...............................................................................................................9
2.1. iestādes nosaukums, kā arī tās ministrijas vai citas institūcijas nosaukums un adrese, kuras
padotībā atrodas iestāde....................................................................................................................9
2.2. ģeogrāfiskais izvietojums......................................................................................................9
2.3. Darbības raksturojums........................................................................................................11
2.5. Iestādes struktūra......................................................................................................................11
2.6. Darba laiks, cilvēku skaits iestādē...........................................................................................12
3. Vispārīgs inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma raksturojums..........................................13
3.2. Kanalizācija..............................................................................................................................13
3.3. Eektroapgāde (tai skaitā nodrošinājums ar elektroģeneratoriem energoapgādes traucējumu
gadījumos).......................................................................................................................................13
3.4. siltumapgāde............................................................................................................................13
3.5. ventilācija.................................................................................................................................13
3.6. apsardzes sistēma.....................................................................................................................14
4. Iestādes iekšējie apdraudējumi, tai skaitā bīstamās iekārtas un tādu bīstamo vielu
maksimālie daudzumi, kuras lieto, apsaimnieko vai uzglabā iestādē..........................................15
4.1. Iekšējie apdraudējumi..............................................................................................................15
4.2. Avāriju iespējamie attīstības varianti iestādē, to seku izvērtējums..........................................15
2.2.1. Ugunsgrēks........................................................................................................................15
2.2.2. avārijas iekšējos inženiertehniskajos tīklos.......................................................................15
2.2.3. sanitāri, epidemioloģiskie apdraudējumi, tai skaitā saindēšanas ar pārtikas produktiem. 16
5. Avāriju ar bīstamo vielu noplūdi attīstības varianti iestādē, to seku izvērtējums..................17
6. Bīstamo vielu noplūdi ierobežojošie pasākumi iestādē, bīstamo vielu noplūdes izplatību
ierobežojošās iekārtas un aprīkojums.............................................................................................17
7. Iestādes ārējie apdraudējumi un to iespējamās sekas...............................................................17
7.1. bīstamo ķīmisko vielu un produktu noplūde............................................................................17
7.1.1. stacionārie paaugstinātas bīstamības objekti.....................................................................17
7.1.2. bīstamo kravu pārvadājumi...............................................................................................17
7.1.3. risks cilvēkiem bīstamo vielu noplūdes gadījumos...........................................................18
7.2 radiācijas avārijas......................................................................................................................18
7.2.1. Enerģētisko kodolreaktoru avārijas...................................................................................18
7.2.2. radioaktīvo materiālu transportēšana................................................................................19
7.2.3. nesankcionētas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kodoltehnisko ieroču
pielietošana..................................................................................................................................19
7.2.4. kosmisko objektu ar jonizējošā starojuma avotiem avārijas.............................................19
7.2.5. aizsardzības pasākumi radiācijas avārijās.........................................................................20
7.3. bioloģiski aktīvo vielu noplūde................................................................................................21
7.4. sprādzieni un sprādzienu draudi...............................................................................................22
7.5. dabas katastrofas un bīstamas hidrometeoroloģiskās parādības..............................................22
7.5.1. plūdi...................................................................................................................................22
7.5.2. zemestrīces........................................................................................................................22
7.5.3. vēja pastiprināšanās...........................................................................................................22
7.6. sabiedriskās nekārtības un bruņots konflikts............................................................................23
7.7. nelikumīga ielaušanās, kas saistīta ar vandālismu, ļaunprātīgu dedzināšanu un citiem
faktoriem.........................................................................................................................................23
8. Iestādes darbības nodrošināšana apdraudējumu gadījumos....................................................24
9. Civilās aizsardzības organizācija iestādē....................................................................................24
9.1. atbildīgās personas par civilo aizsardzību iestādē, to pienākumi..........................................24
9.2. katastrofu pārvaldīšanai izveidotā organizatoriskā struktūra, iesaistīto darbinieku
pienākumi........................................................................................................................................26
9.3. darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos.........................................................28
10. Resursi katastrofu pārvaldīšanai...............................................................................................30
10.1. trauksmes un apziņošanas sistēma, sakaru nodrošinājums....................................................30
10.2. ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums.........................32
10.3. individuālie aizsardzības līdzekļi un to izsniegšanas kārtība.................................................32
10.4. civilās aizsardzības aizsargbūves...........................................................................................32
10.5. mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi, to materiāli tehniskais nodrošinājums.........32
10.7. domes atbildīgajā glabāšanā esošās valsts materiālās rezerves, to iesaistīšana.....................35
10.8. papildus iesaistāmie citu iestāžu un komersantu resursi........................................................35
11. Katastrofu pārvaldīšana.............................................................................................................36
11.1. apziņošana iestādē..................................................................................................................36
11.2. evakuācijas pasākumi.............................................................................................................36
11.3. pirmās un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana..................................................36
11.4. sabiedriskās kārtības uzturēšana iestādē un īpašuma apsardze..............................................36
11.5. sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, avārijas dienestiem, valsts un
pašvaldību iestādēm........................................................................................................................37
12. Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi................38
12.1. radioaktīvais piesārņojums.....................................................................................................38
12.2. ķīmiskais piesārņojums..........................................................................................................42
12.3. dabas katastrofas (vētra, lietus gāzes, snigšana, apledojums, sniega sanesumi)....................44
12.4. ugunsgrēks..............................................................................................................................45
12.5. anonīms ziņojums par sprādzienbīstama priekšmeta (SBP) uzstādīšanu...............................48
12.6. bioloģiskā terorisma aizdomu gadījums.................................................................................49
13. Iestādes civilās aizsardzības plāna pielikumi:..........................................................................51
13.2. Ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas periodi...............................................................................53
13.3. Atmosfēras vertikālās noturības (stabilitātes) stāvokļi – klases.............................................54
13.5. Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā:......................................................................................56
13.6. Radioaktivitātes mērvienības.................................................................................................57
13.7. VALSTS UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTA NOTEIKTO DEFINĒTO
LAIKA APSTĀKĻU KLASIFIKĀCIJA........................................................................................67
13.8. Rīcība domē, ja atrasta izbērta nezināmas izcelsmes pulverveida viela vai atvērts aizdomīgs
pasta sūtījums:.................................................................................................................................69
13.9. Rīcība bīstamo ķīmisko vielu noplūdes gadījumā:................................................................71
13.10. Rīcība radiācijas avārijas gadījumā:.....................................................................................72
13.11. Rīcība, saņemot informāciju par spridzināšanas vai sprādziena draudiem:.........................73
13.12. Rīcība zemestrīces gadījumā:...............................................................................................76
13.13. Rīcība elektroenerģijas piegādes traucējumu gadījumā:......................................................77
13.14. Gāzmasku un aizsargkameru izsniegšana no Valsts materiālās noliktavas katastrofu
gadījumā (punkts 8.10.3. MK noteikumi Nr.423)...........................................................................78
2
Lietotie termini
1. Avārijas komanda – organizēta un apmācīta brigādes darbinieku grupa, kuras rīcībā ir

tehnika un speciālais inventārs reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanai.
2. Bīstama hidrometeoroloģiska dabas parādība – dabas procesi vai parādības, hidroloģiskas
izcelsmes notikums vai hidroloģisku procesu rezultāts, kas rada postošu ietekmi uz
cilvēkiem, īpašumu un vidi.
3. Bīstamās kravas – kravas, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var
izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību vai
veselību
4. Bīstamā viela – ķīmiskā viela vai produkts, kas tai piemītošo fizikālo, ķīmisko, bioloģisko
vai toksikoloģisko īpašību vai fizikālā stāvokļa dēļ var radīt draudus cilvēku dzīvībai un
veselībai, dzīvniekiem, nodarīt kaitējumu videi un materiālajām vērtībām
5. Bīstamība – ķīmiskajai vielai vai ķīmiskajam produktam piemītoša īpašība vai fizikālais
stāvoklis, kas rada vai var radīt kaitējumu cilvēka dzīvībai vai veselībai, videi.
6. Civilā aizsardzība – organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu,
izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kas tiek realizēts, lai nodrošinātu
tautsaimniecības gatavību iespējamām dabas un tehnogēnām katastrofām, sargāt
iedzīvotājus, īpašumu un vidi, mazinātu zaudējumus un atbalstītu valsts aizsardzības
sistēmas vajadzības militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
7. Dabas katastrofas – meteoroloģiskās un hidroloģiskās parādības, kas spēj izraisīt vētru,
viesuļvētru, plūdus, atkalu, stipru salu, stipru snigšanu, lielu karstumu, mežu un kūdras
purvu ugunsgrēkus, kā arī epidēmijas, epizootijas.
8. Dezaktivācija – radioaktīvā piesārņojuma aizvākšana, lai samazinātu paliekošo radioaktīvo
vielu daudzumu uz virsmām, cilvēka organismā, materiālos vai citos vides objektos.
9. Evakuācija – cilvēku un/vai dzīvnieku organizēta pārvietošana, materiālo vērtību
nogādāšana ārpus riska zonas.
10. Glābšanas darbi – pasākumu kopums, lai glābtu cilvēkus un/vai dzīvniekus, kuri bez citu
palīdzības nevar izkļūt no bīstamo faktoru ietekmes zonas uz drošu vietu, sniegtu pirmo
palīdzību cietušajiem.
11. Individuālie aizsardzības līdzekļi - ražotāja izveidotas ierīces, iekārtas un sistēmas, kas
sastāv no vairākiem atsevišķiem izstrādājumiem un paredzētas lietotāja aizsardzībai pret
risku, ko rada viens vai vairāki kaitīgi vai bīstami darba vides faktori.
3
12. Jonizējošā starojuma avoti – ierīces, radioaktīvās vielas, kodolmateriāli, radioaktīvie
atkritumi vai iekārtas, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu vai no neradioaktīviem
materiāliem radīt radioaktīvās vielas, tos apstarojot ar daļiņām vai augstas enerģijas gammas
starojumu, kā arī jonizējošā starojuma ģenerēšanas tehnisko iekārtu nozīmīgas daļas.
13. Katastrofa – dabas vai tehnoloģiskā katastrofa, epidēmija, epizootija, sabiedriskās
nekārtības, terorisms vai bruņots konflikts.
14. Ķīmiskā avārija – notikums ar ķīmisku vielu noplūdi no tehnoloģiskām iekārtām vai
bojātām tilpnēm.
15. Nevēlams notikums – negatīvas pārmaiņas objekta ekspluatācijas gaitā, piemēram,
tehnoloģiska vai mehāniska rakstura bojājumi, neapzināta vai apzināta nepareiza
ekspluatācija, kā arī citas novirzes no tehnoloģiskā procesa režīma vai ārējie faktori.
16. Objekti – tehnoloģiska vienība uzņēmumā, kurā ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā
bīstamās vielas. Objektā ietilpst visas iekārtas, ēkas un būves cauruļvadi, mašīnas un
mehānismi, instrumenti, ražotnei piederošie dzelzceļa atzarojumi, doki, izkraušanas
piestātnes objekta apkalpošanai, moli, noliktavas vai līdzīgas būves, kas nepieciešamas
objekta darbībai.
17. Paaugstinātas bīstamības objekti – komercsabiedrību vai individuālo komersantu objekti,
kuru saimnieciskā darbība saistīta ar enerģijas ražošanu vai uzkrāšanu, elektromagnētisko
starojumu, kā arī ar ugunsnedrošu, sprādzienbīstamu, bīstamu ķīmisku vielu un produktu,
bioloģiski aktīvu, radioaktīvu vielu un kodolmateriālu ražošanu, apstrādi, pārstrādi,
lietošanu, uzglabāšanu, transportēšanu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu tādā
daudzumā, kas tehnogēnā katastrofā vai ārēju faktoru iedarbībā var nodarīt kaitējumu
personai, īpašumam vai videi ārpus komercsabiedrības vai individuālā komersanta objekta
teritorijas.
18. Pali – ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs un ezeros pavasara periodā, kas rada to pārplūšanu
un raksturojas ar ilglaicīgu ūdens līmeņa noturību.
19. Pirmā palīdzība – palīdzība cietušajiem nelaimes gadījumā, kuru var sniegt personas,
kurām ir kvalifikācija medicīnā vai tās nav, savu zināšanu un iespēju robežās, neatkarīgi no
sagatavotības un ekipējuma.
20. Plūdi – ūdens līmeņa celšanās upēs un ezeros, kas var notikt lietus vai sniega segas straujas
kušanas, ledus (vižņu) sastrēgumu, hidrotehnisko būvju avāriju, kā arī citu dabas parādību
rezultātā.
21. Preventīvie pasākumi – pasākumi, kas tiek veikti, lai novērstu vai mazinātu nevēlamā
notikuma varbūtību un potenciālos zaudējumus, pirms nevēlamais notikums ir noticis.
4
22. Radiācijas avārija – notikums, kā rezultātā valstī vai ārpus tās teritorijas konstatēts
radiācijas līmenis, kas būtiski pārsniedz ilggadējo mērījumu rezultātā konstatēto radiācijas
fona līmeni un var tikt pārsniegti apstarojuma dozu limiti, apdraudot iedzīvotāju veselību.
23. Radioaktīvā viela – viela, kura satur vienu vai vairākus radionuklīdus – izotopus, kas atomu
pārvēršanās procesā rada jonizējošo starojumu ar kopējo vai īpatnējo radioaktivitāti, kura
pārsniedz pieļaujamos lielumus un no kuras nepieciešams aizsargāt darbiniekus, iedzīvotājus
un vidi.
24. Reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi – pasākumi, kas tiek veikti
katastrofas vai avārijas gadījumā, lai ierobežotu vai likvidētu to postošos faktorus un
izraisītās sekas, glābtu dzīvības, sniegtu palīdzību cietušajiem, novērstu vai mazinātu
iespējamo kaitējumu cilvēkiem, īpašumam, videi.
25. Resursi – ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbos iesaistītie brigādes darbinieki, citu
operatīvo dienestu darbinieki, citas fiziskās un juridiskās personas, automobiļi, cita tehnika,
aprīkojums un uguns dzēšamās vielas, absorbenti, citas vielas un materiāli.
26. Risks – cilvēka darbības vai dabas procesu izraisīta nevēlama notikuma realizācijas,
varbūtība noteiktā teritorijā un laika periodā un šī notikuma seku iespējamo apjomu
apvienojums.
27. Riska avots – tehnisks objekts, sociāla vai dabas parādība, kas pie noteiktajiem
nosacījumiem var novest pie negadījuma.
28. Riska faktori – riska lieluma iespaidojošie parametri, kas atkarīgi no tehniskajām ierīcēm,
tehnoloģiskajiem procesiem, apkalpojošiem procesiem un darbības nodrošināšanas.
29. Riska zona – teritorija, kuru var iespaidot bīstamie faktori.
30. Rūpnieciska avārija - avārija, ko izraisa vai var izraisīt nekontrolēts ķīmiskais vai
tehnoloģiskais process, nekontrolētas darbības vai citi nevēlami notikumi.
31. Sprādziens – momentāna (eksplozīva) vielas vai maisījuma ķīmiskā pārvērtība, kurā izdalās
liels enerģijas daudzums, kas rada paaugstinātu spiedienu (pārspiedienu un triecienvilni).
32. Spiedieniekārta – tvertnes, cauruļvadi, drošības ierīces un spiediena ierīces, kā arī elementi,
kas piestiprināti spiedienam pakļautām virsmām (piemēram, uzmavas, uzgaļi, savienojumi,
atbalsti, rokturi).
33. Spiedieniekārtu komplekss – atsevišķas spiedieniekārtas, kuras ražotājs ir samontējis,
izveidojot vienotu darbspējīgu iekārtu.
34. Tehnoloģiskā katastrofa – katastrofa, kuru izraisījusi saimnieciskā darbība.
5
35. Trauksmes signāls – noteiktā teritorijā vai komercsabiedrībā pārraidīts signāls, kas brīdina
par rūpniecisku avāriju, katastrofu vai tās draudiem un nepieciešamību darbiniekiem attiecīgi
rīkoties un veikt aizsardzības pasākumus.
36. Ugunsgrēks – degšana, kas nekontrolējami izplatās laikā un telpā un kam raksturīga
karstuma izdalīšanās līdz ar dūmiem un/ vai liesmām;
37. Ugunsgrēka dzēšana – organizēta darbība, ko veic, lai likvidētu ugunsgrēku, glābtu
(evakuētu) fiziskās personas, dzīvniekus, materiālās vērtības, kā arī aizsargātu vidi
ugunsgrēka dzēšanas laikā.
38. Ugunsdrošība – atbildība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku
novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu.
39. Automātikās ugunsaizsardzības iekārtas – stacionāras automātiskās ugunsaizsardzības
iekārtas, automātiskie ūdens aizsegi, automātiskās ugunsgrēku atklāšanas un trauksmes
iekārtas, stacionārās automātiskās dūmu aizsardzības iekārtas, ugunsgrēka un citu avārijas
situāciju izziņošanas un evakuācijas vadības iekārtas.
40. Ugunsdzēsības aparāts – ierīce, kas satur ugunsdzēšamo vielu, kuru var izlādēt uz uguni
iekšējā spiediena darbības rezultātā.
41. Ugunsdzēsības hidrants – ugunsgrēka dzēšanai paredzēta ierīce ūdens ņemšanai no ārējā
ūdensvada tīkla.
6
1. Plāna mērķis, uzdevumi un prognozējamie rezultāti
Civilās aizsardzības plāns (turpmāk - CAP) ir izstrādāts Priekules novada domei (turpmāk
dome).
Plāna pamatmērķis ir apzināt ārējos un iekšējos riskus un paredzēt civilās aizsardzības
pasākumus, lai novērstu vai samazinātu katastrofu (avāriju) gadījumos izraisīto kaitējumu
cilvēkiem, īpašumam un videi.
Priekules novada dome plāno un realizē šādus preventīvos pasākumus:
1) riska novērtēšanu;
2) atbildīgo personu nozīmēšanu;
3) domes darbinieku apmācību civilās aizsardzības (turpmāk - CA), darba aizsardzības,
vides aizsardzības un ugunsdrošības jautājumos;
4) ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes, apsardzes signalizācijas un sakaru sistēmas
pilnveidošanu;
5) domes iestāžu apziņošanas sistēmas pilnveidošanu;
6) resursu iegādi, kas nepieciešami iespējamo rūpniecisko avāriju likvidēšanai domē:
7) evakuācijas maršrutu un vietu noteikšanu;
8) citus preventīvos pasākumus.
Dome plāno un realizē šādus reaģēšanas pasākumus:
1) informācijas saņemšanu no iekšējiem un ārējiem informācijas avotiem;
2) informācijas nodošanu;
3) atbildīgo darbinieku apziņošanu un sapulcināšanu, kā arī attiecīgo institūciju
informēšanu;
4) avārijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk- VUGD) brigāžu
iesaistīšanu un sadarbību ar tiem;
5) darbinieku un apmeklētāju evakuāciju ārpus centra teritorijas;
6) ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbu veikšanu;
7) materiālo vērtību evakuāciju vai pārvietošanu;
8) citus pasākumus.
CAP izskatīti iekšējie un ārējie bīstamības avoti, nepieciešamie reaģēšanas pasākumi.
Pielikumā esošais informatīvais materiāls paredzēts nestandarta CAP neiekļauto/ ārkārtējo
situāciju, negadījumu vai incidentu pārvaldīšanai.
7
Apskatīto negadījumu u.c. realizācijas varbūtība ir augsta. Novērojams stabils negadījumu
/incidentu/ skaita pieaugums: ugunsgrēki, bīstamo vielu noplūdes /amonjaks, dzīvsudrabs, benzīns,
dīzeļdegviela u.c./, sprādzienbīstamu priekšmetu eksplozijas un anonīmie ziņojumi par to
uzstādīšanu, nelabvēlīga kriminogēnā situācija. Šajā sakarībā CAP uzskatāms par bibliotēkas CA
sistēmas darbības reglamentējošu pamatdokumentu.
CAP nav uzskatāms par:
- pašmērķi – plāns paredzēts tā praktiskai pielietošanai:
 domes perspektīvās darbības un attīstības plānošanā;
 domes CA sistēmas izveidošanā, tās uzturēšanā gatavībā,
materiāltehnisko rezervju veidošanā;
 domes CA sistēmas dalībnieku un darbinieku apmācībai rīcībai
avārijās u.c. ārkārtējās situācijās;
 kā reglamentējošs domes CA sistēmas organizācijas un darbības
pamatdokuments;
 kā informatīvi – reglamentējošs dokuments avāriju prevencijā,
pārvaldīšanā, īstermiņa seku likvidēšanā;
- dogmu - katrai avārijai (ārkārtējai situācijai) ir atšķirīga cēlonība, bīstamības izpausmes,
bīstamības faktoru un to izraisīto seku raksturlielumi, atšķirīgi būs arī pielietojamie preventīvās
situācijās pārvaldīšanas risinājumi, piesaistāmie resursi – spēki un līdzekļi u.tml. Obligāta racionāla
pieeja, šajā plānā noteiktā realizēšanai.
Domes CAP izstrādāja Priekules novada domes CA speciāliste Irute Ziņģe, saskaņā ar
05.10.2006. likuma "Civilās aizsardzības likums" 13.panta 3.punkta un 26.06.2007. Ministru
kabineta noteikumu Nr.423 "Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna
struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība" prasībām.
8
2. Īss iestādes raksturojums
2.1. iestādes nosaukums, kā arī tās ministrijas vai citas institūcijas nosaukums
un adrese, kuras padotībā atrodas iestāde
Priekules novada dome: Saules iela 1, Priekule, LV- 3434.

Domes pakļautības iestādes ir:
Priekules pilsētas bibliotēka ; kultūras nams; sociālā nodaļa; dzimtsarakstu nodaļa;
vidusskola un bērnudārzs.
2.2. ģeogrāfiskais izvietojums
Priekule ir mazpilsēta Rietumkurzemes augstienē. Atrodas 220 km no Rīgas un 42 km no

Liepājas.
Gadsimtu mijā pilsēta izvietojusies 5km2 platībā un Priekulē dzīvo 2600 iedzīvotāji. Pilsētas
izaugsmi un attīstību raksturo LR Centrālās statistikas pārvlades dati. Tajos atspoguļojas iedzīvotāju
skaita izmaiņas dinamika.
Priekule atrodas Rietumkursas augstienē un Embūtes pauguraines un Vārtājas viļņotā
līdzenuma robežas Virgas upes un tās pietekas – Dobeļupes krastos. Reljefs ir lēzeni viļņains,
nedaudz nolaidens uz dienvidiem, kur seklā ielejā tek Virgas upe. Upes līmenis ir 56 m virs jūras
līmeņa, bet augstākais paugurs – Drunkas kalns – pilsētas ziemļu malā ir 82 m virs jūras līmeņa.
Pilsētas centrālā daļa ir ap 65 m virs jūras līmeņa.
Priekules ziemeļu daļā uz Dobeļupes izveidoti 2 dīķi – Parka dīķis un Dobeļdīķis.
Priekule ir svarīgs ceļu krustpunkts: cauri pilsētai iet auto ceļš uz kaimiņvalsti Lietuvu, gar
pilsētas ziemeļu robežu iet Grobiņas – Ezeres autoceļš P – 106, bet pilsētu šķērso šī ceļa nozarojums
P – 115, ir autoceļš uz Aiputi un Vaiņodi.
Galvenās ražošanas nozares ir:
 Kokapstrāde;
 Celtniecības un mehanizēto darbu pakalpojumi;
 Gaļas pārstrāde.
Priekules pagasts atrodas Liepājas rajona dienvidaustrumos ap Priekules pilsētu un tas
aizņem 15 280,4 ha (152,8 km2) lielu platību. Ziemeļos pagasts robežojas ar Bunkas un Kalvenes
9
pagastiem, rietumos ar Virgas pagastu, dienvidos ar Gramzdas pagastu, austrumos ar Vaiņodes
un Embūtes pagastiem.
Pagastu šķērso vairāki valsts nozīmes autoceļi – Liepāja – Priekule – Ezere, Priekule –
Lietuvas robeža.
Priekules pagasts ir izteikts lauksaimniecības pagasts, jo galvenā iedzīvotāju nodarbošanās
pagastā ir zemkopība. Priekules pagastā darbu nodrošina lielākās saimniecības kā statūtsabiedrība
“Audarmuiža”, kas nodarbojas ar piena – gaļas lopkopību un graudkopību, zemnieku saimniecība
”Ašmi”, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, zemnieku saimniecība “Pauguri”, kas
nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību un sēklkopību, zemnieku saimniecība “ Vairogi”, kas
nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību. Pagasta teritorijā atrodas arī 2 veikali un degvielas
uzpildes stacija “Kings”.
Priekules novada pašvaldību, ko apvienojoties veido Bunkas pagasta, Gramzdas pagasta, Kalētu
pagasta, Priekules pagasta, Priekules pilsētas un Virgas pagasta pašvaldības, raksturo šādi parametri:
Novada nosaukums Priekules novads
Teritorijas platība 523 km2
Iedzīvotāju skaits 6959

Iedzīvotāju blīvums 13,30 iedz./km2
Novada teritoriālais Bunkas pagasts
dalījums Gramzdas pagasts
Kalētu pagasts
Priekules pagasts
Priekules pilsēta
Virgas pagasts
Administratīvais centrs Priekule
Pakalpojumu centri Bunka;

Gramzda;
Kalēti;
Paplaka.
Pakalpojumu punkti Krote;
Tadaiķi;
Aizvīķi;
Purmsāti
Virga.
Ekonomiskās aktivitātes Priekule
centrs
Novada dome 15 deputāti (pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām)
10
2.3. apkārtnes meteoroloģisko un hidroloģisko apstākļu raksturojums
Gada vidējā gaisa t°6.4°C ar maksimumu 34°C, minimumu –34°C, gada vidējais gaisa
relatīvais mitrums – 80 %. Valdošie vēji: ziemas periodā – R (ZR, DR), vasaras mēnešos – A (DA)
ar vidējo atkārtojamību gadā: DR = 15 %, A = 23 %. Vidējais vēja ātrums – 5,3 m/s gadā, novembrī
– 6.2 m/s, brāzmās līdz 31 m/s. Bezvēja atkārtošanās, pamatā jūlijā – augustā, vid. 19 %. Grunts
sasaluma dziļums – vidēji 24 cm, vislielākais 47 cm.
2.3. Darbības raksturojums

Priekules novada dome nodrošina pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību:
Pieņem lēmumus;
Nosaka pašvaldības institucionālo struktūru;
Lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un kārtību, kādā nodrošina
pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi;
Izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu;
Atbilstoši kompetencei atbild par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu
izlietojumu.
Dome
Novada lēmējinstitūcija ir dome ar 15 deputātiem.
2.5. Iestādes struktūra
Priekules novada dome
Komisijas
Komitejas
Domes priekšsēdētāja
Priekšsēdētājas vietnieki
Izpilddirektors
Pagastu pārvaldes:
Bunkas pagasta pārvalde Iestādes:
Gramzdas pagasta Sociālais dienests
pārvalde Dzimtsarakstu nodaļa
Kalētu pagasta pārvalde Administrācija Bāriņtiesa
Virgas pagasta pārvalde Izglītības iestādes
Kultūras iestādes
11
2.6. Darba laiks, cilvēku skaits iestādē
Iestādes darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00 darba dienās, pusdienas pārtraukums no 12.00 –
13.00. Sestdienās, svētdienās un valsts svētku dienās iestāde ir slēgta.
Nakts laikā teritorija pieslēgta SIA „ Kurzemes drošības serviss
” apsardzei.
Apkures sezonas laikā (no oktobra līdz maijam) domē visu diennakti strādā kurinātāji.
Precīzs apmeklētāju skaits iestādēs nav zināms.
12
3. Vispārīgs inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma raksturojums
3.1. Ūdensapgāde (tai skaitā ugunsdzēsības vajadzībām)
Domes telpās ierīkots aukstā ūdens ūdensvads. Centralizēta ūdens apgāde no Priekules
artēziskā ūdenstorņa. Ūdensvada pievadcaurules ir no metāla un plastmasas, iekšējie tīkli no
plastmasas un melnā metāla caurulēm. Domes iekšējās ugunsdzēsības ūdensvads telpās nav.
Karstais ūdens tiek padots no ātrsildāmā katla .
Ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde paredzēta no ugunsdzēsības dīķa (ar tilpumu 12000m3),
kas atrodas 450 m attālumā virzienā no domes uz kultūras namu.
3.2. Kanalizācija
Ēkas kanalizācija pieslēgta nosēdu aku tīklam ar izplūdi smilts - grants filtrā. Lietus
kanalizācijas nav. Iekšējais tīkls no Dn 50 un Dn 100 čuguna un plastmasas caurulēm.
3.3. Eektroapgāde (tai skaitā nodrošinājums ar elektroģeneratoriem

energoapgādes traucējumu gadījumos)
Dome elektroapgādi saņem no VAS “SADALES TĪKLI”.

Domes kopējais elektroenerģijas vidējais patēriņš ir 17455 kWh/gadā. Vienlaicīgi atļautā
slodze ir 54 KW, nominālais strāvas lielums – 100A, sprieguma pakāpe – 0,4 kW līnija.
Dome lieto elektroenerģiju un apkalpo elektroietaises saskaņā ar Ministru kabineta 1996.
gada 22.oktobra noteikumu Nr. 413 „Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” prasībām.
Noslēgts līgums Nr. rpM02592 ar VAS „SADALES TĪKLI” par elektriskās enerģijas piegādi,
lietošanu un samaksu.
Alternatīva (rezerves) elektrobarošanas avota padomes iestādē nav.
3.4. siltumapgāde
Domē ir autonoma siltumapgāde. Domē atrodas divi apkures katli (SC-120, jauda 449
KWT), katli tiek kurināti ar cieto kurināmo (malku). Apkures katls nav bīstama iekārta, jo tā jauda
nepārsniedz 500 KW.
3.5. ventilācija
Domes ēka ir aprīkota ar vietējo ventilācijas sistēmu.
13
3.6. apsardzes sistēma
Domes telpas aprīkotas ar apsardzes un automātiskās ugunsaizsardzības iekārtu. Signāls no
apsardzes - ugunsdrošības paneļa DSC iet uz SIA „Kurzemes drošības serviss” centrālās
novērošanas pulti. Domes telpas ir aprīkotas ar automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes
iekārtu NX8 (7 apsargājamās zonas). Par apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas apkalpošanu ir
noslēgts līgums (2009.gada 1.augustu Nr.81) ar SIA” Kurzemes drošības serviss” .
14
4. Iestādes iekšējie apdraudējumi, tai skaitā bīstamās iekārtas un tādu
bīstamo vielu maksimālie daudzumi, kuras lieto, apsaimnieko vai
uzglabā iestādē
4.1. Iekšējie apdraudējumi
Ņemot vērā domes darbības specifiku, apmeklētāju un darbinieku drošību var apdraudēt:
1) ugunsgrēks; tā iemesli var būt darbinieku pieļautie ugunsdrošības noteikumu
neievērošana, elektroinstalācijas bojājumi, bojātu elektroierīču lietošana vai atstāšana
bez uzraudzības, viegli uzliesmojošu šķidrumu lietošana vai uzglabāšana;
2) avārijas iekšējos inženiertehniskajos tīklos (elektro, siltuma, ūdens un
kanalizācijas sistēmā).
4.2. Avāriju iespējamie attīstības varianti iestādē, to seku izvērtējums

2.2.1. Ugunsgrēks
Atkarībā no ugunsgrēka izcelšanās vietas un izplatības apdraudējuma var būt pakļauts dažāds
apmeklētāju un darbinieku skaits. Ugunsgrēks var izcelties vienā vai vairākās blakus esošās telpās.
Ugunsgrēka izplatība pa visu stāvu vai visu ēku maz ticams, jo padomē praktiski viegli
uzliesmojošas vielas (šķidrumi) netiek pielietotas. Ugunsgrēku var izraisīt elektroinstalācijas
bojājumi, kā rezultātā var aizdegties papīri, mēbeles. Rīcībai ugunsgrēka gadījumā ir izstrādāts un
apstiprināts rīcības plāns.
Riska mazināšanai veicami šādi pasākumi:
1) ievērot stingri ugunsdrošības noteikumus;
2) nodrošināt agrīnu aizdegšanās konstatēšanu un operatīvu rīcību tās likvidēšanu sākuma
stadijā;
3) ugunsdrošības pasākumu plānošana;
4) darbinieku instruktāža un apmācība rīcībai ugunsgrēka gadījumā;
5) ugunsdrošības sistēmas pilnveidošana.
2.2.2. avārijas iekšējos inženiertehniskajos tīklos
Avārijas iekšējos komunālajos tīklos var nelabvēlīgi ietekmēt domes darbu, bet šie
traucējumi nevarētu radīt nopietnus draudus apmeklētājiem, darbiniekiem, īpašumam un videi.
Energoresursu bojājumi varētu būt saistīti ar tehnisko nolietojumu, ekspluatācijas noteikumu
neievērošanu, ugunsgrēka rezultātā. Lai novērstu ugunsgrēka rašanās iespēju:
15
1) visas elektroiekārtas jānodrošina pret īssavienojumu un pārslodzi, strāvas, noplūdi un
citiem ekspluatācijas režīma pārkāpumiem;
2) elektroiekārtu strāvas vadītāju izolācijas pretestībai jāatbilst iekārtu tehniskajiem
normatīviem;
3) avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīkliem un ierīcēm vienmēr jābūt lietošanas
kārtībā.
Lai novērstu vai mazinātu avārijas risku ūdens apgādes sistēmā, jāpievērš uzmanība šādiem
faktoriem:
1) visām ūdensvada caurulēm jāatbilst kvalitātes prasībām un jāveic materiālu un sistēmas
savienojumu kvalitātes pārbaude pēc to uzstādīšanas;
2) ūdens apgādes sistēmām jāveic regulāras pārbaudes saskaņā ar lietošanas instrukciju u.c.
prasībām, lai nodrošinātu sistēmas saglabāšanu labā tehniskā stāvoklī un mazinātu
nejaušas noplūdes risku;
3) ūdens apgādes sistēmām jābūt apgādātām ar noslēgventīļiem, lai ūdens noplūdes
gadījumā būtu iespējams ātri apturēt ūdens noplūdi.
Saskaņā ar likumu "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" un Ministru kabineta

2000.gada 7.novembra noteikumiem Nr.384 „Noteikumi par bīstamajām iekārtām” ir konstatēts, ka
domē bīstamo iekārtu nav.
2.2.3. sanitāri, epidemioloģiskie apdraudējumi, tai skaitā saindēšanas ar pārtikas

produktiem
Sanitāri epidemioloģiskie bīstamības pakāpe var rasties padomes iekšienē – apmeklētājiem
un darbiniekiem dzerot nekvalitatīvu ūdeni, ēdot nekvalitatīvu pārtiku un neievērojot sanitāri
higiēniskās normas padomē. Šo faktoru neievērošanas gadījumā var rasties risks, kad tam ir pakļauti
visi iestādes apmeklētāji un darbinieki. Reizi gadā iestādes darbiniekiem( kuri atbilst prasībām) ir
jāveic profilaktiskā veselības pārbaude. Reizi gadā padomes darbinieki noklausās instruktāžu par
sanitāri higiēniskajām normā padomē, par ko liecina ieraksts instruktāžas žurnālā.
16
5. Avāriju ar bīstamo vielu noplūdi attīstības varianti iestādē, to seku
izvērtējums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 19.jūlija noteikumu Nr.532 3.pielikuma 1.4.
apakšpunktu un veikto riska novērtējumu var secināt, ka rūpnieciskās avārijas iespējamība domē
nepastāv.
6. Bīstamo vielu noplūdi ierobežojošie pasākumi iestādē, bīstamo vielu

noplūdes izplatību ierobežojošās iekārtas un aprīkojums
Bīstamo vielu noplūdes ierobežojošie pasākumi domē nav nepieciešami.
7. Iestādes ārējie apdraudējumi un to iespējamās sekas
7.1. bīstamo ķīmisko vielu un produktu noplūde

Bīstamo ķīmisko vielu un produktu (turpmāk – bīstamo vielu) noplūde var notikt:
1) rūpniecisko avāriju gadījumos stacionāros paaugstinātas bīstamības objektos, kas
uzglabā, ražo, pārstrādā vai apsaimnieko bīstamās vielas;
2) transporta avāriju gadījumos bīstamo kravu pārvadāšanas laikā ar transporta līdzekļiem
(autotransportu, dzelzceļa transportu, gaisa kuģiem).
7.1.1. stacionārie paaugstinātas bīstamības objekti

Priekules pagastā nav paaugstinātas bīstamības objektu, uz kuriem attiecas Ministru kabineta
2005. gada 17.jūlija noteikumi Nr. 532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas
kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” prasības.
7.1.2. bīstamo kravu pārvadājumi

Aptuveni 34 km attālumā no domes teritorijas atrodas nacionālās (valsts) nozīmes dzelzceļa
līnija Rīga – Liepāja, pa kuru notiek bīstamo kravu pārvadājumi.
Bīstamo kravu pārvadājumi pa dzelzceļu var apdraudēt padomes darbību.
Negadījumu lokalizācijas un likvidācijas darbu ekipāža, kas pārvadā bīstamās vielas ar
autotransportu, veic atbilstoši situācijai un ievērojot kravas īpašības, tās eksplozijas iespējas un
ugunsbīstamību, draudus cilvēkiem, materiālajām vērtībām un videi, kā arī ievērojot bīstamo kravu
pārvadāšanas noteikumus un avārijas kartiņās paredzētos drošības pasākumus. Nepieciešams
17
nekavējoties ziņot par notikušu transporta avāriju, kur iesaistītas bīstamās vielas, VUGD pa tālruni
01, 112 vai Valsts policijai pa tālruni 02 vai 112.
7.1.3. risks cilvēkiem bīstamo vielu noplūdes gadījumos

Izplūdušās bīstamās vielas var neatgriezeniski ietekmēt darbinieku veselību vai pat izraisīt
viņu bojāeju, radīt ievērojamu vides (ekosistēmas) piesārņojumu, kā arī iniciēt sprādzienu,
ugunsgrēku.
Bīstamās vielas var būt toksiskas, ar augstu reaģēt spēju, sprādzienbīstama, viegli
uzliesmojošas vai kodīgas.
Toksiskās vielas nokļūst organismā:
- ieelpojot saindētu gaisu;
- absorbējot caur ādu;
- uzņemot caur muti.
Dažas bīstamās vielas izsauc vispārēju organisma saindēšanos. Citas vielas ietekmē tikai
noteiktus orgānus. Tādas gāzes kā hlors, sēra dioksīds un amonjaks var nopietni bojāt plaušas.
Iedarbības efekts ir atkarīgs no vielu toksiskuma dažādā līmeņa. Ugunsgrēka gadījumā var izdalīties
ļoti toksiski degšanas produkti, kas izplatās apkārtnē vai nu tieši ugunsgrēka laikā, vai tā dzēšanas
pasākumu rezultātā.
7.2 radiācijas avārijas
Radioaktīvā piesārņojuma iespējamie avoti var būt:

1) enerģētisko kodolreaktoru avārijas ar radionuklīdu noplūdi;
2) avārijas radioaktīvā materiāla transporta pārvadājumu laikā;
3) nesankcionētas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;
4) kosmisko objektu ar jonizējošā starojuma avotiem avārijas;
5) kodoltehnisko ieroču pielietošana.
7.2.1. Enerģētisko kodolreaktoru avārijas

600 km rādiusā ap Priekuli atrodas 5 atomelektrostacijas (turpmāk –AES) ar 11
kodolreaktoriem (KR).
AES Kodolreaktora Attālums (km) līdz
(KR)
Atrašanās vieta Valsts ekspluatācijā KR tips Priekules pagasta LR robežai
nodošanas gads robežai
18
Oskarhamma Zviedrija 1972., 1976., 1986. BWR 480 280
Forsmarka Zviedrija 1980., 1981., 1985. BWR 460 300
Loviisa Somija 1977., 1981. PWR 400 265
Olkiloito Somija 1979., 1982. BWR 440 330
Sosnovij-Bor Krievija 1974., 1976., 1980., LGR 600 275
(Pēterburga) 1981.
Nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu dēļ (vēja ātrums lielāks par 20 m/s) iedzīvotājus, t.sk.
domes darbiniekus visreālāk var apdraudēt Ignalīnas AES, kas atrodas 310 km attālumā no domes.
Priekules pagastā neatrodas valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti.
7.2.2. radioaktīvo materiālu transportēšana

Pārvadājot radioaktīvās vielas, transporta līdzekļa avārijas gadījumā, var notikt teritorijas
daļas piesārņojums ar radioaktīvām vielām. Radioaktīvā piesārņojuma zona var izveidoties jebkurā
transporta maģistrāles vietā, kur notikusi transporta līdzekļa avārija.
Radioaktīvās kravas caur Priekules pagasta teritoriju netiek pārvadātas.
7.2.3. nesankcionētas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kodoltehnisko ieroču

pielietošana
Pilnībā valstī vēl nav sakārtoti jonizējošā starojuma avotu uzglabāšanas un uzskaites
jautājumi, varbūtība nesankcionētai darbībai ar tiem ir pietiekami augsta. Nevar izslēgt radioaktīvo
vielu izmantošanu terora aktos. Ja juridiska vai fiziska persona ir atradusi jonizējošā starojuma avotu
ārpus tā atļautās izmantošanas vai glabāšanas vietas, personai par to jāinformē VUGD vai Radiācijas
drošības centrs.
Kodolvalstu skaita pieaugums (~20 valstis) paaugstina risku, ka kodolieroči tiks pielietoti
reģionālo bruņoto konfliktu gaitā, tomēr jāatzīmē, ka to glabāšanai ir piemērots attiecīgs drošības
līmenis.
7.2.4. kosmisko objektu ar jonizējošā starojuma avotiem avārijas

Nevar izslēgt iespēju, ka notiek avārijas ar kosmisku aparātu, uz kura borta atrodas
radioaktīvas vielas. Šādā gadījumā var tikt saindēts laukums līdz 20x30 km, tātad līdz 600 km 2, un,
atkarībā no avārijas vietas, saindējums var skart Priekules pagasta teritoriju. Radioaktīvās vielas šai
gadījumā būs izkliedētas gaisā un, nosēžoties zemē, piesārņos augus, ūdeni, produktus, kā arī
nodarīs kaitējumu cilvēku veselībai.
19
7.2.5. aizsardzības pasākumi radiācijas avārijās
1) joda profilakse:
Joda profilaksi veic īsi pirms iespējamās radioaktīvo vielu noplūdes vai izkliedes vidē no
objekta vai tūlīt pēc tās, lai mazinātu jonizējošā starojuma kaitīgo ietekmi uz to iedzīvotāju veselību,
kurus var apdraudēt radiācijas avārija, kā arī radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju veselību. Joda
preparātus (kālija jodīda tabletes, 5 % kālija jodīda šķīdumu) lieto pēc Veselības ministrijas
norādījuma saskaņā ar pievienoto joda preparātu lietošanas instrukciju un to organizē pašvaldība
sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām.
Joda profilaksi veic ne ilgāk kā 7 dienas.
2) uzturēšanās telpās vai aizsargbūvēs:

Ņemot vērā Radiācijas drošība centra ieteikumu, VUGD pieņem lēmumu par radiācijas
avārijā cietušo iedzīvotāju uzturēšanos telpās vai CA aizsargbūvēs, jo uzturēšanās telpās vai CA
aizsargbūvēs samazina jonizējošā starojuma dozu, ko rada ārējais un iekšējais apstarojums.
Aizsardzības pasākumu – uzturēšanos telpās un CA aizsargbūvēs – piemēro ne ilgāk par 48
stundām. CA aizsargbūves pagasta teritorijā nav, var izmantot pagasta padomes un pagraba telpas.
3) evakuācija;
Evakuāciju veic, pārvietojot radiācijas avārijā cietušos darbiniekus no darba vietām, lai
novērstu vai samazinātu viņu apstarošanos un nepieļautu radiācijas avārijas kaitējumu.
Evakuāciju veic pēc administratīvi teritoriālā principa, nodrošinot, lai radiācijas avārijā
cietušo darbinieku saņemtās jonizējošā starojuma dozas būtu iespējami mazākas un kopējā
jonizējošā starojuma doza evakuācijas laikā nepārsniegtu 30 mSv. Saskaņojot ar Krīzes vadības
padomi, VUGD koordinē vairāku pašvaldību vienlaikus veiktos evakuācijas pasākumus.
Pašvaldība, sadarbībā ar Valsts policiju, VUGD, NBS un Satiksmes ministriju evakuē

radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus atbilstoši Liepājas CAP, nodrošinot evakuēto izmitināšanu un
nepieciešamo sadzīves apstākļu nodrošināšanu. Labklājības ministrija nodrošina evakuēto sociālo
aprūpi.
4) dezaktivācija:
Sadarbībā ar pašvaldībām VUGD un Radiācijas drošības centrs organizē radiācijas avārijā
cietušo iedzīvotāju un tehnikas dezaktivāciju, iesaistot radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas
uzņēmumus. Dezaktivācijas punktus izveido:
1) radioaktīvi piesārņotās teritorijas tiešā tuvumā;
2) robežpāreju un robežšķērsošanas punktu tiešā tuvumā;
3) ārstniecības iestādēs.
20
5) radioaktīvi piesārņotu pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanas ierobežojumi:
Ņemot vērā Zemkopības ministrijas ieteikumu, Krīzes vadības padome pieņem lēmumu par
pārtikas produktu un dzeramā ūdens aizsardzības pasākumiem.
Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts sanitārā inspekcija atbilstoši savai kompetencei:
1) veic pārtikas produktu un dzeramā ūdens radioaktīvā piesārņojuma kontroli un informē
Radiācijas drošības centru par neatbilstību noteiktajām prasībām;
2) ja nepieciešams, nosaka radioaktīvi piesārņoto pārtikas produktu un dzeramā ūdens
lietošanas ierobežojumus.
7.3. bioloģiski aktīvo vielu noplūde
Rūpīgi plānotas, tehniski nodrošinātas un ar iespējamu pieeju bioloģiskajiem ieročiem,

teroristiskās aktivitātes rada jaunus draudus. Starptautiskajam terorismam raksturīga ir globāla tīkla
izveide un teroristisko organizāciju decentralizācija, kas apgrūtina valstu iespējas pilnībā novērst
teroristu aktivitātes.
No ražotājiem ir iegūstamas bioloģiskās vielas. Vajadzīgas tikai elementāras iemaņas un
instrumenti, lai indivīds vai organizācija uzkonstruētu bioloģisko ieroci.
Bioloģiskās vielas ir vīrusi, baktērijas vai toksīni, kas var radīt nopietnus draudus cilvēkiem,
dzīvniekiem un augiem. Bioloģiskās vielas ir ļoti grūti noteikt un bieži tiem ir vismaz dažu dienu
inkubācijas periods pirms parādās saslimšanas pazīmes. Personai, kas inficējusies ar bioloģisku
vielu, nepieciešama nekavējoša medicīniska aprūpe. Pazīstamākās bioloģiskās vielas ir Sibīrijas
mēris, bakas, Ebola vīruss, botulisms, mēris.
Sibīrijas mēris – bakteriālas sporas, kas izturīgas pret vides ietekmi. Sibīrijas mēris nav
lipīgs, bet var izraisīt letālu iznākumu, ja tiek ieelpots liels daudzums sporu;
Bakas – ļoti lipīgs vīruss, kas var izraisīt letālu iznākumu. Vīruss viegli izplatās pa gaisu;
Ebola vīruss – ļoti letālas iedarbības hemotoloģisks drudzis, kas rada apjomīgu asiņošanu no
ķermeņa atverēm. Patreiz nav izgudrotas zāles tā ārstēšanai;
Botulisms – viens no visnāvējošākajiem bakteriālajiem toksīniem. Botulisms var radīt
elpošanas ceļu traucējumus, paralīzi;
Mēris – ļoti lipīga baktērija, kas var izraisīt letālu pneimoniju.
Bioloģiski aktīvās vielas var ievadīt ēku ventilācijas sistēmās, inficēties var atrodoties vienā
telpā ar saslimušu cilvēku.
Iespējamais bioloģiskā terorisma līdzeklis (turpmāk – IBTL) var būt arī:
21
- atrasta izbērta nezināmas izcelsmes pulverveida viela vai aizdomīgā pasta sūtījumā
konstatēta nezināmas izcelsmes pulverveida viela;
- saņemts vai atrasts neatvērts aizdomīgs pasta sūtījums.
7.4. sprādzieni un sprādzienu draudi
Anonīmos ziņojumus par sprādzienbīstama priekšmeta (SBP) uzstādīšanu uzņēmumā var

saņemt pa tālruni vai rakstiska paziņojuma veidā. Šāda paziņojuma ticamība, ka SBP tiešām ir
uzstādīts, nepārsniedz 0,2%. Anonīmā ziņojuma motivācija var būt dažāda – sākot no ļaunprātīga
huligānisma līdz terorisma elementiem. Ziņojuma adresāti parasti ir uzņēmumu vadība, apsardze,
policijas dežūrdaļas vai VUGD sakaru punkti. Augstāka ticamība ir tiem ziņojumiem, kur izvirzītas
konkrētas prasības (nauda, darbības u.c.)
7.5. dabas katastrofas un bīstamas hidrometeoroloģiskās parādības

7.5.1. plūdi
Plūdus var izraisīt:
1) ļoti stiprs lietus;
2) augsts vēja uzplūdu līmenis;
3) pavasara pali.
Domes teritorija atrodas 78 metrus virs jūras līmeņa. Domes teritoriju plūdi neapdraud.
7.5.2. zemestrīces
Zemestrīce ir zemes garozas satricināšana, kas ir dabiskas izcelsmes. Zemestrīces izpaužas
pazemes grūdienu veidā, viļņveidīgām augsnes svārstībām, ar plaisu veidošanos, ēku sagrūšanu
bojājumiem ēku konstrukcijās, elektropārvades līnijās, inženierkomunikācijās u.c., reizēm arī ar
cilvēku upuriem.
Latvijā notiek zemestrīces ar magnitūdu līdz 3,1, maksimāli līdz 5,0 ballēm pēc MSK-64
skalas.
7.5.3. vēja pastiprināšanās

1) stipra vētra – vēja ātrums 25-33 m/s. Šāds vēja ātrums var izraisīt koku lūšanu,
elektropārvades līniju un sakaru komunikāciju bojājumus, elektriskās padeves un sakaru
traucējumus, nodarīt postījumus ēkām un citus bojājumus;
2) viesuļvētra – vēja ātrums pārsniedz 33 m/s. Vēja brāzmas ar orkāna spēku var izraisīt
lielus postījumus, pārvietot smagus priekšmetus, izraut kokus ar visām saknēm;
3) virpuļu stabs – vēja ātrums var pārsniegt 25 m/s nelielā teritorijas platībā.
22
Virpuļa staba izveidošanās gadījumā nelielā teritorijas platībā var tikt izraisīti lieli
postījumi, pārvietoti smagi priekšmeti, izraukti koki ar visām saknēm, notikt sakaru un
elektrolīniju pārrāvumi.
Domes ēka ir projektēta un uzbūvēta ar aprēķinu, lai vēja pastiprināšanās neietekmētu
drošību.
VUGD noteikto laika apstākļu klasifikācija dota pielikumā Nr.7.
7.6. sabiedriskās nekārtības un bruņots konflikts
Sabiedriskās nekārtības rodas atsevišķu iedzīvotāju grupu neapmierinātības rezultātā,

protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību, kā arī masu pasākumu
organizēšanas laikā.
Sabiedrisko nekārtību rezultātā var tikt norādīts kaitējums darbinieku veselībai, izdemolēta
ēka, sabojāti transporta līdzekļi utt.
Bruņotā konfliktā parasti tiek iesaistītas nelielas bruņotas grupas, veicot attiecīgas teritorijas
vai uzņēmuma apšaudi vai bombardēšanu.
Darbības un pasākumu formas bruņota konflikta vai sabiedrisko nekārtību draudu gadījumā
atkarīgas no tā, cik daudz laika ir atlicis līdz reālām darbībām. Visbīstamākā problēma ir laika
trūkums, tāpēc nepieciešams paredzēt atbilstošu rīcību šāda apdraudējuma gadījumā (evakuācija,
uzņēmuma slēgšanas procedūra un citi nepieciešamie pasākumi). Viss minētais jāveic jau ilgi pirms
apdraudējums kļuvis par realitāti. Tāpēc svarīgi ir saņemt operatīvu informāciju par sabiedrisko
nekārtību vai bruņota konflikta iespējamību no attiecīgajām valsts institūcijām un drošības
dienestiem (Drošības policija, Valsts un pašvaldības policija, Valsts robežsardze u.c.).
7.7. nelikumīga ielaušanās, kas saistīta ar vandālismu, ļaunprātīgu dedzināšanu

un citiem faktoriem
Lai samazinātu nepiederošu personu iekļūšanas risku un nepieļautu avārijas vai tās
provocēšanas situāciju naktī – ieslēgta automātiskās apsardzes un ugunsdzēsības signalizācija.
Sakarus padomes teritorijas iekšienē nodrošina, izmantojot fiksētos un mobilos tālruņus.
23
8. Iestādes darbības nodrošināšana apdraudējumu gadījumos
Iekšējo apdraudējumu gadījumos padome pārtrauc savu darbību un evakuējas ārpus tās
telpām tikai ugunsgrēka gadījumā.
Ārējo apdraudējumu gadījumos padome pārtrauc savu darbību un evakuējas ārpus tās telpām
tikai spridzināšanas draudu, atrasta spridzekļa, bioloģiskā terorisma vai zemestrīces gadījumā.
9. Civilās aizsardzības organizācija iestādē
9.1. atbildīgās personas par civilo aizsardzību iestādē, to pienākumi
Ir izveidota arī novada ārkārtējo situāciju operatīvā komisija šādā sastāvā:

1. ĀSOK priekšsēdētājs – novada domes izpilddirektors Andris Razma
2. ĀSOK priekšsēdētāja vietniece – novada darba aizsardzības un ugunsdrošības speciāliste
Irute Ziņģe.
3. ĀSOK locekļi:
 Gramzdas pagasta pārv. vadītājs A. Eidejus;
 Kalētu pagasta pārv. Vadītājs dzintars Kudums;
 Virgas pagasta pārv.vadītāja Ruta Balode;
 Bunkas pagasta pārv.vadītājs Edgars Dragužis;
 Priekules pagasta saimniecības daļas vadītājs Edgars Rubezis;
 SIA „Priekules nami” valdes loceklis – Ivars Okners;
 SIA „Priekules slimnīca” izpilddirektors – Imants Rozenbergs.
4. ĀSOK sekretāre Daiga Tilgale.

Atbildīgais par civilo aizsardzību novadā ir domes izpilddirektors Andris Razma, tel.29176392,
civilās aizsardzības jautājumus risina Priekules novada domes darba aizsardzības, ugunsdrošības
un civilās aizsardzības speciāliste Irute Ziņģe tel.26128491.
Personas, kas pašvaldībā atbildīgas par civilo aizsardzību, to pienākumi
Atbildīgais par civilo aizsardzību novadā ir novada domes izpilddirektors Andris Razma
tel.29176392, civilās aizsardzības jautājumus risina Priekules novada darba aizsardzības un
ugunsdrošības speciāliste Irute Ziņģe tel. 26128491.
24
Izpilddirektora pienākumi:
1. Nodrošināt Civilās aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi
novadā;
2. prognozēt iespējamos apdraudējumus, plānot, organizēt un veikt pasākumus, lai mazinātu vai
novērstu potenciālās briesmas;
3. sagatavot novada darbiniekus darbam iespējamos apdraudējumos;
4. sniegt noteiktā kārtībā sistēmas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī savlaicīgi
operatīvo informāciju augstākām instancēm;
5. organizēt un veikt civilās aizsardzības preventīvos pasākumus, avārijas un glābšanas darbus
katastrofas izraisīto seku likvidēšanas pasākumus novada teritorijā;
6. par negadījumu nekavējoties informēt darbiniekus un iedzīvotājus, kā arī tieši apdraudētās
apkārtējās teritorijas iedzīvotājus, vienlaikus sniedzot nepieciešamos norādījumus, kā
rīkoties un izturēties;
7. izveidot novadā nepieciešamās avārijas un glābšanas darbu grupas, nodrošināt šīs grupas ar
nepieciešamo inventāru un aprīkojumu;
8. nodrošināt novada saimnieciskās darbības maksimāli iespējamo stabilitāti avāriju gadījumā;
9. organizēt darbinieku apmācību civilās aizsardzības jautājumos.
Lai nodrošinātu Civilās aizsardzības likuma prasību ievērošanu, Civilās aizsardz\ības pasākumu
plānošanu un oraginzēšanu novadā, ar novada domes priekšsēdētājas rīkojumu ir pieņemts darbā
darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības speciālists.
Novada civilās aizsardzības speciālista pienākumi ir:
1. civilās aizsardzības pasākumu plānošana;
2. iespējamo avāriju scenāriju prognozēšana un modelēšana;
3. darbinieku instruktāža un apmācība;
4. koordinēt novada darbu katastrofu gadījumā un seku novēršanā;
5. nodrošināt darbinieku un apkārtējo iedzīvotāju apziņošanu un informāciju par negadījumu un
sniegt nepieciešamos norādījumus, kā rīkoties un izturēties;
6. vajadzības gadījumā vadīt evakuācijas darbus.
Atbildīgais par civilo aizsardzību domē ir Irute Ziņģe – tālr. 26128491.
Atbildīgais par CA domē atbild par:
1) CA pasākumu plānošanu padomē;
25
2) nelaimes gadījumu izskatīšanu, traumatisma cēloņu izpēti un pasākumu izstrādi to
novēršanai;
3) avārijas cēloņu izmeklēšanu padomē un pasākumu plānu izstrādi avārijas cēloņu novēršanai;
4) sadarbību ar speciālajiem avārijas, glābšanas un inženiertehniskajiem dienestiem;
5) darbinieku apmācību un praktisko treniņu veikšanu ugunsgrēku dzēšanā un avāriju seku
likvidēšanā, kā arī par darbinieku nodrošināšanu ar nepieciešamo speciālo inventāru;
6) padomes kārtējā un kapitālā remonta plānošanu un apstiprināto plānu izpildi;
7) padomes apgādi ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši prasībām, ugunsdzēsības aparātu
uzskaiti un to atrašanās vietu norādi;
8) ugunsdrošību padomē;
9) ugunsdzēsības aparātu ekspluatāciju, pārbaudi, remontu un uzpildīšanu atbilstoši standartu,
tehnisko pasu un ražotāju instrukciju prasībām;
10) tehniskā un ekonomiskā pamatojuma sagatavošanu padomes rekonstrukcijai, paplašināšanai
un celtniecībai;
11) darbinieku darba drošības instruktāžu veikšanu ne retāk kā reizi gadā un atkārtotu
(ārpuskārtas) darbinieku zināšanu pārbaudes darba drošībā;
12) darba vides uzraudzību padomē, kā arī nepieciešamajiem resursiem uzraudzības īstenošanai
un darba vides iekšējās uzraudzības plāna sastādīšanu;
13) darba drošības instrukciju un iekārtu ekspluatācijas instrukciju izstrādi;
14) darbinieku savlaicīgu nosūtīšanu uz obligāto veselības pārbaudi;
15) darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā;
16) darbinieku apmācību civilās aizsardzības jautājumos.
9.2. katastrofu pārvaldīšanai izveidotā organizatoriskā struktūra,

iesaistīto darbinieku pienākumi
26
ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS KOMISIJAS
dežurants (domes sekretāre) tālr.63461006
ĀSK pr-tājs VUGD Priekules brig. ĀSK pr-tāja

tālr.29176392 Tālr.112, 01, 63461001 vietniece
tālr.26128491
ĀSK locekļi
Tālr.26428396; 28646114;
26536512; 26539003; 29428641;
29433629; 29141088
CA DIENESTI
SAKARI UGUNSDZĒSĒJI VET.

Mob.26141742 Tālr. 112 DIENESTI
Mob.29164458 Tālr. 29465571
NOVĒROŠANA MEDICĪNA ELEKTROAPGĀDE

mob.26566911 Tālr.63461003 Mob.29188005
KĀRTĪBAS
NODROŠINĀŠANA TRANSPORTS ŪDENSVADS
Mob. 26306696 Mob.29433629 Tālr.29433629
Tālr.63461002
27
NOVADA IEDZĪVOTĀJI
Domes priekšsēdētājs atbildīgs par:
1) vispārējo vadību un administrācijas darba organizāciju;
2) juridisko jautājumu risināšanu, sadarbības dokumentu slēgšanu ar līguma organizācijām;
3) rīkojumu un instrukciju izdošanu, kā arī atbildīgo darbinieku nozīmēšanu, t.sk. darba
aizsardzības, CA, ugunsdrošības un elektrodrošības jautājumos;
4) padomes perspektīvās attīstības jautājumiem;
5) finanšu jautājumiem;
6) kadru jautājumiem;
7) sadarbības dokumentu slēgšanu;
8) civilo aizsardzību: plāno un veic CA preventīvos, reaģēšanas un seku likvidēšanas
pasākumus padomes teritorijā, kā arī izvērtē paredzēto un veikto pasākumu lietderību un
efektivitāti;
9) domes CAP izstrādi;
10) rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu, nosakot iekšējos un ārējos riska avotus un izvērtējot
iespējamās rūpniecisko avāriju sekas cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi;
11) civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas pilnveidošanu, lai nodrošinātu padomes
darbinieku un riska zonā esošo iedzīvotāju brīdināšanu par draudiem un informēšanu par
rīcību un veicamajiem aizsardzības pasākumiem;
12) drošības sistēmas pilnveidošanu padomē, nodrošina rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un
riska samazināšanas pasākumu plānošanu, izpildi un kontroli;
13) padomes darbinieku teorētisko un praktisko apmācību CA jautājumos.
Domes darbinieki ir atbildīgi par:
1) iekārtu uzturēšanu tehniskā kārtībā un tīrībā;
2) darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzība normatīvo aktu stingru ievērošanu;
3) darba instrukciju un augstākstāvošu personu rīkojumu un norādījumu precīzu un savlaicīgu
izpildi;
4) iekārtās radušos bojājumu noteikšanu un novērtēšanu.
9.3. darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos
Darbinieku spēju pareizi un operatīvi rīkoties avārijas situācijās, lielā mērā, nosaka viņu
apmācības līmenis un informētība par to, kā rīkoties šādās situācijās. Darbinieku apmācību CA
28
jautājumos realizē VUGD darbinieku apmācības programmas ietvaros. Apmācības paredzētas
teorētisko un praktisko nodarbību veidā, iepazīstinot ar dažādiem plāniem un instrukcijām,
periodiski veicot atestācijas un instruktāžas, kā arī iepazīstināšanu ar ugunsdzēšamajiem aparātiem,
individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu un iegūto iemaņu
nostiprināšanu:
Teorētiskās nodarbības:
Nr. Tēmas nosaukums Stundu
p.k. skaits
1. Civilās aizsardzības sistēma valstī. Padomes civilās aizsardzības plāns. 2
2. Pirmā medicīniskā palīdzība. 2
3. Ugunsdrošības prasības un to nodrošināšanas kārtība iestādē. 2
Ugunsdzēsības automātiskās iekārtas, iekšējie ugunsdzēsības krāni,
ugunsdzēsības inventārs un ugunsdzēšamie aparāti.
4. Mūsdienu terorisma tendences. Iespējamie terora akti ar radioaktīvo, 1
ķīmisko un bakterioloģisko līdzekļu pielietošanu.
5. Iedzīvotāju valsts apziņošanas un trauksmes sistēma. Brīdināšanas 1
sistēma iestādē.
6. Individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi. 1
7. Avārijas ar bīstamo ķīmisko vielu noplūdi. 1
8. Radiācijas avārijas. 1
9. Dabas katastrofas un bīstamas hidrometeoroloģiskās parādības. 1
Kopā: 12
Teorētisko apmācību nepieciešams veikt ar aprēķinu, lai minētās tēmas tiktu iekļautas
nodarbību sarakstā ne retāk kā vienu reizi 3 gados.
Praktiskās nodarbības:
Nr. Tēmas nosaukums Stundu
p.k. skaits
1. Rīcības ugunsgrēka, sprādziena un sprādziena draudu gadījumā. 1
2. Rīcība avārijās ar bīstamo vielu un bioloģiski aktīvo vielu noplūdi. 1
3. Rīcība radiācijas avārijās. 1
4. Rīcība bīstamo hidrometeoroloģisko parādību gadījumos. 1
Kopā: 4
29
Praktiskās nodarbības par 1. un 2. tēmu nepieciešams organizēt ne retāk kā vienu reizi gadā,
bet par 3. un 4. tēmu – ne retāk kā vienu reizi 3 gados.
10. Resursi katastrofu pārvaldīšanai

Lai likvidētu iespējamās avārijas, domē ir uzstādīti OU-2 ugunsdzēšanas aparāti.
10.1. trauksmes un apziņošanas sistēma, sakaru nodrošinājums
Informācija no notikuma
vietas
SIA „Kurzemes
drošības serviss”
Dežurants Valsts ugunsdzēsības un
tālr. 29610287 glābšanas dienesta Centrālais
sakaru punkts - 01, 112
Valsts policija- 02 vai 112
Domes Neatliekamā medicīniskā
priekšsēdētāja palīdzība – 03 vai 112
Struktūrvienību vadītāji
CA organizators
tālr. 26128491
Domes darbinieki
ārpus darba laika
(apkopējas)
Dome
Iecirkņa inspektors
tālr. 26139375 Domes darbinieki, un apmeklētāji
– mutiski, tālruņi, skaņas
signalizācija
30
Operatīvais rīcības plāns avārijas gadījumā
N.P.K. IESPĒJAMĀS AVĀRIJAS SITUĀCIJA ATBILDĪGAIS, IESAISTĀMIE
UN SEKAS ADRESE UN SPĒKI UN
SAKARI LĪDZEKĻI
1 SNIEGA SANESUMA GADĪJUMĀ SIA „Priekules SIA „Priekules
- Noskaidrot, kur tas ir pakalpojumi” pakalpojumi”
visnepieciešamākais; I.Okners tehnika
- Veikt sniega attīrīšanas darbus; Mob.29433629
- Noskaidrot, vai aizputinātās
teritorijās ir nepieciešama kāda
palīdzība (pārtika, nav elektrība
u.c.);
- Par nepieciešamo papildus palīdzību
un spēkiem ziņot novada domei un
nepieciešamības gadījumā VUGD -
112
2 PALĪDZĪBA PARKU, SKVĒRU Pastuhovs Dienesta spēki
UGUNSGRĒKOS UN CITU 112, 63461001 un līdzekļi
UGUNSGRĒKU GADĪJUMOS Priekule, Raiņa
- Ziņo VUGD; 7
- Noskaidrot un būt gatavam ziņot par
ugunsgrēka izplatīšanās teritorijā
esošajām mājām un to
iedzīvotājiem, kā arī par viņu
iespējamo evakuāciju;
- Nodrošināt ceļa norādīšanu uz
ugunsgrēka vietu;
- Ugunsgrēkam ieilgstot, risināt
jautājumu par iesaistīto glābšanas
dienestu ēdināšanu.
3 AUTOTRANSPORTU AVĀRIJU Oļegs Kaupis VW Caravella
REZULTĀTĀ m.26193539
Sniegt palīdzību VUGD un valsts policijai
Edgars Rubezis
4 DZĪVNIEKU EPIDĒMIJU GADĪJUMĀ I. Kraukle Opel Ascona
- Izbraukt uz notikuma vietu un Mob.29465571
noskaidrot situāciju;
- Nekavējoties pēc iespējas norobežot
epidēmijas vietu;
- Ziņot Pārtikas Veterināram
dienestam;
- Ziņot VUGD
- Ieteikt domes pr-tājai sasaukt
ārkārtējo situāciju komisiju;
31
-Turpmāk darboties ar veterinārā
dienesta un VUGD norādījumiem;
- Piedalīties epidēmijas likvidēšanas
darbā.
5 VĒTRAS RADĪTO SEKU NOVĒRŠANA O. Kaupis VW Caravella
- Izbraukt uz notikuma vietu un m.26193539
noskaidrot situāciju;
- Ziņot VUGD; Edgars Rubezis
- Noskaidrot un gatavam ziņot par
vētras izplatīšanos novada teritorijā
dzīvojošiem iedzīvotājiem, kā arī
par viņu iespējamo evakuāciju;
- Par vētras radītiem bojājumiem
elektropadevē ziņot RET Priekules
iecirknim.
10.2. ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums
Domes ēka aprīkota ar automātiskās ugunsaizsardzības signalizācijas iekārtu. Ugunsdzēsības

vajadzībām ir piecpadsmit (15) ugunsdzēsības aparāti.
10.3. individuālie aizsardzības līdzekļi un to izsniegšanas kārtība
Domē nav individuālo aizsardzības līdzekļu. Skatīt pielikumu Nr. 14.
10.4. civilās aizsardzības aizsargbūves
Domē nav savas CA patversmes.
10.5. mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi, to materiāli tehniskais

nodrošinājums
Domē nav civilās aizsardzības formējumu.
10.6. transports, speciālais apģērbs, materiālās rezerves vai uzkrājumi

Civilās aizsardzības formējumu personālsastāvs un tehniskie līdzekļi
N.P.K. Formējuma nosaukums un Telefoni Transports

sastāvs
1. Sakaru apziņošanas grupa:
29435596 VW Caravella
32
 Oļegs Kaupis 29176392 Toyota Picnic
 Andris Razma 26729722
 Stefānija Ozoliņa
2. Kontroles un novērošanas grupa:
 Tālis Mellums
 Jānis Kaucis 26566911 Ford Sierra
28658508 VW Jetta
3. Medicīniskās palīdzības grupa:
 NMP dežūrējošais satāvs
63461003 VW LT28
4. Sabiedriskās kārtības uzturēšanas
grupa
 Dzintars Reinis 26306696 Audi 100
5. Elektroapgādes atjaunošanas grupa
 RET Priekules iecirkņa
dežurants Toyota
6. Sakaru atjaunošanas grupa
 Eduards Veļičko 26141742 Citroen
7. Ūdensapgādes, kanalizācijas, siltuma
avāriju likvidācijas grupa
 Ivars Okners
29433629 Audi 80
8. Autotransporta un tehnikas grupa
 Ivars Okners
 Arnis Rozners 29433629 Audi 80
29176908 Audi A6 Avant
9. VUGD dežūrējošais sastāvs 112, 63461001 Dienesta spēki un
līdzekļi
10. Mājlopu aizsardzības grupa
 Inita Kraukle 29465571 Opel Ascona
Tehniskais nodrošinājums Priekulē

Piezīmes
(priekš
kādām
vajadzībām
Tehniskās vienības Tehniskās Kontakta Tehnikas var izmantot
nosaukums Skaits iespējas telefons piederība tehniku)
Autokrāni
SIA Zemes
"Priekules stumšanas
Buldozeri 1 T - 74 29433692 pakalpojumi" darbi
33
Rakšanas un
JUMZ - 6 29176392; Priekules iekraušanas
Ekskavatori 2 PEA - 1 29433629 novada dome darbi
Dīzeļģeneratori
Elektroģeneratori
Kompresori
"Nordika" -
3250; TUP 29176392; Priekules Metināšanas
Metināmie aparāti 2 VD - 301 29433692 novada dome darbi
29176392; Priekules Griešanas

Elektro-gāzes griezēji 2 29433629 novada dome darbi
Vilcēji
Sniega
stumšana,
29176392; Priekules Tehnikas
Traktori 1 T - 150 K 29433629 novada dome pārvietošana
ZIL NMZ, 29176392; Priekules Kravas

Pašizkrāvēji 2 GAZ - 53 29433629 novada dome pārvadāšana
Kravas mašīnas
Autobusi
KO - SAZ - 29433629; Priekules Ūdens

Cita tehnika 1 GAZ 29176392 novada dome atsūknēšana
SIA
Mersedes "Prometejs
1 609 29176908 5" evakuators
Transporta un Īpašnieks vai

N.P.K. tehnikas nosaukums nomnieks Skaits
Vieglās automašīnas. Andris Razma,

1 Toyota picnik izpilddirektors 1
Mikroautobusi.VW
2 caravella Pašvaldība 1
Kravas automašīnas.
GAZ - 53
KO-SAZ-GAZ SIA "Priekules
3 Zil NMZ pakalpojumi" 1
Traktori ar piekabēm SIA "Priekules
4 150K pakalpojumi" 1
Traktori buldozeri
T - 74
JUMZ - 6 SIA "Priekules
5 DEA - 1 pakalpojumi" 1
34
10.7. domes atbildīgajā glabāšanā esošās valsts materiālās rezerves, to
iesaistīšana
Domes atbildīgajā glabāšanā nav valsts materiālo rezervju.
10.8. papildus iesaistāmie citu iestāžu un komersantu resursi
Vajadzības gadījumā resursu iesaistīšana saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem starp Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizācijām, tai skaitā izmantojot arī Priekules novada
pārvalžu rīcībā esošos resursus.
Gramzdas tehniskais nodrošinājums:

 Autobuss – 24 vietas;
 Mikroautobuss – 9 vietas;
 Škoda – 5 vietas;
 Liana – 5 vietas.
Sadarbību ar VUGD, avārijas dienestiem, valsts un pašvaldību iestādēm paredzēts nodrošināt caur
VUGD operatīvās vadības pārvaldes centrālo sakaru punktu.
Kalētu pagasta ugunsdzēsēju komanda:
Jānis Vamzis t. – 29402413
Miķelis Lībeks t.- 29402696
Valdis Smagars t. – 28605501
Virgas pagasta pārvaldes tehniskais nodrošinājums:
 pārvaldes vadītāja Ruta Balode, organizē nepieciešamo palīdzību, koordinē dienestu darbu,
tālr.26536512, vieglā automašīna HG 8862, šoferis Gints Rozenbergs tālr. 26109863.
 pašvaldības SIA „Virgas tehnika” – vadītājs Ivars Frickops, tālr.26563176, nodrošina ar
traktortehniku un piekabināmo inventāru, ir autobusa šoferis cilvēku pārvadāšanai, autobuss
Mercedes Benz
 ugunsdzēsēju mašīna SCANIA , vadītājs Dagnis Šmiukšis, tēlr.29199623
 Autobuss 40 vietas - Mercedes Benz FS 6426 - šoferis Ivars Frickops
 mikroautobuss – 8 vietas – Hyundai HG 8862 – šoferis Gints Rozenbergs.
35
11. Katastrofu pārvaldīšana
11.1. apziņošana iestādē

Domes telpās darbinieku apziņošana tiek veikta, izmantojot automātisko ugunsaizsardzības
iekārtu. Ārpus domes teritorijas esošo darbinieku apziņošana tiek veikta, izmantojot telefonsakaru
līnijas un mobilos tālruņus. Dežurantam ir sakaru un apziņošanas shēma.
11.2. evakuācijas pasākumi

Domes darbinieku un materiālo vērtību evakuācija no apdraudētām telpām (stāviem)
uzskatāma par viņu aizsardzības pamatveidu ugunsgrēka gadījumā, saņemot ziņojumu par
sprādzienbīstamu priekšmetu uzstādīšanu vai atrašanu, bioloģisko vielu atrašanu vai zemestrīces
gadījumā. Domē ir izstrādāti un visu stāvu gaiteņos izvietoti evakuācijas plāni ar norādītiem
evakuācijas ceļiem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, ugunsgrēka trauksmes pogām un galveno
elektrosadales atrašanās vietu. Evakuāciju izeju atslēgas atrodas virs evakuācijas durvīm un pie
dežuranta. Evakuācija notiek padomes struktūrvienību vadītāju vadībā.
Par evakuāciju paziņo automātiskās ugunsaizsardzības signalizācija .
11.3. pirmās un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana

Domē ir divas (2) pirmās palīdzības aptieciņas (pārsiešanas līdzekļi, atdzīvināšanas līdzekļi).
Darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā veic pēc nepieciešamības.
Ja domes darbiniekam nepieciešams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, tad, saskaņā
ar apziņošanas shēmu, dežurants izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi pa tālr. 03 vai
112.
Gadījumā, ja nepieciešams piesaistīt papildspēkus, tad neatliekamās medicīniskās palīdzības
stacijas dispečers rīkojas saskaņā ar Liepājas katastrofu medicīnas plānu.
11.4. sabiedriskās kārtības uzturēšana iestādē un īpašuma apsardze
36
Sabiedrisko kārtību un īpašuma apsardzi padomē nodrošina padomes darbinieki un SIA”
Kurzemes drošības serviss” darbinieki.
11.5. sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, avārijas

dienestiem, valsts un pašvaldību iestādēm
Sadarbība ar VUGD, avārijas dienestiem, valsts un pašvaldību iestādēm, paredzēts
nodrošināt caur VUGD Operatīvās vadības pārvaldes Centrālo sakaru punktu.
37
12. Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi
12.1. radioaktīvais piesārņojums
Preventīvie pasākumi
Nr. Nosaukums Izpildes termiņš Par izpildi atbildīgais Izpildītāji

p.k. iestādes darbinieks
1. Atbildīgā par CA informēšana 5 min. Informācijas saņēmējs Informācijas saņēmējs
2. Darbinieku un apmeklētāju apziņošana par iespējamo 15 min. Atbildīgais par civilo Dežurants,
radioaktīvo piesārņojumu aizsardzību struktūrvienību
vadītāji
3. Radiācijas situācijas attīstības prognoze Saņemot Atbildīgais par civilo Atbildīgais par civilo
informāciju aizsardzību aizsardzību
4. Individuālo aizsardzības līdzekļu sagatavošana Pēc apziņošanas Atbildīgais par civilo Atbildīgais par civilo
aizsardzību aizsardzību
5. Telpu hermetizēšana Pēc apziņošanas Atbildīgais par civilo Tehniskie darbinieki
aizsardzību
6. Pārtikas un ūdens krājumu sagatavošana Pēc apziņošanas Atbildīgais par civilo Tehniskais personāls
aizsardzību
7. Sagatavošanās evakuācijai Pēc apziņošanas Atbildīgais par civilo Struktūrvienību
aizsardzību vadītāji
8. Joda profilakses nepieciešamības izvērtēšana Pēc papildus Atbildīgais par civilo Darbinieki
informācijas aizsardzību
saņemšanas
9. Dezaktivācijas resursu sagatavošana Pēc apziņošanas Atbildīgais par civilo Darbinieki
aizsardzību
38
Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi
Laiks no avārijas Institūcija vai Institūcijas vai darbinieka rīcība Izmantojamie Izmantojamie resursi
signāla saņemšanas atbildīgais darbinieks apziņošanas līdzekļi (spēki un līdzekļi)
brīža
5 min. Informācijas saņēmējs Atbildīgā par CA informēšana Mob.tālrunis Tālrunis 2964281
(dežurants)
15 min. Atbildīgais par CA Darbinieku un apmeklētāju apziņošana par Tālrunis, mutiski Atbildīgais par CA
iespējamo radioaktīvo piesārņojumu informēt
Saņemot informāciju Atbildīgais par CA No atbildīgajām valsts institūcijām Mutiski informēt Atbildīgais par CA
saņemtās informācijas apspriešana un
nepieciešamo lēmumu pieņemšana
Saņemot informāciju Atbildīgais par CA Joda profilakses veikšana saskaņā ar Mutiski norādījumi Kālija jodīds vai tā 5 %
par joda profilakses VUGD norādījumiem šķīdums
nepieciešamību
Nepieciešamības Par komunikācijām Inženiertehnisko komunikāciju atslēgšanu Tālrunis, mutiski Tehniskie darbinieki
gadījumā atbildīgais darbinieks norādījumi
Saņemot informāciju Atbildīgais par CA Darbinieku un apmeklētāju evakuācija Skaņas signalizācija Struktūrvienību vadītāji
par evakuācijas
nepieciešamību
Pamatprasības rīcībai radiācijas avārijās noteiktas Ministru kabineta 08.04.2003. noteikumos Nr.152 ”Prasības attiecībā uz sagatavotību
radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā”.
Kritēriji un nosacījumi aizsardzības pasākumu veikšanai:

– joda profilakse – tiek lietots kālija jodīds (KJ) vai tā 5 % šķīdums 7 dienu laikā. Neatliekamo pasākumu (30 km) zonā KJ izdod
pēc nepieciešamības iedzīvotājiem individuālai glābšanai; ilgtermiņa aizsardzības pasākumu (100 km) zonā KJ
tiek glabāts Valsts materiālajās rezervēs. Tā kontroli un izdošanu veic VUGD. Kālija jodīdu izdod
iedzīvotājiem:
 6 stundas iepriekš, ja 131J koncentrācija gaisā 10 dienās var radīt JS dozu vairogdziedzerī
> 500 mSv (~ 50 R);
 ja RV mākonī ir ar JS dozas jaudu > 0.1 mSv/h (ja noplūdi nevar samazināt) vai > 1.0
mSv/h (ja noplūdi iespējams samazināt);
39
 ja pašvaldība izdevusi rīkojumu, ka tuvākajās 3 stundās iespējama radiācijas avārija.
– aizsargbūvju un – uzturēšanās pielāgotās (daļēji hermetizētās) telpās un aizsargbūvēs 6-48 stundu laikā, ja tas samazinās iekšējo
telpu lietošana un ārējo apstarojumus līdz:
 3 mSv tuvākajās 6 stundās;
 10 mSv tuvākajās 48 stundās.
– evakuācija vai – lēmumu par evakuāciju pieņem Krīzes vadība padome (KVP) vai VUGD kopā ar pašvaldību, ja KVP vai
pārvietošana attiecīgo CAK nav iespējams sasaukt.
Evakuācija tiek veikta, ja JS doza paredzama:
> 10 mSv (~ 1 R) 24 stundās;
> 50 mSv (~ 5 R) 7 dienās.
Ja prognozētā JS doza cilvēka dzīves laikā > 1 Sv (~ 100 R) – iedzīvotāji tiek pārvietoti uz citu dzīves vietu,
neparedzot atgriešanos. Ja novērtētā JS doza 30 dienu laikā 10 mSv – pieļaujama atgriešanās iepriekšējā
dzīves vietā.
Evakuācija veicama pēc administratīvi – teritoriālā principa, tās sagatavošanu, vadību un koordināciju veic
VUGD sadarbībā ar KVP un CAK.
Pašvaldības izstrādā Rīcības (evakuācijas) plānu, kurā paredz: transporta nodrošinājumu, izmitināšanu, sadzīves
u.c. apstākļu nodrošinājumu, apziņošanas, vadības, uzskaites u.tml. risinājumus.
– dezaktivācija – veic VUGD kopā ar RDC, citām struktūrām, t.sk. piesaistot pašvaldību, objektu CA formējumus. Cilvēku,
tehnikas, mājdzīvnieku dezaktivācija tiek veikta, ja:
 ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvi;
 prognozētā doza ir > 5 mSv/a (gadā).
Dezaktivācijas punktus (stacijas) izvieto:
– piesārņoto teritoriju tiešā tuvumā;
– robežpāreju, robežkontrolpunktu tuvumā;
– ārstniecības iestādēs un citur.
40
Informācija radioaktīvā piesārņojuma gadījumam:
Elpošanas ceļu aizsardzība
Aizsarglīdzeklis Aizsargfaktors
Izolējošais saspiesta gaisa elpošanas aparāts 10 000
Filtrējošā gāzmaska 1000
Respirators 20
Kokvilnas kabatas lakats 16 kārtās 17
Kokvilnas kabatas lakats 8 kārtās 10
Kokvilnas kabatas lakats 1,5
Frotē dvielis 2 kārtās 7
Frotē dvielis 4
Krekls 1,5
a = C/Cf
a - aizsargfaktors
C - radioaktīvo putekļu koncentrācija elpojot bez aizsarglīdzekļa
Cf - radioaktīvo putekļu koncentrācija elpojot ar aizsarglīdzekli
Cilvēku aizsardzība ēkās radiācijas avārijas gadījumā
Cilvēka atrašanās vieta Mākoņa starojums Nokrišņi Ieelpošana
Ārpus ēkas 1 1 1
Koka ēkas iekšienē 1 2 2
Koka ēkas pagrabā 3 5-10 3
Ķieģeļu ēkas iekšienē 2 5 2
Ķieģeļu ēkas pagrabā 4 10 3
Daudzstāvu paneļu ēkā 5 10 5
a = Dā/Di
a - aizsargfaktors
Dā - dozas jauda ēkas ārpusē
Di - dozas jauda ēkas iekšienē
41
Nepieciešamos reaģēšanas pasākumus veiks attiecīgās valsts institūcijas – Radiācijas drošības centrs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests, VA ”BAPA” u.c.
Radiācijas avārijas gadījumā VUGD apziņo un brīdina iedzīvotājus, sagatavotajā informācijā būs norādīti:
– radiācijas avārijas veids, cēlonis, mērogs, tās paredzamā attīstība (pēc prognozes datiem);
– ieteicamie aizsardzības pasākumi;
– ierobežojumi pārtikas un ūdens lietošanā;
– higiēnas un dezaktivācijas pamatprasības;
– apgāde ar nepiesārņotiem: pārtiku, ūdeni;
– uzturēšanās kārtība (režīms) aizsargbūvēs un pielāgotās telpās;
– aizsargvielu (KJ u.c.) lietošanas kārtība;
–
12.2. ķīmiskais piesārņojums

1. Atbildīgā par CA informēšana 5 min. Informācijas Informācijas saņēmējs
saņēmējs
2. Darbinieku un apmeklētāju apziņošana par iespējamo 15 min. Atbildīgais par CA struktūrvienību vadītāji
ķīmisko piesārņojumu
3. Ventilācijas atslēgšana, logu, durvju aizvēršana Pēc apziņošanas Atbildīgais par CA Tehniskais personāls
4. Telpu hermetizēšana Pēc apziņošanas Atbildīgais par CA Tehniskie darbinieki
5. Vienkāršu individuālās aizsardzības līdzekļu sagatavošana Pēc apziņošanas Atbildīgais par CA Tehniskie darbinieki

brīža
42
15 min. Atbildīgais par CA Darbinieku un apmeklētāju apziņošana par Tālrunis, mutiski Tālrunis 26128491
iespējamo ķīmisko piesārņojumu informēt
20 min. Dežūrskolotājs Ventilācijas atslēgšana, logu, durvju Mutiska informācija Tehniskie darbinieki
aizvēršana
Pēc apziņošanas Tehniskie darbinieki, Telpu hermetizēšana Mutiska informācija Līmlente
skolotāji
Pēc apziņošanas Klašu audzinātāji, Vienkāršu individuālās aizsardzības Mutiska informācija Marle, vate
tehniskie darbinieki līdzekļu sagatavošana un lietošana
Līdz apdraudējuma Visi darbinieki un Uzturēšanās telpās, vislabāk tajās, kas Mobilais tālrunis,
beigām apmeklētāji atrodas tālākajā ēkas pusē attiecībā pret mutiska informācija
ķīmiskās avārijas vietu
Pēc attiecīgas Skolotāji, tehniskie Telpu vēdināšana pēc tam, kad ķīmiskās Mutiska informācija
informācijas darbinieki vielas tvaiku mākonis pametis ēkas
saņemšanas apkārtni
Atkarībā no situācijas Atbildīgais par CA Darbinieku un apmeklētāju evakuācija Skaņas signalizācija Struktūrvienību vadītāji
Par avāriju ar ķīmisko vielu noplūdi var liecināt arī raksturīgas pazīmes – smaka, dažādas krāsas dūmi, saindēšanās simptomu (klepus, acu
asarošana, elpas trūkums, smakšana u.c.) parādīšanās.
Bieži ķīmiskās avārijas gadījumā labākā aizsardzība ir palikšana iekštelpās, tomēr tas ir atkarīgs no objekta atrašanās vietas.
Pienācīgu aizsardzību var sniegt arī gāzmaskas ar attiecīgiem filtriem.
43
12.3. dabas katastrofas (vētra, lietus gāzes, snigšana, apledojums, sniega sanesumi)
Nr. Nosaukums Izpildes termiņš Par izpildi Izpildītāji

p.k. atbildīgais iestādes
darbinieks
1. Atbildīgā par CA informēšana 5 min. Informācijas Informācijas saņēmējs
saņēmējs
2. Darbinieku apziņošana par iespējamo apdraudējumu 10 min. Atbildīgais par CA struktūrvienību vadītāji
3. Logu, durvju aizvēršana 20 min. Atbildīgais par CA Tehniskie darbinieki
Brīdinājums par iespējamām dabas katastrofām parasti tiek izsludināts plašsaziņas līdzekļos.
brīža
15 min. Atbildīgais par CA Darbinieku un apmeklētāju apziņošana Tālrunis, mutiska Tālrunis 26128491
par apdraudējumu informēšana
20 min. Struktūrvienību vadītāji Ventilācijas atslēgšana, logu, durvju Mutiska Tehniskie darbinieki
aizvēršana informēšana
Pēc nepieciešamības Atbildīgais par CA Avārijas dienestu iesaistīšana Tālrunis Tālrunis 01; 112
44
12.4. ugunsgrēks

1. Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr.82 Visu laiku Atbildīgais par Domes darbinieki un
”Ugunsdrošības noteikumi" prasību ievērošana iestādē ugunsdrošību apmeklētāji
2. Atbildīgā darbinieka par ugunsdrošību nozīmēšana iestādē, Saskaņā ar Priekšsēdētāja Priekšsēdētāja
tā apmācības saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 17. normatīvajiem aktiem
februāra noteikumu Nr.82 ”Ugunsdrošības noteikumi"
prasībām organizēšana
2. Ugunsdrošības instrukcijas izstrādāšana un tās prasību Saskaņā ar Atbildīgais par Atbildīgais par
ievērošana normatīvajiem aktiem ugunsdrošību ugunsdrošību,
darbinieki un
apmeklētāji
3. Domes ēkas nodrošināšana ar ugunsdzēsības aparātiem un Saskaņā ar Atbildīgais par Atbildīgais par
inventāru saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 17. normatīvajiem aktiem ugunsdrošību ugunsdrošību
februāra noteikumu Nr.82 ”Ugunsdrošības noteikumi"
prasībām
4. Domes ēkas un teritorijas aprīkošana ar drošības zīmēm un Saskaņā ar Atbildīgais par Atbildīgais par
uzrakstiem atbilstoši Latvijas standarta LVS 446 normatīvajiem aktiem ugunsdrošību ugunsdrošību
”Ugunsdrošībai un civilai aizsardzībai lietojamās drošības
zīmes un signālkrāsojums” prasībām
5. Domes darbinieku iepazīstināšana ar ugunsdrošības Pieņemot darbā Direktore Atbildīgais par
instrukcijām, objekta teritoriju, ēkām, plānojumu, ugunsdrošību
evakuācijas ceļiem, izejām, ugunsdzēsības inventāru, sakaru
līdzekļiem
6. Praktisko nodarbību veikšana rīcībai ugunsgrēka gadījumā Reizi gadā Atbildīgais par Atbildīgais par
ugunsdrošību ugunsdrošību
45
Laiks no avārijas Institūcija vai atbildīgais Institūcijas vai darbinieka rīcība Izmantojamie Izmantojamie resursi
signāla saņemšanas darbinieks apziņošanas (spēki un līdzekļi)
brīža līdzekļi
1 min. Darbinieks, kas ieraudzījis VUGD izsaukšana, paziņojot adresi, kas un Tālrunis Tālrunis01, 112
aizdegšanos kur deg, savu vārdu un uzvārdu
2 min. Darbinieks, kas ieraudzījis Informē dežurantu, nospiest tuvāko Mutiski informē, Automātiskā
aizdegšanos automātisko ugunsdzēsības signalizācijas skaņas ugunsdzēsības
trauksmes pogu, ja nav signalizācija signalizācija signalizācija
nostrādājusi automātiski
3 min. Atbildīgais par CA Informē atbildīgo par ugunsdrošību Mob.tālrunis Tālrunis 26128491
4 min. Atbildīgais par CA Informē pr-tāju Mob. tālrunis Tālrunis 26523595
6 min. Atbildīgais par CA Darbinieku un apmeklētāju apziņošana par Tālrunis, mutiska Struktūrvienību
ugunsgrēku informācija vadītāji, dežurants
Nekavējoties Atbildīgais par Ugunsgrēka izcelšanās vietas apsekošana, Mutiska Ugunsdzēšamie aparāti
ugunsdrošību dzēšanas uzsākšana informācija u.c. inventārs
Pēc ugunsgrēka Struktūrvienību vadītāji Sāk evakuāciju. Skaņas Skolotāji, klašu

trauksmes signāla signalizācija audzinātāji
saņemšanas
Ja ir cietušie Atbildīgais par CA Izsaukt neatliekamo medicīnisko (”ātro”) Tālrunis, mob. Tālrunis 03, pirmās
palīdzību. Sniegt cietušajiem pirmo tālrunis palīdzības vienība,
palīdzību medicīnas aptieciņas
Nepieciešamības Struktūrvienību vadītāji Organizē materiālo vērtību evakuāciju Mutiski informē Struktūrvienību vadītāji
gadījumā
Pēc VUGD ierašanās Atbildīgais par VUGD sagaidīšana un informēšana par Mutiski informē
ugunsdrošību situāciju ēkā, ēkas plānu un evakuācijas
46
ceļu atslēgu izsniegšana ugunsdzēsējiem,
īsākā ceļa līdz ugunsgrēka vietai un tuvākā
ūdens apgādes avota norādīšana,
informēšana par cilvēkiem, kas atrodas vai
var atrasties ugunsgrēka vietā,
ugunsdzēsēju pavadīšana ēkā
Pēc VUGD ierašanās Atbildīgais par CA Ugunsdzēsības un glābšanas darbu vadītāja Mutiski norādījumi Tehniskie darbinieki
norādījumu pildīšana
47
12.5. anonīms ziņojums par sprādzienbīstama priekšmeta (SBP) uzstādīšanu
Anonīms ziņojums par SBP uzstādīšanu iestādē var tikt saņemts tālruņa zvana vai rakstiska paziņojuma veidā. Vairumā gadījumu to autori
ir pusaudži vai psihiski nelīdzsvaroti cilvēki. Reti šādiem paziņojumiem ir reāls pamats. Pēc pasaulē pieņemtās prakses tomēr veicama reaģēšana.
signāla saņemšanas atbildīgais darbinieks apziņošanas (spēki un līdzekļi)
brīža līdzekļi
Nekavējoties Telefona zvana Saņemot anonīmo telefona zvanu, vēlams pēc Tālrunis Spridzināšanas draudu
saņēmējs iespējas novilcināt telefonsarunas laiku, kontrollapa
iegaumēt ziņojuma laiku, saturu, zvanītāja
balss un runas īpatnības, uzdot jautājumus
atbilstoši Nr.11 pielikumā uzrādītajai
spridzināšanas draudu kontrollapai un fiksēt
atbildes kontrollapā.
Pēc kontrollapas Telefona zvana Policijas, atbildīgā par CA informēšana Tālrunis, mob. Tālrunis 02, 112
aizpildīšanas saņēmējs tālrunis Mob. tālr.26128491
Gadījumā, ja pieņemts Atbildīgais par CA Darbinieku un apmeklētāju brīdināšana par Skaņas Struktūrvienību vadītāji
lēmums par briesmām un evakuāciju signalizācija
evakuācijas uzsākšanu
15 min.
Gadījumā, ja pieņemts Struktūrvienību vadītāji Darbinieku un apmeklētāju evakuācija no Skaņas Struktūrvienību vadītāji
lēmums par iestādes signalizācija
evakuācijas uzsākšanu
20 min.
Atbildīgais par CA Atbildīgo institūciju (policija, VUGD u.c.) Personīgi
pārstāvju sagaidīšana
Pēc policijas ierašanās Kontrollapas Atdot policijas pārstāvim aizpildīto
aizpildītājs kontrollapu
Nepieciešamības Skolas darbinieki Uzturēšanās sapulcēšanās vietā Kazdangas
gadījumā pagasta padomes telpās
48
Pēc atļaujas Skolas darbinieki Atgriezties telpās ar policijas atļauju Mutiska
saņemšanas informācija
12.6. bioloģiskā terorisma aizdomu gadījums

Bioloģiskais terorisms objekta teritorijā var izpausties kā:
- izbērta nezināmas izcelsmes pulverveida viela;
- ar nezināmas izcelsmes pulverveida vielu pildīts teritorijā vai telpā atvērts aizdomīgs pasta sūtījums (aploksne, bandrole, kaste u.tml.).
brīža
Sūtījuma saņēmējs Saņemot aizdomīgu pasta sūtījumu
(draudīgi uzraksti uz iepakojuma, traipi,
īpatnēja smaka) neatvērt sūtījumu
5 min. Sūtījuma saņēmējs Policijas, VUGD, atbildīgā par CA Tālrunis, mob. Tālrunis 01, 02, 112,
informēšana tālrunis Mob.tālr. 26128491
15 min. Sūtījuma saņēmējs Pasta sūtījumu ievietot divos celofāna Celofāna maisiņi,
maisiņos. līmlente
20 min. Sūtījuma saņēmējs Nomazgāt rokas ar ziepēm. Ziepes, ūdens
Ja sūtījums atvērts un no tā izbirusi pulverveida viela:
Nekavējoties Sūtījuma saņēmējs Pārsegt izbērto pulverveida vielu Avīze, papīrs vai cits
materiāls
5 min. Sūtījuma saņēmējs Policijas, VUGD, atbildīgā par CA Tālrunis, mob. Tālrunis01, 02,112,
informēšana tālrunis Mob. tālr. 26128491
7 min. Attiecīgajā telpā esošie Aizvērt logus, durvis, atslēgt ventilāciju, Mutiski informē
49
darbinieki un atstāt telpu
apmeklētāji
Pēc iepriekšējo darbību Atbildīgais par CA Apzināt cilvēkus, kas atradušies Personīgi
veikšanas telpā, kur izbērta pulverveida viela
Dežurants Sagaidīt policiju, VUGD, SVA

(Sabiedrības veselības aģentūra)
darbiniekus, rīkoties atbilstoši viņu
norādījumiem
50
13. Iestādes civilās aizsardzības plāna pielikumi:
13.1. Karte mērogā 1:10000, ar norādītu domes atrašanās vietu.
13.2.Ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas periodi.
13.3. Atmosfēras vertikālās noturības (stabilitātes) stāvokļi – klases.
13.4. Darbinieku paziņošanas shēma.
13.5. Rīcība domē ugunsgrēka gadījumā.
13.6. Radioaktivitātes mērvienības. Primārie kritēriji aizsardzības pasākumu veikšanai.
13.7. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteikto definēto laika apstākļu klasifikācija.
13.8. Rīcība, ja atrasta izbērta nezināmas izcelsmes pulverveida viela vai atvērts aizdomīgs pasta
sūtījums.
13.9. Rīcība bīstamo ķīmisko vielu noplūdes gadījumā.
13.10. Rīcība radiācijas avārijas gadījumā.
13.11. Rīcība saņemot informāciju par spridzināšanas vai sprādziena draudiem.
13.12. Rīcība zemestrīces gadījumā.
13.13. Rīcība elektroenerģijas traucējuma gadījumā.
13.14.Gāzmasku un aizsargkameru izsniegšana no Valsts materiālās noliktavas katastrofu gadījumā.
Gāzmaskas, sejas maskas izmēra noteikšana un pielāgošana.
13.15.Evakuācijas plāns.
51
52
Pielikums Nr.2
13.2. Ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas periodi
Īstermiņa seku Ilgtermiņa seku

Preventīvais Gatavības Reaģēšanas
likvidēšanas likvidēšanas
Tiek veikti pasākumi, lai Tiek veikti pasākumi, lai Tiek veikti pasākumi, lai Tiek veikti pasākumi, lai Tiek veikti pasākumi, lai
novērstu ārkārtas sagatavotos rīcībai ierobežotu vai likvidētu atjaunotu minimālos atjaunotu sabiedrības dzīvi
situācijas rašanās iespēju, (pretdarbībai) iespējamās postošo faktoru un izraisīto funkcionēšanas standartus. iepriekšējā vai uzlabotā
mazinātu tās sekas. ārkārtas situācijas, seku apjomu. līmenī.
paaugstinātu reaģēšanas un
seku likvidēšanas pasākumu
efektivitāti.
- Gatavības, reaģēšanas un īstermiņa seku likvidēšanas periodu pasākumi tiek iekļauti CAP.
- Preventīvā un ilgtermiņa seku likvidēšanas periodu pasākumi tiek iekļauti iestādes teritoriālās un attīstības perspektīvajos (3-5 gadiem) plānos
un programmās.
53
Pielikums Nr.3
13.3. Atmosfēras vertikālās noturības (stabilitātes) stāvokļi – klases
Vēja ātrums Nakts Rīts Diena Vakars

piezemes slānī, Skaidrs, main. Skaidrs, main. Skaidrs, main. Skaidrs, main.
Apmācies Apmācies Apmācies Apmācies
m/s māk. daudzums māk. daudzums māk. daudzums māk. daudzums
<2 F C C – (F) C A – (C) C F C

2 – 3.9 F C C – (F) C C C C – (F) C
>4 C C C C C C C C
Paskaidrojumi:
1. F – inversija (visstabilākā atmosfēra), C – izotermija, A – konvekcija.
2. Iekavās (F) – atmosfēras stabilitāte ziemā, ja ir sniega sega.
3. “Rīts” – laiks 2 stundas pēc saules lēkta;
“Vakars” – laiks 2 stundas pēc saules rieta;
“Diena” – laiks no lēkta līdz rietam, atskaitot 2 rīta stundas;
“Nakts” – laiks no saules rieta līdz lēktam, atskaitot 2 vakara stundas.
4. Vēja ātrums un atmosfēras stabilitātes klases tiek noteiktas uz bīstamo vielu noplūdes brīdi.
5. Vēja ātrums, m/s, tiek noteikts > 10m virs zemes.
54
APSTIPRINU
Priekules novada domes
Pr-tāja V.Jablonska
Priekulē 2010.gada ____. ______________.
PRIEKULES NOVADA DOMES

apziņošanas shēma ārkārtējo situāciju gadījumos
Darbinieks, kurš konstatējis

ārkārtējo situāciju
Izpilddirektos
Ieslēdz ugunsgrēka
signalizāciju
Atbildīgais par Domes

CA vadībai
ĀMPS
03
VUGD sakaru punkts
01, 112
Pilda glābšanas darbu
Valsts policija vadītāja rīkojumus, veic
Dežurants nepieciešamās darbības
02, 112 ārkārtas situāciju gadījumos;
organizē cilvēku un
Priekules materiālo vērtību evakuāciju
iecirkņa inspektors
55
Pielikums Nr.5
13.5. Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā:
Apstiprinu
Priekules novada dome
uzņēmuma nosaukums,
Vija Jablonska
darba devējs, vārds, uzvārds
paraksts
2010.g.
Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā
1. Ugunsdzēsības dienesta izsaukšana:

Pirmais, kas pamanīja ugunsgrēka izcelšanos, nekavējoties par notikušo ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienestam pa tālruni 01 vai 112 un nodod sekojošuinformāciju:
 Ugunsgrēka izcelšanās vietas adresi;
 Ugunsgrēka objektu un izcelšanās vietu (piem:telpa, stāvs,utt.);
 Vai ir cietušie, vai nepieciešama cita dienesta palīdzība;
 Nosauc savu vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru, pa kuru ir iespējams atzvanīt un saņemt papildus informāciju.
2. Paziņošana administrācijai (apsardzei) un ugunsdrošības signalizācijas manuālā ieslēgšanas:
Par notikuso paziņo administrācijai un objekta apsardzei (ja nav nostrādajusi automātiskā ugunsdrošības
signalizācija, tad to iedarbina ar stāvā izvietotajiem rokas signāldevējiem (ugunsdrošības sistēmu un iekārtu
ieslēgšanas pogu)).
3. Ugunsdzēsības dienestu sagaidīšana:
Apsardzes darbinieks vai objektā strādājošais sagaida Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
apakšvienības un norāda:
 Visīsāko ceļu līdz ugunsgrēka vietai un ūdens ņemšanas vietām;
 Kur un kadā kārtībā atslēgt elektroenerģiju, ja to nav izdevies izdarīt pasu spēkiem.
4. Cilvēku un materiālo vērtību evakuācija:
Administrācija un nodaļu vadītāji organizē apmeklētāju un darbinieku, kā arī materiālo vērtību evakuāciju no
bīstamās zonas pa esošiem evakuācijas ceļiem (gaiteņiem, kapņu telpām, vetsibiliem utt.)
5. Elektroenerģijas atslēgšana:
Dežūrējošais elektriķis atslēdz elektroenerģijas padevi objektā, ja nepieciešams-pārtrauc elektroenerģijas

padevi visai ēkai.
6. Ugunsgrēka dzēšana:
Līdz ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierašanās brīdim jebkurš darbinieks, kura telpās ir izcēlies
ugunsgrēks veic iespējamos pasākumus ugunsgrēka ierobežošanai un likvidēšanai iesaistot strādājošos un
izmantojot ēkā izvietotos ugunsdzēsības līdzekļus un inventāru. Uzsākt ugunsgrēka dzēšanu ar pirmās
nepieciešamības ugunsgrēka dzēšanas līdzekļiem.
56
Pielikums Nr.6
13.6. Radioaktivitātes mērvienības

SI sistēmā CGS un ārpussistēmas
Mērvienība Mērvienība Attiecības starp
Lielums Apzī- Apzī-
s Formulējums s Formulējums mērvienībām
mējums mējums
nosaukums nosaukums
Bekerels – viena kodolpārvērtība Kirī – 3.71010 1Bq=2.710-11Ci
Aktivitāte
Bekerels Bq sekundē Kirī Ci kodolpārvērtību aktu 1Ci=3.71010Bq
(A)
sekundē
Absorbētā doza viens Gy nozīmē, 1 Gy = 100 rad
ka 1 kg vielas absorbēta 1 džoula Rads – absorbētā doza,
Absorbētā liela enerģija kas atbilst 100 ergu
Grejs Gy Rads rad
doza (DA) absorbēšanai 1 gramā
vielas
C/kg – starojuma doza, kas atbilst tā Rentgens – tāds 1C/kg=3.87103R
enerģijas rezultātā radušos 1 C lielai jonizējošais starojums, 1R=2.5810-4C/kg
Ekspozīcija Kulons uz
C/kg vienas zīmes jonu lādiņu summai 1 Rentgens R kas normālos apstākļos
s doza (D) kilogramu
kg sausa gaisa, kurā notiek šī 1cm3 sausa gaisa rada
jonizācija 2.08109 jonu pārus
Zīverts – ekvivalentā doza, kas 1Sv=100rem =1Gy
izsaka absorbētās dozas efektu 1Sv=100rad 110R
Ekvivalentā Rems – atbilst 1 rada
bioloģiskajos audos T, ņemot vērā Rems Rem
doza Zīverts Sv lielai absorbētai dozai 1g
starojuma tipu un kvalitāti, HT, R = 1R=0.9rad=0.91rem
(HT, R) bioloģisko audu
wRDT,R Zīverts izsaka absorbētās =0.9110-2Sv
dozas bioloģisko iedarbību
Dažādu veidu joniz. starojumi ar
Kopējā
atšķirīgiem WR lielumiem. Aprēķina Rentgena bioloģiskais
ekvivalentā Zīverts Sv Bers Ber 1 Sv  100 ber
ekvivalents
doza (HT)
Efektīvā doza ir visu ķermeņa audu
Efektīvā un orgānu ārējā (un iekšējā)
Zīverts Sv - - - -
doza (E(τ)) apstarojuma ekvivalento dozu
summa, ievērojot joniz. starojuma
56
ietekmes faktoru uz audiem:
56
DOZU MĒRVIENĪBU ATBILSTĪBAS CGS UN SI SISTĒMĀS
Ekspozīcijas doza D Absorbētā doza DA Ekvivalentā doza DE (HT,R)

R  1.2 Rad  KF RBE
(rentgens) (radiation absorbed dosis) (rada bioloģiskais ekvivalents) rem
(radiation ekvivalent man)
(биологический эквивалент рада)
CG
S
 100
Ekspozīcijas doza D Absorbētā doza DA Ekvivalentā doza DE (HT,R)
C/kg Gy  WR Sv
SI
(kulons/kg) (grejs) (zīverts)
 W
W WR
(jutības faktors) (kvalitātes faktors)
Efektīvā ekvivalentā
DEN
Sv
(zīverts)
vairogdziedzeris - 0.03 =1
 apstaroto cilvēku
piena dziedzeri - 0.15 skaits
x=1
plaušas - 0.12 =1

Kolektīvā ekvivalentā efektīvā
ģenitālijas - 0.25 1n = 5 – 10 doza DENK
pārējie orgāni - 0.30 cv-Sv
 = 10 - 20 (cilvēk-zīverts)
 50 gados
saņemtais
apstarojums
Paaudzes ekvivalentā efektīvā

kolektīvā doza DENKP
cv-Sv
(cilvēk-zīverts)
PRIMĀRIE KRITĒRIJI AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU VEIKŠANAI
Jēdzieni Noteiktie kritēriji Aizsardzības pasākumi
Avārijas Vispārējā avārija (vai ārpus - Evakuācija visos virzienos 10 km

klasifikācija projekta avārija) rādiusā (neatliekamo pasākumu
teritorija APZ);
- Vairogdziedzera bloķēšanas pasākumi
notiek visos virzienos 10-30 km
rādiusā;
- To cilvēku evakuācija, kuru atrašanās
objekta teritorijā nav nepieciešama.
Vispārējā avārija (vai ārpus Tiek rekomendēts, ka 100 km rādiusā

projekta avārija) un jaudīga teritorijas iedzīvotājiem nav jālieto pārtikā
izplūde potenciāli piesārņoti produkti (izaudzēti
atklātā apvidū) vai atklātās ganībās ganošos
govju un kazu pienu 2-3 nedēïu laikā vai
līdz paraugu analīzes rezultātu saņemšanai.
Vietējā avārija (projektētā To cilvēku evakuācija, kuru klātbūtne

avārija). objekta teritorijā nav nepieciešama.
Prognozējamās Teritorija, kur Gatavošanās evakopasākumiem un

dozas prognozējamā doza > 50 monitoringa aktivēšana
mSv
Radioaktīvā > 1 mSv/h Evakuācija

mākoņa izraisītā
dozas jauda
> 0,1mSv/h, ja izmete Vairogdziedzera bloķēšana (ja iespējams)
netiek ierobežota
> 1 mSv/h, ja izmete netiek

ierobežota
Dozas jaudas no > 1 mSv/h Evakuācija

radioaktīvajiem
nosēdumiem
(apkārtnes > 0,2 mSv/h mērījumi, kas Izskatīt nepieciešamību īslaicīgi pārvietot
radioaktīvā veikti 2-30 dienu laikā pēc iedzīvotājus
piesārņojuma) avārijas
> 1 Sv/h (100 R/h) Aizliegts lietot pārtikā potenciāli

piesārņotus produktus, govju un kazu pienu
no atklātām ganībām
HRONISKĀ STARU SLIMĪBA
(Veidots pēc “Vispārīgā radioloģija …”, 1995., A. Millers, I. Rūse)
Cēloņi:
- ilgstošs vispārējs apstarojums (> 10 MPD – maksimāli pieļaujamā doza);
- RP uzkrāšanās organismā;
- ilgstošs lokāls apstarojums.
Simptomu izpausme – vidēji 2 … 5 gadu laikā pēc pirmā apstarojuma.
1. ĀRĒJAIS VISPĀRĒJAIS APSTAROJUMS (no  un X)
Sākuma (iniciālā) forma – CNS funkciju izmaiņas, asinsvadu vājums, u.c.
Vieglā forma
(~ 1 … 10 mGy dienā) – CNS funkciju traucējumi (nogurums, uzbudināmība,
slikta atmiņa, bezmiegs), galvassāpes deniņos, svīšana, tremors, tahikardija.
Amenoreja, traucējumi aknu – žults funkcijās, āda: sausa, neelastīga, nagi – trausli;
matu – epilācija, nosirmošana. Leikopenija (~3000 mm3), neliela hemoraģija.
Prognoze – labvēlīga.
Vidējā forma
(~ 10 … 100 mGy dienā) – galvas smadzeņu org. bojājumi (refleksi, līdzsvars),
leikopenija (~2000 mm3), trombopenija (70 – 100 t.mm 3), hemoraģija, svara
zudums. Ilgstoša gaita ar periodiskiem saasinājumiem un infekciju sarežģījumiem.
Stacionāra ilgstoša ārstēšana var dot labu rezultātu.
Smagā forma
(>100 mGy dienā) – raksturīgas neatgriezeniskas izmaiņas: atrofija, nekroze.
Leikopenija (200 - 1500 mm3), organiskie bojājumi: CNS, sirdī, asinsvados, audu
sabrukums, infekciju komplikācijas.
Orientējoša klīniskā aina 5 gadus pēc hroniska frakcionēta ārējā apstarojuma
Apstarojuma summārā
Vidējā EDJ
doza Orgāns Izmaiņas
(aptuveni)
Rad Sv
200 2 4 mR/h kaulu smadzenes hipoplāzija
500 5 10 mR/h acis katarakta
1000 10 20 mR/h piena dziedzeri atrofija
5000 50 110 mR/h limfmezgli atrofija
2. ĀDAS APSTAROJUMS (no  un R)
a) ādas eritēma (> 0.35 Gy) izveidojas pēc dažām stundām; pēc 10 dienām izpaužas
atkārtoti (3 – 4 eritēmas viļņi), izzūd 24 st. laikā, pēc ~ 4 nedēļām – ilgstoša
pigmentācija;
b) ādas dermatīts (> 5Gy) – pēc vienreizēja apstarojuma: apsārtums, nieze. Seko latentais periods
(stundas – dienas), pēc kura izveidojas: eritēma, tūska, apdegumi (čūlas, nekroze, ļaundabīga
deģenerācija, infekciju sarežģījumi).
Hroniska apstarojuma radītos ādas bojājumus var uzskatīt par pirmsvēža stadiju. Jonizējošo
starojumu vēlīnā ietekme: pēc 5 gadiem – sarkomas, adenomas, pēc 14 … 26 gadiem – ādas vēzis.
c) RP uzkrāšanās organismā /iekšējais , ,  un n apstarojums/.

Kritiskie orgāni:
vairogdziedzeris – 131J;
kaulaudi – 90Sr;
kuņģis – 144Cr;
aknas – 239Pu, 144Ce, 137Cs u.c.
Leikoze izveidojas arī no inkorporētiem RP.
d) katarakta izveidojas – 2 … 5 Gy – 50% gadījumos, 5 … 7 Gy pēc 2-3 gadiem.
3. ĪPAŠA ATĻAUTĀ APSTAROJUMA DOZU LIMITI
Maksimālās dozu robežas avāriju seku likvidēšanā ir:
Efektīvās dozu pamatlimits - 20 mSv (2R)/gadā

Ja darbības saistītas ar lielu materiālo vērtību saglabāšanu - līdz 50 mSv (5R) apstarošanas reizē
Ja avārijas rezultātā var tikt apstarots liels iedzīvotāju - apstarošana > 50 mSv izņēmuma
kārtā, ja
daudzums vai nepieciešami pasākumi cilvēku dzīvības papildus saņemtā apstarojuma doza
glābšanai nepārsniedz 200 mSv (20 R)
apstarošanas reizē
Specifisku darbu izpilde (tikai A kategorijas darbinieki, - līdz 50 mSv (5 R) attiecīgajā gadā
un
ne ilgāk par 5 gadiem) 100 mSv piecos gados pēc kārtas
Uzrādītie kritēriji atbilst LR MK Noteikumiem N°149 – 09.04.2002. “Noteikumi par
aizsardzību pret jonizējošo starojumu”.

VIENKĀRŠO LĪDZEKĻU AIZSARGSPĒJAS
PRET RADIOAKTĪVIEM AEROSOLIEM /1-5/
Raksturlielumi
Pretestība
Materiāls Materiāla Aizsargspējas
Slāņu /kārtu/ skaits ieelpai /mm
stāvoklis (%)
H2O/
sauss 16 36 94
sauss 8 18 89
Kabatlakats /vīr./ sauss 1 2 28
saburzīts - - 88
mitrs 1 98 63
sauss 4 2 56
Kabatlakats /siev./
mitrs 4 84 63
sauss 2 11 85
Frotē dvielis sauss 1 5 74
mitrs 1 3 70
Palags sauss 1 22 72
sauss 2 7 66
Krekls /kokv./ sauss 1 3 55
mitrs 1 150 66
Kleitas audums sauss 1 5 48
mitrs 1 150 59
Virsmas piesārņojums
 sabr./(cm2·min.) 250000 50000 100000 150000
mR/h ~0,5 ~1,0 ~2 ~3
Virsmu dekontaminācija
< 2000  sabr./(cm2·min.) - mitras pakulas, tamponi;
5000-7000  sabr./(cm2·min.) - ūdens + pakulas;
< 35000  sabr./(cm2·min.) - 1,5% CF-2 u.c.;
> 35000  sabr./(cm2·min.) - skābeņskābe.
Krāsoto virsmu atmiekšķēšana /receptūra/:

Acetons – 47% - patēriņa norma ~ 1-2 l/m2;
Etilacetāts – 19% - pēc 24 st. virsmu apstrādā ar ūdens strūklu;
Terpentīns – 7%
Toluols – 6%
Naftalīns – 10% - 10-kārtīgs RP samazinājums uzskatāms par maksimālo iespējamo
Parafīns – 2%. efektu.
Darba un dzīvojamās telpas

Telpās tiek veikti hermetizācijas pasākumi /logu, durvju spraugu aizvēršana, vēdināšanas lūku un
dūmvadu noblīvēšana/. Mēbeles u.c. blīvi nosedz/pārklāj ar polietilēna plēvi, avīzēm u.c.
Izstrādājumus, kuros parasti sakrājas putekļi – paklāji, segas, aizkari – noņem, saritina un
hermētiski iesaiņo. Telpu dekontamināciju veic ievērojot personīgās drošības pasākumus, t.sk. ind.
aizsarglīdzekļu lietošanu, ar vienu no sekojošām receptūrām:
- 0,5-1% mazgāšanas pulvera ūdens šķīdums – augstākās koncentrācijās tas ir
mazefektīgs;
- 0,2-0,5% skābeņskābes ūdens šķīdums;
- virsmas aktīvo vielu (OP-7;10, SF-2, SF-3 u.c.) 1-1,5% ūdens šķīdums.
Augstākminēto dekontaminācijas materiālu darba t°~+40°C, patēriņš 1-2 l/m 2, šķīdumus gatavo ne
agrāk kā 24 h pirms to lietošanas.
AIZSARDZĪBAS RISINĀJUMI
RADIOAKTĪVĀ PIESĀRŅOJUMA (RP) GADĪJUMĀ
90.gadu sākumā ASV tika ieviesta un apgūta jauna pieeja (filozofija) reaģēšanas plānošanai
kodolavārijās.
1995.gada Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra (IAEA) nodeva apgūšanai un ieviešanai pasaulē, t.sk. Latvijā:
 TECDOC – 953 “Metodika kodolnegadījumu gatavības un reaģēšanas sistēmas plānošanai”;

 TECDOC – 955 “Metodika lēmumu pieņemšanai aizsardzības pasākumu noteikšanai
kodolavārijās”;
 TECDOC – 754 “Pretpasākumi lauksaimniecībā radionuklīdu izmešu gadījumā apkārtējā vidē”.
Šo dokumentu filozofiju veido sekojoši apsvērumi:

 aizsardzības pasākumi maksimāli iespējamā apjomā uzsākami pirms radionuklīdu noplūdes
sākuma no KR;
 reaģēšana kodolavārijā risināma: AES līmenī, pašvaldību līmenī, valsts un starptautiskā
kaimiņvalstu līmenī (attālumos līdz 1000 km, obligāti iesaistot potenciāli skartās valstis –
“kaimiņvalstis”);
 aizsardzības pasākumiem jābūt ar atbilstošu efektu (attaisnotās iejaukšanās līmeņi, pieļaujamās
iejaukšanās līmeņi u.c.);
 reaģēšanas lēmumi pieņemami ātri (negaidot situācijas detalizētu noskaidrošanu), iepriekš
noteiktos apjomos;
 obligāti nepieciešama unificēta pieeja problēmai visās valstīs;
 reaģēšanā iesaistītajiem (vadība, operatīvie dienesti, iedzīvotāji) nepieciešams vienāds izpratnes
līmenis;
 operatīvās informācijas apmaiņa, situāciju prognoze un novērtējums, avārijas modelēšana utt. -
veicami pēc vienotām metodikām;
 kodolavārijas skartā zona iedalāma: preventīvo aizsargpasākumu zona ~5 km rādiusā ap AES,
ārkārtējās gatavības un reaģēšanas zona ~30 km rādiusā, monitoringa un plānošanas (arī īslaicīgas
pārvietošanas) zona ~100 km rādiusā.
Priekšnoteikumi aizsardzības pasākumu kompleksa izpildei:

 kodolreaktora aktīvās zonas sabrukums,
 kodolreaktora aizsargkupola sabrukums vai RP noplūde no cauruļvadiem,
 aizsardzības barjeru /smidzinātāji u.c./ neierobežoti izmeši apkārtējā vidē.
Nosakot veicamos aizsardzības pasākumus, to lietderības motivācija izriet no apsvēruma, lai ar veikto
aizsardzības pasākumu tiktu novērsta iespējamā apstarojuma doza:
– evakuācija > 50 mSv/ned. (5 R/ned.);

– aizsargbūves > 10 mSv/2 ned. (1 R/2 ned.);
– joda profilakse veicama vismaz 10 dienas no avārijas sākuma;
– individuālie aizsardzības līdzekļi – to lietošana un telpu hermetizēšana ieteicama –
avārijas sākuma periodā, turpmāk pēc reālās situācijas.
Operatīvie iejaukšanās līmeņi:

1,0 mSv/h (0,1 R/st) – veicama evakuācija;
0,2 mSv/h (20 mR/st) – ieteicama uzturēšanās aizsargbūvēs (vismaz 8 st. dienā);
0,1 mSv/h (10 mR/st) – veicama joda profilakse;
1 mkSv/h (100 mR/st) – ierobežojumi vietējās pārtikas un ūdens lietošanā.
Laboratorijas, kas nav akreditētas, kā arī operatīvie dienesti /UGD, policija, ĀMP u.c./ nav tiesīgi dot
oficiālu slēdzienu par radiāciju, viņu apgādei nav nepieciešami augstas klases, attiecīgi arī dārgi, radiometri.
Principiālās atšķirības radioaktīvā piesārņojuma /RP/ struktūrā ir atkarīgas no tā avota: kodolsprādziens
vai enerģētiskā kodolreaktora avārija ar radionuklīdu noplūdi apkārtējā vidē. Vērtējot radioaktīvo
piesārņojumu no avarējuša kodolreaktora, raksturīga kļūda ir mūsu iepriekšējo zināšanu par kodolsprādziena
radīto apvidus radioaktīvo piesārņojumu pielietošana. Pāršķirot vecās, PSRS laiku, civilās aizsardzības
mācību grāmatas, tajās esošās atziņas, skaitļus u.c. mēs automātiski attiecinām arī uz šodienas aktualitātēm.
Enerģētisko kodolreaktoru avāriju scenāriju: kasešu dehermetizācija ar radionuklīdu noplūdi reaktora
aktīvajā zonā; kodolreaktora aktīvās zonas izkušana vai eksplozija, dzesētāja noplūde, radioaktīvo gāzu
noplūde /izmeši/, 2-kontūra dzesētāja radioaktīvais piesārņojums. Mākonis var veidoties laikā līdz 100
stundām, augstumā līdz 3 km. Raksturīga liela mākoņa RP izkliede vēja ietekmē, zonas ar augstiem radiācijas
līmeņiem (“karstie punkti”). Piesārņotās teritorijas parametri atkarīgas no kodolreaktora tipa, avārijas mēroga
(pēc INIS skalas gradācijas), meteosituācijas. Avārijas produkti – aerosoli (kodoldegvielas kondensāta un
temperatūras separācijas produkti ar diametru 10-50 µk) ir viegli šķīstoši un pielīpoši pie dažādām virsmām,
aptuveni 90% no radionuklīdiem – ilgdzīvojošie, to aktivitātes /radiācijas līmeņa/ samazināšanās noris lēni:
A(t) = A0×t-0.8. Dekontaminācija sarežģīta un darbietilpīga, nepieciešami speciālie sorbenti, ūdens attīrīšanai –
speciālie filtri, jonu apmaiņas sveķi, destilatori. Dozimetrijas kritēriji – novērst attālinātās sekas iedzīvotāju
veselībai (skat. LR MK noteikumus Nr.149 – 09.04.02. “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo
starojumu”).
Kodol-, kodoltermiskā sprādzienā (virszemes vai pazemes) izveidojas lielas dispersitātes (>400 µk)
nešķīstoši aerosoli, ko veido radionuklīdi un kondensētie grunts produkti, kas savukārt nosaka relatīvi vieglu
dekontamināciju: izpurināšana, noslaucīšana, mazgāšana. Ūdens vienkāršotā filtrācija samazina radionuklīdu
saturu līdz 5%, ūdens nostādināšanas metode – līdz 30% sākotnējā to daudzuma. Piesārņojuma teritorija
atkarīga no: kodollādiņa jaudas, sprādziena veida (augstuma), meteosituācijas. Mākonis (līdz 20km
augstumā) izveidojas 0.2 – 1.0 stundas laikā. Apmēram 90% radionuklīdu – īsdzīvojošie, to aktivitāte
/radiācijas līmenis/ samazinās relatīvi ātri A (t) = A0×t-1.2, (radiācijas līmenis krītas 10-kārtīgi pēc 7-kārtīga
laika pieauguma).
Dozimetrijas kritērijs (kara laika kritērijs) – nezaudēt darbspējas. Pieļaujamās apstarojuma dozas:
vienreizēja 50R (pēc tam 4 dienas neapstaroties), 10 – dienās 100R.
Pamatieteikumi aizsardzībai:
– nav lietderīgi uzturēties mežā;
– vēlams maks. uzturēties hermetizētās telpās;
– ārpus telpām lietojami aizsarglīdzekļi;
– pie pirmās iespējas veic dekontamināciju;
– dozimetrijā ievēro jonizējošo starojumu enerģētiskos līmeņos;
– evakuāciju veic atbilstoši: “Iejaukšanās līmeņos …” noteiktajam;
– joda profilaksi un ierobežojumus uzturā nosaka pēc situācijas novērtējuma.
Sevišķa vērība pievēršama:

– darba (atpūtas) telpu hermetizēšanai;
– pretradiācijas paslēptuvju pielāgošanai un lietošanai;
– elpceļu aizsardzībai;
– joda profilaksei (maks. aizsargefekts novērojams perorāli uzņemot KJ (kālija jodīdu) ~ 6 st. pirms
RP sākuma, turpmāk pa vienai tabletei 7 dienu laikā);
– dzeramā ūdens un pārtikas dozimetriskai kontrolei;
– dekontaminācijai.
Evakuācijas pasākumu izpilde risināma pēc konsultācijām ar rajona CAK vai pēc tās norādījuma.
Pielikums Nr.7
13.7. VALSTS UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTA NOTEIKTO

DEFINĒTO LAIKA APSTĀKĻU KLASIFIKĀCIJA
Klases Laika apstākļu raksturojums VUGD rīcība

I klases Laika apstākļu izmaiņas nesasniedz II klases kritērijus. Ikdienas informāciju
hidrometeoroloģisk par faktiskajiem
ā informācija laika apstākļiem
izmantot dienesta
vajadzībām.
II klases Laika apstākļu izmaiņas sasniedz lielumu, kas var izraisīt Brīdināt
hidrometeoroloģisk postījumus un avārijas, nodarot kaitējumu iedzīvotājiem, iedzīvotājus,
ā informācija īpašumam un videi: glābšanas un
Latvijai, Rīgai: speciālos dienestus,
-vējš, maksimālais vēja ātrums 20-24 m/s; valsts un pašvaldības
-vējš, krasi vēja brāzieni 25m/s un vairāk; institūcijas par
-stiprs sniegputenis ar vēju 15 m/s un vairāk 12 stundas un iespējamo situāciju,
ilgāk; sniedzot
-stipra snigšana ar nokrišņu daudzumu 7-17 mm/12st. norādījumus tālākai
(sniega segas palielināšanās par 6-14cm); rīcībai.
- stiprs slapja sniega apledojums, noguluma diametrs 11-35
mm;
-stipra atkala, noguluma diametrs uz vadiem 6-20 mm;
-gaisa temperatūra:
1) stiprs karstums, gaisa temperatūra +27...+32o C
6 dienas un ilgāk;
2) stiprs sals, gaisa temperatūra –25 … -32 o C ;
- ļoti augsta ugunsbīstamība mežos, 4. klase;
- stiprs lietus (spēcīga lietusgāze), nokrišņu daudzums 15-
49 mm/12st.;
- stipra migla, redzamība 100-500m.
Rīgas jūras līča dienvidu piekrastei un Daugavai
(Andrejostai)
- ūdenslīmeņa paaugstināšanās – no + 140 … + 170 cm BS.
Baltijas jūras piekrastei (Liepāja, Ventspils)
- ūdenslīmeņa paaugstināšanās – no + 120 … + 140 cm BS.
Klases Laika apstākļu raksturojums VUGD rīcība
III klases Laika apstākļu izmaiņas pārsniedz II klases kritērijus un var Brīdināt
hidrometeoroloģisk izraisīt katastrofālus postījumus un avārijas, nodarot iedzīvotājus,
ā informācija ievērojamu kaitējumu iedzīvotājiem, īpašumam un videi: glābšanas un
Latvijai, Rīgai: speciālos dienestus,
- vējš, maksimālais vēja ātrums 25 m/s un vairāk; valsts un
- vējš, krasi vēja brāzieni 33 m/s un vairāk; pašvaldības
- ļoti stiprs sniegputenis ar vēju 20 m/s un vairāk 12 stundas institūcijas par
un ilgāk ; iespējamo situāciju,
- ļoti stipra snigšana ar nokrišņu daudzumu vairāk nekā 17 sniedzot
mm/12st. un vairāk (sniega segas palielināšanās vairāk par norādījumus tālākai
14 cm); rīcībai.
- ļoti stiprs slapja sniega apledojums, noguluma diametrs uz
vadiem vairāk nekā 35 mm un lielāks;
- ļoti stipra atkala, noguluma diametrs uz vadiem vairāk
nekā 20 mm un lielāks;
- gaisa temperatūra:
1)ļoti stiprs karstums, gaisa temperatūra + 33o C un
augstāka;
2) ļoti stiprs sals, gaisa temperatūra –33o C un zemāka;
- īpaši augsta uguns bīstamība mežos, 5. klase;
- ļoti stiprs lietus (ļoti spēcīga lietusgāze), nokrišņu
daudzums 50 mm/12st. un vairāk;
- ļoti stipra migla, redzamība mazāka par 100m.
Rīgas jūras līča dienvidu piekrastei un Daugavai
(Andrejostai)
- ūdenslīmeņa paaugstināšanās vairāk par + 170 cm BS.
Baltijas jūras piekrastei (Liepāja, Ventspils)
- ūdenslīmeņa paaugstināšanās vairāk par + 140 cm BS.
Pielikums Nr.8
13.8. Rīcība domē, ja atrasta izbērta nezināmas izcelsmes pulverveida viela vai
atvērts aizdomīgs pasta sūtījums:
1. informēt par iespējamo bioloģiskā terorisma līdzekli (turpmāk – IBTL) VUGD CSP,
Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk – SVA), Valsts policijas, Drošības policijas
teritoriālo struktūrvienību;
2. maksimāli ierobežot caurvēju telpā, kur atrodas IBTL;
3. evakuēt personas, kas atrodas notikuma vietas blakus esošās telpās uz citām telpām
vai teritoriju, novēršot kontaktu ar personām, kas nonākušas saskarsmē ar IBTL;
4. personas no IBTL skartajām telpām pārvietot uz telpām, kurām nav kopējas
ventilācijas ar IBTL skarto telpu un pārliecināties, ka tās aptaujā un reģistrē SVA vai
Valsts policijas pārstāvji;
5. pēc SVA speciālistu ierašanās norādīt IBTL atrašanās vietu, lai veiktu IBTL
savākšanu un hermētisku iepakošanu;
6. pildīt SVA darbinieku norādījumus par personu evakuāciju un pagaidu nepieciešamo
izvietošanu norobežotajā teritorijā;
7. pildīt SVA speciālistu norādījumus un uzdevumus par veicamajiem profilakses un
pretepidēmijas pasākumiem;
8. sniegt nepieciešamo informāciju par personām, kas nonākušas saskarsmē ar IBTL, lai
SVA speciālisti varētu sastādīt šo personu sarakstu;
9. pozitīva IBTL testēšanas rezultātā ievērojot SVA speciālistu noteiktos papildus
pretepidēmijas pasākumus.
Rīcība, ja saņemts vai atrasts neatvērts aizdomīgs pasta sūtījums:

1. informēt par IBTL Valsts policijas vai SVA, VUGD CSP, Drošības policijas teritoriālo
struktūrvienību;
2. ievērot minēto iestāžu sniegto informāciju par rīcību ar šo aizdomīgo sūtījumu;
3. nodot aizdomīgo pasta sūtījumu Valsts policijas pārstāvim, parakstot pieņemšanas –
nodošanas aktu;
4. pozitīva IBTL testēšanas rezultātā ievērojot SVA speciālistu noteiktos papildus
pretepidēmijas pasākumus.
Rīcība bioloģiski aktīvas vielas noplūdes gadījumā:

Konstatējot izbērtu iespējamo bioloģiskā terorisma līdzekli vai saņemot paziņojumu no
plašsaziņas līdzekļiem (televīzija, radio) par bioloģiski aktīvas vielas noplūdi brigādes tuvumā,
nepieciešams veikt šādus pasākums:
1. izziņot trauksmi un sniegt informāciju pa iekšējiem informācijas avotiem;
2. organizēt iestādes darbinieku un apmeklētāju pārvietošanu uz drošām telpām,
atkarībā no konkrētās situācijas (meteoroloģiskie apstākļi, noplūdes vieta un apjoms, u.c.);
3. veikt drošības pasākumus, lai šajās telpās neiekļūtu piesārņojums:
- aizvērt logus, durvis, ventilācijas lūkas, dūmvadus;
- noblīvēt spraugas logos, durvīs, ventilācijas lūkās ar ūdenī samērcētu audumu vai citu
materiālu;
Piezīme. Bioloģiski aktīvo vielu noplūdes gadījumā šie pasākumi ir efektīvi, ja tiek veikti
pirms baktērijas un vīrusi ir nokļuvuši telpās.
4. nepieciešamības gadījumā nodrošināt pārvietoto personu uzskaiti;
5. sagatavot un nepieciešamības gadījumā izdot pārvietojamām personām elpošanas
ceļu aizsardzības līdzekļus – respiratorus, gāzmaskas (vēlams ar speciāliem filtriem), marles-
vates apsējus vai citus vairākkārt salocītus gaisa caurlaidīgus materiālus;
6. ja saņemta informācija vai ir aizdomas par ūdensapgādes sistēmas piesārņojumu,
lietot tirdzniecības vietās iegādātu ūdeni slēgtā traukā.
7. ja saņemta informācija par pārvietoto personu veselības stāvokļa izmaiņām
(apgrūtināta elpošana, drudzis, slikta dūša, asiņošana u.c.), nekavējoties izsaukt neatliekamās
medicīniskās palīdzības brigādes;
8. nodrošināt pārvietoto personu turpmāko informēšanu;
9. nepieciešamības gadījumā nodrošināt pārvietotos ar pirmās nepieciešamības
precēm;
10. atļaut atstāt drošās telpas tikai pēc atbildīgo valsts institūciju paziņojuma
saņemšanas (profilakses un pretepidēmijas pasākumus bioloģiski aktīvo vielu gadījumā veic
Labklājības ministrijas iestādes (Sabiedrības veselības aģentūra, Katastrofu medicīnas centrs
un Latvijas Infektoloģijas centrs)).
Pielikums Nr.9
13.9. Rīcība bīstamo ķīmisko vielu noplūdes gadījumā:
Saņemot brīdinājumu (trauksmes sirēna u.c.) par bīstamo vielu noplūdi ārpus skolas
teritorijas no plašsaziņas līdzekļiem (televīzija, radio), kā arī sajūtot asu, kodīgu smaku,
nepieciešams veikt šādus pasākums:
1. izziņot trauksmi un sniegt informāciju pa iekšējiem informācijas avotiem;
2. organizēt domes darbinieku pārvietošanu uz drošām telpām, atkarībā no konkrētās
situācijas (meteoroloģiskie apstākļi, noplūdes vieta un apjoms, u.c.).
Piezīme. Ja nav iespējams atrast patvērumu tuvākajās ēkās, steidzīgi jādodas prom no bīstamās
zonas perpendikulāri vēja virzienam;
3. atrodoties ēkā, veikt drošības pasākumus, lai telpās neiekļūtu bīstamās vielas:
- noblīvēt spraugas logos, durvīs, ventilācijas lūkās ar ūdenī samērcētu audumu vai citu
materiālu.
Piezīme. Ja ir aizdomas par sprādzienbīstamas koncentrācijas izveidošanos telpā, neizmantot
elektroslēdžus un elektroierīces, nelietot atklātu uguni.
4. nepieciešamības gadījumā, nodrošināt pārvietoto personu uzskaiti;
5. sagatavot un, nepieciešamības gadījumā, izdot pārvietotajām personām elpošanas
ceļu aizsardzības līdzekļus – labāk respiratorus, gāzmaskas (vēlams ar speciāliem filtriem),
bet, ja to nav vai nepietiek-vājā (2-5%) citronskābes, etiķskābes vai vienkārši ūdenī
samērcētus marles-vates apsējus vai citus vairākkārt salocītus gaisa caurlaidīgus materiālu;
6. ja saņemta informācija vai ir aizdomas par ūdensapgādes sistēmas piesārņojumu,
lietot vārītu ūdeni vai tirdzniecības vietās iegādātu ūdeni slēgtā traukā;
(apgrūtināta elpošana, galvassāpes, slikta dūša u.c.), nekavējoties izsaukt neatliekamās
medicīniskās palīdzības brigādes;
9. nepieciešamības gadījumā, nodrošināt pārvietotās personas ar pirmās
nepieciešamības precēm;
saņemšanas.
Evakuāciju var veikt, pārvietojot cietušos darbiniekus no darba vietām un citas personas uz
drošām teritorijām, lai novērstu vai samazinātu nodarīto kaitējumu veselībai un apdraudējumu
dzīvībai.
Pielikums Nr.10
13.10. Rīcība radiācijas avārijas gadījumā:
Saņemot paziņojumu no plašsaziņas līdzekļiem (televīzija, radio) par radiācijas avāriju, kas
var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai vai dzīvībai, nepieciešams veikt šādus pasākums:
1.izziņot trauksmi un sniegt informāciju pa iekšējiem informācijas avotiem;
2. organizēt domes darbinieku pārvietošanu uz drošām telpām, neuzturēties ārpus
telpām ;
3. veikt drošības pasākumus, lai šajās telpās neiekļūtu radioaktīvais piesārņojums:
- noblīvēt spraugas logos, durvīs, ventilācijas lūkās ar audumu vai citu materiālu;
4. nodrošināt pārvietoto personu uzskaiti;
5. sagatavot un, nepieciešamības gadījumā, izdot pārvietojamām personām elpošanas
ceļu aizsardzības līdzekļus – respiratorus un gāzmaskas ar pretputekļu filtriem,
aizsargapsējus marles-vates apsējus vai citus vairākkārt salocītus gaisa caurlaidīgus
materiālus. Aizsardzībai pret piesārņojumu izmantot blīva vai gaisa necaurlaidīga materiāla
drēbes, apmetņus, cimdus, zābakus;
6. sagatavot dzeramā ūdens krājumus slēgtos traukos (apmēram vienam cilvēkam - 1
litru dzeršanai un 3 litrus ēdienu pagatavošanai) un pārtikas produktus hermētiskā
iepakojumā.
(galvassāpes, slikta dūša u.c.), nekavējoties izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības
brigādes;
9. nepieciešamības gadījumā, nodrošināt pārvietotos ar pirmās nepieciešamības
precēm;
10. sagatavoties iespējamai evakuācijai, līdzi ņemot nepieciešamās mantas
hermētiskā iepakojumā un veikt joda profilaksi (pieaugušajiem - viena joda tablete dienā,
skolēniem - atkarībā no vecuma);
saņemšanas.
Radiācijas avārijas gadījumā informāciju par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem
sniedz Radiācijas drošības centrs sadarbībā ar VUGD OVP.
Evakuāciju veic, pārvietojot cietušos darbiniekus no darba vietām, lai novērstu vai
samazinātu nodarīto kaitējumu veselībai un apdraudējumu dzīvībai. Evakuāciju veic pēc
administratīvi teritoriālā principa saskaņā ar Priekules novada domes civilās aizsardzības pasākumu
plānu.
Pielikums Nr.11
13.11. Rīcība, saņemot informāciju par spridzināšanas vai sprādziena draudiem:
1. jānoskaidro no informācijas sniedzēja:

- informācija par ziņotāju – vārdu, uzvārdu, atrašanās vietu, dzīves vietas adresi, tālruņa
numuru. Ja nav iespējams noskaidrot ziņotāju – anonīms, jānoskaidro pēc iespējas vairāk būtiskas
informācijas, pēc iespējas pagarinot telefonsarunas laiku, iegaumējot ziņojuma saturu, zvanītāja
balss un runas īpatnības;
- informāciju par vietu, kur atrodas iespējamais spridzeklis, tā ārējās pazīmes, lielumu, veidu
un citu raksturojumu, kā arī iespējamo informāciju par varbūtējo sprādzienbīstamo koncentrāciju un
iespējamo apdraudējumu;
2. jāziņo par saņemto informāciju Priekules policijas pārvaldes dežurantam, kurš savukārt
informē VUGD un reģionālo Drošības policijas darbinieku;
3. jāinformē izpilddirektors un atbildīgās personas par drošības pasākumu ievērošanu un
jāveic darbinieku evakuācija no apdraudētās ēkas vai riska zonas;
4. jānodrošina sapieru netraucēta darbība notikuma vietā un ar viņu vecākā atļauju jāorganizē
meklēšanas grupa no pieredzējušiem iestādes darbiniekiem ar nolūku atrast spridzekli, organizēt
iestādes apskati, lai atklātu nozieguma pēdas un citus lietišķos pierādījumus, noskaidrot notikuma
apstākļus, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā;
5. anonīmu draudu gadījumā jāaizpilda anketa par ziņotāju.
Sprādziena draudu gadījumā domes atbildīgajiem darbiniekiem un citiem darbiniekiem
jāpilda operācijas vadītāja (Valsts policijas darbinieka) rīkojumi, bet sprādziena gadījumā –
ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja (VUGD darbinieka) rīkojumi.
Darbības ar nesprāgušu militāra pielietojuma munīciju (t.sk. ķīmisku un bioloģisku) visā
teritorijā izpilda Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk – NBS).
Darbības ar improvizētām spridzināšanas ierīcēm (t.sk. ķīmiskām, bioloģiskām) visā valsts
teritorijā veic Iekšlietu ministrijas Drošības policija, izņemot NBS struktūrvienību, stacionāro
objektu teritorijas un tiem tuvās pieguļošās teritorijas, šīs darbības izpilda NBS nesprāgušas
munīcijas neitralizēšanas personāls.
Rekomendācijas, saņemot anonīmu informāciju par sprādziena draudiem

Anonīmu informāciju raksturo 3 pamatlīnijas:
1. vieta – pārsvarā objekts atrodas vietās, kurās liels cilvēku skaits;
2. laiks – informācija parasti pienāk darba laikā, kad ir vislielākā cilvēku koncentrācija;
3. veids – pārsvarā informācija tiek sniegta pa telefonu.
Saņemot anonīmu informāciju, jācenšas pēc iespējas vairāk noskaidrot par ziņotāju,
spridzekli (jāuzdod jautājumi, lai novilcinātu laiku).
Iespējamie jautājumi:
1. Kad ir gaidāms sprādziens?
2. Kur patreiz atrodas spridzeklis?
3. Kā spridzeklis izskatās?
4. Kāda veida sprāgstviela?
5. Kas izsauks sprādzienu?
6. Vai Jūs novietojāt spridzekli?
7. Kāpēc? (Kāds mērķis?)
8. Kāda ir Jūsu adrese?
9. Kā Jūs sauc?
Anketa, kas aizpildāma, saņemot anonīmus telefonu zvanus, par spridzināšanas draudiem:
Ievērojiet! Anonīma telefonziņojuma gaitā, uzdodot jautājumus un citādi, vēlams maksimāli

novilcināt laiku!
SPRIDZINĀŠANAS DRAUDU TELEFONPIETEIKUMS POLICIJAS NODAĻAI
1. Ziņojuma saturs ________________________________________________________

_________________________________________________________________________
(kad un kur ir iespējams sprādziens; kur pašlaik atrodas sprāgstķermenis;
_________________________________________________________________________
kāda izskatās vai kam līdzīga ir sprāgstierīce; kāda ir sprāgstviela, kā tā
_________________________________________________________________________
izskatās vai kam tā līdzīga; kas izraisīs sprādzienu, vai ir detonators,
_________________________________________________________________________
kā tas izskatās vai kam tas līdzīgs; kas novietoja/ielika sprāgstierīci; kāpēc,
_________________________________________________________________________
ar kādu mērķi vai kā uzdevumā tas darīts; pieteicēja adrese un tālruņa numurs;
_________________________________________________________________________
pieteicēja vārds un uzvārds)
2. Ziņotāja dzimums_______________________________________________________
3. Ziņotāja aptuvenais vecums_______________________________________________
4. Ziņotāja valoda________________________________________________________
6. Ziņotāja atrašanās vietas
5. Ziņotāja balss raksturojums 7. Ziņotāja valodas raksturojums
skaņu fons
(vajadzīgo pasvītrot vai marķēt)
klusa jauneklīga iela gramatiski pareiza
dusmīga veciska motors dialekts _____________
uztraukta īpatnēja intensīva satiksme akcents _____________
lēna nevērīga reta satiksme literāra
ātra stostīga dzīvnieku klātbūtne lieto žargonvārdus
skaļa asa sabiedriska iestāde parasta sarunvaloda
ironiska rupja ieslēgts radio/TV nesakarīga
draudoša caur degunu ražotne vienkārši teikumi
žēlabaina dziļa beztrokšņa lasa tekstu
normāla citas īpatnības citi trokšņi
bērnišķīga
Telefonpieteikumu nodeva: _________________________________________________

(iestāde, amatpersona, vārds un uzvārds, tel. N°)
_________________________________________________________________________
Piezīme: atbilstoši Krimināllikuma (17.06.1998., ar grozījumiem līdz 27.05.2004.) 231 1.pantā

noteiktajam: Apzināti nepatiess ziņojums par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai
bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu –
par paziņojumu, ka objektā, (ārpus objekta) ievietota (novietota) sprāgstoša ... ietaise: - soda ar
brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem, arestu vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.
Pielikums Nr.12
13.12. Rīcība zemestrīces gadījumā:
Ja atrodaties telpās :
1. Saņemot savlaicīgu brīdinājumu par iespējamo zemestrīci:
1.1. pārtraukt darbu, atslēgt elektrību, ūdeni un gāzi;
1.2. nekavējoši atstāt telpas pa tuvākajām evakuācijas izejām, ņemot somu ar
izdzīvošanai nepieciešamajām lietām, personu apliecinošus dokumentus;
1.3. brīdināt par briesmām kolēģus;
1.4. ievērot dežuranta un atbildīgo amatpersonu norādījumus.
2. Ja zemestrīce sākusies:
2.1. palikt uz vietas;
2.2. atrast drošāko vietu – stāvēt durvju ailē, vai pieslieties iekšējai sienai, meklēt
patvērumu zem stabilām mēbelēm (galds u.c.).
Piezīme. Pēc grūdienu sākšanās darbinieku rīcībā ir 10-15 sekundes, lai nokļūtu
drošākā vietā;
2.3 turēties tālāk no logiem, spoguļiem, gaismas ķermeņiem,
augstiem grāmatu plauktiem un citām krītošām lietām;
2.4 aizsargāt galvu ar rokām.
Ja zemestrīce pārsteigusi teritorijā (ārpus telpām):

1. Nekavējoties pārtraukt darbu.
2. Turēties tālāk no ēkām, būvēm, mūriem un pārvades līnijām.
3. Ja iespējams, uzturēties klajā vietā un palikt tur līdz zemestrīces beigām.
Pēc zemestrīces veikt drošības pārbaudi:

1. Novērtēt gūtos savainojumus, nepieciešamības gadījumā meklēt palīdzību.
2. Pārbaudīt telpu ugunsdrošību un novērtēt citus draudus.
3. Nelietot atklātu uguni un neieslēgt elektrību pirms nepārliecināsieties, vai nav
notikusi gāzes noplūde.
4. Ja sajūtat gāzes smaku, atvērt logus, noslēgt gāzes ventiļus un atslēgt
elektropadevi. Ziņot par atklātajiem bojājumiem attiecīgajiem avārijas
dienestiem.
5. Atstāt telpa, līdzi ņemot nepieciešamās lietas.
6. Pēc telpu atstāšanas netuvoties bīstamām vietām (bojātām gāzes caurulēm,
sarautām elektropārvades līnijām, degošiem objektiem, bojātām celtnēm
u.c.)un pildīt atbildīgo amatpersonu norādījumus.
Pielikums Nr.13
13.13. Rīcība elektroenerģijas piegādes traucējumu gadījumā:
1. Saņemot savlaicīgu informāciju par elektroenerģijas piegādes traucējumiem:

1.1. informēt darbiniekus par elektroenerģijas piegādes traucējumiem;
1.2. ievērot atbildīgo amatpersonu norādījumus;
1.3. ja iespējams, noskaidrot, cik ilgi būs traucēta elektroenerģijas piegāde.
2. Nepieciešamības gadījumā, nodrošināt darbinieku vešanu uz mājām.

Pielikums Nr. 14
13.14. Gāzmasku un aizsargkameru izsniegšana no Valsts materiālās noliktavas katastrofu gadījumā (punkts 8.10.3.
MK noteikumi Nr.423)
Izsniegšanas Iedzīvotāju skaits IAL izsniegšanas sadale
punkta Izsniegšana
Izsniegšanas punkti No Autotransporta īpašnieks
vadītājs s punkta Līdz PDF-D PDF-Š GP-5 Piezīmes
(iestādes nosaukums, 1,5 No 7 līdz Pieauguši (pašvaldība, uzņēmums) kastu
(atbildīga darbinieku 1,5 (kastu (kastu (kastu
adrese, tālrunis) līdz 7 17 gad. e nosaukums, adrese, tālrunis daudz.
amatpersona skaits gadiem daudz.) daudz.) daudz.)
) gad.
Priekules novada
dome, Saules iela 1, Priekules novada dome,
Priekule, LV 3434, A. Razma 1 - - - 34 Saules iela 1, Priekule,
Tālr. 63461006 63461006
Gāzmaskas sejas maskas izmēra noteikšana un pielāgošana
Gāzmasku GP – 5 sejas masku izmēru var noteikt divos veidos. Pirmajā veidā iegūtais
rezultāts ir precīzāks, otro veidu izmanto, ja mērījumiem ir mazāk laika.
1. veids – veicot divus mērījumus: pirmo pa slēgtu līniju, kas iet pāri galvas augstākajam
punktam, zodam un vaigiem, otru – pa līniju, kas savieno ausis un iet pāri pierei virs uzacu lokiem.
Abu mērījumu rezultātus saskaita un atbilstoši iegūtajai summai nosaka gāzmaskas sejas
maskas nepieciešamo izmēru pēc tabulas:
Sejas maskas izmērs Mērījumu rezultāts ( cm )

0 līdz 92
1 no 92 līdz 95,5
2 no 95,5 līdz 99
3 no 99 līdz 102,5
4 vairāk par 102,5
2. veids – veicot vienu mērījumu: pa slēgtu līniju, kas iet pāri galvas augstākajam punktam,
zodam un vaigiem un izmēru nosaka pēc tabulas::
Sejas maskas izmērs Mērījumu rezultāts ( cm )

0 līdz 63
1 no 63 līdz 65,5
2 no 66 līdz 68
3 no 68,5 līdz 70,5
4 71 un vairāk
Gāzmasku GP – 7 sejas masku izmēru nosaka, veicot divus mērījumus: pirmo pa slēgtu
līniju, kas iet pāri galvas augstākajam punktam, zodam un vaigiem, otru - pa slēgtu līniju, kas
savieno ausis un iet pāri pierei virs uzacu lokiem un pakausim. Abu mērījumu rezultātus saskaita un
atbilstoši iegūtajai summai nosaka gāzmaskas sejas maskas nepieciešamo izmēru pēc tabulas:
Sejas maskas izmērs Mērījumu rezultāts

1 Līdz 118,5cm; 119 cm – 121 cm
2 121,5 cm – 123,5 cm; 124 cm; - 126 cm
3 126,5 cm – 128,5 cm; 129 cm – 131 cm; 131
cm un vairāk
Pēc gāzmaskas saņemšanas veic sejas maskas savilcējlencīšu regulēšanu atbilstoši sejas
izmēriem.
Bērniem sejas masku izmēru nosaka, izmērot sejas augstumu ( attālums no virsdegunes
vietas līdz zoda viszemākajam punktam), pēc tam izmērot sejas platumu ( attālumu starp
visizvirzītākajiem vaigu kaulu punktiem), un atbilstoši sejas augstumam un platumam nosaka sejas
maskas nepieciešamo izmēru pēc tabulas:
Sejas maskas izmērs Sejas izmēri (mm)

augstums platums
1 līdz 77 līdz 108
2 no 77 līdz 85 no 108 līdz 116
3 no 85 līdz 92 no 111 līdz 119
4 no 92 līdz 99 no 115 līdz 123
5 vairāk par 99 no 124 līdz 135
Ja mērījumu rezultāti neatbilst tabulas datiem, sejas masku izvēlas atbilstoši bērna sejai pēc
tuvākā mērījuma.
Pēc sejas maskas izmēra noteikšanas, sejas masku rūpīgi pielāgo sejai. Maksimāli pagarinot
pieres lences, uzliek sejas masku, lai pakaušplāksnīte piekļautos pakauša centram, pēc tam ne pārāk
stingri pievelk deniņu un pakauša lencītes.
Pareizi izvēlētai sejas maskai cieši jāpiekļaujas sejai, lai gaiss cilvēka elpošanas ceļos varētu
iekļūt tikai caur gāzmaskas filtrējošo kārbu. Pirms uzvilkšanas uz sejas jaunu sejas masku dezinficē.,
izslaukot ar spirtā vai 2 % formalīna šķīdumā samērcētu tamponu, vai nomazgā ar ziepēm un ūdeni.
Gāzmasku izvietojums kastēs pēc sejas masku izmēriem
Gāzmaskas nosaukums Sejas maskas izmēri Daudzums

0 1 2 3 4 5 kastē
Daudzums pēc izmēriem gab.
GP - 5 3 9 11 11 6 40
GP – 5 m 1 8 17 9 35
PDF – 7 Katrā kastē tikai viens izmērs no 1. līdz 5. 40
PDF – ŠA:
- ar masku ŠM – 62 u 12 10 7 2
- ar masku MD – 1 A 1 8
PDF – DA ar
masku MD – 1 A 7 11 8 10 36
PDF – Š: 40
- ar masku ŠM – 62 u 12 10 7 2
- ar masku MD – 3 1 8
PDF – D ar
masku MD – 3 7 11 8 10 36
GP - 7 Saskaņā ar komplektācijas pavadzīmi
KZD 5-6
Aizsarglīdzekļu iepakojuma izmēri un svars
Iepakojuma nosaukums garums platums augstums svars

cm cm cm kg
Gāzmasku kaste 95 50 42 35 - 40
Bērnu aizsargkameru kaste 70 – 74 60 60 30

Caplnspriekulesnovadadomei

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Caplnspriekulesnovadadomei

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Saturs

1. Plāna mērķis, uzdevumi un prognozējamie rezultāti........................................................................7

1. Avārijas komanda – organizēta un apmācīta brigādes darbinieku grupa, kuras rīcībā ir

Priekules novada dome: Saules iela 1, Priekule, LV- 3434.

2.2. ģeogrāfiskais izvietojums

Priekule ir mazpilsēta Rietumkurzemes augstienē. Atrodas 220 km no Rīgas un 42 km no

Novada nosaukums Priekules novads

Teritorijas platība 523 km2

Iedzīvotāju skaits 6959

Pakalpojumu centri Bunka;

2.3. Darbības raksturojums

2.5. Iestādes struktūra

Priekules novada dome

3.3. Eektroapgāde (tai skaitā nodrošinājums ar elektroģeneratoriem

Dome elektroapgādi saņem no VAS “SADALES TĪKLI”.

4.2. Avāriju iespējamie attīstības varianti iestādē, to seku izvērtējums

2.2.2. avārijas iekšējos inženiertehniskajos tīklos

Saskaņā ar likumu "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" un Ministru kabineta

2.2.3. sanitāri, epidemioloģiskie apdraudējumi, tai skaitā saindēšanas ar pārtikas

6. Bīstamo vielu noplūdi ierobežojošie pasākumi iestādē, bīstamo vielu

7. Iestādes ārējie apdraudējumi un to iespējamās sekas

7.1. bīstamo ķīmisko vielu un produktu noplūde

7.1.1. stacionārie paaugstinātas bīstamības objekti

7.1.2. bīstamo kravu pārvadājumi

7.1.3. risks cilvēkiem bīstamo vielu noplūdes gadījumos

7.2 radiācijas avārijas

Radioaktīvā piesārņojuma iespējamie avoti var būt:

7.2.1. Enerģētisko kodolreaktoru avārijas

7.2.2. radioaktīvo materiālu transportēšana

Radioaktīvās kravas caur Priekules pagasta teritoriju netiek pārvadātas.

7.2.3. nesankcionētas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kodoltehnisko ieroču

7.2.4. kosmisko objektu ar jonizējošā starojuma avotiem avārijas

Joda profilaksi veic ne ilgāk kā 7 dienas.

2) uzturēšanās telpās vai aizsargbūvēs:

Pašvaldība, sadarbībā ar Valsts policiju, VUGD, NBS un Satiksmes ministriju evakuē

7.3. bioloģiski aktīvo vielu noplūde

Rūpīgi plānotas, tehniski nodrošinātas un ar iespējamu pieeju bioloģiskajiem ieročiem,

7.4. sprādzieni un sprādzienu draudi

Anonīmos ziņojumus par sprādzienbīstama priekšmeta (SBP) uzstādīšanu uzņēmumā var

7.5. dabas katastrofas un bīstamas hidrometeoroloģiskās parādības

7.5.3. vēja pastiprināšanās

7.6. sabiedriskās nekārtības un bruņots konflikts

Sabiedriskās nekārtības rodas atsevišķu iedzīvotāju grupu neapmierinātības rezultātā,

7.7. nelikumīga ielaušanās, kas saistīta ar vandālismu, ļaunprātīgu dedzināšanu

9. Civilās aizsardzības organizācija iestādē

9.1. atbildīgās personas par civilo aizsardzību iestādē, to pienākumi

Ir izveidota arī novada ārkārtējo situāciju operatīvā komisija šādā sastāvā:

4. ĀSOK sekretāre Daiga Tilgale.

9.2. katastrofu pārvaldīšanai izveidotā organizatoriskā struktūra,

ĀSK pr-tājs VUGD Priekules brig. ĀSK pr-tāja

SAKARI UGUNSDZĒSĒJI VET.

NOVĒROŠANA MEDICĪNA ELEKTROAPGĀDE

9.3. darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos

10. Resursi katastrofu pārvaldīšanai

10.1. trauksmes un apziņošanas sistēma, sakaru nodrošinājums

10.2. ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums

Domes ēka aprīkota ar automātiskās ugunsaizsardzības signalizācijas iekārtu. Ugunsdzēsības

10.3. individuālie aizsardzības līdzekļi un to izsniegšanas kārtība

Domē nav individuālo aizsardzības līdzekļu. Skatīt pielikumu Nr. 14.

10.4. civilās aizsardzības aizsargbūves

Domē nav savas CA patversmes.

10.5. mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi, to materiāli tehniskais

10.6. transports, speciālais apģērbs, materiālās rezerves vai uzkrājumi

Priekulē 2010.gada . __________.