RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

AERONAUTIKAS INSTITŪTS

Studiju projekts

Ciparu ierīces izstrāde uz kombinacionālo loģisko shēmu bāzes

Studiju kurss: Ciparu tehnikas elektronisko instrumentu

sistēmas

Izstrādāja:
Tālr.: RMCAE 2.kurss
E-pasts: engelsjanis@inbox.lv
Paraksts, datums: 19.06.2021

Pārbaudīja:(vai vadīja) doc. Igors Smirnovs

Tālr.:
E-pasts:
Paraksts, datums:

RĪGA 2021
Contents
1. IZEJAS DATU APSTRĀDE.......................................................................................................3
2. LOĢIKAS ALGEBRAS FUNKCIJU (LAF) ATTĒLOŠANA..........................................................................5
2.1. LAF aprakstīšana ar dizjunktīvo un konjunktīvo normālo formu..............................................5
2.2. LAF aprakstīšana ar decimālo skaitļu secību.............................................................................6
2.3. LAF attēlošana kubisko kompleksu veidā..................................................................................6
3. LAF UN TO SISTĒMAS MINIMIZĒŠANA..............................................................................................8
3.1. LAF pārklājumi dažādu rangu kubiem.......................................................................................8
3.2. LAF minimizēšana ar Veiča kartēm............................................................................................9
3.3. Nenoteiktas LAF minimizēšana................................................................................................13
3.4. LAF sistēmas minimizēšana.....................................................................................................16
4. KOMBINACIONĀLĀS CIPARU IERĪCES (KCI) IZSTRĀDE...............................................18
4.1. KCI funkcionālā shēma..........................................................................................................18
4.2. KCI realizācija uz reālu elementu bāzes un drukātā mezgla izstrāde................................18
4.3 Ciparu ierīces drukāta mezgla izstrāde.....................................................................................19
8. Uzdevums........................................................................................................................................20
Sistēmas uzdevums, sastāvs............................................................................................................21
Sistēmas galvenie parametri............................................................................................................21
Sistēmas mezgla struktūras un principiālā shēma...........................................................................22
Sistēmas mezgla darbības īss apraksts.............................................................................................22
 1. IZEJAS DATU APSTRĀDE

Ievērojot metodiskos norādījumus no izejas datu 1.1. tabulas jāiegūst trīs loģisko
funkciju y1, y2 un y3 patiesuma tabulas dažādām mainīgo x0, x1 un x2 kombinācijām.

1.1. tabula Izejas Dati

MS
Variants Y1 Y2 Y3 loģikas
tips
9. 170 205 121 MOP

y1, y2 un y3 dotais skaitlis (1.1. tabulā) ir atbilstošās funkcijas vērtību apgriezta

kolonna, kas pierakstīta decimālajā ekvivalentā. Minētie skaitļi ir jāpārveido binārajā secībā,
kas var būt veikts manuāli (1.1. attēls) vai ar, piemēram, Microsoft Calculator palīdzību.

 170/2=85+0 205/2=102 +1 121/2=60 +1

 85 /2=42+1 102/2=51 +0 60/2 = 30 +0
 42 /2=21+0 51/2=20 +1 30/2 = 15 +0
 21/2=10+1 20/2=10 +0 15/2 = 7 +1
 10/2=5+ 0 10/2=5 +0 7 /2 = 3 +1
 15/2=2+ 1 5 /2=2 +1 3 /2 =1 +1
 2/ 2=1+0 2 /2=1 +0 1/ 2 =0 +1
 1/ 2=0+ 1 1 /2=0 +1
17010 =101010102 20510=110011012 12110=11110012

1.1. att. Decimālu skaitļu binārie ekvivalenti

Iegūtie rezultāti ļauj aizpildīt 1.2. tabulu, kas būs pamats turpmākiem aprēķiniem.
 1.2. tabula. Loģisku funkciju patiesuma tabula

Xi Yi
Z
X2 X1 X0 Y1 Y2 Y3
0 0 0 0 0 1 -
1 0 0 1 1 0 1
2 0 1 0 0 1 0
3 0 1 1 1 1 0
4 1 0 0 0 0 1
5 1 0 1 1 0 1
6 1 1 0 0 1 1
7 1 1 1 1 1 1

1.2. tabula pilnīgi nosaka loģisko funkciju vērtības visām iespējamām xi vērtību
kombinācijām.
 2. LOĢIKAS ALGEBRAS FUNKCIJU (LAF) ATTĒLOŠANA

2.1. LAF aprakstīšana ar dizjunktīvo un konjunktīvo normālo formu

Par loģikas algebras funkciju (LAF) jeb Būla funkciju sauc funkciju, kas izteikta ar
Būla algebras palīdzību un kuras argumentus veido mainīgo x 0, x 1,..., x n kopums. Gan
mainīgie,
gan funkcija var pieņemt vērtību tikai no skaitļu kopas {0,1}.

LAF bieži apraksta ar dizjunktīvo normālo formu (DNF) un konjunktīvo normālo

formu (KNF). DNF ir visu mainīgo argumentu (vai to inversiju) konjunkciju jeb loģisko
reizinājumu loģiskā summa jeb dizjunkcija, kur katrā saskaitāmajā mainīgais vai tā inversija
ir iekļauta vienu reizi.

Lai sastādītu DNF saskaita visu to mainīgo kombināciju konjunkcijas, kas LAF dod 1,
izmanotojot inversiju, kur nepieciešams [1.]. Atbilstoši patiesuma tabulai (1.2. tabula 1.
nodaļā) DNF pierakstās šādi:
y 1 ( x2 , x1 , x 0 )=x 2 x 1 x 0 + x 2 x 1 x0 + x 2 x 1 x 0+ x 2 x 1 x 0

y 2 ( x2 , x1 , x 0 )=x 2 x 1 x 0 + x 2 x 1 x0 + x 2 x1 x 0+ x 2 x 1 x 0 + x 2 x 1 x 0 (2.1)

y 3 ( x 2 , x 1 , x 0 )=x 2 x 1 x 0 + x 2 x 1 x 0+ x 2 x1 x 0+ x 2 x1 x 0+ x2 x 1 x 0

Piemēram, apskatot patiesību tabulu y 1 vērtībām, y 1 kļūst par vieninieku, ja argumenti ir

attiecīgi 010. Tāpēc pirmo un trešo argumentu pieraksta ar inversiju: x 2 x 1 x 0. Viegli redzēt,
ka saskaitāmo skaits DNF sakrīt ar to kombināciju skaitu, kas LAF veido vieninieku.
KNF, pretēji DNF, ir visu mainīgo argumentu (vai to inversiju) dizjunkciju konjunkcija, kur
katrs mainīgais vai tā inversija dizjunkcijā ir iekļauta vienu reizi. To sastāda pretēji DNF:
reizina visu to mainīgo kombināciju dizjunkcijas, kas LAF dod 0, kur nepieciešams, ieviešot
inversiju. Tāpēc KNF aplūkotajām LAF būs šāda:
y 1 ( x2 , x1 , x 0 )=( x2 + x 1+ x 0)( x 2 + x1 + x 0 )( x 2+ x 1 + x 0)( x 2 + x 1+ x 0 )

y 2 ( x2 , x1 , x 0 )=(x2 + x 1 + x 0)( x 2 + x 1+ x 0 )( x 2+ x 1 + x 0) (2.2)

y 3 ( x 2 , x 1 , x 0 )=(x2 + x 1 + x 0)( x 2 + x 1+ x 0 )
Piemēram, ieejas mainīgo x 2 ; x 1 ; x 0 vērtības 101 y 3 izejā dod 0,
tāpēc y 3 KNF ir sastāvdaļa(x 2 + x1 + x 0 ). Arī šajā gadījumā reizinājumu skaits atbilst
kombināciju skaitam, kas LAF rada 0.

2.2. LAF aprakstīšana ar decimālo skaitļu secību

LAF attēlošana ar decimālo skaitļu secību ir DNF un KNF saīsināts attēlošanas variants,
argumentu kombināciju vietā pierakstot to decimālos ekvivalentus. Piemēram, ja x 2= 1, x 1 =
1, x 0 = 0, tas y 1 un y 2 izejā rada 0, bet y 3 izejā - 1. Līdzarto skaitlis 6 (1102  610 ) būs y 1un y 2
KNF sastāvā, bet y 3- DNF sastāvā. Ar šādu paņēmienu aprakstītas LAF būs šādas:

y 1 ¿) = Σ(1,3,5,7 )=  (1,3,5,7 )

y 1 ¿) = Π(0,2,4,6 )=  (0,2,4,6 )

y 2 ¿) = Σ(0,2,3,6,7 )=  (0,2,3,6,7 ) (2.3)

y 2 ¿) = Π(1,4,5 ) =  (1,4,5 )

y 3 ¿) = Σ(0,3,4,5,6 )=  (1,4,5,6,7 )

y 3 ¿) = Π(1,2) =  (2,3)

Σ un  ir dizjunkcijas rindas, bet  un  konjunkcijas rindu apzīmējumi.

2.3. LAF attēlošana kubisko kompleksu veidā

Kubisko kompleksu metode ir LAF vizuāla attēlošana uz kuba virsotnēm, šķautnēm
un skaldnēm. No trim mainīgiem argumentiem var izveidot 8 dažādas kombinācijas, kur
katra atbilst kuba virsotnei.
Ja kāda mainīgo kombinācija LAF piešķir vērtību 1 ( ir DNF sastāvā),
virsotni, kuras apzīmējums sakrīt ar kombināciju, iekrāso un sauc par 0-kubu. Ja starp diviem
0-kubiem atrodas šķautne, tā veido 1-kubu. Ja četri 0-kubi ierobežo skaldni vai pa tā
perimetru ir novietoti 4 1-kubi, veidojas 2-kubs. Aplūkoto LAF kubiskie kompleksi un
apzīmējumi parādīti 2.1. attēlā.
 2.1. att. y 1, y 2 un y 3 LAF kubiskie kompleksi

No 2.1. attēla var noteikt . y 1, y 2 un y 3 kubiskos kompleksus:

1) y 1 LAF kubiskie kompleksi

K 0 =¿001,011,101,111)

K 1=(−11 ) , ( 1−1 ) , (−01 ) ,(0−1) (2.4)

K 2=(−−1)

K ( y 1 )=(001,011,101,111 ,−11,1−1 ,−01,0−1 ,−−1)

2) y 2LAF kubiskie kompleksi

K 0 =¿000,010,011,110,111)

K 1=( 0−0 ) , ¿ (2.5)

K 2=¿

K ( y 2 )=¿

3) y 3LAF kubiskie kompleksi

K 0 =¿001,111,100,101,110)

K 1=( 1−0 ) , ¿ (2.6)

K 2=¿ (1--)

K ( y 3 )=¿
 3. LAF UN TO SISTĒMAS MINIMIZĒŠANA
3.1. LAF pārklājumi dažādu rangu kubiem

LAF pārklājums ir kubisko kompleksu kopa, kas pilnīgi apraksta visus LAF 0-kubus. 0-kubiem
jābūt pierakstītiem atsevišķi vai jābūt iekļautiem kāda augstāka ranga kubā. No
iepriekšējiem aprēķieniem triju LAF kubiskie kompleksi ir šādi:
K ( y 1 )=(001,011,101,111 ,−11,1−1 ,−01,0−1 ,−−1)

K ( y 2 )=¿ (3.1)

K ( y 3 )=¿

Analizējot LAF kubiskos attēlus (2.1. att 2.3 nodaļā), var viegli atrast dažādus pārklājumus.
Iekļaujot 0-kubus augstāka ranga kubos, LAF pārklājumi būs šādi:

1) y 1 LAF kubiskais komplekss un pārklājumi

K ( y 1 )=(001,011,101,111 ,−11,1−1 ,−01 ,0−1 ,−−1)

Π 1 ( y 1 )=K 0 =(001,011,101,111)

Π 2 ( y 1 )=K 1=(−11,1−1 ,−01,0−1) (3.2)

Π 3 ( y 1 )=K 2=(−11 ,−01)

Π 4 ( y 1 ) =K 3=(−−1)

2) y 2 LAF kubiskais komplekss un pārklājumi

K ( y 2 )=¿

Π 1 ( y 2 )=K 0 =(000,010,011,110,111 )

Π 2 ( y 2 )=K 1=¿

Π 3 ( y 2 )=K 2 =(000 ,−10 ,−11)

(3.3)
Π 4 ( y 2 ) =K 3=¿

Π 5 ( y 2 )=K 4=¿

Π 6 ( y 2 )=K 5 =¿

3) y 3 LAF kubiskais komplekss un pārklājumi

K ( y 3 )=¿

Π 1 ( y 3 )=K 0 =(101,011,110,100,000 )
(3.4) Π 2 ( y 3 )=K 1=(1−−,−01)
 Visvienkāršākais pārklājums ir 0-kubu kubiskais komplekss. y3 LAF ir iespējami arī citi
pārklājumi 1- kuba vietā atstājot divus 0-kubus.

3.2. LAF minimizēšana ar Veiča kartēm

Veiča karšu metode ir vēlviens LAF attēlošanas un minimizēšanas paņēmiens. Katrai Veiča

kartes šūnai ir sava koordināte, kuras sastāvā ir ieejas arguments vai tā inversija. LAF y 1 y 2un
y 3 aizpildītas Veiča kartes ir parādītas 3.1. attēlā.

Piemēram, y 1Veiča kartes 1. rindas 3. kolonnas šūnas koordināta ir x 0, x 1, x 2, kas ir

tās DNF sastāvā (2.1 izteiksme 2.1 nodaļā), tāpēc tās vērtība ir 1. Citādi, tā būtu 0.
Ja divām blakus šūnām ir vienādas vērtības, tās būs anaļoģiskas 1-
kubam un tās koordinātu pilnībā apraksta divi mainīgie (vai to inversijas). Jāņem vērā, ka
Veiča kartei trijiem mainīgiem ir cilindra forma. Četru vienvērtīgu šūnu savienojums ir
analogs 2-kubam, ko viennozīmīgi var aprakstīt ar vienu mainīgo (vai tā inversija).
y 1 LAF Veiča karšu parklājumi ir parādīti 3.2. attēlā ar atbilstošām DNF (3.5),(3.6) un
(3.7).

Π 1 ( y 1 )=( 001,011,101,111)

a) y 1=x 2 x 1 x 0+ x 2 x1 x 0+ x2 x1 x 0+ x 2 x 1 x 0(3.5)

Π 2 ( y 1 )=(−11 ,−01)

b) y 1=x 1 x 0 + x 1 x 0 (3.6)
 Π 3 ( y 1 )=(−−1)

c) y 1=x 0 (3.7)

3.2. att. y 1 pārklājumu a) Π 1 un b) Π 2 c) Π 3 Veiča kartes

y 2 LAF Veiča karšu parklājumi ir parādīti 3.3. attēlā ar atbilstošo DNF (3.8),(3.9),(3.10)

Π 1 ( y 2 )=(111,110,011,010,000) (3.8)

a) y 2=¿ + x 2 x 1 x 0+ x 2 x 1 x 0 )

Π 2 ( y 2 )=(−10 ,−11,000) (3.9)

b) y 2=( x 1 x 0 + x1 x 0+ x2 x 1 x 0)

Π 3 ( y 2 )=(−1−, 0−0) (3.10)

c) y 2=¿ )

3.3. att. y 2 pārklājumu a) Π 1, b) Π 2 un c) Π 3 Veiča kartes

y 3 LAF Veiča karšu parklājumi ir parādīti 3.3. attēlā ar atbilstošo DNF (3.11),(3.12)

Pieņemsim, ka x 2 x 1 x 0 =1
Π 1 ( y 3 )=(001,000,100,101,110,111) (3.11)

a)

y 3=(

x 2 x 1 x 0 + x 2 x 1 x0 + x 2 x 1 x 0+ x 2 x1 x 0+ x 2 x1 x 0+ x2 x 1 x 0)

Π 2 ( y 3 )=¿ (3.12)

b) y 3=(x 2+ x 1 )

3.4. att. y 3 pārklājumu a) Π 1, b) Π 2 un c) Π 3 Veiča kartes

Katram pārklājumam var atrast cenu, kas ir katra n-ranga kuba, no kura sastāv pārklājums,
cenu summa. Ja ir trīs mainīgie, tad 0-kuba cena ir 3, 1-kuba cena ir 2, bet 2- kuba cena ir 1. Vispārīgā
gadījumā, lai atrastu minimālās cenas pārklājumu, būtu jāmeklē katra pārklājuma cena. Tā kā triju
mainīgo variantā Veiča kartes ir diezgan vienkāršas, minimālas cenas parklājums ir tas, kura sastāvā ir
pēc iespējas mazāk kubu, Pie tam pārklājumā ietilpstošiem kubiem ir pēc iespējas lielāks rangs
(līdzarto arī zemāka cena).

Tāpēc minimālās cenas pārklājumi vieninieku vērtībām ir (3.7), (3.10) un (3.12).

y 1=x 0

y 2=¿ ) (3.13)

y 3=( x 2+ x 1 )
Līdz šim tika apskatīti pārklājumi 1 vērtībām, bet līdzīgā veidā var aprakstīt pārklājumus
0 vērtībām. To vienādojumi būs y i inversas funkcijas. 3.5. attēlā ir parādīti y 1 , y 2 un y 3 minimālās
cenas pārklājumi 0 vērtībām ar atbilsošiem inversiem vienādojumiem (3.14).
 Π 01 ( y 1)=(−−0)

a) y 1=x 0

Π 02 ( y 2) =¿ (3.14)

b) y 2=x 2 x 1 + x 1 x 0

Π 03 ( y 3 )=(010,001)
c)
y 3=x 2 x1

3.5. att. Veiča kartes a) y1, b) y2 un c)y3 pārklājumiem 0 vērtībām

Lai pārliecinātos, ka (3.14) patiešām ir (3.12) inversas funkcijas, jāizmanto Būla algebras
teorēmas.

y 1Pārbaude:
y 1=x 0
y 1=x 0
y 1=x 0=x 0 = y 1

y 2 Pārbaude:
y 2=x 1 + x 2 x 0
y 2= x 2 x 1 + x1 x 0

y 2= x 2 x 1 + x1 x 0 = x 2 x 1 x 1 x 0 =¿ ( x 2+ x1 ¿∗( x 1+ x0 )= ab+c=(b+c)(a+c)= x 1+ x2 x 0= y 2

y 3Pārbaude:

y 3=x 2 + x 1

y 3=¿ x 2 x 1

y 3=x 2 x1 = x 2+ x1

3.3. Nenoteiktas LAF

minimizēšana
Ja kādas ieejas mainīgo kombinācijas
nav nepieciešams apstrādāt (tās ir
aizliegtas), nav svarīgi kāda būs LAF vērtība.
Šādu LAF sauc par nenoteiktu un
aizliegto kombināciju atbilstošajās vietās
ieraksta "-". Tas ļauj vienkāršot LAF, jo nav
svarīgi, kāda vērtība (0 vai 1) būs izejā.
Minimizācijas procesā tai uzdod tādu
vērtību, lai apmierinātu kādas
prasības, piemēram, iegūt pārklājumu ar
minimālu cenu.

Atbilstoši uzdevumam, japieņem, ka 3,5 un 6 rindās LAF nav noteikta. Patiesību tabula, tādā
gadījumā ir šāda:

3.1. tabula. Nenoteiktas LAF patiesību tabula

Izejas Veiča kartes parādītas 3.6. attēlā.

 Trīs "tukšās" vietas var aizpildīt 8 dažādos veidos. Nav nepieciešamības parādīt visus 8
variantus, tāpēc tiks veiktas tikai 3 papildu noteikšanas katrai LAF.
3.7. attēlā parādītas 3 papildu noteikšanas nenoteiktai LAF y1 ar atbilsotšajām DNF
vieninieku vērtībām un DNF inversijām nulles vērtībām.

a)

y 1 a=x 0

y 1 a=x 0 (3.13)

b) y 1 b=x 2 x 1 + x 1 x 0

y 1 b=x 2 x 1 + x 1 x 0 (3.14)

c)

y 1 c =x 0 + x 2 x 1 (3.15)

y 1 c =x 1 x 0 + x 2 x 0
3.7. att. Nenoteiktas LAF y1 Veiča kartes 3 dažādām papildnoteikšanām

3.8. attēlā parādītas 3 papildu noteikšanas nenoteiktai LAF y2 ar atbilsotšajām DNF

vieninieku vērtībām un DNF inversijām nulles vērtībām.

a)

y 2 a=x 1 + x 2 x 0 (3.16)

y 2 a=x 2 x1 + x 1 x 0

b)

y 2 b=x 1 x 0 + x 2 x 0 (3.17)

y 2 b=x 2 x0 + x 1 x 0

c)

y 2 c =x 2 x 0 + x 2 x 0 (3.18)

y 2 c =x 2 x 0 + x 2 x 0

3.8. att. Nenoteiktas LAF y2 Veiča kartes 3 dažādām papildnoteikšanām

 3.9. attēlā parādītas 3 papildu noteikšanas nenoteiktai LAF y3 ar atbilsotšajām DNF
vieninieku vērtībām un DNF inversijām nulles vērtībām.

a)

y 3 a=x 0 + x 2 + x1 (3.19)

y 3 a=x 2 x1 x 0

b)

y 3 b=x 2 x0 + x 1

y 3 b=x 2 x1 + x 1 x 0 (3.20)

c)

y 3 c =x 2 x 1 + x 1 x 0 + x 2 x 1 (3.21)

y 3 c =x 2 x 1 + x 2 x 1 x 0

3.9. att. Nenoteiktas LAF y3 Veiča kartes 3 dažādām papildnoteikšanām

Viegli redzēt, ka minimālās cenas pārklājumi būs (3.13), (3.16) un (3.19) gadījumos.

3.4. LAF sistēmas minimizēšana

No iepriekšējām LAF minimizēšanas metodēm iegūts katras individuālas LAF y1, y2 un y3
minimālais cenas pārklājums ar atbilstošo aprakstošo izteiksmi:

y 1=x 0
 y 2=¿ ) (3.22)

y 3=(x 2+ x 1 )
Tā kā katras LAF minimizēšanā netika ņemti vērā otru divu LAF rezultāti, nevar

apgalvot, ka izteiksmes (3.22) apmierina sistēmas minimālās cenas prasījumus. Piemēram, var

palielināt y1 vienādojuma cenu, sarežģījot to, kas noteikti neaprakstīs minimālās cenas

pārklājumu individuālai funkcijai. Bet, ja tajā tiks iekļauti arī y2 un y3 pārklājuma elementi,

abu pārējo vienādojumu cenas samazināsies un kopējā sistēmas cena kļūs zemāka.

Diemžēl nav izstrādāta viennozīmīga un vienkārša LAF sistēmas minimizēšanas

algoritma vai metodes, tāpēc tā ir problemātiska. Pastāv triviāls atrisinājums, meklējot

kopīgus pārklājuma apgabalus, kas sakristu vairākām LAF, bet 3.1. attēlā redzams, ka tādu

nav (0 - kubu sakrišanas pielietojums nedos gaidīto minimizācijas efektu, bet 1 - kubi

nesakrīt). Tāpēc sistmēmas minimizēšanai tiks izmantoti citi apsvērumi.

Izejas sistēmas (3.22) realizācijai ir nepieciešami:

1) trīs NAND elemneti;

2) divi NOR elementi;

Kopumā tie ir 5 loģiskie elementi.

Teorētiski ir pieradīts, ka jebkuru loģisko elementu var realizēt uz 2-UN-NE vai uz 2-

VAI-NE bāzes. Par pamatu konkrētās sistēmas minimizēšanai tiks izmantots 2-UN-NE

elements, kuru apraksta LAF:

c=a ×b (3.23)

Vieglākai LAF uztveršanai tiek ieviesti šādi apzīmējumi: x 2= A ; x 1=B; x 0=C

LAF sistēma pārveidojas formā:

{
y 1=x 0 =C
y 2=x 1+ x 2 x 0=B + AC
y 3=x 2+ x1= A +B

Tā kā LAF sistēmas funkcijām ir viens 1-kubs, 2-kubi ir visiem , papildus apzīmējumē

visus 1-kubus ar inversiju varam ne izmatot (lai viedotos (3.23) forma).

Minimizācijas gaitā iegūts:

y 3= A+ B

y 2=B+ AB

y 1=C
 Šo funkciju nekā vairs nav iespejams minimzēt, tapēc tiek izstradāta sekojoša funkcionāla
shēma Logic Friday datorprogrammā (3.2. attēlā) un šīs shēmas darbspēja ir parbaudīta CircuitJs
programmā (3.3.attēlā).

3.2. att. LAF sistēmas minimizēšana un funkcionālā shēma programmā Logic Friday

3.3. att. LAF

sistēmas

minimizēšanas un funkcionālās shēmas darbības pārbaude progremmā CircuitJS

4. KOMBINACIONĀLĀS CIPARU IERĪCES (KCI) IZSTRĀDE

4.1. KCI funkcionālā shēma

4.1. att. KCI funkcionāla shēma

Tātad ierīces realizēšanai būs nepieciešami 3-UN-NE elementi un 2 UN-VAI

4.2.

KCI realizācija uz reālu elementu bāzes un drukātā mezgla izstrāde

Atbilstoši uzdevumam ir jāizmanto MOP (CMOS) loģikas tipa loģiskās mikroshēmas. Tā kā
ir nepieciešami 2-UN-NE elementi, vispiemērotākā ir 4011BP_5V mikroshēma un 2-VAI-NE
elementiem tiks izmantota 4001BP_5V mikroshēma.
 4.2. att. Optimizētās sistēmas funkcionālā shēma

Optimizētās sistēmas realizēšana uz reālu elementu bāzes tika īstenota ar

lietojumprogrammas Multisim 14.2 palīdzību. Sistēmas realizēšanai tika izmantoti šādi reālie
elementi:
MOP loģiskie elementi tiek baroti no 5V sprieguma avota, bet LED indikatoru
maksimālais spriegums ir ierobežots, tāpēc tiek pievienoti rezistori (R1, R2, R3). Rezistori
R1, R2 un R3 pasargā diodes no pārāk lielas strāvas. Katra pretestība tika aprēķināta pēc
sekojošas formulas:
U bar −U diod
R=
I diod

4.3 Ciparu ierīces drukāta mezgla izstrāde

Optimizētās sistēmas modeli uz reālu elementu bāzes lietojumprogrammā Multisim 14.2

ir iespējams pārnest uz lietojumprogrammu Ultiboard, kura ir paredzēta drukāto mezglu
izveidei. Drukātos mezglus var apskatīt 3.,4.,5.,6. attēlā.
 4.3. att. KCI drukātais mezgls

Drukātā mezgla elementu specifikācijas ir dotas 3. tabulā.

3.tabula

APZĪMĒJUMS ID TIPS FUNKCIJA

U1 4011IC SOT-27 QUAD 2-INPUT NAND GATE

U2 4001IC SOT-27 QUADRUPLE 2-INPUT NOR GATE

R1 R1 RES1300-700X250 Virtual Resistance
R2, R3 R2, R3 RES1300-700X250 Virtual Resistance
LED_RED Y0 LED9R2_5V RED LED Vf=1.83V @20mA
LED_GREEN Y1 LED9R2_5Vg GREEN LED Vf=2.13V @20mA
LED_BLUE Y2 LED9R2_5Vb BLUE LED Vf=3.45V @20mA
ILLUMINATED_PB X2, X1, X0 SPDT SPDT slēdži

8. Uzdevums
ADC-Air Data Computer
Sistēmas uzdevums, sastāvs
“Pitot-static” ir paredzēta lidojoša transportlīdzekļa nodrošināšanai ar vērtīgu informāciju par
apkārtējā gaisa ātrumu, augstumu un temperatūru. Daudzi propelleri un BLA lido lēnāk nekā
reaktīvās lidmašīnas, un prasa speciālus spiediena un temperatūras sensorus un adaptēto
elektroniku, lai kompensētu ievērojami mazāku triecienspiedienu.

Gaisa dati (ADC) ir nozīmīgs aviokompānijas komponents, kas atrasts mūsdienu stikla kabīnās. Šis
dators, nevis atsevišķās ierīces, var noteikt kalibrētu gaisa ātrumu, Maha skaitli, augstumu un
augstumu no sensoriem, piemēram, biostatisko lidmašīnu, žiroskopus, GPS un akselerometrus. Dažās
ļoti ātrgaitas lidmašīnās, piemēram, Speisā Šatlā, kalibrētā gaisa ātruma vietā tiek aprēķināts
ekvivalents lidojuma ātrums.

Sistēmas galvenie parametri

Pamatdati: - Statiskais spiediens (kalibrēts).
- Dinamiskais spiediens (kalibrēts).
- gaisa temperatūra (OAT).
Gaisa plūsmas mērījumi:. - spiediena augstums (Nr).
- Kalibrētais gaisa plūsmas ātrums (KS).
- Gaisa plūsmas ātrums (TC).
- Mahs (M).
-Labotā gaisa temperatūra (PKT)
Sistēmas mezgla struktūras un principiālā shēma

Sistēmas mezgla darbības īss apraksts

Tālāk aprakstīts Pito Statistiskās sistēmas pamatdarbs:

1. Trieciena spiedienu un statisko spiedienu uztver un iesniedz gaisa datu blokā (ADC) ar divām
spiediena caurulēm.

2. Spiediena sensora elektriskais signāls paraugu ņemšanas zondē ietekmē ADC ar diviem vadiem.

3. Mērierīces signālu pastiprina un digitalizē ar mikroprocesoru (20 bitu A/D).

4. ADC veic sensoru kalibrēšanu. Tad iebūvētais mikroprocesors aprēķina tādus datus kā gaisa
plūsmas augstums, ātrums utt. pamatojoties uz sensoriem.

5. ADC sniedz aprēķinātos datus, izmantojot RS-485 interfeisu tālākai apstrādei.

Informācijas avots

http://servinghumanity-umair.blogspot.com/2013/12/air-data-computer_12.html

https://www.swiss-airdata.com/user/pages/02.products/03.pss8/Flyer-Pitot-Static-System-PSS8-
R5.pdf