Professional Documents
Culture Documents
Show Files
Show Files
Show Files
saqarTvelos konstitucia
3
muxli 2. saxelmwifo simboloebi
1. saqarTvelos saxelmwifos saxelwodebaa „saqarTve
lo“.
2. saqarTvelos dedaqalaqi aris Tbilisi.
3. saqarTvelos saxelmwifo ena aris qarTuli, xolo
afxazeTis avtonomiur respublikaSi − agreTve afxazuri.
saxelmwifo ena daculia organuli kanoniT.
4. saqarTvelos saxelmwifo droSa, gerbi da him
ni dadgenilia organuli kanoniT, romelic gadaisinjeba
konstituciis gadasinjvisTvis gansazRvruli wesiT.
muxli 3. demokratia
1. saqarTvelo aris demokratiuli respublika.
2. saxelmwifo xelisuflebis wyaroa xalxi. xalxi Za
lauflebas axorcielebs Tavisi warmomadgenlebis, agreT
ve referendumisa da uSualo demokratiis sxva formebis
meSveobiT.
3. aravis aqvs ufleba miiTvisos xelisufleba. sayo
velTao arCevnebSi arCeuli organos mimdinare ufleba
mosilebis vadis konstituciiT an kanoniT Semcireba an
gazrda dauSvebelia.
4. politikuri partiebi monawileoben xalxis poli
tikuri nebis Camoyalibebasa da ganxorcielebaSi. poli
tikuri partiebis saqmianoba efuZneba maTi Tavisuflebis,
Tanasworobis, gamWvirvalobis da Sidapartiuli demokra
tiis principebs.
4
waruval da uzenaes adamianur Rirebulebebs. xelisuf
lebis ganxorcielebisas xalxi da saxelmwifo SezRudu
li arian am uflebebiTa da TavisuflebebiT, rogorc
uSualod moqmedi samarTliT. konstitucia ar uaryofs
adamianis sayovelTaod aRiarebul uflebebsa da Tavi
suflebebs, romlebic aq ar aris moxseniebuli, magram Ta
visTavad gamomdinareobs konstituciis principebidan.
3. saxelmwifo xelisufleba xorcieldeba xelisuf
lebis danawilebis principze dayrdnobiT.
4. saxelmwifo xelisufleba xorcieldeba konstitu
ciiTa da kanoniT dadgenil farglebSi. saqarTvelos kon
stitucia saxelmwifos uzenaesi kanonia. sakanonmdeblo
da sxva normatiuli aqtebis miRebisa da gamocemis zogadi
wesi da maTi ierarqia ganisazRvreba organuli kanoniT.
5. saqarTvelos kanonmdebloba Seesabameba saerTaSoriso
samarTlis sayovelTaod aRiarebul principebsa da normebs.
saqarTvelos saerTaSoriso xelSekrulebas, Tu igi ar ewi
naaRmdegeba saqarTvelos konstitucias an konstituciur
SeTanxmebas, aqvs upiratesi iuridiuli Zala Sidasaxelmwi
foebrivi normatiuli aqtis mimarT.
5
saxelmwifo xels uwyobs moqalaqes dasaqmebaSi. saarsebo
minimumis uzrunvelyofis pirobebi ganisazRvreba kanoniT.
5. saxelmwifo zrunavs garemos dacvasa da bunebrivi
resursebiT racionalur sargeblobaze.
6. saxelmwifo zrunavs erovnuli faseulobebisa da
TviTmyofadobis, kulturuli memkvidreobis dacvaze, ga
naTlebis, mecnierebisa da kulturis ganviTarebaze.
7. saxelmwifo zrunavs sportis ganviTarebaze, jansa
Ri cxovrebis wesis damkvidrebaze, bavSvebisa da axalgaz
rdebis fizikur aRzrdasa da sportSi maT CarTvaze.
8. saxelmwifo zrunavs ucxoeTSi mcxovrebi Tanamema
muleebis samSoblosTan kavSiris SenarCunebasa da ganvi
Tarebaze.
6
samarTlis, inteleqtualuri sakuTrebis, administraciu
li samarTlis, Sromis samarTlis, saproceso kanonmdeb
loba; miwis, wiaRiseulisa da sxva bunebrivi resursebis
kanonmdebloba; farmacevtuli saSualebebis kanonmdeb
loba; kanonmdebloba saganmanaTleblo dawesebulebis
statusis mopovebis, akreditaciisa da akademiuri xaris
xebis Sesaxeb; kanonmdebloba mecnierebaTa erovnuli aka
demiis Sesaxeb;
g) sagareo politika da saerTaSoriso urTierTobebi;
sagareo vaWroba, sabaJo da satarifo reJimebi;
d) saxelmwifos Tavdacva, samxedro mrewveloba da
iaraRiT vaWroba; omisa da zavis sakiTxebi; sagangebo da
saomar mdgomareobaTa samarTlebrivi reJimis dadgena da
SemoReba; SeiaraRebuli Zalebi; sasamarTloebi da proku
ratura; saxelmwifo usafrTxoeba; kriminaluri policia
da gamoZieba; saxelmwifo sazRvris statusi, reJimi da
dacva; sasazRvro-sanitariuli kordoni;
e) saxelmwifo finansebi da saxelmwifo sesxi; fulis
moWra da emisia; sabanko, sakredito, sadazRvevo, sagada
saxado da saxelmwifoebrivi mniSvnelobis vaWrobis kanon
mdebloba;
v) saxelmwifoebrivi mniSvnelobis rkinigza da saav
tomobilo gzebi; erTiani energetikuli sistema da reJi
mi; kavSirgabmuloba; teritoriuli wylebis, sahaero siv
rcis, kontinenturi Selfis, gansakuTrebuli ekonomikuri
zonis statusebi da maTi dacva; aviacia; savaWro floti;
gemTa almebi; saxelmwifoebrivi mniSvnelobis navsadgure
bi; TevzWera okeanesa da Ria zRvaSi; meteorologia; gare
mos mdgomareobaze dakvirvebis sistema; standartebi da
etalonebi; geodezia da kartografia; zusti drois dad
gena; saxelmwifo statistika.
2. afxazeTis avtonomiuri respublikisa da aWa
ris avtonomiuri respublikis uflebamosilebebi da ma
Ti ganxorcielebis wesi ganisazRvreba saqarTvelos
7
konstituciuri kanonebiT, romlebic saqarTvelos kon
stituciis ganuyofeli nawilia.
3. saqarTvelos teritoriuli saxelmwifoebrivi mow
yoba gadaisinjeba saqarTvelos konstituciuri kanoniT,
uflebamosilebaTa gamijvnis principis safuZvelze, qvey
nis mTel teritoriaze saqarTvelos iurisdiqciis sru
lad aRdgenis Semdeg.
4. saqarTvelos moqalaqeebi adgilobrivi mniSvnelo
bis saqmeebs awesrigeben adgilobrivi TviTmmarTvelobis
meSveobiT, saqarTvelos kanonmdeblobis Sesabamisad. sa
xelmwifo xelisuflebisa da TviTmmarTveli erTeulebis
uflebamosilebaTa gamijvna efuZneba subsidiarobis prin
cips. saxelmwifo uzrunvelyofs TviTmmarTveli erTeulis
finansuri saxsrebis Sesabamisobas organuli kanoniT gan
sazRvrul TviTmmarTveli erTeulis uflebamosilebebTan.
5. organuli kanoniT anakliaSi iqmneba gansakuTrebu
li ekonomikuri zona, sadac vrceldeba specialuri sa
marTlebrivi reJimi. organuli kanoniT SeiZleba Seiqmnas
aseve sxva gansakuTrebuli ekonomikuri zonebi specialu
ri samarTlebrivi reJimiT.
8
Tavi meore. adamianis ZiriTadi uflebebi
9
4. saxelmwifo qmnis gansakuTrebul pirobebs SezRu
duli SesaZleblobis mqone pirTa uflebebisa da intere
sebis realizebisaTvis.
10
sacxovrebeli adgilis Tavisuflad arCevisa da saqarTve
lodan Tavisuflad gasvlis ufleba.
2. am uflebaTa SezRudva dasaSvebia mxolod kanonis
Sesabamisad, demokratiul sazogadoebaSi aucilebeli sa
xelmwifo an sazogadoebrivi usafrTxoebis uzrunvelyo
fis, janmrTelobis dacvis an marTlmsajulebis ganxor
cielebis mizniT.
3. saqarTvelos moqalaqes SeuZlia Tavisuflad Semo
vides saqarTveloSi.
11
muxli 16. rwmenis, aRmsareblobisa da sindisis
Tavisuflebebi
1. yovel adamians aqvs rwmenis, aRmsareblobisa da
sindisis Tavisufleba.
2. am uflebaTa SezRudva dasaSvebia mxolod kanonis
Sesabamisad, demokratiul sazogadoebaSi aucilebeli sa
zogadoebrivi usafrTxoebis uzrunvelyofis, janmrTe
lobis an sxvaTa uflebebis dacvis mizniT.
3. dauSvebelia adamianis devna rwmenis, aRmsareblo
bis an sindisis gamo, agreTve misi iZuleba gamoTqvas Ta
visi Sexeduleba maT Sesaxeb.
12
6. kanoni uzrunvelyofs sazogadoebrivi mauwyeblis
damoukideblobas saxelmwifo uwyebebisagan da Tavisuf
lebas politikuri da arsebiTi komerciuli gavlenisagan.
7. mediapluralizmis dacvis, masobrivi informaciis
saSualebebSi azris gamoxatvis Tavisuflebis realizebis,
masobrivi informaciis an misi gavrcelebis saSualeba
Ta monopolizaciis Tavidan acilebis uzrunvelsayofad,
agreTve mauwyeblobisa da eleqtronuli komunikaciis
sferoSi momxmarebelTa da mewarmeTa uflebebis dasaca
vad Seqmnili erovnuli maregulirebeli organos insti
tuciuri da finansuri damoukidebloba garantirebulia
kanoniT.
13
aucilebelia saxelmwifo an sazogadoebrivi usafrTxoe
bis uzrunvelsayofad, sajaro interesebis, janmrTelo
bis an sxvaTa uflebebis dasacavad.
4. yvelasTvis garantirebulia saxelmwifo, avtono
miuri respublikis an adgilobrivi TviTmmarTvelobis
organosagan an mosamsaxurisagan ukanonod miyenebuli
zianis sasamarTlo wesiT sruli anazRaureba Sesabamisad
saxelmwifo, avtonomiuri respublikis an adgilobrivi
TviTmmarTvelobis saxsrebidan.
14
muxli 20. Semoqmedebis Tavisufleba, kulturuli
memkvidreoba
1. Semoqmedebis Tavisufleba uzrunvelyofilia. in
teleqtualuri sakuTrebis ufleba daculia.
2. SemoqmedebiT procesSi Careva, SemoqmedebiTi saq
mianobis sferoSi cenzura dauSvebelia.
3. SemoqmedebiTi nawarmoebis gavrcelebis akrZalva
dasaSvebia mxolod sasamarTlos gadawyvetilebiT, Tu na
warmoebis gavrceleba laxavs sxvaTa uflebebs.
4. yvelas aqvs ufleba zrunavdes kulturuli mem
kvidreobis dacvaze. kulturuli memkvidreoba daculia
kanoniT.
15
muxli 23. politikuri partiebis Tavisufleba
1. saqarTvelos moqalaqeebs ufleba aqvT organuli
kanonis Sesabamisad Seqmnan politikuri partia da monawi
leoba miiRon mis saqmianobaSi.
2. pirs, romelic Cairicxeba Tavdacvis Zalebis an
saxelmwifo an sazogadoebrivi usafrTxoebis dacvaze pa
suxismgebeli organos SemadgenlobaSi, ganwesdeba mosa
marTled, uwydeba politikuri partiis wevroba.
3. dauSvebelia iseTi politikuri partiis Seqmna da
saqmianoba, romlis mizania saqarTvelos konstituciuri
wyobilebis damxoba an ZaladobiT Secvla, qveynis damou
kideblobis xelyofa, teritoriuli mTlianobis darRveva
an romelic eweva omis an Zaladobis propagandas, aRvi
vebs erovnul, eTnikur, kuTxur, religiur an socialur
SuRls. dauSvebelia politikuri partiis Seqmna terito
riuli niSniT.
4. politikuri partiis akrZalva SeiZleba mxolod sa
konstitucio sasamarTlos gadawyvetilebiT, organuli
kanoniT gansazRvrul SemTxvevebSi da dadgenili wesiT.
16
muxli 25. sajaro Tanamdebobis dakavebis ufleba
1. saqarTvelos yovel moqalaqes aqvs ufleba daika
vos nebismieri sajaro Tanamdeboba, Tu igi akmayofilebs
kanonmdeblobiT dadgenil moTxovnebs. sajaro samsaxuris
pirobebi ganisazRvreba kanoniT.
2. saqarTvelos prezidentis, premier-ministris an
parlamentis Tavmjdomaris Tanamdeboba ar SeiZleba eka
vos saqarTvelos moqalaqes, romelic imavdroulad sxva
saxelmwifos moqalaqea.
17
wesiT srulad afinansebs saxelmwifo. moqalaqeebs ufle
ba aqvT kanoniT dadgenili wesiT saxelmwifos dafinanse
biT miiRon profesiuli da umaRlesi ganaTleba.
3. akademiuri Tavisufleba da umaRlesi saganmanaT
leblo dawesebulebebis avtonomia uzrunvelyofilia.
18
muxli 31. saproceso uflebebi
1. yovel adamians aqvs ufleba Tavis uflebaTa da
sacavad mimarTos sasamarTlos. saqmis samarTliani da
drouli ganxilvis ufleba uzrunvelyofilia.
2. yoveli piri unda gansajos mxolod im sasamar
Tlom, romlis iurisdiqciasac eqvemdebareba misi saqme.
3. dacvis ufleba garantirebulia. yvelas aqvs uf
leba sasamarTloSi daicvas Tavisi uflebebi piradad an
advokatis meSveobiT, agreTve kanoniT gansazRvrul Sem
TxvevebSi − warmomadgenlis meSveobiT. advokatis ufle
bebis Seuferxebeli ganxorcieleba da advokatTa Tvi
Torganizebis ufleba garantirebulia kanoniT.
4. braldebuls ufleba aqvs moiTxovos Tavisi mow
meebis gamoZaxeba da iseTive pirobebSi dakiTxva, rogoric
aqvT braldebis mowmeebs.
5. adamiani udanaSaulod iTvleba, vidre misi damnaSa
veoba ar damtkicdeba kanoniT dadgenili wesiT, kanonier
ZalaSi Sesuli sasamarTlos gamamtyunebeli ganaCeniT.
6. aravin aris valdebuli amtkicos Tavisi udanaSau
loba. braldebis mtkicebis movaleoba ekisreba bralmde
bels.
7. dadgenileba braldebulis saxiT piris pasuxisgeba
Si micemis Sesaxeb unda emyarebodes dasabuTebul varauds,
xolo gamamtyunebeli ganaCeni − utyuar mtkicebulebebs.
yovelgvari eWvi, romelic ver dadasturdeba kanoniT dad
genili wesiT, unda gadawydes braldebulis sasargeblod.
8. aravis daedeba ganmeorebiT msjavri erTi da imave
danaSaulisaTvis.
9. aravin agebs pasuxs qmedebisaTvis, romelic misi Ca
denis dros samarTaldarRvevad ar iTvleboda. kanons, Tu
igi ar amsubuqebs an ar auqmebs pasuxismgeblobas, ukuZa
la ara aqvs.
19
10. kanonis darRveviT mopovebul mtkicebulebas iu
ridiuli Zala ara aqvs.
11. aravin aris valdebuli misces Tavisi an im axlo
belTa sawinaaRmdego Cveneba, romelTa wre ganisazRvreba
kanoniT.
20
saxelmwifos moqalaqeTa da moqalaqeobis armqone pirTa
politikuri saqmianobis SezRudva.
3. saerTaSoriso samarTlis sayovelTaod aRiarebuli
normebis Sesabamisad, kanoniT dadgenili wesiT saqarTve
lo TavSesafars aZlevs sxva saxelmwifos moqalaqeebsa da
moqalaqeobis armqone pirebs.
4. dauSvebelia saerTaSoriso samarTlis sayovel
Taod aRiarebuli principebisa da normebis winaaRmdeg
piris saqarTvelodan gaZeveba an eqstradicia.
21
gaCxreka SeiZleba mxolod parlamentis TanxmobiT. gamo
naklisia danaSaulze waswrebis SemTxveva, rac dauyovneb
liv unda ecnobos parlaments. Tu parlamenti ar miscems
Tanxmobas, saxalxo damcveli dauyovnebliv unda gaTavi
sufldes.
4. saxalxo damcvelis uflebamosileba ganisazRvreba
organuli kanoniT.
22
saqarTvelos prezidentis mier daniSnuli 5 wevrisagan.
palatebis Semadgenlobas, uflebamosilebasa da arCevis
wess gansazRvravs organuli kanoni.
2. am muxlis pirveli punqtiT gaTvaliswinebuli pi
robis Seqmnamde parlamenti Sedgeba sayovelTao, Ta
visufali, Tanaswori da pirdapiri saarCevno uflebis
safuZvelze faruli kenWisyriT 4 wlis vadiT erTian mra
valmandatian saarCevno olqSi proporciuli sistemiT ar
Ceuli 150 parlamentis wevrisagan.
3. parlamentis morigi arCevnebi tardeba parlamen
tis uflebamosilebis vadis amowurvis kalendaruli wlis
oqtombris bolo SabaTs. parlamentis daTxovnis SemTxve
vaSi arCevnebi tardeba parlamentis daTxovnidan arauad
res 45-e da araugvianes me-60 dRisa. Tu arCevnebis Tari
Ri emTxveva sagangebo an saomar mdgomareobas, arCevnebi
tardeba am mdgomareobis gauqmebidan arauadres 45-e da
araugvianes me-60 dRisa.
4. parlamentis wevrad SeiZleba airCes saarCevno
uflebis mqone saqarTvelos moqalaqe 25 wlis asakidan,
romelsac saqarTveloSi ucxovria 10 wels mainc. parla
mentis wevrad ar SeiZleba airCes piri, romelsac sasamar
Tlos ganaCeniT Sefardebuli aqvs Tavisuflebis aRkveTa.
5. parlamentis arCevnebSi monawileobis ufleba aqvs
kanoniT dadgenili wesiT registrirebul politikur
partias, romelsac hyavs misi wardgeniT arCeuli parla
mentis wevri arCevnebis daniSvnis droisaTvis an romlis
mxardaWera organuli kanoniT dadgenili wesiT dadastu
rebulia aranakleb 25000 amomrCevlis xelmoweriT.
6. parlamentis wevrTa mandatebi ganawildeba im po
litikur partiebze, romlebmac arCevnebSi monawile amom
rCevelTa namdvili xmebis 5 procenti mainc miiRes. po
litikuri partiis mier miRebuli mandatebis raodenobis
dasadgenad mis mier miRebuli xmebis raodenoba mravlde
ba 150-ze da iyo fa yvela im po li ti
kuri par tiis mier
23
miRebuli xmebis jamze, romlebmac arCevnebSi monawile
amomrCevelTa namdvili xmebis 5 procenti mainc miiRes.
miRebuli ricxvis mTeli nawili aris politikuri par
tiis mier miRebuli mandatebis raodenoba. Tu politiku
ri partiebis mier miRebuli mandatebis raodenobaTa jami
150-ze naklebia, gaunawilebel mandatebs TanmimdevrobiT
miiReben ukeTesi Sedegis mqone politikuri partiebi.
7. parlamentis arCevis wesi ganisazRvreba organuli
kanoniT.
24
3. parlamentis wevrs ufleba aqvs Cveneba ar misces im
faqtis gamo, romelic mas gaandes, rogorc parlamentis
wevrs. dauSvebelia am sakiTxTan dakavSirebuli werilo
biTi masalis dayadaReba an amoReba. es ufleba parlamen
tis wevrs unarCundeba misi uflebamosilebis Sewyvetis
Semdegac. parlamentis wevrs samarTlebrivi pasuxismgeb
loba ar daekisreba Tavisi movaleobis Sesrulebisas par
lamentSi Tu mis gareT gamoTqmuli SexedulebebisaTvis.
uzrunvelyofilia parlamentis wevris uflebamosileba
Ta Seuferxebeli ganxorcielebis pirobebi. parlamentis
wevri iRebs sakanonmdeblo aqtiT dadgenil gasamrjelos.
parlamentis wevris gancxadebis safuZvelze Sesabamisi
saxelmwifo organoebi uzrunvelyofen mis pirad usaf
rTxoebas. parlamentis wevris uflebamosilebaTa ganxor
cielebisaTvis dabrkolebaTa Seqmna isjeba kanoniT.
4. parlamentis wevrs ufleba ara aqvs ekavos raime
Tanamdeboba sajaro samsaxurSi an eweodes samewarmeo
saqmianobas. parlamentis wevri SeiZleba eweodes sazoga
doebriv saqmianobas. parlamentis wevri SeiZleba eweodes
samecniero, pedagogiur da saxelovnebo saqmianobas, Tu
es saqmianoba ar iTvaliswinebs administraciuli funqcie
bis Sesrulebas. SeuTavseblobis SemTxvevebs gansazRvravs
parlamentis reglamenti.
5. parlamentis wevris uflebamosilebis cnobis an va
damde Sewyvetis sakiTxs wyvets parlamenti. parlamentis
es gadawyvetileba SeiZleba gasaCivrdes sakonstitucio
sasamarTloSi. parlamentis wevrs uflebamosileba vadam
de Seuwydeba, Tu igi:
a) parlaments mimarTavs piradi gancxadebiT ufleba
mosilebis Sewyvetis Sesaxeb;
b) ikavebs statusTan SeuTavsebel Tanamdebobas an
eweva SeuTavsebel saqmianobas;
g) morigi sesiis ganmavlobaSi arasapatio mizeziT ar
daeswro morigi sxdomebis naxevarze mets;
25
d) kanonier ZalaSi Sesuli sasamarTlos ganaCeniT
cnobilia damnaSaved;
e) sasamarTlos gadawyvetilebiT cnobilia mxarda
Weris mimRebad da moTavsebulia Sesabamis stacionarul
samedicino dawesebulebaSi, sasamarTlom aRiara ugzo-uk
vlod dakargulad an gamoacxada gardacvlilad;
v) gardaicvala;
z) dakargavs saqarTvelos moqalaqeobas;
T) eqvemdebareba uflebamosilebis Sewyvetas sakon
stitucio sasamarTlos gadawyvetilebiT.
26
2. sakanonmdeblo sakiTxebis winaswari momzadebis, ga
dawyvetilebaTa SesrulebisaTvis xelis Sewyobis, parla
mentis mier mTavrobis da parlamentis winaSe angariSval
debuli sxva organoebis saqmianobis kontrolis mizniT
parlamentSi iqmneba komitetebi.
3. parlamentis wevrebi SeiZleba gaerTiandnen sapar
lamento fraqciaSi reglamentiT dadgenili wesiT. fraq
ciis wevrTa raodenoba ar unda iyos Svidze naklebi. erTi
politikuri partiis wardgeniT arCeul parlamentis wev
rebs ufleba ara aqvT Seqmnan erTze meti fraqcia. fraq
ciis Seqmnisa da saqmianobis wesi, misi uflebebi ganisaz
Rvreba parlamentis reglamentiT.
27
organos, mTavrobis wevrs, yvela donis teritoriuli er
Teulis xelisuflebis organos, saxelmwifo dawesebule
bas. parlamentis wevris kiTxvaze drouli da sruli pasu
xis gacema savaldebuloa.
2. saparlamento fraqcias, parlamentis wevrTa ara
nakleb Svidkacian jgufs ufleba aqvs interpelaciis we
siT SekiTxviT mimarTos mTavrobas, parlamentis winaSe an
gariSvaldebul sxva organos, mTavrobis wevrs, romelic
valdebulia upasuxos dasmul SekiTxvas parlamentis sxdo
maze. pasuxi SeiZleba gaxdes parlamentis ganxilvis sagani.
28
sakiTxebis ganxilvisas sxdomis an sxdomis nawilis daxu
rulad gamocxadebis Sesaxeb. gadawyvetileba sxdomis an
misi nawilis daxurvis Sesaxeb ganixileba da miiReba daxu
ruli wesiT. parlamentis Ria sxdomis oqmi sajaroa.
5. parlamentis sxdomaze kenWisyra aris Ria an faru
li. kenWisyra Riaa, garda konstituciiT an kanoniT gaT
valiswinebuli SemTxvevebisa.
6. mTavrobis wevri, parlamentis winaSe angariSvalde
buli Tanamdebobis piri, parlamentis winaSe angariSvalde
buli organos xelmZRvaneli uflebamosilia, xolo moT
xovnis SemTxvevaSi − valdebulia daeswros parlamentis,
misi komitetisa da komisiis sxdomebs, pasuxi gasces sxdo
mebze dasmul SekiTxvebs da warmoadginos gaweuli saqmia
nobis angariSi. aseT Tanamdebobis pirs moTxovnisTanave
unda mousminos parlamentma, komitetma an komisiam.
29
mesamedisa, Tu konstituciiT an kanoniT ar aris gansaz
Rvruli gadawyvetilebis miRebis sxva wesi. gadawyvetile
ba konstituciuri SeTanxmebis damtkicebis Sesaxeb miRe
bulad iTvleba, Tu mas mxars dauWers parlamentis sruli
Semadgenlobis aranakleb sami mexuTedi.
30
5 dRis vadaSi, parlamentisTvis SeniSvnebiT dabrunebis
uflebis gareSe.
6. Tu saqarTvelos prezidentma am muxlis me-2 pun
qtiT dadgenil vadaSi ar gamoaqveyna kanoni da arc moti
virebuli SeniSvnebiT daubruna parlaments an am muxlis
me-3, me-4 an me-5 punqtiT dadgenil vadaSi ar gamoaqveyna
kanoni, mas vadis amowurvidan 5 dRis vadaSi xels awers da
aqveynebs parlamentis Tavmjdomare.
7. kanoni ZalaSi Sedis oficialur organoSi misi ga
moqveynebidan me-15 dRes, Tu imave kanoniT sxva vada ar
aris dadgenili.
31
3. parlaments unda gadaeces sxva saerTaSoriso xel
Sekrulebebi.
4. sakonstitucio sasamarTloSi konstituciuri sar
Celis an wardginebis Setanis SemTxvevaSi dauSvebelia Se
sabamisi saerTaSoriso xelSekrulebis ratificireba sa
konstitucio sasamarTlos gadawyvetilebis gamotanamde.
32
impiCmentis wesiT Tanamdebobidan gadayenebis Sesaxeb, imave
safuZvliT impiCmentis proceduris dawyeba dauSvebelia.
5. am muxlSi CamoTvlil Tanamdebobis pirTa Tanam
debobidan gadayeneba, garda mTavrobis wevrisa, SeiZleba
mxolod impiCmentis wesiT.
6. dauSvebelia saqarTvelos prezidentis impiCmentis
proceduris ganxorcieleba sagangebo an saomari mdgoma
reobis dros.
33
warmomadgenlobiTi organoebis yvela wevri. saarCevno
kolegiis sxva wevrebs saqarTvelos centraluri saarCev
no komisiis mier organuli kanonis safuZvelze gansaz
Rvruli kvotebis Sesabamisad, adgilobrivi TviTmmarTve
lobis warmomadgenlobiTi organoebis Semadgenlobidan
asaxeleben Sesabamisi politikuri partiebi. kvotebi ga
nisazRvreba proporciuli geografiuli warmomadgenlo
bis principis dacviTa da adgilobrivi TviTmmarTvelo
bis proporciuli wesiT Catarebuli arCevnebis Sedegebis
proporciis mixedviT. saarCevno kolegiis Semadgenlobas
amtkicebs saqarTvelos centraluri saarCevno komisia.
4. saqarTvelos prezidentis arCevnebi imarTeba par
lamentis sasaxleSi. saqarTvelos prezidentobis kandida
tis wardgenis ufleba aqvs saarCevno kolegiis aranakleb
30 wevrs. saar Cev
no ko le giis erT wevrs SeuZ lia mxa ri
dauWiros mxolod erTi kandidatis wardgenas. saarCevno
kolegiis erT wevrs ufleba aqvs xma misces mxolod erT
kandidats. arCevnebis pirvel turSi arCeulad CaiTvleba
kandidati, romelic miiRebs saarCevno kolegiis sruli
Semadgenlobis xmebis or mesameds mainc. Tu pirvel tur
Si saqarTvelos prezidenti ar airCa, meore turSi kenWi
eyreba pirvel turSi saukeTeso Sedegis mqone 2 kandi
dats. meore turSi arCeulad CaiTvleba kandidati, ro
melic met xmas miiRebs. arCevnebis pirveli an meore tu
ri Semdgarad CaiTvleba, Tu masSi monawileobas miiRebs
saarCevno kolegiis sruli Semadgenlobis naxevarze meti.
Tu arCevnebi ar Sedga an saarCevno kolegiam saqarTvelos
prezidenti ar airCia, 30 dRis vadaSi imarTeba saqarTve
los prezidentis xelaxali arCevnebi.
5. saqarTvelos prezidentis arCevnebi imarTeba sa
qarTvelos prezidentis uflebamosilebis vadis amowur
vis kalendaruli wlis oqtomberSi. saqarTvelos prezi
dentis uflebamosilebis vadamde Sewyvetis SemTxvevaSi
saqarTvelos prezidentis arCevnebi imarTeba uflebamo
silebis Sewyvetidan 45 dRis vadaSi. Tu arCevis TariRi
34
emTxveva sagangebo an saomar mdgomareobas, saqarTvelos
prezidentis arCevnebi imarTeba am mdgomareobis gauqme
bidan 45 dRis vadaSi. Tu saqarTvelos prezidentis ar
Cevis TariRi emTxveva parlamentis arCevnebis an mis wina
Tves, saqarTvelos prezidentis arCevnebi imarTeba axa
larCeuli parlamentis pirveli sxdomis gamarTvidan 45
dRis ganmavlobaSi.
6. saqarTvelos prezidentis arCevnebs niSnavs parla
menti, garda xelaxali arCevnebisa, romelsac niSnavs par
lamentis Tavmjdomare.
7. saqarTvelos prezidentis arCevis wesi da pirobebi
ganisazRvreba organuli kanoniT.
35
sxva Tanamdeboba, eweodes samewarmeo saqmianobas, iRebdes
xelfass an sxvagvar mudmiv anazRaurebas raime sxva saq
mianobisaTvis. saqarTvelos prezidenti ar SeiZleba iyos
politikuri partiis wevri.
5. saqarTvelos prezidentis mier uflebamosilebis
ganxorcielebis SeuZleblobis an saqarTvelos preziden
tis uflebamosilebis vadamde Sewyvetis SemTxvevaSi sa
qarTvelos prezidentis movaleobas asrulebs parlamen
tis Tavmjdomare.
36
Tanamdebobaze ganwesebaSi; mTavrobis wardginebiT par
laments asarCevad warudgens erovnuli maregulirebeli
organoebis wevrobis kandidatebs;
e) organuli kanoniT dadgenili wesiT wyvets moqala
qeobis sakiTxebs;
v) Seiwyalebs msjavrdebulebs;
z) kanoniT dadgenili wesiT aniWebs saxelmwifo jil
doebsa da premiebs, umaRles samxedro, specialur da sa
patio wodebebs, umaRles diplomatiur rangebs;
T) uflebamosilia mTavrobis wardginebiTa da parla
mentis TanxmobiT SeaCeros teritoriuli erTeulis war
momadgenlobiTi organos saqmianoba an daiTxovos igi, Tu
misi moqmedebiT safrTxe Seeqmna qveynis suverenitets, te
ritoriul mTlianobas, saxelmwifo xelisuflebis organo
Ta konstituciuri uflebamosilebebis ganxorcielebas;
i) axorcielebs konstituciiT gansazRvrul sxva uf
lebamosilebebs.
2. saqarTvelos prezidenti uflebamosilia parlamen
tis, mTavrobis an aranakleb 200000 amomrCevlis moTxov
niT daniSnos referendumi konstituciiTa da kanoniT gan
sazRvrul sakiTxebze, misi daniSvnis moTxovnis miRebidan
30 dRis ganmavlobaSi. ar SeiZleba referendumis Catareba
kanonis misaRebad an gasauqmeblad, amnistiis an Sewyale
bis gamo, saerTaSoriso xelSekrulebis ratificirebis an
denonsirebis Sesaxeb, agreTve iseT sakiTxze, romelic iT
valiswinebs adamianis ZiriTadi konstituciuri uflebis
SezRudvas. referendumis daniSvnasa da CatarebasTan da
kavSirebuli sakiTxebi ganisazRvreba organuli kanoniT.
3. saqarTvelos prezidenti uflebamosilia mimarTos
xalxs. weliwadSi erTxel igi parlaments warudgens mox
senebas qveynis mdgomareobis umniSvnelovanes sakiTxebze.
37
muxli 53. Tanaxelmowera
1. saqarTvelos prezidentis samarTlebrivi aqti sa
Wiroebs premier-ministris Tanaxelmoweras. samarTleb
rivi aqti, romelic saWiroebs Tanaxelmoweras, qveyndeba
da samarTlebriv Sedegebs warmoSobs mxolod Tanaxelmo
weris Semdeg. Tanaxelmoweril samarTlebriv aqtze poli
tikuri pasuxismgebloba ekisreba mTavrobas.
2. Tanaxelmoweras ar saWiroebs saqarTvelos prezi
dentis samarTlebrivi aqti, romelic ukavSirdeba:
a) parlamentis arCevnebis daniSvnas, parlamentis
daTxovnas, parlamentis sesiis an sxdomis mowvevas;
b) konstituciuri SeTanxmebis dadebas;
g) kanonis xelmoweras da gamoqveynebas, parlamentis
Tvis kanonis SeniSvnebiT dabrunebas;
d) premier-ministris daniSvnas; iusticiis umaRlesi
sabWos wevris daniSvnas; centraluri saarCevno komisiis
Tavmjdomarisa da wevris Tanamdebobaze ganwesebas; erov
nuli bankis sabWos wevris wardgenas, erovnuli bankis
prezidentis daniSvnas; sakonstitucio sasamarTlos mo
samarTlis daniSvnas;
e) saxelmwifo jildoebisa da premiebis, sapatio wo
debebis miniWebas;
v) moqalaqeobis sakiTxTa gadawyvetas;
z) msjavrdebulTa Sewyalebas;
T) sakonstitucio sasamarTlosaTvis an sasamarTlo
saTvis mimarTvas;
i) saqarTvelos prezidentis uflebamosilebebis gan
xorcielebis organizebas.
38
Tavi mexuTe. saqarTvelos mTavroba
39
muxli 55. saqarTvelos premier-ministri
1. mTavrobis meTauria saqarTvelos premier-ministri.
2. premier-ministri gansazRvravs mTavrobis saqmia
nobis ZiriTad mimarTulebebs, organizebas uwevs mTav
robis saqmianobas, axorcielebs ministrebis saqmianobis
koordinaciasa da kontrols, xels awers mTavrobis sa
marTlebriv aqtebs.
3. premier-ministri warmoadgens saqarTvelos saga
reo urTierTobebSi, debs saerTaSoriso xelSekrulebebs
saqarTvelos saxeliT.
4. premier-ministri niSnavs da aTavisuflebs minis
trebs. igi uflebamosilia erT-erT ministrs daakisros
pirveli vice-premieris, agreTve erT an ramdenime mi
nistrs − vice-premieris movaleoba.
5. premier-ministri mTavrobis saqmianobisTvis anga
riSvaldebulia parlamentis winaSe. weliwadSi erTxel igi
parlaments warudgens moxsenebas samTavrobo programis
Sesrulebis mimdinareobis Sesaxeb, agreTve parlamentis
moTxovniT − samTavrobo programis calkeuli nawilis
Sesrulebis mimdinareobis angariSs.
40
uflebamosilebis sxvagvarad Sewyvetidan 2 kviris vada
Si ndobas ucxadebs parlamentis arCevnebSi saukeTeso
Sedegis mqone politikuri partiis mier wamoyenebuli
premierministrobis kandidatis mier wardgenil mTav
robas. mTavrobis SemadgenlobasTan erTad parlaments
waredgineba samTavrobo programa. ndobis misaRebad sa
Wiroa parlamentis sruli Semadgenlobis umravlesobis
mxardaWera.
3. Tu parlamentma mTavrobas dadgenil vadaSi ndoba
ar gamoucxada, saqarTvelos prezidenti Sesabamisi vadis
amowurvidan arauadres 2 da araugvianes 3 kvirisa daiT
xovs parlaments da daniSnavs parlamentis riggareSe ar
Cevnebs.
4. saqarTvelos prezidenti ar daiTxovs parla
ments da ar daniSnavs parlamentis riggareSe arCevnebs,
Tu parlamenti am muxlis me-2 punqtiT gansazRvruli
vadis amowurvidan 2 kviris vadaSi sruli Semadgenlobis
umravlesobiT ndobas gamoucxadebs parlamentis sruli
Semadgenlobis erT mesamedze metis mier wamoyenebuli
premierministrobis kandidatis mier wardgenil mTav
robas.
5. mTavrobisTvis ndobis gamocxadebidan 2 dRis va
daSi saqarTvelos prezidenti Tanamdebobaze niSnavs pre
mier-ministrs, xolo premier-ministri misi daniSvnidan 2
dRis vadaSi − ministrebs. Tu saqarTvelos prezidenti
dadgenil vadaSi ar daniSnavs premier-ministrs, igi daniS
nulad CaiTvleba.
41
premierministrobis kandidats, xolo premierministro
bis kandidati parlaments warudgens mTavrobis axal
Semadgenlobas. mTavrobis SemadgenlobasTan erTad par
laments waredgineba samTavrobo programa.
3. Tu parlamenti sakiTxis aRZvridan arauadres 7 da
araugvianes 14 dRisa sruli Semadgenlobis umravlesobiT
ndobas gamoucxadebs axal mTavrobas, undobloba gamocxa
debulad CaiTvleba. axali mTavrobisTvis ndobis gamocxade
bidan 2 dRis vadaSi saqarTvelos prezidenti Tanamdebobaze
daniSnavs premier-ministrs, xolo premier-ministri misi da
niSvnidan 2 dRis vadaSi − ministrebs. Tu saqarTvelos pre
zidenti dadgenil vadaSi ar daniSnavs premier-ministrs, igi
daniSnulad CaiTvleba. mTavrobas uflebamosileba uwydeba
axali premier-ministris daniSvnis momentidan.
4. Tu parlamenti undoblobis sakiTxis aRZvris Sem
deg ar gamoucxadebs mTavrobas undoblobas, dauSvebelia
parlamentis imave wevrTa mier momdevno 6 Tvis ganmavlo
baSi undoblobis sakiTxis aRZvra.
42
kandidatis mier wardgenil mTavrobas. mTavrobis Semad
genlobasTan erTad parlaments waredgineba samTavrobo
programa. axali mTavrobisTvis ndobis gamocxadebidan 2
dRis vadaSi saqarTvelos prezidenti Tanamdebobaze daniS
navs premier-ministrs, xolo premier-ministri misi daniS
vnidan 2 dRis vadaSi − ministrebs. Tu saqarTvelos prezi
denti dadgenil vadaSi ar daniSnavs premier-ministrs, igi
daniSnulad CaiTvleba. mTavrobas uflebamosileba uwyde
ba axali premier-ministris daniSvnis momentidan.
43
muxli 60. saqarTvelos sakonstitucio sasamarTlo
1. saqarTvelos sakonstitucio sasamarTlo sasamar
Tlo xelisuflebas axorcielebs sakonstitucio samar
Talwarmoebis wesiT.
2. sakonstitucio sasamarTlo Sedgeba 10 wlis vadiT
ganwesebuli 9 mosamarTlisagan, romelTagan 3 mosamar
Tles niSnavs saqarTvelos prezidenti, 3 mosamarTles
sruli Semadgenlobis aranakleb sami mexuTedis umrav
lesobiT irCevs parlamenti, xolo 3 mosamarTles niSnavs
uzenaesi sasamarTlo. sakonstitucio sasamarTlos mo
samarTle SeiZleba iyos saqarTvelos moqalaqe 35 wlis
asakidan, romelsac aqvs umaRlesi iuridiuli ganaTleba,
specialobiT muSaobis aranakleb 10 wlis gamocdileba da
gamorCeuli profesiuli kvalifikacia. sakonstitucio
sasamarTlos mosamarTle ar SeiZleba iyos piri, romel
sac adre ekava es Tanamdeboba.
3. sakonstitucio sasamarTlo Tavisi Semadgenlobi
dan 5 wlis vadiT irCevs sakonstitucio sasamarTlos Tav
mjdomares. sakonstitucio sasamarTlos Tavmjdomared
erTi da imave piris xelmeored arCeva dauSvebelia.
4. sakonstitucio sasamarTlo organuli kanoniT
dadgenili wesiT:
a) fizikuri piris, iuridiuli piris an saxalxo dam
cvelis sarCelis safuZvelze ixilavs normatiuli aqtis
konstituciurobas konstituciis meore TaviT aRiarebul
adamianis ZiriTad uflebebTan mimarTebiT;
b) saqarTvelos prezidentis, parlamentis wevrTa
aranakleb erTi mexuTedis an mTavrobis sarCelis safuZ
velze iRebs gadawyvetilebas normatiuli aqtis konsti
tuciasTan Sesabamisobis sakiTxze;
g) saerTo sasamarTlos wardginebis safuZvelze ixi
lavs im normatiuli aqtis konstituciurobis sakiTxs,
romelic konkretuli saqmis ganxilvisas unda gamoiyenos
44
saerTo sasamarTlom da romelic misi safuZvliani varau
diT SeiZleba ewinaaRmdegebodes konstitucias;
d) saqarTvelos prezidentis, parlamentis, mTavrobis,
iusticiis umaRlesi sabWos, generaluri prokuroris, erov
nuli bankis sabWos, generaluri auditoris, saxalxo dam
cvelis an avtonomiuri respublikis umaRlesi warmomadgen
lobiTi an aRmasrulebeli organos sarCelis safuZvelze
ixilavs davas Sesabamisi organos uflebamosilebis Sesaxeb;
e) saqarTvelos prezidentis an mTavrobis sarCelis,
parlamentis wevrTa aranakleb erTi mexuTedis sarCelis
an wardginebis safuZvelze ixilavs saerTaSoriso xelSek
rulebis konstituciurobis sakiTxs;
v) saqarTvelos prezidentis, parlamentis wevrTa
aranakleb erTi mexuTedis an mTavrobis sarCelis safuZ
velze ixilavs politikuri partiis saqmianobis konsti
tuciurobisa da am politikuri partiis wardgeniT arCeu
li warmomadgenlobiTi organos wevris uflebamosilebis
Sewyvetis sakiTxs;
z) parlamentis wevrTa aranakleb erTi mexuTedis an
Sesabamisi piris sarCelis safuZvelze ixilavs parlamen
tis wevris uflebamosilebis cnobis an vadamde Sewyvetis
Sesaxeb parlamentis gadawyvetilebis konstituciurobis
sakiTxs;
T) saqarTvelos prezidentis, parlamentis wevrTa
aranakleb erTi mexuTedis an saxalxo damcvelis sarCelis
safuZvelze ixilavs referendumis an arCevnebis momwesri
gebeli normisa da am normis safuZvelze Casatarebeli an
Catarebuli referendumis an arCevnebis konstituciuro
basTan dakavSirebul davas;
i) adgilobrivi TviTmmarTvelobis warmomadgenlo
biTi organos sarCelis safuZvelze ixilavs normatiu
li aqtis konstituciurobas konstituciis mecxre TavTan
mimarTebiT;
45
k) axorcielebs konstituciiT gansazRvrul sxva uf
lebamosilebebs.
5. sakonstitucio sasamarTlos gadawyvetileba sabo
looa. arakonstituciurad cnobili aqti an misi nawili
kargavs Zalas sakonstitucio sasamarTlos mier Sesabami
si gadawyvetilebis gamoqveynebis momentidan, Tu Sesaba
misi gadawyvetileba ar adgens aqtis an misi nawilis Zalis
dakargvis sxva, gviandel vadas.
6. dauSvebelia sakonstitucio sasamarTlos mier ar
Cevnebis momwesrigebeli normis arakonstituciurad cno
ba Sesabamisi saarCevno wlis ganmavlobaSi, Tu es norma
Sesabamisi arCevnebis Tvemde 15 Tvis ganmavlobaSi ar aris
miRebuli.
7. sakonstitucio sasamarTlos mosamarTlis Tanam
debobaze ganwesebisa da misi uflebamosilebis Sewyvetis,
agreTve sakonstitucio samarTalwarmoebis da sakonsti
tucio sasamarTlos saqmianobis sxva sakiTxebi ganisaz
Rvreba organuli kanoniT.
46
muxli 62. samarTalwarmoeba
1. sasamarTlos gadawyvetileba gamoaqvs saqarTve
los saxeliT. sasamarTlos aqtebi Sesasruleblad saval
debuloa. sasamarTlos gadawyvetilebis Seusrulebloba
an misi SesrulebisTvis xelis SeSla isjeba kanoniT.
2. sasamarTlos gadawyvetilebis gauqmeba, Secvla an
SeCereba SeuZlia mxolod sasamarTlos kanoniT gansaz
Rvruli wesiT. sasjelis moxdisagan gaTavisuflebisa da
sasjelis mouxdeli nawilis Semsubuqebis sxva wesi gani
sazRvreba kanoniT.
3. sasamarTloSi saqme ganixileba Ria sxdomaze. daxu
rul sxdomaze saqmis ganxilva dasaSvebia mxolod kanoniT
gaTvaliswinebul SemTxvevebSi. sasamarTlos gadawyveti
leba cxaddeba saqveynod.
4. samarTalwarmoeba xorcieldeba saxelmwifo enaze.
pirs, romelmac saxelmwifo ena ar icis, mieCineba Tarji
mani.
5. samarTalwarmoeba xorcieldeba mxareTa Tanaswo
robisa da SejibrebiTobis safuZvelze.
47
sasamarTlos Tanxmobis gareSe. gamonaklisia danaSaul
ze waswrebis SemTxveva, rac dauyovnebliv unda ecnobos
Sesabamisad iusticiis umaRles sabWos an sakonstitucio
sasamarTlos. Tu Sesabamisad iusticiis umaRlesi sabWo
an sakonstitucio sasamarTlo ar miscems Tanxmobas, Ta
visuflebaSezRuduli mosamarTle dauyovnebliv unda ga
Tavisufldes.
3. saxelmwifo uzrunvelyofs mosamarTlis da misi
ojaxis usafrTxoebas.
4. mosamarTlis Tanamdeboba SeuTavsebelia sxva Ta
namdebobasTan da anazRaurebad saqmianobasTan, garda sa
mecniero da pedagogiuri saqmianobisa. mosamarTle ar
SeiZleba iyos politikuri partiis wevri, monawileobdes
politikur saqmianobaSi.
5. saerTo sasamarTlos mosamarTlis Camocileba saq
mis ganxilvisagan, Tanamdebobidan misi gaTavisufleba
an sxva Tanamdebobaze gadayvana dasaSvebia mxolod or
ganuli kanoniT gansazRvrul SemTxvevebSi. mosamarTlis
Seucvleloba garantirebulia organuli kanoniT. sasa
marTlos reorganizacia an likvidacia ar SeiZleba gaxdes
uvadod ganwesebuli mosamarTlis Tanamdebobidan gaTavi
suflebis safuZveli.
6. saerTo sasamarTlos mosamarTle SeiZleba iyos
saqarTvelos moqalaqe 30 wlis asakidan, Tu mas aqvs Se
sabamisi umaRlesi iuridiuli ganaTleba da specialo
biT muSaobis aranakleb 5 wlis gamocdileba. saerTo
sasamarTlos mosamarTlis damatebiTi sakvalifikacio
moTxovnebi ganisazRvreba organuli kanoniT. saerTo
sasamarTlos mosamarTle Tanamdebobaze ganwesdeba uva
dod, organuli kanoniT dadgenili asakis miRwevamde.
mosamarTle SeirCeva keTilsindisierebisa da kompeten
turobis niSniT. gadawyvetilebas mosamarTlis Tanam
debobaze ganwesebis Sesaxeb iusticiis umaRlesi sabWo
iRebs sruli Semadgenlobis aranakleb ori mesamedis
48
umravlesobiT. mosamarTlis Tanamdebobaze ganwesebisa
da Tanamdebobidan gaTavisuflebis wesi ganisazRvreba
organuli kanoniT.
49
4. iusticiis umaRlesi sabWos uflebamosileba, Seqmni
sa da saqmianobis wesi ganisazRvreba organuli kanoniT.
50
biujetis proeqts parlaments warudgens sabiujeto wlis
dasrulebamde araugvianes 3 Tvisa. saxelmwifo biujetis
proeqtTan erTad mTavroba waradgens moxsenebas mimdinare
wlis saxelmwifo biujetis Sesrulebis mimdinareobis Se
saxeb. saxelmwifo biujetis Sesrulebis angariSs mTavro
ba parlaments dasamtkiceblad warudgens sabiujeto wlis
dasrulebidan araugvianes 5 Tvisa.
3. mTavrobis Tanxmobis gareSe dauSvebelia saxelmwi
fo biujetis kanonis proeqtSi cvlilebis Setana. mTavro
bas SeuZlia mosTxovos parlaments damatebiTi saxelmwi
fo xarjis gaReba, Tu miuTiTebs misi dafarvis wyaros.
4. kanoni, romelic iwvevs mimdinare sabiujeto wlis
saxelmwifo biujetis xarjebis zrdas, Semosavlebis Sem
cirebas an saxelmwifos mier axali finansuri valdebu
lebebis aRebas, parlamentma SeiZleba miiRos mxolod
mTavrobis Tanxmobis Semdeg, xolo momaval sabiujeto
welTan dakavSirebuli kanoni – mTavrobis TanxmobiT
an mTavrobis mier parlamentisTvis wardgenili qveynis
ZiriTadi monacemebisa da mimarTulebebis dokumentis
farglebSi.
5. Tu parlamentma ar miiRo saxelmwifo biujeti axa
li sabiujeto wlis dawyebamde, xarjebi daifareba kanoniT
dadgenili wesiT, wina wlis saxelmwifo biujetis mixedviT.
6. saxelmwifo biujetSi parlamentisTvis gankuTvni
li mimdinare saxsrebis Semcireba wina wlis sabiujeto
saxsrebis odenobasTan SedarebiT SeiZleba mxolod par
lamentis winaswari TanxmobiT. parlamenti Tavad iRebs
gadawyvetilebas saxelmwifo biujetSi parlamentisTvis
gamoyofili saxsrebis ganawilebis Taobaze.
7. saxelmwifo biujetis kanons konstituciis 46-e
muxliT dadgenili wesiT xels awers da aqveynebs saqar
Tvelos prezidenti. parlamentis mier saxelmwifo biuje
tis kanonze saqarTvelos prezidentis SeniSvnebis gazia
reba dasaSvebia mxolod mTavrobis TanxmobiT.
51
8. saxelmwifo biujetis Sedgenisa da miRebis wesi ga
nisazRvreba kanoniT.
52
3. erovnuli banki Tavis saqmianobaSi damoukidebelia.
konstituciis 69-e muxliT gaTvaliswinebul zedamxedve
lobasa da kontrols eqvemdebareba erovnuli bankis mxo
lod administraciuli da kapitaluri xarjebi. erovnuli
banki angariSvaldebulia parlamentis winaSe da yovel
wliurad warudgens mas Tavisi saqmianobis angariSs.
4. fulis emisiis ufleba aqvs mxolod erovnul banks.
fulis saxelwodeba da erTeuli ganisazRvreba organuli
kanoniT.
5. erovnuli bankis uflebamosileba, saqmianobis we
si da damoukideblobis garantia ganisazRvreba organuli
kanoniT.
53
5. saxelmwifo auditis samsaxuri uzrunvelyofs sa
jaro saxsrebis marTvis kontrols parlamentis mier.
6. saxelmwifo auditis samsaxuris uflebamosileba,
struqtura, saqmianobis wesi da damoukideblobis garan
tia ganisazRvreba organuli kanoniT.
54
muxli 71. sagangebo da saomari mdgomareoba
1. saqarTveloze SeiaraRebuli Tavdasxmis an misi
uSualo safrTxis SemTxvevaSi saqarTvelos prezidenti
premier-ministris wardginebiT acxadebs saomar mdgoma
reobas, saTanado pirobebis arsebobisas debs zavs da am
gadawyvetilebebs dauyovnebliv warudgens parlaments
dasamtkiceblad. gadawyvetileba saomari mdgomareobis
gamocxadebis Sesaxeb ZalaSi Sedis saomari mdgomareobis
gamocxadebis momentidan. parlamenti gadawyvetilebas am
tkicebs SekrebisTanave. Tu parlamenti gadawyvetilebas ar
daamtkicebs, igi kenWisyrisTanave kargavs iuridiul Zalas.
2. masobrivi areulobis, qveynis teritoriuli mTlia
nobis xelyofis, samxedro gadatrialebis, SeiaraRebuli
amboxebis, teroristuli aqtis, bunebrivi an teqnogenu
ri katastrofis an epidemiis dros an sxva SemTxvevaSi,
rodesac saxelmwifo xelisuflebis organoebi moklebu
li arian konstituciur uflebamosilebaTa normaluri
ganxorcielebis SesaZleblobas, saqarTvelos preziden
ti premier-ministris wardginebiT acxadebs sagangebo
mdgomareobas qveynis mTel teritoriaze an mis romeli
me nawilSi da am gadawyvetilebas dauyovnebliv warud
gens parlaments dasamtkiceblad. gadawyvetileba ZalaSi
Sedis sagangebo mdgomareobis gamocxadebis momentidan.
parlamenti gadawyvetilebas amtkicebs SekrebisTanave.
Tu parlamenti gadawyvetilebas ar daamtkicebs, igi ken
WisyrisTanave kargavs iuridiul Zalas. sagangebo ufle
bamosilebani vrceldeba mxolod im teritoriaze, sadac
gamocxadebulia sagangebo mdgomareoba.
3. saomari an sagangebo mdgomareobis dros saqarTve
los prezidenti premier-ministris wardginebiT gamos
cems organuli kanonis Zalis mqone dekretebs, romlebic
moqmedebs Sesabamisad saomari an sagangebo mdgomareobis
gauqmebamde. erovnuli bankis uflebamosilebasTan dakav
Sirebuli dekreti gamoicema erovnuli bankis prezidentis
55
TanxmobiT. dekreti ZalaSi Sedis gamocemis momentidan.
dekreti dauyovnebliv waredgineba parlaments. parla
menti dekrets amtkicebs SekrebisTanave. Tu parlamenti
dekrets ar daamtkicebs, igi kenWisyrisTanave kargavs iu
ridiul Zalas.
4. sagangebo an saomari mdgomareobis dros saqar
Tvelos prezidents ufleba aqvs qveyanaSi an mis rome
lime nawilSi dekretiT SezRudos konstituciis me-13,
me-14, me-15, me-17, me-18, me-19, 21-e da 26-e muxlebSi Ca
moTvlili uflebebi. sagangebo an saomari mdgomareobis
dros saqarTvelos prezidents ufleba aqvs qveyanaSi an
mis romelime nawilSi dekretiT SeaCeros konstituciis
me-13 muxlis me-2−me-6 punqtebis, me-14 muxlis me-2 pun
qtis, me-15 muxlis me-2 punqtis, me-17 muxlis me-3, me-5
da me-6 pun qtebis, me-18 mux lis me-2 pun qtis da me-19
muxlis me-3 punqtis moqmedeba. saqarTvelos prezidenti
am punqtiT gaTvaliswinebul dekrets dauyovnebliv wa
rudgens parlaments dasamtkiceblad. dekreti uflebis
SezRudvis Sesaxeb ZalaSi Sedis gamocemisTanave, xolo
normis SeCerebis Sesaxeb − parlamentis mier damtkice
bisTanave. dekreti uflebis SezRudvis Sesaxeb mtkicde
ba am muxlis me-3 punqtiT dadgenili wesiT.
5. sagangebo an saomari mdgomareobis dros sayovel
Tao arCevnebi ar tardeba. qveynis romelime nawilSi sagan
gebo mdgomareobis SemoRebis SemTxvevaSi qveynis danarCen
teritoriaze arCevnebis Catarebis Sesaxeb gadawyvetile
bas iRebs parlamenti.
6. gadawyvetileba sagangebo an saomari mdgomareobis
gauqmebis Sesaxeb miiReba Sesabamisi mdgomareobis gamoc
xadebisa da damtkicebisTvis dadgenili wesiT.
7. parlamentis gadawyvetileba am muxliT gaTvalis
winebul sakiTxebze miiReba parlamentis sruli Semadgen
lobis umravlesobiT.
56
muxli 72. Tavdacvis Zalebis gamoyeneba
1. gadawyvetilebas saomari mdgomareobis dros Tav
dacvis Zalebis gamoyenebis Sesaxeb iRebs premier-minis
tri da es gadawyvetileba ar saWiroebs damtkicebas par
lamentis mier.
2. sagangebo mdgomareobis dros Tavdacvis Zalebis
gamoyenebis Sesaxeb gadawyvetilebas premier-ministris
wardginebiT iRebs saqarTvelos prezidenti da dauyov
nebliv Seaqvs igi parlamentSi dasamtkiceblad. gadawyve
tileba ZalaSi Sedis parlamentis mier damtkicebisTanave.
gadawyvetilebas bunebrivi an teqnogenuri katastrofis
an epidemiis dros Tavdacvis Zalebis gamoyenebis Sesa
xeb iRebs premier-ministri da es gadawyvetileba ar saWi
roebs damtkicebas parlamentis mier. parlamenti ufleba
mosilia miiRos gadawyvetileba bunebrivi an teqnogenuri
katastrofis an epidemiis dros Tavdacvis Zalebis gamo
yenebis Sewyvetis Taobaze.
3. saerTaSoriso valdebulebaTa Sesasruleblad Tav
dacvis Zalebis gamoyenebis Sesaxeb gadawyvetilebas mTav
robis wardginebiT iRebs saqarTvelos prezidenti da
dauyovnebliv Seaqvs igi parlamentSi dasamtkiceblad. ga
dawyvetileba ZalaSi Sedis parlamentis mier damtkicebis
Tanave.
4. saxelmwifos Tavdacvis mizniT gansakuTrebul da
kanoniT gaTvaliswinebul SemTxvevebSi qveyanaSi sxva sa
xelmwifos samxedro Zalebis Semoyvanis, gamoyenebisa da
gadaadgilebis Sesaxeb gadawyvetilebas mTavrobis war
dginebiT iRebs saqarTvelos prezidenti. gadawyvetileba
dauyovnebliv waredgineba parlaments dasamtkiceblad da
ZalaSi Sedis parlamentis mier damtkicebisTanave.
5. parlamentis gadawyvetileba am muxliT gaTvalis
winebul sakiTxebze miiReba parlamentis sruli Semadgen
lobis umravlesobiT.
57
muxli 73. erovnuli Tavdacvis sabWo
1. saomari mdgomareobis dros iqmneba saTaTbiro orga
no − erovnuli Tavdacvis sabWo, romelsac Tavmjdomareobs
saqarTvelos prezidenti. erovnuli Tavdacvis sabWos wev
rebi arian: saqarTvelos prezidenti, premier-ministri, par
lamentis Tavmjdomare, Tavdacvis ministri da Tavdacvis
Zalebis meTauri. saqarTvelos prezidentis gadawyvetile
biT sabWos wevrebad SeiZleba mowveul iqnen parlamentisa
da mTavrobis calkeuli wevrebi. erovnuli Tavdacvis sabWo
moqmedebs saomari mdgomareobis gauqmebamde.
2. erovnuli Tavdacvis sabWos uflebamosileba da
saqmianobis wesi ganisazRvreba kanoniT.
58
muxli 75. TviTmmarTveli erTeulis uflebamosilebebi
1. saxelmwifo xelisuflebisa da TviTmmarTveli er
Teulis uflebamosilebebi gamijnulia.
2. TviTmmarTveli erTeuli uflebamosilia kanon
mdeblobis dacviT Tavisi iniciativiT miiRos gadawyveti
leba yvela im sakiTxze, romelic kanoniT ar miekuTvneba
saxelmwifo xelisuflebis an avtonomiuri respublikis
gansakuTrebul uflebamosilebas da romelze gadawyve
tilebis miRebac kanoniT ar gamoiricxeba TviTmmarTveli
erTeulis uflebamosilebidan.
3. TviTmmarTveli erTeuli sakuTar uflebamosile
bebs axorcielebs damoukideblad da Tavisi pasuxismgeb
lobiT, saqarTvelos kanonmdeblobis farglebSi. orga
nuli kanoniT gansazRvruli sakuTari uflebamosilebebi
sruli da eqskluziuria.
4. saxelmwifo xelisuflebis mier TviTmmarTveli er
TeulisTvis uflebamosilebis delegireba xorcieldeba
sakanonmdeblo aqtis an xelSekrulebis safuZvelze, Sesa
bamisi materialuri da finansuri resursebis gadacemiT.
5. saxelmwifo xelisufleba axorcielebs samarTleb
riv zedamxedvelobas TviTmmarTveli erTeulis saqmianoba
ze. TviTmmarTveli erTeulis saqmianobis zedamxedveloba
gadawyvetilebaTa mizanSewonilobis uzrunvelyofis miz
niT dasaSvebia mxolod delegirebuli uflebamosilebis
safuZvelze miRebul gadawyvetilebebTan mimarTebiT. sa
xelmwifo zedamxedveloba xorcieldeba organuli kanoniT
dadgenili wesiT, Tanazomierebis principis Sesabamisad.
59
organuli kanonisa da sajaro samsaxuris momwesrigebeli
kanonmdeblobis Sesabamisad damoukideblad iRebs sakadro
gadawyvetilebebs.
3. TviTmmarTvel erTeuls Tavisi uflebamosile
bis gansaxorcieleblad ufleba aqvs organuli kanoniT
dadgenili wesiT iTanamSromlos sxva TviTmmarTvel er
TeulTan. TviTmmarTvel erTeuls organuli kanoniT
dadgenili wesiT ufleba aqvs gawevriandes TviTmmarTvel
erTeulTa gaerTianebebSi.
4. saxelmwifo xelisuflebis organoebi adgilobriv
TviTmmarTvelobasTan dakavSirebul sakiTxebze gadawyve
tilebebs iReben TviTmmarTvel erTeulebTan konsulta
ciiT. konsultaciis gamarTvis wesi ganisazRvreba orga
nuli kanoniT.
5. adgilobrivi TviTmmarTvelobis organos mier mi
si uflebamosilebis farglebSi miRebuli gadawyvetileba
Sesabamisi TviTmmarTveli erTeulis teritoriaze Sesas
ruleblad savaldebuloa.
60
aranakleb ori mesamedi. konstituciuri kanoni saqarTve
los prezidents xelmosawerad gadaecema momdevno mow
vevis parlamentis mier erTi mosmeniT ganxilvidan da
sruli Semadgenlobis aranakleb ori mesamedis mier misi
ucvlelad damtkicebidan 10 dRis vadaSi.
4. konstituciuri kanoni saqarTvelos prezidents
xelmosawerad gadaecema konstituciis 46-e muxliT dad
genil vadaSi, Tu mas mxars dauWers parlamentis sruli
Semadgenlobis aranakleb sami meoTxedi.
5. konstituciuri kanoni, romelic ukavSirdeba te
ritoriuli mTlianobis aRdgenas, miiReba parlamentis
sruli Semadgenlobis aranakleb ori mesamedis umravle
sobiT da saqarTvelos prezidents xelmosawerad gadae
cema konstituciis 46-e muxliT dadgenil vadaSi.
6. konstituciur kanons konstituciis 46-e muxliT
dadgenili wesiT xels awers da aqveynebs saqarTvelos
prezidenti.
7. sagangebo an saomari mdgomareobis gamocxadebis
SemTxvevaSi konstituciuri kanonis proeqtis ganxilva Se
Cerdeba am mdgomareobis gauqmebamde.
61
Tavi meTerTmete. gardamavali debulebebi
62
saqarTvelos konstituciuri kanoni
aWaris avtonomiuri respublikis Sesaxeb
muxli 1
1. aWaris avtonomiuri respublika aris saqarTvelos
ganuyofeli teritoriuli erTeuli.
2. aWaris avtonomiuri respublika moicavs terito
rias am kanonis miRebis dRisaTvis arsebul administra
ciul sazRvrebSi. aWaris avtonomiuri respublikis ad
ministraciuli sazRvrebis Secvla dasaSvebia aWaris
avtonomiuri respublikis umaRlesi sabWos iniciativis
safuZvelze saqarTvelos organuli kanoniT. aRniSnuli
iniciativis Taobaze aWaris avtonomiuri respublikis
umaRlesi sabWos gadawyvetileba miiReba sruli Semadgen
lobis aranakleb ori mesamedis umravlesobiT.
3. aWaris avtonomiur respublikaSi xelisufleba
xorcieldeba saqarTvelos konstituciisa da kanonmdeb
lobis Sesabamisad. aWaris avtonomiur respublikaSi xeli
suflebis organoebis Seqmna dasaSvebia mxolod saqarTve
los sakanonmdeblo aqtebis Sesabamisad.
4. aWaris avtonomiuri respublikis konstitucia mii
Reba da gadaisinjeba aWaris avtonomiuri respublikis
umaRlesi sabWos mier sruli Semadgenlobis ori mesamedis
umravlesobiT. aWaris avtonomiuri respublikis Sesabamisi
konstituciuri kanoni ZalaSi Sedis misi damtkicebis Tao
baze saqarTvelos organuli kanonis ZalaSi SesvlisTanave.
5. aWaris avtonomiur respublikas aqvs droSa da ger
bi, romlebic dadgenilia aWaris avtonomiuri respubli
kis konstituciiT. aWaris avtonomiuri respublikis dro
Sasa da gerbSi gaTvaliswinebuli unda iyos Sesabamisad
saqarTvelos saxelmwifo droSisa da gerbis elementebi.
aWaris avtonomiuri respublikis droSisa da gerbis gamo
yenebis wesi ganisazRvreba saqarTvelos da aWaris avto
nomiuri respublikis kanonmdeblobiT.
63
6. aWaris avtonomiuri respublikis administraciuli
centria qalaqi baTumi.
muxli 2
1. aWaris avtonomiuri respublikis uflebamosilebe
bi ganisazRvreba saqarTvelos konstituciiT, am kanoniT,
aWaris avtonomiuri respublikis konstituciiT, saqar
Tvelos da aWaris avtonomiuri respublikis sxva sakanon
mdeblo aqtebiT.
2. aWaris avtonomiuri respublikis gansakuTrebul
uflebamosilebebs damoukideblad axorcieleben aWaris
avtonomiuri respublikis xelisuflebis organoebi. aWa
ris avtonomiuri respublikis gansakuTrebuli uflebamo
silebebia:
a) aWaris avtonomiuri respublikis kanonebisa da sxva
normatiuli aqtebis miReba;
b) aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobis struq
turis, uflebamosilebisa da saqmianobis wesis gansazRvra;
g) saqarTvelos da aWaris avtonomiuri respublikis
kanonmdeblobiT dadgenili wesiT aWaris avtonomiuri res
publikis sabiujeto politikis gansazRvra da ganxorcie
leba, aWaris avtonomiuri respublikis biujetis kanonis
miReba da misi Sesrulebis kontroli;
d) saqarTvelos da aWaris avtonomiuri respublikis
kanonmdeblobiT dadgenili wesiT aWaris avtonomiuri
respublikis qonebis marTva da gankargva;
e) saqarTvelos da aWaris avtonomiuri respublikis
kanonmdeblobiT dadgenili wesiT aWaris avtonomiuri
respublikis sakuTrebaSi arsebuli miwis, tyisa da wylis
resursebis marTva da gankargva;
v) saqarTvelos da aWaris avtonomiuri respublikis
kanonmdeblobiT dadgenili wesiT aWaris avtonomiuri
64
respublikis sivrciT-teritoriuli dagegmva da ganviTa
reba;
z) avtonomiuri respublikis mniSvnelobis saavtomo
bilo gzebis da sxva infrastruqturis marTva;
T) avtonomiuri respublikis mniSvnelobis saganmanaT
leblo, samecniero, SemoqmedebiTi da sportuli dawese
bulebebis Seqmna, marTva da mxardaWera;
i) saqarTvelos da aWaris avtonomiuri respublikis
kanonmdeblobiT dadgenili wesiT aWaris avtonomiuri
respublikis jildoebisa da sapatio wodebebis dadgena
da miniWeba;
k) aWaris avtonomiuri respublikis saarqivo samsaxu
ris marTva.
3. aWaris avtonomiur respublikas SeuZlia ekono
mikis, soflis meurneobis, turizmis, janmrTelobisa da
socialuri dacvis, ganaTlebis, kulturis, sportisa da
axalgazrduli politikis, garemos dacvis sferoSi ga
naxorcielos nebismieri uflebamosileba, romelic sa
qarTvelos kanonmdeblobiT ar miekuTvneba saxelmwifo
xelisuflebis gansakuTrebul uflebamosilebas an ad
gilobrivi TviTmmarTvelobis eqskluziur sakuTar uf
lebamosilebas da romlis ganxorcielebac saqarTvelos
kanonmdeblobiT ar gamoiricxeba aWaris avtonomiuri
respublikis uflebamosilebidan.
4. saxelmwifos mier aWaris avtonomiuri respublikis
Tvis uflebamosilebis delegireba dasaSvebia kanoniT, Se
sabamisi materialuri da finansuri resursebis gadacemiT.
5. aWaris avtonomiuri respublika saqarTvelos ka
nonmdeblobiT dadgenil farglebSi sargeblobs finansu
ri avtonomiiT. aWaris avtonomiuri respublikis ufle
bamosilebebis ganxorcielebis uzrunvelsayofad aWaris
avtonomiur respublikas saqarTvelos kanonis safuZ
velze SeiZleba gadaeces saxelmwifo sagadasaxado da
65
arasagadasaxado Semosavlebis nawili, agreTve specialu
ri dafinanseba saqarTvelos saxelmwifo biujetidan. aWa
ris avtonomiur respublikas aqvs qoneba, romlis formi
rebis wesi ganisazRvreba saqarTvelos kanonmdeblobiT.
muxli 3
1. aWaris avtonomiuri respublikis umaRlesi sabWo
aris aWaris avtonomiuri respublikis umaRlesi warmomad
genlobiTi organo, romelic aWaris avtonomiuri respub
likis uflebamosilebebis farglebSi axorcielebs saka
nonmdeblo saqmianobas, akontrolebs aWaris avtonomiuri
respublikis mTavrobas da axorcielebs kanonmdeblobiT
gansazRvrul sxva uflebamosilebebs.
2. umaRlesi sabWo Sedgeba 4 wlis vadiT arCeuli arau
metes 21 deputatisgan. umaRlesi sabWo airCeva aWaris av
tonomiuri respublikis teritoriaze registrirebuli
saqarTvelos moqalaqeebis mier sayovelTao, Tanaswori
da pirdapiri arCevnebis safuZvelze faruli kenWisyriT.
umaRlesi sabWos morigi arCevnebi tardeba umaRlesi sab
Wos uflebamosilebis vadis amowurvis kalendaruli wlis
oqtombris bolo SabaTs. Tu gamocxadebulia saomari
mdgomareoba an saqarTvelos mTel teritoriaze an aWaris
avtonomiuri respublikis teritoriaze gamocxadebulia
sagangebo mdgomareoba, umaRlesi sabWos arCevnebi tarde
ba sagangebo an saomari mdgomareobis gauqmebidan 60 dRis
vadaSi. arCevnebs saqarTvelos organuli kanoniT dadge
nili wesiT arCevnebamde araugvianes me-60 dRisa niSnavs
saqarTvelos prezidenti. umaRlesi sabWos deputatebis
raodenoba ganisazRvreba aWaris avtonomiuri respublikis
konstituciiT, xolo maTi arCevis wesi − saqarTvelos ka
nonmdeblobiT da aWaris avtonomiuri respublikis konsti
tuciiTa da kanonmdeblobiT. umaRlesi sabWos arCevnebis
Semajamebel oqms saqarTvelos da aWaris avtonomiuri res
publikis kanonmdeblobiT dadgenili wesiT adgens aWaris
avtonomiuri respublikis umaRlesi saarCevno komisia.
66
3. umaRlesi sabWos pirveli sxdoma imarTeba arCev
nebidan araugvianes erTi Tvisa da mas niSnavs saqarTve
los prezidenti. umaRlesi sabWo muSaobas Seudgeba, Tu
dadasturebulia umaRlesi sabWos wevrTa aranakleb ori
mesamedis uflebamosileba.
4. umaRlesi sabWos wevrs ufleba ara aqvs imavdrou
lad iyos sxva warmomadgenlobiTi organos an aWaris av
tonomiuri respublikis mTavrobis wevri. SeuTavseblobis
sxva SemTxvevebi ganisazRvreba saqarTvelos kanonmdeb
lobiT, aWaris avtonomiuri respublikis konstituciiT
da umaRlesi sabWos reglamentiT.
5. umaRlesi sabWo:
a) iRebs aWaris avtonomiuri respublikis konstitu
cias da aWaris avtonomiuri respublikis sxva kanonebs;
b) amtkicebs aWaris avtonomiuri respublikis mTav
robas;
g) uflebamosilia sruli Semadgenlobis umravleso
biT undobloba gamoucxados aWaris avtonomiuri respub
likis mTavrobas;
d) sruli Semadgenlobis umravlesobiT iRebs aWaris
avtonomiuri respublikis biujetis kanons;
e) adgens aWaris avtonomiuri respublikis jildoeb
sa da sapatio wodebebs;
v) axorcielebs am kanoniT, saqarTvelos kanonmdeb
lobiT, aWaris avtonomiuri respublikis konstituciiTa
da aWaris avtonomiuri respublikis kanonmdeblobiT gan
sazRvrul sxva uflebamosilebebs.
6. aWaris avtonomiuri respublikis kanons, garda aWa
ris avtonomiuri respublikis konstituciisa, xels awers
da aqveynebs aWaris avtonomiuri respublikis mTavro
bis Tavmjdomare. igi uflebamosilia kanoni SeniSvnebiT
daubrunos umaRles sabWos. umaRlesi sabWo kenWs uyris
67
mTavrobis Tavmjdomaris SeniSvnebs, romelTa misaRebad
sakmarisia kanonis miRebisTvis dadgenili xmaTa raodenoba.
kanonis pirvandeli redaqciiT misaRebad saWiroa umaRlesi
sabWos sruli Semadgenlobis umravlesobis mxardaWera. Tu
mTavrobis Tavmjdomarem xeli ar moawera kanons, mas xels
awers da aqveynebs umaRlesi sabWos Tavmjdomare.
7. aWaris avtonomiuri respublikis umaRlesi sabWos
uflebamosileba wydeba axalarCeuli umaRlesi sabWos
uflebamosilebis cnobisTanave an umaRlesi sabWos daT
xovnis Taobaze saqarTvelos prezidentis brZanebulebis
ZalaSi SesvlisTanave.
8. saqarTvelos prezidenti uflebamosilia saqarTve
los parlamentis TanxmobiT daiTxovos umaRlesi sabWo, Tu
misi moqmedebiT safrTxe Seeqmna qveynis suverenitets, te
ritoriul mTlianobas, saxelmwifo xelisuflebis organo
Ta konstituciur uflebamosilebaTa ganxorcielebas, igi
ver axorcielebs am kanoniTa da aWaris avtonomiuri res
publikis konstituciiT misTvis miniWebul uflebamosile
bebs an man zedized orjer ar daamtkica aWaris avtonomiu
ri respublikis mTavroba. umaRlesi sabWos daTxovna iwvevs
aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobis uflebamosile
bis Sewyvetas. umaRlesi sabWos daTxovnis SemTxvevaSi mis
da aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobis uflebamosi
lebebs axorcielebs droebiTi saxelmwifo sabWo, romelsac
niSnavs saqarTvelos prezidenti. droebiTi saxelmwifo sab
Wos uflebamosileba wydeba axalarCeuli umaRlesi sabWos
uflebamosilebis cnobisTanave. droebiTi saxelmwifo sab
Wos mier miRebuli kanoni saWiroebs umaRlesi sabWos mier
damtkicebas misi uflebamosilebis cnobidan erTi Tvis va
daSi. Tu umaRlesi sabWo aRniSnul vadaSi ar daamtkicebs
kanons, igi Zaladakargulad CaiTvleba. umaRlesi sabWos
daTxovnis SemTxvevaSi riggareSe arCevnebi tardeba daTxov
nidan arauadres me-60 da araugvianes 90-e dRisa. umaRlesi
sabWos riggareSe arCevnebs arCevnebamde araugvianes me-60
dRisa niSnavs saqarTvelos prezidenti.
68
9. umaRlesi sabWos Sida organizacia da saqmianobis we
si ganisazRvreba aWaris avtonomiuri respublikis konsti
tuciiT da umaRlesi sabWos mier miRebuli reglamentiT.
muxli 4
1. aWaris avtonomiuri respublikis mTavroba aris
aWaris avtonomiuri respublikis umaRlesi aRmasrulebe
li organo.
2. aWaris avtonomiuri respublikis mTavroba Sedgeba
aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobis Tavmjdomari
sa da aWaris avtonomiuri respublikis ministrebisagan.
3. aWaris avtonomiuri respublikis axalarCeuli umaR
lesi sabWos uflebamosilebis cnobidan an aWaris avtono
miuri respublikis mTavrobis uflebamosilebis Sewyvetidan
2 kviris vadaSi saqarTvelos prezidenti umaRles sabWoSi
warmodgenil politikur subieqtebTan konsultaciis Sem
deg umaRles sabWos dasamtkiceblad warudgens aWaris av
tonomiuri respublikis mTavrobis Tavmjdomaris kandi
daturas da mTavrobis Tavmjdomareobis kandidatis mier
dasaxelebul ministrebis kandidaturebs. aWaris avtono
miuri respublikis mTavrobis damtkicebas kenWi eyreba er
Tianad. aWaris avtonomiuri respublikis mTavroba damtki
cebulad iTvleba, Tu mas mxars dauWers umaRlesi sabWos
sruli Semadgenlobis umravlesoba. Tu umaRlesi sabWo 2
kviris vadaSi ar daamtkicebs mTavrobas, saqarTvelos pre
zidenti uflebamosilia 2 kviris vadaSi umaRles sabWos da
samtkiceblad warudginos mTavrobis igive an sxva Semadgen
loba, romlis damtkicebasac kenWi eyreba 2 kviris vadaSi.
4. aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobis Tav
mjdomare aris aWaris avtonomiuri respublikis umaRle
si Tanamdebobis piri da warmoadgens aWaris avtonomiur
respublikas. aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobis
Tavmjdomare xelmZRvanelobs aWaris avtonomiuri res
publikis mTavrobas, kanonmdeblobiT dadgenili wesiT
69
niSnavs da aTavisuflebs aWaris avtonomiuri respublikis
ministrebs, saqarTvelos da aWaris avtonomiuri respub
likis kanonmdeblobiT dadgenili wesiT gankargavs aWaris
avtonomiuri respublikis qonebas, aWaris avtonomiuri
respublikis umaRles sabWos dasamtkiceblad warudgens
aWaris avtonomiuri respublikis biujets, axorcielebs
am kanoniT, aWaris avtonomiuri respublikis konstitu
ciiT, saqarTvelos da aWaris avtonomiuri respublikis
kanonmdeblobiT gansazRvrul sxva uflebamosilebebs.
5. aWaris avtonomiuri respublikis saministroebis
Seqmna dasaSvebia mxolod aWaris avtonomiuri respubli
kis konstituciiT gansazRvrul sferoebSi.
6. aWaris avtonomiuri respublikis mTavroba anga
riSvaldebulia saqarTvelos prezidentis, saqarTvelos
mTavrobisa da aWaris avtonomiuri respublikis umaRlesi
sabWos winaSe.
7. saqarTvelos mTavroba uflebamosilia SeaCeros
aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobis, mTavrobis
Tavmjdomaris an ministris aqtis moqmedeba an gaauqmos es
aqti, Tu igi ewinaaRmdegeba saqarTvelos konstitucias,
am kanons, saqarTvelos saerTaSoriso xelSekrulebas, sa
qarTvelos kanons an saqarTvelos prezidentis an saqar
Tvelos mTavrobis samarTlebriv aqts.
8. aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobas ufle
bamosileba uwydeba:
a) aWaris avtonomiuri respublikis axalarCeuli
umaRlesi sabWos uflebamosilebis cnobisTanave;
b) aWaris avtonomiuri respublikis umaRlesi sabWos
mier undoblobis gamocxadebisas;
g) aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobis Tav
mjdomaris gadadgomisas an misi uflebamosilebis sxvag
varad Sewyvetisas;
70
d) aWaris avtonomiuri respublikis umaRlesi sabWos
daTxovnisas.
9. am muxlis me-8 punqtis „a“, „b“ da „g“ qvepunqtebiT
gaTvaliswinebul SemTxvevebSi aWaris avtonomiuri res
publikis mTavroba axorcielebs Tavis uflebamosilebebs
mTavrobis axali Semadgenlobis damtkicebamde.
10. aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobis struq
tura, uflebamosileba da saqmianobis wesi ganisazRvreba
aWaris avtonomiuri respublikis konstituciiT da aWaris
avtonomiuri respublikis kanoniT, romlis proeqts aWa
ris avtonomiuri respublikis umaRles sabWos warudgens
aWaris avtonomiuri respublikis mTavrobis Tavmjdomare.
muxli 5
1. es kanoni amoqmeddes gamoqveynebisTanave.
2. am kanonis amoqmedebisTanave Zaladakargulad ga
mocxaddes saqarTvelos konstituciuri kanoni „aWaris
avtonomiuri respublikis statusis Sesaxeb“ (saqarTve
los sakanonmdeblo macne, №16, 4.07.2004, mux. 53).
3. am kanonis amoqmedebidan araugvianes 6 Tvisa aWaris
avtonomiuri respublikis umaRlesma sabWom saqarTvelos
parlaments dasamtkiceblad warudginos am kanonidan ga
momdinare cvlilebebi aWaris avtonomiuri respublikis
konstituciaSi. saqarTvelos organuli kanoniT aWaris
avtonomiuri respublikis Sesabamisi konstituciuri ka
nonis damtkicebamde ZalaSia aWaris avtonomiuri respub
likis konstituciis moqmedi debulebebi.
saqarTvelos prezidenti
giorgi margvelaSvili
quTaisi, 13 oqtomberi 2017 w.
N1325-rs
71
saqarTvelos konstituciuri kanoni
saqarTvelos konstituciaSi cvlilebis
Setanis Sesaxeb
muxli 2
1. organuli kanonis statusi mieniWos saqarTvelos
kanonebs:
a) „saxelmwifo enis Sesaxeb“;
b) „normatiuli aqtebis Sesaxeb“;
g) „saxelmwifo auditis samsaxuris Sesaxeb“.
2. saqarTvelos parlamentis momdevno arCevnebSi ar
Ceuli parlamentis uflebamosilebis cnobamde parlamenti
Sedgeba proporciuli sistemiT arCeuli 77 da maJorita
ruli sistemiT arCeuli 73 parlamentis wevrisagan. par
lamentis momdevno arCevnebSi arCeuli parlamentis ufle
bamosilebis cnobamde saparlamento fraqciaSi erTiandeba
aranakleb eqvsi parlamentis wevri. parlamentis momdevno
arCevnebSi arCeuli parlamentis uflebamosilebis cnobam
de erTi politikuri partiis wardgeniT arCeul parlamen
tis wevrebs ufleba aqvT Seqmnan erTze meti fraqcia.
3. 2024 wlis 31 dekembramde pirvelad ganwesebis Sem
TxvevaSi uvadod ganwesebamde mosamarTle Tanamdeboba
ze SeiZleba ganwesdes 3 wlis vadiT. gansazRvruli vadiT
ganwesebul mosamarTleze mosamarTlis uvadod ganwese
bis daTqma gavrceldes organuli kanoniT dadgenili we
siT misi uvadod ganwesebis SemTxvevaSi.
4. am kanoniT saqarTvelos konstituciis meore TavSi
Setanili cvlilebebi ar iwvevs saqarTvelos sakonstitu
cio sasamarTloSi wardgenili sarCelebis dasaSvebobis
72
Sesaxeb miRebuli gadawyvetilebebis gauqmebas, magram iw
vevs saWiroebis SemTxvevaSi maTi dasaSvebobis normatiu
li safuZvlebis cvlilebas konstituciis meore TavSi Se
tanili cvlilebebis Sesabamisad.
5. aWaris avtonomiuri respublikis Sesaxeb konsti
tuciuri kanoni SeiZleba miRebul iqnes im saTaurisgan
gansxvavebuli saTauriT, romelic ganisazRvreba am kano
nis amoqmedebamde moqmedi Sesabamisi konstituciuri de
bulebiT.
6. am kanonis amoqmedebidan 12 wlis ganmavlobaSi saer
To-saxelmwifoebrivi gadasaxadis axali saxis SemoReba,
garda aqcizisa, an saerTo-saxelmwifoebrivi gadasaxadis
saxis mixedviT arsebuli ganakveTis zeda zRvris gazrda
SesaZlebelia mxolod referendumis gziT, garda orga
nuli kanoniT gaTvaliswinebuli SemTxvevebisa. referen
dumis daniSvnis iniciirebis ufleba aqvs mxolod saqar
Tvelos mTavrobas. saerTo-saxelmwifoebrivi gadasaxadis
axali saxis SemoRebad an zRvruli ganakveTis gazrdad ar
CaiTvleba gadasaxadis SemoReba an cvlileba, romelic
arsebuli gadasaxadis alternativaa an anacvlebs mas da
amave dros ar zrdis sagadasaxado tvirTs. saerTo-saxel
mwifoebrivi gadasaxadis axali saxis SemoRebad an zRvru
li ganakveTis gazrdad ar CaiTvleba agreTve gadasaxadis
saxis mixedviT arsebuli zRvruli ganakveTis farglebSi
gadasaxadis ganakveTis cvlileba. sapensio da sadazRvevo
Senatanebi regulirdeba kanoniT da isini ar warmoadgens
gadasaxadebsa da mosakreblebs.
7. am kanonis amoqmedebis droisTvis ganwesebuli uze
naesi sasamarTlos Tavmjdomare Tanamdebobrivad Sedis
iusticiis umaRlesi sabWos SemadgenlobaSi da Tavmjdo
mareobs mas misi, rogorc uzenaesi sasamarTlos Tavmjdo
maris, darCenili uflebamosilebis vadis amowurvamde.
8. am kanonis amoqmedebisTanave generaluri proku
roris uflebamosilebas iZens am kanonis amoqmedebis
73
droisTvis ganwesebuli mTavari prokurori darCenili
uflebamosilebis vadiT.
9. (amoRebulia - 29.06.2020, №6500)
10. saqarTvelos prezidentis momdevno arCevnebSi sa
qarTvelos prezidenti airCeva 6 wlis vadiT.
muxli 21
1. saqarTvelos parlamentis momdevno arCevnebSi ar
Ceuli parlamenti Sedgeba proporciuli sistemiT arCeu
li 120 da maJoritaruli sistemiT arCeuli 30 parlamen
tis wevrisagan.
2. proporciuli sistemiT Catarebuli arCevnebis Se
degad saqarTvelos parlamentis wevrTa mandatebi gana
wildeba im politikur partiebze, romlebic arCevnebSi
monawile amomrCevelTa namdvili xmebis 1 procents mainc
miiReben, da im politikuri partiebis saarCevno blokeb
ze, romelTa mier miRebuli namdvili xmebis procentuli
maCvenebeli 1 procentisa da saarCevno blokSi Semavali
politikuri partiebis raodenobis namravls mainc Sead
gens. politikuri partiis an saarCevno blokis mier miRe
buli mandatebis raodenobis dasadgenad mis mier miRebu
li namdvili xmebis raodenoba mravldeba 120-ze da iyofa
yvela im politikuri partiisa da saarCevno blokis mier
miRebuli namdvili xmebis raodenobaTa jamze, romlebmac
am punqtiT dadgenili Sesabamisi saarCevno barieri gada
laxes. miRebuli ricxvis mTeli nawili aris politikuri
partiis an saarCevno blokis mier miRebuli mandatebis
raodenoba. Tu politikuri partiebisa da saarCevno blo
kebis mier miRebuli mandatebis raodenobaTa jami 120-ze
naklebia, gaunawilebel mandatebs TanmimdevrobiT miiRe
ben udidesi naSTis mqone politikuri partiebi da saar
Cevno blokebi.
3. politikuri partiis an saarCevno blokis mier
proporciuli da maJoritaruli sistemebiT jamurad
74
miRebuli mandatebis procentuli wili mandatebis saer
To raodenobaSi ar unda aRematebodes politikuri par
tiebisa da saarCevno blokebis mier proporciuli siste
miT miRebuli namdvili xmebis saerTo raodenobaSi amave
politikuri partiis an saarCevno blokis mier propor
ciuli sistemiT miRebuli namdvili xmebis procentuli
wilisa da am wilis erTi meoTxedis jams. Tu politiku
ri partiis an saarCevno blokis mier proporciuli da
maJoritaruli sistemebiT jamurad miRebuli mandatebis
procentuli wili mandatebis saerTo raodenobaSi aRema
teba politikuri partiebisa da saarCevno blokebis mier
proporciuli sistemiT miRebuli namdvili xmebis saerTo
raodenobaSi amave politikuri partiis an saarCevno blo
kis mier proporciuli sistemiT miRebuli namdvili xme
bis procentuli wilisa da am wilis erTi meoTxedis jams,
politikur partias an saarCevno bloks moakldeba Sesaba
misi mandatebi proporciul arCevnebSi wardgenili saar
Cevno siidan da isini TanmimdevrobiT ganawildeba im sxva
ukeTesi Sedegis mqone politikuri partiebisa da saarCev
no blokebis mier wardgenil saarCevno siebze, romlebmac
Sesabamisi saarCevno barieri gadalaxes.
4. am muxlis miznebisaTvis iqmneba 30 erTmandatiani
maJoritaruli saarCevno olqi am kanonis miRebis droi
saTvis moqmedi administraciuli sazRvrebis Sesabamisad:
a) Tbilisis municipalitetis mTawmindisa da krwanisis
raionebi; vakis raioni; saburTalos raioni; isnis raioni;
samgoris raioni; didubisa da CuRureTis raionebi; glda
nis raioni; naZaladevis raioni;
b) Telavis, axmetis, yvarlisa da lagodexis municipa
litetebi; gurjaanis, sagarejos, dedofliswyarosa da
siRnaRis municipalitetebi; rusTavis municipaliteti da
gardabnis municipalitetis norios, martyofis, axalsof
lis, sarTiWalis, gamarjvebis, axali samgoris, lemSvenie
ris, TeleTis, kumisisa da krwanisis administraciuli er
Teulebi; marneulisa da gardabnis (norios, martyofis,
75
axalsoflis, sarTiWalis, gamarjvebis, axali samgoris,
lemSvenieris, TeleTis, kumisisa da krwanisis adminis
traciuli erTeulebis garda) municipalitetebi; bolni
sis, dmanisis, TeTri wyarosa da walkis municipalitetebi;
mcxeTis, duSeTis, TianeTisa da yazbegis municipalitete
bi; kaspisa da goris (varianis, niqozis, tirZnisis, skri
sa da Sindisis administraciuli erTeulebis garda) mu
nicipalitetebi; xaSurisa da qarelis municipalitetebi
da goris municipalitetis varianis, niqozis, tirZnisis,
skrisa da Sindisis administraciuli erTeulebi; axalci
xis, borjomis, adigenisa da aspinZis municipalitetebi;
axalqalaqisa da ninowmindis municipalitetebi; quTaisis
municipaliteti; saCxeris, WiaTurisa da xaragaulis mu
nicipalitetebi; tyibulis, Terjolis, zestafonisa da
baRdaTis municipalitetebi; samtrediis, wyaltubos, va
nisa da xonis municipalitetebi; zugdidis municipalite
ti; foTis, xobisa da senakis municipalitetebi; walenji
xis, Cxorowyus, martvilisa da abaSis municipalitetebi;
ozurgeTis, lanCxuTisa da Coxatauris municipalitetebi;
baTumis municipaliteti; qobuleTis municipaliteti da
xelvaCauris municipalitetis maxinjauris administra
ciuli erTeuli; xelvaCauris (maxinjauris administra
ciuli erTeulis garda), qedis, Suaxevisa da xulos muni
cipalitetebi; ambrolauris, onis, cageris, lentexisa da
mestiis municipalitetebi.
5. saqarTvelos parlamentis momdevno arCevnebSi mo
nawileobis ufleba aqvs kanoniT dadgenili wesiT regis
trirebul politikur partias, romlis mxardaWera orga
nuli kanoniT dadgenili wesiT dadasturebulia aranakleb
5 000 amomrCevlis xelmoweriT. parlamentis momdevno ar
CevnebSi monawileobisaTvis aranakleb 5 000 amomrCevlis
mxardaWeris dadasturebis valdebulebisagan Tavisuf
ldeba yvela kvalificiuri politikuri partia, yvela is
politikuri partia, romelic damoukideblad an saarCev
no blokis SemadgenlobaSi monawileobda parlamentis an
76
adgilobrivi TviTmmarTvelobis bolo arCevnebSi, Tu man
an Sesabamisma saarCevno blokma erT-erT arCevnebSi mainc
proporciuli sistemiT 15 000 xma mainc miiRo, agreTve
yvela is politikuri partia, romlis mier wardgenilma an
romlis wevrma kandidatma saqarTvelos prezidentis 2018
wlis arCevnebis pirvel turSi 15 000 xma mainc miiRo.
6. saqarTvelos parlamentis momdevno arCevnebSi ma
Joritaruli sistemiT asarCevi parlamentis wevrobis kan
didatis wardgenis ufleba aqvs am muxlis me-5 punqtSi
aRniSnul politikur partias, kanoniT dadgenili wesiT
registrirebul saarCevno bloks an amomrCevelTa saini
ciativo jgufs. kandidatis wardgenis wesi da pirobebi
ganisazRvreba saqarTvelos saarCevno kanonmdeblobiT.
7. saqarTvelos parlamentis arCevnebSi monawileobis
wesi da pirobebi, agreTve parlamentis wevrTa mandatebis
ganawilebis wesi ganisazRvreba saqarTvelos saarCevno ka
nonmdeblobiT.
8. 2024 wlamde saqarTvelos parlamentis riggareSe
arCevnebis erTxel an mravaljer Catarebis SemTxvevaSi
Sesabamisi arCevnebi tardeba da parlamenti formirdeba
am muxliT dadgenili wesiT. 2024 wels saqarTvelos par
lamentis riggareSe arCevnebi ar tardeba. 2024 wlamde sa
qarTvelos parlamentis riggareSe arCevnebis erTxel an
mravaljer Catarebis SemTxvevaSi bolo riggareSe arCev
nebis momdevno morigi arCevnebi tardeba 2024 wlis 26 oq
tombers, xolo bolo riggareSe arCevnebSi arCeul parla
ments uflebamosileba uwydeba axalarCeuli parlamentis
mier parlamentis wevrTa ori mesamedis uflebamosilebis
cnobis momentidan.
77
ҚЫРҬТӘЫЛА АКОНСТИТУЦИА
78
Аԥсны Автономтә Республика аҟны – убасгьы аԥсуа бызшәа.
Аҳәынҭқарратә бызшәа аорганикатә закәан иахьчоит.
4. Аҳәынҭқарратә бираҟ, агерб, агимн Қырҭтәыла аорганикатә
закәан ала ишьақәгылоуп, Аконституциа аԥсахрақәа ралагалара
аҳәаа иҭакӡаны ада ԥсахшьа рымам.
Ахәҭаҷ 3. Адемократиа
1. Қырҭтәыла – демократиатә ҳәынҭқарроуп.
2. Ажәлар аҳәынҭқарра амчра иахыҵхырҭоуп. Ажәлар рымч
нарыгӡоит рхаҭарнакцәа рыбзоурала, иара убасгьы ареферендуми
адемократиа ирынаҭо алшара егьырҭ аформақәеи рыла.
3. Аӡәгьы азин имаӡам амчра ихы адҵара. Азеиԥш алхрақәа
рҿы иалху аорган аҿҳәара Коститутциала, мамзаргьы закәанк ала
ацҵареи, аркьаҿреи ҟалашьа амаӡам.
4. Аполитикатә партиақәа ажәлар рполитикатә мчхара
рышьақәдыргылареи рымҩақәҵареи рхы аладырхәуеит. Аполитикатә
партиақәа руснагӡара алдыршоит ахақәиҭра, аиҟарара, апартиаҩныҵҟатә
демократиа, аҵәцара́апринципқәа инарықәыршәаны.
79
азинтә нормақәеи ирықәшәоит. Қырҭтәыла Аконституциеи аконститутциатә
еиқәшаҳаҭрақәеиаҿаԥызымҽуаҚырҭтәылажәларбжьаратәи аиқәшаҳаҭрақәа
еиҳау аиуристтә мчы нарыгӡоит, аҳәынҭқарраҩныҵҟатәи анормативтә
актқәа раасҭа.
80
Ахәҭаҷ 7. Адгьылҵакыратә шьақәгылазаашьа ашьаҭақәа
1. Қырҭтәыла аҳәынҭқарра иреиҳаӡоу аорганқәа рхадҵақәа
рахь иаҵанакуеит:
а) ауаҩы изинқәа зныԥшуа азакәанԥҵара, Қырҭтәыла атәылауаҩра,
амиграциа, атәыла аҭалареи аҭыҵреи, атәылауаҩра змами, егьырҭ
аҳәынҭқаррақәа ртәылауааи амҭала, мамзаргьы наунагӡа ҳәа Қырҭтәыла
рыҟазаара; б) ашьауӷатә зин зныԥшуа азакәанԥҵара, ахьырхәра
анагӡара зныԥшуа, аграждантә зин зныԥшуа, аинтеллектуалтә хатәра,
административтә зин, аџьатә зин, афармацевтикатә маҭәашьарқәа
рзы апроцессуалтә закәанԥҵара; аҵарадырратә усбарҭақәа астатус
риуреи, аккредитациеи, академиатә ҩаӡарақәеи зныԥшуа азакәанԥҵара;
Амилаҭтә ҵарадырра академиа азы азакәаԥҵара;
в адәныҟатәи аполитикеи, жәларбжьаратәи аизыҟазаашьақәа;
адәныҟатәи ахәаахәҭра, аҳазалхратәи атарифтәи режимқәа;
г) атәылахьчара, арратә ааглыхреи абџьар алахәаахәҭреи;
аибашьреи аҭынчреи рызҵаатәқәа; иҷыдоуи арратәи азинтә
режим алагалареи ашьақәыргылареи; Арбџьармчқәа; аӡбарҭақәеи
апрокуратуреи; аҳәынҭқарратә шәарҭадара; акриминалтә полициеи
аусҭҵаареи; аҳәынҭқарратә ҳәаақәа рыстатуси ррежими рыхьчареи;
аҳәаахьчаратәи асанитартәи кордонқәа;
гь) аҳәынҭқарратә финансқәеи аҳәынҭқарратә уалқәеи; аԥара
аҭыжьреи аемиссиеи; абанктә, акредиттә, ԥгаԥсаратә, ашәахтә
закәанԥҵареи, аҳәынҭқарратә ҵакы змоу ахәаахәҭратә закәанԥҵара;
гә) аҳәынҭқарратә ҵакы змоу аихамҩеи амашьынамҩеи; иаку
афымцамчтә системеи арежими; аимадара, адгьылҵакыратә ӡқәа
рстатус, ахатә ҳауатә ҵакыра, аконтиненталтә шельф, иҷыдоу
аекономикатә зонеи уи ахьчареи; аҳаирра; ахәаахәҭратә флот;
амшынӷбақәа рбираҟқәа; аҳәынҭқарратә ҵыкы змоу амшынтә баӷәазақәа;
аокеани амшын аарти рҿы аԥсыӡкра; аметеорологиа; аԥсабара
аҭагылазаашьа ацклаԥшратә система; астандартқәеи аетолонқәеи;
агеодезиеи акартографиеи; аамҭа иашацкы ашьақәыргылара;
аҳәынҭқарратә статистика.
2. Аԥсны Автономтә Республикеи Аџьариа Автономтә Республикеи
рақәиҭзаарақәеи урҭ рынагӡашьеи шьақәдыргылоит Қырҭтәыла
аконститутциатә закәанқәа, Қырҭтәыла аконституциа иузаҟәымҭхо
ахәак аҳасабала.
3. Қырҭтәыла адгьылҵакыратә шьақәгылара аиҭахәаԥшра
81
ауеит Қырҭтәыла аконститутциатә закәан ала, ақәиҭзаара аихшара
апринцип инақәыршәаны, Қырҭтәыла дгьылҵакыра ахьынӡанаӡааӡо
аиурисдикциа анышьақәыргылахалак.
4. Қырҭтәыла атәылауаа рҭыԥантәи русқәа ҳәаақәырҵоит аҭыԥантәи
аусбарҭақәа рымчала, Қырҭтәыла азакәанԥҵара инақәыршәаны.
Аҳәынҭқарратә амчреи аҭыԥантәи амчрақәеи рыбжьара ақәиҭзаара
еихшазароуп асубсидиартә принцип инақәыршәаны. Аҳәынҭқарра
иалнаршоит аҭыԥантәи амчрақәа рфинанстә мазареи аҭыԥантәи
амчрақәа рақәиҭзаареи реиҿыбаара, аорганикатә закәан инақәыршәаны.
5. Аорганикатә закәан амчала Анаклиа ишьақәыргылазаауеит
иҷыдоу аекономикатә зона, азинтә режим ҷыда аҭыԥ ахьамоу.
82
Ахәҭаҷ 11. Аиҟараразы азин
1. Ауаа зегьы азакәан аҿаԥхьа еиҟароуп. Расала, цәа-ԥштәала,
хаҵара-ԥҳәысрала, хылҵрала, етникатә хылҵшьҭрала, бызшәала,
динхаҵарала, аполитикала, социалтә ҭагылазаашьала, амазаратәи
ауаажәларратә шьҭралатәи, анхарҭатә ҭыԥла, мамзаргьы даҽа згәаҭак
ала адискриминациа ҟалашьа амаӡам, еилых азин ыҟам.
2. Адунеи азеиԥштә принципқәеи жәларбжьаратәи азинтә
нормақәеи Қырҭтәыла азакәанԥҵареи инарықәыршәаны, Қырҭтәыла
атәылауаа ретникатә, рдинтә, рбызшәатә гәаҭахра кьысра амҭауа,
дискриминациак ҟамҵакәа азин рымоуп рхатә культура аиқәырхареи
арҿиареи, рбызшәа алацәажәареи аныҟәгареи, рхатә ԥсҭазаараҿы
еиԥш, анаԥшраҿгьы.
3. Аҳәынҭқарра хәдықәҵараны иамоуп аҳәсеи ахацәеи еиҟароу
азинқәеи алшарақәеи рыҭара. Аҳәынҭқарра иҷыдоу аусмҩаԥгатәқәа
еиҿнакаауеит аҳәсеи ахацәеи зинла реиҟаратәразы, аиҟарамра
аԥыхразы.
4. Аҳәынҭқарра иҷыдоу алшарақәа аԥнаҵоит амчымхара змоу
ауаа рзинқәеи ринтересқәеи рыхьчаразы.
83
ақәуп. Изакәанымкәа зхақәиҭра кьыс зауз ахаҿра акомпенсациа
аиуразы азин имоуп.
84
3. Ҟалашьа амаӡам ауаҩы иагәрагареи, идинхаҵареи, иламыси
рзы иқәыӷәӷәара, мчыла урҭ иахырцәажәара.
85
усбарҭақәа рҟны ирзыку аинформациа аиура, рыӡбахә зҳәо
афициалтә документқәа рныԥшылара, акоммерциатә, азанааҭтә маӡа
рнымԥшуазар, мамзаргьы закәанла имаӡоуп ҳәа иԥхьаӡамзар, насгьы
азакәан инақәыршәаны, адемократиатә уаажәларреи аҳәынҭқарреи
ауаажәларреи ршәарҭадара азҵаатәқәа рыхьӡала, аусӡбареилыргара
аинтересқәа еиланамгозар.
3. Афициалтә нҵамҭақәа ирныԥшуа аинформациа аҟны, ауаҩы
игәабзиареи, ифинансқәеи, мамзаргьы егьырҭ ихатә зҵаарақәеи
аанарԥшуазар, уи иҟны илху азин ада урҭ ркьысра азин ыҟаӡам,
азакәан инақәыршәаны, адемократиатә уаажәларреи аҳәынҭқарреи
ауаажәларреи ршәарҭадара азҵаатәқәа рыхьӡала акәымзар.
4. Аҳәынҭқарратә органқәа изакәанымкәа рхымҩаԥгараани,
автономтә республикақәа рорганқәеи аҭыԥантәи анапхгараҭаратә
органқәеи, урҭ рнапхгаҩцәеи рмаҵзуҩцәеи изакәанымкәа руснагӡара
алыршараани, изакәанымкәа ацәгьара зыдҳәалаз зегьы азин рымоуп
аӡбарҭа ала уи акомпенсациа азура, аҳәынҭқарратә, автономтә
республикатә, аҭыԥантәи анапхгараҭаратә лшарақәа рыла.
86
Ахәҭаҷ 20. Арҿиара ахақәиҭра, акультуратә ҭынха
1. Арҿиара ахақәиҭра алыршоуп. Аинтеллектуалтә хазхатәра
азин хьчоуп.
2. Арҿиаратә процесс ахалагалара, арҿиаратә уснагӡараҿы
ацензура ҟалашьа амаӡам.
3. Арҿиаратә ԥҵамҭа аларҵәараҿы мапкра азгәаҭоуп аӡбарҭа
аӡбамҭа инақәыршәаны, уи аларҵәара егьыр ауаа рзынқәа еиланагозар.
4. Дарбанзаалакгьы акультуратә ҭынха ахьчара азгәышьра азин
имоуп. Акультуратә ҭынха закәанла ихьчоуп.
87
мамзаргьы аибашьреи ацәгьоуреи апропаганда азызуа, амилаҭтә,
аетникатә, аҭыԥтә, адинтә, асоциалтә еиҿагыларақәа аҵәы рыҵазҵо
апартиақәа раԥҵареи руснагӡареи рзы азин ыҟаӡам. Адгьылҵакыратә
ҿыҵгала апартиа аԥҵара азин ыҟаӡам.
4. Аполитикатә партиа закәанла мап ацәкра азгәаҭоуп Аконститутциатә
Ӡбарҭа аӡбамҭала, аорганикатә закәан инақәаршәаны.
88
азакәан ишьақәнаргыло аҭагылазаашьақәа раамҷыдараха. Аиуцәа
рзинқәа азакәан иахьчоит.
89
Ахәҭаҷ 31. Апроцессуалтә зинқәа
1. Дарбанызаалакгьы азин имоуп изинқәа рыхьчаразы аӡбарҭа ашҟа
амҩахыҵра. Изаамҭанытәу, игәызиантәу аусхәаԥшра азԥхьагәаҭоуп.
2. Доусы азин имоуп зиурисдикциа аҵанакуа аӡбарҭа иус ахәаԥшра.
3. Ахьчара азин ыҟоуп.Доусы азин имоуп, аӡбарҭаҿы ихы
ахьчара, мамзаргьы адукат ила ахыхьчара, иара убасгьы, закәанла
ишаарԥшу еиԥш, – ихаҭарнак ила. Адукат ԥынгылада иуснагӡареи
аусеиҿкаараҿы адукат изинқәеи закәанла ихьчоуп.
4. Ахара зду азин имоуп ишаҳаҭцәа рыԥхьара, рҿахәы рҿыгара,
ахара идызҵо аган ашаҳаҭцәа ирымоу алшарақәа ираҟараны.
5. Ауаҩы ахара идӡам, азакәан аҳәамҭала ихара ааршымзар,
аӡбарҭа ахарадҵаратә харахәхара азакәантә мчы ааиуаанӡа.
6. Аӡәгьы идӡам ихарамзаара аарԥшра. Ахара адзаара аарԥшра
зду ахарадҵаҩ иоуп.
7. Ахара здырҵо ахаҿра аҭакԥхықәра иадԥхьаларазы, ақәҵара
узаҿаԥымҽуа аҟынӡа еилыххазароуп, ахарадҵаратә харахәхара
шьақәгылазароуп – иузаҿаԥымҽуа ахарааԥшрақәа рыла. Агәыҩбара
зцу аҭагылазаашьақәа зегьы, азакәантә еилыргарала иаарԥшым,
ахара здырҵо идцәыланы ишьақәрыӷәӷәоуп.
8. Цәгьоурак азы ауаҩы ҩынтә иус аӡбара, иахьырхәра азин
ыҟаӡам.
9. Аӡәгьы дахьырхәымзароуп аус, аҭыԥ анамаз цәгьоураны
иԥхьаӡамызҭгьы.
10. Азакәан еилаганы ицәыргоу ахараарԥшрақәа аиуристтә мчы
рымаӡам.
11. Аӡәгьы идӡам ихы аҿаԥҽра, иара убасгьы изааигәоу иҭахцәа
раҿаԥҽра, азакәан аҳәамҭа иалагӡаны.
90
Қырҭтәыла атәылауаа даҽа ҳәынҭқаррак атәылауаҩра рымазаареи
шьақәнаргылоит аорганикатә закәан.
3. Атәылауаҩра аԥыхра ҟалаӡом.
4. Қырҭтәыла атәылауаа Қырҭтәыла ралцара ҟалаӡом.
5. Қырҭтәыла атәылауаа атәым ҳәынҭқарра аҭара ҟалаӡом,
жәларбжьаратәи аиқәшаҳаҭра аҳәамҭа аамҷыдараха. Қырҭтәыла
атәылауаҩ атәым ҳәынҭқарра иаҭара аӡбарҭаҿы иақәыӡбазар ҟалоит.
91
2. Жәлар Ахьчаҩ иуснагӡара аҿаԥҽра закәанла ахьырхәра ақәуп.
3. Жәлар Ахьчаҩ иаанкылара, иҭакра, инхарҭаҿы, иусураҿы,
имашьынаҿы, мамзаргьы хаҭалатәи аԥшаарақәа рымҩаԥгаразы азин
ҟазҵо Апарламент ауп. Даҽа ҭагылазаашьоуп ҳәа иԥхьаӡоуп, ацәгьоура
аҭыԥ анамоу, уи азы Апарламент ашҟа адырра аныҟаҵоу. Апарламент
азин ыҟамзар Жәлар Ахьчаҩ иаарласны ахақәиҭра иҭазароуп.
4. Жәлар Ахьчаҩ иусқәҵара аоргантә закәан ишьақәнаргылоит.
92
алхрақәа рыла, апропорционалтә система инақәыршәаны иаку
амандатрацәатәи алхырҭатә ҭыԥхада ала ԥшьышықәса ҳәа ҿҳәарала.
3. Апарламент ашҟа изаамҭанытәу алхрақәа мҩаԥысуеит аҿҳәара
анааилак амазартә шықәс анҵәамҭазтәи октиабр мза аҵыхәтәантәи
асабша аҽны. Апарламент еиужьхар, Апарламент анеиужьыз инаркны
45 мшы ҵаанӡа, 60 мшы ирхыгамкәа. Алхрақәа рымши иҷыдоу,
мамзаргьы арратә ҭагылазаашьа азы аусқәҵареи еиқәшәар, 45 мшы
иреиҵамкәа, 60 мшы ирхымгакәа имҩаԥгахоит.
4. Апарламент алахәылас далхзар ҟалоит Қыртәыла атәылауаҩ,
алхратә бжьы азин змоу, 25 шықәса зхыҵхьоу, аҵыхәтәантәи жәашықәса
Қыртәла инхо. Апарламент алахәылас иалхра ҟалаӡом аӡбарҭа аӡбамҭа
инақәыршәаны аҭакра зықәҵоу ауаҩы.
5. Апарламент ахь алахрақәа рхы рылархәра азин амоуп аполитикатә
партиа, азакәанԥҵара инақәыршәаны, алхрақәа анымҩаԥысуа
аамҭазы уи алахәылас дыҟазар Апарламент алахәыла, мамзаргьы
уи ацхыраарала иалху, мамзаргьы уи апартиа алахәыла иаҳасаб ала
иалху Апарламент алахәыла, 25000 ҩык алхыҩцәа радгылара зауз,
анапынҵақәа рышьақәырӷәӷәарала, аорганикатә закәан аҳәаақәа
ирҭакӡаны.
6. Апарламент алахәылацәа рмандатқәа аполитикатә партиақәа
рыбжьара еихшоуп, алхрақәа рҿы хә-наӡынк иеиҵамкәа абжьқәа
рыла адгылара зауз. Амандатқәа рхыԥхьаӡара ашьақәыргыларазы,
аполитикатә партиақәа ирауз, абжьқәа шьҭыхтәуп 150 рыла, нас
ишатәуп апартиақәа зегьы ирауз абжьқәа рхыԥхьаӡарала, 150 рыла
еиҵаны, еихшам амандатқәа рауеит аполитикатә партиақәа, алхрақәа
ралҵшәақәа рыла еиҳа еиӷьны зхы аазыршыз.
7. Апарламент алхшьа шьақәнаргылоит аорганикатә закәан.
93
Ахәҭаҷ 39. Қырҭтәыла Апарламент алахәылацәа
1. Қырҭтәыла Апарламент алахәыла Қырҭтәыла зегьы дахаҭарнакуп,
зхы иақәиҭу амандат ихы иаирхәоит, шьҭахьҟа иԥхьара ҟалаӡом.
2. Апарламент алахәыла амчратә усбарҭақәа рмаҵзуҩцәа рыла
иаанкылара, иҭакра, имашьына, иҩны, иусурҭа рҟны аԥшаарақәа
рымҩаԥгара, мамзаргьы ихаҭа игәаҭара алыршара азин ыҟаӡам,
заанаҵы Апарламент аҟнытә азин ыҟамкәа. Даҽа ҭагылазаашьоуп
ҳәа иԥхьаӡоуп, ацәгьоура аныҟалалак ашьҭа иаанкылара Апарламент
ашҟа ианырыцҳауа. Убри аамҭазы, Апарламент 48 сааҭ рыҩныҵҟа
азин ҟанамҵар, иаанкылоу Апарламент алахәыла ахақәиҭра иҭатәуп.
3. Апарламент алахәыла иаҳасабала игәраганы ианашьахаз
афактқәа аҿаԥызҽуа иҿахәы амҭара азин имоуп. Уи зныԥшуа
аматериалқәа, аҭҵаамҭақәа, еиуеиԥшым ақьаадқәа ашьауӷатә ус
агәалаҟара ақәҵара азин ыҟаӡам. Ари азин Апарламент алахәыла ихы
иаирхәалар илшоит Апарламент аҟны изыԥҵәоу аамҭа анынҵәалак
ашьҭахьгьы. Апарламент алахәыла иусқәҵара аҳәаақәа ирҭакӡаны
ииҳәаз, иҟаиҵаз, Апарламент ахыбраҿы еиԥш, уи анҭыҵгьы, азин
имоуп. Апарламент алахәыла иусқәҵара ишақәнагоу анагӡаразы
иԥырхагоу зегьы раҿаԥҽра азгәаҭоуп, ԥырхага имамкәа алҵшәақәа
ааирԥшларц аҭагылазаашьа изаԥҵауа. Апарламент алахәыла,
азакәанԥҵара аҳәаақәа ирҭакӡаны иоура азгәаҭоуп аҳамҭахәԥса.
Апарламент алахәыла изҭыԥу аҳәынҭқарратә органқәа рышҟа иҟаиҵо
арзаҳал, мамзаргьы ааԥхьара инақәыршәаны ихатәы шәарҭадара
азҵаара иахаҵгылоит. Апарламент алахәылақәа русқәҵара анагӡара
аԥырхагара азакәан ала ахьырхәра ақәуп.
4. Апарламент алахәыла азин имаӡам анагӡаратә маҵзура
аанкылара, мамзаргьы аусдкылара аҿызаара. Параламент алахәыла
ауаажәларратә усура даҿызар ҟалоит. Апарламент алахәыла, иара
убасгьы инапы алакызар ҟалоит аҭҵаарадырра, арҿиаратә усура,
апедагогикатә уснагӡара, аҟазараҿы аусура, административтә уснагӡара
знымԥшуа зегьы. Ауснагӡарақәеи реиламгылашьа аӡбоит Апарламент
Арегламент.
5. Апарламент алахәыла иускәҵара азхаҵара, мамзаргьы
иаалырҟьаны аанкылара Апарламент иаӡбоит. Апарламент ари
аӡбамҭа иақәыӡбазар ҟалоит Аконститутциатә ӡбарҭаҿы. Апарламент
алахәыла иусқәҵара иаалырҟьаны иаанкылахоит:
а) Апарламент ашҟа иарзаҳал анымҩахигалак ашьҭахь, иусқәҵара
ааникыларц шиҭаху ала; б) изакәанԥҵаратә статуси иааникыло
94
амаҵзуреи анеиламгыло аамҭазы, мамзаргьы иузеиламыргыло
аусқәҵарақәа анеидибало аамҭазы;
в) асессиа аан аилатәарақәа рызбжак ихы алаимырхәызар,
иақәнагоу аҿыҵга аныҟам аамҭазы; г) аӡбарҭа аӡбамҭала ахара
идуп ҳәа иԥхьаӡаны, уи аӡбамҭа азакәантә мчы анаанахәа инаркны;
гь) аӡбарҭа аӡбамҭа инақәыршәаны агәабзиарахьчаратә усбарҭа
астационар данамоу, аӡбарҭа ала хабарда дшабжьаӡыз, мамзаргьы
иԥсҭазаара дшалҵхьоу аӡбамҭа инақәыршәаны; гә) даныԥслак ашьҭахь;
ӷ) Қырҭтәыла атәылауаҩра аницәыӡлак ашьҭахь;
ӷь) Аконститутциатә ӡбарҭа аӡбамҭа инақәыршәаны иусқәҵара
анаанкылаха инаркны;
95
алахәылацәа рхыԥхьаӡара быжьҩык иреиҵамзароуп. Партиак аҟнытә
иалху Апарламент алахәылацәа азин рымаӡам фракциак еиҳаны
аиҿкаара. Афракциа аиҿкаареи, аиҿкаашьеи уи азинқәеи аанарԥшуеит
Апарламент Арегламент.
96
2. Қырҭтәыла Ахада, Апарламент Ахантәаҩы иӡбамҭала, ԥшьынтә
хәҭак алахәылацәеи, мамзаргьы Аиҳабырреи алархәны асессиақәа
рыбжьара изаамҭанытәым асессиа мҩаԥигоит, изаамҭанытәым асессиа
аҩныҵҟа – изаамҭанытәым аилатәара. 48 сааҭ рыҩныҵҟа асессиа
амҩаԥгаразы акт ҭыжьны ианыҟамла, Апарламент анаҩстәи 48 сааҭ
рышьҭахь асессиа амҩаԥгара аҽазнакуеит Арегламент инақәыршәаны.
Изаамҭанытәым аилатәара иалагоит иагьымҩаԥысуеит уи амшхәаԥштә
инақәыршәаны, аиҿкааҩ иӡбамҭа амшхәаԥштә ала.
3. Қырҭтәыла Ахада иҷыдоу аҭагылазаашьа, мамзаргьы
арратә ҭагылазаашьа анрылаиҳәалак, Апарламент иаалырҟьаны
изаамҭанытәым аилатәара мҩаԥнагоит. Изаамҭанытәым аилатәара
хыркәшахоит иҷыдоуи арратәи ҭагылазаашьа нҵәаанӡа.
4. Апарламент Аилатәара иаарту усмҩаԥгатәуп. Апарламент
алахәылацәа аиҳараҩык ралархәраҿы, хазхаҭалатәи азҵаарақәа рҿы,
хынтәхә акы ахәҭа ала аилатәара ахәҭак, мамзаргьы ишынеибаку
иаркны амҩаԥгара рылаҳәара ҟалоит. Аилатәара ахәҭак, мамзаргьы
ишынеибаку иаркны амҩаԥгара атәы базароуп иарку аҭагылазаашьаҿы.
Апарламент иаарту аилатәара апротоколгьы аартуп.
5. Апарламент аилатәараҿы абжьаҭара аартуп, мамзаргьы
имаӡоуп. Абжьаҭара аартуп, Аконститутциа, мамзаргьы азакәан
арбагақәак раамҷыдараха.
6. Апарламент алахәыла, Апарламент иаҵанакуа маҵзура хаҿроуп,
Апарламент иаҵанакуа аорган анапхгаҩы азин змоу иакәны, ианаҭахха –
Апарламент аилатәара ахалархәра ыҟаны, акомитетқәеи акомиссиақәеи
рыхьӡала аилатәараҿы иқәгыло азҵаарақәа рҭакҟаҵара, алкааҟаҵара,
иусзура ахьӡала. Арҭ амаҵзуратә хаҿрақәа ианаҭахха иаалырҟьаны
Апарламент иаҵазыӡырҩызароуп, уи акомитети акомиссиеи убас.
97
закәан адкылоуп ҳәа иԥхьаӡоуп, Апарламент алахәылацәа реиҳараҩык
уи азы рыбжьы арҭазар, Аконституциа аорганикатә закәан адкыларазы
даҽа згәаҭақәак амамзар.
3. Апарламент даҽа аӡбамҭак адкылоуп ҳәа иԥхьаӡоуп уи азы
рыбжьы арҭазар Апарламент алахәылацәа реиҳараҩык, аха хынтә
хәҭак иреиҵамкәа, Аконституциеи азакәани даҽа згәаҭақәак рымамзар.
Аконституциатә еиқәшаҳаҭра ашьақәрыӷәӷәаразы аӡбамҭа адкылоуп
ҳәа иԥхьаӡоуп Апарламент аилазаара аҟнытә хәынтә хыхәҭак рыбжьы
арҭазар.
98
иақәыршәаны имкьыԥхьыр, Апарламент ашҟагьы арҽеирақәа
ралагаларазы инаимышьҭыр, ари ахәҭаҷ 3, 4, 5, азгәаҭақәа ишьақәдыргыло
аҿҳәарагьы иақәыршәаны имкьыԥхьзар, хәымш рышьҭахь азакәан
аҿҳәара анынҵәалак инапы аҵаиҩуеит иагьикьыԥхьуеит апарламент
Ахантәаҩы.
7. Азакәан аофициалтә орган аҟны ианкьыԥхьха инаркны 15
мыш рыла амч аиуеит, азакәан ахаҭа амч аиуразы даҽа ҿҳәарак
арбамзар.
99
Ахәҭаҷ 48. Аимпичмент
1. Аимпичмент аҳасабала амаҵзура аҟәыхра азҵаара Қырҭтәыла
Ахадеи, Аиҳабырра алахәылеи, Иреиҳаӡоу Аӡбарҭа аӡбаҩцәеи,
Апрокурор хадеи, Аудит хадеи, Амилаҭтә банк Ахеилак алахәылеи
ианрызку, Аконституциа аилагареи, мамзаргьы ацәгьоура аназгәаҭоуи,
ацәыргара азин рымоуп хынтә хәҭак Апарламент алахәылацәа.
Азҵаара Аконститутциатә ӡбарҭа ашҟа инеиуеит, мызкы иалагӡаны
уи аӡбамҭа Апарламент ашҟа инанашьҭуеит.
2. Аконституциатә ӡбарҭа аӡбамҭаҿы амаҵзурауаҩ Аконституциа,
мамзаргьы азакәан шеилеигаз ырҵабыргны ишьақәрыӷәӷәазар,
Апарламент ҩымчыбжь ирылагӡаны азҵаара аӡбоит уи амаҵзурауаҩ
имаҵзура аҟнытә ихы дақәиҭызтәуа аимпичмент азҵаара ашьҭыхра.
3. Қырҭтәыла Ахада аимпичмент идгаланы имаҵзура аанижьроуп
уи азҵаара иадгылазар Апарламент ҩынтә хыхәҭак алахәылацәа.
Апарламент алахәыла, Аиҳабырра алахәылеи, Иреиҳаӡоу Аӡбарҭа
аӡбаҩцәеи, Апрокурор хадеи, Аудит хадеи, Амилаҭтә банк Ахеилак
алахәылеи ианрызку, аимпичмент азҵаара амч амоуп ҳәа иԥхьаӡоуп
Апарламент алахәылацәа зегьы рҟнытә аиҳараҩык адгылазар.
4. Апарламент, ари ахәҭаҷ 2-тәи ахәҭа иарбоу аамҭа иалагӡаны
аимпичмент азҵаара анамыӡба, уи аҵыҵӷәы ала даҽазнык аимпичмент
азҵаара ақәыргылара азин ыҟаӡам.
5. Ари ахәҭаҷ аҟны иарбоу амаҵзурақәа ианрызку, Аиҳабырра
алахәылацәа рыда, амаҵзурааныжьра аимпичмент ала иӡбахароуп.
6. Иҷыдоу, мамзаргьы арратә ҭагылазаашьаҿы қырҭтәыла Ахада
аимпичмент изура ҟалашьа амаӡам.
100
Ахәҭаҷ 50. Қырҭтәыла Ахада иалхшьа
1. Қырҭтәыла ахада 5 шықәса ҳәа ҿҳәарас иҭаны, адебатқәа
рымҩаԥгарада, иаарту абжьаҭараҿы Алхратә коллегиа далнахуеит.
Хаҿрак Қырҭтәыла Ахада иаҳасабала иалхра ҟалоит ҩынтә иреиҳамкәа.
2. Қырҭтәыла Ахадас иалхра ауеит абжьаҭаратә зин змоу, 40
шықәса ирҭысхьоу, аҵыхәтәантәи 15 шықәса Қырҭтәыла аҳәынҭқарраҿы
инхо.
3. Алхратә коллегиа иалахәуп 300 ҩык, Апарламент алахәылацәа
убрахь иналаҵаны, Аԥсни Аџьариеи равтономтә республикақәа иреиҳаӡоу
аорганқәа ралахәылацәа. Органикатә закәан инақәыршәаны Алхратә
комиссиа хада аквотақәа рыла, аҭыԥантәи анапхгараҭаратә органқәеи
апартиақәеи ралахәылацәа роуп Алхратә коллегиа иалахәу. Аквотақәа
рызҵаараҿы акраӡбоит дгьылҵакырала анашьҭымҭацәеи, алхрақәа
рҟны еиҳа еиӷьны иааԥшызи рыла. Алхратә коллегиа алахәылацәа
рсиа шьақәнарӷәӷәоит Қырҭтәыла Алхратә комиссиа хада.
4. Қырҭтәыла Ахада иалхрақәа мҩаԥысуеит Апарламент Ахан
аҟны. Қырҭтәыла Ахада икандидатура ақәыргылара азин рымоуп
Алхратә коллегиа алахәылацәа 30-ҩык иреиҵамкәа. Алхратә
коллегиа алахәыла аӡәы азин имоуп кандидатк идгылара, иеиҳамкәа.
Алхрақәа актәи рыхәҭаҿы далхуп ҳәа дыԥхьаӡоуп Алхратә коллегиа
алахәылацәа рҟнытә хынтә ҩ-хәҭак зыдгылаз акандидат. Ахада
актәи ахәҭаҿы иалхра алымҵызар, аҩбатәи ахәҭахьы ииасуеит
еиҳа абжьқәа зауз ҩыџьа акандидатцәа. Алхрақәа аҩбатәи рыхәҭа
аҟны далхуп ҳәа дыԥхьаӡоуп алхыҩцәа реиҳараҩык рыбжьқәа
зырҭаз акандидат. Алхрақәа актәи, аҩбатәи ахәҭақәа мҩаԥысит ҳәа
иԥхьаӡоуп уи рхы аладырхәызар Алхратә коллегиа алахәылацәа
реиҳараҩык. Алхрақәа мҩаԥымсзар, Алхратә коллегиа Қырҭтәыла
Ахада иалхра алымшазар, 30 мшы рыҩныҵҟа қырҭтәыла Ахада
иалхрақәа еиҭамҩаԥгахоит.
5. Қырҭтәыла Ахада иалхрақәа мҩаԥысуеит иалху иҿҳәара
анҵәамҭа амзар шықәсазы актиабр мзазы. Иаамҭамкәа инапынҵақәа
рышьҭаҵара аҭыԥ амазар, Қырҭтәыла Ахада иалхрақәа мҩаԥгахоит
45 мшы рыҩныҵҟа. Ахада иалхрақәа рымҩаԥгара арыцхә арратә,
мамзаргьы иҷыдоу аҭагылазаашьа иақәшәар, уи аҭагылазаашьа
анаԥыххалак ашьҭахь 45 мшы рыла алхрақәа рымҩаԥгара ахәҭоуп.
Апарламент ашҟа алхрақәеи Қырҭтәыла Ахада иалхрақәеи рымза
акы акәхар, ианеиқәшәа, Апарламент алхрақәа рышьҭахь актәи
аилатәара анаҩс 45 мшы анааҵлак Ахада иалхрақәа мҩаԥгатәуп.
101
6. ҚырҭтәылаАхада иалхрақәа арыцхә азԥызҵәо Апарламент ауп,
алхрақәа аҩбатәи рыхәҭа арыцхә азиӡбоит апарламент Ахантәаҩы.
7. Қырҭтәыла Ахада иалхрақәеи иалхышьақәеи ҳәаақәҵоуп
аорганикатә закәан ала.
102
Аиҳабырра рабжьгарала Қырҭтәыла ацҳаражәҳәаҩцәеи адипламатиатә
хаҭарнакцәеи амаҵзурақәа ирхаиргылоит, амаҵзурақәа ирымихуеит;
б) Қырҭтәыла аҳәынҭқарреи Қырҭтәыла Апостолтә Автокефалтә
Иашахаҵаратә уахәамеи рыбжьара Аконституциатә еиқәшаҳаҭра
рыбжьаиҵоит; в) Аконституциеи аорганикатә закәани инырықәыршәаны
Апарламент ашҟа алхрақәа азгәеиҭоит, иазԥиҵәоит, иара убасгьы
аҭыԥантәи анапхгараҭаратә органқәа рахь алхрақәа;
г) Аиҳабырра рабжьгареи радгалареи ихы иархәаны, Қырҭтәыла
ахьчара Амчқәа Ркомандаҟаҵаҩыс дыҟоуп; Аиустициа иреиҳаӡоу
ахеилак алахәалацәа руаӡәк даиҭоит; аорганикатә закәан иҟанаҵо
алшарақәа ихы алагӡаны ихы алаирхәуеит Алхратә комиссиа хада
алахәылацәеи Ахантәаҩи раҭара; Аиҳабырра рлагамҭа аҳасабала
Праламент иадигалоит амилаҭтә напхгараҭаратә органқәа рнапхгаҩцәа
ралхразы акандидатурақәа;
гь) аорганикатә закәан аҳәаақәа ирҭакӡаны атәылауаҩратә шәҟәы
азҵаарақәа иӡбоит;
гә) ахьырхәра зқәу ашьауӷатә ус рхыхны рырқьиара еиҿикаауеит;
ӷ) азакәан аҳәаақәа ирҭакӡаны аҳамҭақәеи апремиақәеи ранаишьоит,
иреиҳаӡоу арратәи иҷыдоу аҳаҭыртәи ахьыӡқә рхиҵоит, иреиҳаӡоу
адипламатиатә рангқәа риҭоит; ӷь) адгьылҵакыратә напхгараҭаратә
милаҭтә органқәа аҳәынҭқарра акзаара, мамзаргьы ашәарҭадара
рыҵубаауа аҭагылазаашьа аныҟоу, Аиҳабырра рабжьгарареи Апарламент
абжьгареи рыла рконституциатә мчра ааникылоит;
ӷә) Аконституциа инаҭаз алшарақәа зегьы аԥиҵоит;
2. Апарламенти, Аиҳабырреи, 200000 алхыҩцәеи рҳәамҭала,
Қырҭтәыла Ахада азин имоуп Аконституциеи азакәанқәеи иқәдыргыло
азҵаарақәа рыла Ареферендум аиҿкаареи амҩаԥгареи, уи азы
азыҳәара аниз аҽны инаркны 30 мшы рыҩныҵҟала. Ареферендум
амҩаԥгара ҟалаӡом азакәан адкылареи, мамзаргьы аԥыхреи рзы,
амнистиа, мамзаргьы арқьиара азы, жәларбжьаратәи аиқәшаҳаҭрақәа
аратификациа, мамзаргьы аденонсациа рзы, иара убасгьы ауаҩы
иконституциатә зинқәа реилагара азҵаарала. Ареферендум
аиҿкаареи, амҩаԥгареи, аԥыхреи рызҵаатәқәа аорганикатә закәан
иҳәаақәнаҵоит.
3. Қырҭтәыла Ахада ажәлар рышҟа ааԥхьара ҟаиҵар илшоит.
Шықәсыкахь знык Ахада Апарламент аҟны ажәахә ҟаиҵоит аҳәынҭқарра
азҵаара хадақәа рыӡбахә дахьазааҭгыло.
103
Ахәҭаҷ 53. Аицнапынҵа
1. Қырҭтәыла Ахада изинтә актқәа рзы ихымԥадатәуп Аԥыза-
министр иеицнапынҵа. Азинтә актқәа, аицнапынҵа зҭаху, азинтә
лҵшәақәа рауеит анапынҵара аамышьҭахь.
2. Аицнапынҵа аҭаххаӡом Қырҭтәыла Ахада изинтә актқәа
анаҩстәи аҭагылазаашьақәа рҿы:
а) Апарламент ашҟа алхрақәа разгәаҭара, Апарламент ԥхьатәара
ашьҭра, Апарламент асессиа, мамзаргьы аилатәара азгәаҭара;
б) аконституциатә еиқәшаҳаҭра абжьаҵараан;
в) азакәан анапаҵаҩреи акьыԥхьреи, арҽеиразы Апарламент
азырхынҳәреи;
г) Аԥыза-министр иаҭара; аиустициа Иреиҳаӡоу ахеилак алахәыла
иаҭара; Алхратә комиссиа хада ахантәаҩы, мамзаргьы алахәыла
иалхра; Амилаҭтә банк алахәыла иаҭара, Амилаҭтә банк Апрезидент
иаҭара; Аконституциатә ӡбарҭа аӡбаҩцәа раҭара;
гь) аҳәынҭқарратә ҳамҭақәеи апремиақәеи аҳаҭыртә хьыӡқәеи
рыҭараан;
гә) атәылауаҩра ашәҟәы азҵаатәқәа раан;
ӷ) иҭаку рыцәгьоура ранажьра;
ӷь) Аконституциатә ӡбарҭа, егьырҭ аӡбарҭақәа рыдҵааларазы;
ӷә) Қырҭтәыла Ахада иусқәҵара анагӡара аиҿкаараҿы.
104
алыршаразы, аиҳабырра ауснагӡара аганқәак напхгара аҭаразы,
аминситрцәа напхгара зырҭо.
5. Аиҳабырра далахәуп министрк, мамзаргьы гәыԥҩык аминистрцәа.
Аҳәынҭқарратә министр имаҵзура закәанла иалагалазар ҟалоит,
аҳәынҭқарратә зҵаатәы хадақәа рыӡбара алыршаразы.
6. Аиҳабырра алахәыла даҽа маҵзурак аанкылара азин имаӡам,
апаритатәи арҵаҩра-ааӡаратәи, аҭҵаарадырратәи уснагӡара ада,
уи ахәԥсашәара адагьы даҽа аагарҭак амазаара илшаӡом.
7. Административтә-дгьылҵакырақәа рҿы Аиҳабырра аҳәахьа
анагӡаразы, аҳәынҭқарратә напынҵақәа зду ахаҿрақәа нашьҭызароуп.
Аҳәынҭқарратә напынҵақәа адҵашьа азакәан ишьақәнаргылоит.
8. Аиҳабырра аструктуреи аиҿкаашьеи азакәан ишьақәнаргылоит,
Аиҳабырра Апарламент иаднагало апроект аҟны.
105
Аԥыза-министр ԥхьатәара дцазар, иусқәҵара аанкылахоит Аԥыза-
министр ԥхьатәара данцаз аҽны инаркны. Аԥыза-министр ԥхьатәара
дцазар, мамзаргьы даҽа ҿыҵгак ҟалазар, Аиҳабырра анапынҵақәа
нанагӡалоит Аԥыза-министр ҿыц амаҵзура даҭахаанӡа.
2. Аиҳабырра аусқәҵара анааннажьлак ашьҭахь, Аԥыза-министр
ԥхьатәара данцалак, мамзаргьы иусқәҵара аанаанижьлак ҩымчыбжь
инарылагӡаны, Аԥыза-министр ҿыц дзыдгалоу Аиҳабырра агәрагара
анаҭоит, Апарламент ашҟа алхрақәа рҟны еиӷьны зхы аазырԥшыз
аполитикатә партиа дахаҭарнакыз. Аиҳабырра аилазаареи иареи
Апарламент иазынашьҭхоит апрограмма. Агәрагара аиуразы Апарламент
алахәылацәа реиҳараҩык рыдгылара аҭахәуп.
3. Апарламент Аиҳабырра агәрагара анамҭар иазыԥҵәоу аамҭа
иҭагӡаны, Қырҭтәыла ахада ҩымчыбжь, мамзаргьы хымчыбжь ирылагӡаны
Апарламент ԥхьатәара ишьҭуеит, апарламент ашҟа алхра ҿыцқәа
азгәаиҭоит.
4. Қырҭтәыла Ахада Апарламент ԥхьатәара ишьҭӡом, изаамҭанытәым
алхрақәа рымҩаԥгара азгәаиҭаӡом, ари ахәҭа аҩбатәи азгәаҭаҿы
иарбоу аҿҳәара иалагӡаны Апарламент аилазаара аиҳараҩык
Аиҳабырра рышҟа агәрагара аадырԥшыр, хынтә хәҭак иреиҵамкәа
рыбжьы Аԥыза-министр иҭаны.
5. Аиҳабырра агәрагара анаиулак, ҩымш ирылагӡаны Қырҭтәыла
Ахада Аԥыза-министр амаҵзура даиҭоит, Аԥыза-министр уи ашьҭахь
ҩымш ирыгӡаны аминистрцәа амаҵзурақәа риҭоит. Қырҭтәыла Ахада
ари аамҭа иалагӡаны Аԥыза-министр амаҵзура далаимыргар, Аԥыза-
министр имаҵзура даҭоуп ҳәа иԥхьаӡоуп.
106
Ахада Аԥыза-министр амаҵзура даиҭоит. Аԥыза-министр уи ашьҭахь
ҩымш ирыгӡаны аминистрцәа амаҵзурақәа риҭоит. Қырҭтәыла Ахада
ари аамҭа иалагӡаны Аԥыза-министр амаҵзура далаимыргар, Аԥыза-
министр имаҵзура даҭоуп ҳәа иԥхьаӡоуп. Аиҳабырра аусқәҵара
аанкылахоит Аԥыза-министр ҿыц данаҭахалак инаркны.
4. Аиҳабырра рышҟа агәрамгара анцәырҵлак ашьҭахь Апарламент
уи агәрамгара аанамырԥшыр, анаҩстәи фымыз рыҩныҵҟа Апарламент
урҭ алахәылацәа Аиҳабырра ашҟа агәрамгара азҵаара ацәыргара
азин рымаӡам.
107
3. Азинӡбара алыршоуп азеиԥш ӡбарҭақәа рыла. Ихымԥадатәу
аӡбарҭақәа аԥҵахар ҟалоит азеиԥш ӡбарҭақәа рсистема аҩныҵҟа. Арратә
ӡбарҭақәа руснагӡара алыршоуп арратә ҭагылазаашьаан, азеиԥш ӡбарҭақәа
рсистема аҩныҵҟа. Азеиԥш ӡбарҭақәа рҟны аус иахәаԥшуеит аҭоубатә
еилатәаҩцәа закәанла иҳәаақәҵаны, ҭагылазаашьақәак рыбзоурала.
Иҷыдоу аӡбарҭақәа раԥҵара ҟалашьа амаӡам. Азеиԥш збарҭақәа рҿы
аус иахәаԥшуеит аҭоубатә еилатәаҩцәа, азакәан аҳәаақәа ирҭагӡаны,
аусқәҵара анагӡашьа азгәаҭаны. Азеиԥш збарҭақәа русқәҵара, реиҿкаашьа,
рсистема нагӡаратә аусзура аорганикатә закәан иҳәаақәнаҵоит.
108
г) Қырҭтәыла Ахада изыҳәареи, Апарламенти Аиҳабырреи
аиустициа Иреиҳаӡоу ахеилаки, Апрокурор хадеи, Амилаҭтә Банк
Ахеилаки, аудитор Хадеи, Жәлар Ахьчаҩи, мамзаргьы автономтә
республикақәа иреиҳаӡоу ахатәраратәи анагӡаратәи органқәа рзыҳәареи
рыла урҭ аорганқәа русқәҵара аҩныҵҟа ирызцәырҵуа аимак-еиҿак
аилнаргоит;
гь) Қырҭтәыла Ахадеи Аиҳабырреи, мамзаргьы Апарламент
алахәылацәа ҩынтә хәыхәҭак рзыҳәара ала, жәларбжьаратәи
аиқәшаҳаҭрақәа иахьынӡаконституциатәу шьақәнаргылоит,
еилнаргоит;
гә) Қырҭтәыла Ахадеи Аиҳабырреи, мамзаргьы Апарламент
алахәылацәа акы хәыхәҭак рзыҳәара ала, аполитикатә партиа
аусзура иахьынӡаконституциатәу еилнаргоит, ахатәраратә орган
алахәыла иусқәҵара аҿҳәара анҵәара, ари апартиа ахатәрарала
иалхыз;
ӷ) Апарламент алахәылацәа акы хәыхәҭак рзыҳәара ала,
мамзаргьы зызҵаара ықәгылоу ахаҿра изыҳәарала, Апарламент
аӡбамҭа ахьынӡаконституциатәу иаалырҟьаны уи алахәыла инапынҵақәа
рышьҭаҵара, мамзаргьы иусқәҵара аанкыларазы аӡбамҭа;
ӷь) Қырҭтәыла Ахада изыҳәарала, Апарламент алахәылацәа
акы хәыхәҭак, мамзаргьы Жәлар Архьчаҩ, аимак-еиҿак еилнаргоит
ареферендумқәеи алхрақәеи ҳәаақәызҵо аконституциатә нормақәа,
имҩаԥгоуи имҩаԥысраны иҟоу ареферендумқәеи алхрақәеи;
ӷә) аҭыԥантәи анапхгараҭара ахатәраратә орган азыҳәара
инақәыршәаны, Аконституциа ажәбатәи ахәҭаҷ анормативтә актқәа
ахьынӡаконституциатәу еионаргоит;
д) Аконституциаҿы иазԥхьагәаҭоу егьырҭ аусқәҵарақәа мҩақәнаҵоит.
5. Аконституциатә Ӡбарҭ аӡбамҭа зегьы аӡбоит. Акт, мамзаргьы уи
ахәҭак иконституциатәым ҳәа ианыԥхьаӡаха, Аконституциатә Ӡбарҭа
уи анакьыԥхь инаркны амч ацәыӡуеит, даҽа ӡбамҭак ыҟамзар акт,
мамзаргьы уи ахәҭак амч анацәыӡуа аамҭа хьшәамзар.
6. Аконституциатә Ӡбарҭа иконституциатәым аӡбамҭа аднакылаӡом
алхрақәа ирызку, алхратә шықәса аан, алхратә мза иалагаанӡа 15
мзы шагу уи анорма рыдрымкылаӡацзар.
7. Аконституциатә Ӡбарҭа аӡбаҩцәа рмуҵзурахьы рнагара,
мамзаргьы уи амаҵзура аҟнытә рхы иақәиҭтәра, иара убасгьы
109
егьырҭ азҵаарақәа, аконституциатә усеилыргара иадҳәалоуи
Аконституциатә Ӡбарҭа аусқәҵара иадҳәалоуи аорганикатә закәан
иҳәаақәнаҵоит.
110
Ахәҭаҷ 63. Аӡбаҩ
1. Аӡбаҩцәа русқәҵараҿы ихьыԥшымуп, изыдҳәалоу Аконституциеи
азакәани рымацара роуп. Аӡбаҩ иӡбамҭа анырра азуразы иқәыӷәӷәара,
мамзаргьы идикылараны иҟоу аӡбамҭа аԥырхагахара закәанла ахьырхәра
ақәуп. Аӡәгьыл азин имаӡам уск аҵыхәала аӡбахә ажәахә ирҟаҵара.
Мчы рымаӡам актқәа зегьы, аӡбаҩцәа рхьыԥшымра аҿаԥызҽуа.
2. Аӡбаҩ дхьыԥшымуп. Ашьауӷатә хьырхәра иқәҵара ҟалашьа
амаӡам, имашьына, иҩны, иусураҿы аԥшаарақәа рымҩаԥгара,
хаҭала иаанкылара, аиустициа Иреиҳаӡоу Аилак иазымдыруа,
Аконституциатә ӡбаҩы иакәзар – аконституциатә Ӡбарҭа ақәшаҳаҭымкәа.
Даҽаҭагылазаашьоуп аӡбаҩ ацәгьоура дақәкызар, убысҟангьы иаарласны
аиустициа Иреиҳаӡоу Аилак, Аконституциатә Ӡбарҭа ақәшаҳаҭзароуп.
Аиустициа Иреиҳаӡоу аилак, Аконституциатә Ӡбарҭа аӡбаҩ иаанкылара,
мамзаргьы аԥшаарақәа рымҩаԥгара иақәшаҳаҭымхар, аӡбаҩ дук хара
имгакәа ихы дақәиҭтәхароуп.
3. Аҳәынҭқарра аӡбаҩи уи иҭаацәеи ршәарҭадара алнаршоит.
4. Аӡбаҩ имаҵзуреи даҽа маҵзуреи реидбалара ҟалашьа амаӡам,
аҵҭаарадырратә, арҵаратә усзура ада. Аӡбаҩ аполитикатә партиа
далахәхар ҟалаӡом, аполитикатә усузара далахәымзароуп.
5. Аӡбаҩ ииӡбо аус имхра, имаҵзура иамхра, даҽа маҵзурак
ашҟа ииагара алыршахар ҟалоит аорганикатә закәан мацара аҳәаақәа
ирҭакӡаны. Аӡбаҩцәа рмыԥсахра алыршоуп аорганикатә закәан ала.
Аӡбарҭа аԥыхра, мамзаргьы аиҭакра ҿыҵгаӡам аӡбаҩ имаҵзура
иамхра, ҿҳәарада имаҵзура анааникыло аамҭазы. Азеиԥш ӡбарҭа
аӡбаҩыс дҟалар алшоит Қырҭтәыла атәылауаҩ, 30 шықәса зхыҵхьоу,
иреиҳау аиуристтә ҵара змоу, ззанааҭла 5 шықәса еиҵамкәа аус
зухьоу. Аӡбаҩцәа рзы уи иацу аквалификациатә зԥхьагәаҭарақәа
аорганикатә закәан ишьақәнаргылоит. Азеиԥш збарҭақәа рыӡбаҩцәа
амаҵзурахьы инагоуп ҿҳәарада, аорганикатә закәан ишьақәнаргыло
ақәра нырҵаанӡа. Аӡбаҩцәа амаҵзурахьы иалырхуеит ламысцқьаралатәи
акомпитентреи ҳасаб рзуны. Аиустициа Иреиҳаӡоу Аилак аӡбаҩцәа
ралхра азҵаара аӡбоит, уи аилазаарахьтә хынтә ҩ-хәҭак рыбжьаҭарала.
Аӡбаҩцәа амаҵзура раҭашьеи уи амаҵзура аҟнытә ахақәиҭра рыҭареи
ҳәаақәнаҵоит аорганикатә закәан.
111
иара убасгьы азеиԥш ӡбара егьырҭ ахадҵақәа рынагӡаразы иаԥҵоуп
– Қырҭтәыла аиустициа Иреиҳаӡоу аилак.
2. Аиустициа Иреиҳаӡоу аилак 14 алахәылацәа ыҟоуп, ԥшьышықәса
аҿҳәара рыҭаны, иара убасгьы уи далахәуп Иреиҳаӡоу Аӡбарҭа Ахантәаҩы.
Аиустициа Иреиҳаӡоу аилак алахәылацәа реиҳараҩык, азеиԥш ӡбарҭа
анапхгараҭаратә орган алахәылацәа рыла ишьақәгылоуп. Иара убасгьы,
азеиԥш ӡбарҭа анапхгараҭаратә орган алахәылацәеи, Иреиҳаӡоу Аӡбарҭа
Ахантәаҩи рыдагьы, Қырҭтәыла Ахада иалаиҵаз алахәыла дыҟоуп,
насгьы Апарламент аилазаара аҟнытә хәынтә хԥа хыԥхьаӡара ала иалху
алахәылацәеи. Аиустициа Иреиҳаӡоу аилак Ахантәаҩы, алахәалацәа
– Иреиҳаӡоу аилак аӡбаҩцәа далырхуеит, аорганикатә закәан аҳәаақәа
ирҭакӡаны, 4 шықәса ҳәа ҿҳәарас иҭаны, аиустициа Иреиҳаӡоу аилак
алахәыла иҿҳәара аҟара. Аиустициа Иреиҳаӡоу аилак Амаӡаныҟәгаҩ
4 шықәса ҳәа ҿҳәарас иҭаны далнахуеит азеиԥш ӡбарҭақәа рыӡбаҩцәа
рнапхгараҭаратә орган, уи алахәылацәа рыбзоурала.
3. Аиустициа Иреиҳаӡоу аилак азеиԥш ӡбаҩцәа рнапхгараҭаратә
орган анапаҵаҟа аус ауеит. Уи аҳасабырба аорганикатә закәан
иҳәаақәнаҵоит.
4. Аиустициа Иреиҳаӡоу аилак ауснагӡареи, аусқәҵареи
ҳәаақәнаҵоит аорганикатә закәан.
112
АБЫЖЬБАТӘИ АХЫ. АҲӘЫНҬҚАРРАТӘ ФИНАНСҚӘЕИ
АХЫЛАԤШРЕИ
113
Қырҭтәыла Ахада аҳәынҭқарратә биуџьеҭ ашҟа иазгәаҭақәа апарламент
ахәаԥшуеит Аиҳабырра рақәшаҳаҭхарала.
8. Аҳәынҭқарратә биуџьеҭ аиқәыршәашьеи адкылашьеи
ҳәаақәнаҵоит азакәан.
114
Ахәҭаҷ 69. Аҳәынҭқарратә аудит Амаҵзура
1. Абиуџьеҭтә мазара аныхшьеи ахархәашьеи нанагӡоит
Аҳәынҭқарратә аудит Амаҵзура. Аҳәынҭқарратә аудит Амаҵзура азин
амоуп егьырҭ аҳәынҭқарратә органқәа рфинанс-нхамҩа ахылаԥшра
аҭарагьы, ашәахәтә закәанԥҵара арҽеира алагаларазы Апарламент
ашҟа адгаларақәа рыҟаҵара.
2. Аҳәынҭқарра аудит Амаҵзура напхгара аиҭоит аудит Хада,
Апарламент ахантәаҩы иажәалагала инақәыршәаны, 5 шықәса ҳәа
ҿҳәарас иҭаны Апарламент алахәылацәа реиҳараҩык иалырхуа.
3. Аҳәынҭқарратә аудит Амаҵзура ауснагӡараҿы ихьыԥшымуп.
4. Аҳәынҭқарратә аудит Амаҵзура Апарламент анапаҵаҟа иҟоуп.
Шықәсыкахь ҩынтә, аҳәынҭқарратә биуџьеҭ заатәи алацәажәареи,
аҳәынҭқарратә биуџьеҭ анагӡашьа азааҭгылареи раан, Аҳәынҭқарратә
аудит Амаҵзура Апарламент ажәахә аднагалоит, Аиҳабырра иҟанаҵаз
аҳасабырба ашьҭахь, даҽа шықәсыкахь знык – аунагӡашьа зныԥшуа
аҳасабырба Апарламент ашҟа инанагоит.
5. Аҳәынҭқарратә аудит Амаҵзура Апарламент аҳәынҭқарратә
мазара шҳәаақәнаҵо хылаԥшра анаҭоит.
6. Аҳәынҭқарратә аудит Амаҵзура аусқәҵара, ауснагӡара аиҿкаашьеи
ахьыԥшымра агарантиеи ҳәаақәнаҵоит аорганикатә закәан.
115
ражәалагалала Апарламент алахәылацәа реиҳараҩык реилатәараҿы
ишьақәдырӷәӷәоит.
5. Аҳәынҭқарраҿы арратә ҭагылазаашьаан, Атәылахьчара амчрақәа
рорганқәа рҟны алшара ыҟоуп, аҳәынҭқарратәи ауаажәларратәи
шәарҭадаразы аҭакԥхықәра зду реидылара.
6. Атәылахьчара амчрақәа атәылахьчара Аминистр инапаҵаҟа
иҟоуп, азакәан аҳәаа иҭакӡаны, аха арратәи иҷодоуи аҭагылазаашьақәа
раан – Аԥыза-министр идҵақәа нанагӡоит.
116
4. Арратә, мамзаргьы иҷыдоу аҭагылазаашьаҿы қырҭтәыла Ахада
адекрет ала аԥынгылара иуеит атәыла зегьы аҿы, мамзаргьы уи ахәҭак
аҟны аконституциа анаҩстәи ахәҭаҷқәа ирыдҳәаланы: 13, 14, 15, 17, 18,
19, 21, 26. 4. Арратә, мамзаргьы иҷыдоу аҭагылазаашьаҿы қырҭтәыла
Ахада адекрет ала иааникылар ауеит атәыла зегьы аҿы, мамзаргьы
уи ахәҭак аҟны аконституциа ахәҭаҷқәа разгәаҭақәа: 2-6 ахәҭаҷ 13;
азгәаҭа 2 ахәҭаҷ 14; азгәаҭа 2 ахәҭаҷ 15; азгәаҭақәа 3, 5, 6, ахәҭаҷ
17; азгәаҭа 2 ахәҭаҷ 18; азгәаҭа 3 ахәҭаҷ 19. Аҳәынҭқарра Ахада ари
адекрет хымԥада апарламент ашҟа инаишьҭуеит ашьақәрыӷәӷәаразы.
Азин аанкылара адекрет амчы аиуеит ианрылаҳәаха аамҭазы, анорма
иазку адекрет акәзар, амч амазаауеит Апарламент ианышьақәнарӷәӷәа
инаркны. Азин аанкылара адекрет шьақәрыӷәӷәазаауеит ари ахәҭаҷ
азгәаҭа 3 инақәыршәаны.
5. Арратә, мамзаргьы иҷыдоу аҭагылазаашьаан жәлар ралхрақәа
рымҩаԥгара аанкылоуп. Атәыла ахәҭак аҟны иҷыдоу аҭагылазаашьа
анрылаҳәоу, атәылаҿы жәлар ралхрақәа рымҩаԥгара азҵаатәы
Апарламент иаӡбоит.
6. Арратә, мамзаргьы иҷыдоу аҭагылазаашьа аҟәыхра зӡбахароуп,
уи азҵаатәы ашьақәрыӷәӷәареи алаҳәареи рызҵаатәы аӡбашьа ала.
7. Ари ахәҭаҷ иаҵанакуа азҵаатәқәа рыӡбара алыршоуп
Апарламент алахәылацәа реиҳараҩык рыбжьыҭарала.
117
4. Аҳәынҭқарра ахьчара азҵаатәы ҷыда иадҳәаланы, азакәан
аҳәаақәа ирҭакӡаны, атәыла атәым арбџьармчқәа ралагалара,
арбџьармчқәа реиҭагара, рхархәара Аиҳабырра аҳәахьала иӡбоит
Қырҭтәыла Ахада. Аӡбамҭа амч аиуеит Апарламент ианышьақәнарӷәӷәалак
аамҭа инаркны.
5. Ари ахәҭаҷ аҟны иазгәаҭоу азҵаатәқәа рзы аӡбамҭа Апарламент
иаднакылоит, уи алахәылацәа реиҳараҩык рыбжьыҭара инақәыршәаны.
118
Ахәҭаҷ 75. Хазнапхгараҭаратә акра азинқәҵара
1. Аҳәынҭқарра амчреи хазнапхгараҭаратә акреи русқәҵарақәа
хаз-хазы еилыргоуп.
2. Азакәанԥҵара аҳәаақәа ирҭакӡаны, хазнапхгараҭаратә акра
азинқәҵара амоуп хаҭала азҵаатәқәа зегьы рыӡбара, закәанла
аҳәынҭқарра амчреи автономтә республикеи русқәҵара ҷыдахь
иаҵанамкуазар, азакәан алшара ҟанаҵозар ахазнапхгараҭаратә
акраҿы урҭ азҵаатәқәа рзааҭгылара, рыӡбара.
3. Хазнапхгараҭаратә акра ахатәы усқәҵара нанагӡоит ихьыԥшымны,
ахатә ҭакԥхықәрала, Қырҭтәыла азакәанԥҵара аҳәаақәа ирҭакӡаны.
Ахатә усқәҵара харҭәаауп, иагьҷыдоуп аорганикатә закәан ала
иҳәаақәҵаны.
4. Азакәанԥҵаратә акти, мамзаргьы аиқәшаҳаҭреи рыла аҳәынҭқарра
амчра аусқәҵара хазнапхгараҭаратә акра иазынанашьҭуеит, ихымԥадатәу
аматериалтәи афинанстәи мазара ахархәара аҭаны.
5. Аҳәынҭқарра амчра азинтә хылаԥшра ҟанаҵоит хазнапхгараҭаратә
акра ауснагӡараҿы. Хазнапхгараҭаратә акрақәа руснагӡараҿы
ахылаԥшра алыршоуп, аҳәынҭқарра амчра аҟнытә ирыҭоу аусқәҵара
аҳәаақәа ирҭакӡаны, урҭ рыӡбамҭақәа рхықәкыхәарҭара ҳасаб азура
азгәаҭауа. Аҳәынҭқарратә хылаԥшра алыршоуп аорганикатә закәан
аҳәаақәҵарала, аишьашәалара апринцип ҳасаб азуны.
119
5. Аҭыԥантәи хазнапхгараҭара аорганқәа русқәҵара иаҵанакуа
рыӡбамҭақәа рынагӡара хымԥадатәуп аҭыԥантәи хазнапхгараҭаратә
акра адгьылҵакыра аҳәаақәа ирҭакӡаны.
120
ЖӘЕИЗАТӘИ АХЫ. АИҬАСРАТӘ ҬАГЫЛАЗААШЬА
121
ҚЫРҬТӘЫЛА АКОНСТИТУЦИАТӘ ЗАКӘАН
АҶАРАТӘИ АВТОНОМТӘ РЕСПУБЛИКА ИАЗКУ
Ахәҭаҷ 1
1. Аҷаратәи автономтә республика Қырҭтәыла иузеҟәымҭхо
аҵакырадгьылтә хәҭоуп.
2. Аҷаратәи автономтә республика иаҵанакуеит абри закәан адкылара
аамҭазы административтә аҳәаақәа ирылагӡаны иҟоу аҵакырадгьыл.
Аҷаратәи автономтә республика административтә аҳәаақәа рыҧсахра
ҟалоит Аҷаратәи автономтә республика Иреиҳаӡоу Ахеилак аҧшьгара
ашьаҭа ала, Қырҭтәыла аоргантә закәан инақәыршәаны. Аҷаратәи
автономтә республика Иреиҳаӡоу Ахеилак зыӡбахәы ҳәоу аҧшьгара
иазкны аӡбара аднакылоит ахеилак аилазаара наӡа аҟынтәи ахҧа
рыҩба рбыжьқәа рыла.
3. Аҷаратәи автономтә республикаҿы анапхгараҭара мҩаҧысуеит
Қырҭтәыла Аконституциеи азакәанҧҵареи инақәыршәаны. Аҷаратәи
автономтә республикаҿы анапхгаратә органқәа раҧҵара ҟалоит
Қырҭтәыла азакәанҧҵаратә актқәа мацара инрықәыршәаны.
4. Аҷаратәи автономтә республика Аконституциа егьрыдыркылоит
егьахәаҧшуеит Аҷаратәи автономтә республика Иреиҳаӡоу Ахеилак
аилазаара аҟынтәи ахҩа рыҩба рыла. Аҷаратәи автономтә республика
иашьашәалоу аконституциатә закәан амч аиуеит уи ашьақәырҕәҕәара
иазку Қырҭтәыла аоргантә закәан амч анаиулакҵәҟьа.
5. Аҷаратәи автономтә республика абираҟи агерби амоуп, урҭ
шьақәырҕәҕәоуп Аҷаратәи автономтә республика Аконституциа
ала. Аҷаратәи автономтә республика абираҟи агерби рҟны
иазҧхьагәаҭазароуп Қырҭтәыла аҳәынҭқарратә бираҟи агерби
аелементқәа. Аҷаратәи автономтә республика абираҟи агерби
рхархәақәа аҧҟара ҳәаақәҵоуп Қырҭтәылеи Аҷаратәи автономтә
республикеи рзакәанҧҵара ала.
6. Аҷаратәи автономтә республика административтә центр
ақалақь Баҭым ауп.
122
Ахәҭаҷ 2
1. Аҷаратәи автономтә республика азинмчқәа ҳәаақәҵоуп
Қырҭтәыла Аконституциеи, абри азакәани, Аҷаратәи автономтә
республика Аконституциеи, Қырҭтәылеи Аҷаратәи автономтә
республикеи егьырҭ рзакәанҧҵаратә актқәеи рыла.
2. Аҷаратәи автономтә республика азинмчы ҷыдақәа ихьыҧшымкәа
инарыгӡоит Аҷаратәи автономтә республика анапхгаратә органқәа.
Аҷаратәи автономтә республика азинмчы ҷыдақәа роуп:
а) Аҷаратәи автономтә республика азакәанқәеи егьырҭ анормативтә
актқәеи рыдкылара;
б) Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра реилазаашьеи,
рзинқәеи, русура аҧҟарақәеи рҳәаақәҵара;
в) Қырҭтәылеи Аҷаратәи автономтә республикеи рзакәанҧҵара ала
ишьақәыргылоу аҧҟарала Аҷаратәи автономтә республика абиуџьеттә
политика аҳәаақәҵареи амҩаҧгареи, Аҷаратәи автономтә республика
абиуџьет иазку азакәан адкылареи уи анагӡара ахылаҧшреи;
г) Қырҭтәылеи Аҷаратәи автономтә республикеи рзакәанҧҵара
ала ишьақәыргылоу аҧҟарала Аҷаратәи автономтә республика амал
ахылаҧшреи ахархәареи;
д) Қырҭтәылеи Аҷаратәи автономтә республикеи рзакәанҧҵара
ала ишьақәыргылоу аҧҟарала Аҷаратәи автономтә республика иатәу
адгьыли, абнатәи аӡытәи ресурсқәеи рхылаҧшреи рхархәареи;
е) Қырҭтәылеи Аҷаратәи автономтә республикеи рзакәанҧҵара
ала ишьақәыргылоу аҧҟарала Аҷаратәи автономтә республика
ақәыҧшылара-ҵакырадгьылтә план аиқәыршәареи аҿиареи;
ж) автономиатә республикатә ҵакы змоу автомобилтә мҩақәеи
егьи аинфраструктуреи анапхгара рыҭара;
з) автономтә республикатә ҵакы змоу аҵаратәи, амедицинатәи,
арҿиаратәи, аспорттәи усбарҭақәа раҧҵареи, анапхгара рыҭареи,
рыдгылареи;
и) Қырҭтәылеи Аҷаратәи автономтә республикеи рзакәанҧҵара
ала ишьақәыргылоу аҧҟарала Аҷаратәи автономтә республика
анашьамҭақәеи аҳаҭыртә хьӡқәеи рышьақәыргылареи ранашьареи;
к) Аҷаратәи автономтә республика архивтә маҵзура анапхгара
аҭара.
123
3. Аҷаратәи автономтә республика, аекономикеи, ақыҭанхамҩеи,
атуризми, агәабзиарахьчареи асоциалтә аиқәыршәареи, аҵареи,
акультуреи, аспорти, аҿар рполитикеи, аҧсабархьчареи аусхкқәа
рҿы иарбанызаалак азинмчы амҩаҧгара алшоит, уи Қырҭтәыла
азакәан инақәыршәаны, аҳәынҭқарратә напхгара рзинмчы ҷыдақәа ма
аҭыҧантәи ахаланапхгара рексклиузивтә рхатә зинмчы иаҵанамкәазар,
уи амҩаҧгара Қырҭтәыла азакәанҧҵара ала, Аҷаратәи автономтә
республика азинмчқәа ирышьашәалазар.
4. Аҳәынҭқарра ала Аҷаратәи автономтә республика азинмчы
анашьара ҟалоит азакәан инақәыршәаны, иашьашәалоу аматериалтәи
афинанстәи ресурсқәа аҭара ала.
5. Аҷаратәи автономтә республика, Қырҭтәыла азакәанҧҵара
ала ишьақәыргылоу аҳәаақәа ирҭагӡаны, афинанстә хьыҧшымра
амоуп. Аҷаратәи автономтә республика азинмчқәа рымҩаҧгара
аиқәыршәаразы, Қырҭтәыла азакәан ашьаҭа ала, Аҷаратәи автономтә
республика иаҭазар ауеит ашәахтәи ашәахтә зқәыми аҳәынҭқарратә
хашәала хәҭак, иара убас, Қырҭтәыла абиуџьет аҟынтә афинанқәа
азоушьҭрагьы ҟалоит. Аҷаратәи автономтә республика амал амоуп,
уи ашьақәгылара аҧҟара ҳәаақәҵоуп Қырҭтәыла азакәанҧҵара ала.
Ахәҭаҷ 3
1. Аҷаратәи автономтә республика Иреиҳаӡоу Ахеилак Аҷаратәи
автономтә республика иреиҳаӡоу ахаҭарнакратә органуп, уи Аҷаратәи
автономтә республика азинмчқәа рҳәаақәа ирҭагӡаны, имҩаҧнагоит
азакәанҧҵаратә усура, Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра
русушьа иахылаҧшуеит, имҩаҧнагоит азакәанҧҵара ала иҳәаақәҵоу
егьырҭ азинмчқәа.
2. Иреиҳаӡоу Ахеилак шьақәгылоуп 4 шықәса аҿҳәара рыҭаны
иалху 21ҩык адепутатцәа рыла. Иреиҳаӡоу Ахеилак алырхуеит Аҷаратәи
автономтә республика аҵакырадгьыл аҿы ашәҟәы иҭагалоу Қырҭтәыла
атәылауаа, зегьирзеиҧшу, зинла еиҟароу, ишиашоу алхрақәа рышьаҭа
ала, маӡала абжьыҭирала. Иреиҳаӡоу Ахеилак анеҩстәи алхрақәа
мҩаҧысуеит Иреиҳаӡоу Ахеилак азинмчы аҿҳәара анынҵәо амзартә
ашықәс жьҭаара аҵыхәтәантәи асабшазы. Аибашьратә ҭагылазаашьа
аан, мамзаргьы Қырҭтәыла иахьаҵанакәа ма Аҷаратәи автономтә
республикаҿы аҷыда ҭагылазаашьа рылаҳәазар, Иреиҳаӡоу Ахеилак
алхрақәа мҩаҧысуеит аибашьратә ҭагылазаашьа ма аҷыда ҭагылазашьа
аҧыхра анеҩс 60 мшы рыҩнуҵҟала. Қырҭтәыла аоргантә закәан ала
ишьақәыргылоу аҧҟарала, алхрақәа рҟнынӡа 60 мшы шагу, алхрақәа
124
рыҿҳәара ҧиҵәоит Қырҭтәыла ахада. Иреиҳаӡоу Ахеилак адепутатцәа
рхыҧхьаӡара ҳәаақәҵоуп Аҷаратәи автономтә республика Аконституциа
ала, дара ралхра аҧҟара − Қырҭтәыла азакәани Аҷаратәи автономтә
республика азакәани рыла. Иреиҳаӡоу Ахеилак алхрақәа реихшьаалатә
протокол, Қырҭтәылеи Аҷаратәи автономтә республикеи рзакәанҧҵара
ала ишьақәыргылоу аҧҟарала, еиқәнаршәоит Аҷаратәи автономтә
республика иреиҳаӡоу алхратә комиссиа.
3. Иреиҳаӡоу Ахеилак раҧхьатәи аилатәара мҩаҧысуеит
алхрақәа рнеҩс мызкы иахымгакәа, аилатәара аҿҳәара ҧиҵәоит
Қырҭтәыла ахада. Иреиҳаӡоу Ахеилак аусура иалагоит Иреиҳаӡоу
Ахеилак алахәылацәа ахҧа рыҩба рзинмчы шьақәырҕәҕәазар.
4. Иреиҳаӡоу Ахеилак алахәыла даҽа хаҭарнакратә органк ма
Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра далазар ҟалоит. Егьырҭ
имааибуа аҭагылазаашьақәа ҳәаақәҵоуп Қырҭтәыла азакәани,
Аҷаратәи автономтә республика Аконституциеи, Иреиҳаӡоу Ахеилак
арегламенти рыла.
5. Иреиҳаӡоу ахеилак:
а) аднакылоит Аҷаратәи автономтә республика Аконституциеи
Аҷаратәи автономтә республика егьырҭ азакәанқәеи;
б) ишьақәнарҕәҕәоит Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра
реилазаара;
в) азин амоуп аилазаара наӡа аиҳарала Аҷаратәи автономтә
республика аиҳабыра агәрамгара рзаарҧшра;
г) аилазаара наӡа аиҳарала аднакылоит Аҷаратәи автономтә
республика абиуџьет азакәан;
д) ишьақәнаргылоит Аҷаратәи автономтә республика анашьамҭақәеи
аҳаҭыртә хьӡқәеи;
е) имҩаҧнагоит абри закәани, Қырҭтәыла азакәанҧҵареи,
Аҷаратәи автономтә республика Аконституциеи, Аҷаратәи автономтә
республика азакәанҧҵареи рыла иҳәаақәҵоу егьырҭ азинмчқәа.
6. Аҷаратәи автономтә республика азакәан, Аҷаратәи автономтә
республика Аконституциа ада, инапы аҵаҩны иҭижьуеит Аҷаратәи
автономтә республика аиҳабыра рнапхгаҩы. Иара, азакәан аҿы
азгәаҭарақәа ҟаҵаны, Иреиҳаӡоу Ахеилак ашҟа архынҳәра азин
имоуп. Иреиҳаӡоу Ахеилак аиҳабыра рнапхгаҩы иҟаиҵаз азгәаҭарақәа
рзы абжьыҭира мҩаҧыргоит, азгәаҭарақәа рыдкыларазы иазхоит
125
азакәан адкыларазы ишьақәыргылоу абыжьқәа рхыҧхьаӡара.
Азакәан раҧхьатәи аредакциа ала адкыларазы уи иақәшаҳаҭхароуп
Иреиҳаӡоу Ахеилак аилазаара наӡа реиҳара. Аиҳабыра рнапхгаҩы
азакәан инапы аҵаимҩыр, уи инапы аҵаҩны иҭижьуеит Иреиҳаӡоу
Ахеилак ахантәаҩы.
7. Аҷаратәи автономтә республика Иреиҳаӡоу Ахеилак азинмчы
аанкылахоит ҿыц иалху Иреиҳаӡоу Ахеилак азинчы азхаҵара анеҩсҵәҟьа,
мамзаргьы Иреиҳаӡоу Ахеилак аимырпра иазкны Қырҭтәыла ахада
иҟаиҵо адҵа амч анаиулакҵәҟьа.
8. Қырҭтәыла ахада, Қырҭтәыла апарламент ақәшаҳаҭхара ала,
Иреиҳаӡоу Ахеилак аимырпра азин имоуп Ахеилак ауранагӡара атәыла
ахьыҧшымреи, аҵакырадгьылтә акзаареи, аҳәынҭқарратә напхгаратә
органқәа рконституциатә зинмчқәа рымҩаҧгареи иаҧырхагазар,
ма, абри закәани Аҷаратәи автономтә республика Аконституциеи
рыла иара ианашьоу азинмчқәа рынагӡара алымшозар, мамзаргьы,
еишьҭаргыланы ҩынтә Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра
аилазаара шьақәдмырҕәҕәар. Иреиҳаӡоу Ахеилак аимырпра
ахылҵуеит Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра рзинмчы
аанкылара. Иреиҳаӡоу Ахеилак аимырпра ашьҭахь Ахеилаки
Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыреи рзинмчқәа мҩаҧнагоит
Қырҭтәыла ахада еиҿикаауа аамҭалатәи аҳәынҭқарратә хеилак.
Аамҭалатәи аҳәынҭқарратә хеилак азинмчы аанкылахоит ҿыц иалху
Иреиҳаӡоу Ахеилак азинмчы азхаҵара анеҩсҵәҟьа. Аамҭалатәи
аҳәынҭқарратә хеилак иаднакыло азакәан шьақәырҕәҕәазароуп
Иреиҳаӡоу Ахеилак ала, уи азинмчы азхаҵара ашьҭахь мызкы
иахымгакәа. Иреиҳаӡоу Ахеилак зыӡбахәы ҳәоу аҿҳәара иалагӡаны
азакәан шьақәнамҕәҕәар, ари азакәан амч ацәыӡуеит. Иреиҳаӡоу
Ахеилак еимдырпыр, изаамҭаным алхрақәа мҩаҧысроуп аимырпра
инаркны 60мшы рышьҭахь, аха 90мшы ирхымгакәа. Иреиҳаӡоу
Ахеилак изаамҭаным алхрақәа рҟнынӡа 60мшы шагу, алхрақәа
рыҿҳәара ҧиҵәоит Қырҭтәыла ахада.
9. Иреиҳаӡоу Ахеилак аҩнуҵҟатәи аиҿкаареи аусура аҧҟареи
ҳәаақәҵоуп Аҷаратәи автономтә республика Аконституциеи Иреиҳаӡоу
Ахеилак арегламенти рыла.
126
Ахәҭаҷ 4
1. Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра Аҷаратәи автономтә
республика иреиҳаӡоу анагӡаратә органуп.
2. Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра шьақәгылоуп
Аҷаратәи автонгомтә республика аиҳабыра рнапхгаҩи Аҷаратәи
автономтә республика аминистрцәеи рыла.
3. Аҷаратәи автономтә республика ҿыц иалаху Иреиҳаӡоу Ахеилак
азинмчы азхаҵара ма Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра
рзинмчы аимырпра инаркны ҩымчыбжь рыҩнуҵҟала, Қырҭтәыла
ахада Иреиҳаӡоу Ахеилак иалахәы аполитикатә субиектқәа рҟны
аконсультациақәа мҩаҧганы, Иреиҳаӡоу Ахеилак алахәылацәа
ашьақәырҕәҕәаразы дрыдигалоит Аҷаратәи автономтә республика
аиҳабыра рхантәаҩы иҭыҧ азы акандидати аиҳабыра рнапхгаҩы иҭыҧ
азы акандидат аминистрцәа рҭыҧқәа рзы иалихыз акандидатцәеи.
Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра рышьақәырҕәҕәаразы
бжьыҭирак мҩаҧыргоит. Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра
ишьақәырҕәҕәоуп ҳәа иҧхьаӡахоит уи иақәшаҳаҭхар Иреиҳаӡоу
Ахеилак аилазаара наӡа реиҳара. Иреиҳаӡоу Ахеилак ҩымчыбжь
рыҩнуҵҟала аиҳабыра аилазаара шьақәдмырҕәҕәар, Қырҭтәыла ахада,
ҩымчыбжь рыҩнуҵҟала, ашьақәырҕәҕәаразы Иреиҳаӡоу Ахеилак
адигалоит ҧасатәи ма аҿыц кандидатцәа. Урҭ рышьақәырҕәҕәаразы
абжьыҭира мҩаҧгазароуп ҩымчыбжь рыҩнуҵҟала.
4. Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра рнапхгаҩы Аҷаратәи
автономтә республика иреиҳаӡоу амаҵзуратә хаҿуп, Аҷаратәи автономтә
республика дахаҭарнакуп. Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра
рнапхгаҩы Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра дырхагылоуп,
азакәанҧҵара ала ишьақәыргылоу аҧҟарала егьиқәиргылоит егьамихуеит
Аҷаратәи автономтә республика аминистрцәа, Қырҭтәылеи Аҷаратәи
автономтә республикеи рзакәанҧҵара ала ишьақәыргылоу аҧҟарала
Аҷаратәи автономтә республика амал иазку аӡбарақәа идикылоит,
Аҷаратәи автономтә республика Иреиҳаӡоу Ахеилак ашьақәырҕәҕәаразы
адигалоит Аҷаратәи автономтә республика абиуџьет, абри азакәани
Аҷаратәи автономтә республика Аконституциеи, Қырҭтәылеи Аҷаратәи
автономтә республикеи рзакәанҧҵареи ала иҳәаақәҵоу егьырҭ
азинмчқәа мҩаҧигоит.
5. Аҷаратәи автономтә республика аминистррақәа раҧҵара
ҟалоит Аҷаратәи автономтә республика Аконституциа ала иҳәаақәҵоу
аусхкқәа мацараҿ.
127
6. Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра аҳасабырбаразы
аҭак рыҧхықәуп Қырҭтәыла ахадеи, Қырҭтәыла аиҳабыреи, Аҷаратәи
автономтә республика Иреиҳаӡоу Ахеилаки рҿаҧхьа.
7. Қырҭтәыла аиҳабыра азин рымоуп Аҷаратәи автономтә
республика аиҳабыра, аиҳабыра рнапхгаҩы, ма аминистр иаҧиҵаз
акт амч аанкылара, ма зыӡбахәы ҳәоу акт аҧыхра, уи Қырҭтәыла
Аконституциа, абри азакәан, Қырҭтәыла иаднакылаз жәларбжьаратәи
аиқәшаҳаҭра, Қырҭтәыла азакәан, мамзаргьы Қырҭтәыла ахада ма
Қырҭтәыла аиҳабыра рзинтә акт иаҿагылазар.
8. Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра рзинмчы аанкылахоит:
а) Аҷаратәи автономтә республика ҿыц иалху Иреиҳаӡоу Ахеилак
азинмчы азхаҵара анеҩсҵәҟьа;
б) Аҷаратәи автономтә республика Иреиҳаӡоу Ахеилак ала
агәрамгара азаарҧшра аан;
в) аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра рнапхгаҩы инапынҵақәа
рышьҭыҵара ма ҽакала изинмчы аанкылара аан;
г) Аҷаратәи автономтә республика Иреиҳаӡоу Ахеилак аимырпра
аан.
9. Абри ахәҭаҷ 8-тәи апункт апунктеиҵақәа „а“, „б“, „в“ рыла
иазҧхьагәаҭоу аҭагылазаашьақәа раан Аҷаратәи автономтә
республика аиҳабыра рзинмчқәа мҩаҧыргоит аиҳабыра аилазаара
ҿыц шьақәырҕәҕәахаанӡа.
10. Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра реилазаашьеи,
рзинмчи, русура аҧҟареи ҳәаақәҵоуп Аҷаратәи автономтә республика
Аконституциеи Аҷаратәи автономтә республика азакәани рыла,
азакәан апроект Аҷаратәи автономтә республика Иреиҳаӡоу
Ахеилак азцәыригоит Аҷаратәи автономтә республика аиҳабыра
рнапхгаҩы.
Ахәҭаҷ 5
1. Абри закәан амч аиуааит акьыҧхь анабалак ашьҭахьҵәҟьа.
2. Абри закәан амч анаиулак ашьҭахьҵәҟьа, «Аҷаратәи автономтә
республика иазку» Қырҭтәыла аконституциатә закәан (Қырҭтәыла
азакәанҧҵаратә дырраҭара, №16, 4.07.2004, ахәҭаҷ 53) амч ацәыӡит
ҳәа иҧхьаӡазааит.
128
3. Абри азакәан амч анаиулак ашьҭахь фымз ирхымгакәа Аҷаратәи
автономтә республика Иреиҳаӡоу Ахеилак, ашьақәырҕәҕәаразы
Қырҭтәыла апарламент аднагалааит абри азакәан инақәыршәаны
Аҷаратәи автономтә республика Аконституциа иалагалатәу аҧсахрақәа.
Қырҭтәыла аоргантә закәан инақәыршәаны, Аҷаратәи автономтә
республика иашьашәалоу аконституциатә закәан шьақәдырҕәҕәаанӡа
амч рымоуп Аҷаратәи автономтә республика Аконституциа аҧҟарақәа.
Қырҭтәыла ахада
Гьаргь Маргвелашвили
Қәҭешь,
Жьҭаара 13, 2017 ш.
N1325
129
ҚЫРҬТӘЫЛА АКОНСТИТУЦИАТӘ ҦҞАРА
ҚЫРҬТӘЫЛАТӘ АКОНСТИТУЦИА АХЬ АҦСАХРАҚӘА
РАЛАҴАРА ИАЗКНЫ
Ахәҭаҷ 2
1. Аоргантә закәан астатус ранашьазааит Қырҭтәыла азакәанқәа:
а) „Аҳәынҭқарратә бызшәа иазку“;
б) „Анормативтә актқәа ирызку“;
в) „Аҳәынҭқарратә аудит амаҵзура иазку“.
2. Қырҭтәыла анеҩстәи апарламенттә алхрақәа раан иалырхуа
апарламент азинмчы аиуаанӡа, апарламент иалоуп апропорциатә
системала иалху 77ҩык адепутатцәеи амажоритартә системала иалху
73 апарламент алахәылацәеи. Анеҩстәи апарламенттә алхрақәа раан
иалырхуа апарламент азинмчы аиуаанӡа, апарламенттә фракциа
еиҿкаауп фҩык иреиҵамкәа апарламент алахәылацәа рыла. Анеҩстәи
апарламенттә алхрақәа раан иалырхуа апарламент азинмчы аиуаанӡа,
аполитикатә партиак аҟынтә иалху адепутатцәа фракциак еиҳаны
афракциақәа реиҿкаара азин рымоуп.
3. 2024 шықәса ҧхынҷкәын 1-нӡа, раҧхьаӡа акәны иқәдыргыло
аӡбаҩ, ҿҳәарада дықәдыргылаанӡа, 3 шықәса аҿҳәара иҭаны далырхыр
ауеит. Иҳәаақәҵоу аҿҳәарала иқәдыргыло аӡбаҩ ҿҳәарада далырхуазар,
иара дықәыргылазааит аоргантә закәан ала ишьақәыргылоу аҧҟара
инақәыршәаны.
4. Зыӡбахәы ҳәоу азакәан ала Қырҭтәыла Аконституциа аҩбатәи
ахәҭаҷ иалагалоу аҧсахрақәа ирхылҵуам Қырҭтәыла аконституциатә
ӡбара иалаҵоу ашшыҧхьыӡқәа рыхәаҧшра иазку ақәҵарақәа
раҧыхра, аха, иаҭаххар, урҭ рыхәаҧшразы анормативтә ашьаҭа
иҧсахзар ауеит Аконституциа аҩбатәи ахәҭаҷ иалагалоу аҧсахрақәа
инрықәыршәаны.
5. Аҷаратәи автономтә республика иазку аконституциатә закәан
адкылара ҟалоит зыӡбахәы ҳәоу азакәан амч аиуаанӡа амч змоу
иашьашәалоу аконституциатә аҧҟарала иҳәаақәҵоу, даҽа хьӡык ала.
130
6. Зыӡбахәы ҳәоу азакәан амч анаиулак ашьҭахь, 12 шықәса
рыҩнуҵҟала азеиҧш- аҳәынҭқарратә ашәахтә, акциаз наламҵакәа,
асахьа ҿыц ала ашьақәыргылара ма азеиҧш-аҳәынҭқарратә ашәахтә
асахьа инақәыршәаны ишьақәгылоу хыхьтәи аҳәаа аизырҳара
ҟалоит ареферендум мацарала, аоргантә закәан ала иазҧхьагәаҭоу
аҭагылазаашьақәа рыда. Ареферендум амҩаҧгара аҧшьгара азин
рымоуп Қырҭтәыла аиҳабыра мацара. Азеиҧш-аҳәынҭқарратә ашәахтә
асахьа ҿыц ашьақәыргыларас ма аҳәаатә хәҭа аизырҳарас иҧхьаӡахом
уажәтәи ашәахтә альтернативас иҟоу ма уажәтәи ашәахтә ацынхәрас
иҟоу ашәахтә ашьақәыргылара ма аҧсахра, уи ашәахтә аизырҳара
ахылымҵуазар. Иара убас, азеиҧш-аҳәынҭқарратә ашәахтә асахьа
ҿыц ашьақәыргыларас ма аҳәаатә хәҭа аизырҳарас иҧхьаӡахом
ашәахтә асахьа инақәыршәаны иҟоу аҳәаатә хәҭа аҳәаақәа ирҭагӡаны
ашәахтә ахәҭа аҧсахрагьы. Атәанчаратәи аҧгаҧсатәи алагалақәа
еиҿкаауп азакәан ала, урҭ ашәахтә рықәым.
7. Зыӡбахәы ҳәоу азакәан амч анаиуа аамҭазы Иреиҳаӡоу
аӡбара ахантәаҩыс иҟоу ахаҿы имаҵзураҭыҧ Аиустициа Иреиҳаӡоу
Ахеилак иаҵанакуеит, иара ахеилак ахантәаҩра азиуеит Иреиҳаӡоу
аӡбара ахантәаҩы иаҳасабала имоу азинмчы аҿҳәара нҵәаанӡа.
8. Зыӡбахәы ҳәоу азакәан амч анаиулакҵәҟьа, апрокурор хада
изинмчы иоуеит зыӡбахәы ҳәоу азакәан амч анаиуа аамҭазы иҟоу
апрокурор хада, иара изинмчы амҩаҧгразы изаанхаз аҿҳәара
нҵәаанӡа.
9. (Ианыхуп - 29.06.2020, №6500)
10. Қырҭтәыла анеҩстәи апрезиденттә алхрақәа раан Қырҭтәыла
ахада далырхуеит 6 шықәса аҿҳәара иҭаны.
Ахәҭаҷ 21
1. Қырҭтәыла анеҩстәи апарламенттә алхрақәа раан иалырхуа
апарламент ишьақәгылазаауеит апропорциатә системала иалху 120ҩыки
амажоритартә системала иалху 30ҩыки апарламент алахәылацәа
рыла.
2. Апропорциатә системала имҩаҧгахо алхрақәа рыла иалырхуа
Қырҭтәыла апарламент алахәылацәа рмандатқәа ршоит алхрақәа
ирылахәыз, 1 наӡынак адымхаргьы алхыҩцәа рбыжьқәа зауз аполитикатә
партиақәеи, иара убас, 1 наӡынак еиҵамкәа алхыҩцәа рбыжьқәа
зауз алхратә блокәқеи рыбжьара. Аполитикатә партиа ма алхратә
блок иаиуз амандатқәа рхыҧхьаӡара ашьақәыргыларазы, уи иаиуз
131
алхыҩцәа рбыжьқәа рхыҧхьаӡара 120-нтә ишьҭыхны, абри апункт
ала иҳәаақәҵоу иашьашәалоу алхратә бариер иахысыз аполитикатә
партиақәеи алхратә блокқәеи зегьы ироуз алхыҩцәа рбыжьқәа инеизакны
рхыҧхьаӡаразы ишатәуп. Аихшьаалас иҟало арыцхә ауп аполитикатә
партиа ма алхратә блок иаиуа амандатқәа рхыҧхьаӡарас иҧхьаӡахо.
Аполитикатә партиақәа ма алхратә блокқәа 120 еиҵны амандатқәа
роур, иаанхаз амандатқәа еиҟараны ирзыршоит зегьы реиҳа идуу
ацәынха змоу аполитикатә партиақәеи алхратә блокқәеи.
3. Амандатқәа инеизаку рхыҧхьаӡараҿы аполитикатә партиа ма
алхратә блок апропорциатәи амажоритартәи системала инеизакны
иаиуз амандатқәа рнаӡынатә хәҭа аполитикатә партиақәеи алхратә
блокқәеи апропорциатә системала ироуз алхыҩцәа рбыжьқәа
рзеиҧш хыҧхьаӡараҿы зыӡбахәы ҳәоу аполитикатә партиа ма
алхратә блок апропорциатә системала иаиуз алхыҩцәа рбыжьқәа
рнаӡынатә хәҭеи ари ахәҭа аҧшьбараки реихшьаала еиҳамзароуп.
Аполитикатә партиа ма алхратә блок апропорциатәи амажоритартәи
системала инеизакны иаиуз амандатқәа рнаӡынатә хәҭа амандатқәа
инеизаку рхыҧхьаӡараҿы аполитикатә партиақәеи алхратә блокқәеи
апропорциатә системала ироуз абыжьқәа инеизаку рхыҧхьаӡараҿы
зыӡбахәы ҳәоу аполитикатә партиа ма алхратә блок апропорциатә
системала иаиуз алхыҩцәа рбыжьқәа анаӡынатә хәҭеи ари ахәҭа
аҧшьбараки реихшьаала еиҳазар, аполитикатә партиа ма алхратә
блок иашьашәалоу амандатқәа ацәыӡуеит апропорциатә алхрақәа рҿы
ицәыргаз алхратә сиа аҟынтәи, арҭ амандатқәа ршоит иашьашәалоу
абариер иахысыз, иреиҕьу алҵшәақәа змоу егьырҭ аполиткиатә
партиақәеи алхратә блокқәеи ицәырыргаз алхратә сиақәа рыбжьара.
4. Абри ахәҭаҷ ахықәкқәа рзы еиҿкаауп 30 мандаттәи алхратә
округқәа зыӡбахәы ҳәоу азакәан адкылара аамҭазы амч змоу
административтә аҳәаақәа инрықәыршәаны:
а) Қарҭтәи амуниципалитет иаҵанакуа Мҭаҵминдеи Крҵанисии
араионқәа; Ваке араион; Сабурҭало араион; Исани араион; Самгори
араион; Дидубеи Чуҕуреҭии араионқәа; Глдани араион; Наӡаладеви
араион;
б) Ҭелавии, Ахметеи, Қварелии, Лагодехии амуниципалитетқәа;
Гурџьаани, Сагареџьои, Дедоҧлисҵҟарои, Сиҕнаҟии амуниципалитетқәа;
Русҭави амуниципалитети Гардабани амуниципалитети ирыҵанакуа
Нориои, Мартҟоҧии, Ахалсоҧелии, Сарҭиҷалеи, Гамардџьвебеи,
Ахали Самгории, Лемшвениерии, Ҭелеҭии, Кумисии, Крҵанисии
административтә акқәа; Марнеулии Гардабании (Нориои, Мартҟоҧии,
132
Ахалсоҧелии, Сарҭиҷалеи, Гамардџьвебеи, Ахали Самгории,
Лемшвениерии, Ҭелеҭии, Кумисии, Крҵанисии административтә
акқәа рыда) амуниципалитетқәа; Болниси, Дманисии, Ҭеҭри Ҵҟарои,
Ҵалкеи амуниципалитетқәа; Мцхеҭеи, Душеҭии, Ҭианеҭии, Ҟазбегии
амуниципалитетқәа; Каспии Гории (Вариании, Ниқозии, Тирӡнисии,
Скрисии, Шиндисии административтә акқәа рыда) амуниципалитетқәа;
Хашурии Қарелии амуниципалитетқәеи Гори амуниципалитет иаҵанакуа
Вариании, Ниқозии, Скрисии, Шиндисии административтә акқәа;
Ахалцихии,Борџьомии, Адигении, Аспинӡеи амуниципалитетқәа;
Ахалқалақии Ниноҵминдеи амуниципалитетқәа; Қәҭешьтәи амуниципалитет;
Сачхереи, Ҷиатуреи, Харагаулии амуниципалитетқәа; Тҟибулии, Ҭерџьолеи,
Зестафонии, Баҕдадии амуниципалитетқәа; Самтредиеи, Цҟалтубои,
Вании, Хонии амуниципалитетқәа; Жәыргьыҭтәи амуниципалитет;
Ҧуҭии, Хобии, Сенакии амуниципалитетқәа; Ҵаленџьихеи, Чхороҵҟуи,
Мартвилии, Абашеи амуниципалитетқәа; Озургеҭии, Ланчхуҭии,
Чохатаурии амуниципалитетқәа; Баҭымтәи амуниципалитет; Қобулеҭи
амуниципалитети Хелвачаури амуниципалитет иаҵанакуа Махинџьаури
административтә аки; Хелвачаурии (Махтнџьаури административтә
ак ада), Қедеи, Шуахевии, Хулои амуниципалитетқәа; Амбролаурии,
Онии,Цагерии, Лентехии, Местиеи амуниципалитетқәа.
5. Қырҭтәыла анеҩстәи апарламенттә алхрақәа рылахәызаара
азин рымоуп азакәан ала ишьақәыргылоу аҧҟарала ашәҟәы иҭагалоу,
аоргантә закәан ала ишьақәыргылоу аҧҟарала 5 000ҩык иреиҵамкәа
алхыҩцәа рнапынҵақәа рыла агәрагара ззышьақәырҕәҕәоу аполитикатә
партиа. Анеҩстәи апарламенттә алхрақәа рылахәызааразы 5 000ҩык
иреиҵамкәа алхыҩцәа рҟынтә агәрагара ашьақәырҕәҕәара рҭахым
ихьыҧшымкәа, ма алхратә блок аилазаараҿы ҧасатәи апарламенттә
ма аҭыҧантәи ахаланаҧхгаратә алхрақәа ирылахәыз, алхрақәа
руакы аҿы акәзаргьы, апропорциатә системала 15 000 абыжьқәаа
иреиҵамкәа изауз квалификациатә политикатә партиеи, иара убас,
зылахәыла ма зкандидат 2018 шықәсатәи апрезиденттә алхрақәа
актәи атур аҿы 15 000 еиҵамкәа абыжьқәа зауз аполитикатә
партиақәа зегьы.
6. Қырҭтәыла анеҩстәи апарламенттә алхрақәа рҿы амажоритартә
системала иалырхуа апарламент алахәызааразы акандидат
иқәыргылара азин амоуп абри ахәҭаҷ 5-тәи апункт аҿы иазгәаҭоу
аполитикатә партиа, азакәан ала ишьақәыргылоу аҧҟарала ашәҟәы
иҭагалоу алхратә блок, ма алхыҩцәа ринициативатә гәыҧ. Акандидат
иқәыргылара аҧҟареи аҭагылазаашьақәеит ҳәаақәҵоуп Қырҭтәыла
алхратә закәанҧҵара ала.
133
7. Қырҭтәыла апарламентттә алхрақәа рылахәызаара аҧҟареи
аҭагылазаашьақәеи, иара убас, апарламент алахәылацәа рмандатқәа
реизшара аҧҟареи ҳәаақәҵоуп Қырҭтәыла алхратә закәанҧҵара
ала.
8. 2024 шықәсанӡа Қырҭтәыла знык ма изныкымкәа изаамҭаным
апарламенттә алхрақәа мҩаҧгахар, иашьашәалоу алхрақәа мҩаҧысуеит,
иара убас, апарламент еиҿкаахоит абри ахәҭаҷ ала ишьақәыргылоу
аҧҟарала. 2024 шықәсазы Қырҭтәыла апарламенттә изаамҭаным
алхрақәа мҩаҧысуам. 2024 шықәсанӡа Қырҭтәыла изаамҭаным
апарламенттә алхрақәа знык ма изныкымкәа имҩаҧгахар, аҵыхәтәантәи
изаамҭаным алхрақәа рышьҭахь анеҩстәи алхрақәа мҩаҧысуеит 2024
шықәса жьҭаара 26 рзы, аҵыхәтәантәи изаамҭаным алхрақәа раан
иалырхуа апарламент азинмчы аанкылахоит ҿыц иалху апарламент ала
апарламент алахәылацәа ахҧа рыҩба рзинмчы азхаҵара анеҩсҵәҟьа.
134
daibeWda Sps `sezanSi~
saqarTvelos prezidentis administraciis dakveTiT