Professional Documents
Culture Documents
CxeliChokoladi 2011 N72 PDF
CxeliChokoladi 2011 N72 PDF
CxeliChokoladi 2011 N72 PDF
fasi 5 lari
2008-2011
komentarebi
konformizmi
rati amaRlobeli
profili anfasSi
sandro naveriani
ulrike!
ana korZaia-samadaSvili
beJani da noe
arCil qiqoZe
werili
kanis festivali 2011
giorgi gvaxaria
istoria
iason badriZe
kaxa Tolordava
maia sariSvili
salome kikaleiSvili
gia eZgveraZe
mixeil xundaZe
interviu
salman raSdi, orhan famuqi
Sorena SaverdaSvili
ese
`pirveli rusis~ ambavi
laSa buRaZe
sxeulis ZiebaSi
daviT buxrikiZe
bedisweraTa arqipelagi
levan berZeniSvili
bebiaCemis pativsagebad
ana arganaSvili
Sorena SaverdaSvili
6 cxeli Sokoladi
komentari
N67, ianvari 2011
konformizmi
(Sesavali proeqtisa `wlis adamianebi~)
bolo wlebma da ara marto bolo wlebma, Tamamad SegviZlia vTqvaT, bolo orma saukunem saqarT-
veloSi gvaCvena, rom `aq da amJamad~ yvelaze funqciuri da qmediTi adamianuri unari, romelic
politikurad, socialurad da, sxvaTa Soris, ekonomikuradac fasdeba, konformizmia. konformi-
zmi yvelgan da yvelaferSi.
8 cxeli Sokoladi
komentari
N53, oqtomberi 2009
profili anfasSi
`biZia, damexmareT!!!~ _ erT-erTi `profili~ maia asaTianma swored ase, usaxlkaro bavSvebis
sityvebis citirebiT daiwyo. da mere: `am sityvebis Semdeg Cveni moqmedeba meqanikuria _
vyofT CanTaSi xels, viRebT xurdas, vagdebT gamowvdil xelSi, vagrZelebT gzas da gvgonia,
rom vali moxdilia~... ase daiwyo usaxlkaro bavSvebisTvis miZRvnili `profili~.
ukve ramdeni welia. es ar aris iqceva, Sous hefi-endad, im erTi yvelaferi `profilis~ siuJetSi
qarTvelebisTvis axali ambavi da gadacemis kvanZis gaxsnad. egaa, iyo asaxuli. amis Semdeg iyo qal-
maT ukve, didi xania, aRar aqvT meti araferi. gavixsenoT Soko- batonis emociuri istoria ris
arc nervebi da arc interesi se- ladiviT opra uinfri da misi Sou merec wamyvanma studiaSi vaxtang
riozulad aRiqvan msgavsi isto- Sveicariuli saaTiviT momarTul bucxrikiZe miiwvia. am ukanask-
riebis dramatuloba. amerikaSi. nelma yofil patimar qalbatons
avtorebs rom vkiTxoT, ras `profilis~ mayurebeli Tavs bina aCuqa. qals cremlebi waskda
emsaxureba `profili~, albaT iqcevs sazareli istoriebiT, (Tumca im wuTas aravis adardeb-
gvipasuxeben, rom socialurad imitom, rom nebismieri sazareli da, es sixarulis cremlebi iyo,
daucveli adamianebis Sesaxeb sa- istoria adamianebSi cxovelur madlierebis, Tu simwris). bu-
zogadoebis cnobierebis gazr- interess iwvevs, magram is ar sc- cxrikiZem damsaxurebuli aplo-
das da maTi problemebiT im pi- deba interess. sruldeba ambavi, dismentebi miiRo, maia asaTianma
rebis dainteresebas, romelTac gadacema da sruldeba gancdac ki kargad gazepirebuli saekrano
socialurad daucvelebis dax- da interesic, mere mayurebeli RimiliT qalbatoni daamSvida,
mareba pirdapir evalebaT, anda Tavis Cveul cxovrebas ubrunde- rom amieridan yvelaferi kargad
amis saSualebas fuli da gavlena ba, cxovrebas, romelSic ar aris iqneba.
aZlevT. Tumca, es pasuxi cal- kidev erTi gaWirvebulis adgili. arada, am damatebiTma `aqsesu-
saxad arasworia, radgan mediis `profilis~ ambebi mZime romani- arebma~ _ taSma, maia asaTianis
istorias ar axsovs, msgavsi er- viT aris _ kiTxulob da giTrevs, bednierebam, hefi-endis iluziam
Tjeradi dadgmebiTa da SouebiT sensorebs giZabavs, gainteresebs da saerTod im studiaSi Seqmnil-
romelime problema Zirfesvianad finali da ai, daamTavre, Semode ma zogadma paTosma yvelafers
aRmofxvriliyos. miuxedavad imi- Taroze da Tu ar dagWirda, aras- daukarga fasi. im yalbi zeimisa
sa, rom `profilis~ valdebule- dros gaixseneb. da erTjeradi sixarulis fonze
ba ar aris analizebis keTeba, is, erT-erT gadacemaSi maia asa- am qalis tragediac gaufasurda,
ubralod, zedapiruladac ki ar Tians stumrad hyavda qalbatoni, da bucxrikiZis, vin icis, marTla
interesdeba arsebuli problemis romelic axali gaTavisuflebuli keTilSobiluri gadawyvetile-
gamomwvevi mizezebiT. erTader- iyo qalTa koloniidan. am qalba- bac. am specefeqtebma mayure-
Ti, rasac qalbatoni maia asaTiani tonis koloniidan gaTavisufle- beli daaeWva da gaaRiziana _ es
akeTebs, aris familaruli toniT ba maSindeli iusticiis minis- yvelaferi reklamisTvis xom ar
dasmuli kiTxva: `rogor daiwyo tris nika gvaramias iniciativiT gakeTda? reklamisTvis, romlis
Seni/Tqveni ambavi?~ esec mxolod moxda. es qalbatoni samaCablo- paTosic iyo _ ai, SemogvxedeT,
imisTvis keTdeba, rom gadacemas dan yofila. koloniidan gaTavi- Cven TanavugrZnobT, ganvicdiT
erTgvari simZafre Seematos. eWvi suflebis Semdeg batonma nikam da Sesabamisad vmoqmedebT.
mepareba, qalbatonma maiam ico- Tavad, Tavisive manqaniT Caiyvana rogorc wesi, reklamis aseT
des (da arc aravin eubneba), rom qalbatoni agvistos omis Semdeg formas mayurebeli martivad Si-
erTjerad gadacemas erTaderTi, Svilebis sanaxavad. qalbatonma, fravs xolme da vinc ver Sifra-
rac SeiZleba mohyves, am ada- Tu ar vcdebi, iq gaigo, rom ru- vs da ijerebs am farisevlobas,
mianebis erTjeradi daxmarebaa, sebis mier goris erT-erTi da- Riziandeba. Riziandeba imitom,
romelic isev da isev sanaxaobad bombvisas erTi Svili daeRupa. es rom fiqrobs, ratom is da me _
cxeli Sokoladi 13
komentari
N52, agvisto-seqtemberi 2009
Secvlili
istoriuli realoba
gvaxsovs, ruseT-CeCnebis omis dros bevri qarTveli da, vfiqrob, umetesoba Cvens sazoga-
doebaSi SuriT uyurebda CeCnebis Seupovar winaaRmdegobas, romelsac maTTvis araviTari
warmateba ar moutania.
gvewevrianebia Cvens partiebsa Tu nis militarizaciiT, romlis Seicvalos, Cven ki Cveni molodine-
moZraobebSi, calk-calke davugzav- materialuri resursi sam dReSi ga- biT da ocnebebiT warsulSi CavrCeT.
neT maT guliswyromisa da muqaris camtverda da moraluric gadaiyo- CvenTvis dRemde ideali daviT aRma-
werilebi da iqamde miviyvaneT saqme, la. aravin gaamarTlebs teritoriu- Seneblisa da Tamaris Zlevamosili
rom maT erTmaneTTan Sekres kavSi- li mTlianobis aRdgenis mcdelobas erTiani saqarTveloa. ideals arse-
ri Cvens winaaRmdeg. maTi aliansi wamowyebuli omis gziT, arc Tundac bobis ufleba aqvs da TiTqos sasar-
Cveni erovnuli moZraobis pirmSoa. uneblie wamogeba ankesze _ sibeci- gebloc aris: ukeTesisken sworebas
Cven gvegona, rom avtobusebiT `gmi- sa Tu sulmokleobis niSani _ aris mogviwodebs, magram sabediswero
ruli~ ieriSi cxinvalisken da mere sapatiebeli im saxelmwifosTvis, Secdomaa, roca es sworeba isev da
`didsulovnad~ ukan gamobruneba sadac uSiSroeba `qveynis xerxema- isev warsuli epoqis SinaarsiT aris
ukvalod Caivlida. aseTi Cavard- lia~. sxvagan sad unda gamoCeniliyo avsebuli. romeli xelisufleba gabe-
nebi bevri gvqonda gansakuTrebiT xelisuflebis gonivruli politi- davs dRes Tavisi metoqeebis im meTo-
am ukanasknel aTeulSi. Tumca Cven ka, Tu ara iq, sadac provocirebis debiT CamoSorebas, romelTac mefe
istoriulad mocemuli gvqonda safrTxea Casafrebuli? am safrTxes iyenebda? davfiqrdeT, ris fasad
unikaluri Sansi da albaT istoriu- xorci Seesxa, roca SeiaraReba (mi- unda dajdomoda (wyaroebi duman)
lad mowodebulic viyaviT saqar- litarizaciis erTgvari evfemizmi) mosaxleobas ucxo tomis Camosaxle-
TveloSi axali wesrigis da axali qveyanaSi prioritetuli gaxda. am- ba, an Tu SeZlebda dRevandeli xeli-
erTobis dasamyareblad. magram ver boben da asec moxda: pirvel aqtSi sufali, miemarTa am saSualebisTvis
gamoviyeneT es Sansi da istoriuli datenili Tofi bolo aqtSi gavar- qveynis gasaerTianeblad, qveynis Sig-
mowodeba, rom Cvens erovnul inte- da. am igavis ilustracias Seveswa- niT stabilizaciis dasamyareblad an
resebSi am ori xalxis interesebic riT Cvens dReebSi. Tundac, gareSe mtrebis mosagerie-
gagveTvaliswinebina, rom isinic ga- qrestomaTiulia, rom saqarTvelos blad? an Tu SevZlebdiT dRes mo-
mxdariyvnen qveynis momavlis Sene- istoria omebis istoriaa da rom Cve- vqceuliyaviT ise, rogorc Tamaris
bis monawileebi. da dRemde, roca ni saxelmwifoebrioba omebis pro- mxedarTmTavari moiqca, romelmac
Jami gaSvebulia, vlaparakobT isev cesSi Camoyalibda. magram ramdenad durZukebis xeliT daarbia taxtis-
da isev teritoriul mTlianobaze, gamosadegia es mravalsaukunovani gan ganmdgari didoelebi da fxove-
iq mcxovrebi xalxi ki mesame Zalas gamocdileba dRevandel istoriul lebi (arc erTi, arc meore, rogorc
CavabareT, raTa gamoeyenebina igi pirobebSi, dRevandel, rogorc dRevandel SemTxvevaSi, qarTvelTa
rogorc instrumenti imperiis te- ityvian, gamowvevebSi, romelTa wi- naTesavs ar ekuTvnoda)? an Tu aR-
ritoriuli mTlianobis aRsadgenad. naSe dgas es qveyana? is erTaderTi gvafrTovanebda dRes is sityvebi,
nacvlad imisa, rom demokratiis, instrumenti, romlis meSveobiT dau- romlebiTac ivane aTabagma miulo-
ekonomikis, sayofacxovrebo kul- brunebia dakarguli teritoriebi, ca mefes gamarjveba (`iqmna brZaneba
turis SenebiT maTTvis mimzidveli rCeba Tu ara dResac erTaderTad da Seni! movaoxren urCni Senni didoeTi
gagvexada es gaucxoebuli qveyana ualternativod? CvenSi moaruli iyo da fxoeTi~) da amis Semdeg kvlav sa-
(dasavleT-aRmosavleT germaniis da, SesaZloa, dResac aris, Tqma: Za- erTaSoriso Tanamegobrobis mxarda-
magaliTi rom gavixsenoT), lega- liT warTmeulis dabruneba mxolod Weris imediT viqnebodiT?
luri Tu faruli urTierTobebiT ZaliT SeiZleba. es debuleba viciT, istoriuli viTareba kvlav Secvli-
aRgvedgina urTierTndoba da tra- magram ar viciT, an ar vcnobT im lia. is, rac jer kidev SesaZlebel
diciuli kavSirebi, davadeqiT axali WeSmaritebas, rom istoria icvleba; realobad gveCveneba, ukan moubrune-
konfrontaciis gzas saeWvo Rirebu- rom arsebobs iseTi ram, rogoric blad CaiZira warsulSi. Cven iq aRar
lebis alternatiuli administra- aris Secvlili istoriuli viTareba; vdgavarT, sadac guSin da guSinwin
ciis SeqmniT da, rac mTavaria, qvey- rom istoriuli realoba SeiZleba videqiT.
axla, roca omma Caira, uamravi rusi lia 2005 wels gadaRebuli kadrebi,
midgas Tvalwin, maT Soris, upirve- sadac ana Sveicariel Jurnalists
lesad _ ana politkovskaia. ana po- eubneba: _ `vfiqrob, ra ucnauria,
litkovskaiam, rusma Jurnalistma, rom jer kidev cocxali var. ara,
SeZlo da mTeli ruseTis winaaRmdeg es namdvili saswaulia!~. erT we-
wavida. marto xelisuflebis ki ara, liwadSi _ 2006 wlis 7 oqtombers,
avtori: nino beqiSvili _ mosaxleobis umravlesobis wina- dRis 4 saaTze, ruseTis dedaqalaqis
aRmdegac. masze amboben, mebrZoli- centrSi, sakuTar sadarbazoSi mok-
mxolod namdvil, viT ioma, ramdenime weli gaZlo da les. maleve, misi sikvdilis Semdeg,
mokvda, rogorc namdvili jariskaci mTelma msofliom moismina ruseTis
`sanitarul~ brZolis velzeo. prezidentis cinikuri sityvebi _
Jurnalistikas kavkasia JurnalistebisaTvis mso- `Jurnalistma Tavisi sikvdiliT ga-
flioSi erT-erT yvelaze saSiS ad- cilebiT didi ziani miayena ruseTis
aRiarebda. saqmes
gilad iTvleba _ yvelaze meti Jur- xelisuflebas, vidre misma publika-
akeTebda da am nalisti iRupeba. ana politkovskaia ciebmao~. Tuki vinmes eWvi epareboda,
saqmiT konkretul wlebis ganmavlobaSi yovel Tve rom Jurnalisti putinis politikas
CeCneTSi dadioda. nebismier wuTs Seewira, ruseTis prezidentis cini-
adamianebs SeiZleboda brma tyviis msxverpli kurma gancxadebam es eWvebi gafan-
exmareboda. es ki gamxdariyo; ara erTxel moitaces, ta. miuxedavad mTeli civilizebuli
mowamles, emuqrebodnen. politko- msoflios aRSfoTebisa, politko-
JurnalistikaSi,
vskaia mainc ar Cerdeboda. SemorCen- vskaias sikvdilis Semdeg rusul pre-
albaT, yvelaze saSi gaCnda statiebi, sadac avtorebi
amtkicebdnen, rom, marTalia, qali
mZime ramaa.
ar unda mokla, magram mters sqesi
ara aqvs; Sesabamisad, politkovskaia-
mac `daimsaxura~ sikvdili, is xom
mteri iyo _ teroristebs Tanaugr-
Znobda.
politkovskaia `novaia gazetas~ me-
same Jurnalisti iyo, romelic mok-
les. anas sikvdiliT Sokirebulma
da sasowarkveTilma `novaia gazetas~
redaqtorma dimitri muratovma ga-
zeTis daxurva gadawyvita _ adamia-
nebis sicocxle ar miRirs aranair
gazeTado. maSin is anas kolegebma
SeaCeres. dRes, roca anas mkvlele-
bi isev dausjelebi arian, `novaia
gazetas~ saitze vkiTxulobT _ `sa-
nam `novaia gazeta~ arsebobs, anas
mkvlelebi mSvidad ver daiZineben!~ iqaa daculi. sul axlaxan, 15 oqtom- ristebad ar ibadebian. ana rom ara,
redaqcia ganagrZobs damoukidebel bers ki strasburgSi, sadac adamia- msoflio bevrs verafers gaigebda am
gamoZiebas. nis uflebaTa sasamarTloSi ana po- omze _ daRupul bavSvebze, nawameb
7 oqtombers qarTveli Jurnalis- litkovskaias mkvlelobis gamoZieba adamianebze, sakoncentracio banake-
tebi ruseTis ukve gauqmebuli sa- unda dawyebuliyo, politkovskaias bze, gadamwvar soflebze. ana Tavis
elCos win am warweriT gamovidnen ojaxis advokati karina maskarenko wignSi `putinis ruseTi~, werda, rom
_ `Putin, stop killing journalists!~ aqcias, sasamarTlo procesze ver gamocxa- yvelaze metad rusuli sazogadoebis
romelic politkovskaias mkvlelo- dda _ mowamles. maskarenkos manqa- gulgriloba akvirvebda, sadac xmas
bis dRes msoflios bevr qalaqSi naSi vercxliswylis didi raodenoba aravin iRebda nawamebi da daRupuli
gaimarTa, qarTveli Jurnalistebic aRmoCnda. moiwamla advokatis sami CeCeni bavSvebis gamo. dRes ra xdeba
SeuerTdnen. Tumca, saelCos win mxo- Svilic. maskarenko strasburgSi ara CeCneTSi, cota vinmem Tu icis; aRa-
lod aTiode mdumare adamiani idga marto politkovskaias, aramed xo- ravinaa iseTi, vinc gabedavs da da-
da politkovskaias fotoebTan er- dorkovskis, `nord-ostis~ msxver- wers. CeCnebic ar endobian sxvas, anas
Tad, omis dros daRupuli qarTveli plTa da CeCneTis omis monawileTa ki endobodnen. nord-ostSi gamagre-
Jurnalistebis suraTebic eWiraT. saqmeebsac ikvlevda. vercxliswylis bul CeCen teroristebTanac swored
sagulisxmoa, rom putinis reJimi, doza momakvdinebeli ar yofila, ro- anam SeZlo Sesvla da dalaparakeba,
ara mxolod ruseTSi, aramed yvel- gorc Cans, advokatis daSineba undo- patara bavSvebis gamoyvana da tyvee-
gan, dResac sdevnis da klavs misTvis daT, daSinebas ki rac mosdevs xolme, bisTvis wylis Setana. Semdeg ki _ am
arasasurvel adamianebs; muSaobs politkovskaias magaliTze _ yvelam tragediaze simarTlis Tqma.
propagandac _ es adamianebi mtrebi viciT. ana politkovskaia iSviaTad werda
arian, ruseTis saxelmwifos aRor- ana imiT iyo unikaluri, rom is sentimentalur statiebs, is mxolod
Zinebas uSlian xels. gavixsenoT umciresobis simarTlis damtkicebas namdvil, `sanitarul~ Jurnalisti-
fsb-s yofili agentis, litvinenkos, cdilobda. dadioda CeCneTSi, `te- kas aRiarebda. saqmes akeTebda da am
gaxmaurebuli saqme _ litvinenko roristebs~ usmenda da elaparakebo- saqmiT konkretul adamianebs exmare-
pirdapir acxadebda, rom politko- da. da es maSin, roca mTeli ruseTi boda. es ki JurnalistikaSi, albaT,
vskaia piradad putinma moakvlevina lamis TiToeul CeCenSi terorists yvelaze mZime ramaa. ase iqca ana ada-
_ ruseTSi imdenad centralizebuli xedavda. ana ki am terorizmis mizeze- mianis uflebebis damcvelad _ gul-
mmarTvelobaa, prezidentis Tanxmo- bs ikvlevda _ CeCnebis problemebze grili da sastiki saxelmwifos piris-
bis gareSe veravin gabedavda mso- Riad saubrobda, im mizezebs aRwer- pir martod darCenili adamianebis
flioSi cnobil Jurnalistze xelis da, ramac mSvidobiani mosaxleobis xSirad erTaderT imedad, Semwed da
aRmarTvaso; an moskoveli Jurna- nawili Sahidebad aqcia. wlebis gan- mfarvelad _ dadioda sasamarTloe-
listis, elena tregubovas istoria mavlobaSi dadioda CeCneTSi, Sedio- bSi, Cinovnikebis kabinetebSi da cdi-
gavixsenoT _ tregubovam 2004 wels da rusul sakoncentracio banakebSi, lobda samarTlis povnas.
gamosca wigni `kremlis mutantebi~, esaubreboda ubralo adamianebs, mar- agvistoSi, roca yvelani Sevyure-
romelic maleve iTargmna evropul to CeCnebs ki ara, rus samxedroebsac bdiT televizors da davZvrebodiT
enebze da bestselerad iqca. Jur- da maT uflebebsac icavda. ar gaCu- internetSi, roca orive mxare, qar-
nalisti SemTxveviT gadaurCa si- mebula mas Semdegac ki, rac mowam- Tulica da rusulic, lamis erTnai-
kvdils _ sarkesTan SeCerda da mis les, emuqrebodnen. ana xedavda, rom ri meTodebiT awarmoebda propagan-
sadarbazoSi damontaJebuli bombi is araadamianuri qmedebebi, rasac distul oms, informacia ki Zalian
ramdenime wamiT adre afeTqda, sanam rusuli armia CeCneTSi atarebda, is mwiri iyo, kidev erTxel gamaxsenda
is Sinidan gamovidoda. ana politko- siZulvili, rasac rusuli politika ana politkovskaia. is rom cocxali
vskaias sikvdilis Semdeg tregubova Tesavda, mxecebad aqcevs adamianebs yofiliyo da am omze daewera, mis si-
mixvda, rom ruseTSi veRar icxovre- _ rusebs, CeCnebs, sxvebsac da gaCere- tyvas namdvilad davijerebdi _ davi-
bda da londonSi gaiqca. Tumca arc ba aRar SeeZlo... icoda, rom tero- jerebdi yvelafers, rasac dawerda.
cxeli Sokoladi 19
komentari
N47, marti 2009
bavSvobaSi albaT Cvenc aseTi gulwr- ramdenime xniT adre (sanam `maestroSi~
felebi viyaviT, mere ki nel-nela da- Cajdeboda), roca giam TviTonve amixs-
vkargeT CvenSi bevri Tviseba da maT na ris gakeTebasac apirebda, isev cota
Soris iseTebic, rac ucnobma dRemde goimurad momeCvena misi axali idea,
SeinarCuna. im sakanSic stumrebTan sau- Tumca isev Sevcdi.
brisas Tu kamaTisas ucnobis es SesaSu- mesmis, rom pirdapir, realur da co-
ri Tviseba aSkarad Cans xolme, magram cxal Sous SeiZleba marTla ar hqondes
avtori: daTo turaSvili sanam saknis ambavs movyvebi, axalgazr- alternativa telesivrcis specifiki-
dobac unda gavixseno. dan gamomdinare, magram mainc Zneli
Cvengan, odesRac axalgazrdobaSic bevri ideebi hqon- dasajerebelia is, rasac ukve meram-
Zalian Semoqmedi da (axlandeliviT) da roca meubneboda, dene adamianisagan vismen _ adamianebi
Tu ris gakeTebas apirebda, Zalian xSi- ara mxolod maSin uyureben am gadace-
erisagan, mxolod rad meRimeboda xolme da Zalian xSi- mas, roca sakanSi saintereso stumrebi
momxmarebeli rad vcdebodi, radgan mas yovelTvis arian da kamaToben, aramed maSinac ki,
hqonda niWTan erTad iseTi alRoc, roca gia sakanSi martoa da mSvidad Zi-
xalxi davrCiT
romlis wyalobiTac hitebis avtori navs.
da amitomac xdeboda. hitis oficialur ganmartebas Tumca sinamdvileSi mSvidad Zili im
veZebT axla sxva rom ar davyabuldeT, hiti swored imas sakanSi SeuZlebelia, Tundac mudmivad
niSnavs, rasac ucnobi akeTebda Tavisi CarTuli kamerebis gamo, da piradad Ce-
mfarvels da pirveli simReris Caweridan dRemde da mTvis ki, araTu mSvidad Zili, mSvidad
batons rogorc sanam mexuTe sakanSi aRmoCndeboda, mxo- saubaric ki SeuZlebeli aRmoCnda mas-
lod man icoda, rogori popularuli Tan stumrobis dros da axlac amitom
qveynis SigniT, gaxdeboda es ucnauri axirebac. aqve Se- vwer.
aseve qveynis miZlia gamovtyde da isic vaRiaro, rom yvelaferze, ris Sesaxebac vikamaTeT,
gareT, Tu okeanis
gadaRma.
bunebrivia, ver davwer, magram sakiTxs, bac ki ar SeuZliaT, arasodes mivcem Zilze swored is Tvisebebi davkargeT,
romelmac amdeni aRelvebuli saubari xmas. TviTon ucnobis upiratesoba ki rac Cvens gamarjvebas ganapirobebda
gamoiwvia, aucileblad Sevexebi, radgan is aris, rom gia gaCeCilaZes gulwr- xolme. Cvengan, odesRac Zalian Semo-
manamde marTla gulwrfelad megona, felad surs, rom es qveyana ukeTeso- qmedi erisagan, mxolod momxmarebe-
rom saqarTveloSi aleqsandre griboe- bisken Seicvalos da amas zustad ise li xalxi davrCiT da amitomac veZebT
dovis Sesaxeb, isedac yvelaferi icod- cdilobs, rogorc mas sjera. mas Sei- axla sxva mfarvels da batons rogorc
nen. Zleba araferSi daeTanxmo, magram yve- qveynis SigniT, aseve qveynis gareT, Tu
Tumca manamde imasac vityvi, rac Za- laferi SegiZlia uTxra; mas mosmena okeanis gadaRma. mTeli Cveni energiac
lian ar momwons mexuTe sakanSi da es mainc SeuZlia, sxvebisagan gansxvavebiT. axali mfarvelis Zebnas xmardeba da ara
upirvelesad igive Secdomis saSiSro- upirvelesad zemoTqmuli xelisufle- sakuTari, damoukidebeli saxelmwifos
ebaa, romelic erTxel ukve davuSvi. bas exeba da xelisuflebaSi mosvlis Seqmnas, romelsac Tavisufali adamia-
vardebis revoluciamde gulubryvi- Semdeg es Tviseba rom ar daekargaT nebi sWirdeba da roca Cven viqnebiT
lod megona, rom mTavari SevardnaZis adamianebs, arc am gadacemis aucile- Tavisuflebi, xelisuflebaSic Tavi-
gadadgoma iyo da mere yvelaferi ise- bloba iqneboda. yovel SemTxvevaSi, ase sufali adamianebi moxvdebian. amito-
dac kargad iqneboda, magram aRmoCnda, ar daewafeboda mexuTe sakans simar- mac, Cemi Rrma rwmeniT, gamosavali isev
rom TavisiT araferi icvleba ukeTe- Tlesmowyurebuli qarTveli mayurebe- CvenSia, radgan saakaSvilTan erTad es
sobisken da isic aRmoCnda, rom mTa- li da xelisuflebis erT-erTi mTavari Secdomebi Cvenc davuSviT da saakaSvi-
vari problema Turme isev CvenSia da Secdomac swored is iyo, rom maT aRar li ki yvelaze metad swored Cven gvga-
ara romelime SevardnaZeSi. rasakvir- daijeres, rom simarTle yovelTvis vs. RmerTmac qnas, rom agvistos omidan
velia, SevardnaZe unda wasuliyo da jobia tyuils da keTili tyuili ki, (da ara marto) iseTi daskvnebi gamovi-
wavida kidec, magram saakaSvilis Se- sinamdvileSi, ar arsebobs. saakaSvils tanoT, romlebic sakuTari Tavis aRmo-
cdomebisTvis Cven sruliad moumza- imxela mxardaWera hqonda saqarTve- CenaSi ise dagvexmareba, rom Secdomebs
deblebi aRmovCndiT, radgan gvegona, loSi (Sesabamisad, saqarTvelos ki _ aRar davuSvebT da aRar gavimeore-
rom demokratia TavisTavad Seuqcevadi dasavleTSi), rom xelisuflebam veRar bT. imaSic darwmunebuli var, rom Tu
procesia da Zalian mwaredac movtyu- igrZno sazogadoebasTan dialogis au- sakuTari Tavis Secnoba da sakuTari
vdiT. amitomac mTavari problema (Cemi cilebloba da im reformebis ganmar- Secdomebis aRiareba SevZeliT, imasac
subieqturi azriT) swored isaa, rom tebis aucileblobac, romlis gareSec, davijerebT, rom Tavisuflebas alter-
xelisuflebasTan erTad Cvenc Sevicva- Tanamedrove saxelmwifo ubralod nativa ar gaaCnia...
loT, Torem, winaaRmdeg SemTxvevaSi, verc Seiqmneba. xelisuflebas gauCnda
didi albaTobaa imisa, rom momavalma sakuTari xalxisagan maradiuli mxar- ...
xelisuflebamac igive gvakadros, rac daWeris iluzia da am Secdomam sxva rac Seexeba griboedovs: sanam qar-
axlandelma ukve gvakadra. Secdomebic gamoiwvia da ganapiroba. Tvelebze vityvi, jer imas gavixseneb,
yvelaze samwuxaro ki axali beladis qveyanaSi, sadac romelime qarTvelis Tu ratom ar uyvardaT griboedovi
Zveleburi moTxovnilebaa, romelic gareSe simRerasac ki aravin gapatiebs, TviTon rusebs da gansakuTrebiT ki
saqarTveloSi yovel fexis nabijze xelisufleba ise daSorda sazogadoe- rusuli sazogadoebis egreT wodebul
igrZnoba da aseT dros yovelTvis ale- bas, rom verc ki igrZno SuaSi gaCenili progresul nawils. aleqsandre gri-
qsandre yifSiZis cnobili fraza max- ufskruli, romelsac mxolod gamar- boedovi, rogorc sxva dekabristebi,
sendeba xolme, _ qarTvelebi monobas jveba Tu amoavsebda. ruseTis winaaR- daapatimres peterburgis cnobili mo-
ise SeeCvien, erT batons meoreTi rom mdeg omSi gamarjveba ki mxolod maSin vlenebis Semdeg, magram im sxvebisagan
ucvlian, ukve Tavisufleba hgoniaTo... iqneboda SesaZlebeli, Tu xalxi da gansxvavebiT, vinc CamoaxrCes an cimbi-
Tavisufleba ki upirvelesad pasu- xelisufleba gaerTiandeboda, magram ris katorRebze gauSves, griboedovi
xismgeblobaa da amitomac gasagebia, Tu ar ici, rom kremlis agentebi kre- Zalian male gaaTavisufles da samaga-
rom postsabWouri qarTuli sazogado- mlis winaaRmdeg arasodes ibrZoleben, liTod daajildoves. garda soliduri
eba pasuxismgeblobas gaurbis da xal- es imas niSnavs, rom Sens xalxs Zalian fuladi jildosi, man miiRo wminda anas
xic kvlav cdilobs, rom Zalaufleba cudad icnob. xolo Tu kargad icnob jvari da saxelmwifo mrCevlis titu-
romelime axal belads Setenos da mere da quCaSi gamosuli, RirsebaSelaxuli li. imperatorisagan aseTi lmobiereba
is axali rom ZveliviT moiqceva xol- adamianebi mainc kremlis agentebi ggo- mxolod griboedovis mimarT mxolod
me, Zalian ukvirs. mgoni, am gadacemis nia, ruseTs verasodes daamarcxeb. Tu- erTazrovani daskvnis safuZveli iyo.
mTavari upiratesobac swored is aris, mca manamde Cven yvelas ufro Zneli omi mowinave rusulma sazogadoebamac swo-
rom am sakanSi gacilebiT advilia ada- gvelis da es Cveni, sakuTari Tavis da- red is ifiqra griboedovis Sesaxeb,
mianebis amocnoba da im politikosebs, marcxebaa da mgoni, es ufro rTulia, rasac TviTon gia gaCeCilaZe ifiqreb-
romlebsac mTeli Ramis manZilze erTi radgan rusebma Cvens aqilevsis qusls, da aseT SemTxvevaSi, Tumca rusuli sa-
romelime wakiTxuli wignis gaxsene- karga xania, miagnes da orasi wlis man- zogadoebis dekabristul nawils mxo-
cxeli Sokoladi 21
komentari
lod pirobiTad Tu SeiZleba ewodos rom aleqsandre griboedovic ar yofi- bis pragmatul motivaciebze aq aRar
progresuli, gasagebi mizezebis gamo. liyo am mxriv gamonaklisi, miuxedavad visaubrebT. mxolod imas aRvniSnavT,
dekabristebsac ki sxva, CvensaviT pata- qarTvelebis arcTu iSviaTi gulu- rom (sxvaTa Soris) ekaterine WavWava-
ra qveynebisa da CvensaviT dapyrobili bryvilobisa. mecxramete saukunis da- Ze karga xans dabejiTebiT amtkicebda,
erebis bedi sul cal kidurze ekidaT sawyisSic qarTvelebs mainc sjerodaT, rom griboedovs sinamdvileSi ekate-
nebismier manifestSi da saqarTveloc rom Tu rusebs kargad moeqceodnen, rine moswonda (Tanac daufaravad) da
maTTvis mxolod poligonuri teri- isinic siyvaruliT upasuxebdnen Cvens ara misi da nino. SegviZlia davijeroT,
toria iyo qarTvelebis gareSe. gribo- erTgulebas da ra gasakviria, rom Te- rom qals zogjer eCveneba xolme, rom
edovic Tavis proeqtSi, saqarTvelos qvsmeti wlis keTilSobil qarTvel nebismieri mamakaci mas etrfis, magram
mowyobis Sesaxeb, saerTod arafers am- qals rusi mwerali Seyvareboda. ekaterine WavWavaZis SemTxvevaSi, es
bobda xalxis Sesaxeb da Cvens qveyanas ulamazes nino WavWavaZesac Tavda- yvelaze naklebad sarwmunoa da asec
ganixilavda rogorc komerciul kompa- viwyebiT Seuyvarda aleqsandre griboe- rom ar iyos, nikoloz greCis JurnalSi
nias, romlis mmarTvelic TviTon unda dovi, romelic warmosadegi diplomati gamoqveynebuli dokumenturi masalac
yofiliyo da mTeli qarTuli qonebac iyo, ukravda roialze da werda musika- sabednierod arsebobs. sabednierod
mas unda darCenoda ganusazRvreli sac leqsebisa da piesebis garda. mxolod im TvalsazrisiT, rom simar-
vadiTa da uflebebiT sargeblobaSi. Tumca TviTon griboedovis damoki- Tlis codna yvela SemTxvevaSi ukeTe-
aqve imasac gavixseneb, rom aleqsan- debuleba ninosadmi ar iyo zustad sia, rogori mwarec unda iyos warsulis
dre griboedovi (miuxedavad imisa, rom iseTi, rogoric skolis saxelmZRvane- gaxseneba, radgan im warsulidan sinamd-
okupanti iyo), sakmaod niWieri adamiani loebidan gvaxsovs, radgan rusi mwera- vileSi mainc verafers amoSli.
gaxldaT, romelmac sakmaod bevri ena li (sinamdvileSi) sxva mandilosnebis rogorc ar unda gaqres aleqsandre
icoda, magram erTaderTi ena, romlis mimarTac aranakleb interess amJRav- griboedovis Semoqmedebidan `qarTuli
Seswavlac mas ar ganuzraxavs, swored nebda, rogorc amas erTxmad adastu- Rame~ (zustad aseTi Ria saxelwodebis
qarTuli aRmoCnda. miuxedavad imisa, reben misi Tanamedroveebi. aleqsandre nawarmoebi), im erT sityvas xom mainc
rom griboedovs coli hyavda qarTve- griboedovisa da nino WavWavaZis mou- veravin amoSlis teqstidan, sadac gri-
li da ucxo enebis Seswavlac aSkarad lodneli qorwinebiT ki gansakuTrebiT boedovma nino WavWavaZesTan urTier-
exerxeboda, qarTuli enis Seswavla arc gakvirvebulebi iyvnen griboedovis ua- Tobas, ubralod, `zabava~ uwoda. SeiZ-
ucdia, radgan roca igi saqarTvelo- xloesi megobrebi, romlebsac kargad leba rusuli marTla cudad vici da es
Si Camovida, Cvens umTavres simdidres axsovT, rom rusi mwerali sul sxva sityva sulac ar niSnavs raime gansaku-
rusebi ukve ZaRlebis enas uwodebdnen. qals etrfoda am SeuRlebamde. gri- Trebulad tragikuls, magram roca
sxvaTa Soris (radgan sityvam moitana), boedovis gaocebuli megobrebis pi- gamaxsendeba, Tu rogori tragikuli
aqve imasac vityvi, rom griboedovis radi werilebic swored zemoTqmuls aRmoCnda nino WavWavaZisTvis griboe-
mere kidev orasma weliwadma ganvlo, adastureben da imasac mowmoben, rom dovis gacnoba, axlac iseve vbrazdebi,
magram orasmilionian russ Soris qar- is mSvenieri qali (gvarad axverdova) rogorc maSin, roca pirvelad waviki-
Tuli ena mainc aravin Seiswavla. sxva, ara griboedovs, aramed sul sxva kacs Txe muraviov-karskis dRiurebi.
nebismieri ucxoeli ki saqarTveloSi TanaugrZnobda; iseve, rogorc yvelam rac Seexeba griboedovis sikvdils, am
moRvaweobas swored imiT iwyebs, rom icoda Tbilisis maSindel sazogado- tragikul gardacvalebas rusul sazo-
qarTuli enis maswavlebels moZebnis ebaSi, rom nina WavWavaZeze sergei er- gadoebaSi erTi ucnauri frazac moyva,
xolme da (magaliTad) didi britaneTis molovi giJdeboda da ara aleqsandre romelic misi axloblebis werilebSic
elCi ramden Secdomasac unda uSveb- griboedovi. misi megobrebis pirad ki aisaxa, radgan yvelas axalgazrda Se-
des qarTulad saubrisas, nebismieri werilebSi ki isic kargad Cans, rom am remetievi gaaxsenda.
qarTvelisTvis amaze ufro mniSvnelo- qorwinebis gansakuTrebulad mosurne es ambavi aleqsandre griboedovis sa-
vani misi damokidebulebaa saqarTve- da momxre gaxldaT ninos mama aleq- qarTveloSi Camosvlamde moxda, magram
los mimarT. Tundac aseTi pativiscema sandre WavWavaZe, romlis arapoetur rusulma sazogadoebam axalgazrda,
da siyvarulic ar gvigrZvnia rusebis problemebsac aseve iqve miuTiTeben, lamazi da niWieri Seremetievis sikvdi-
mxridan (arasodes) da ra gasakviria, magram umcrosi qaliSvilis gaTxove- li, mainc ver daiviwya. im duelSi ki,
ulrike!
`protesti _ me vacxadeb, rom esa da es xels ar maZlevs.
winaaRmdegoba _ me viqcevi ise, rom is, rac xels ar maZlevs, arsebobas Sewyvets.
protesti _ me vacxadeb, rom morCa, me amaSi monawileobas aRar miviReb.
winaaRmdegoba _ me viqcevi ise, rom danarCenebic aRar miiReben amaSi monawileobas.~
beJani da noe
adamians albaT bevri ram aqvs cxovrebaSi sananebeli, Tuki saerTod fiqrobs aseT rameze,
mec Zalian vnanob uyuradRebobas an usamarTlobas, rac Tavis droze gamomiCenia an Camide-
nia, vnanob ramdenime nabijs, romelic cxovrebaSi gadavdgi da kidev ufro mets, romelic ar
gadavdgi.
buCqs da sibneleSi CainTqa. ise did nakvalevs, nadiris bilikebze meliebsa da kurdRlebs, qvewar-
vyvebi, ara, TiTqos menaxos! me maT daayenes is fotoxafangebi, mavlebs, kakbebs da nair-nair
vici, rom am statiis garda kidev romelmac ukve 2004 wels pirve- mtacebel frinvelebs, magram es
araerTxel davubrundebi vaSlo- li sensaciuri fotoebi gadaiRo, yvelaferi ukve aRar iyo sakmari-
vnel leopards, albaT romelime nadirisa, romelsac wilad xvda si. mere CamovediT. manamde beJom
moTxrobaSic Cavsvam da, SeiZle- pativi adamianis msgavsad sakuTa- isev daiara ramdenime Tvis win
ba, raionis maJoritari deputa- ri saxeli rqmeoda (bolo fraza dayenebuli fotoxafangebi, fi-
tic SevaWmevino, an ufro msxvili folkners movpare, magram gami- rebi amoiRo da axlebi Cado. ukve
vinme, Tuki movifiqre, klanWebSi gebda). arasamTavrobo organiza- TbilisSi eleqtronuli fostiT
rogor Cavugdo; kidev bevrjer cia `nakresis~ (beJani dRemde am gadmomigzavna fotoebi da yvela-
vinaneb momxdars Tu armomxdars, garemosdacviTi arasamTavrobo ni iq iyvnen _ vaSlovanis dRisiT
magram TviTon leopards veRara- organizaciis wevria) TanamSrom- uxilavi mkvidrebi: gareuli Ro-
sodes vnaxav. is erT-erTi yvela- lebma maSin mas `noe~ daarqves. ase ric da turac, daTvic iWyite-
ze frTxili cxovelia dedamiwaze, hqvia vaSlovnel leopards. ormo- boda obieqtivSi, focxveri xom
saqarTveloSi is erTaderTia da cdaaTi wlis mere saqarTveloSi sul axlos mosuliyo da aparats
jerjerobiT mxolod beJanis ni- am nadiris gamoCena (ukanaskneli aTvalierebda da... erTi suraTi
vaSi msxdomma samma adamianma naxa naxevari saukunis win saguramos- noesic iyo. cota kontraJurSi
2008 wlis 30 seqtembris wvimian Tan mokles) sensaciad moinaTla, iyo moxvedrili, magram mainc ma-
Rames daaxloebiT TerTmetis na- xolo im xalxisTvis, visac buneba gari suraTia. Zalian lamazi vin-
xevarze. me SemeZlo meoTxe vyo- uyvars, did sixarulad iqca. ma- mea. beJan lorTqifaniZem icis,
filiyavi, magram ar mekuTvnoda, xsovs CemebTan, mTawmindaze, ma- sad daagos maxe.
etyoba. maCemi, biZaCemi da me leopardis beJom daimsaxura-meTqi da be-
diliT gavzomeT manZili im ad- sadRegrZelos vsvamdiT, mamaCems Jom naxa, magram im ormac xom na-
gilidan, sadac manqana idga Ze- kabinetis kedelze ukve CarCoSi xes, reinjerebma, magaTze ufro
Zvis buCqamde, romelsac jiqi ga- Casmuli vaSlovneli jiqis sura- var daboRmili, erT-erTs, ro-
daevlo (xom ar minaxavs da axlac Ti ekida da mis naxvaze arc ki melsac saxlSi uCumrad siarulis
Tvalwin midgas), 8 nabiji gamovi- vocnebobdiT, me kidev... Tumca da mudam daZabuli saxis gamome-
da. rva nabiji da ramdenime wami, Cavlili ambavia eg ukve. tyvelebis gamo `berimori~ Sevar-
romlis manZilze bunebis erT- mere iyo Cveulebrivi dReebi, qviT (gaxsovT baskervil holis
erT yvelaze graciozul qmnile- Tumca Cveulebrivi ar eTqmis kuSti da uTqmeli saxlTuxucesi,
bas ucqer da ukve ici, rom Senc vaSlovanSi yofnas. me wignis ki- WaobSi damalul katorRels Ra-
ginaxavs raRac iseTi, SviliSvile- Txva davamTavre, beJo Tavis an- mRamobiT sanTliT rom aZlevda
bisTvis mosayolad rom gamodgeba teniani jado-manqaniT dasdevda niSnebs?), arc sixaruli etyoboda
odesme, roca amis dro mova. daTvs, romelic zafxulSi daiWi- da arc gaoceba, magram egec ara-
vis ekuTvnoda namdvilad le- ra da radiogadamcemiani sayelu- feri. uaresebic xdeba, Tavidanac
opardis naxva da _ beJans. 2003 ri daumagra. swavlobda daTvis xom vTqvi, adamianur ambebs ufro
wels meore axalgazrda zoo- marSrutebs da yvelaferi rukaze vnanob _ unebursa da ugunurs, ma-
logTan, giorgi darCiaSvilTan dahqonda. vaSlovanic iyo lama- gram isic vici, rom im Ramis sina-
erTad swored man miaqcia yura- zi, Trimlis foTlebs ukve Sepa- nulic, ai, bolomde, sul bolom-
dReba focxverisTvis uCveulod ruli hqonda siwiTle, vxedavdiT de gamyveba.
*** lomi~ mianiWa ara festivalis fa- 2011 weli aseve SeiZleba miviC-
yvelaferi Zalian kargad daiwyo vorits, lukino viskontis `roko nioT aRmavlobis dawyebad kinoSi.
da Zalian cudad damTavrda. vi- da mis Zmebs~, aramed cudi frangi amis dadasturebaa kanis wlevandeli
codiT, rom terens malikis filmi reJisoris, andre kaiatis sruliad kinofestivali, romlis programa
`sicocxlis xe~ kanis 64-e kinofes- meorexarisxovan suraTs `gadasvla arasdros yofila aseTi saintere-
tivalis `oqros palmis~ laureati reinze~, romelic istoriam male so, aseTi mravalferovani, dacli-
gaxdeboda, magram mainc gvqonda ime- daiviwya. amis Semdeg presaSi iseTi li politikuri koniunqturisgan
di, rom es ar moxdeboda; rom Jiu- skandali atyda, rom festivalis di- (gansxvavebiT wlevandeli `berlina-
ri, romelsac wels robert de niro reqcia iZulebuli gaxda, gadamdga- lesgan~)... sakonkurso programaSi
xelmZRvanelobda, Seismenda Jurna- riyo. warmodgenili 20 filmidan TiTqmis
listebis stvenas da fexebis bakuns 15 SeiZleboda gamxdariyo `palmis~
`sicocxlis xis~ dasrulebis Semdeg 2011 weli _ aRmavlobis weli laureati. cnobil saxelebs, pedro
da ar gawiravda kinos, ar wauxden- 1960 weli dRemde erT-erT yvela- almodovars, lars fon triers,
da saxels kanis 64-e kinofestivals ze mniSvnelovan TariRad iTvleba Zmeb dardenebs, aki kaurismiakis,
_ erT-erT yvelaze Zlier forums msoflio kinos istoriaSi. amerikul, nani moretis, aq daematnen axalga-
msoflio kinos istoriaSi. iaponur, inglisur, frangul, sabWo- zrdebi, romelTa axal namuSevrebs
amao aRmoCnda Cveni imedi. terens Ta filmebs ar CamovTvli. mxolod Jurnalistebi taSiT da ovaciebiT
maliki `oqros palmis rtos~ lau- italiurs gavixseneb: 1960 wels Ti- Sexvdnen; Zalian moewonaT ingli-
reati gaxda. kanSi daaskvnes, rom Tqmis erTdroulad gamovida ekra- seli reJosori qalis, lini rameis
es prizi didi amerikeli reJisoris nebze federiko felinis `tkbili filmi `unda vilaparakoT kevinze~,
aRiarebas, dafasebas, msoflio ki- cxovreba~, pier-paolo pazolinis markus Sleinceris `mixaeli~, radu
nos istoriaSi misi rolis Sexsenebas `akatone~, miqelanjelo antonionis mihaelanus `qalebis wyaro~, maivenis
gamoxatavda. Tumca aseTi skandalis `Tavgadasavali~ da lukino viskon- `policia~... erTi mxriv, gasagebicaa,
Semdeg, wesiT da rigiT, kanis festi- tis `roko da misi Zmebi~. seriozu- reJisorebi cdiloben TavianTi axa-
valis direqtors Tanamdeboba unda lad daiwyo laparaki aRmavlobaze, li filmebis premierebi swored kan-
daetovebina. unda momxdariyo igive, im krizisidan gamosvlaze, romelic Si moawyon, amitom zogjer gadaRe-
rac Tundac 1960 wlis veneciis ki- TvalsaCino iyo 50-ian wlebSi, tele- bebis grafiksac ki ise adgenen, rom
nofestivalze, sadac Jiurim `oqros viziasTan konkurenciis epoqaSi. filmi kanis kinoforumis dawyebis
cxeli Sokoladi 31
werili kanidan
sareklamo aqciebs awyoben xolme, li msjelobda lars fon trierze tivalebze. es didi reJisoris, didi
mainc da mainc ar unda moswonebo- da ase, Zalian Zneli iqneboda almo- provokatoris karieris dasasruli
daT festivalis organizatorebs. dovaris suraTis atmosferos Segr- iqneboda. ramdenime dReSi gonebam
`darbazis gareT~ skandali mxolod Zneba. emociebze mainc gaimarjva. `melan-
festivalis bolos moxda, roca ar vici, SeiZleba meCveneba. magram qolia~ kanis 64-e festivalis gamar-
lars fon trierma, `melanqoliis~ isic xom faqtia, rom trieris skan- jvebulebs Soris moxvda.
premieris Semdeg gamoacxada, rom dalma kanis 64-e festivalis Jiuris magram `melanqoliis~ aRiarebas
hitleri `arc Tu ise cudi tipi~ iyo gadawyvetilebaze imoqmeda. `melan- sxva mizezic aqvs _ lars fon trie-
da Tavadac ocnebobda yofiliyo na- qoliaSi~ mTavari rolis Semsrule- ri kinos samyaroSi damkvidrebul
cisti. meore dRes trierma meiliT beli kirsten densti, saeWvo niWis modas ahyva. SesaZlebelia ki ar
gaavrcela werili, romelSic bo- varskvlavi, romelsac emociebis ga- ahyva, wlebis win Tavad daamkvidra.
diSs ixdida. magram skandalisTvis moxatvis `teqnika~ aqvs, inteleqti ar vici, amas ara aqvs axla mniSvne-
es bodiSi sakmarisi ar aRmoCnda. ki, me mgoni, mainc da mainc ar hyof- loba. faqtia _ kanis 64-e kinofesti-
festivalis direqciam persona non- nis am emociebis gasaazreblad, kanis valze gaimarjva iman, vinc `RmerTze
gratad gamoacxada kanis kinofes- kinofestivalis saukeTeso msaxiob- iRadava~
tivalis `oqros palmis~ laureati, qalad aRiares... amiT cota Searbi-
romelsac didi Sansi hqonda meored les gadamlaSebuli reaqcia trieris xalxi eqstazSia. Tqven ki
gamxdariyo festivalis gamarjvebu- oxunjobaze. winaaRmdeg SemTxvevaSi, gecinebaT
li (`melanqolia~ marTlac bevrad danieli reJisoris gamonaTqvamis kanis kinofestivalze kiCis Cvene-
ufro saintereso, ufro Rrma da gamo atexili isterika ukve absur- ba samyaros Seqmnaze (rogorc te-
mxatvruli TvalsazrisiT, bevrad dul xasiaTs SeiZenda.. festivalis rens malikTan), anda mis daRupva-
ufro gamarTuli filmia, vidre Sedegebis gamocxadebamde xuTma ze (rogorc lars fon trierTan),
trieris wina suraTi `antiqriste~). qveyanam moaswro da uari Tqva fil- garkveuli TvalsazrisiT, gmiro-
trieri, faqtobrivad, gaagdes ka- mis gaqiravebaze... arada, am qveynebis baa festivalis direqciis mxridan.
nidan. adgilobrivi gazeTi im dRes gamqiraveblebs `melanqolia~ ukve esTetur-dekadentur kanSi poli-
aseTi saTauriT gamovida `lars fon nayidi hqondaT. fulis mimarT aseT tikur koniunqturas iSviaTad uwe-
trieri: `macaleT, Cemodani mainc Ca- damokidebulebas kanis festivals ven angariSs. Sesabamisad, lars fon
valago!~... am skandalma daazarala sponsorebi ar apatiebdnen. lars trieris replika nacistebze, am fes-
pedro almodovaris `kani, romel- fon trieris fanebze aRarafers tivalze Seqmnili atmosferosTvis
Sic cxovrob~, romelic meore dRes vambob _ kanis festivalma xom mou- gacilebiT ufro bunebrivia, vidre,
uCvenes. mowme var _ filmis pirveli woda sxva kinoforumebs, amieridan magaliTad, `berlinalesTvis~, sa-
seansis dawyebamde, xalxi aRelvebu- ar daeSvaT trieris filmebi fes- dac triers, ase rom moqceuliyo,
ara Tu persona non-gratad gamo- SemogvTavaza. programaSi `gansaku- gareT veRar ewyoba, kinodarbazSi
acxadebdnen, aramed iqve daapati- Trebuli mzera~ naCvenebi misi axa- mainc unda gaimarTos! raRac Zalian
mrebdnen, preskonferenciaze. bolo li filmi `arirangi~ warmoudgeneli sanaxaobrivi, paTetikuri, musikiT
wlebis festivalebs Tu gavixsenebT, xulignobaa; avtori erTdroulad da plastikurad gamomxatveli ka-
politikurma talRam kanis festi- ramdenime rols TamaSobs _ erTi, es drebiT datvirTuli. performansi-
vals mxolod erTxel gadauara, aris Jurnalisti (Tu Tavad avtoris kiCi! ai, daaxloebiT iseTi, rogo-
roca `oqros palma~ amerikel so- `meore me~), romelic kim ki dukis ricaa Tengiz abulaZis `natvris
crealists, maikl murs gadasces. `warsul saxes~ esaubreba, meore kim xe~! verasdros vifiqrebdi, rom
Tanac, muris filmi _ mxatvrulad, ki duki dRes _ gandegili, romelic kanis festivalze swored aseTi sa-
dramaturgiulad, masalis arCevis sadRac qalaqgareT, WuWyian qoxSi xis kino gaxdeboda popularuli; da
da miwodebis TvalsazrisiT, me Tu cxovrobs, ar banaobs, dRe da Rame Tu lars fon trieri cotaTi mainc
mkiTxav, sworedac `kiCad~ SeiZleba svams... anu `Sami kim ki duki~ erT- avlens ironias `planetebis aRlu-
miviCnioT. mxatvrul nawarmoebTan maneTs elaparakeba kinoxelovneba- mis~ mimarT Tavis filmSi `melanqo-
mis suraTebs imdeni aqvs saerTo, ze, filmis dafinansebis sistemaze, lia~, terens maliki ufro `ra dros
rogorc `sionel brZenTa oqmebs~ _ kapitalizmze, usamarTlobaze da iumoria~-s aniWebs upiratesobas!
mecnierebasTan. rac mTavaria, koreeli reJisoris `sicocxlis xeSi~ deda cisken gaiS-
magram, bolo dros kanis festi- SemoqmedebiT krizisze _ kim ki duki vers xels da bavSvs, Tu ar vcdebi
valma mainc gansakuTrebiT aiwyvi- cdilobs axsnas, ratom veRar iRebs berliozis musikis fonze, etyvis:
ta. SarSan `oqros palmiT~ aRiniSna kinos 2008 wlidan da ratom cxo- `Sexede, iq RmerTia!~
filmi, romelsac premieridan erTi vrobs `bomJiviT~. amaze, cxadia, kanSi viRacebs eci-
Tvis ganmavlobaSi msoflioSi (!) 342 saocaria, magram es daubaneli, ga- nebodaT. magram darbazSi aRmoCnd-
mayurebeli hyavda. samas ormocdao- loTebuli kaci Camovida kanSi. ori nen iseTebic, romelTac gaecinaT
ri! tailanduri `Zia bunmi~, faqto- kvira icxovra superTanamedrove da cremli moeriaT erTdroulad.
brivad, kinos dasasruls niSnavs. sastumro `maJestikSi~. kai Wama, kai cremli moeriaT malikis am migne-
aq uaria naTqvami imaze, rac kinoxe- sva da am programis, `gansakuTre- baze da gaecinaT imaze, Tu rogor
lovnebam Tavisi arsebobis manZilze buli mzeris~ gamarjvebulic gaxda. gaabraza terens malikma kanis dar-
daagrova _ yvela wesze! sxvagvarad koreeli xulignis performansma ga- bazebSi Sekrebili kinokritikosebi.
rom vTqvaT, erTi didi gamowvevaa _ Wra _ emir kusturicac ki, romelic magaliTad, me!
publikis, kritikosebis, mTeli kine- `gansakuTrebuli mzeris~ Jiuris terens maliki kanSi ar Camovi-
matografiuli samyarosi. xelmZRvanelobda, `avarda~ kim ki da. arc Tavisi filmis premieraze
wels raRac msgavsi odesRac ko- dukis provokaciaze. da arc dajildoebaze. premieraze
reuli kinos liderma, kim ki dukmac performansi! ho... roca darbazis Camosvla gauWirdeboda _ Jurna-
kadri filmidan `papi gvyavs~
listebi kiTxvebs dausvamdnen, maT ase moxda wels _ fineli reJisoris, ria, poeturze poeturi kinofreske-
Soris uxerxul kiTxvebs. dajildo- aki kaurismiakis filmi `havri~ _ so- bi, aseve principulad daclili ki-
ebaze Camosvla ki sarisko iyo _ Sei- cialuri zRapari frang pensioner- Cisgan. ar aris gamoricxuli, kanis
Zleboda, stvena aetexaT. ze, romelic cdilobs, daexmaros festivalis JiuriSi erTi kritikosi
magram kanSi msgavsi araferi afrikidan devnil biWunas, arale- mainc rom yofiliyo, Jiuris wevri
momxdara. istorias Cabarda dro, galurad gadakveTos sazRvari, gai- sami amerikeli kinovarskvlavisTvis
roca aq xmamaRla gamoxatavdnen pro- qces inglisSi, sadac deda elodeba, kinos istoriis Tundac mokle kursi
tests Jiuris gadawyvetilebis mi- Jiurim saerTod ar SeimCnia. roca rom waekiTxa vinmes, anda, saerTod,
marT. wlevandel festivalze origi- kinoSi ezoTeruli kiCi mkvidrdeba, sul sxva Jiuri yofiliyo, es sura-
nalurobis vnebisa da da snobizmis am socialuri zRapari demoded iqceva. Tebi axali `palmis~ laureatebad
saocarma najvarma, romelic uwinac roca kino lamis principulad icle- gamoecxadebinaT.
gamovlenila kanis festivalze, gai- ba iumorisgan, yovelgvari ironia da keTili! de niro da misi gundi
marjva yvelaferze _ saR azrze, rei- TviTironia, cud tonad cxaddeba. iqiT iyos. davubrundeT kanis ki-
tingebze, romelsac yoveldRiurad arada, Tanamedrove kinoSi cotaa nofestivalis direqcias, romelmac
adgendnen kritikosebi, aqtualur reJisori, romelsac erTi kadriT jer pedro almodovari gawira, fes-
ideebze... karg kinoze gaimarjva! icnob, romelic marTlac aravis tivalis gaxsnamde gamoacxada, rom
mxolod da mxolod imitom, rom hgavs. aseTia swored aki kaurismiaki. `kani, romelSic vcxovrob~ mxolod
filmis avtorma wlebis ganmavlo- aseTebi arian belgieli Zmebi dar- konkursgareSe programiT iqnebo-
baSi `Seiqmna piari~ Tavisi gandegi- denebi _ maTi axali suraTic, aseve da naCvenebi (rac imas niSnavda, rom
lobiT, sityvaZunwobiT. mxolod da socialuri drama `bavSvi velosi- almodovars suraTi ar gamouvida...
mxolod imitom, rom terens malikis pedze~ wlevandeli `oqros palmis~ sxvagvarad rom vTqvaT, kanis festi-
filmSi `gviCveneben~, sadaa RmerTi. mTavari favoriti iyo. magram Jiu- valis direqciam publika winaswar
sxvagan ki RmerTs an eZeben, anda rim mxolod gran-pri uwyaloba ganawyo marcxisTvis), mere ki mainc
dascinian. dardenebs. isic mxolod `naxevari~. CarTo programaSi filmi... mere nani
kanis kinoforumis, mniSvnelobiT moretis axal suraTs, `papi gvya-
damarcxebuli Sedevrebi meore prizi aseve gadasces Turq vs~ Seuqmna problemebi (filmis na-
kritikosTa gamokiTxvebi robert reJisors, nuri bilge jeilanis sam- cionaluri premiera kanis festiva-
de niros Jiuris gadawyvetilebis- saaTian films `erTxel anatoliaSi~. lis gaxsnamde gaimarTa, rac ar iyo
gan radikalurad gansxvavebuli orive es suraTi didi kinoxelovne- festivalis reglamentis darRveva,
aRmoCnda. ase iyos SarSan, roca bis gadarCenis sasowarkveTili cdaa Tumca moretis es gadawyvetileba
Jiurim diplomic ki ar aRirsa maik _ mxatvruli saxeebiT datvirTuli, ar mouwones). pedro almodovars
lis yvelaze reitingul films da qveteqstebiT mdidari da rac mTava- sareklamo bukletic ki ar hqonda
festivalze! kanis kinoforumis di- vneba gaeRviZa _ dakrZalvebsa da sa- im warmoudgenel ubraloebas. ubra-
reqciam iribad mianiSna Jiuris, rom saflaoebze daiwyo siaruli. erTma- loebis silamazes. Zalian cotaa
evropeli kinoklasikosebis dro ga- neTs swored dakrZalvaze gaicnoben. kinoreJisori, miT umetes ameri-
vida, rom `tradiciul Rirebulebe- SeuyvardebaT. sasiyvarulo ficsac kul kinoSi, romelsac ubraloebis
bze~ ironia da qiliki warsuls Ca- dadeben romeo da julietasaviT. silamazis Seqmnis unari hqondes,
barda da rom dRes axali moda unda mere gaiTamaSeben Seqspiris Seyvare- erTgvari pirvelyofili samyaros
davamkvidroT _ moda RmerTze! bulebs. da mayurebels imedi miece- silamazis, Tu gnebavT `siymawvilis
iqneb es normaluri reaqciaa imaze, ma _ iqneb es yvelaferi TamaSia da silamazis~. gas van senti amas axerxe-
rac xdeba mTel msoflioSi? iqneb gogona gadarCes? miT umetes, rom bs. SeiZleba imitomac, rom uzomod
samyaro marTlac daSinebulia mo- kanis wlevandel filmSi ramdenime mgrZnobiarea realobis mimarT da ar
mavali katastrofiT da caSi iwyebs suraTi vnaxeT aseTi, moulodneli igonebs realobas. ubralod, xedavs
yurebas, sadac `RmerTi~ elodeba? hepi-endebiT.. `bednierad~ dasrul- imas, rasac sxvebi ver amCneven.
da 10 wlis sirilis sasowarkveTi- ver amCneven da caSi ixedebian.
miwaze mainc araferi gamovida! li gza mamis saZebnelad dardenebis kanis 64-e kinofestivalma rea-
da is, vinc ixveweba, caSi nu iyure- filmSi `bavSvi velosipedze~. si- loba daCagra. ezoTeruli kiCi `ma-
biT, aqaa yvelaferi, Cvens gverdiT. rilma ver daibruna mama, romelmac Ral modad~ gamocxadda. aitaceben
ubralod, gaixed_gamoixedeTo, ara- igi upatrono bavSvTa TavSesafarSi Tu ara am modas sxva reJisorebi da
Tu kanis 64-e kinofestivalis prizis Caabara, magram miagno axal dedas... mere, Seinaxaven Tu ara TavianT fil-
gareSe darCa.. is saerTod ver mo- ormagi hepi endiT dasrulda aki mebs momavali kanis festivalisTvis,
xvda kanis kinoforumis konkursSi. kaurismiakis filmi _ bavSvi gaamgza- amas sul male davinaxavT... Tuki
mxedvelobaSi maqvs programa vres dedasTan londonSi da mTavar kanis wlevandel kinoforumze ga-
`gansxvavebul mzeraSi~ naCvenebi gmirs moulodnelad gamoujanmr- marjvebulebiT 342 Tu ara, Tundac
amerikeli reJisoris, gas van sen- Telda kiboTi daavadebuli coli. asjer 342 mayurebeli dainteresda,
tis axali suraTi `Restless~ (filmis gas van senTan aseTi saswauli ar saeWvoa, momaval welsac vixiloT
saTaurs gansxvavebulad Targmnian, gaTamaSdeba. imedis miuxedavad, go- mistikur-religiuri paTetika. ma-
amitom davtovoT rogorc aris), gona kvdeba da filmic moulodne- gram SeiZleba mainc vixiloT _ Tuki
filmi Tineijer gogo-biWze _ kibo- lad sruldeba. ara `maRal notze~, samyaro marTla SeiSala da `RmerTis
Ti daavadebul gogoze, romelsac rogorc, magaliTad, malikTan. mou- Zebna RrublebSi~ marTlac gadaiqca
gardacvalebamde 3 Tve darCenia da lodnelad sruldeba. ai, ise _ Za- tendenciad _ realobad! ara mgonia,
nekrofil ymawvilze, romelsac ra- lian rom ginda filmi gagrZeldes, rom ase moxdes, magram am samyaros-
mdenime wlis win mSoblebi daeRup- magram rom ar grZeldeba... mere gan yvelaferia SesaZlebeli.
nen avariaSi, ris Semdegac ucnauri gamodixar seansidan da ver iviwyeb
cxeli Sokoladi 35
36 cxeli Sokoladi
istoria
N44, dekemberi 2008
kontaqti
avtori: kaxa Tolordava
foto: levan xerxeuliZe, iason badriZis piradi arqivi
CemTvis rom am adamianze kino- avtomatmoRerebulebi mTeli xmiT ucnobi daakaves. yvela Cerdeba.
scenaris dawera SeekveTaT, ai, ase Rrials iwyeben. ramdenime wamSi jariskacebi kacs uyureben. maT
daviwyebdi... yvelaferi es sinamd- lodis uknidan xelebaweuli mamaka- gamometyvelebaze Cans, rom isini
vileSi moxda. mxolod detalebi ci gamodis. kaci ocdaaTiode wlis raRacas elian misgan. kaci miixed-
davamate vizualuri xarisxis gasa- iqneba _ saSualo simaRlis, xmeli, moixedavs da neli nabijebiT ga-
Zliereblad. maS, ase... wvermoSvebuli. mtvriani tansacme- dis alyidan, ramdenime metris mo-
li acvia. aSkarad SeSinebulia. isic SorebiT Cerdeba da moulodnelad
eqsterieri. saqarTvelo. gareji. yviriliT cdilobs, raRac auxsnas ymuils iwyebs jer gabmulad, Sem-
dila. jariskacebs. maRla aweul marjve- deg ramdenjerme wyvetilad. jaris-
gasuli saukunis samocdaaTiani na xelSi momcro zomis anteniani kacebi dabneulad gadaxedaven erT-
wlebis meore naxevari. saqarTvelo- gadamcemi uWiravs. jariskacebi maneTs. kacs eRimeba da isev ymuis.
Si dislocirebuli sabWoTa armiis yvirils agrZeleben da avtomatis amis Semdeg garSemo kvlav siCumea.
sasazRvro Zalebis eqvsi Tu Svidi lulebiT miuTiTeben, rom gadamce- mxolod qaris xma ismis. miwidan
avtomatmomarjvebuli jariskaci mi miwaze dados da ramdenime nabi- avardnili oxSivaris gamo, gamo-
Tavqudmoglejili mirbis xriokze. jiT moscildes. kaci emorCileba. saxuleba odnav bundovania. cxeli
maT Semdeg kadrSi mxolod haerSi haeris webovan masaSi ZunZuliT
avardnili buRi rCeba. cxela. interieri. Stabi. dRe. momavali oTxi cxoveli ikveTeba.
dakiTxvis scenebi arcTu ise odnav axlos rom modian, Cans, rom
interieri. Stabi. gareji. dila. brutaluria, Tumca SemaSinebeli. mglebi arian. ramdenime wamis ganma-
Stabis ufrosi da ramdenime oTaxis SuagulSi erTaderTi magi- vlobaSi jariskacebi gaSeSebulebi
maRalCinosani oficeri samxedro da da ori skamia. erT-erTze wver- misCerebian maTi mimarTulebiT
aparaturiT gadaWedil patara moSvebuli kaci zis. Stabis ufrosi momaval mglebs. Semdeg erT-erTi
oTaxSi SequCulan. isini yuradRe- mis garSemo moZraobs da raRacas TiTqos azrze modis da facifuciT
biT akvirdebian erT-erTi monito- ekiTxeba. drodadro, rogorc Cans, imarjvebs avtomats. danarCenebic
ris mrgval ekrans. monitorebTan mdgomareobidan gamosuli, pati- igives akeTeben. ucnobi saswrafod
mjdomi rigiTi operatori fanqriT mars uaxlovdeba, Subls lamis dgeba maTsa da moaxloebul mg-
miuTiTebs ekranze moZrav mkafio Sublze adebs da yvirilze gada- lebs Soris da xeliT aniSnebs, _
wertilze. Stabis ufrosi ofi- dis. kari iReba, oTaxSi leitenanti avtomatebi dauSviTo. mglebi ukve
crebs gadaulaparakebs. isini oTax- Semodis, Stabis ufross uaxlovde- sul raRac ociode metrSi iqnebian
idan gadian. ba da ramdenime sityvas CasCurCu- maTgan. kaci kidev erT gaurkvevel
lebs yurSi. ufrosi jer tusaRs bgeras amouSvebs piridan da Cai-
eqsterieri. gareji. dila. uyurebs, Semdeg ki erT-erT ofi- muxlebs. mglebi kidev ufro axlos
welSi moxrili avtomatmomarjve- cers Sexedavs da TiTqos Tanxmobis modian da misgan xuTiode metris
buli jariskacebi amjerad ufro niSnad Tavs uqnevs. moSorebiT Cerdebian. ramdenime wa-
frTxilad moZraoben. aSkarad Cans, mis ganmavlobaSi isini erTmaneTs
rom isini raRacas, Tu viRacas ep- eqsterieri. gareji. saRamo. uyureben, Semdeg ki oTxive mgeli
arebian. maTi meTauri xeliT aniS- xuTi avtomatmomarjvebuli ja- TiTqmis erTdroulad iwyebs misi
nebs danarCenebs. jariskacebi wel- riskaci da maTi tusaRi isev xrio- danaxvis sixaruliT gamowveul
Si imarTebian da uzarmazari lodis kze miabijebs. saxeebze yvelas wur- mglur cekvas. ekranze Cndeba
mimarTulebiT garbian. isini orive wuriT Camodis ofli. isini isev im filmis saTauri: k o n t a q t i
mxridan artyamen alyas lods da lods uaxlovdebian, sadac diliT „is TviTnakeTi pelengatori, ra
cxeli Sokoladi 37
istoria
Tqma unda, CamomarTves, _ iason mecnieria da azrebis artikuli- rets ukidebs, _ magram dRemde mik-
badriZe RimiliT miyurebs da mis rebis didebuli unari aqvs. urT- virs, es TeatrSi gazrdili kaci bi-
muxlebze zarmacad mokalaTebul ierTobis xuTi dRis ganmavlobaSi ologi rogor gamovedi.~ oTxi Tu
patara ZaRls efereba, _ ukan rom arc erTxel ar ucdia CemTvis uc- xuTi wlis iyo, rodesac `mokveTi-
vbrundebodiT, ukve cota ridiT nobi mecnieruli terminebiT Cemi lis~ msvlelobis dros dedis, msax-
miyurebdnen. gamomiSves, Tumca Ta- daCagvra. sakuTar cxovrebaze iob naTela afaqiZis `gadasarCenad~
vidan jaSuSi vegone, arada, me im ase albaT indieli beladebi sau- scenaze avarda da kinaRam speqtak-
xelsawyoTi Cemi mglebis gadaadg- brobdnen xolme. da kidev erTi li CaSala. mainc ise moxda, rom
ilebas vakvirdebodi.~ ZaRli nela ram, rac CemTvis mniSvnelovania _ Teatrs `gadaurCa~, ZiriTadad, ro-
dgeba misi muxlebidan, iasons axe- mas jazi uyvars. gorc TviTon varaudobs, mSoblebis
davs, TiTqos uflebas iRebso, mere `oTxi wlis viyavi, pirvelad mg- wyalobiT (`yvelaferi gaakeTes,
Cems muxlebSi ikalaTebs da xvne- lis ymuili rom movismine, _ iasoni rom msaxiobi ar gamovsuliyavi.~)
SiT gvatyobinebs, _ kargad movew- sigarets ukidebs, _ qviSxeTSi vis- da, rac mTavaria, bavSvobidan gamo-
yveo. kedelTan mimdgar taxtze venebdiT da mamaCemma wminda gior- yolili interesebis gamo. rogorc
vsxedvarT. Cvens ukan, kedelze, gis eklesiasTan amiyvana tyeSi Ramis Cans, alpiniadebs da velur bune-
fotoebTan erTad jerald dare- gasaTevad. imave wams vicani mglis baSi xetials tyuilubralod ar
lis werilia gakruli, romelSic xma, radganac mamaCemi xSirad mi- Cauvlia. Tbilisis saxelmwifo uni-
is madlobas uxdis baton badriZes yveboda cxovelebze da yovelTvis versitetis biologiis fakulteti
misi naSromisaTvis mglebis re- cdilobda maTi xmis mibaZvas.~ kon- daamTavra, sadac qcevis fiziolo-
introduqciaze velur bunebaSi. stantine giorgis Ze badriZes, iaso- giur meqanizmebs swavlobda. bune-
ramdenime saaTis win erT-erTi in- nis mamas, es ar unda gaWirveboda. brivia, movida dro, rodesac
ternet provaideris axalgazrda is Teatraluri studiis erT-erTi gadawyvetileba unda mieRo, Tu ra
warmomadgenelma mis binaSi inter- damaarsebeli, sasceno moZraobis unda yofiliyo misi Seswavlis obi-
netis qseli gaiyvana. „paroli ra maswavlebeli da pirveli qarTveli eqti. rogorc TviTon ambobs, ar-
gnebavT, rom iyos,~ _ SeekiTxa is kaskadiori iyo. swored mamisgan Cevanis win rom dadga, swored maSin
baton iasons. „uh, ra vici, aba...~ _ gaigo iasonma is, rac momavalSi, amoutivtivda mexsierebaSi bavSvo-
upasuxa iasonma. „me vici, _ uecrad rogorc TviTon miTxra, yvelaze baSi mamasTan erTad tyeSi gatare-
miiRo gadawyvetileba axalgazr- metad gamoadga: `raRacam SeiZleba buli Rame da imave wams yvelaferi
dam, _ modi, m g e l i iyos.~ oTaxSi gaiZulos, SenTvis ucnob sistemaSi Tav-Tavis adgilebze dadga. m g e
cxela. garedan manqanebis xmauri Sexvide, _ uTxra erTxel mamam, _ l i! yvelaze nacnobi ucnobi mta-
Semodis. TbilisSi 2008 wlis zaf- magram Tu Sen Sinaganad ar xar am cebeli. ar vici, gacnobierebuli
xulia. omi TvenaxevarSi daiwyeba. sistemis kaci, es sistema adre Tu hqonda Tu ara iason badriZes is,
iason badriZe isev iseTi xmeli gvian gamogriyavs, xolo Tu gamoas- rom am gadawyvetilebis Semdeg misi
da wvermoSvebulia, rogorc al- wari, TviTonve wamoxval.~ mamam cxovreba iseTi veRar darCeboda,
baT im Soreul warsulSi, garejSi kidev bevri ram aswavla. `rom ara rogorc manamde. albaT ufro _
rom daakaves. mxolod Tmebi Tu misi skola sxeulis flobaSi, Cemi ara.
SeuTxelda. saocrad cocxali da dazianebuli xerxemliT bevrs ver
gansakuTrebuli, Znelad asaxsneli mivaRwevdi.~ mis sxeuls ki marTlac `ratom mgeli?~ _ ukvirdaT mis
gamoxedva aqvs. garemosdacviT or- rom uamravi rTuli gamocdis `Cab- kolegebs zoologiis institutSi,
ganizaciaSi muSaobis xuTwliani areba~ mouxda. alpinizmiT gatace- sadac is 1976 wels gadavida samuS-
gamocdileba meubneba, rom aseTi buli, skolis bolo klasSi ramden- aod. `ratom mgeli? _ ekiTxebodnen
gamoxedva mxolod im adamianebs imejer gaipara myinvarwverze, iyo nacnobebi, _ iremi Seiswavle, ufro
SeiZleba hqondeT, vinc sicocxlis simZimeebis awevaSi saqarTvelos g e m r i e l i a. mgels ki erTad-
didi nawili cxovelebTan urT- iuniorTa Cempioni, hqonda pirveli erTi, rac unda, tyviaa SublSi...~
ierTobaSi gaatara. vxvdebi, rom Tanrigi tanvarjiSsa da srolaSi, ar icodnen, rom misTvis am SekiTx-
saWiroebis SemTxvevaSi mkacric mogvianebiT ki, rodesac mglebs vis dasmas ukve azri aRar hqonda,
SeuZlia iyos da ukmexic. bolos da `gadaeyara~, kilometrebs darboda radganac jer kidev oTxi wlis
bolos, es adamiani mTeli cxovre- maTTan erTad mglis bilikebze, win, 1972-Si man ukve Tavisi pirve-
ba mglis qcevas swavlobs. Zalian aTeulobiT kilometrs... gauval li mglis lekvebi aiyvana da, mis-
bevrs eweva. Tavidan pirquSi kacis tyeebSi... nebismier amindSi... ive TqmiT, amis Semdeg `SeuZlebeli
STabeWdilebas tovebs, Tumca mere `bavSvobidanve mainteresebda, iyo sxva rameze fiqri.~ xolo Te-
aRmoaCen, rom xSirad biWuri Ri- rogor aris mowyobili sicocxle, Tri yvavis reputacia rom hqonda,
miliT iRimis da laparakic uyvars, _ ambobs iasoni da kidev erT siga- es yvelaze naklebad anaRvlebda.
samagierod, ojaxSi gaCenili prob- debi iyo, Tumca esec maT mospobas bis nakuwebs, mere ki dagleja dai-
lemebis ugulebelyofa iyo Seu- emsaxureboda. me ki mainteresebda, wyes. es imas niSnavda, rom maT ukve
Zlebeli, radganac am droisaTvis Tu rogor formirdeba mglis qceva aRar eSinodaT. amis Semdeg iasonma
mas ukve col-Svili hyavda (dRes dabadebidan sikvdilamde, gonivru- xorcis naWrebis dawyoba daiwyo
iason badriZes ukve xuTi SviliS- li moqmedebis CaTvliT. im dros ki tiloebze da mglebma maTi Wama rom
vili hyavs. yvelaze umcross, ro- eTologia seriozul mecnierebad daiwyes, iasonma mxolod mas Semdeg
melic amerikaSi gaCnda, is jer ar ar iTvleboda. cxovelis qceva rom gadawyvita, gamoCeniliyo da danax-
icnobs). warmoidgineT: meuRle, Segeswavla, an giJi unda yofiliya- veboda cxovelebs (`Tumca, ra Tqma
ori patara Svili da oTxi mglis vi an Zalian bevri fuli gqonoda.~ unda, mglebi ufro adrec mxedavd-
lekvi kvleviTi institutis axal- iason badriZes fuli ar hqonda. nen,~ _ amatebs is). Zu mgels didi
gazrda umcrosi mecnier-Tanam- samagierod, is, yvelaze kargi gage- interesi ar gamouCenia mis mimarT,
Sromlis patara binaSi. bavSvebi biT, `giJi~ aRmoCnda, iseTi, did samagierod, xvadi gamoemarTa mis
da mglebi mTel saxlSi darbian. mecnierebze rom amboben xolme. Sesaxvedrad...
zedaxora. wivil-kivili da wkavw- swored amitomacaa, am taxtze mis mglebis ufrosi lekvebi rom xe-
kavi... mokled, bavSvebi, albaT, nam- gverdiT rom vzivar da pirdaRe- davdnen, mSoblebi mas ar ufrTxod-
dvilad erTobodnen, rasac ojaxis buli vusmen mis yvela sityvas. mx- nen, TviTonac swrafad Sediodnen
danarCen wevrebze ver vityodiT. olod aseT adamianebs SeuZliaT kontaqtSi. `me arasdros vcdilob-
`erTi manqana gvyavda, isic norm- yvelaferi ganze gawion da im gzas di maT socialur sistemaSi moxve-
alurad ver moxmarda ojaxs, Cems gahyvnen, romelic maT mosvenebas dras; arc adre da arc mogvianebiT.
gamo, _ ambobs is, _ mglebi aqeT-iq- ukargavT. velur bunebaSi swored iq Sesvla niSnavs imas, rom raRac
iT rom gadamyavda, manqanis saloni am Zalam gaiyvana, vinaidan icoda, rangi mainc unda daikavo, am Sem-
nafleTebad aqcies. am yvelafers rom mglis qcevas sxvagan versad TxvevaSi ki adre Tu gvian aucile-
isic emateboda, rom mgels ZaRli- Seiswavlida. beli xdeba am rangis gadasinjva.
viT sisufTaves ver aswavli. rode- tyeSi 1974 wels `gavarda~ pirve- es mglebTan fizikur konfliqtSi
sac erTxel biZaCemi moskovidan lad, borjomis saxelmwifo na- Sesvlis tolfasia, arada, sad mg-
Camovida da CvenTan movida, kinaRam krZalSi. oTxi Tu xuTi Tvis lis tyavi da sad adamianis kani.
Wkuidan gadadga kaci, _ icinis ia- ganmavlobaSi TiTqmis mudmivad amitomac jobda, damkvirveblad
soni da agrZelebs, _ arc labora- cxovrobda iq. mTeli am xnis ganmav- davrCeniliyavi.~
toria mqonda, arc sakmarisi teri- lobaSi mglebis erT ojaxs iCvevda. mglebTan erTad tyeSi sirbili
toria da arc fuli. mglis lekvi 50 rogorc ukve vTqvi, araviTari meT- mainc yvelaze ufro Zneli iyo.
maneTi Rirda, Cemi xelfasi ki 140 odologia ar hqonia, mxolod zog- rogorc wesi, dReSi ociode kilo-
maneTi iyo. principuli mosazrebis adi warmodgena imaze, Tu rogor metri ZunZuliT sirbili uwevda
gamo, me arasdros viyvandi mglis SeiZleba cxovelTan kontaqtSi Ses- maTTan erTad maTsave bilikebze.
lekvebs bunebidan; vyidulobdi. vla. ai, rogor akeTebda amas: saxl- mglebma Tavisi teritoria kargad
im dros jer kidev bevri araferi idan bavSvebis gasaxvevi tiloebi mi- ician, magram es teritoria masac
vicodi mglebis qcevaze, arc raime hqonda, tanze ixvevda da ramdenime xuTi TiTiviT unda scodnoda. sx-
meTodologia mqonda. pirveli, rac dRe ase dadioda, misi ofli kargad vanairad ar gamovidoda; ufro met-
gavakeTe, is iyo, rom literaturas rom gamjdariyo tiloebSi. mere am ic, mas agreTve kargad unda scod-
mivadeqi, magram aRmovaCine, rom tiloebs nakuw-nakuw xevda da mg- noda maTi msxverplis migraciuli
yvelaferi, rac mglebze arsebobda, lis bilikebze yrida, cxovelebi bilikebi, sad svamdnen isini wyals,
maT mospobaze iyo. erTaderTi, rac mis suns rom SeCveodnen. Tavidan sad aTenebdnen Rames da ase Semdeg.
gamomadga, kvalze moZiebis meTo- mglebi Soridan uvlidnen tiloe- iason badriZe tyidan iseTi cod-
cxeli Sokoladi 39
istoria
niT gamovida, rogoric arc mas da qeris mas, mere ki nela iwyebs misi tipis repertuari aqvT _ Tandayo-
arc aravis aqamde ar hqonia. Tan mimarTulebiT moZraobas. misgan lili da SeZenili. xifaTis aRmniS-
uamravi kiTxvac gamoitana. mTa- samiode metris moSorebiT Cerdeba, vneli yefa Tandayolilia da aseT
vari ki mainc is iyo, rom man ukve Tavs dabla xris da piridan ra- yefaze reaqciac Tandayolilia,
icoda, Tu ra gziT SeiZleboda am Rac ucnaur masas amoanTxevs. Sem- magram, miuxedavad imisa, rom amis
kiTxvebze pasuxis gasacemad niada- deg brundeba da ZunZuliT ecleba damtkiceba jer ar SemiZlia, im-
gis momzadeba. mas yvelaferi Ta- iqaurobas. kaci erTxans Tvalis- isda mixedviT, Tu rogor garemo-
vidan unda daewyo. `codva davide. moucileblad uyurebs mgels, mere Si cxovroben isini, rogoria eqo,
Cemive Secdomebis gamo, ramdenime ki xelebs miwaze abjens da gaWirve- tyeSi arian Tu Ria adgilze da ase
lekvi damexoca pirveli partiidan. biT gaxoxdeba win. yovelgvari ziz- Semdeg, maTi ymuilis tonaloba da
ZiriTadad _ filtvebis anTebiT; Ris gareSe, dawvdeba masis nawils variacia, wesiT, unda icvlebodes.
ar vicodi, sworad rogor unda me- da yuradRebiT akvirdeba. Rimils kaxel mglebs Tu gurul mglebTan
kveba. mere ki, isev da isev Cemive ver ikavebs. mas xelSi lorwoSi gax- kavSiri ar hqoniaT, isini SeZenil
uvicobis gamo, ramdenime zrdasru- veuli mounelebeli xorcis naWrebi repertuarSi erTmaneTs ver gauge-
li mgeli Semomakvda. maTi agresia ukavia. is isev tkivilnarevi Rimil- ben.~ axla me gavagrZeleb... raRac
Cemive uvicobiT iyo gamowveuli. iT iyureba iqiTken, saiTac mgeli momentSi iasoni dainteresda, Sei-
erTi wlis Semdeg maTi saxlSi yola gauCinarda. Zleboda Tu ara semantikuri mniS-
ukve saxifaTo xdeba. am dros zr- `da Tqven es yvelaferi SeWameT?~ vnelobis formireba xelovnurad
dasruli mglebi ukve socialur _ pirveli, rac SevekeTxe, es iyo. da amis gasarkvevad man ymuilis
sistemaSi unda Sevidnen~. aqedan `ho, konservebi mqonda, magram ra- iseTi variacia moigona, romelic
moyolebuli, 1979 wlis CaTvliT, Rac nawili gavrecxe da SevWame, mglebs repertuarSi ar aqvT. am
man ocdaori iseTi mglis lekvi gaz- _ mipasuxa iasonma, _ Tu maT ymuils Tavisi datvirTva hqonda
arda, romlebic `qalaqeli~ mglebi sazogadoebaSi cxovrob, ise unda da niSnavda _ `aq saWmelia.~ mglebi
ki ar iyvnen, aramed veluri bunebis icxovro, rogorc isini cxovro- cxranair daymuvlebas epasuxebod-
srulfasovani warmomadgenlebis ben. Cemi dazianebuli fexis gamo, nen, magram modiodnen mxolod im
Tvisebebs flobdnen. TiTqmis erTi kvira ver davyvebodi xelovnur ymuilze, radganac mas
maT bilikebze da maTac ifiqres, saWmels ukavSirebdnen. erTxelac
eqsterieri. tye. saRamo. rom saWmeli damWirdeboda. aseT gairkva, rom mis mier tyeSi gaSve-
nel-nela binddeba, Tumca mzis saCuqarze uari arasdros ar unda buli mglebi, SimSilis SemTxvevaSi,
susti sxivebi jer kidev aRwevs da- Tqva.~ `is Tqveni wkmutuni raRas swored ymuilis am variacias mimar-
burul tyeSi. kaci koconTan zis da niSnavda?~ _ SevekiTxe me. `es abso- Tavdnen. firebi, romelzec mas
CanTaSi iqeqeba. saswrafod iRebs luturad daufiqreblad wamomcda mglebis ymuilis variaciebi hqonda
iq CarCenil saxvevebs da CanTas da niSnavda Semdegs: `gamarjoba. Cawerili, oTxmocdaaTiani wlebis
gverdze miagdebs. marjvena fexi mixaria, rom moxvedi.~ xvdeba, rom dasawyisSi, omis dros daikarga.
odnav arabunebrivad udevs, naR- Tavs idiotiviT vgrZnob da amitom `ra SegZinaT mglebTan urTier-
rZobi an dazianebuli aqvs. Sarvlis swrafadve agrZelebs. `qSenanarevi Tobam?~ _ vekiTxebi iasons, sanam
tots maRla iwevs da isev imanWeba yefa xifaTs niSnavs. aseTi bgeriT is Tavis mesame sigarets ukidebs
tkivilisgan. fexs moxerxebulad isini TavianT lekvebs afrTxileben. meore kolofidan. am SekiTxvaze
debs da saxvevebis daxevas iwyebs. saerTod maTi `ena~ ramdenime saxis swrafad ar mpasuxobs. jer fiqrobs.
uecrad Cerdeba da miayuradebs. ymuils da wkmutuns gulisxmobs. zafxulis sicxeSi sigaretis bols
mxolod cecxlis tkacuni ismis. naRvlianad maSin ymuian, rodesac sasiamovno suni aqvs. `maTi meS-
isev saxvevebs miubrundeba, magram ojaxi erTad araa da erTmaneTs veobiT adamianuri urTierTobebis
ramdenime wamSi isev Cerdeba da am- raRac undaT, rom Seatyobinon. fasi gavige, _ ambobs is ramdenime
jerad ukan iyureba. gamometyvele- ymuian mxolod maSin, rodesac an xnis Semdeg, _ ufro dinji gavxdi.
baze etyoba, rom raRac dainaxa. didi manZiliT arian erTmaneTisgan adre advilad feTqebadi viyavi. es
swrafad, Tumca mainc gaWirvebiT dacilebulni an rodesac zedmeti cxovrebis im wesma maswavla, rac
mTeli sxeuliT brundeba da mou- emociebi awvebaT xolme. uSualo mglebTan urTierTobisas mqonda.
lodnelad SeSdeba. mis win, aTiode kontaqtisas ymuils azri ara aqvs. es da kidev imis SegrZneba, Tu ra
metrSi mgeli dgas, pirdapir mas am dros isini yefen. sxvadasxva xdeba Sens ukan. TiTqmis deta-
uyurebs da kuds aqicinebs. kacs regionSi mglebi sxvadasxvanairad lurad SemeZlo situaciis aRwera.
eRimeba da raRac ucnaur, wkmu- ymuian.~ me cota xani kidev mWird- mgeli mainc veluri cxovelia da,
tunis msgavs xmas gamoscems. cota eba bolomde azrze mosasvlelad. rogorc Cans, es unari Cemi mudmivi
xani mgeli isev gaunZrevlad Sesc- is ganagrZobs: `maT ymuilis ori daZabulobis wyalobiT SeviZine.
aman Zalian Semawuxa qalaqSi yof- i f a T i iyo, rac me memuqreboda. gawyvetdnen, cxovelebis raodeno-
nisas.~ daTvi gaiqca. amis mere ra grZnoba bac imatebda tyeebSi. socialis-
pauza. `isini saocrad mz- SeiZleba mqondes mglebis mimarT?~ tur mecxoveleobaSi gaCenili es
runvelebi arian Tavisianebis _ mekiTxeba is. koncefcia absoluturad mcdari
mimarT. Zu mgeli rom mSobiarobs, gamodga, radganac is imas aRar iT-
am dros mas nadiroba ar SeuZlia `iasonze wer? _ uxarodaT xol- valiswinebda, Tu ra SeiZleba moy-
da sakvebis momaragebaSi danarCe- me Cems nacnob-megobrebs rodesac oloda tyeebSi mglis populaciis
nebi exmarebian. lekvebs saWmeli mekiTxebodnen, Tu amjerad raze Semcirebas. im dros mTavari g e g
ar unda SemoakldeT.~ isev pauza. vmuSaobdi. mere ki iwyeboda, _ didi m a iyo. mglis mokvlaze fuladi
`maT bodiSis moxda da siyvaruli mokiTxva gadaeci Cemgan. me masTan premia iyo dawesebuli. ase daiwyo
SeuZliaT. nadavlis gayofac ician. mimuSavia studentobis periodSi. ukontrolo nadirobebis epoqa ara
erTxel iremi moinadires da Tvi- xo magari kacia?!~ arc ki vicodi, marto mgelze, aramed mis msxver-
Ton rom gaZRnen, 15-20 metrSi amdeni saerTo nacnobi Tu gvyavda! plzec. mere ki, rodesac mgels
dawvnen. erTi xvadi me miyurebda, TiToeul maTgans Tavisi isto- tyeSi mosanadirebeli nadiri Se-
kuds aqicinebda da miRimoda. war- ria hqonda iasonze, mis mglebze moaklda da soflebSi gamovida, aR-
moudgeneli Rimili aqvT (ara, namd- da maTi TandaswrebiT Catarebul moCnda, rom is qurdobis SesaniSna-
vilad ar meSayireba!). isini saWmlis eqsperimentebze. yvela mzadyof- vi saSualebac iyo. Tu is or cxvars
gamo ki ar iRimebian xolme, aramed niT ixsenebs sakuTar SemTxvevebs, Wamda, adamiani ocdaors iparavda
socialur partniors uRimian. Tumca am teqstSi yvelafers mainc da yvelafers mgels abralebda. mg-
gavbede da irems mivuaxlovdi. arc ver movyvebi. Cemi da batoni iaso- lis gaumaZRrobis miTi aqtualuri
ganZreulan. patara daniT cota nis saubris Canawerebs ver avudi- unda darCeniliyo.
xorci amovWeri CemTvis. mglebi var, araTu sxvebis monaTxrobs... me `ra aris is, rac mgelSi ar gi-
iwvnen da icinodnen. amis mere Tu rodesme filmisTvis scenaris yvarT?~ _ vekiTxebi iasons. `albaT
sistematurad maZlevdnen nadavl- dawera momiwia, ukve vici, rom es ufro unda SemekiTxoT, Tu ra ar
Tan misvlis uflebas.~ im adamianis istoria iqneba, ro- mesmis masSi, _ mpasuxobs is, _ in-
sigaretis kvamli Werisken mi- melic eqsperimentebs, marto mgle- teleqtiT is aSkarad axlos dgas
izlazneba. Cems Semdgom SekiTx- bze ki ara, aramed, rogorc yvela primatebTan, mas adaptaciis sao-
vas azri namdvilad ar aqvs, ami- didi mecnieri, sakuTar Tavzec cari unari aqvs, vinaidan sauku-
tomac TviTonve agrZelebs: `mxaris atarebs. es is SemTxvevaa, rodesac neebis ganmavlobaSi uxdeboda ga-
micemac ician, ai, quCur enaze „at- orive mxare mdidrdeba da es al- darCenisTvis brZola. SeuZliaT
maskas~ rom eZaxian. erTxel Cems baT yvelaze saintereso unda iyos. Sedegebis prognozireba da aqvT
gamo daTvs daesxnen Tavs.~ ar uTq- adamiani, romelic cxovelis qcevas taqtikuri gaTvlebis unari, gaaCni-
vams, Tu rogor moxda ise, rom is swavlobs, aucileblad TviTonve aT socialuri urTierTobebis sao-
da daTvi erTmaneTis pirispir aR- icvleba. `rodesac mgels gazrdi crad didi unari, rac ganapirobebs
moCndnen tyeSi. yvelaze kritikul da velur bunebaSi misi gaSvebis inteleqtis maRal dones, SeuZliaT
momentSi, rodesac daTvi ukana dro modis, mTavari isaa, rom iq man ferebis garCeva (arCeven yviTel
TaTebze Sedga da iasonic da daT- normalurad imoqmedos, Tavs ar da cisfer ferebs), magram, miuxe-
vic SiSis bRavilze gadavidnen, ori esxmodes Sinaur cxovels da gaur- davad amisa, isini Zalian xistebi
mgeli, Zu da xvadi, daTvs mivardnen. bodes adamians.~ iasoni umatebs, arian da Znelad eCvevian axals.
`nebismier situaciaSi mgeli daTvs rom mgeli yovelTvis iyo adamia- dRemde ver gamigia, Tu ratom mSo-
gaurbis, _ ambobs is, _ es Tandayo- nis konkurenti. CvenSi problema biarobs im bunagSi, sadac erTxel
lili SiSia. erTaderTi, ramac isini imis Semdeg gaCnda, rodesac adami- ukve waarTves lekvebi, an ratomaa
aiZula, Tavs dasxmodnen daTvs, is x anebma gadawyvites, rom Tu mgels mibmuli erT biliks, rodesac am
cxeli Sokoladi 41
istoria
bilikze xafangebia? isini terito- lis g a n r i d e b a z e unda daewyo `sabolood rom vuSvebdi, erTi dRe
riuli cxovelebi arian da saocari muSaoba. Tu mgeli Sinaur cxovels maTTan vrCebodi, meore dRe ki ara
mexsiereba aqvT; maT bilikze ram- esxmis Tavs, amis mizezi, rogorc da ase erTi kviris ganmavlobaSi, _
denime santimetriTac rom gadaaad- wesi, adamiania. mSobeli arasdros mixsnis is, _ mere ramdenime dRe ar
gilo qva, imasac xvdebian, magram ar uSvebs win Tavis lekvs, amitomac gavyevi. isini tyeSi marto darCnen.
samagierod mxolod ramdenime saa- dagebul xafangebSic pirvelad isi- mec tyeSi vrCebodi, oRond karavSi
Tis ganmavlobaSi axsovT sakuTari ni xvdebian. udedmamod darCenil- vcxovrobdi. jer ori dRis Semdeg
sakuWnaoebis adgilmdebareoba. ra- ma lekvebma kargad nadiroba jer movidnen, mere sami dRis Semdeg.
tomaa ase? versiac ki ar gamaCnia.~ ar ician. maT mtacebluri qcevebi Semdeg ramdenime dRe ar gamoCe-
yvelaferi es, ra Tqma unda, Ta- ukve Camoyalibebuli aqvT, magram nilan. daviymuvlebdi, movidodnen,
vidan ar icoda. mTavari, rac tyeSi velur nadirze sanadirod sakma- momeferebodnen da isev midiodnen.
pirveli Sesvlidan gamoitana, iyo risi arc fizikuri Zala aqvT da am dros raRac doneze izrdeba so-
ara meTodika, aramed ZiriTadi arc ileTebis arsenali. am dros cialuri distancia, magram es ar
principebi, Tu rogor emuSava. Za- mas irmis waqceva jer ar SeuZlia, niSnavs imas, rom me maTTan kontaq-
lian exmareboda is, rom fiziolo- amitomac gadis Sinaur cxovelTan. ti davkarge.~ velur bunebaSi gaS-
giuri ganaTleba hqonda, radganac amis Semdeg Tu gadarCa, is Tavis vebul mgels qeCagadakrul sayelos
mglebTan muSaobisas, undoda Tu lekvebsac Sinaur cxovelebze gaz- ukeTebda warweriT: `am mglis mom-
ara, qcevis fiziologiur meqa- rdis (iasons miaCnia, rom Tu saer- kvleli miiRebs orjer met fuls,
nizmebze fiqrobda, imaze, Tu tvi- Tod mgelze nadirobazea saubari, vidre mas saxelmwifo premia hpird-
nis ra struqturebs SeeZloT ama swored aseTi mglebi unda Sem- eba.~ ratom? `Tu Cemi meTodika muS-
Tu im operaciaSi monawileobis cirdes velur bunebaSi). srulfaso- aobda, monadireebs verc erTi Cemi
miReba. man isic icoda, rom cxov- vani ganridebis Camosayalibeblad, mgeli ver unda moeklaT.~ arc erTi
els amocanas rom aZlevda, is misT- saSualod, ormoci dRea saWiro mgeli ar mouklavT.
vis ekologiurad adekvaturi unda da am dros sul mgelTan unda iyo. rodesac Tavis mglebs velur
yofiliyo. is igonebda lekvebisaT- adamianis SemTxvevaSi, ganridebis bunebaSi uSvebda, icoda, rom mar-
vis bunebriv mawovarebs, rodesac swavla mravalferovani unda iyos, to ymuili ar uSvelida saqmes, ami-
xeliT kvebis dros lekvebs SeeZle- radganac adamiani sxvadasxva saxiT tomac lekvebs sxvadasxva kombina-
bodaT rZis Tanabari mowodebis SeiZleba moevlinos cxovels. ami- ciiT aWrida frCxilis falangebs,
regulireba, sakuTari xeliT awy- tomac am dros mis asistentebs xan xan erT TaTze xan meoreze, raTa,
obda velur pirobebTan miaxloe- CanTa eWiraT xelSi, xan joxi, xanac saWiroebis SemTxvevaSi, nakvaleviT
bul volierebs, radganac xvdebo- Tofi... (is mxolod ucxo adamian- moeZebna. erTxel, meore ojaxis
da, rom cxovelis qcevis sirTule ebze umuSavebda cxovelebs gan- tyeSi gaSvebidan cxra wlis Semdeg
bevradaa damokidebuli imaze, Tu ridebas, radganac Tavis Tavze rom swored aseT nacnob kvals gadaawy-
rogor garemoSi uxdeba mas arsebo- gaekeTebina es, srulfasovan damk- da. ori kvira dadioda da ymuoda.
ba, megobrebis daxmarebiT awyobda virveblad ver darCeboda). mglebs mxolod ori kviris Semdeg gamovida
albaT mxolod misTvis gasageb da kiserze distanciurad samarTavi wyvili. ar miekarnen. ukve bebrebi
gamosadeg eleqtronul xelsawy- eleqtrostimulatori ekeTaT. iyvnen, gamxdrebi, gacveTili kbile-
oebs, da kidev ras ar akeTebda... rodesac isini ramdenime metrSi biT. albaT mozrdil cxovelebze
mglebis pirvel ojaxze dakvirvebis uaxlovdebodnen adamians an Sinaur nadiroba aRar SeeZloT da mindvr-
sufTa dro 1500 saaTs Seadgenda. cxovels, iasoni eleqtrostimu- is TagvebiT ikvebebodnen. ar miek-
`magram, ai, damTavrda eqsperimenti latoris meSveobiT aCerebda maT. arnen, magram mis danaxvaze mgluri
da mere ra? _ kiTxulobs iasoni, ase grZeldeboda Tveebis ganmav- kuntruSi daiwyes. TxuTmetiode
_ an unda gaaCuqo, an kidev...~ es, lobaSi. paralelurad, imazec unda metris daSorebiT Caurbendnen da
ra Tqma unda, gamoricxuli iyo, ezruna, rom mglebis ojaxi velur Camourbendnen. axsovdaT da ase
Sesabamisad, mas muSaoba unda gae- bunebasac miCveoda, amitomac, peri- gamoxates masTan Sexvedris sixa-
grZelebina velur bunebaSi gasaS- odulad gayavda isini volierebi- ruli.
vebad meTodis SesamuSaveblad da dan da mere isev ukan abrunebda.
maTTvis iseTi qceviTi tradiciebi erTxelac, rodesac isini velur mwyemsebis karavi. dRe.
Camoeyalibebina, rac Taobidan Tao- bunebaSi iyvnen, misma mglebma Sveli gaSlili aremare. karavTan ko-
baSi SeiZleba gadasuliyo. magali- moinadires. es ukve imis maniSnebeli conis garSemo kacebi sxedan da
Tad, da es Zalian sainteresoa, erT iyo, rom maT damoukideblad arse- saubroben. mwyemsebi arian. filmis
dResac dadga momenti, rodesac mas boba SeeZloT. `Zalian uWirdaT mTavari gmiric maTTanaa. raRacaze
adamianze da Sinaur cxovelze mg- TqvenTan ganSoreba?~_ vekiTxebi. kamaToben.
pirveli mwyemsi: ras ambob, kaco, migdebul cxvars daxedavs da isic yvelafers. ubralod, ver moas-
Sen aq mgels maiyvan da i mgeli Cem mwyemsebs uerTdeba. sxedan Cumad, wrebs. ara marto Tavis mglebze
cxvars arafers dauSavebs? molodiniT savseni, daZabulebi... moyolas, aramed ver moaswrebs
kaci: arafers. xom giTxari, aT mgeli male gamoCndeba. Camavali momiyves velur mglebTan da sxva
cxvarze davniZlavdeT meTqi... mzis Suqze albaT imaze didi moCans, cxovelebTan muSaobazec. bolos
meore mwyemsi: maayvanine Toma, vidre sinamdvileSia. ZunZuliT da bolos is Tavis axal wigns as-
gamovyruvdiT kaco, gaverTobiT uaxlovdeba trialSi upatronod rulebs, sadac albaT TviTon
mainc... darCenil cxvars, magram axlos rom moyveba yvelafers. me ukan vixede-
pirveli mwyemsi: gaerTobi ra, midis, nabijs anelebs. cxvari mgels bi da jerald darelis werils
cirkia... Seni cxvari iyos. Ceme- Tvals ar acilebs. Semdeg ki Tama- vuyureb. „es werili yvela jildos
bi yoveli Zilis win meubnebian, _ mad wabakundeba misken. mirCevnia,~ _ meubneba is da eSmaku-
oRond mgeli ar damanaxo da sam- meore mwyemsi: sad midixar, ma- rad eRimeba, albaT ise, erTxel
jer ufro mets matyls da xorcs genatra ara, Se SobelZaRlo! skolaSi xmel wiwakebs cecxli rom
CagabarebTo. distancia cxvarsa da mgels So- waukida da kinaRam mTeli klasi
kacebi icinian. ris mcirdeba. mgeli ukve aRar moZ- gaguda mware boliT. miTxra, erT
meore mwyemsi: jani gavardes, raobs. is dgas da elodeba, magram wignSi wavikiTxe, ase indielebi
Cemi cxvari iyos. icode, raime rom mis uZraobaSi raRac ucnauri SiSi akeTebdnen xolmeo... me ukve seri-
dauSavos... maiyva, sadaa i Seni mge- SeimCneva. iseTi STabeWdileba iqm- ozulad vnanob imaze, rom qarTu-
li? neba, TiTqos gaqceva unda, magram li kinoindustria aRar arsebobs,
kaci: Seni cxvari sadRaa? cnobismoyvareoba aCerebs adgil- Torem swored kinoSia SesaZlebeli
meore mwyemsi: midi, maiyva... cota ze. cxvari ki sul ufro da ufro am adamianis cxovrebis moyola.
mWle SearCie, kaco! axlos midis masTan. xuTi metri, mere ki maxsendeba, rom aris erTi
mesame mwyemsi: mWle ra, Tu egrea oTxi, sami, ori... uecrad mgels ram mis monaTxrobSi, rasac kino v e
Sen dauweqi im mgelsa... muxlebi ekveTeba da cxvris win r daafiqsirebs. es misi da mglebis
meore mwyemsi: xma, Torem me vici iSoteba. es scena sul ramdenime pirvel kontaqts exeba borjo-
visac davuwven... wamis ganmavlobaSi grZeldeba, mere mis nakrZalSi. Tu gaxsovT, vTq-
mwyemsebi isev icinian. axalgazr- ki mgeli fexze wamoxteba da sir- vi, pirveli Sexvedrisas Zu mgels
da zlazvniT wamoimarTeba da kar- biliT efareba Tvals, Tan wamdau- didi interesi ar gamouCenia mis
vis ukan gadis. kaci dgeba, tansac- wum iyureba ukan... mimarT, mxolod xvadi gamoemarTa
mels CamoiferTxavs da kocons karavTan yvelani duman. bolos misken-meTqi... SemeZlo bolomde
scildeba. ociode metrSi Cerdeba cxvris patroniRa axerxebs ramden- momeyola, magram gadavwyvite, es
da elodeba. male axalgazrda mwy- ime sityvas: cxvari ki ara, muhamed scena bolosTvis Semomenaxa. maS
emss mxrebze Semogdebuli cxvari ali myolia, kaco... dainaxeT, ra ase, xvadi misken gamoemarTa, TiTq-
mohyavs, kacisken midis da mis gaSota? mis xuTi metriT miuaxlovda da
fexebTan miagdebs cxovels. ...me vicini. `ra meqna, _ meubneba SeCerda. manamde iasoni ase axlos
kaci: wadi, imaTTan dajeqi... is, _ sakmarisi fuli ar mqonda da ar mdgara mgelTan. ramdenime wa-
axalgazrda swrafi nabijebiT ase vmamaZaRlobdi. bevri naZlevi mis ganmavlobaSi isini erTmaneTis
scildeba. momigia.~ es ise, gasarTobad. pirispir idgnen da TvalmouSore-
kaci jer mwyemsebs gadaxedavs, oTaxSi cxela... me ukve vici, rom blad uyurebdnen erTmaneTs. `ena
Semdeg ki moulodnelad raRac uc- am adamianis Sesaxeb yvelafers ver damibuJda, _ meubneba iasoni, Tva-
naur kiloze wamoiymuvlebs. erTx- movyvebi. es ubralod warmoud- lebs xuWavs da imeorebs, _ SiSisgan
el, orjer, samjer... mere fexebTan genelia. verc iasoni momiyveba ena damibuJda.~
cxeli Sokoladi 43
istoria
maia
avtori: salome kikaleiSvili
foto: daviT mesxi
ezos TaRiani gamosasvlelidan buli dito da anastasia Tvalebs fiqrobda, rom niCbis ostaturad
bavSvebTan erTad swrafad gamovi- aZroben plastmasis `spaidermens~, moqneva da Tojina Wrela-Wrula
da da 6 wlis anastasias da 4 wlis maia fanjridan akvirdeba jmux grovaSi gauCinarda. xma ver amoi-
ditos magrad CasWida xeli. xatia mamakacs, romelic tyavgaucleli Ro. damunjda. arc dedas usayve-
da nata, rogorc ukve ufrosebi, xorcis naWrebiT savse patara, Ca- dura. gabrazda, ewyina _ yvela-
ukan moyvebian, anastasia da dito Savebul urikas moagorebs. saval feri erTad daiZra. furceli
ki cdiloben, fexi aayolon dedis gzaze gamosuli memwvanileebi, aiRo da zed raRac dawera. raRac
did nabijebs da makaronebiviT qalebi, zurgze wamokidebuli da- strofebi, rogorc leqsSi.
Cxir fexebs orjer swrafad, lamis zolili CanTebiT, Zirs dayrili egona, rom yvela asea, gare-
haerSi asavsaveben. ara, maRviZaram saWmlis narCenebi, gauTavebeli dan xar mowesrigebuli, damjeri,
ki dareka, magram axal CaZinebulma signali... _ ukve meramdened iwye- lamis saukeTeso, Sinaganad ki _
rodis miaCuma awkrialebuli te- ba dRe am suraTiT. da es suni... vulkani ifrqveva, aTasi foier-
lefoni, aRar axsovs. gzis meore avtobusis odnav SeRebuli fan- verki erTdroulad feTqdeba;
mxares Tavisi patara dajgufebiT jrebidan TiTqos jibrze, xarbad anu, garedan normaluri, Signidan
gadmovida da gaCerebuli avto- rom Semodis... Sxx, Sxx _ saidanRac _ sruliad SeSlili. am or poluss
busis nomers daakvirda. ufrosma niCbebis xma ismis. ratom ecnoba? misi mSoblebis sruliad gansxva-
gogoebma swrafad ipoves carieli ra axsendeba?... Tojina. vebul xasiaTs abralebda; deda
skamebi da namZinarevi TvalebiT saaTobiT SeeZlo fanjarasTan _ keTili, wynari, Tbili, mama _
fanjaras miaSterdnen, maiam ki mdgariyo da Tvaldauxamxameblad niWieri, urTulesi, cotaTi mZi-
oTxeulis yvelaze patara wevrebi eyurebina nagvis manqanisTvis, im mec...
erT skamze moakalaTa da TviTo- niCbebmomarjvebuli kacebisTvis, yovelTvis cdilobda, yvelas-
nac iqve, kuTxeSi dadga. gadaamo- romlebic xmauriT yridnen bunke- nairi yofiliyo, arasdros da ara-
wma, _ xom yvelani amovediTo, _ ridan niaRvariviT wamosul naga- vis gamoerCia. rogorc ki erTxel,
da ditos aCaCuli cisferi brijis vs did sabargulSi. usasrulod viRacis naTqvams mohkra yuri, _ es
toti Camouwia. samive gogo bakur SeeZlo esmina asfaltze gaxoxia- gogo mgoni ucnauriao, _ maSinve
sulakauris skolaSi swavlo- lebuli niCbisTvis... Sxx, Sxx... Caiketa, TiTqos dapataravda ki-
bs: anastasia pirvel, nata mesame tansacmlis nakuwebi, rZis qilebi, dec, rogorc lokokina, Sevida,
da xatia mexuTe klasebSi arian. saWmlis narCenebi _ is, rac ada- siRrmeSi Sevida da gauCinarda,
dito skolis Senobis meore mxares mianebma moiSores da sxvagan unda gafermkrTalda. daZabuli iyo, ar
_ baRSi dadis da iliasTan mego- wavides, sadRac, sxva mimarTu- undoda, rom is, rac mis SigniT
brobs, maia imave skolaSi dawye- lebiT... sul undoda im grovaSi xdeboda, vinmesTvis xiluli yo-
biTebis pedagogia. ase rom, mar- Tavisi saxlis nagvisTvis miegno, filiyo. sul mondomebiT da war-
tivi ariTmetikaa _ Tu agviandeba raRac sakuTari epova. im dResac matebiT TamaSobda. yoveli dRe
erTs, agviandeba yvelas. bazar- Cveulebrivad mivarda fanjaras, scenaze axali speqtaklis saTa-
Tan avtobusi kidev ufro anele- rom... Cemi Tojina? ra unda aq? maSod gasvlas hgavda; TamaSobda
bs svlas, erT skamze Semoskupe- mis daukiTxavad gadaagdes? amaze imas, rom ainteresebda klaseli
cxeli Sokoladi 45
istoria
gogoebis ambebi, maTi xumrobebi; Seiyvane baRSi, Tan ise, rom maswav- swrafad aexsna programis masala,
TamaSobda, rom ainteresebda maT- lebelma dainaxos; Sen _ anastasias rom mere maTTan esaubra, dasawe-
Tan megobroba... sinamdvileSi ki gaxeda, _ Sevardi klasSi; nata... rad Temebi mieca... zogjer veris
erTi suli hqonda, rodis gamoi- nata, droze amodi, dRes testebs parkSic gadahyavda, sasusnavsac
pareboda skolis jmuxi Senobidan, gawerinebT, xom ici?; xatia, air- yidulobda rames. Tu vinmes mSo-
airbenda patara, ukacriel mTaze bine ra...~. sul raRac 2 wami da, beli daagvianebda, Tavad mihyavda
da im Jangian, zambarebian sawol- bavSvebiT aConCxlili maia skolis saxlSi. arasdros hqonia gegma-
ze, romelic odesRac viRacas ga- derefanSi Sevarda. konspeqti, ar icoda, ranairad da
dmougdia, energiulad da Zalian _ vaa, maia, moxvedi? erT-erTi rogor unda elaparaka mSobelTa
Zlierad daiwyebda xtunvas. ra oTaxidan mesame klaseli niko- krebaze; arc samaswavlebloSi Se-
magari iyo frenis gancda... maSin lozi gamovida. ici, maia, me ukve dioda da verc sxva maswavlebleb-
grZnobda, is ar aris Caketili, is davwere bunebaSi testi!; _ aRfr- Tan laqlaqiT irTobda Tavs. mar-
ar aris ucnauri... yvelaze Ria da Tovanebuli var, nikoloz, SeniT, to iyo xolme, TavisTvis. axlac
gaxsnilia, iseTi, rom sakuTari marTla, dRes xom Seni dabade- asea. zogjer hgonia, rom xalxTan
sxeulidan gamosul mzis sxiveb- bis dRea, _ eubneba da Tan jin- mxolod imitom urTierTobs, rom
sac ki xedavda. mixvda, maia aris sis qurTuks ixdis, _ 9 wlis gaxdi asea saWiro. es isev speqtaklis
ori: erTi yvelasTvis da meore _ da ici, rogor getyoba? sul sxva TamaSs hgavs. mobilizebulia da
TavisTvis. xar, marTla; nikolozi qvemodan laparakisas sul akontrolebs,
`_ dRemde ase var, _ gaifiqra uyurebs _ au, maia, anas etyvi, ra doziT SeiZleba iyos Tavisu-
TavisTvis da bavSvebs daxeda, _ rom me dRes Sevicvale? kargad fali, rom sworad gaigon, rom ar
eseni TiTqos sxvanairebi arian. viqcevi da rom Sen CemiT aRbr- daamZimos mosaubre. `TiTqos dRes
ai, ufrosi, xatia ufro metad Txovanebuli xar, etyvi xom?; ho, iTvleba, rom komunikabeluri var,
mgavs, TiTqos yvelaferi swored etyvis, aba, ras izams, nikolozi magram am dros saSineli distan-
mas, rogorc pirvels, gareT gamo- xom mTeli dasvenebebi anas kla- cia da auwereli martoobis gan-
vatane. arc maxsovs, rodis viyavi sis karTanaa atuzuli. ai axlac, cda maqvs. vkontaqtob guliT da
bavSvi, imis SegrZneba, rom pata- odnav SeRebul karTan dgas da tviniT sul marto var~.
ra var, arasdros mqonia. mxolod mocucqnul anas cali TvaliT bavSvebis Tavisufali Temebi
didebis samyaroTi vcxovrobdi, akvirdeba. maiam qarTulis teste- dRemde Tavis oTaxSi, leqsebTan
mTeli bavSvoba maT vakvirdebodi, bi daariga da derefanSi gamovi- erTad uyria did parkebSi. ro-
rogor cxovroben, ras akeTeben. da. pirvelad maswavlebloba 51-e gorc natam Tqva, _ 7 an 25 aseTi
axla ki, roca gavizarde, yvela- skolaSi daiwyo. erTi weli iyo parki mainc aqvso. ai, axlac de-
feri ukuRma motrialda...~ aravis iq, magram rom hkiTxo, _ rogori refanSi zis da kalTaze dayril
eubneboda, magram sul icoda, rom iyoo, _ Cemi Savi laqaao, _ gipa- Zvel furclebSi iqeqeba _ `Zalian
poeti gaxdeboda. winaswar hqonda suxebs. ar axsovs, ras awerinebda, miyvars yavisferi, imitom rom is,
mofiqrebuli, ra unda eTqva pir- ras aswavlida. mTavari mxolod bolos wina feria da, saerTod, me
veli msmenlisTvis. is xom sakuTar da mxolod emocia iyo. Zalian ar yvelaferi bolos wina miyvars~.
bavSvobas hpirdeboda, _ Cems pir- undoda Tavis maswavleblebs da- meores ki Tema `ras ar vizam aras-
vel gamosvlaze Sen Zalian did ma- msgavseboda, romlebic saSiS ar- dros~ ase dauwyia, _ `arasdros
dlobas gadagixdio. baRis droin- sebebs hgavdnen _ ar gicnobdnen, movklav kacs. arasdros davglej
deli dapireba ramdenime wlis win ar icodnen, ra xdeboda Sens TavSi foTlebs~. _ maia, qarTulic mo-
Seasrula, rodesac misi leqsebis da gamudmebiT raRac kiTxvebze vrCi _ iubilari nikolozi isev
pirveli krebuli `cxadis gada- iTxovdnen pasuxebs. ra saSineleba yvelaze adre gamovida klasidan.
farva~ gamovida. iyo... mxolod Tavisufali Teme- maia... maia?
_ aba, droze, CavediT, _ uc- bis wera uyvarda, ai, maSin xdebo- ra axireba iyo, mamamisi mTeli
bad wamoyara bavSvebi skamidan da da Tavisufali, daumorCilebeli, bavSvoba naCuqar wignebs `Cems sa-
avtobusis boloSi ufros gogone- ukontrolo. amitom pedagogoba lomeso~ awerda, deda ki ambobda,
bs aniSna, _ CavediTo. Tavisufali TemebiT daiwyo. mar- _ elisabedi mindoda grqmeodao.
quCa swrafad gadairbines da Talia, maia dawyebiTebs aswavli- ki magram, maSin vin moitana es
saxlebs Soris atalaxebul gzas da, magram mainc. amis gamo iyo, maia? ara, arc maias moswonda _
sirbiliT Cauyvnen. skolis Seno- rom jer droze adre, sul far- m a i a. zedmeti simrgvalis gamo
basTan arc erTi manqana aRar dgas TxafurTxiT mivida aso h-mde da ar momwons, minda, meti kuTxova-
_ ese igi marTla dagvagvianda. meore dResve Temebis wera daa- neba iyos am saxelSio, _ uTqvams
Cqara, nata, mokide ditos xeli da vala bavSvebs. erTi suli hqonda, erTxel viRacisTvis. mama rTuli
iyo, axlac aseTia. deda? deda 9 da, ar eCvenebina misTvis Tavisi me, maSin... iqneb waakiTxes kidec de-
wlis win gardaicvala. mere ra, Tavisi Sinagani samyaro. grZnobda, das! rogor Sercxva... magram es
rom axla 40 wlis aris, maias xom rom rogorc ki raime araordina- yvelaferi odesme unda damTa-
mTeli bavSvoba eSinoda udedo lurs ityoda an gaakeTebda, deda vrebuliyo, mTeli es ojaxi da
bavSvebis... erTxel Tqva _ warsu- frTxeboda, nerviulobda, ai maSi- misi stumrobebi xom bolos ukve
lidan, ganvlili cxovrebidan ve- nac... rogor urtya dedam kedels akviatebul idead gadaeqca... ro-
rafers virCev, veraferze vaxden Tavi, _ ra gemarTebao!... es ki idga desac maTi saxlidan gamovido-
fokusirebas, imdenad ireva dro- gverdze da verafriT amSvidebda. da, mopirdapire mxares dgeboda
ebi erTmaneTSio, magram misi nac- es ambavi didi xnis win moxda. ma- da maRal fanjrebSi akvirdeboda
nobi yvela udedo bavSvi ise kar- Sin maia pedagogiurze swavlobda, maT landebs, adamianebis moZrao-
gad axsovs, ise naTlad... zustad 18-19 wlis iqneboda. pirveli kla- bas oTaxidan oTaxSi. ver grZno-
icis im bavSvebidan vis, sad edo sidan, ai im Tojinidan moyolebu- bda, magram, mgoni, marTla cudad
dedis foto, rogor CarCoSi. li, werda leqsebs, magram aravis iyo. raRacas eZebda, raRacas Tu
dedasTan arasdros gaxsnila. is uCvenebda. mTeli Tavisi saTqmeli, viRacas... is xom mTeli cxovre-
arc icnobda maias. ra ucnauria... sixaruli Tu mwuxareba calxazia- ba eZebda saxls, eZebda adamians,
iseTi gasaognebeli simSvide mo- ni rveulis furclebze gadahqon- romelic `maradiuli simSvidis
vida misi gardacvalebis Semdeg... da da sadRac CurTavda. mwerle- garanti~ gaxdeboda misTvis. sa-
telefoniT elaparaka, _ dRes ver bis ojaxSi moxvda, ufro sworad xli leqsebSi ipova, adamiani...
gamovalo. maSin nata dReebis iyo, TviTon daumegobrda da mTeli axla aRar eZebs, _ me TviTon unda
damtovebelic aravin hyavda. Tan erTi weli lamis maTTan icxovra, gavxde Zlierio. arada, swored
ra unda mosvloda dedas, Cveu- arada, saxlSi ityueboda, _ ins- maSin ar iyo, gakvirvebul dedas
lebrivi filtvebis anTeba hqon- titutSi mivdivaro. ara, ar lapa- rom uTxres, _ qalbatono, Tqve-
da. bavSvs ZuZus awovebda da ra- rakobda, werilebs uwerda. axlac ni Svili poetia, namdvili poeti!
tomRac dedaze leqsis dawera axsovs is gancda, maT saxlTan mia- axla amaze eRimeba kidec.
mounda. xloebisas TiTqos vmunjdebodio institutis dros skolis Cake-
ara, aseT eqstremalur pirobe- da... werilebs utovebda karebSi, tiloba sadRac gaqra, TiTqos
bSi maiasTvis leqsis dawera arc magidaze, Taroebze... mihqonda da Tavisi gasaRebi ipova da saketi
axlaa ucxo, xan abazanaSi wers utovebda leqsebs, Tavis gasaidu- bolomde gadaatriala. audito-
da xan Tavis karadaSi SemZvrali. mloebul poezias, vin moTvlis riidan ipareboda da 301-e kabi-
dawera dedaze, fanjaraze, ro- lurji melniT aWrelebuli ram- netSi Sedioda, sadac biblioTeki-
melsac is aRebs, radgan haeri ar deni furceli dautovebia. magram dan gamotanili notebiT ujda
hyofnis... dedas sunTqva uWirso. es yvelaferi erT dRes Sewyda, pianinos da ukravda, bevrs ukra-
cota xanSi daurekes, maiasTan te- rodesac iq, srul gaurkvevloba- vda. Zalian undoda pianistoba,
lefonze laparakis Semdeg sul Si myofi deda daxvda. warmoid- ubralod icoda, misi qaoturi
ramdenime wuTSi gardacvlila, gina, rogor daibna albaT deda, bunebiT, sadac sityva reJimi da
Tan fanjara gauRia, haeri ar hyo- rodesac viRacam daureka, _ `mo- ganrigi ar arsebobda, Sedegs ver
fnida. is leqsi veRar daamTavra, brZandiT CvenTan, Tqven SvilTan miaRwevda, ver imecadinebda. ki-
im dRes ki mainc mivida dedasTan dakavSirebiT saqme gvaqvs~-o. ara- dev kargi, leqss reJimi ara aqvs,
ToTo nataTi xelSi. cota xnis win da, mTeli es werilebi da leqse- _ gaeRima uceb Tavis aRmoCenaze.
viRac qals miamsgavsa, Tvalebidan bi, romlebsac im ojaxSi mouyara mgoni, axla yvelaze saintereso
cremlebi gadmoscvivda da saswra- Tavi, misi pirveli da ukanaskneli Tavi maqvs, _ gaagrZela Tavis-
fod Camovida avtobusidan. amolageba iyo. yvelaferi iq ido, Tvis, _ gancda maqvs, rom yvelaze
ufrTxildeboda, sul cdilob- im furclebSi. ra gulwrfeli iyo didi gulwrfelobis xana damidga.
cxeli Sokoladi 47
istoria
ufro sworad imis, rom ar meSi- da axlaRa davinaxe, aris, feradi fanqrebis yuTSi rom
nia viyo gulwrfeli. ar miyvarda, saswrafod aviyvane oTxive xelSi, yvelaze mokle Savi fanqaria, es
roca SigniT viRacebi raRacebs rogorc wesia, saxlSi Seviyvane~... aris sevda! ese igi, yvelaze xSi-
exebodnen, axla amaze mSvidad Se- rad Savi feriT xatav...~. hoda,
miZlia saubari. Tumca, areuloba ori dakarguli adamiani viyaviT dRes mesame klaselebs maiam Tema
ufro matulobs. SeiZleba es da- da erT dRes erTmaneTs SevxvdiT. daawerina sevdaze. `sevdis gare-
lagebis wina areulobaa _ iwyna- erTmaneTs gzis gakvlevaSi vexmare- Se siyvarulic ar iarsebebda, _
rebs Tavs, _ rodesac generaluri biT, xan xelsac ki vuSliT, _ gaax- dauweria erT-erTs, _ dedasac da
dalagebis win yvelafers gareT senda rogor uTxra qmarze rome- mamasac ki imitom uyvarT Tavisi
gamoyri, rom mere TiToeul ni- liRac Jurnalists, _ gulwrfelad Svili, rom sevda aqvT. is Zalian
vTs Tavisi Taro da kuTxe miuCi- varT erTad da yoveldRiurobis saWiroa, magram ar ganerviulebs!
no. yvelaferi unda dasufTavdes, simZimes swored es mataninebs. er- ai, gaJrJolebac ki ufro Znelia
mtveri gaiwmindos da dalagdes. Txel SoTasTan stumrad mivedi da da karebSi xelis moyola, vidre
albaT magitomac maqvs qaosi da davrCi. ase aewyo, win mivdivarT Tu sevda~... maiam yvela bavSvis Tema
simSvide erTad. simSvide imitom, ukan, ar vici, magram sadRac xom saTiTaod, xmamaRla waikiTxa. ux-
rom vici, is am areulobas auci- mivdivarT. mere am bavSvebis var- mod isxdnen. moewonaT, rom dide-
leblad mohyveba da areuloba skvlavTcvenac daiwyo da... biviT msjelobdnen. mere hkiTxes,
imitom, rom yvela emocia, dedis sizmrebs, didi xania, aRar xeda- _ maia, raze xarT xolme sevdia-
muclad yofnis droidan moyole- vs. TiTqmis ar sZinavs. erTaderTi nio?... bevri arc ufiqria, uceb,
buli da momavalSi rac unda gada- Tavisufali dro bavSvebis daZi- misdauneburad ingridi gaaxsenda,
mxdes imiT damTavrebuli, yvela- nebis mere rCeba da maSinac wers, _ `erTi belgieli megobari myavs,
feri erTad maqvs gamolagebuli. wers leqsebs, sityvebs, frazebs... romelic saqarTveloSi cxovrobs,
Zneli satarebelia es yvelaferi. arada, adre, xSirad esizmrebo- magram axla cotaTi avadaa da isev
Znelia tvinze amiT daSenebuli da maRali, Rrublebamde asuli Tavis samSobloSi mkurnalobs~-o.
dadiode da Tan, paralelurad, mTa, patara monastriT kenweroSi. gaisusnen. mixvda, rom bavSvebi ze-
gareT sul sxva raRacebi xdebo- misi iyo, mxolod misi. bostniT dmetad daiZabnen da... bedad, ezo-
des. unda iyo kargi coli, kargi da cxvrebiT ezoSi. sul hqonda Si Zalian sayvareli lekvebi daina-
deda, kargi rZali, kargi maswav- swrafva ganmartoebisken, sadRac xa. dedas adevnebulebi sasacilod
lebeli... gaqcevisken... undoda egrZno, ras mixtunavdnen da kudebs sul aqeT-
_ auu, maia, maiaa... nata ki- niSnavs iyo Tavisufali, Tavisu- iqiT aqicinebdnen _ `naxeT! naxeT!
serze Camoekida da yurSi raRac fali yvelasa da yvelafrisgan. es ra gaCvenoT~, _ wamoiZaxa maiam da
CasCurCula. ise SeeCvia maias sko- arc bavSvobaSi hqonia, arc axla... frazis dasruleba ver moaswro,
laSi yurebas, rom rodesac saxl- neta ra xdeba maSin, roca aravin rom zustad 1 wuTSi iseTi xmau-
Si raRacis Tqma unda, nata xel- arafers ar gTxovs? Tumca, rac ri atyda... yvelani fanjaras mis-
sac ki swevs zemoT da, _ maiaaa... bavSvebi gaCndnen, am swrafvam si- cvivdnen, minaze akakunebdnen da
darwmunebuli iyo, rom bavSvebi mZafre dakarga. axla, sadac ki gamalebiT yefdnen. maia ki imaze
arasdros eyoleboda. mTeli geg- midis, bavSvebic iq arian, TiTqos dafiqrda, Tu ra didi siamovnebiT
ma hqonda SemuSavebuli _ rogor Tan dahyvebian. im monasterSic iqneboda sevdis maswavlebeli. se-
iSvilebda, mere rogor auxsnida oTxives xedavs, sacodavad kedel- vdis, romelic `gaJrJolebaze da
yvelafers. dedoba imdenad dau- Tan atuzulebs. karebSi xelis moyolaze ufro
jerebeli iyo misTvis, rom quCaSi wuxel ditos da anastasias rom umtkivneuloa~, magram ase mniSv-
fexebs ukocnida patara bavSvebs. aZinebda, bavSvebs patara disku- nelovani... an iqneb arc ki!..
mere ki... sul ukvirda, roca eub- sia gaumarTavT Cabnelebul oTa- yviTeli avtobusis kari gaiRo
nebodnen, _ yoCaR, rogor gaaCine xSi _ `ra aris sevda~. _ `de, roca da xuTive morigeobiT, kibeebze
4 bavSvio. saidan gaaCina? vin moi- ar vlaparakob, maSin ras vambob avida. 4 saaTia, mze isev aWers. ra
tana? ra SuaSia? erTi dila axso- xolme? _ ukiTxavs ditos; _ roca Znelia am CaxuTul transportSi
vs, gamovida da oTaxSi 4 bavSvi ar laparakob, arafersac ar am- usasrulod janjRari. mere sa-
dainaxa, TamaSobdnen. maSin mixvda, bob, sulelo! _ ki! vambob! axlac xli, saWmlis momzadeba, bavSvebis
_ oTxive Cemi gaCenilia! gaukvir- rom Cumad viyavi, raRacas vambo- mecadineoba... dro TiTqos jibr-
da. mere leqsi dawera: bdi sevdaze. me vici, ra aris se- ze iweleba. yovelTvis ukvirda,
vda. sevda brtyeli da nacrisferi rodesac esmoda, _ ra male gadis
`Turme bavSvebi mcvioda sxeuli- Tevzia; _ ara, ara, _ wamomxtara dro, TiTqos guSin moxdao. mis-
dan anastasia, _ sevda Tevzi ki ar Tvis ki yvelaferi nela xdeba,
auCqareblad. bavSvebic nela iba- quCaSi danaxuli gvirilebi, yaya- imdeni rame uTxra im yayaCoTi
debodnen, nela izrdebodnen... Co... ho, is wiTeli yayaCo, rome- dedam... man xom yvelaferi icis
TiTqos dro aris raRac usasru- lic dedamisis saflavze amovida. maiaze, rogor cxovrobs dRes, ra
lo sxeuli, romelsac arc Tavi ra ucnauria _ kidev erTxel gaax- uxaria, ra amZimebs. is xom mainc
aqvs da arc bolo. sadac warsu- senda es patara saswauli _ arada, CemTan aris, miuxedavad imisa, rom
li, awmyo da momavali erTmaneTSi sul ar Tbiloda, balaxis nasaxic Cven sul ramdenime metri gvaSo-
ireva da isic am morevSi trialebs ki ar iyo arsad da iq es patara rebso.
SeuCereblad. yayaCo daxvda. isic ki ifiqra, vin- sikvdilze xSirad ufiqria. ufi-
nugeSi... sul mis ZebnaSi iyo. mem xom ar Cayara yvavilis Tes- qria maSin, rodesac saxlSi yvelas
SeiZleba es yofiliyo bavSvi, ro- lio, _ da TiTiT, garSemo amou- eZina da TviTon leqss werda. zo-
melic sawolSi SeuZvreboda, an _ CiCqna miwa. ara, TavisiT amosula. gjer marto imitom gadauTeTre-
cxeli Sokoladi 49
istoria
bia, rom ufiqria, _ rame rom mo- gogoebs elaparakeba da samza- gan?; _ aha, esec seriali... gaimeo-
mivides, mere? mere vin gaakeTebs reuloSi fusfusebs, TiTebi da- ra TavisTvis maiam.
amas? ramdeni saidumloa, romel- niSnulebis adgils aRweven, wamSi sanam bavSvebi jer kidev ar dga-
sac gulSi, Rrmad inaxavs, imas, esxmian Tavs sacodavad darCenil nan yiraze da televizors utria-
rasac arasdros da aravis etyvis, filas da hop... dito piris cmacu- leben, maia Tavis oTaxSi gadis. iq,
Tumca saTuTad Senaxuli es ambe- niT wiTel sabarguliani manqanis im tansacmlis karadaSi misTvis
bi misda daukiTxavad mainc gapa- mosaZebnad garbis. ara, amaSi Za- namdvili simSvidea. mas Semdeg,
rulan leqsebSi, sadRac-sadRac lian hgavs dedas. im dRes ar iyo, rac gaTxovda, es karada aRmoaCina
mimofantulan. zogjer TiTebze stumarma Sokoladi rom moitana da... es ufro megobarTan yofnas
gadaiTvlis xolme wlebs. amdeni da bavSvebi dedas exvewebodnen, hgavs, megobarTan, romelic ar
xnis mere ramdenis iqneba nata? _ sul ar SeWamo, cota dagvito- gyavs. siCumea, sibnele. SeZvrebi
xatia? dito an anastasia? TiTqos veo. amasobaSi serialic morCa da SigniT, miixurav kars da... SigniT
cdilobs, gaigos, rodis SeiZleba natac `uJasebis~ moyolaze gada- gamoketilma haerma yvelaferi
sadRac wasvla, ise wasvla, rom vida: ai, maia, gaxsovs, erTxel be- icis Senze, ormxrivi usityvo aR-
maT didi tkivili ar dautovos, tons Tavi rom avartyi da mere ja- sarebaa, usityvo nugeSi. araferi
didebad datovos. Wvebi rom aris quCaSi gakeTebuli, ar unda mouyve, isedac yvelaferi
saxlSi xmauriT Sevardnen. ni- imasac? xatiam fexi rom moitexa icis. yvelaferi naTqvamia da ama-
vTebi aqeT-iqiT mofantes da ma- Txilamurze da mere me isev saqa- ve dros imdeni ramea saTqmeli...
Sinve televizori CarTes. gogo- nelaze rom vqanaobdi da Tavi rom roca sityvebi funqcias kargaven,
ebma skamebi rac SeiZleba axlos avartyi betons?! anastasia saraia- maSin SeZvreba xolme karadaSi da
miadges ekrans da didi Zebnis dan rom gadmovarda da mucliT zis, Cumad, usityvod. mere? mere
Semdeg romeliRac serialis ro- davarda, mere 3 wlis rom iyo da bavSvebis Zilis dro mova, maia
meliRac serias Causxdnen. _ ki- Cems dabadebis dReze wiTeli buS- ditos miuwveba da televizors
dev magas uyurebT xom?! _ gasZaxa ti rom gvindoda orives, hoda, me Casafrebuli gogonebi romeli-
maiam samzareulodan, _ gamorTeT raRacnairad gavartyi da sunTqva Rac serialis romeliRac serias
ra! _ dee, de, naxe, sad avZveri, rom Seekra. ditom kidev im dRes uyureben. mere sxvebic dawvebian,
_ gamosZaxa ditom da Tan orive bebias wnevis wamali rom dalia da saxlSi dabneldeba da siCume Ca-
fexi magrad dadga mijriT dawyo- mere saavadmyofoSi kuWi rom ga- mowveba. maias ki ar eZineba, jdeba
bil wignis Taroebze. anastasia mourecxes... erTxel kidev ditom da weras iwyebs.
magidaze aZvra da erTi cicqna Sen rom giTxra, _ cxvirSi raRac am bolo dros Zalian airia,
wignis aRebas lamis mTeli Taro Seviteneo, qinderi rom undoda da qaoturi gaxda. albaT is zamba-
gadmoayola. _ `es visia? anastasia mogatyua. dito gverdze udgas, rebiani sawoli aklia, skolidan
Senia?~ gvirilis formaze gamo- xmas ar iRebs da rogorc yovel- gamoparuli zed rom daxtoda, _
Wrili Cveulebrivi, mwvane rveu- Tvis, iRimeba. dito rom gaizrde- mivfrinavo. an is saqanela, Zalian
lia. maia yvela Svils dabadebis ba, jer mama gamova da mere babua, maRla dakiduli saqanela, romel-
dReebze Tavis gakeTebul blok- manamde ki multfilmebs uyurebs zec Zlierad da swrafad qanaobs.
notebs Cuqnida. uCuqebia maSinac, da zogjer debis TojinebiTac xedavs, rogor qanaobs... misTvis
roca bavSvebi 1-2 wlis iyvnen, _ TamaSobs. _ dee, gaxsovs, anasta- kargad yofna trials da haeris
gaizrdebiT da waikiTxavTo. yvela sia ras gavda, rom daibada?! da me SegrZnebas niSnavs. ho, ai is zam-
gverdze lamazi naxatebia, Tavisi rom gekiTxebodi, es zangi bavSvi barebiani sawoli, is gancda aklia.
minawerebiT. zogan kocnis, zogan ratom gaaCineo?... anastasia yure-
_ efereba, zogan _ ambebs uyve- bamde iRimeba da gogoebs uyure- `maxsovs, rogor davibade. imde-
ba. `dediko, Cemo sayvarelo, zo- bs. _ hoo, daamata maiam, _ wvrili nad cxadad vxedav am suraTs, rom
gierT asos ukuRma rom wer. iseTi da vertikaluri Tvalebi hqonda, miWirs, yvelaferi Cems fantazias
sicocxle xar, minda Segisruto. namdvili ucxoplaneteliviT iyo. davabralo. didi, TeTri Suqi, na-
l-s Sen ici rogor wer? ai, ase _ ise, Tqvenxela rom viyavi, mec Ria Teba... maRali fanjrebi da Tova...
. es Cemi sayvareli `l~-a mTels feris Tma mqonda, Ria, Ria, sul- siCume. es kadri yvelaze mRelva-
dedamiwaze~. mTlad oqrosferi. mere, rom ga- re momentebSi xativiT Cndeba da
magidis qvemodan patara xeli vTxovdi, gamimuqda da...; _ ki aba, pirvelyofili simSvide moaqvs.
moCans, ditos fafuki TiTebi nel- maSin qorwilis suraTze ratom arsad ar davbrundebodi; mxo-
nela moiweven SuagulSi dadebuli xar yavisferi?; _ maSin fexmZimed lod iq, im gancdaSi, roca daviba-
finjnisaken, romelzec darCenili viyavi, _ upasuxa natas; pauza da de~ .
Sokoladis fila devs. sanam maia odnav moWutuli TvalebiT, _ vis- maia sariSvili
cxeli Sokoladi 53
istoria
`aravin icis, rogor gaxdeba ukeTesi Cveni qalaqi, amas mxolod lamazi pro-
vinciuli dasaxlebebis TvalierebiT, masStabebis cvliT, an ocnebis qalaqebis
agebiT ver moaxerxeb. amisTvis ubralod, gareT unda gaxvide da gaiaro~.
jein jeikobsi
`qalaqi xalxisTvisaa~
erTi oTaxi Tad im erT oTaxSi gaizarda, sadac fiqroben, muSaoben, ganicdian da
amaRlebis quCaze, `ai, iq, solo- deda da mama dResac arian. iq yve- uxariaT, konkretuli Tu zogadad
laks ivaniSvilis biznes centri rom laferi Zveleburadaa, avejic igive sivrcis garSemo trialebs da yo-
adgas Tavze, imis qvemoT~, rusos da dgas, Spaleric iseTivea, moxatu- velTvis akviatebuli erTi patara
levanis saxlSi mivdivar. orienti- li zemodan. `raRacnairad miyvars oTaxidan iwyeba.
rad haiteq stilis Senobas viReb da iqauroba. momwons kidec aseT pata-
misamarTs maSinve vpoulob. rkinis ra sivrceSi rom gavizardeT. did oTaxi akademiaSi
WiSkriT mocucqnul ezoSi Sevdi- saxlSi yvelas Tavisi oTaxi, meti rusos rom vkiTxe, ase mipasuxa,
var. pirdapir naxevrad dangreul piradi sivrce aqvs. urTierTobe- _ akademiaSi erTi gavrcelebuli
orsarTulian saxls vxedav. meore bic sxvanairi yalibdeba. me da Cemi miTis da ambiciis gamo Cavabareo.
sarTulze wina kedeli mTlianad Ca- Zma xSirad vkinklaobdiT xolme, da miTis _ akademiaSi bohemuri at-
morRveulia da ZvelisZveli Spale- ufro metjer vidre es did saxlSi mosferos Sesaxeb da ambiciis, ro-
ri, WaRi da patara SuSabandi moCans, SeiZleboda momxdariyo, magram es melsac im mizans arqmevs, rac maSin
sadac raRac avejic ki dgas. cxadia, patara konfliqtebi, vfiqrob, ki- hqonda _ undoda rame masStaburSi,
iq aravin cxovrobs. dev ufro arkvevs urTierTobebs, globalurSi mieRo monawileoba.
am ezoSi adre rva ojaxi cxovro- aaxlovebs adamianebs erTmaneTTan~. da Caabara kidec. levanic iq gaic-
bda. saxlis qveS, patara sardafSic no, kurselebi iyvnen. ise, zustad
Turme qurTebis mravalSvilian *** arc erTma ar icoda, ra undodaT.
ojaxs hqonda bina. Zveli mosaxle- ramdenjerac wereTelze stadio- ufro zustad, rac icodnen, dRes
ebidan iq mxolod levanis ojaxiRa nis monakveTs gaivlis, rusos Tavi- is zedapiruli da araseriozuli
darCa. ubralod cota gafarTovd- si `erTi oTaxi~ axsendeba. patara, eCvenebaT. `sindisi mqenjnis xolme,
nen da bavSvobisdroindel saxlSi, erTsarTuliani mogrZo saxli da is roca maxsendeba, rogori miamitu-
meore sarTulze, miSenebuli abaza- erTi oTaxi, sadac deda, mama, bebia, rebi viyaviT. arada, ramdeni ramis
niT da sarecxis gasafeni Zvelebu- TviTon da patara Zma cxovrobdnen. swavla da gakeTeba, SeiZleba Se-
ri, gorgolaWiani TokiT, mSoblebi raRacnairi fragmentuli da ro- cvlac ki SegveZlo~. gvian mixvdnen,
darCnen. maT qvemoT levanis Zmis mantikulia es mogoneba _ sawoli, rom mTavari arqiteqturaSi misi
ojaxi dasaxlda. levani da ruso sadac dedasTan erTad eZina, mo- socialuri funqcia da Sinaarsi
ki erTi keTili mezoblis saxlSi cucqnuli samzareulo, sadac be- iyo da ara dizaini da vizualuri
cxovroben, romlebic karga xnis win bia fusfusebda, saerTo ezo, sadac formebi; rom karg arqiteqturas
israelSi wavidnen sacxovreblad da mezobel bavSvebTan erTad TiTqmis maincdamainc bevri fuli ar sWir-
is erTi oTaxi maT dautoves. `iS- mTel dRes atarebda. mere mSobleb- deba; rom konstruqciis teqnikur
viaTad Camodian, daxedaven aqauro- ma doliZis quCaze didi bina miiRes detalebze yuradRebis gamaxvile-
bas, madlobas gvetyvian, yvelaferi da iq gadasaxldnen, magram is patara ba Zalian mniSvnelovania, maT ki es
ucvleli rom xvdebaT xolme da oTaxi, erTmaneTze rom brazobdnen drois fuW flangvad miaCndaT. ho,
mere isev midian~, _ miyveba levani da erTi omaxiani karis gajaxunebis, da gemovneba. imasac gvian mixvd-
da ezos sruli aRweris mere saxlSi an `samudamo~ gabutvis saSualeba nen, rom qalaqSi, arqiteqturaSi
miZRveba. patara SuSabandi, zamTris ar hqondaT, mainc sxvanairad ax- da zogadad, urbanul cxovreba-
sicivis dros mcenareebis droebiTi sendeba. ambobs, rom axali bina da Si yvelaze mTavari adamianebi da
TavSesafaria. oTaxSi SesasvlelSi sakuTari piradi sivrce maSinve ra- maTi uflebebia. mokled, es Ziebis,
Toras droSa hkidia. `gansakuTre- tomRac ver moirges. `xSirad mainc cdis, winaswari ganwyobebis ngrevis
biT es axarebs, rom droSa isev ad- erT oTaxSi visxediT xolme~. da imedgacruebebis periodis dasa-
gilze xvdeba. mokled, yvelaferi es `erTi oTaxi~ ucnaurad amekvia- wyisi iyo. mxolod intuiciiT grZ-
isea, rogorc datoves, araferi Se- ta. ufro sworad, es maTi cxovre- nobdnen, rom raRac mniSvnelovan
gvicvlia~. bis akviateba mgonia, radgan yvela- xazs acdenilebi, meorexarisxovan
levani mSoblebTan da ZmasTan er- feri, rasac isini akeTeben, razec detalebze amaxvilebdnen yuradRe-
bas. furclavdnen maSin jer kidev mgonia es epiTeti. maSinac ase vfi- furcelze gadatana Zalian gauWir-
iSviaTi `TaSenis~ gamocemis priala qrobdi da axlac ase vfiqrob~. da.
furclebs da imaxsovrebdnen arqi- ase rom ar efiqraT, im arcTu luvenis, studentis revoluciu-
teqturul detalebs. `verasdros ise romantikuli gadawyvetilebis ri ganwyobebisa da cvlilebebis
vimaxsovrebdi am mSral informa- miReba Zalian gauWirdebodaT, rac Semdeg TbilisSi dabrunda da kul-
cias. maviwydeboda arqiteqtore- institutis damTavrebamde cota turis, sportisa da ZeglTa dacvis
bis saxelebi, nagebobebis aSenebis xniT adre miiRes. maT miznebis mi- saministroSi, sajaro samsaxurSi
TariRebi~. albaT swored imitom, saRwevad pirvel rigSi xarisxiani daiwyo muSaoba. male saministros
rom aqcents arasworad svamdnen. ar ganaTlebis miReba sWirdebodaT. daxmarebiT staJirebaze iuneskos
icodnen, ra socialuri, ekonomiku- amas savaraudod erTad ver moa- ofisSi gaemgzavra, msoflio memkvi-
ri da politikuri procesebi uswre- xerxebdnen, amitom ase ifiqres _ dreobis marTvis Sesaswavlad. da
bda win am axali stilis da mimarTu- orives damoukideblad ecada bedi Tavi amoyo dasavluri biurokra-
lebebis formirebas. ubralod iyo da, rac mTavaria, gansxvavebuli tiis namdvil, isteriul da super-
_ mogwons? ar momwons. me is ufro mimarTulebebi aerCiaT, rom mere teqnokratiul samsaxurSi _ bevri
momwons. da rac ufro moswondaT, saerTo saqmeSi funqciebi mxolod qaRaldiT, dokumentomaniiT Se-
imis mibaZvas cdilobdnen. erTi kompetenciis mixedviT gaenawilebi- pyrobili TanamSromlebiT da Ta-
sityviT, maT varskvlavoba, `maga- naT da moqmedebis areali gaefar- visuflebisa da SemoqmedebisTvis
ri arqiteqtoroba~, originaluri TovebinaT. sruli vakuumiT. iq dReebi gaWri-
dizainebis keTeba undodaT. dRes li vaSliviT hgavda erTmaneTs _
ukvirT, rom gverdze rCebodaT yve- luveni orkestris dasis mowesrigebuli
laze mTavari _ rodesac proeqtze rusom belgiaSi, istoriuli qa- svliT da saqmiani gamometyvelebiT
muSaobdnen, sivrces adamianebisgan laqebis konservaciis ganxriT №123445 konvenciis, №2345 samuSao
daclil, cariel obieqtebad aRi- saswavlo stipendia moipova. am spe- jgufis №1456 oTaxisken, da mere
qvamdnen. cialobaze, marTalia, arasdros isev ukan _ rac mTavaria, bevri qa-
akademiaSic iyo erTi patara oTa- uocnebia, magram ifiqra, rom am San- RaldiT xelSi. Tavidan aRtacebuli
xi, sadac bolo kursebze, leqciebis sis xelidan gaSveba ar Rirda, ami- iyo am wesrigiT. moswonda da dRe-
garda, mTel dros atarebdnen. al- tom fakulteti aRar gauprotes- sac moswons maTi muSaobis kultu-
baT mxolod es oTaxi amarTlebda tebia da wavida. levani germaniaSi ra da pasuxismgebloba. magram Tan
rusos molodinebs, akademiis stu- gaemgzavra da gadawyvita bedi iqve gaacnobiera, rom: biurokratiis am
dentebis `miTiuri bohemuri cxo- ecada. Tumca maleve dabrunda da labirinTebSi adamianebs xSirad ar
vrebis~ Sesaxeb. SeiZleba am oTaxis- arqiteqturul kompaniaSi daiwyo axsovT, risTvis muSaoben; rom am
Tvis Rirda kidec iq swavla. radgan muSaoba. keTilSobilur samsaxurSi mTavari
yvelaze mTavari rac institutidan ruso luvenSi istoriuli qala- mainc komerciaa; rom qveynebs So-
gamoyvaT, is adamianebi arian, vis- qebis konservaciis saerTaSoriso ris namdvili xelCarTuli brZola
Tan erTadac iq trialebdnen da kanonmdeblobas, regulirebas da imarTeba axali ZeglisTvis mso-
kiTxvebi, romlebze pasuxis Ziebac meTodologias swavlobda da para- flio memkvidreobis statusis mo-
dRemde ar dausrulebiaT. `oTaxSi~ lelurad, praqtikuladac muSaob- sapoveblad; da rom es yvelaferi
Rame xSirad rCebodnen da xazavd- da jgufTan erTad, erT-erT Zvel kulisebs miRma, politikuri gari-
nen planSetebze, feravdnen da mere ubanze. pirveli, ramac belgiis im gebebis xarjze xdeba, da ara ubra-
erTmaneTis namuSevrebs arCevdnen. civi qalaqis institutSi brinjiviT lod samarTlianobis dacvisaTvis.
isev _ mogwons? ar momwons. me is daabnia, avtomatizirebuli biblio- iuneskodan axali aRmoCenebiT da
ufro momwons-diskursSi. Teka iyo. verafriT mixvda, rogor msoflio masStabis aparatze cota
levanis da rusos saerTo isto- SeeZlo kompiuteriT wignebi aerCia. Secvlili warmodgeniT isev kul-
riac im oTaxidan iwyeba. Tavidan amitom karga xans biblioTekas sul turis saministroSi dabrunda. axal
ubralod megobrobdnen, mere me- Soridan uvlida, sanam gambedaoba sammarTveloSi, romelic kultu-
gobrobas sxva rameebic daemata da ar moikriba, TviTdajerebuli gamo- ruli memkvidreobis teritoriebis
imad iqca, rac dRes erTmaneTisTvis metyvelebiT avtomatizirebul kar- dacvaze muSaobda. `levans sasaci-
arian _ `megobrebi da partniorebi~. Si ar Sevida da biblioTekars dax- lod ar hyofnida Cemi sajaro mo-
`yvelas ukvirda, ase rom vacnobdiT mareba ar sTxova. meore gansacdeli xelis statusi da es moxsenebiTi
erTmaneTs. arada, zustad gamoxa- eseebis weris dros daatyda Tavs. baraTebi, yoveldRiuri angariSe-
tavs imas, rac Cven erTmaneTisTvis akademiaSi mxolod proeqtebis xa- bi~. magram ruso maSin fiqrobda,
varT. saSinlad ar uxdeba am yvela- zvis gamocdilebis mere, sakuTari rom raRac mniSvnelovans akeTebda,
fers Seyvarebuli, Zalian bavSvuri azrebis mkafiod Camoyalibeba da rodesac am teritoriebis fizikur
cxeli Sokoladi 55
istoria
dacvaze, regulirebasa da saka- cruebebic gaaxsenda da miiRo gada- gansxvavebuli dargebi erTmaneTs,
nonmdeblo cvlilebebze muSaobda. wyvetileba _ iviwyebs idealizms da Tundac proeqtze muSaobis dros~.
sxvadasxva qveynis sakanonmdeblo xdeba absoluturad pragmatuli, akademiaSi ki aseTi davalebebi
bazebs ikvlevda da maT analizs karieraze orientirebuli, cota hqondaT xolme. mocemuloba: sko-
samuSao jgufs awvdida. muSaobda konformisti gogo. midis saswavle- lis proeqti. raRac N farTobze,
dafinansebis mopovebazec. `vTarg- blad irlandiaSi, xarisxis, da Sei- N raodenobis saklaso oTaxiT da
mnidi wignebs meTodologiis, saka- Zleba momavali statusis mosapove- a.S. magram arasdros icodnen, sad
nonmdeblo regulaciebis Sesaxeb. bladac. mere brundeba ukan, Tbil igeboda skolis Senoba, rogori da-
magram male mivxvdi, rom Cem mTavar da komfortul samsaxurSi, aranai- saxlebuli iyo teritoria, rogori
mizans iq ver mivaRwevdi. vfiqro- ri `Ramis Teneba~ da `samyaros Se- xalxi cxovrobda, ra problemebi
bdi, rom yvelaze mniSvnelovani am cvlisTvis brZola~. da wavida. hqondaT. `es Zalian mniSvnelovani
sferoSi decentralizacia, pasu- detalebia. gamodis ar vfiqrobdiT,
xismgeblobis gadanawileba da axali delfti da `dialeqtikuri rom am proeqtebs Cven realurad
marTvis meqanizmis Seqmna iyo. maSin eqsperimenti~ adamianebisTvis vakeTebdiT~.
es ar iyo prioriteti. vifiqre, al- amasobaSi levani prezidentis amitom delftSi, rodesac moni-
baT yvelafers dro sWirdeba-meTqi stipendianti xdeba da holandiaSi, toris ekranze pirveli davaleba
da wamovedi~. delftis universitetSi arqite- waikiTxa, Tvalebs ar daujera. amo-
aseTi egzistencialuri krizi- qturis fakultetze magistris xa- cana iseTi nacnobi iyo: daaproe-
sebis dros sakuTar Tavs filo- risxis mosapoveblad midis. pirvel qteT skolis Senoba N farTobze,
sofiur gamocdebs uwyobs xolme. rigSi imis anazRaureba unda, rac N raodenobis saklaso oTaxiT,
iRebs pauzas da imis gaanalizebas akademiaSi gamotova. arqiteqturis, kidev ramdenime aseTi teqnikuri
cdilobs, sad ascda mTavar gzas; urbanizmis Teoria unda iswavlos detali da morCa _ arc garemo da
ra iyo mizani, riskenac midioda da da mis mTavar kiTxvebze pasuxebi arc xalxi. maSin mixvda, rom aseTi
ramdenad iyo es is, rac mas marTla ipovos; sworia Tu ara arqiteqtu- formalisturi ganaTlebis sistema
sWirdeboda. maSinac ase moiqca, da- ris avtonomiuri aRqma da ra kav- ara marto saqarTveloSi, aramed
jda da gaixsena _ jer megobrebis Siri aqvs xelovnebis sxvadasxva bevr dasavlur universitetSi dRe-
da ojaxis wevrebis rCeva-darigebe- mimarTulebebs erTmaneTTan. `vxv- mde arsebobs. nel-nela Seegua, rom
bi, motiviT _ risTvis iklav Tavs, debodi, rom arqiteqtura xelov- moxvda superstarebis konveier-
ras aTeneb Rameebs saministroSi; nebis sxvadasxva mimarTulebas da Si, sadac `bunebrivi gadarCevis~
erTi komfortuli samsaxuri iSove bevr teqnikur specialobas aerTia- meTodiT sabazro arqiteqtore-
da moiwyve cxovreba da a.S. mere mu- nebs. mindoda, gamego, ra wertil- bs zrdidnen, romlebic ganaTle-
Saobis dros yvelaze didi imedga- Si gadakveTdnen es absoluturad bis Semdeg ubralod biznesmenebad
iqcevian. maT, vinc komerciul ga- ziulSi, pirvelad levanma fexi rom tom, rodesac misi eqsperimentuli,
rigebebSi yvelaze sarfiani xel- Sedga, Tavi wiTel xaliCaze egona. ufro ki radikalur-alternatiuli
Sekrulebebis mopovebas SeZleben, dizainerebis eqskluziuri avejiT kursis prezentaciidan gamovida,
`superstarebad~ aRiareben. es iyo da aqsesuarebiT gawyobili dere- TbilisSi gamgzavreba ukve gadafi-
da es. amitom bevri aRar ufiqria fnebi da auditoriebi, Zvirfasi qrebuli hqonda.
da pirveli semestris bolos saqar- xaliCebiT, yvela kuTxeSi kameriT dResac axsovs pirveli leqcia,
TveloSi dabruneba gadawyvita. aRWurvili. `iseTi garemo Seqmnes, rodesac migelma studentebTan er-
delftis universiteti evropel sadac kritikuli azrovnebis WaWa- Tad moskovSi, narkomfinis cnobili
studentebSi yovelTvis popularu- nebac ki gamoricxulia, _ ambobs le- saxlis koncefcia ganixila.
li iyo. dResac asea. albaT, ufro vani, _ warmoudgenelia, studentma
imitom, rom (gansakuTrebiT bolo- moirgos sivrce. piriqiT xdeba, es narkomfini
niis procesTan mierTebis Semdeg) pretenziuli sivrce TviTon irge- narkomfinis saxlis Sesaxeb le-
sxva umaRlesi saswavleblebis ms- bs adamianebs. Senobam Zalian kar- vanma da rusom pirvelad akademia-
gavsad, maTi politikac Seicvala, gad aCvena axali administraciis Si gaiges. maT icodnen, rom es iyo
neoliberaluri kursi aiRo da mTa- damokidebuleba ganaTlebis mimarT rusuli avangardis stili, icodnen,
vari aqcenti iqac komerciaze gake- da zogadad maTi msoflmxedveloba ra formaluri elementebi iyo ga-
Tda. amitom, socialuri faqtori _ absoluturi komercia~. moyenebuli, ra proporciebis Seno-
Zalian arapopularuli Tema gaxda. delftis universitetSi, meore ba iyo. rom narkomfinis (narodni
am axali politikis vizualur ga- semestridan swavla damoukidebel komitet finansov) saxli finansTa
moxatulebad levani TviTon Senobis studiebSi grZeldeboda. manamde ki komitetis dakveTiT ginzburgma
iersaxis transformacias Tvlis. es imisTvis, rom studentebs specia- daaproeqta da 1932 wels aSenda.
mis iq yofnis dros moxda. delfti lobebi sakuTari interesis mixed- magram ar icodnen mTavari _ pro-
adre meoce saukunis Cveulebrivi viT aerCiaT, am studiebis xelmZR- eqtis Seqmnis socialuri mizani da
modernistuli 13-sarTulian Seno- vanelebi prezentaciebs marTavdnen. koncefcia.
baSi iyo. sada da upretenzio dizai- erT-erT aseT Sexvedraze levanma es komunistebis erT-erTi so-
niT, Zalian komfortuli saswavlo universitetis erTi eqsperimentu- cialuri eqsperimenti iyo. maT
da samuSao garemoTi. magram erT li kursis Sesaxeb Seityo: iqmnebo- burJuaziuli sazogadoebis komu-
dResac SenobaSi xanZari gaCnda da da ori radikalurad gansxvavebuli nistur sazogadoebad gardaqmna
mTlianad daiwva. axla arqiteqtu- mimarTulebis kursi _ erTi su- undodaT. amisTvis ki pirvel rigSi
ris fakulteti sxva `saeqspozicio perkomerciuli da teqnoutopiuri, (marqsistuli filosofiis mixed-
darbazis~ (show room) tipis Senoba- romelsac holandieli Zalian cno- viT) kapitalizmis birTvis, ojaxis
Sia, iseT burJuaziulSi da preten- bili arqiteqtori vini maasi xel- struqturis rRveva iyo saWiro.
mZRvanelobda (visac levani arqite- komunistebi ideis gansaxorciele-
qturis bred pits eZaxis) da meore blad specialuri sivrcis Seqmnas
kursi _ urbanist migel robles- cdilobdnen, sadac es procesi bu-
duranis. is erTaderTi leqtori nebrivad unda dawyebuliyo. kom-
iyo, romlis leqciebsac levani pleqsSi Sedioda _ saZile zona, sa-
elodeboda, radgan sxva sagnebis dac wyvilisTvis mxolod sawoli da
leqtorebisgan mas absoluturad saweri magida idga, saerTo sasadi-
gansxvavebuli midgoma hqonda. ami- lo, samrecxao da calke Senoba, sa-
cxeli Sokoladi 57
istoria
dac bavSvebisTvis 24-saaTiani baRi ganxilvebis dros viswavleT.~ maaris kursi darCa, migelis urba-
unda yofiliyo, rom mSoblebs saku- levani am jgufTan erTad Tavis nuli asimetriis kurss ki gamoemSvi-
Tari drois Tavisuflad gamoyeneba pirvel urbanul proeqtze sami se- dobnen. erTi sityviT, darCa mTeli
SeZlebodaT. socialuri sacxovre- mestri muSaobda. maT mexikos erT- konteqstiT da SinaarsiT Secvlili
beli Zvel ubanSi, parkTan axlos erTi gareubani ekatepeki airCies `Sou rum~ Senoba, sadac awi mxolod
aSenda. rodesac ginzburgi proeqts (4-milioniani mosaxleobiT), sadac `varskvlavebi gaizrdebian~.
le korbuziesTan ganixilavda, mis ramdenime wlis win developerebis `rac iqidan wamomyva, aris mar-
frang kolegas parkis maxloblad mier gaSenebuli izolirebuli sa- Tla Zalian magari gamocdileba da
sacxovreblis aSeneba sasacilodac cxovrebeli ubnis (14 aTasi saxliT) megobrebi, romlebTanac kontaqti
ar hyofnida. `ra ggoniaT, muSaTa qalaqis bunebriv qsovilSi inte- dRemde ar gamiwyvetia~. metic, maT-
klass parkSi bulbulis stvenis graciisTvis unda SeewyoT xeli. Tan urTierToba albaT kidev ufro
mosmena sWirdebao?~ amitom mSvi- izolirebul sacxovrebel ubans intensiuri gaxdeba mas Semdeg, rac
dad miugo, rom komunistebisTvis qalaqis danarCeni nawilisgan or- levani da ruso saqarTveloSi `ur-
socialuri kondenseri utopiuri metriani kedeli hyofda. am kedlis ban reaqtoris~ farglebSi urban
sazogadoebis Seqmnis eqsperimenti miRma arsebobda ori radikalurad aqtivobas daiwyeben.
iyo _ sazogadoebis, romelsac pro- gansxvavebuli samyaro _ erT mxares
duqtiulobis maqsimaluri xarisxi qalaqi, TviTganviTarebuli sivr- raze fiqrobs urban reaqtori
unda eCvenebina _ diliT muSa unda ce, saocrad dinamiuri, cocxali rusos `pragmatuli eqsperimen-
yofiliyo, Sua dRes saTevzaod wa- da xalxmravali, meore mxares ki tic~ kraxiT dasrulda. ambobs, rom
svla unda SeZleboda, saRamos ki, steriluri, erTsaxovani garemo, Zalian ecada, magram misgan konfor-
privatul sivrceSi, sadac bavSvebis absoluturad erTnairi saxlebiT. misti gogo mainc ver dadga. `dRe-
xmauri ar Seawuxebda, inteleqtua- `dakarguli iyo qalaqis mTavari sac isev venTebi im problemebze,
lur samuSaos miscemoda, da maga- xibli _ misi mravalferovneba. da rogorc adre. Sevegue imas, rom es
liTad, kritika ewera. komunikacia, rodesac mezoblad cxovrebis wesia da ara ubralod ka-
magram eqsperimenti Cavarda. kra- cxovroben yvela socialuri fenis riera~. Tumca, dResac kulturuli
xis mizezi ideis absurduloba iyo, adamianebi da urTierToba maT So- memkvidreobis dacvis erovnul saa-
rac TviTon proeqtis Semqmnele- ris Cveulebrivi ambavia, _ ambobs gentoSi iuneskosTan urTierTobis
bma daadastures, rodesac _ mTa- levani, _ izolirebuli sacxovre- sakiTxebze muSaobs. ar icis, ram-
varma arqiteqtorma kompleqsSi is beli ubnebi ki, xSir SemTxvevaSi, den xans darCeba iq. rac namdvilad
farTi airCia TavisTvis, romelic umniSvnelo qonebrivi segregaciis icis, is aris, rom levanTan erTad
isev burJuaziuli ojaxisTvis iyo gamo, am socialur fenebs Soris urban reaqtors mixedavs da imis
gankuTvnili. finansTa komitetis xelovnur sazRvars qmnis da maT realizebas ecdeba, rac verc erTma
Tavmjdomarem ki saxuravze sazo- Soris komunikacia qreba~. maT im verc sajaro samsaxurSi, verc ker-
gadoebriv sivrced Cafiqrebul konkretuli arealis problemebis Zo kompaniaSi ver moaxerxa.
farTze penthauzi dadga. da na- gadasaWrelad jer zogadad meqsi- urban reaqtori jer mxolod
rkomfinis saxli erT, Cveulebriv kis politikur-ekonomikur-socia- blogia. mas jer mxolod Tvrameti
`komunalkad~ gadaiqca. luri istoria ikvlies, mere foku- mimdevari da aTamde aqtiuri wevri
`ai, aseT Temebze vsaubrobdiT da si daaviwroves da or-or kacianma hyavs. isini alternatiuli codnis
amitom momwonda misi leqciebi. Tan jgufebma am konkretuli arealis bazis Seqmnas apireben, iseTis, ro-
Cven jgufurad vmuSaobdiT. da esec dasaxlebis socialuri probleme- gorzec studentobis dros TviTon
Zalian momwonda. universitetSi es bi Seiswavles. `es is SemTxveva iyo, ocnebobdnen. gaakeTeben mobilur
gamoricxuli iyo, radgan jgufSi rodesac qalaqmSeneblobis mTe- biblioTekas, sadac Sexvedrebs da
Sejibri da konkurencia ar arsebo- li politika developerebis xelSi seminarebs moawyoben. mere ukve
bs, Sesabamisad superstarebis ga- moxvda da yvelaferi mtacebluri TanamoazreebTan erTad sazogado-
darCeva da Sefaseba rTulia. jgu- mogebis reJimSi gadavida. es izo- ebaSi urbanizmis mimarT interesis
fSi muSaoba Zalian produqtiuli lirebuli sacxovrebeli ubnebic am gaRvivebas da zogadad aqtivizmis
da efeqtiani iyo, radgan pasuxism- problemis sivrciTi gamosaxuleba Sesaxeb maTi warmodgenebis Secvlas
gebloba kompetenciis mixedviT na- iyo~. Seecdebian. `rodesac erT-erT or-
wildeboda da yvela akeTebda imas, levani fiqrobs, rom gaumarTla, ganizaciaSi Cveni SeTavazebiT mi-
rac sxvebze ukeT icoda. SeiZleba radgan delftSi istoriul moment- vediT, ase gviTxres, _ Zalian am-
meti dro midioda komunikaciaze, Si moxvda. dRes ukve universitetSi biciurebi xarTo, _ da Tavazianad
magram esec mniSvnelovani momenti bevri ramea Secvlili _ `dialeqti- dagvemSvidobnen, _ ambobs ruso.
iyo, radgan Zalian bevri swored am kuri eqsperimentidanac~ mxolod magram Cven imedgacruebebisTvi-
sac mzad varT. rodesac sistemuri ise, rom ar daarRvev qalaqis bune- si, rac aq xdeba, Zalian aSkarad
cvlilebisTvis ibrZvi, marcxi Ti- briv qsovils. proeqts, romelsac Cans quCebSi. nebismieri evropuli
Tqmis garantirebuli gaqvs. magram efeqturi ekonomikuri modeli aqvs qalaqi droSia gayinuli. CvenTan,
yvelas ase rom efiqra, kacobriobis da swor iuridiul CarCoSi zis. sadac procesi kontrols jer ar
istoriaSi arc araferi Seicvlebo- rodesac qalaqis istoriul ubne- eqvemdebareba, sivrce socialuri
da, xom? amitom Cvenc patar-patara bSi biznes interesi Cndeba, sacxo- kuTvnilebaa. CvenTan sivrce proce-
winaaRmdegobebis gadalaxviT viwye- vrebeli teritoria mosaxleobisgan sia, bretonSi ki _ forma. magitom
bT, ramac gvinda, saboloo miznamde icleba da Senobebi mSral turis- miyvars es TviTSeqmnili naxalovka.
migviyvanos~. tul obieqtebad gadaiqceva. ruso iq Cven uaxles istorias waikiTxav
urban reaqtori fiqrobs, rom, am process `gaSardenebas~ eZaxis. _ rogor agebdnen adamianebi saxle-
pirvel rigSi, Sesacvlelia mTlia- safrangeTis Crdilo-dasavleTSi, bs, ra komponentebs umatebdnen, ra
ni urbanuli politika, romelic, istoriul provincia bretonSi yo- masalebs iyenebdnen da rogor di-
maTi azriT, Zalian zedapiruli da vel wels fermerebis festivali zains irCevdnen. iq, komunikaciac
myifea, da kidev SerCeviTi, radgan imarTeba. es mxare Zalian saxasia- mogvarebulia da higienac. igrZnoba
realurad mxolod maTi uflebebia To dialeqtiT da kidev ufro sa- TviTmyofadi da dinamiuri proce-
daculi, visac fuli aqvs. xasiaTo tradiciebiTaa cnobili. sebi, romelzec kontroli nakle-
ruso ambobs, rom aseve Sesacvle- ucxoelebsac es lamazi mxare swo- bad vrceldeba. da, Cemi azriT, es
lia midgoma istoriuli memkvidre- red am uCveulo niSnebiT izidavs aris swored is kulturuli muxti,
obis mimarT. adre Zalian xistad da da weliwadis am dros bretonSi aTi romelic kargad iq Cans, sadac kon-
sworxazovnad udgeboda Zeglebis aTasobiT turisti Cadis. yvela Ta- troli naklebia da metia Tavisu-
konservacias, rodesac Zeglebis ab- vmoyvare bretoneli nacionalur fleba. amitom vfiqrobT, rom sxva-
solutur auTenturobis SenarCu- kostumSia gamowyobili da adgilo- dasxva problemis gadaWris gzebi
nebas uWerda mxars. dRes fiqrobs, briv dialeqtze saubrobs. `mokled yvela doneze unda veZeboT. mgoni,
rom esec fetiSia. `qalaqi istoriis turistebi sanaxaobiT bednierebi mxolod ase SeiZleba Sualedis mo-
ganmavlobaSi icvlis saxes. es pro- arian, _ ambobs ruso, _ magram ro- Zebna~.
cesia da bevri cvlileba Zalian gorc ki festivali mTavrdeba, ue- _ gavdivarT? _ kiTxulobs ruso,
kanonzomieria. istoriuli ubnebis crad qreba tansacmelic da momen- rodesac daviT mesxi Tavis foto-
SenarCunebis politika cota moqni- talurad yvela frangulad iwyebs mowyobilobebis Calagebas iwyebs.
li unda iyos. magaliTad, maT, visac saubars. es yvelaferi speqtaklia~. qalaqSi gavdivarT. me da mesxsac
qalaqSi tualeti ezoSi aqvs, unda `Cven ver vamCnevT, ramdenad co- gvinda rusosTan da levanTan er-
aZlevdnen uflebas, Senobis uka- cxalia Cveni qalaqi, _ ambobs le- Tad `umisamarTod gaviseirnoT~, iq-
na fasadze patara farTi miaSenon vani, _ sadme rom midixar da am neb naxalovkaSic, rom Cvenc davina-
da tualeti saxlSi Seitanon. unda gapiwkinebul quCebs da Senobebs xoT is, rasac isini, ukve didi xania,
iyos Tavisufleba imisTvis, rom qa- uyureb, sinamdvileSi mxolod fasa- xedaven _ Cveni qalaqi. am seirnobis
laqma sunTqva SeZlos, magram ase- ds xedav, ra xdeba fasadis ukan, imas ambavs ki aq ar mogiyvebiT. radgan
ve unda arsebobdes Zalian moqnili ver amCnev. es yvelaferi samuzeumo `sakuTari qalaqis~ aRmosaCenad
regulaciebi, `sunTqva~ barbaroso- eqsponats emsgavseba. Tbilisis is- rukebi da sxvebis rCevebi arafer-
baSi rom ar gadaizardos~. toriul ubans jer gamuzeumebis Si gamogadgebaT. am dros ubralod
am problemebis gadaWris gzebic procesi ar Sexebia, amitom bevrad gaixuravT kars da gadixarT umisa-
Zalian kompleqsuria. rTulia, Se- ufro meti kulturuli muxti aqvs, marTo da umizno mogzaurobaSi, sa-
qmna proeqti, romelSic yvelas so- vidre im qalaqebs, sadac cxovre- dac ras ipoviT da ras aRmoaCenT,
cialur moTxovnas gaiTvaliswineb, ba mowesrigebulia. yvela proce- winaswar aravin icis.
cxeli Sokoladi 59
istoria
gia eZgveraZe
avtori: mixeil xundaZe
cxeli Sokoladi 61
istoria
maxsovs Jina paJis namuSevarze tura. es iyo Cveni skola. magram Cemi Sav-TeTri suraTebisTvis Tva-
wavikiTxe. aRwerili iyo patara iyo saSiSroeba mas saerTodac ga- li aeridebinaT, rom es suraTebi
tyviis firfita, romelzec ewera: daveylapeT, rac principSi bevrs msjelobis sagani ar gamxdariyo.
wyali, H2O, mere wylis samecnie- daemarTa kidec. ar maxsovs, Ta- kidev aseTi situacia maxsovs _ ori
ro daxasiaTeba. mxatvari idga xi- namedrove xelovnebis Jurnale- Sav-TeTri suraTi gavitane saSe-
dze da am firfitas wyalSi agde- bi gveTvalierebina da mere raime modgomo gamofenis komisiaze. ko-
bda. am namuSevarze Seyvarebuli „Trendis“ stilSi gvexata _ misi misiam es naxatebi gamoagdo, magram
viyavi. is CemTvis saxelis moSlas „msxverpli“ gavmxdariyaviT. aseT ori kviris Semdeg komisiis wevri
ukavSirdeboda da, rogorc dRes midgomaze Cveni Taoba acrili iyo. Sexvda deidaCems, ira uznaZes (xe-
lakanis sityvebiT vityodi, „Real“- fundamenturi faseulobebisaken lovnebis saxelmwifo muzeumis
Tan Sexebaze mianiSnebda _ cnebis swrafva da originalur teqstTa swavluli mdivani iyo) da uTxra, _
garRvevaze, mis dekonstruqciaze. Seqmna Cveni Taobis niSani iyo, misi es ra saswauli moitana Senma dis-
me TviTon im dros, principSi, arc moZraobis gamsazRvreli faqtori. Svilma, mTeli komisia videqiT da
vxatavdi, arc vmuSaobdi, arafers am grZelvadianma eqskursiam vicinodiTo. Semdeg aq, dasavleTSi
ar vakeTebdi, vusaqmurobdi, ma- kulturaSi CemSi mis mimarT Sina- es ori suraTi sam wamyvan muzeum-
gram Sinagnad aseT moZraobas, am gani protesti gaaforma. Cemi re- Si gamoifina da axla evropis erT-
ltolvas vatarebdi da vukeTeb- aqcia kulturis mier cnobierebis erT saukeTeso kerZo koleqciaSia
di organizacias. es transgresiis sruli determinirebis saSiSroe- _ iohan da siusi holis. aseTi Se-
Sinagani moTxovnaa adamianSi. mere baze Sav-TeTri ferwera iyo. Cemi xedulebebi iyo im dros da am yve-
es yvelaferi nel-nela gadaifa- pirveli Sav-TeTri suraTi „marcx- laferTan giwevda dapirispireba,
ra, gaqra, akademiaSi movxvdi da niv daZruli Savi kvadrati _ kon- da es warmoudgenel TviTrwmenas
daiwyo mogzauroba kulturaSi. cefciis koncefcia“ iyo (60x50sm. moiTxovda. 1985 wels iliko zau-
transgresiis uSualo impulsi _ tilo, zeTi, 1974), romelic sul taSvilma SesTavaza Temo gocaZes
rac mxatvrobas principulad qm- axlaxan iyida amerikulma `Zimmer- Cemi personaluri gamofenis gake-
nis, rogorc vTqvi, gadaifara. ase ly~ muzeumma da ukve or analiti- Teba. Temom gariska (risTvisac
vTqvaT, saSiS zonaSi SeviWeri _ kur statiaSi ganixila. `Zimmerly~ magrad gakicxes) da mxatvris sa-
dResac ar vici, aucilebelia Tu muzeumi radgersis universitetis xlSi moawyo radikaluri (koncep-
ara mxatvrisTvis am zonaSi SeWra. nawilia, romelic amerikaSi filo- tualuri) mimarTulebis pirveli,
mere Sevxvdi Sura banZelaZes da sofiis erT-erT wamyvan centrad Tavis enobriv originalurobaSi
abstraqcionizmma gamitaca, rac, iTvleba. es namuSevari zeTis Te- gaformebuli solo gamofena. es
rasakvirvelia, imasTan Sedare- Tri saRebaviT dafaruli tiloa, gamofena vadamde adre daxures da
biT, rac aqamde aRvwere, droSi romelsac marcxena gverdze viwro misi garCeva rusTavelis gamzirze
ori nabijiT ukan svlas niSnavda. Savi zoli dayveba. roca is davxa- moewyo. am gamofenis msvlelobisas
am etapidan moyolebuli TiTqos te, 21 wlis viyavi, magram mas Se- erTxel mxatvarTa saxlis SeSine-
retrospeqtulad gaviare mTeli mdeg aseTi ganzogadebis suraTi bulma TanamSromlebma damirekes
kultura. Sura namdvili maswavle- aRar Semiqmnia. is sruliad para- saxlSi, _ saswrafod modi, viRac
beli iyo yvelaferSi _ cxovrebis digmuli xasiaTisaa _ zogjer ase axalgazrda qali Sen Sav-TeTr su-
wesis, samyarosadmi damokidebu- ucnauradac xdeba. mTeli Cemi Se- raTs muStebs urtyamso. sami wlis
lebis, ganyenebulobis _ is xom ve- mdgomi Sav-TeTri mxatvrobis se- Semdeg germaniidan TbilisSi rom
rasdros ewereboda sazogadoebaSi ria (am seriis Seqmnas ocdaxuTi Camovedi da Cven akademias vestu-
da amas CemTvis ganuzomeli Sarmi weli dasWirda) am suraTis daSlis mre, ucnobma gogonam momibodiSa,
hqonda. mxatvarma sazogadoebisken da emanirebis procesia. _ es me viyavi, Tqveni suraTi rom
ki ar unda imoZraos, aramed mis es suraTi Zalian adre Seiqmna, vceme, axla mec mxatvari varo.
sapirispirod, an sulac win unda magram maSinve mivxvdi, rom sakma- miSa xundaZe: Sav-TeTri namuSe-
gadauxtes da sarkastul, ironiul od radikaluri nabiji gadavdgi.... vrebis arss sagamofeno sivrceSi
an cinikur TamaSad aqcios es ur- sxvaTa Soris, Cemma megobrebma am uxsnidi adamianebs. Seni mxatvru-
TierToba. dRes albaT ase vityo- nabijSi ar amibes maincdamainc mxa- li ena TiTqos gasagebi xdeboda,
di _ am periodSi SurasTan da Cem ri. Tvlidnen, rom Sav-TeTr meTo- magram Semdeg male aviwydebodaT.
megobrebTan erTad fundamenturi ds gaZarcvuloba da formis nakle- ra iyo mainc Sav-TeTri ferwera da
vizualuri teqstebis dialeqti- boba axasiaTebda, amitom TiTqmis ra saxecvlileba ganicada man?
kas vswavlobdiT da maTze serio- marto vikvlevdi am axal mxatvrul pirveli, zemoT xsenebuli mci-
zulad vmuSaobdiT. konspeqturad SesaZleblobas. xalxi rom modio- re zomis Sav-TeTri namuSevari
gaviareT mTeli Tanamedrove kul- da Cem saxelosnoSi, cdilobdnen, akademiaSi Cem Sesvlamde daixata.
Semdegi ori namuSevari akademiis romelmac, rogorc ukve vTqvi, Ti- da gvimalavs „realobas“ (lakani
diplomze muSaobis paralelurad Tqmis ocdaxuT weliwads gastana.* azustebs da mas „Real“-s eZaxis).
gavakeTe. xolo Cemi, klasikuri, signifikaciis aqtis Semadgenle- sad da rodis iCens Tavs niSanSi
Sav-TeTri monumenturi tiloebis bi Sav-TeTr ferweraSi mxolod cneba, rodidan xdeba niSani misi
enobrivi struqtura, sadac zeTis aRmniSvnelebis SriT aris warmod- matarebeli, ratom formdeba da
TeTri feris fonze Savi xazebiT genili. am mxatvrul meTodSi re- sad mTavrdeba Tavad niSani, ra ur-
niSnebia gamosaxuli, akademiis da- ferenti da aRniSnuli interesis TierTobaSia cneba da niSani erTma-
mTavrebis Semdeg (1980 weli) da miRma rCeba. im dros, roca me am neTTan, rodis da rogor ukavSir-
1985-Si Cem pirvel gamofenamde meTodze daviwye muSaoba, warmod- deba es ori kosmoss da rodidan
periodSi gaformda. am xuTi wlis gena ar mqonda, rom aRmniSvnelebi xdeba is aRmniSvnelis nawili. am
ganmavlobaSi am seriis proble- 80-ianebis evropuli filosofiis Zireul problemebs arkvevda Cemi
matikas praqtikulad izolaciaSi interesis centrSic moeqceodnen. Sav-TeTri ferwera, mere is ufro
myofi vikvlevdi (rom ar CavTva- transcendenturisken swrafva enis da ufro ganivrco, simbolur do-
loT Sura banZelaZe, romelic Cemi Zirebis gaanalizebas moiTxovs, neze gaCnda figuratiuli ele-
Sav-TeTri ferweris didi Tana- rom maTi gamomJRavnebiT enis ga- mentebi, simboluri struqture-
mdgomi iyo). ase daiwyo Sav-TeTri dalaxva moxdes. enis, romelmac, bi Caanacvla enobrivma TamaSebma,
namuSevrebis didi sxeulis Seqmna, rogorc nicSe ambobda, gadafara ironiisa da skepticizmis doneze
*am seriaSi, Cemi mTavari miznis _ transcendenturi cnobierebis sivrcis gadmosacemad _ vcdilobdi iseTi ena momeZia, romelic signifikaciis absoluturad
Zireul sawyisebze aigeboda _ gamJRavnebis pirvelad egzistencialur aqtze, rac dapirispirebulTa binarulobas gulisxmobs (Cvens SemTxvevaSi simbolizirebulia
Sav-TeTri principiT). vizualuri kodis am bazaze gaformeba misi emocionaluri da dramatuli maxasiaTeblebis nulovan doneze dayvanas niSnavs, es ki TavisTavad
adamianuri muxtis mqone konotaciebisagan vizualuri kodis gamonTavisuflebis garantiaa da transcendentulTan daaxloebis praqtika (am gamonTavisuflebis Sede-
gia aseve niSnis vitalurobis restavracia). Sav-TeTr namuSevrebSi dramatuli mxolod potenciis saxiT arsebobs _ albaT amdagvari maxasiaTeblebiT warmoadgenda
„eidoss“ platoni.
cxeli Sokoladi 63
istoria
socialur kritikuli teqstic ki mrgvali da erTi grZeli, gana ver 180 gradusiT Semobruneba anu
gaCnda. mokled, am meTodma siRr- vxvdebio. poststruqturalizmi
midan zedapirze gadmoinacvla, maxsendeba meore situacia. 1988 miSa xundaZe: iqneb visaubroT
ufro sworad meTodSi zedapiri wels moskovSi mqonda gamofena, poststruqturalizmze, mis mniS-
Semoizida da samive Sre (niSani, sotbis istoriuli rusuli auq- vnelobaze mxatvrebisTvis da mxa-
cneba, socialuri konteqsti) er- cionis paralelurad. auqcionis tvrobisTvis. da ra aris saerTod
Tiani gamWvirvalobiT warmoCinda. Semdeg gvian RamiT msoflios ra- dRevandeli Tanamedrove xelovne-
arsebobs mosazreba, rom mxa- mdenime wamyvani muzeumis dire- bis paradigma?
tvari ar unda dafiqsirdes raime qtori ewvia am Cem gamofenas. maT gia eZgveraZe: rogorc isto-
erT stilistur formulaze da ar Soris tomas krenicic iyo, guge- riam gvanaxa, 70-iani wlebis Semdeg
unda aqcios meTodi drois miRma nhaimis muzeumis direqtori (ma- azrovneba sakmaod swrafad da mo-
mdgom kanonad. amas mec veTanxmebi. Sin axlad daniSnuli). gamofenaze bilurad Seicvala. rasakvirvelia,
amitom, Sav-TeTri ferwera grZel- tomasi didxans ijda „makratelis“ amasTan erTad samyaroc Seicvala.
vadiani da seriozuli kvlevis Se- win, mere ki, roca ukve somxur res- poststruqturalizmi (romelmac
mdeg, rogorc meTodi, dasrulda. toranSi gadavinacvleT, momiaxlo- struqturalizmi Caanacvla, es
Sav-TeTr ferweras kidev erTi vda da suraTis fasi mkiTxa. fasi ukanaskneli ki egzistencializms
saintereso aspeqti hqonda. me rom gaigo, oficiants angariSis mohyva), cnobierebis es absolutu-
bevr nawarmoebSi vcdilobdi, uzo- qaRaldi gamoarTva da masze su- rad fundamentaluri Semobruneba
gadesi yvelaze ufro trivialur- raTis SeZenis kontraqti damiwera. imdenad didi da gamrRvevi Zala
Tan damekavSirebina. gakeTebuli meore diliT tomasi niu-iorkSi gamodga, rom aracnobierad mase-
maqvs didi zomis suraTi `makrate- gafrinda, me ki sabWoTa kavSiris bic ki aiyolia, gansxvavebiT Ta-
li” (200x600 sm.). mas mTel sigrZe- kulturis saministroSi mitanili vis winamorbedebisgan, romlebmac
ze ori Savi xazi mihyveba. restornis angariSis qaRaldze da- mxolod artistul da samecniero
erTi mxriv, es xazi mxolod Ta- werili kontraqtiT ukan civi ua- wreebSi hpoves gamoZaxili. mxa-
vis Tavs warmoaCens da amJRavnebs, riT gamomistumres. ase ar moxvda tvrebisTvis, am axali azrovnebis
anu xazis realobas ukeTebs pre- Cemi „makrateli“ gugenhaimis mu- gaTvaliswinebisa da gaazrebis ga-
zentirebas. magram garkveul mo- zeumSi _ oTx TveSi ki batoni lud- reSe, absoluturad SeuZlebelia
dusSi _ mzeris gadanacvlebisas _ vigi ewvia moskovs da „makrateli“ kvlevis pikze adgilis SenarCuneba.
es xazi aRmniSvnelis misias iZens oficialuri xaziT iyida. dRes es ase rom, mec 90-ianebis dasawyisSi
da Cven cnobierebaSi trivialuri suraTi budapeStis ludvigis mu- nel-nela da uxalisod CaverTe am
(iluzoruli) sferodan sayofa- zeumis permanentul eqspoziciaSia axali kvlevis procesSi.
cxovrebo sagnis imiji tivtivdeba; gamofenili. Zalian mtkivneuli iyo es gar-
aq ikveTebian, rogorc haidegeri Sav-TeTri ferwera didi da gr- datexis momenti, romelic 180
ityoda, „ontiurad yvelaze axlo- Zeli proeqti iyo, romelic das- gradusiT iTxovda Semobrunebas.
beli“ da „ontologiurad yvelaze rulda. teqstma, romelic cdi- kacisTvis, romelic SeCveulia me-
Soreuli“. lobda, Cveni ganzomilebisTvis tafizikas, sadac yvelaferi gasa-
am ukiduresobebis dawyvile- transcendenturi gaecno, sakuTa- gebia _ Tu ra aris maRla da ra da-
ba migvaniSnebs imaze, rom saga- ri Tavi amowura. es kvleva pra- bla, ra aris cudi da ra kargi, ra
ni (rasac Cven raRac warmosaxviT qtikulad dasavlur kulturaSic aris wminda da ra WuWyiani, Zalian
realobas veZaxiT) yvelgan da yve- CamTavrda. metafizikam dasavlur rTulia am faseulobebis absolu-
laferTan ikveTeba, rom misi to- cnobierebas gaucrua imedebi. man turobaze uaris Tqma. irRveva sa-
taluroba sakuTari sicarielis iseTi uxeSi da uzneo Sedegebi moi- myaros simwyobre, mis gamarTul
xarjze yovlismomcvelia. ai, aseT tana (komunizmis, faSizmis saxiT), logikaSi napralebi Cndeba. Ti-
sakiTxebze laparakobs Cemi Sav-Te- rom sakuTar Tavs sruli diskre- Tqos samyaro Tavze gengreva _
Tri ferwera, aseT sakiTxebs gani- ditacia gaukeTa. vertikalurad dalai lama CiColinas mezobelia
xilavs boris groisi Tavis statia- struqturirebulma idealebis sa- Jurnalis ydaze, doli bastardi
Si „mxatvari asketi“, romelic man myarom, romelic aseve ierarqiuli sxapasxupiT iZleva intervius po-
Cem Sav-TeTr ferweras miuZRvna. da piramidulia, erTianad gaucrua litikis an ekologiis sakiTxebze,
pirvelad TbilisSi rom gamo- adamians imedi. ase damTavrda Ce- da amas seriozulad gvTavazoben...
vfine Cemi makrateli, momiaxlo- mTvisac metafizikis uSualo kvle- kiCi da uzneoba gakicxvas ar im-
vda Cveni akademiis profesori da va da transcendenturisken garR- saxurebs; madonas qcevis wesze,
yurSi CamCurCula, _ me ki vxvdebi, vevis uSualo mcdeloba. misi cnobierebis mimarTebaze fi-
amiT Sen rac gindoda geTqva _ ori losofiuri gamokvlevebi iwereba.
yvelaferi wvrilmani, banaluri, frTxilad aris CawveTebuli, rom dainaxos fenomenebi _ Cven xom
interesis centrSi eqceva da kv- erTmniSvnelovanebis miRma sxva RmerTi gauTavebeli awmyo gvegona,
levis, siyvarulis, yuradRebis raRac imaleba _ is, rac sulis is ki momavlisken uSreti ltolva
Rirsi xdeba. zusti egzistenciuri Semkvrel Tavisuflebaze migvaniS- aRmoCnda.
orientaciebi qreba. rogor? dace- nebs. vedebSi, romlebic adamianis poststruqturaluri cnobie-
maa? dekadansi? degradacia? ara, cxovrebasTan kavSirSi usasrulo reba poeturi formaa. is logiku-
yvelaferi sasicocxlo energiiTaa askezas qadageben, uecrad aseT ri konstruqciebiT ar aRiwereba.
savse. aba, rogor? frazas waawydebi, _ Tu naTeli misi, rogorc erTiani da mwyobri
rogorc vTqviT _ metafizikaSi dagadga, Semdeg gaerTe qalebiT, moZRvrebis, artikulireba SeuZ-
yvelaferi gasagebia, mxolod unda cxenebiT, RviniT. rogor? risTvis lebelia, radgan moZRvreba stati-
SeuerTde am sistemas da ukve azr- davixarjeT? gavwireT Tavi da Cve- kuri formaa, statika da mosazR-
ze mosuli kacis imiji gaqvs, Segi- ni sasicocxlo dro. imitom, rom vruloba ki swored isaa, rasac es
Zlia sul male maswavlebelic ga- am absurdiT savse gamonaTqvamSi axali cnobiereba ebrZvis. mas saxe-
xde _ orientacia xom gaige, mere alqimia ukve momxdaria _ aq qalic lad yvelaze ufro nicSes termini
Tu RmerTma spekulaciis niWiTac Sena xar, cxenic da Rvinoc. magram uxdeba _ „Classical ecstatic nihilism“.
dagajildova, gurudac gamodgebi. SeiZleba, gzis gareSe, pirdapir Se- es metamorfoza CemTvis axlac
aq ki? faseulobebi moiSala, logi- degi SevTavazoT samyaros? Sedegi, sawyis procesSia, sxvanairad am ab-
ka gaufasurda. xom Tqva liotar- romlis namdvili saxe ase didxans solutur eqstaturobas ukve mec
cxeli Sokoladi 65
istoria
erT mSvenier dRes sulTan mego- icvleba; moda da Trendi, dile- specifika, daafiqsiron am ucnobi
broba Seuwydes, misia dausrul- rebis da galeristebis (dRes ukve sivrcis gamsazRvreli niSnebi da
des, maSin roca sulis forma saku- koleqcionerebisa da kuratorebis) Semozidon es informaciuli na-
Tar siluets gaarRvevs. manipulaciebi mniSvnelovan gavle- davli ukan, TavianT teritoriaze
nas axdens xelovnebis eqsterierze, _ Cveni teqstis konteqstSi rom
TviTmgoraviT gauTavebel misi saxis mimikaze. dRes xelovneba vTqvaT, kulturaSi. Tanac Semo-
moZraobaSi konceptualuria, minimaluria. mere zidva unda moxdes iseTi formiT,
miSa xundaZe: sad migiyvana mxa- ki, minimalizmis nacvlad, sakmaod iseTi eniT, rom es informacia
tvrobam? ra etapze xar axla? _ primitiuli narativi wamoiwevs win, kulturisaTvisac gasagebi iyos da
patarZlis kabaSi gamowyobili xval SeiZleba video da foto Se- amave dros absoluturad origina-
TviTmgoraviT gauTavebel moZrao- moiWras art scenaze, Zalian speci- luric darCes, anu unikaluri mo-
baSi rom imyofebi, feradi xazebiT fikuri stilisturi niSniT, mere ki napovris Sesatyvisi. Cveni kultu-
daxazul, erTmaneTSi qaoturad yvelaferi isev Seicvalos da abs- ris (am sityvis uzogadesi gagebiT
areul gzebze. traqcia dafuZndes rogorc wamyva- _ rac adamianuri cnobierebis sa-
ra aris Tanamedrove xelovneba? ni Trendi. mokled formaluri fe- erTo formas niSnavs) miRma sivrce
rogor gaverkveT, vin aris Taname- nomenebis doneze iseTi qaosi dgas, oria _ kulturamdeli (barbaru-
drove mxatvari da vin ara? saidan rom rac ufro didxans akvirdebi li _ instinqtis energia) da pos-
iwyeba Tanamedrove mxatvroba? am- da didxans meditireb am gauTavebe- tkulturuli, romlis jer kidev
den sxvadasxva kulturul enaTa lad moZrav nakadze, kidev ufro ib- sruliad gauformebel siluetsac
bazisze gaformebuli mimdinareo- neva suraTi, miT ufro xvdebi, rom dRes Cven absurds veZaxiT.
bebiT garSemortymulma mxatvarma, Tanamedrove xelovnebis erTmniS- rodesac pikaso `avinionis qa-
saidan SeiZleba daiwyos, ra Seu- vnelovnad daxasiaTeba albaT pra- lebze” muSaobda, ori Jurnalis-
Zlia gamoikvlios? qtikulad SeuZlebelia, miT umetes, ti ewvia. saxelosnodan rom wamo-
gia eZgveraZe: Tanamedrove xe- Tu am yvelafers istoriul Wril- vidnen, erTma meores uTxra, _ am
lovneba imas ar niSnavs, rom Cveni Si _ impresionizmidan moyolebuls kacs albaT male TavCamoxrCobils
drois Tanamedrove mxatvrebi au- davinaxavT. ipoviano. ase absurdulad, aseT
cileblad Tanamedrove xelovnebas 80-ian wlebSi iyo mcdeloba, rom sigiJed gamoiyureba momavali cno-
qmnian. Tanamedrove xelovneba aris TbilisSi Tanamedrove xelovnebis bierebis siluetebi. arada, dRes
termini, romelsac kulturul sa- muzeumi Seqmniliyo _ am muzeu- „avinionebi“ CvenTvis kultura-
myaroSi garkveuli konotacia aqvs. mis maSindel koncefcias araferi Si Semoziduli, kulturul enad
is konkretul problematikaze mi- hqonda saerTo `Tanamedrove xe- da komunikaciis formad qceuli,
gvaniSnebs, romlis bunebis dad- lovnebasTan~, am muzeumis da am mSvenierebis garkveul kriteriu-
genac Zalian rTulia, Tu ar gaqvs koncefciis Sesatyvisi saxelwode- ms warmoadgens. ase iyo impresio-
garkveuli distancia im formaTa da ba iqneboda „Tanamedrove qarTuli nizmzec; am mimdinareobis pirvel
reprezentatiul sistemaTa usas- vizualuri kulturis muzeumi“ _ gamofenaze niu-iorkSi, Sesasvlel-
rulo cvalebadobasTan, rac Tana- kulturasa da Tanamedrove xelo- Tan gafrTxileba ewera orsuli qa-
medrove xelovnebis scenaze iCens vnebas Soris xom principuli da lebisTvis, _ nanaxma simaxinjem Se-
Tavs. Tanamedrove xelovnebis Zi- radikaluri gansxvaveba arsebobs. saZloa, Soki gamoiwvios da nayofi
reul ideaze dro imdenad Zlierad am qaoss rom gamovecaloT xeli- daziandeso.
zemoqmedebs da misi formebis iseT dan, aq adornos frazas movitan, Tanamedrove xelovneba rogorc
saxecvlilebebs gvTavazobs, rom romelic piradad CemTvis gada- realuri, qmediTi da misiis mata-
Zalian rTulia misi formulis sa- mwyvet rols TamaSobs CvenTvis rebeli Zala, albaT mxolod Seqm-
xiT gamotana an matricis saxiT da- saintereso movlenis definicia- nasa da mis aRiarebas Soris perio-
naxva. raRac momentSi Tanamedrove Si. adorno mxatvrebs, romlebic dSi arsebobs, Semdeg igi uamrav
xelovnebis bazarze gabatonebuli Tanamedrove xelovnebas qmnian, sxva misias iZens, magram mTavars
faseuloba ise erTmniSvnelovnad partizanebs adarebs; partizanebs, ki kargavs _ xdeba materialuri da
Rirebuli da sensaciuri xdeba, rom romlebic gadian ucxo teritoria- kulturuli faseuloba, esTetiku-
praqtikulad mTlianad gadafara- ze, teritoriaze, romlis gzebic ri da aseve eTikuri komunikaciis
vs xolme am principis siRrmiseul ucnobia, teritoriaze, romlis gamtarad da katalizatorad war-
Sinaarss. mere ucbad es yvelafe- rukebic ar arsebobs. swored aq, moCindeba, magram am rolebis ma-
ri CaiSleba da sivrceSi Tavisu- Tavisi gamWriaxobis da intui- tarebels transgresiis muxti ukve
fali adgilebi gaCndeba. yovel aT ciis xarjze, maT unda moipovon gamoclili aqvs, aq is enobriv rea-
weliwadSi situacia principulad informacia, daadginon garemos lobad iqceva da damiwdeba.
aq, dasavleTSi mxatvrebs „aRm- nis determinirebul cnobierebas, kulturuli niSnebiT ar xdeba
niSvnelebis Semqmnelebs“ gveZaxian yvela SreSi da yvela etapze. da- araviTari apelireba, anu „abso-
(signifier makers). haidegerma enas daistebma misweres werili dalai luturi sxva-Si“ _ „is, rac Sen ar
egzistenciis saxli uwoda. damiwe- lamas: Cven cnobiereba nulovan xar“. ra xdeba iq? ra aris iq? aris
bis Semdeg enad qceuli Taname- doneze daviyvaneT, axla gvaswavle, saerTod iq raime xelmosakidi?
drove mxatvris Semoqmedeba am sa- sad aris gzao. rasakvirvelia, da- konkretuloba? arsebobs iq raime
xls avrcobs, adidebs, fligelebs lai lamasgan werili ar miuRiaT. _ rasac SeiZleba daerqvas saxeli,
miaSenebs, axal sarTulebs adgams. es sakiTxi instruqciebis doneze mieniWos niSani. aseT Semoqmede-
es aris Tanamedrove xelovnebis ar daiyvaneba. rogorc amboben, bas, romelic aseT sferoSi iWreba,
socialuri funqcia, roca misi caSi gzebi ar aris, bilikebic ar aseT sivrceSi operirebs, araferi
transgresiuli muxti enis realo- arsebobs. Tanamedrove mxatvroba aqvs saerTo reagirebis Semoqmede-
bad iqceva. Tu es gamrRvevi mo- swored aseT gadaxsnil sivrceSi basTan, re-organizaciebTan, kompi-
Zraoba Semoqmedis mier Semotanil axorcielebs gasvlas, swored am laciebTan. ase veubnebi students,
aRmniSvnels (vizualuri kodi) ar usazRvrobaSi da iq adgens Tavis _ icode, profesori imitom ki ar
axasiaTebs, maSin kompilaciasTan sakuTar gzebs da sakuTar bili- modis aq, rom raime gaswavlos, an
gvaqvs saqme, re-struqturirebas- kebs. magram es dekonstruirebis koncefciebiT gagimdidros Seni
Tan, re-produqciasTan, Sedgenil procesi saSinel tkivilTan aris cnobierebis kulturuli sivrce.
kolaJTan, es yvelaferi ki inte- dakavSirebuli. am process „ada- namdvili profesoris misiaa, Ta-
ress moklebulia; amas Tavad kul- mianuris“ miRma gahyavxar, imis ga- vis gamocdilebis xarjze yvelafe-
turac ki „salons“ eZaxis. reT, rasac sajaro, komunaluri ri kiTxvis niSnis qveS mogiqcios.
arsebobs kidev uSualo reagi- cxovreba hqvia. „Tbili cxovreba“ globaluri kiTxvis niSani gaaCi-
rebis Semoqmedeba. adamianis emo- aq mTavrdeba. nos SenSi. „gaaCuqe Seni Tavdaje-
ciuri samyaro reagirebs uamrav Znelia ojaxidan, Seni qveynidan rebuloba da SeiZine Secbuneba“, _
movlenaze _ socialur, fiziolo- gareT gaxvide da gadaeyaro sxva ambobda rumi. eseT simaRleebzea
giur, kosmiur, mistiur movlene- kulturas. ai, adamiani wavida sa- laparaki radikalurad auTentur
bze, xelovnebis da kulturis fa- qarTvelodan, Tavisi ojaxidan, Tanamedrove xelovnebaSi. da vinc
qtebze, naazrevsa da uazrobazec. myudro, movlili, Tbili saxli- am simaRles iRebs, sulis Semkvre-
rodesac es uSualo emociuri re- dan, daemSvidoba xaWapurebs da li grZnoba uCndeba (ra Tqma unda,
agireba SemoqmedebiT impulsTan lobianebs. wavida, vTqvaT, dasav- Tu procesebis simulacia ar xde-
ikveTeba, mxatvari Cven garSemo leTSi, SeiWra ucxo kulturaSi, ba). buda ambobda, _ roca mTeli
dRes dagrovili uamravi enobrivi sadac mTeli garemo sxva kultu- Cemi buneba erT da ganuyofel ki-
strategiidan irCevs Sesatyviss da ruli niSnebiTaa agebuli. am situ- Txvis niSnad iqca, naTeli mxolod
am eniT aformebs Tavisi reagire- aciaSi adamiani versad poulobs maSin damadga.
bis SemoqmedebiT produqts. Sesabamisobas sakuTar TavTan _ aseTi magaliTebi kulturaSi
aseTi Semoqmedebis magaliTia, absolutur diskomfortSia, ro- cotaa. aseTia diuSami, uorholi,
vTqvaT, dasavleTSi kargi studen- melic Ziebis ucilobeli piro- arto.... aqedan yvelaze TvalsaCino
ti. magram aqedan Tanamedrove mxa- baa. am principul nabijs adamiani da bolomde ukompromiso cxovre-
tvris cnobierebamde uzarmazari dgams, rom „sxva“ Seicnos, „is, rac bis magaliTi CemTvis artoa.
sivrcea gadasalaxi. mas ar hgavs“ (filosofiaSi ufro es yvelaferi, rac aRvwere, Rrma
Tanamedrove mxatvris fenomeni azusteben da amas „axlobel sxvas“ Sreebia, sadac bevrs ar Seesvleba
rom Sedges, Tanmimdevruli des- uwodeben). axla warmoidgine, rom _ komunaluri cnobierebis doneze
tabilizacia (ufro metic, dekons- transgresia moaxdino da gadaxvi- ki sul sxva suraTi gvaqvs.
truqcia) unda gaukeTdes adamia- de iseT samyaroSi, sadac saerTod erT-erT Cem statiaSi cneba `mxa-
cxeli Sokoladi 67
istoria
tvari” gavaanalize misi dasavlu- jer kidev axali sistemis nawilic akademia
ri konotaciebis TvalsazrisiT. ara xar, patarZali arc moxmare- miSa xundaZe: Sen xSirad imeoreb
es CemTvis sruliad miuRebeli, bis da arc msaxurebis kondiciaSi haidegeris sityvebs: ar eZioT fi-
da negatiuri cneba normalur ar imyofeba, awmyo ar gaaCnia, misi losofia universitetebSi. marTa-
(saSualo da dabali klasis) da- arseboba mxolod momavlis niSniT lac, patara wvrilman politikanur
savlur socialur cnobierebaSi xorcieldeba, anu sul „napral- gadawyvetilebebSi, TavianT Tavze
asaxavs Semoqmeds, rogorc maRa- Si“ imyofeba. es „napraluroba“ morgebul sistemebSi, institucie-
li donis profesionals, romlis (gaping) aris CemTvis Tanamedrove bis wiaRSi aRar rCeba adgili `moa-
Semoqmedebasac myari da identi- xelovneba, napralurobis cnobie- zrovne azrisTvis~. es ar iqneboda
fikaciisaTvis advili, anu kargad reba da misi Sesatyvisi naxtomuri yuradsaRebi, rom aq ar gvqondes
artikulirebuli sametyvelo re- dinamika aris Cemi cxovrebis wesis saqme axalgazrdebTan, isini rCe-
sursebi aqvs. rogorc pirovnebas ideali. am napralur cnobierebas bian sabolood motyuebulni.
aqvs sazogadoebaSi gamorCeuli haidegeric aRwers da am konte- mainc ra unda iyos akademia da
imiji, mis produqcias Tanamedro- qstSi sityva `gaZleba~ aqvs naxma- rogori formiT unda arsebobdes
ve xelovnebis bazarze myari fasi ri. „napralSi gaZleba“ _ kultu- igi dRes? Seni naTqvamia: „odes-
adevs, xolo kulturuli teqstis ris miRma qaosia. Cemma studentma Rac (iq Zvel saberZneTSi) akade-
sivrceSi _ gavrcobili da legi- miTxra: saSineli qaosi Semodis, mia SemoqmedebiTi azris adgils
timuri diskursi. am yvela niSnis rodesac iwyeb gabrZolebas kul- warmoadgenda. es azri, „moazrovne
matarebel „mxatvars“ kuratoru- turul cnobierebasTan, romlis azri“, ar gamoacalkevebda sakuTar
li korpusi adgils umkvidrebs produqtic Sen TviTon xaro. swo- azrs sivrcidan, ar cdilobda, ga-
akademiur doneze, media informa- red am konteqstSi xmarobs sityve- formebuliyo rogorc sagani, ro-
ciul „auras“ uqmnis. ase etapurad bs `napralSi gaZleba~ haidegeri _ gorc faseuloba, rogorc gacvli-
formdeba „mxatvari selebriTi“ idge qaosis centrSi, Seuqmna mas Ti erTeuli“. SesaZlebelia, rom
(am sityvam dRes „Zvelmoduri“ da centri, sadac is Tavis srul da dabrundes aseTi akademia?
„provinciuli“ sityva „geniosi“ Ca- uSret SesaZleblobebs avlens da gia eZgveraZe: germaniaSi sam aka-
anacvla, zustad aseve Caanacvla giCvenebs _ am yvelafers Zalian demiaSi vaswavlidi _ diusel-
sityva „legitimaciam“ sityva „aRia- axlos mivyavarT sanukvar cnebas- dorfis, bonis da berlinis. im
reba“). es swored is „selebriTia“, Tan _ „adamianis postkulturul sakiTxebTan dakavSirebiT, rac Sen
romelsac dasavleTis sazogadoeba identurobasTan“. wamoWeri, yvelaze pozitiuri ga-
eTayvaneba, uyvars, aRmerTebs. Cveni adamianuri cnobiereba mocdileba diuseldorfSi mqonda.
dasavleTis realobaSi swo- principulad incestualuria da praqtikulad, swavleba rogorc
red amas sWirdeba pirvel rigSi arc yofila arasodes sxvanairi. egeTi (im gagebiT rogorc es sa-
dekonstruqcia. „mxatvris“ am so- Tu raime didi sxeulis an siste- qarTveloSi esmiT dRes) akade-
cialur identurobis gaformebis mis nawili ar varT, saSineli tki- miaSi ar xdeba. markus luperci
myar rigs TiTqmis yvela didi Se- vili da SiSi gvipyrobs _ arc ki (wlevandlamde akademiis reqtori)
moqmedi ebrZvis, yvela Tavisebu- dagvsizmrebia, ra aris am dacu- akademiis programebis da ganri-
rad. agnes martini, brus naumani da lobis miRma. ara, dagvsizmrebia _ gebis broSuris Sesaval statiaSi
kidev bevri sxva saerTod gaecal- is titanuri okeanis talRa Sori- ase mimarTavs studentebs: „Tana-
nen xelovnebis scenas da ganmar- dan rom modis da gadafarvas rom medrove xelovnebis swavleba Seu-
toeba amjobines. gvipirebs. am dros gvigrZvnia is Zlebelia _ amitom, aq CvenTan aka-
sazogadoeba determinaciis Zrwola da zeimi, rac daucvelobas demiaSi garemoTi da atmosferoTi
monstria, romelsac me piradad moaqvs, rac `napralSi gaZlebas“ xdeba swavleba“. es swavleba aris
Cem cxovrebis wesSi da aseve Semo- niSnavs _ adamianuri statusis miR- raRac kolaboraciis forma, iseTi
qmedebaSi ori strategiiT davu- ma sruliad da bolomde gadaxsnil atmosferos Seqmna, sadac ibadeba
pirispirdi _ napralurobiT (gap) sivrceSi. Tavisufleba, ibadeba radikalu-
da naxtomiT (jump). am principis miSa xundaZe: ioane sinels aqvs ri azrovneba, SekiTxva, ganyeneba
naTelsayofad didi da kompleq- naTqvami, _ `roca SiSi uSiSobas kulturasTan, iracionalurobis,
suri proeqti gavakeTe, romelsac Sobs, maSin gamobrwyindeba sixa- subieqturobis SegrZneba, Sinagani
„patarZali“ (Bride) hqvia. Tavad es ruli. rodesac usasrulo sixaru- molodini, Secbuneba _ yvelaferi
patarZlis cneba Zalian mraval- li zRvars miaRwevs, maSin wminda is, rac cnobierebis axali xaris-
mniSvnelovania. patarZali rom siyvarulis yvavils gamoiRebs~. xisken migvaniSnebs da ris gare-
xdebi, Seni ojaxis struqturidan Sec Semoqmedeba Tavisi auTenturi
gamoTavisuflebuli xar, magram formiT ar SeiZleba daiwyos. xom
Tqva pikasom, _ Cven yvelani Tvi- cda, es Sinagani molodinis gancda, rac erTxel fundamenturad da-
Tnaswavli mxatvrebi varT, rad- zogjer yovelgvar qmedebaze be- mkvidrda da istoriulad dafuZn-
ganac yoveli Cvengani vizualuri vrad mets niSnavs, im Sinagani Cveni da.
gamomsaxvelobis sakuTar sistemas mcdelobisaTvis, rom davibadoT, rac dRevandel dRes aranairad
imuSavebso. diuseldorfis akade- gagviCndes realuri SegrZneba da ar pasuxobs Tanamedrove evropu-
miaSi profesori ar cdilobs, ra- SevcbundeT faqtiT, rom varsebo- li akademiis mrwamss, es Cveni Tbi-
RaciT amoavsos studenti, gaavsos bT (es xom bevris xvedri ar aris) lisis samxatvro akademiaa. CemTvis
direqtivebiT, piriqiT Zalian fr- da ara mxolod vqmedebT _ aseTi namdvili Soki iyo, roca bolos
Txilad ekideba da praqtikulad Zireuli `insaitis~ gareSe Taname- TbilisSi rom viyavi Camosuli,
arasdros ar aCqarebs mas _ radgan drove xelovnebis Sesatyvisi Semo- viRacam maCvena dokumenti, sadac
Tanamedrove xelovnebis swavleba qmedeba ar ibadeba. akademiaSi misaReb gamocdebze
principulad cnobierebis axali ai, aseTi faqizi da rTuli niuan- abiturientis mier Sesrulebuli
xarisxis dabadebaSi daxmarebaa. sebiTaa savse Tanamedrove xelov- namuSevrebis Sefasebis kriteriu-
formis da saerTod mxatvruli nebis swavleba. droSi Tavisufali mebis grZeli sia iyo Camowerili.
enis sintaqsisis doneze, rasakvir- arseboba studentis cxovrebis kriteriumebi daaxloebiT ase-
velia, profesori garkveul rCeve- wesi unda iyos; es badebs alter- Ti saxis iyo _ SuSis boTlis ga-
bs iZleva, roca namuSevris ganxil- natiuli cxovrebis wess da am cxo- mWvirvalebis gadmocemis xarisxi,
va xdeba, magram mTavari fokusi aq vrebis wesis subieqts. drapiris simZimis da faqturis
yovelTvis sifrTxileze da yura- rogor daxato kargad boTli, an imitaciis xarisxi da ase Semdeg.
dRebazea, rom raime siaxle, su- kargad gadmosce drapiris faqtu- dRes aseTi dokumentis arseboba
lis moZraoba ar gamoeparoT. ar ra, aseTi rame dasavleTSi namdvi- mxolod haerSi gamokidebuli non-
gamoeparoT „poiesis-i“, rac prin- lad aravis aRar axsovs _ albaT sensi rom iyos, gavxalisdebodiT
cipulad, Tanamedrove xelovnebis damwyeb skolaSic ki aravin aRar da amiT gaTavdeboda, magram roca
Semoqmedebis Sinagani arsia. hai- aswavlis. aswavlian imas da ise, am dokuments ukan swavlebis ins-
degeri „poiesis-s“ axasiaTebs ro- rac students SemoqmedebiT cno- titucia udgas, da is axalgazr-
gorc eqstatur moZraobas, roca bierebas dauZravs. „poiesis-is“ pro- da kacis Semoqmedebis mcdelobis
raime iwyebs mcdelobas, sakuTari cesSi xom, rogorc cnobilia, for- „kriteriumad“ gvevlineba, es fa-
arsi Secvalos da „sxvad“ iqces _ ma sakuTar Tavs TviTon ukeTebs qti eTikurad dramatul (rom ar
imad, rac TviTon ar aris. ai, am organizebas. amis da aseve pikasos vixmaroT marTlmsajulebis termi-
`sxva~-sken moZraobis siyvaruli zemoT motanili gamonaTqvamis nologia) movlenad iqceva da war-
unda vaswavloT, amisken swrafva saukeTeso magaliTia firosmani _ moudgenel sibeced gvevlineba. ai,
da Zalisxmeva am mimarTulebiT. misma eqstaturobam, misma „poiesis- aseTi ramis Cadena absoluturad
molodini vaxsene. bevr SemTxveva- ma“ misi mxatvruli enis sistema dauSvebelia. ase ar Sexvide kaci
Si, studentis sruli pasiurobac absoluturi srulyofilebiT gaa- araferTan referenciaSi, araferi
ki SeiZleba pozitiuri iyos mis- forma. aqeTken cdiloben, ubiZgon ar gaiazro, rac xdeba progresul
Tvis da molodinis faqti aRmoCn- axalgazrda Semoqmeds dasavleT- kulturul garemoSi, im kulturis
des. kafkas aqvs aseTi gamoTqma: Si da Tu yvelaferi is, razec me pikze, romelsac istoriulad Senc
araferi ar gWirdeba rom gaakeTo, axla aq visaubre, SiSs gvris vinmes ekuTvni _ amaze komentari Zneli
ubralod dajeqi magidasTan da da absurdad eCveneba, es im ruti- gasakeTebelia.
ucade, ucade gulisyuriT, ucade nis bralia, romelic adamians ase roca akademiaSi axalgazrda kaci
da is mova. aseTi ulamazesi da uc- uyvars da romelSic ase komfor- modis, masSi yvelaze Rirebuli
nauri azri gamoTqva man, magram es tulad grZnobs Tavs, roca raimes pirveladi, vitaluri energiaa. am
fraza ar aris mxolod poezia. es myarad eyrdnoba _ yvelafer imas, energias unda mieces gezi. erT ma-
cxeli Sokoladi 69
istoria
galiTs getyviT _ diuseldorfis cvlili principis gadaxarSva, aRia- moixsnas akademiaSi. maSin akademia
akademiaSi axali dawyebuli mqonda reba, miReba Znelia. Znelia, ucbad gaxdeba adgili, sadac iqneba ltol-
muSaoba, rom mTxoves, erTi abi- endo SemoqmedebiT Zalas, Ziebis va Seucnobadisken da adgili, sadac
turientis namuSevrebi gadamerCia. abstraqtul Sinagan SegrZnebas da Cndeba kiTxvebi, daibadeba gamrRve-
Zalian niWieri biWi aRmoCnda _ zo- siluetebs, mihyve am Seucnobad vi SemoqmedebiTi impulsebi, Torem
gierT namuSevarSi plastikis, mo- ltolvas da aRiaro misi sakuTari sxvanairad gveyoleba gauTaveblad
culobis, formis karg SegrZnebas Tavis dastruqturirebis unari. kargi xelosnebi, kargi „ostatebi“,
avlenda; sxva namuSevrebSi, sadac yvela kulturas, yvela episte- ilustratorebi, kompilatorebi _
kiCur urCxulebs, supermenebs da mas, yvela paradigmas sakuTari gza Tanamedrove xelovnebisaTvis ki arc
seqsualur scenebs xatavda, plas- aqvs. ukve as welze metia, rac kul- erTi maTgani ar gamodgeba.
tiuri TvalsazrisiT didi araferi turul samyaroSi arsebobs xelo- Tu ar vcdebi, pavle mociqulis
xdeboda. mokled, aseTi iyo suraTi vnebis erTiani koncefcia, romel- naTqvamia: „rogor miyvarxar ada-
da mec Cemi Sefasebis mixedviT ga- sac „Tanamedrove xelovneba“ hqvia. miano da rogor mZags Seni qmedeba“.
davurCie namuSevrebi. Cem Semdeg am es principi gamoricxavs erTiani fukos frazaa: „arasodes ar
abiturientis mSoblebs miecaT Sesa- da universaluri mxatvruli enis mkiTxo vin var da arasodes ar
Zlebloba, es axalgazrda konsul- arsebobas _ piriqiT, misi Zireu- momTxovo davrCe is, vinc var“.
taciisTvis iorg imendorfTanac li principi is aris, rom yoveli da bolos, deliosis: „codna
waeyvanaT. iorgi sul sxva naxatebiT mxatvari mis subieqtur, individu- mxolod imitom gvWirdeba rom erT
dainteresda _ ai, im kiCuriT, sadac alur da unikalur iracionalur dRes misi sruli uZlurebis faqti
gaugebari fantazia da energia Can- kosmoss aformebs am kosmosisTvis davadginoT da sasowarkveTaSi WeS-
da, samyaroze da socialur garemo- erTaderT Sesatyvis enaSi. aseTi mariti Sansi gagviCndes“.
ze reaqcia iCenda Tavs, sadac gare- subieqtivizaciis produqts sTa- miSa xundaZe: isev ioane sinels
mosTan damokidebuleba ikiTxeboda vazobs Tanamedrove xelovneba aqvs naTqvami: „Tvalis gugasaviT
da masTan Sexebis niWi da survili. kulturas. firosmani am principis gaufrTxildi mwuxarebas, rom
es axalgazrda kaci swored am „ki- dauZleveli Cempionia. TandaTanobiT ar dagtovos man;
Curi“ naxatebiT miiRes akademiaSi ar aris saWiro, kaci jer cixeSi radgan Zlieri Zala aqvs da didad
da Cemma Semdgomma Tvalis devnebam Casva, rom mere Tavisuflebis gemo aRemateba im Zalas, romelic Cveni
maCvena, rom iorgis gadawyvetileba ufro gaigos. cixidan gamosulma piradi mcdelobisa da gansjis Se-
absoluturad swori iyo. SeiZleba Zalian gaixaros Tavisu- degad modis“.
ase miviRe pirveli dauswrebeli flebiT, magram mas Tavisufali ka- gia eZgveraZe: haidegerTan es
gakveTili Tanamedrove xelovne- cis cnobiereba arasodes aRar eqneba mwuxareba erT-erTi ZiriTadi ka-
bis swavlebaSi _ maSinve mivxvdi, _ yovelTvis nacixaris TvaliT dai- tegoriaa da „Worry“-s terminSia
da, rac mTavaria, erTi wuTiTac ar naxavs samyaros. xom ambobda matisi, dafiqsirebuli. haidegeri Tvlis,
gamWirvebia meRiarebina, rom swori _ aTi weli vswavlobdi da mere aTi rom Tu es mwuxareba („Worry“) arse-
ar viyavi, rom me isev vizualuri weli viviwyebdi naswavlso. adamiani bas ar daswyebia, is jer adamianad
kulturuli kliSeebidan mindo- Tavis-ufal arsebad ibadeba da mas ar SeiZleba CaiTvalos _ swored es
da damenaxa am ymawvilis potencia es siamaye da gabrwyineba ar unda mwuxareba badebs „poiesis-is~ wyur-
da swored am kliSeebSi Cavtove- waarTvan _ monobaSi ar unda Caaba- vils, survils, misken swrafvas.
bdi mas. rac saWiroa, yvelaferi ron. movida iv tangi, iyo gemis ka- `poiesis-is~ procesi ki im srulfa-
mova, mova procesSi, rogorc ki pitani da saerTod ar uxatia, naxa sovani Semoqmedebis formaa, ro-
amis saWiroeba gaCndeba; moculoba sagamofeno darbazSi de kirikos melsac cdilobs, miuaxlovdes da
iqneba es Tu forma, sinaTlis Tu namuSevrebi, igrZno, rom aseT samya- miuerTdes Tanamedrove xelovneba.
zedapiris SegrZneba. mova da gaCn- ros egec Rrmad ganicdida da pirda- Cveni dRevandeli saubari im ko-
deba kidev ufro mimzidvelad da pir daiwyo xatva. ase gaxda wamyvani munikaciis formis magaliTia, ro-
uSualod, kidev ufro aqtiurad, siurrealisti. ndobaa saWiro, mi- melsac me Cem studentebTan vaxor-
„evrikalurad“ warmoCindeba. meqa- marTva, gamxneveba, didi yuradReba, cieleb da romelic gzas ukvalavs
nikurad Semotanilze da naswavlze sifaqize, danarCeni TavisiT gvar- axali cnobierebisken ltolvas.
Tanamedrove Semoqmedebas ver mo- deba. sinergetikas unda gavecnoT, es ltolva da cnobiereba ki mxa-
argeb, ver gadaWimav, SeuZlebelia. Tu rogor agvarebs buneba TavisiT tvrul SemoqmedebiT formas Tavi-
es mis bunebas ewinaaRmdegeba. formis da struqturis organiza- siT da Zaldautaneblad Sobs, da
mxatvruli enis gaformebis pro- cias. am auTenturobas, am organul maSin da ase mravldebian auTentu-
cesebi dRes ukuRma xorcieldeba. process ar sWirdeba Zaldataneba, ri, Rirebuli da unikaluri mniSv-
ra Tqma unda, ase radikalurad Se- pirvel rigSi, es Zaldataneba unda nelobebi.
Tavisuflebis amara
avtori: Sorena SaverdaSvili
cxeli Sokoladi 73
interviu
saubari mwerlebs Soris: salman Taobaze. raSdi wlebis ganmavlobaSi bevri muqara mesmis Cemi misamarTiT,
raSdi da orhan famuqi Temaze _ imaleboda, Tumca, mas Semdeg iseTi magram… isev davubrundeT imas, Tu
samSoblo. sayovelTaod aRiarebuli romanebi ratom vTvli Cems samSoblos Cems
saubars uZRveba `niu-iorkeris~ dawera, rogorebicaa `mavris uka- samSoblod. mgonia, rom samSoblo
literaturuli redaqtori naskneli amosunTqva~, `miwa fexqveS~, sawyisebia. axaldabadebuli cxove-
`SuaRamis Svilebi~, `mrisxaneba”; liviT xar, mgrZnobeloba gamZafre-
orhan famuqi 2006 wlis nobelis aseve, publicisturi werilebi da buli gaqvs, yvelafers isrutav da
premiis laureatia literaturaSi. eseebi. misi jildoebidan, romelTa STabeWdilebebs hard-diskze wer.
is umeteswilad stambulSi cxovro- CamoTvlas aq ar daviwyebT, aRsaniS- mogvinebiT, amas ixseneb, afaseb, aa-
bs da TurqeTis wamyvani mwerali da navia 2007 wlis dasawyisSi miRebuli nalizeb mTeli darCenili cxovreba.
spikeria. moqmedeba mis bestseler `britaneTis imperiis raindis~ titu- SeiZleba, froidiseulad JRerdes es
romanebSi _ maT Soris, `Cemi saxe- li. yvelaferi, magram es pirveli STa-
lia wiTeli~, `Savi wigni~ da `Tovli~ beWdilebebia _ ena, kultura da yve-
TiTqmis eqskluziurad TurqeTSi ra asociaciebi giCndebaT samSo- laferi is, rasac kuTvnilebis aura
viTardeba da maTSi xSirad ismis blosTan dakavSirebiT. jer kidev aqvs, Tanamedrove dedis SegrZneba.
kiTxvebi kulturul da religiur aris TurqeTi da indoeTi Tqveni sam- saxli iqaa, sadac dedaa. dedaCemi
identobaze, TurqeTis istoriasa da Soblo, Tu wlebis manZilze Seicvala jer kidev iq cxovrobs da mirekavs
awmyoze. memuarSi _ `stambuli: qala- Tqveni damokidebuleba am qveynebis xolme, `dRes interviu gaqvs, Zvir-
qis mogonebebi~ da eseebis bolo kre- mimarT? faso, ar dagagviandes.~ saxli iqaa,
bulSi _“sxva ferebi~ famuqi Tavisi raSdi: vfiqrob, rom saxli is adgi- sadac es dedobrivi xma gesmis, sadac
Tanamemamuleebis dauviwyar saxeebs lia, sadac izrdebi. Sin yofnis gan- daculi xar, sadac kartezianuli
qmnis. imavdroulad, mas araerTgva- cda sxvagan arsad giCndeba. CemTvis cnobiereba iwyeba. saxli samyaros
rovani damokidebuleba aqvs Tavis bombeia Cemi saxli, magram ara bom- dasawyisia da veTanxmebi salmans
samSoblosTan. misi gulwrfelobisa bei zogadad, aramed bombei _ erT _ CemTvis mSobliuri TurqeTis
da sajaro gamosvlebis wyalobiT, konkretul dros. vfiqrob, dRevan- konkretuli periodia. magaliTad,
xSirad Tavdasxmis obieqti xdeba, deli qalaqi Zalian gansxvavdeba im roca wignSi `stambuli~ Cemi mogone-
rogorc presis, ise nacionalisturi qalaqisagan, sadac me gavizarde, Tu- bebi davwere, Turqi mwerlebis axal-
jgufebis mxridan. 2005 wels, famu- mca, is mainc Zalian miyvars. magram ma Taobam da megobrebma miTxres,
qis winaaRmdeg aRiZra sisxlis samar- saxlis gancda drosTan da sivrces- rom axlandeli stambuli aseTi Sav-
Tlis saqme misi erT-erT sajaro ga- Tan aris dakavSirebuli. miuxedavad TeTri aRar aris, is ufro mxiaruli
mosvlis gamo, sadac man otomanebis amisa, roca indoeTSi vbrundebi, yo- adgiliao. magram me swored sevdiani
imperias somxebis genocidSi dasdo velTvis maqvs SegrZneba, rom saxlSi stambuli miyvars, miyvars Cemi mogo-
brali. saqme mogvianebiT daixura, vbrundebi. nebebi. ase rom, saxli dedaa, sawyise-
magram mis winaaRmdeg mimarTulma mSobliuris gancdis didi na- bia, mogonebebia, da raRa Tqma unda,
agresiam da Tavdasxmebis SiSma, fa- wili lingvisturicaa. indoeTSi mSobliuri enaa. erTaderTi mSo-
muqi aiZula mSobliur qalaqSi po- Casvlisas vxvdebi xolme, rom ena, bliuri, rac mobiluria _ enaa. Cemi
liciis dacvis qveS yofiliyo. jer kidev maxsovs, magram dRes, am ena yovelTvis CemTanaa, SemiZlia
salman raSdi daibada bombeiSi, ga- wuTas, is sadRac mexsierebis sxven- marsze gavfrinde, an cimbirSi da
naTleba inglisSi miiRo. pakistanSi Sia gamoketili. indoeTSi ki, isev samxreT amerikaSi wavide _ iq, sa-
cxovrobda iqamde, vidre sabolood maxsenebs xolme Tavs. saxlSi yof- dac yvelaze Soria, magram Turquli
londonsa da niu-iorkSi ar daido na garkveulwilad amasac niSnavs _ ena yovelTvis CemTanaa, yovelTvis
bina. misi meoTxe romani `satanuri ibruneb unars daisadguro Sens mSo- jibeSi midevs da sulSi maqvs. me am
strofebi~, romelic 1998 wels ga- bliur enaSi. enaze vwer. is Cemi saxlia.
moqveynda da nawilobriv, muhamedis famuqi: mec msgavsi pasuxi maqvs. am yvelaferTan seriozuli mi-
cxovrebiT iyo STagonebuli, lon- cxadia, Cemi samSoblo TurqeTia, jaWvuloba maqvs, magram es imas ar
donSi mcxovreb 2 indoel emigrantze gansakuTrebiT, stambuli. me arc aq niSnavs, rom saxlSi yvelafers mSo-
gviyveba. rac am wignis gamoqveynebas vgrZnob ucxod Tavs, magram… aseve bliurad aRviqvam. aseve ar vambob,
mohyva, yvelas kargad mogexsenebaT Zalian ar miyvars, roca meubnebian, rom es mSobliuria, danarCeni yvela-
_ muslimurma samyarom is RvTis gadasaxlebaSi xaro. xazi gausviT, ha! feri ki _ ucxoa da meorexarisxovani.
Seuracxyofad Seracxa da akrZala. ar vambob, rom devnili var. yovel- piriqiT, Cemi saxlis mSobliurobas
daiwyo saprotesto demonstracie- Tvis SemiZlia TurqeTSi dabruneba. maSin ufro ukeT aRviqvam, roca ar
bi, iranSi aiaTola homeinma gamos- ki, iq garkveulwilad miwevs pirad var TurqeTSi. `Savi wigni~ amerikaSi
ca fatva _ brZaneba raSdis mokvlis usafrTxoebaze zrunva, zedmetad davwere da iq yvelaze radikalurad
gamZafrebuli mqonda Turqad yof- indoeTze wera maSin ufro iolia, SirebiT mawuxebs. Cven yvelas gvaqvs
nis gancda, Cemi identobis simZafre. roca iq ar xarT? samSoblos gancda. es gardauvalia,
yovelTvis mqonda es problemebi da raSdi: ara, rTuli iyo. `SuaRamis TiTqmis cxoveluri instinqtia. ma-
mSobliurze fiqri pirvelad maSin bavSvebSi~ ufro ioli iyo. london- gram Cemi cnobieri, romelic ufro
daviwye, roca 1985 wels niu-iorkSi, Si rom ar mecxovra, verc ki meqne- awonil-dawonilia, ufro Wkviania da
meuRlesTan erTad Camovedi, rome- boda es absurduli misia, erT wign- marTavs Cems arsebas, meubneba, rom,
lic kolumbiis universitetSi di- Si damewera mTel qveyanaze. amxela roca sazRvargareT yofnisas saxl-
sertacias icavda. pirvelad saxli indoeTSi roca cxovrob, erT quCas ze mekiTxebian, ar minda xazi gavusva
fundamenturad maSin gavacnobiere, SeiZleba miuZRvna mTeli wigni. naxe- gansxvavebas saxlsa da sxva adgilebs
roca saxlSi ar viyavi. vari miliardi adamianis erT wign- Soris. rogorc ki amas akeTeb, maSin-
Si Cateva sigiJea da vfiqrob, cota ve mis reprezentirebas iwyeb.
Tqvens romanebSi yvelgan mogzau- distancirebuli unda iyo, masze raSdi: erTxel morig SarSi gave-
robT, magram mainc mudam indoeTsa da wera rom gabedo. xvie… Cemma erT-erTma wignma Zalian
TurqeTSi brundebiT. ramdenad gar- famuqi: vwer saxlze, imitom, rom keTilganwyobili Sefasebebi miiRo
dauvalia es miziduloba? mxolod es vici. stambulze vwer `niu-iork Taims buq reviusgan”. kri-
raSdi: vfiqrob, rom samSoblo is imitom, rom iq gavatare Cemi cxo- tikosma gamoiyena fraza, romelic
aris, rac me mergo, rogorc mwe- vrebis 50 weli. da roca mTxovT, mere yvela gamomcemelma aitaca _
rals. xandaxan Semiqcevia misTvis rom humanizmze vilaparako, viwyeb `raSdis wignebis kiTxvisas xvdebi,
zurgi, magram yovelTvis mabrunebs humanizmze laparaks ise, rom ar ma- rom kontinentma ipova xma”. danarCe-
ukan. xandaxan es procesi oms ems- viwydeba _ mxolod stambulze vsau- ni kontinenti Zalian gabrazda amis
gavseba, xandaxan ginda dawero sxva brob. magram es gansjis sagania. Tu gamo. `ra, is erTaderTia, vinc la-
rameze, magram qronikul gawev-gamo- samSobloSi aryofnas ase dramatu- parakobs? ra vuyoT am kontinentze
wevaSi xar CarTuli. es gardauvalia. lad da gazviadebulad SevxedavT da 17 enaze daweral 200 wlian litera-
orhanis azri minda gavagrZelo: arc davijerebT, rom arsebobs samSoblo turas? da am literaturuli memkvi-
me maqvs `gadasaxlebulis~ gancda, da danarCeni samyaro, maSin repre- dreobis fonze, Sen ipove misi xma?
erTaderTxel iyo, TiTqmis 10 wlia- zentaciis maxeSi gavebmebiT. Cven raRas vakeTebdiT mTeli am xnis
ni periodi, roca ver vbrundebodi vwer stambulze, imitom, rom hu- manZilze?~ _ ismoda yoveli mxri-
indoeTSi, cnobili mizezebis gamo. manizms stambulSi veziare. Cemi mi- dan.
erT-erTi mizezi imisa, ratomac va- zania ara Turqebis daxasiaTeba, Tu famuqi: aq mxolod reprezenti-
mayob `mavris ukanaskneli amosun- rogor gamoiyurebian an iqcevian rebis problema ar aris… aq sxva
TqviT~, aris is, rom es erTaderTi isini _ es maSinac ki ar mifiqria, wnexic arsebobs. siyvarulze wer da
romania, romelic indoeTze, indo- roca stambulidan fexs ar vicvli- geubnebian, rom `Turqul siyvarul-
eTSi Causvlelad davwere. da roca di. yovelTvis mqonda gancda, rom ze wer.~ imxela zewolaa, rom mas an
indoelebma waikiTxes es wigni, Ce- vwerdi kacobriobaze. roca Cemi ugulebelyof, an imden energias da
mTvis yvelaze mniSvnelovani kom- wignebis Targmna daiwyes, yvelam aR- nebas xarjav mis ignorirebaSi, rom
plimenti miTxres _ ese igi, Semopar- niSna, rom Turqebze da stambulze bolos, mainc raRacnairad defor-
va moaxerxe, ara? sxva SemTxvevaSi, vwerdi. me ki megona, rom kacobrio- mirebuli xdebi. ase rom, vfiqrob,
rogor gecodineboda es yvelaferi? baze vwerdi. es swored is proble- rom saxli saxlia da masze bune-
maa, rac samSoblos TemasTan dakav- brivad unda vilaparakoT. saboloo
cxeli Sokoladi 75
interviu
jamSi, Seni saxli samyaroa, saxli iq tom, rom erT-erT wignSi afriku- brivi gancdebisa da adreuli STa-
aris, sadac kacobriobaa da saidanac li xelovneba momqonda magaliTad. beWdilebebis ganumeoreblobas, au-
adamianebs uyureb. Tu kacobriobis SekiTxvac ki sawyenia. Tu amerikel Tenturobas da mSobliurobas, maSin
nawili ar xar, maSin arc samSoblo mwerals surs afrikuli xelovnebis maxeSi ebmebi. am yvelafris pativis-
gaqvs. literaturis gamowvevac es modelad gamoyeneba, es araferi. da cema erTgvari tabua da Senc amis
aris. Zalian cota ram vici cxo- Tu indoel mwerals unda dasavluri gakeTebisken mogiwodeben. magram
vrebaSi. vici Cemi samezoblo, Cemi wyaros gamoyeneba STagonebisaTvis, amiT Seuracxyofas ayeneb danarCen
ojaxi, Cemi megobrebi. Cemi yvela maSin is ukve eWvmitanilia araauTen- kacobriobas. Seni samSoblos mSo-
Turqi megobari meubneba, yvelaferi turobaSi. ase rom, arsebobs es or- bliurobis gazviadebiT riskav ua-
razec wer, orhan, avtobiografiu- magi standarti da Cven mas unda ga- ryo danarCeni samyaros adamianuri
liao. vpasuxob: egrea, magram aravis vumklavdeT. indoeTis SemTxvevaSi, gamocdileba.
uTxraT-meTqi. literatura fan- arsebobs uzarmazari diaspora, ro- raSdi: modiT, ase SevxedoT am
tastikuri swored amiTaa _ cvli melsac Tavis kultura Camouyali- ambavs. yvelani vtovebT Cvens mSo-
detalebs, anzogadeb Sens gamocdi- bda. indoelebi ukve yvelgan arian. bliur saxls. yvelani vizrdebiT
lebas, kuTxes ucvli realur ada- induri gamocdilebaa rogorc na- Cveni mSoblebis saxlSi da mere, ra-
mianebs da, saboloo jamSi, sakuTari cionaluri, ise induri diasporis Rac etapze, vqmniT sakuTar ojaxs.
avtobiografia ki ara, zogadsakaco- gamocdilebac. ver warmomidgenia, ase rom, saxlis idea ar aris mxolo-
brio ambavi gamodis. ratom ar SeiZleba silikon velze biTi. is naratiulia. gvaqvs saxli,
raSdi: dedaCemma yvelas binZuri mcxovrebma mweralma daweros kar- rac mogveca da gvaqvs saxli, rasac
Wori icoda _ Woraobis garsia ma- gi romani indur sofelze? es xom Tavad vqmniT. da isini, vinc araso-
rkesia _ mas hqonda fantastikuri, bunebrivi refleqsiaa. indoeTi xom des toveben mSoblebis saxls, cota
ramdenime Taobaze CaxlarTulad kompleqsuria. sawylebi arian.
awyobili struqtura imisa, Tu vin famuqi: ar geTanxmebi! vaprotes-
vis ra gaukeTa. is genialuri wyaro Tqven oriveni werT Tqveni samSo- teb! araviTar SemTxvevaSi!
iyo CemTvis. erTxel gamomicxada, bloebis istoriul periodebze. anu, raSdi: rogorc iqna, raRacaze ar
aRar mogiyvebi arafers, imitom, rom wyarod iyenebT rogorc istorias, ise veTanxmebiT erTmaneTs, orhan!
mere Sen am yvelafers Sens wigneb- folklors. famuqi: vecdebi avxsna Cemi damoki-
Si wer da amis gamo me mxvdebao. aq, raSdi: ho, kargia, roca Zveli debuleba. roca ‘stambuli~ davwere,
albaT, im azrs vubrundebiT, rom kulturis warmomadgeneli xar. ZiriTadad, stambulSi vcxovrobdi.
saxli dedasTan asocirdeba. magram famuqi: aha! aba, ras fiqrobT ama- mniSvnelovani is ki ar aris, fiziku-
erTi konteqsti, romelSic es idea ze? rad sad cxovrob. mTavaria, rom Seni
problematuria, mwerlebis warmo- raSdi: bodiSi, amerika! samSoblos gaazrebisas gamoiyeno is
mavlobas exeba, gansakuTrebiT, me- yovelTvis vxalisdebi xolme, kriteriumebi, romlebic SeiZleba
same msoflios mwerlebs. ratomRac roca aq yofnisas Cemi Tanamgzavre- ar iyos Seni kulturis nawili. Sei-
amerikel an evropel mwerlebs See- bi TiTs gaiSveren raRac mecxramete Zleba samSobloSi, Sens saxlSi cxo-
ZloT wasuliyvnen da ecxovraT iq, saukunis Senobisken da meubnebian, vrobde, magram gulwrfelad grZno-
sadac moisurvebdnen, magram mainc rogori Zvelia is. bde diskomforts Sen garemosTan.
amerikel mwerlebad rCebodnen. Tu famuqi: CemTvis samSoblosTan iyo moraluri, niSnavs _ ar grZnob-
skot fitcjeraldi cxovrobs ri- dakavSirebuli yvelaze Zvirfasi, de Tavs ise, rogorc sakuTar saxl-
vieraze, joisi cxovrobs triestSi araa misi istoria. istoria mniSvne- Si, sadac ar unda iyos es Seni saxli.
an heminguei _ parizSi, es Cveule- lovania, magram is iseTi xelovnuri imisaTvis, rom Tavi sakuTar saxlSi
brivi ambavia da amiT isini amerikeli ramea… icvleba politika, icvleba ar igrZno, unda gqondes gansxvave-
mwerlis statuss ar kargaven. magram istoriac. amitom, Sen cdilob Seni buli kriteriumebi, gansxvavebuli
Tu indoeli mwerali londonSi an istoria ipovno. samSoblos Tema au- ideebi, romlebic ar aris `mSobliu-
niu-iorkSi cxovrobs, es proble- Tenturobis ideasac exeba. pirveli ri~ da `Cveuli”. am SemTxvevaSi, sa-
maa. da ara mxolod es _ arsebobs xmebi, pirveli sunebi, pirveli si- dac ginda iq icxovre. SeiZleba, Seni
molodini, rom mxolod induri ma- mRerebi, pirveli SegrZnebebi Sens misamarTi ar Seicvalos _ netav, Cemi
salis gamoyenebiT unda wero, maSin, saxlSi giCndeba. amitom, yvelafer misamarTi arasodes icvlebodes,
roca, dasavlel mwerlebs yovel- danarCens cota xelovnurobis el- amas araferi ajobebda _ magram mTa-
Tvis hqondaT Tavisufleba, eweraT feri dakravs. magram Tqveni goneba varia, ar gqondes konformistuli
yvelaferze, razec moisurvebdnen. unda gauZaliandes am instinqts. Tu goneba da gqondes gansxvavebuli Se-
erTxel mkiTxes, ra azris viyavi zedmetad did datvirTvas mianiWeb xedulebebi, kiTxulobde gansxvave-
afrikul xelovnebaze, mxolod imi- Seni pirveli SegrZnebebis, dedo- bul wignebs, gqondes gansxvavebuli
kriteriumebi _ es aris gadamwyveti. fna amitomac aris saintereso _ iReb vi, ar mindoda mewera indoeTze, ro-
Zalian zedapirulia yofa, roca sa- zogad, universalur Rirebulebe- gorc indoel mwerals. Cems pirvel
mSobloSi xar da yvelafers eTanx- bs wignebidan, gjera maTi da ginda gamoqveynebul romanSi, romelic sa-
mebi. samyaros gansxvavebuli xedva isini Sens samSobloSic daamkvidro. Sineli qaqi gamovida, davesesxe su-
im wignebidan momaqvs, romelsac es zogadsakacobrio ideebi sain- fizms, magram moqmedeba dasavlur
martod yofnis dros vkiTxulob. am teresoa, imitom, rom isini samSo- garemoSi, TiTqmis fantastikur kon-
utopiuri ideebiT varTob Cems go- bloSi ar gvaqvs da samSoblo sain- teqstSi gadavitane. amiT mindoda
nebas da yvelafers am ideebis kon- teresoa, imitom, rom iq ar aris es meTqva, rom sufizmi da msgavsi fi-
teqstSi vaanalizeb. am samuSaos Ses- universaluri Rirebulebebi. mTeli losofiebi ar aris mxolod konkre-
rulebiT, mgoni, samSoblos ufro SemoqmedebiTobac, wignebis weris tuli kulturis damaxasiaTebeli,
ukeT aRviqvam, vidre isini, visac impulsic es aris _ grZnob valde- rom isini aqtualobas arc erT kon-
diskomforti da protesti Tavisi bulebas wero, eZebo, aRmoaCino is teqstSi ar kargaven. am mcdelobis
garemos mimarT arasodes gasCeniaT. ideebi, romlebic universaluria. rezultati saSinlad cudi wigni
raSdi: urTierTsawinaaRmdego im- roca axali ideebis damkvidrebas iyo, romlisac, axla saSinlad mr-
pulsebi yvela adamianSia. arsebobs iwyeb, geubnebian: es Seni `evropuli~ cxvenia da Cemi gamomcemlebi maxse-
saxlSi yofnis da gaqcevis survili, ideebi aq ar muSaobs, aq TurqeTiao, neben, nuRa laparakob am romanzeo.
fesvebis qonis da wasvlis ocneba. da piriqiT, dasavleTSi geubnebian, magram am gamocdilebam maiZula
Cven yvelas gvaqvs komfortis, si- Turquli memkvidreoba gaqvs, rac fundamenturad gadamexeda Cemi, ro-
myaris, familaruli egzistenciis CvenTvis egzotikuriao. amis mimarT gorc mwerlis damokidebulebebisa-
SegrZneba, roca varT iq, sadac Sin Cemi protesti bevrjer gamomiTqva- Tvis da, Sedegad, Cems sawyisebs da-
yofnis gancda gviCndeba. aseve ar- ms. roca Cemi axali wigni gamodis, vbrunebodi. gadavwyvite, rom imaze
sebobs aCqarebis, sakuTari Tavis da iwereba recenzia _ Tu sasiyvarulo damewera, rac gulTan ufro axlos
sxvisi aRmoCenis survili, romelsac istoriaa, aRniSnaven, famuqi Tur- mqonda da rac vicodi. iqamde, vidre
aseve mZafrad veswrafviT Cveni cxo- qul siyvarulze werso. me ki mgonia, mivxvdebodi ra iqneboda `SuaRamis
vrebis manZilze. Tumca, samSobloSi rom siyvarulze vwer. ase rom, am bavSvebi~, vfiqrobdi, rom Cems ba-
yofnis, fesvebis qonis ocneba ufro `Sin~ da `gareT~-s Soris qronikuli vSvobaze davwerdi romans. am wignis
privilegirebulia Cvens kultura- Widilia. kacobriobas, cxadia, orive gaazrebis procesSi warmodgenac ki
Si. Cven vTvliT, rom es kargia. Cven sWirdeba _ Seni mikuTvneba rogorc ar mqonda imaze, rom, sabolood, is
unda mivekuTvnoT im adgils, sadac universalur RirebulebebTan, iseve miiRebda sxva datvirTvasac _ saja-
SemTxveviT davibadeT. wasvlis ocne- Sens konkretul samSoblosTan. ro ganzomilebas. ubralod, davrw-
ba, ganzrax napovni gasasvlelis idea didi privilegia, rac dasavlel mundi, sakuTari Tavi rom mepova,
ufro problematuria da saeWvo. mwerlebs aqvT, is privilegia, rac mSobliurTan ufro axlos unda miv-
magram es isaa, rac CemTvis Zalian balzakis dros frangul litera- suliyavi. ase rom, CemTvis es Sin da-
sainteresoa… SemoqmedebiT produ- turas hqonda da axla inglisure- bruneba is gasaRebi gaxda, romelmac
qcias rom gadaxedo, iqneba es kino, novan literaturas aqvs, isaa, rom kari gamiRo. roca am karSi gaxval,
wignebi Tu musika, Cven im xelovanebs dasavleli mwerlebi, erTdroulad, mere sadac ginda, iq SegiZlia waxvi-
movyavarT aRtacebaSi, vinc `wavida~, saxlSic arian da _ `universaleb- de, magram CemTvis es `mSobliuri~
`datova”. rogorc ki gzas daadgebi, Sic”. roca amas Cemi `periferiidan~ rom ar aRmomeCina, ver vipovedi sa-
araformalis, banditisa da krimina- vuyureb, gulwrfelad vbrazob da wyiss, wignis pirvel winadadebas.
lis bedi gxiblavs, im adamianis bedi, minda gavibrZolo amis winaaRmdeg.
vinc gzidan uxvevs. Cveni ocnebac zogierTi privilegirebuli avto- SeiZleba Tu ara mwerlis warmod-
es aris. TiTqos, Cveni arawarmosa- risaTvis, saxli iq aris, sadac maT gena misi qveynis gareSe? iarsebebda
xviTi `me~ cdilobs aaSenos saxlisa kacobriobis saxeliT, TiTqmis pla- Tu ara borxesi argentinis gareSe,
da `mikuTvnebis~ idea, Cvens warmosa- tonuri universalebiT SeuZliaT an prusti _ safrangeTis gareSe, an
xviT `mes~ ki anarqistoba unda. ai, es laparaki da imavdroulad iq arian, folkneri _ amerikis gareSe?
winaaRmdegoba moqmedebs TiToeul sadac Tavisi patara quCis suni da famuqi: ra Tqma unda, ara. magram
CvenganSi. ferebi SeuZliaT SeigrZnon. es mxo- Tqveni kiTxva pasuxsac gulisxmobs.
lod im qveynebSi xdeba, romlebic raSdi: heminguei iarsebebda ameri-
TqvenTvis, rogorc mwerlebisa- marTaven msoflios da akontrole- kis gareSe.
Tvis, ra ufro mniSvnelovani iyo, ben kulturul samyaros… Tumca, famuqi: magram es gulisxmobs imas,
Tqveni warmomavloba Tu mwerlebis es ukve sxva mxriv xdeba problema- rom amerikelebs raRac imperiuli
saerTaSoriso sazogadoeba? turi. xedva aqvT, rom isini yvelgan `Sin~
famuqi: mgoni, orive. mwerlad yo- raSdi: roca damwyebi mwerali viya- grZnoben Tavs. mogzauroben, magram
cxeli Sokoladi 77
interviu
ucxo qveynebSi aravin ekiTxebaT, mans biWze, romelic 40-iani da 50- SeiZleba, amitomac, jer ar gamiCenia
`ratom xar aq”? TiTqos amerikele- iani wlebis niu-iorkSi izrdeboda. aq mtrebi, ar vgrZnob protests ara-
bisTvis yvelgan yofna bunebrivia. magram SemiZlia davwero niu-io- fris mimarT. jerjerobiT mxolod
maSin, roca bolo 25 wlis manZilze, rkelze, romelic axlaxan Camovida damkvirvebeli var. Tumca, ar gamo-
zustad milionjer mkiTxes, `niu-io- da romlis ambavic am qalaqis isto- vricxav, rom momavalSi ufro radi-
rkSi~ pirvelad xom ar xarTo. riis erT-erTi Sre xdeba. es ukve kaluri gancxadebebi gavakeTo ama
raSdi: roca rame komentari wa- Cemi Temaa. Tu im movlenisa Tu ideebis mimarT.
momcdeba imaze, Tu, magaliTad, ram- famuqi: axla, roca ukve Camove- raSdi: Zalian amiCuya guli orha-
denad aqvs rudi julianis Sansi gax- diT niu-iorkSi, roca ukve aq varT, nis pasuxismgeblobis grZnobam!
des respublikelebis saprezidento CemTvis saintereso erT-erTi Tema famuqi: Senzec vgrZnob pasuxismge-
kandidati, meubnebian, aha, ese igi, pasuxismgeblobis Temaa. roca saxl- blobas, salman!
migaCnia, rom gesmis amerikuli po- Si xar, Sens qveyanaSi, yvelas kargad raSdi: me ki _ ara! yovelTvis upa-
litika? Cemi pasuxia: diax! es mar- unda moeqce. aq ki, es valdebuleba suxismgeblo adamiani viyavi. Sen am-
Tlac ucnauri gansxvavebaa, romlis ar gaqvs. bob, rom aq yofniT, TiTqos Camoi-
analizic msoflios istoriis, impe- raSdi: me ki megona, rom saxli is xseni pasuxismgeblobis simZime da
rializmisa da kolonializmis isto- adgilia, sadac zustadac rom ar ganTavisufldi. me ki, yovelTvis
riis gaazrebasTan migviyvans. nagu- aris aucilebeli kargad moqceva, upasuxismgeblobis momxre viya-
lisxmebia, rom dasavleli mwerlebi adgili, sadac yvelafris miuxedavad vi. magram is ambavi, rom mwerlebma
msoflio mwerlebi arian, xolo aR- gitanen da uyvarxar. yvelaferi unda icodnen, marTla
mosavleli mwerlebi Tavis regionSi famuqi: kargi, magram gagiziare- absurdia. roca vmogzaurob, daus-
unda iyvnen gamoketili. bT Cems erT-erT definicias, rasac ruleblad mekiTxebian, rogor xe-
famuqi: salman, samwuxarod es ara am bolo dros gadaveyare: ... Ro- davT axlo aRmosavleTis problemis
mxolod daSvebaa, es faqtia. Cven nisZieba mqonda niu-iorkis saja- mogvarebis sakiTxso. rogorc Cans,
unda vebrZoloT am tendencias da ro biblioTekaSi da iq erT-erTma me yvela kiTxvaze maqvs pasuxi da ra
`faqti~ `daSvebiT~ CavanacvloT. damswrem mkiTxa, riT gansxvavdeba ucnauria, rom msoflios mTavro-
raSdi: anu, erTi faqti meoreTi TqvenTvis niu-iorki stambulisga- bebi verasodes acnobiereben, rom
CavanacvloT. es Zalian kargad mqon- no? Cemi Zalian instinqturi pasuxi axlo aRmosavleTis problemis gada-
da gacnobierebuli, roca `mrisxane- iyo, rom saxlSi, TurqeTSi me yve- saWrelad, me unda mkiTxon azri. is,
bas~ vwerdi. iq konfrontaciaze vwer laferze vgrZnob pasuxismgeblobas, rom mwerlebs aqvT pasuxebi, miTia,
da, amis gamo, ufro meti usiamovneba aq ki, am pasuxismgeblobis grZnobi- da es miTi Cven unda gavaZlieroT,
SememTxva: ese igi, ra, is Camovida da sagan Tavisufali var. aq rom sakma- orhan!
axla Cven Cvens Tavze gviyveba? risad didi xani vicxovro, albaT, famuqi: aucileblad. amas ar vake-
famuqi: mokled, Cvens samSobloze mec gamiCndeba es dostoevskiseuli TebT axla?
gvekiTxebian imitom, rom miaCniaT, gancda, rom yvelaze da yvelaferze raSdi: am miTis zedmetad dekons-
rom Cven aq `Sin~ ar varT. modi, maT vageb pasuxs. aq vgrZnob, rom Sin ar truqcia am auditoriis winaSe cota
vkiTxoT es. var, imitom, rom es pasuxismgeblo- saSiSia.
raSdi: maqvs saxli da, sxvaTa So- ba Tan ar wamomiRia da aq mxolod
ris, manhetenze. da iq ukve didi xa- sakuTari Tavisuflebis amara var. Tqven, orive, SedarebiT sekularu-
nia vcxovrob. saxlSi gawveba mikuTvnebis da pasu- li adamianebi xarT, maSin roca Tqvens
xismgeblobis gancda yvelaferze, qveynebSi religias centraluri ad-
TvliT, rom amerikeli mwerali rac garSemo xdeba da yvela kiTxvaze gili uWiravs. amis gamo naklebad
xarT? mogeTxoveba pasuxi. miT ufro, rom `Sin~ xom ar grZnobT iq Tavs?
raSdi: ara, tradiciuli gagebiT, iq, sadac me vcxovrob, aris aseTi raSdi: ara, imitom, rom yovelTvis
cxadia, ar var amerikeli mwerali. stereotipi, Tu mwerali xar, maSin aris viRac, vinc Sennairad fiqrobs.
magram am qalaqis yvelaze didi xi- yvelafris profesori xar. unda orive qveyanaSi arsebobs sekulariz-
bli is aris, rom yvelas, visac aq flobde yvela informacias da pa- mis tradicia.
Tavisi ambavi Camoaqvs, is avtomatu- suxi gqondes yvela im kiTxvaze, rac
rad niu-iorkis ambavi xdeba xolme. qveynisa da eris winaSe dgas. maSin fiqrobT, rom religia Tqvens qvey-
niu-iorkSi cxovrebis siamovnebac eg roca, aq ufro met Tavisuflebas nebs orad yofs?
aris, rom aq msoflios ambebia Tav- grZnob. xar mwerali, wer wignebs, raSdi: ara, ubralod grZnob, rom
moyrili da es ambebi erTi qalaqis iZlevi interviuebs, promouSens raRac diskusiis nawili xar. es ara-
ambebi xdeba. sworad aseTi wignis uwev Sens wignebs da wignis xarisxi literaturuli pasuxia Tqvens ki-
dawera mindoda. ver davwerdi ro- erTaderTi ramea, razec pasuxs ageb. Txvaze. literaturuli pasuxi ki
is aris, rom ar aqvs mniSvneloba, imisa, rom gonebis kunWulSi gaqvs raSdi: ara, Cems ojaxs da megobre-
gjera Tu ara ramis. Tu wer adamia- Rirebulebebi, romelic gansjis am bs movwonvar.
nebze, romelTac swamT RmerTis, es adamians, weris dros maqsimalurad famuqi: me xSirad meubnebian amas.
gulwrfelad unda gadmosce Sens unda ecado daiviwyo es Rirebule- maSinac ki meubnebodnen, roca sul
xelovnebaSi. Zalian cudi mwerali bebi da Seni gmiris xmas da swor to- TurqeTSi vcxovrobdi. adamians
iqnebodi, mxolod sakuTari msofl- nalobas miagno. es aris literatu- uTxra is, rom is aRar ekuTvnis Ta-
mxedvelobis matarebeli gmirebis ris gamowvevac. vis qveyanas, politikuri iaraRia,
Seqmna rom SegeZlos. unda moaxerxo minda, davubrunde imas, razec romelsac mZime `artileriuli Ta-
da sxvis gonebaSi SeZvre. amitom, adre vsaubrobdiT. kafka aris mwera- vdasxmisaTvis~ iyeneben. es proble-
prozis werisas, ar vfiqrob Cems re- li, romelic yvelgan Sin aris. sal- misgan Tavis aridebaa. arasodes vus-
ligiur mrwamsze an mis naklebobaze. man, Sen Tqvi, rom is adamiani, ro- men xolme imaT, vinc meubneba, rom
ubralod, vcdilob Cemma gmirebma melic arasodes tovebs mSobliur me aRar vekuTvni stambuls, an Cems
Tavisi cxovrebiT icxovron da Tu saxls, ubeduri adamiania. me ki mgo- samezoblos, an Cems ojaxs. vici, rom
isini religiuri adamianebi arian, nia, rom is aris ubeduri, vinc yvel- es politikuri ritorikaa vinmesTan
xom kargi. Tu ara da _ ara. gan Sin grZnobs Tavs. yvelgan dedas saomrad, an vinmes sajaro diskredi-
da Zmas xedavs. taciisaTvis. TiTqos, Cemi gamocdi-
Tqven, orive, kargad gaTviTcnobie- raSdi: orhanis dedas dRes, albaT, leba am realobas ar ekuTvnis. am
rebuli xarT islamSi. Tqvens wignebSi naTeli gadasdis, imdenjer vaxseneT. dros, swored Cemi gancdebis, Cemi
religias centraluri adgili uWi- ramdenime wlis win davwere ese protestis meSveobiT ufro mZafrad
ravs. bolo romanSi `Tovli~, orhan, jadoqar ozze da iq vTqvi, rom er- da naTlad SevigrZnob realobas.
Tqven werT imaze, Tu rogor Sedis TaderTi, risic am wignSi ar mjera, raSdi: veTanxmebi orhans, rom
arareligiuri adamiani Zalian reli- is adgilia, sadac doroTi ambobs, politikuri iaraRia Seni ideebis,
giur garemoSi. TiTqmis futuristu- saxlze ukeTesi adgili ar arsebob- Seni damokidebulebis, Seni naSro-
li damokidebulebaa. aqedan gamomdi- so. yofilxarT kanzasSi? Sav-TeTri mis diskreditireba. indoeTis aka-
nare, cxadia, rom religia TqvenTvis qalaqia. carieli. sad kanzasi da sad demiur wreebSi myavs megobrebi,
mniSvnelovania, miuxedavad imisa, jadosnuri samyaro! es absurdia! ra romlebic literaturuli progra-
rom Tqvens pirad cxovrebaSi is ar Tqma unda, uamravi adgilia saxl- mebis modernizebasa da ganaxlebas
aris mniSvnelovani. ze ukeTesi. Tu ozis gagrZelebebs Tanamedrove avtorebiT cdiloben.
famuqi: literatura gaZlevs imis waikiTxavT, mixvdebiT, rom doroTi am dros Cndeba kiTxva: da vin aris
saSualebas, identificireba moaxdi- brundeba ozSi, saxldeba iq da mere `sakmarisad~ indoeli imisaTvis, rom
no Sengan gansxvavebul adamianebTan. Tavisi biZac Tan mihyavs. aseve, ar moxvdes saswavlo nusxaSi? mokled,
swored isaa saintereso, wero ada- momwons, roca bolos doroTi acno- bevri problemaa…
mianze, romelsac Sengan gansxvave- bierebs, _ imisaTvis, rom is eswavla, … radgan gvacnobes, rom dro
buli politikuri da kulturuli rac iswavla, Sinidan wasvla saer- amoiwura, dasasrul, orhan, modi,
Sexedulebebi aqvs. `TovlSi~ aris Tod ar iyo saWiro. ra Tqma unda, ar vuRalatoT pirvel Cvenebas da
gmiri, romelic fundamentalisti sruli sisulelea. unda wasuliyo! vTqvaT, rom Cven, mwerlebma, marTla
musulmania da Zalian vecade, masTan yvelaferi viciT. Cven gvaqvs pasuxi
identificireba momexerxebina imisa- geubnebian xolme, rom Tqven zedme- yvela kiTxvaze!
Tvis, rom is, rogorc ityvian, karg tad `vesternizebuli~ xarT da, amis famuqi: araviTar SemTxvevaSi!
adamianad warmomeCina. miuxedavad gamo, aRar ekuTvniT Tqvens qveyanas?
cxeli Sokoladi 79
ese
ager ukve TiTqmis cxra weli ga- movxvdi... vda, imaT _ amaSi araerTxel davrw-
vida `pirveli rusis~ daweridan da am moTxrobis Sesaxeb ramdenime- munebulvar _ saerTod ar hqondaT
zogierTebs dRemde ver gaurkve- nairi Sefaseba momismenia: gabra- (da arc aqvT) es teqsti wakiTxuli.
viaT, ra uflebiT SevZveri wminda zebulebis, romlebic uSualod me axla SeveCvie, Torem adre Sok-
mefis saZinebelSi (moTxrobaze mlanZRaven da ara teqsts (vinaidan Si magdebda aseTebis sijiute da
`gabrazebulTa~ citirebas vaxden) moTxroba, anu `pirveli rusi~, ro- Tavdajerebuloba. erTxel _ Sua
da ratom ar avukrZale Cem Tavs, gorc wesi, wakiTxuli ara aqvT da skandalis dros _ romeliRac sate-
saerTod, am Temaze wera. `gabraze- mis Sesaxeb sxvebis damaxinjebuli levizio gadacemaSi viRebdi monawi-
bulebSi~, rac yvelaze samwuxaro monaTxrobiT msjeloben), _ imed- leobas da keklucur-mazoxisturi
iyo, axalgazrdebic Sediodnen da gacruebulebis: anu maTi, vinc ama- JiniT Sepyrobili, anonim-mayure-
dResac, roca studentebTan, sko- od eloda velur pornografias, belTa satelefono lanZRvebs vis-
lis moswavleebTan, literaturiT romlis monawilec maTi azriT (da mendi, hoda, erT-erTs, romelmac
an _ Tuki ufro zustebi viqnebiT Cemi varaudiT) Tamar-mefe unda yo- yovelgvar zRvars gadaaWarba fan-
_ televizoris meSveobiT gacnobi- filiyo da sinamdvileSi ki banalu- taziorobis TvalsazrisiT (rac ax-
li adamianis naxviT dainteresebul ri satira dauxvdaT ruseT-saqar- sena, aseTi araferi mewera Cem mo-
mkiTxvel-mayureblebs vxvdebi, Tvelos urTierTobebze, da bolos TxrobaSi), patriotuli eqstaziT
darbazSi aucileblad aRmoCndeba _ profesionalebis, romelTac te- Tqmuli monologi am SekiTxviT Se-
xolme am moTxrobaze gabrazebuli qsti literaturuli TvalsazrisiT vawyvetine: es moTxroba wakiTxuli
erTi-ori mkacri axalgazrda. ar moewonaT (Tumca mwerlebSi ise- Tu gaqvT-meTqi? man ki upauzod,
simarTle rom vTqvaT, adre, Tebic iyvnen _ da es yvelaze metad dafiqrebis gareSe mipasuxa: ara,
Tundac sami-oTxi wlis win, aseTi makvirvebda _ romlebic ambobdnen, mag sibinZures rogor wavikiTxa-
`avebi~ STambeWdav umravlesobaSi rom moTxroba eTikur-moraluri vdio. aseTebs dRemde vawydebi. jer
iyvnen, umciresobaSi ki, rogorc TvalsazrisiT ar unda damewera), iqadageben (moqadage studentebi da
wesi, Cemdami TanagrZnobiT ga- magram, miuxedavad amisa, sajaro skolis moswavleebi arian am mxriv
msWvaluli TiTo-orola mkiTxveli kritikisgan Tavs ikavebdnen, raTa sainteresoni), mere ki WeSmaritad
iyo (swored mkiTxveli _ amas xazs maTi esTetikuri skefsisi ideolo- sabWouri paTosiT dagayrian mora-
vusvam!), romlebic amaod cdilo- giuri kritikis nawilad ar aReqva listur SekiTxvebs: ra uflebiT?
bdnen `gabrazebulTagan~ Cemi da liberalur umciresobas. rogor gabedeT? ratom Tavi ar
Cemive teqstis dacvas. sul axlaxan ase rom, praqtikulad es moTxro- SeikaveT? da a.S. am Temaze, gulwr-
ki kvlavac movxvdi erT-erT aseT ba aravis moswonebia. ufro sworad, felad rom vTqva, mec bevri miqa-
diskusiaze da, ar davmalav, sasia- rac popularuli gaxda, mas Semdeg dagia: gavbrazebulvar maTze, visac
movno cvlilebis momswre gavxdi: aRar moewonaT, Torem skandalam- zedapiruli damokidebuleba aqvs
gabrazebulebi umciresobaSi aR- de rva TviT adre, roca `pirveli sakuTari qveynis istoriis mimarT
moCndnen, TanagrZnobiT aRsavseni rusi~ irakli kakabaZis JurnalSi da warsuls (iseve rogorc awmyosa
ki umravlesobaSi. Tumca, SesaZloa, `dro mSvidobisa~ gamoqveynda, ara- da momavals) sadRegrZeloebidan,
es diskusia sulac ar asaxavda erTi komplimenti mimeRo mis Sesa- kvarcxlbekebidan momzirali mkvda-
obieqtur suraTs da, ubralod, ke- xeb. ri gmirebis gamWol Wvrets; miqada-
TilganwyobilTa patara planetaze vinc yvelaze xmaurianad mlanZRa- gia axali saqarTvelos `morwmune~
ideolog-cenzorebze da dauRa- maTraxebsa da tyavis trikoebs... momiyva mogvianebiT (is maSin reda-
lavad milaparakia Cemi moTxrobis xelT ki literaturul-politiku- qtoris TanaSemwed muSaobda am Jur-
personaJebis, Tamarisa da iuris ri (da, rac mTavaria, patriotuli) nalSi), pirveli ukmayofileba Cemi
alegoriul saxeebze (`Tamari mudam satira SerCaT. Sesabamisad, amito- wamosvlisTanave gamoTqmula cen-
molodinSi myofi, Seuracxyofili mac gaukvirdaT zogierTebs _ aba, tris erT-erTi TanamSromlis mier,
da motyuebuli saqarTveloa, iuri bodiSi ris gamo moixadao? _ qarTveli konfliqtologebi Cais
bogolubski ki _ ruseTi~.), da, Ce- saqmec esaa: bodiSebi ar yofila. da namcxvreuls miirTmevdnen da am
mda samarcxvinod, imasac mivmxvdar- iyo: cenzura, SiSi da propaganda. ukmayofilo qalbatonsac swored
var, rom am qadagebasa da sakuTari Tumca sjobs Tanmimdevrulad maSin uTqvams: ise egeTi rame mainc
simarTlis mtkicebaSi, ukve Tavad movyve yvelafers. rogor dawerao. es iyo da es, amis
vqceuliyavi sadRegrZelod da rom Semdeg Cemi moTxroba mTeli rva
bodiSebs, sinamdvileSi, arc meti, 1. pirveli ukmayofilo Tvis ganmavlobaSi ar gaxsenebiaT.
arc naklebi, klasikuri patrio- pirveli xmauri moTxrobis ga- `dro mSvidobisa~, maqsimum, or-
tuli moTxrobis gamo vixdidi. moqveynebidan rva (!) Tvis Tavze mocdaaT kacs Cavardnoda xelSi
dRes yvelaze metad swored es ar atyda. `pirveli rusi~ 2001 wlis (kargi, magram sruliad arapopula-
momwons am teqstSi _ misi banaluri maisSi gamoqveynda JurnalSi `dro ruli Jurnali gaxldaT) da, albaT,
patriotuli sworxazovneba (rusi _ mSvidobisa~, romlis redaqtoric amdenive (an, SeiZleba, amaze cota)
cudia, qarTveli _ kargi) da Tuki irakli kakabaZe gaxldaT. Jurnali mkiTxveli hyavda Cems teqstsac.
raimes Sevcvlidi, an, ufro swo- saqarTveloSi arsebuli konfli- rva Tvis Semdeg _ wakiTxvaze ra
rad, Sevarbilebdi am moTxrobaSi qtebisa da molaparakebebis saerTa- mogaxsenoT _ magram es `pirveli
ara saZinebelSi momxdar epizods, Soriso kvleviTi centris egidiT rusi~ mTeli saqarTvelos ganxil-
aramed swored xsenebul myvirala gamodioda da mas niderlanduri vis sagani gaxda.
patriotul paToss. Tumca, cxadia, fondi `qordeidi~ afinansebda (mo-
realurad arc arafers Sevcvli da gvianebiT amitomac ambobdnen, rom 2. pirveli gabrazebuli
`pirveli rusi~ kvlavac iseTad da me swored holandielebma dami- maisi (moTxrobis gamoqveynebis
imad darCeba, rogorc Tavis droze kveTes Tamar mefeze amis dawera). Tve) mSvidobianad gailia, zafxul-
daiwera da rasac sinamdvileSi war- ideaSi, `dro mSvidobisa~ samecnie- ma ki saerTod Cakla mkiTxveluri
moadgens: es teqsti Cemi erTader- ro, politikuri Jurnali unda yo- Jini da `dro mSvidobisas~ 2001
Ti patriotuli moTxrobaa da, eWvi filiyo, magram irakli kakabaZem is wlis pirveli nomeric srul da-
maqvs, Tumca ra eWvi, darwmunebu- literaturul-saxelovnebo gamo- viwyebas mieca. ivnisSi erTaderTi
li var, rom odesme masac Seitanen cemad aqcia. marTalia, statiebic mkiTxveliRa hyavda am teqsts da
saskolo saxelmZRvaneloebSi... blomad iyo, magram ZiriTad adgils isic me viyavi: `pirveli rusi~ ma-
amitomac iyo, Taviseburad rom mainc leqsebi, moTxrobebi, foto- maCems wavukiTxe rixianad (maSin ase
brazdebodnen mecamete saukunis ebi da Tavad irakli kakabaZis ama- vkiTxulobdi) da xelebic energiu-
lit-pornos wakiTxvis molodinSi Relvebel-lirikuli `siyvarulis lad viqnie. mamaCemi, maxsovs, ro-
myofi moqalaqeebi, ra saxmauro doqtrinebi~ ikavebda. pirvelad meliRac morigi kedlis moxatviT
es moTxrobaa, araferi ar iyoo. es swored `dro mSvidobisas~ redaq- iyo dakavebuli (cxenze amxedrebul
adamianebi, romelTac pirobiTad ciaSi gaarCies `pirveli rusi~, me mefeebs xatavda), me ki qali-mefis
imedgacruebulebi vuwode, ro- da irakli Segvaqes da _ Tu ar vc- uiRblo saqorwino Ramis ambebs da-
gorc Cans, amaod elodnen Tamarisa debi _ 100 laric momces (sisxliani vyvirodi Tavze...
da iuris pervertuli seqsis Cemeul holandiuri fuli). ivlis-agvistoSi es teqsti mec ki
aRweras... rvaasi wlis winandel rogorc lelako ciskariSvilma ar gadamikiTxavs, 11 seqtembers niu-
cxeli Sokoladi 81
ese
iorks fundamentalisti-muslima- rom ar daewera irakli kakabaZes. toebis qveS ki msxvili asoebiT mi-
nebi daesxnen Tavs da msoflioSic irakli pirveli iyo, vinc sajarod gvewera: `ai, rogor qalebTan aqvs
jvarosnul omebze dawerili roma- damicva, xridolels saganmanaTle- saqme laSa buRaZes~.
nebi gaxda popularuli... zoofi- blo leqcia waukiTxa, saqarTvelos maxsovs, Cemma erT-erTma sagaze-
lebze dawerili teqstebi sruliad siyvarulze yvirili veraferi didi To gulSematkivarma xridolels
araaqtualuri gaxda. patriotizmiao da, marTalia, de- Zalian sasacilod gasca pasuxi:
ase ganvlo Semodgomamac da axa- likaturad, magram Tavisi disiden- wmindans maincdamainc klaudia
li welic dadga. turi warsuli da awmyoc Seaxsena Siferis tani unda hqondes, rom
2002 wlis 10 ianvars, erT-erT ga- (anu me marTla mibrZolia, Tqven- giyvardeTo?
momcemlobaSi stumrobisas, mamuka saviT butaforiuli xmlebi ar mi- cxadia, sruliadac ar vTvli-
xanTaZem mefistofeluri siciliT qneviao). di saWirod, rom kidev erTxel
momawoda gazeTi `rezonansi~, ro- iraklis pasuxebma didi mowoneba gvepasuxa tradiciul orTabrZo-
melSic didi enTuziazmiT `mwye- daimsaxura Cvens pawia wreSi da me laTa SefisTvis, magram irakli
vlida~ tradiciul orTabrZola- vifiqre, rom es mcire konfliqti kakabaZem mainc dauwera `pasuxis
Ta centr-saswavlebel `xridolis~ amowurulia. kmayofilic ki viyavi, pasuxis pasuxi~... disidentur-inte-
Sefi (samwuxarod, misi gvar-saxeli rom Cems miviwyebul teqsts raRac- leqtualur-WeSmaritpatriotuli
ar maxsovs). nairi gamoxmaureba mainc mohyva. simaRlidan aSayir-amunaTa da pa-
am werilSi ukve yvelaferi iyo, Tundac misi dabeWdvidan rva Tvis triotebad transformirebul Zvel
rasac Semdeg yvelanairi juris ga- Tavze. kagebeSnikebsac gadawvda...
brazebuli gaimeorebda: a) rom me hoda, roca gvegona, rom amiT
mafinansebdnen, raTa qarTuli siw- 3. pirveli cenzori ukve saboloo wertili daesva am
mindeebisTvis damecina. b) rom me magram jer, Turme, yvelaferi polemikas, Cemze gabrazebulebma
var raRac jgufis nawili, romel- win iyo. irakli kakabaZis pasuxs xe- parlamentSi aRimaRles xma.
sac qarTvelobis (!) mospoba surs. ladve mohyva xridolelis pasuxis saxelmwifo televiziis (imxa-
g) rom me unda davisajo wmindanis pasuxi. igive braldebebiT, igive pa- nad ase erqva) meore arxi, rogorc
SeuracxyofisTvis. d) rom me Tavad TosiT da pedagogiur-ZvelbiWur- dRes, maSinac pirdapir eTerSi ga-
var avadmyofi. e) rom me mezizReba sarwmuneobrivi SegonebebiT. Tu- dmoscemda parlamentis sxdomebs,
qarTveli qali da, saerTod, qale- mca erTi mcire sxvaoba mainc iyo, amitom zogierTebs ukve LIVE-Si
bi (maxsovs, aseTi frazac iyo: `ra irakli kakabaZes `irakli-batonoo~, exilaT deputat-cenzorTa mgzne-
qalebTan gaqvT, Tqve sawylebo, sa- ase mimarTavda (rogorc Cans, opo- bare gamosvlebi. me ki Cemi lanZRva
qme?!~. es gaxldaT pasuxi abzacze nentis disidentur warsuls mo- SuadRis sainformacio gadacemaSi
`pirveli rusidan~: `ukanali Ca- exdina masze STabeWdileba), me ki movismine.
vardnili _ anu qarTuli. odnav Se- kvlav `uwmindurad~, `sacodavad~, ver mivxvdi, unda gamxareboda Tu
samCnevi RinRli norC saxeze _ esec `moRalated~ da `vai-mwerlad~ mo- piriqiT, SemSineboda, aseT rekla-
qarTuli. janmrTeli Tma da gadab- mixseniebda. sxvaTa Soris, amjerad mirebas rom uwevdnen Cem teqsts, _
muli warbebi, rogorc freskazea~.) iseTi agresiulic aRar iyo, ro- aw gardacvlili profesori guram
v) rom xelebi unda daumtvrio amis gorc pirvel werilSi, aq aSkarad SaraZe cal xelSi `dro mSvidobi-
damwers (amas kidev xSirad movis- cdilobda, rom ironiuli yofi- sas~ afrialebda, meoreTi ki mikro-
men!) da bolo: z) rom Cemnairebi liyo. marTalia, wyevla-krulva da fons CasWideboda da gacxarebiT
bolos yvela variantSi jojoxeTSi muqarebi `pasuxis pasuxSic~ blomad mouwodebda ers reagirebisken...
xvdebian (!). hqonda, magram toni mainc sagrZno- man TiTqmis sityvasityviT gai-
_ eseni naRdad gcemen, _ miTxra blad Seecvala. TvalSi gveca ta- meora xridolelis dawerili. ker-
mamuka xanTaZem da mere amixsna ki- vtologiac: kvlav `vecodebodi~ _ Zod: rom me dafinanseba miviRe
dec, vin iyvnen es xridolelebi ra qalebTan gaqvs, Se vai-mweralo, Tamaris SeuracxyofisaTvis, rom
(rac marTalia marTalia, saxeli ki saqmeo (etyoba, daviwyeboda, rom unda aikrZalos aseTi teqstebis
erqvaT tolkienis gmirebiviT Sesa- erTxel ukve Sevbralebodi amis beWdva, rom es aris brZola, rome-
ferisi). gamo, an imdenad mowonda Tavisi xu- lic qarTuli marTlmadidebluri
cxadia, vinc iq iyo, yvela icino- mroba, rom gameoreba gadaewyvita). eklesiis ganadgurebiskenaa mimar-
da, maT Soris mec, magram, gulwr- amis mere _ ar maxsovs, vin _ magram Tuli da rom mTelma erma da ber-
felad rom vTqva, pirvelad swo- viRacam seriozulad SemogvTavaza, ma unda amoiRos axla xma. maxsovs,
red maSin SemeSinda. xridolelisTvis misaweri morigi parlamentSive iRaRada msaxiobma
ar vici, eqneboda Tu ara am we- pasuxis magivrad supermodelebis (maSin deputatic iyo) zurab qa-
rils raimenairi gagrZeleba, pasuxi fotoebi dagvebeWda gazeTSi, fo- fianiZem, TiTqmis magina, dedamisis
saqorwino Rame aRweroso, Tqva da (maSindeli da awindeli liberale- Sokirebuli da, rac mTavaria, 23
ratomRac mravlobiT ricxvSi ga- bisTvis) Cemi Tavgadasavali mxo- wlis.
momlanZRa: ujiSoebi da uTesloebi lod sababi iyo, rom maT deputat Jurnalist eka xoferias saRamos
egenio. SaraZeze, religiur da eTnikur So- Toq-Souze im dRis mTavar gmire-
mere kidev sxvebmac gaimeores, vinizmze, sapatriarqoSi Cabudebul bs, irakli kakabaZes, guram SaraZes,
rom Tamari maTi deda iyo da, mgo- kagebeSnikebze da sityvis Tavisu- zurab qafianiZes da me unda gveka-
ni, parlamentSive gaisma pirvelad flebaze esaubraT. Turme, rogor maTa erTmaneTTan. ufro sworad,
sityva `gankveTac~. ndomebia xalxs laparaki... iraklis unda ekamaTa am orTan, me
saswauli xdeboda: 21-e saukunis mere raRac saerTo teqstis da- calke meTmoboda dro.
saqarTvelos parlamentSi litera- werac vcadeT, romelsac amaod maxsovs, gadacemaSi Sesvlamde sa-
turuli teqstis akrZalvas da Cemi vTxzavdiT me da GIPA-s reqtori, grimioroSi vijeqi da moulodne-
da Cemnairebis dasjas moiTxovdnen. giorgi margvelaSvili. sxvaTa So- lad Cveni oponenti, guram SaraZe
amis Semdeg raRac ucnaur da Ce- ris, am qaosSi swored giorgi iyo, Semovarda. gaRimebuli mogvesalma
mTvis sruliad uCveulo realoba- romelmac namdvil (da ara eTikur- da Cems `SemaTeTrebels~, mxatvar
Si aRmovCndi: marTalia, me viyavi moralur) SecdomaSi gamomiWira: daTo meliqiSvils Tavisi Cveuli,
am skandalis mTavari gmiri, magram Tamars rom Tma cviva kibos gamo gabzarul-mquxare xmiT mimarTa:
iseTi gancda mqonda, rom rac xde- Sen moTxrobaSi, ra, qimias ukeTe- _ rad unda amisTana lamaz biWs
boda, xdeboda Cems miRma, Cemgan bdneno? daxatva!
damoukideblad... gars uamravi ada- es iyo pirveli swori da araide- mere imwamsve gauCinarda.
miani mexvia da yvela raRacas meu- ologiuri kritikuli mosazreba, `aferisti~, _ Cailaparaka daTom.
bneboda, yvela raRacas mirCevda... romelic `pirveli rusis~ Sesaxeb klasikuri qarTuli ambavi iyo:
xan sad damatarebdnen, xan sad... gamoiTqva... eTeramde mama-Svilurad momepyro,
Tavs wesier zombad vgrZnobdi. marTlac, ra undoda qimioTe- eTerSi ki aucileblad Camqolavda.
im dRes, ra dResac parlament- rapias mecamete saukuneSi? Tumca Wkua damariga operatorma paata-
Si gamlanZRes, saqarTvelos sa- araferi Semicvlia: Cems sawyal, mac, Jaketze ris vaivaglaxiT mimi-
zogadoebriv saqmeTa institut- momakvdav Tamars dResac cviva Tma magra mikrofoni da Tan mzrunve-
Si Tavisufali sityvis (da Cemi) `pirveli rusis~ meoTxe TavSi. lurad mirCia:
mxardamWeri, saprotesto Sexve- GIPA-s liberalebisgan gansxvave- _ ar inerviulo, wynarad ilapa-
dra-preskonferencia moewyo. vinc biT, telekompania `rusTavi 2~-Si rake, saSiSi xalxia egeni.
ki maSindel liberalad iwodeboda, cenzorebi damxvdnen. miuxedavad amisa, saSinlad vi-
yvela iq damxvda. Tumca es ambavic netav ram mimiyvana im Toq-Souze? bluyune, arc maxsovs, reebs mived-
moulodnelad Sevityve: viRacam gana ar jobda, saxlSi davrCeni- movedebodi, _ mxolod is maxsovs,
miTxra, rom Cems mxardamWer Sexve- liyavi da aqedan medevnebina Tva- rogor vimeorebdi erTsa da imave
draze midioda da mec wavedi. li im absurdisTvis, rac Cems Tavs winadadebas: `es simboluri saxee-
Tumca, maxsovs, vWoWmanobdi ki- xdeboda? nebismieri Wkviani mwera- bia... Tamari da iuri saqarTvelo
dec, mivsuliyavi Tu ara, magram li ganze gadgeboda da araviTar da ruseTia~, _ da rogor mirekavd-
raki saxlSi gaCereba ar SemeZlo SemTxvevaSi ar aRmoCndeboda `mo- nen mlanZRvelebi (erT-erTze ukve
_ saerTod, erT adgilze gaCereba vlenaTa SuagulSi~. magram me xom mogiyeviT, wakiTxuli Tu gaqvT-me-
ar SemeZlo im dReebSi _ bunebri- maxsovs, rac mWirda: viyavi egzal- Tqi, rom vkiTxe da mag sibinZures
via, wavedi. iq myofi xalxisTvis tirebuli, momxdariT aRtacebul- rogor wavikiTxavdio, kidev ufro
cxeli Sokoladi 83
ese
wverosanma, pirquSma axalgazrdeb- gogiuri iyo, rom realurad arc morwmunes gancdebs~.
ma. ise brdRvinavdnen, eWvic ki ga- maxsovs es `argumentebi~), gveubne- rogorc mogaxseneT, diskusia mS-
miCnda, xridolelebi xom ar arian- boda, rom es teqsti Seuracxyofda vidad midioda, magram uecrad kari
meTqi. marTlmadidebelTa gancdebs, laxa- gaiRo da oTaxSi `buSlatis~ jibee-
damTrgunvel kabinetSi ki oTxni vda maT uflebebs da a.S. maxsovs, bSi xelebSeyofili, nacrisferwve-
dagvxvdnen: sapatriarqos maSinde- SevekamaTe kidec: Tuki sjulis ka- riani da kinkrixoze sumoistiviT
li presmdivani giorgi andriaZe, nonebiT mivudgebiT literaturas, TmaSekruli vinme mama tarieli
patriarqis mdivnad wodebuli So- SeiZleba, yvelaferi Seuracxmyo- Semovida. mama tarielma gabraze-
rena, meufe zenoni da mama giorgi felad mogveCvenos-meTqi. bulma moaTvaliera oTaxi, jibidan
Tu mama daviTi (samwuxarod, ar max- nika ruruam ki uTxra, rom lite- cali xeli amoiRo da klasikuri
sovs, ra erqva). raturis midgoma istoriisadmi an, Tbiliseli Zveli biWiviT, xrinwiani
sibraze, ufro ki ganawyenebu- saerTod, nebismieri Temisadmi sru- xmiT, ikiTxa:
loba am meoTxes, mama giorgis Tu liad sxvaa da eklesiis ki sul sxva, _ aba, erTi romelma dawereT iva-
mama daviTs etyoboda, danarCenebi da rom mwerals yvelafris daweris ne rusze?
sakmaod keTilganwyobilebi iyvnen ufleba aqvs, Tundac sisuleliso. ...`ivane~ Tqva `iuris~ magivrad.
Cven mimarT da Tuki gvakritikebd- irakli kakabaZem mTeli sia Camo- jer davibeniT, mere ki Cvendaune-
nen, mxolod RimiliT. marto mama Tvala im qarTveli mwerlebis, rom- burad gaviTamaSeT Zveli ameriku-
giorgi (Tu daviTi) ar iRimeboda, lebic wmindan-mefeebze werdnen, li filmis, `spartakis~ finali: `me
Tumca agresiuli arc eg yofila. Cemze STambeWdavad aRwerdnen maT var spartaki!.. me var spartaki!~...
cxeli Sokoladi 85
ese
makeulebi da damnaSaveebi! Tqven ar manamde bneli da sakmaod ganieri statiebi ise ar gTrgunavda (bolo-
xarT qristianebi! derefani gaviare. rac ufro metad bolo, arc waikiTxvdi), rogorc sa-
maxsovs, me patriarqis mdivans, vcdebodi Cvens `sadiskusio oTaxs~, telefono zarebi da cocxali re-
Sorenas mivubrundi da SeSinebul- miT ufro kargad mesmoda qalis xma aqciebi. marTalia, realurad arc
ma SevTxove (gulwrfelad rom (albaT, monazvnis an iRumeniis), aravis aRusrulebia Tavisi muqara
vTqvaT, isic damfrTxali iyo): romelic monotonurad kiTxulo- da, rogorc qarTvelebs sCveviaT,
_ iraklis diabeti aqvs, magis bda locvebs. uecrad, derefanSi es yvelaferi verbaluri teroriz-
anerviuleba ar SeiZleba, rame tk- SeWril raRac ucnaur oTaxs Ca- miT Semoifargla, magram naklebad
bili unda vaWamoT! vuareT, romelsac sustad anaTe- usiamovno rodi iyo siZulvilis
q-ni mdivnis sasaxelod unda bda grZel Sandlebze darWobili epicentrSi yofna. yvelaze damR-
iTqvas, rom man saidanRac momen- ramdenime sanTeli. kedlebTan mo- leli ki mainc is gaxldaT, rom
talurad gaaCina Sokoladebi da nazvnebi Camomdgariyvnen. locvebs umetesad aravis undoda Cemi ar-
murabebic ki, Tumca, samwuxarod, swored erT-erTi maTgani kiTxu- gumentebis mosmena, _ brazianebi
verafris gasinjva ver movaswariT lobda. xolo win, maRalzurgian xom TavisTavad, magram sxvebic, anu
_ marTalia, mama tarieli gaistu- savarZelze _ Cvengan zurgiT da msubuqad gabrazebulebic absolu-
mres, magram axla Tavad giorgi saxiT fanjrisken _ patriarqi ijda turad darwmunebulebi iyvnen, rom
andriaZe gadaiqca mamatarielad: da sapatriarqos ezos bnel baRs me Sevcdi, cudad moviqeci da rom
gegoneba, mosamarTle yofiliyo gahyurebda. me is vicani xeliT, ro- aseTi rameebis wera ar SeiZleba.
da saboloo ganaCenis gamosacxade- melic savarZlis saxelurze hqonda zogi, magaliTad, imasac fiqrob-
blad emzadeboda, veeberTela xis Camodebuli. ara mgonia, rom odes- da, rom fsiqiuri an sxvagvari pro-
magidis ukan dadga, win ori cali me damaviwydes es suraTi da mTeli blemebi mqonda. maxsovs, erTxel,
furceli Camoido da miTxra, rom is saRamo. Jurnal `sarkes~ korespondenti
Tuki bodiSs ar movixdidi, Sesa- mestumra saxlSi da uecrad yo-
Zloa yvelafri garTulebuliyo. 5. meored misvla velgvari Sesavlis gareSe miTxra:
mere ki iseTi daujerebeli rame sapatriarqoSi Tqvenze amboben, rom raxan eseT
Tqva, rom Suasaukuneobriv inkvi- albaT, arc im `brazian morwmu- moTxrobebs wers, seqsualuri pro-
ziciur dakiTxvaze, an, Tuki ufro neTa~ reaqciebi da satelefono blemebi aqvs da SemTxveviT pede-
zusti viqnebi, stalinuri Cekas zarebi damaviwydeba, fonad rom rasti xom ar xarTo? patara gogo-
jurRmulebSi megona Tavi... gasdevda mTel am ambavs. morwmune- na gaxldaT, magram Zalian braziani.
am or furcelze, misi TqmiT, patriotTa (dedaTa, maswavlebel- dabneulobisgan ena Camivarda (ar
sxvadasxva teqsti iyo dabeWdili, Ta, moswavleTa, poetTa da a. S.) vicodi, ra mepasuxa), mamaCemi ki
pirvelSi monanie uZReb Svilad werilebi stalin-Jdanovis droin- oTaxSi Semovarda (Turme, masac
viyavi moxseniebuli, meoreSi ki deli `pravdas~ mamxilebeli, mowi- gaegona Jurnalistis SekiTxva) da
ewera, rom me eklesiidan unda gan- nave statiebis paTosiT iyo daweri- aRelvebulma momaZaxa:
vekveTe. Tuki sajarod movixdidi li. marTlmadidebel Jdanovelebad _ uTxari, uTxari, rom hetero
bodiSs, pirvel teqsts gaaxmaure- gadaiqcnen ubralo moqalaqeebic: xar, uTxari, rom qalebi mogwons!
bdnen (monanie uZReb Svilze), xolo erT-erT minimarketSi, magaliTad, mgoni, swored im dRes `dagvi-
Tuki ar movixdidi _ meores. iq moRvawe muSakebma maincdamainc bares~ xelmeored sapatriarqoSi.
Cven es teqstebi ar wagvikiTxa- dedaCemis gasagonad gaimeores de- irakli kakabaZes, rogorc wesi,
vs, mxolod imas vyvebi, rasac es putat-msaxiob qafianiZis mier Tq- meufe zenoni da giorgi andriaZe
adamiani Svreboda, Tumca imaSi na- muli: Tu kaia, dedamisze daewerao. urekavdnen xolme da sapatriarqos
mdvilad ar Semitania eWvi, rom am aseve, rogorc mogvianebiT gairkva, uaxles moTxovnebs acnobdnen. es
furclebze marTlac ewera uZRebi Turme, `morwmune~ Zvel biWTa mci- ori ise iqceoda, rom Cven gvefiqra:
Svilisa da gankveTilis Sesaxeb. re jgufsac gamoudia am mxriv Tavi ai, eseni gvexmarebian. ar gamovri-
gogi ZoZuaSvilmac maSinve Cam- _ amis damwerisTvis xelebi unda cxav, rom marTlac ase yofiliyo.
CurCula: laS, davaxvioT aqedano dagvemtvria, magram mamaom gagvaCe- Tumca, gulwrfelad rom vTqva,
da mec feTianiviT wamovxti, aner- rao. im xanad yvelaze metad swored es
viulebulma davZaxe, sabodiSo ara- ZiriTadi polemika gazeT `rezo- wyvili miSlida nervebs.
feri maqvs-meTqi da oTaxidan ga- nansSi~ imarTeboda _ rezonansis irakli kakabaZem miTxra, rom pa-
vvardi. redaqtorma, laSa tuRuSma amayad triarqs unda SevxvedrodiT, ma-
cota xanSi mamaCemic da Cemi me- miTxra, es skandali Cven ganvWvri- gram amjerad ratomRac me aRar wa-
gobrebic gamomyvnen. teT da garkveuli TvalsazrisiT vsulvar. ase rom, patriarqs (`Cems
maxsovs, sanam kibes mivagnebdi, Cvenve davgegmeTo. Tumca, cxadia, saqmeze~) Tavad irakli, Jurnalis-
lac ar amoeRo xma, magram mkacri 6. mesamed misvla da xolme: erTimeores miyolebiT
saxiT ki iyureboda. sapatriarqoSi damirekes axalgazrda politiko-
`inkvizitorebi~, Turme, Cems Tumca, cxadia, bodiSis moxda arc sebma. jer gia baramiZem, romelmac
gankveTas moiTxovdnen patriarqis- mifiqria. maSinac ase vfiqrobdi da miTxra, rom Tuki movindomebdi, is
gan, `liberalebi~ ki ambobdnen, rom dResac imave azrze var, rom sabo- da zura Jvania Cems magivrad mou-
ar Rirda ase mkacrad Cemi dasja, diSo aravisTan araferi mqonda. xdidnen patriarqs bodiSs. mere ki
vinaidan darwmunebulebi iyvnen, skandalma ki ukve damRlel fa- Tavad zura Jvaniac Semexmiana, ro-
rom movinaniebdi. zaSi gadainacvla: magram daiqanca melic cota xnis win gadamdgariyo
mama tariels wina Sexvedraze Tq- mxolod erTi mxare, anu Cven. ga- parlamentis Tavmjdomaris pos-
muli (oRond ara mis mier) sityvebi brazebulebs daqancvis araferi tidan, Seni moTxrobiT sulac ara
gauxsenebia _ morwmuneebi brkol- etyobodaT, piriqiT: TiTqos ufro var aRfrTovanebuli, magram, modi,
debiano da aseTi ram uambnia pa- momravlebuliyvnen kidec da dama- axla erTad movifiqroT, rogor
triarqisTvis: morwmuneebi Tamaris tebiTi energiac micemodaT. yvela- unda gamoZvre am uazro situacii-
xats veRar kocnian, iq aRwerili ze autaneli ki es iyo: rac ufro dano. bolos mixeil saakaSvilmac
ambebi gvaxsendebao. da Semdeg mok- metad viRlebodiT, miT ufro gve- damireka, romelic saqarTvelos
led, Tumca mkacrad CamouTvlia is Sinoda mosalodneli (Tumca sakma- prezidenti gaxdeboda or weliwa-
mizezebi, Tu ratomac unda gankve- od abstraqtuli) xifaTis. maxsovs, dSi, misTvis Cveuli, optimisturi
Tiliyo eklesiidan amis damweri. rogor meSinoda quCaSi gasvlis, gabmuli falcetiT icina da sxa-
`liberalebi~ mas sustad SewinaaRm- telefonis aRebis, daRamebis da pasxupiT naTqvami am sityvebis mere
degebian. saerTod ki arc imis SemC- gaTenebis, wverianebisa da upeeb- _ `aba, rogor xar, aba, rogor xar?~
neva yofila Zneli, Tu rogor aRi- CaSavebuli uwverulebis, braziani _ erTaderTi winadadebiT gamamxne-
zianebdaT erTmaneTi `liberalebs~ dedebisa da agresiuli Jurnalis- va: magaT nedli wveri aqvT, wverze
cxeli Sokoladi 87
ese
cecxli unda waukido da yvelaferi axla ki gvecineba am sityvebze, (Turme, nasvami yofila).
dalagdebao. gamamxneva imxanad Se- magram maSin ki Zalian SegveSinda patriarqma gverdiT momisva da
vardnaZis opoziciaSi myofma zviad (ai, is xifaTic, romelsac velo- miTxra, rom Tamari qarTveli eris
ZiZigurmac, romelic irakli kaka- diTo!). me maSinve warmovidgine, sayvareli wmindania da misi Seura-
baZes mohyva da, miuxedavad imisa, rogor Camqolavda Cemi saxlis sa- cxyofa ar SeiZleboda. me ki vTqvi,
rom misTvis, rogorc `erovnuli~ darbazosTan axalcixis mrevli da rom Tamar-mefeze cudi araferi
yaidis politikosisTvis sulac ar daTos savarZleulebze mimsxdar damewera (anki sxvas ras vityodi!)
iyo momgebiani Cemnairi `antiqar- Cems gulSematkivrebs gabzaruli da rom es moTxroba rusebze iyo.
Tuli~ subieqtis dacva, mainc ar xmiT, zecisken xelebaRmarTulma _ mere ar geSinia, rom rusebma
SeSinda da Cvens erT-erT Zalaga- mivmarTe: es moTxroba waikiTxon da omi da-
moclil Sexvedraze movida. _ wamiyvaneT patriarqTan! gviwyon? _ mkiTxa patriarqma.
mudmivi kontrolis qveS vyavdi anu es niSnavda: gbardebiT. imdenad moulodneli da gulu-
sapatriarqos `liberalebs~ (maT daTos sidedrmac, qalbatonma bryvilo (maSin, yovel SemTxvevaSi,
xom Cems uZRebSviladqcevaze ae- naTelam, cremliani TvalebiT Se- ase momeCvena) SekiTxva iyo, rom pa-
RoT pasuxismgebloba), dReSi ram- momxeda da xmadabla Cailaparaka: suxi verc movifiqre, davibeni.
denjerme mirekavdnen (b-ni andriaZe _ am dros, ra kargi biWi xar, mdivan Sorenas, maxsovs, Jurnali
ki, saerTod, saxlSic madgeboda) da kaco. `dro mSvidobisa~ eWira xelSi da,
qvis komandorebiviT (mocartTan patriarqma im saRamosve migviRo. Tu ar vcdebi, Cem moTxrobaSi is
erTi mainc iyo, CemTan ki sruli amjerad CvenTan erTad daTo tu- adgilebi hqonda gaxazuli, rome-
sami), jiutad da udrekad momiwo- raSvili (Cabareba misi binidan mo- lic, misi azriT, yvelaze uxamsad
debdnen: moinanie! moinanie! moina- xda) da niko TofuriZe wamovidnen, eCveneboda.
nie! romelsac, misive TqmiT, arafriT _ ratom dascini locvebs? _ mki-
_ bodiSi unda moixado, _ meub- daenaxveboda mama tarieli. `me vici Txa patriarqma, _ iq Sen `mamao Cve-
neboda sapatriarqos presmdivani, _ ratomac!~ _ ambobda igi. da mar- noze~ giweria... Cven xom yoveldRe
Torem sxvanairad SeuZlebeli iqne- Tlac, SeniSna Tu ara m. tarielma vambobT `mamao Cvenos~.
ba aRSfoTebuli xalxis dawynareba. niko TofuriZe, axlosac ar gagvka- me vTqvi, rom mec yoveldRe vam-
_ ukve Zalian gviWirs radikalu- rebia... bob da sulac ar davcini, es mxo-
ri jgufebis kontrolireba, _ maSi- maxsovs, rogori aqoSinebuli lod literaturuli formaa-meTqi,
nebda m. zenoni, _ garkveuli nabi- movarda meufe zenoni, _ vidre pa- Tumca mivxvdi, rom saerTod ar
jis gadadgmaa Sengan saWiro. triarqTan SevidodiT, raRac ke- mindoda patriarqTan kamaTi (miT
sadac ar mivdiodi, yvelgan `bo- liismagvar oTaxSi Semiyvana da umetes, rom TviTonac ar mekamaTe-
diSi moixade~, an `bodiSi ar moi- miTxra, rom Tuki monaniebas ga- boda) da davdumdi. ufro sworad,
xado~ mxvdeboda. sityva bodiSs davwyvetdi, kviprosze wamiyvanda kamaTSi ki ar iyo saqme, ubralod,
versad vemalebodi. Tumca iyo sxva mosalocad _ Cadenilze dafiqreba ar mindoda, rom am simSvideSi, am
sityvebic: `ram dagawerina~ da `is gmarTebso _ da mogzaurobis xar- nel ritmSi disonansi Semetana Cemi
mainc amogeRo~... daTo turaSvil- jebis anazRaurebasac Sempirda. replikebiT da iq damkvidrebu-
ma, magaliTad, Tavisi ufrosi qa- am sityvebma kinaRam xelmeored li (Tundac garegnuli) siwynaris
liSvilis oTaxSi gamomketa, muxle- gamaqcies sapatriarqodan... miRma aRmovCeniliyavi. Tumca bo-
bze Cemi moTxroba da kalmistari kviprosze wasvlaze, cxadia, iqve los mainc movaxerxe da agresiul-
Camoido da miTxra: rac yvelaze vuTxari uari. Ta Sesaxeb movyevi (Zalian mindoda
metad uSliT nervebs, is adgilebi patriarqma RimiliT migviRo, Ta- meTqva, zogierT mRvdels Cemi Ca-
amoviRoT an gadavakeToTo. Tumca vzec Camomado xeli da miTxra, es qolva unda-meTqi, magram momeri-
kiTxva rom daiwyo, yvelaferi ga- ra ambavi agitexavso. da). patriarqma ki Tqva, rom xalxi
dasakeTebeli moeCvena da xeli Cai- yvelani viRimodiT, me ki erTi Relavs amis gamo da maTi dawynare-
qnia. suli mqonda, rodis daviCivlebdi ba arcTu ise advili iqneba, meufe
swored daTosTan viyaviT, roca axalcixis mrevlze da rodis mivi- zenonma ki me Semomxeda da patriar-
gadafiTrebulma ratim Semdegi Rebdi patriarqisgan usafrTxoe- qiviT dinjad da mtkiced mommarTa:
saxis informacia mogvawoda: mama- bis garantiebs. axla swored am aRelvebuli xalxis
CemisTvis daurekavT da uTqvamT, niko TofuriZem ki mas metisme- dawynarebaa saWiroo (teqsti uZReb
rom TbilisSi axalcixis mrevli tad ucnaurad Seaxsena, Tu vinc Svilze!)...
Camosula Tavis moZRvarTan erTad, iyo: me Cavibluyune, rom Tuki morw-
raTa dRes fizikurad gamswore- _ uwmindeso, Cven sufraze Sevxve- muneTa grZnobebs Seuracxyofa mi-
bodnen. drivarT erTmaneTs. vayene, sinanuls ganvicdidi amis
gamo da Tavi Cavqindre. egzekutorebs (mama basilebs da vgavdi. iseTi SegrZneba mqonda,
_ yvelaferi kargad iqneba, _ sxva misnair marTlmadideblebis TiTqos sawamlavi unda damelia or
gviTxra patriarqma da audienciac `damcvelebs~) sCveodaT xolme: am saaTSi. rati CemTan erTad iyo da
dasrulda. zonderjvarosnebisgan xom yvela- ar mekamaTeboda _ Cems bodiSs isic
derefanSi, Tu ar vcdebi, `rus- feri mosalodneli iyo. Segueboda, Tumca verc imis Zalas
Tavi 2~-is Jurnalisti dagvxvda, poulobda sakuTar TavSi, rom Cemi
romelic cnobismoyvared gveki- 7. pirveli dasasruli kompromisi gaemarTlebina... Tun-
Txeboda: `ra moxda? ra moxdao?~, mTeli Rame gavaTene: vbrazobdi, dac fsiqoTerapiuli mosazrebe-
patriarqis mdivanma Sorenam ki vee- rom SaraZe-qafianiZe-mama tarie- biT.
berTela sanTlebi dagviriga da ise lebis msgavs farisevlebs, urapa- faqtobrivad, erTdroulad mo-
yofiTad, ise Cveulebrivad miTxra, triotebs da retrogradebs unda vidnen (Cems wasayvanad) giorgi an-
Tamars rom naxav, gadaeci, patriar- gaemarjvaT, Tumca imasac vxvde- driaZe da (Cemi saboloo gadawyve-
qTan viyavi da monaniebas vapirebo, bodi, rom, albaT, swored es `bo- tilebis gasagebad) ninia da irakli
rom Tavidan verc mivxvdi, romel diSi~ dausvamda wertils mTel am kakabaZeebi. mec, ise moxda, rom de-
Tamarze meubneboda _ meTqi, viRac koSmars. aba, ratom moiTxovdnen daCemTan da niniasTan erTad aRmo-
saerTo nacnobi gvyavs... Turme, Ta- Cemgan ase jiutad am aRiarebas? vCndi Cem oTaxSi da maT uaxloesi
mar-mefes gulisxmobda. Cemi azriT, es organizebuli agre- gegmebi gavacani: or saaTSi qarTvel
mama tarielis damafrTxobelma, sia sapatriarqos radikalebis mier ers bodiSi unda movuxado-meTqi.
msubuqad moqanave niko TofuriZem iyo marTuli da Cemi `mapatieT, rogorc Cans, im diliT arc erTi
ki RimiliT hkiTxa: Sorena, Tqven Sevcdi~ patriarqis TvalSi kidev ar eloda Cemgan aseT principul
romeli skola daamTavreTo? ufro aRamaRlebda (da gaaZliereb- kompromiss, hoda, ise aRSfoTdnen,
situaciisTvis imdenad Seufe- da) iqaur `liberalebs~ (`ai, swored rom gamikvirda kidec. ninia ambob-
rebeli SekiTxva iyo (adamiani Ta- amaT da ara radikalebma SeZles da, rom me sabodiSo araferi mqon-
mar-mefesTan Sexvedras migegmavda gzasacdenilis moqceva!~), Sesabami- da, da Tuki bodiSs movixdidi, es
da aman ki misi skolis nomris ga- sad, patriarqi bevrad ufro mkacri iqneboda saSineli da samarcxvino
morkveva daiwyo), rom q-n Sorenas iqneboda radikalebis mimarT da precedenti. TiTqmis imaves meub-
pasuxs arc davlodebivar _ uxerxu- `Tavdasxmebic~ Sewydeboda. Tumca, neboda dedaCemic. mokled, gulwr-
lobisgan gamovecale. SesaZloa, es mxolod da mxolod felad SemiZlia vTqva, rom im dRes
meufe zenonma mama daviTis ekle- Cemi varaudebi yofiliyo da sxva mxolod am orma SeZlo Cemi gamxne-
siaSi damibara meore dRes (mgoni, araferi. veba. giorgi andriaZes uari vuTxari
iq wiravda): SuadRis Tormet sa- SuadRis Tormet saaTamde (anu preskonferenciaze wasvlaze, meufe
aTze erToblivi preskonferencia sajaro bodiSamde) ori saaTi iyo zenons (romelmac erTi aTjer mainc
unda Cagvetarebina, sadac me saja- darCenili. me usafrTxod mivedi damireka im diliT) principulad da
rod momiwevda bodiSis moxda. saxlSi (ratomRac megona, rom Tuki raRacnairi niSnismogebiTac ki ga-
im dRes saxlSi ar davrCenil- Camqolavdnen, aucileblad sadar- vuTiSe telefoni da Jurnalistebi
var, me da ratim Zebnili krimina- bazoSi, liftebTan) da Sevecade Cem saxlSi davibare. mTeli WeSmari-
lebiviT gavaTeneT Rame, radgan Tavi ganmewyo mTawmindis preskon- tad liberaluri boRma maTTan unda
gveSinoda, rom saxlTan ar Caveqo- ferenciisTvis. uZilobis, damcire- amomenTxia. damireka mamaCemmac, ro-
le vinmes (vTqvaT, axalcixel mama- bulobis da depresiis gamo daava- melic Cemze metad daTrgunuli iyo,
os), rogorc es maSindel cnobil dmyofebul, gaRizianebul moxucs da roca gaigo, rom bodiSis moxdas
cxeli Sokoladi 89
ese
ar vapirebdi, ucnaurad (da sruliad ki Jurnalistis sityvebi `daedo~ daniSnulebi sakralur postebze,
moulodnelad) gamxiarulda: ro- Cem gamosaxulebas: mweralma laSa Cemma virtualurma bodiSma ki ara,
gorc saWirod Tvli, ise moiqecio, buRaZem bodiSi moixada. siuJeti aramed swored eduard SevardnaZis
miTxra. sapatriarqos maSindeli presspi- poziciam gaaCera. Tumca, SesaZloa,
Jurnalistebi maleve movidnen da keris, erT-erTi sasuliero piris amjeradac vcdebode. erTi ram fa-
mec saxeldaxelo preskonferencia wakiTxuli teqstiT dasrulda. qtia: eduard SevardnaZis gamos-
movawyve. vTqvi yvelaferi, rasac am teqstSi uZReb Svilad viyavi vlis Semdeg verbalur teroristTa
gulwrfelad vfiqrobdi, _ vTqvi, moxseniebuli. arc erTi statia aRar dabeWdila
rom sabodiSo araferi maqvs, ma- ase rom, marTalia, piradad me gazeTebSi.
gram Tuki morwmuneTa grZnobebs bodiSi ar momixdia, magram, miuxe- samdRian skandals wertili daes-
Seuracxyofa mivayene, sinanuls ga- davad amisa, sajaro bodiSi mainc va. cenzuram nawilobriv gaimarjva:
movTqvamdi amis gamo. aseve vTqvi, Sedga. teqsti ver akrZales, rogorc sa-
rom SaraZeebs da misTanebs ara- da, rogorc vvaraudobdi, maSin- bWour dros, magram Jurnalistebis
nairi ufleba ara aqvT, mwerlebs ve Sewyda verbalur teroristTa SeSineba (an, Tu gnebavT, damorCi-
ubrZanon, ra weron da ra ara; da zarebic. Tumca, samagierod, axla leba) ki mainc SeZles _ Cemi namd-
rom literatura da Tavisufleba TanagrZnobiT aRsavse seiris mayu- vili pozicia xom arcerT arxze ar
sinonimebia da cenzorebis dro sa- reblebi mexmianebodnen, romlebic gasula.
bWour warsuls Cabarda. es paTeti- `brazianebze~ metad miSlidnen ner- Tumca wertili mxolod `pirve-
kuri teqsti sityvebiT _ me bodiSs vebs: bodiSi unda mogexada, aba ra, li rusis~ ambavs daesva. zogjer,
ar vixdi _ davasrule da amayi da sworad moiqecio. mec dauRalavad axlac xdeba aseTi ambebi: Tana-
aRaJRaJebuli davemxe skamze. vyvebodi erTsa da imave ambavs, _ medrove zondermrevli keltur
me Camweres telekompaniebis, ambavs imis Sesaxeb, Tu rogor da- Wiakokonobaze momlxen qarTvel
pirveli arxisa da `rusTavi 2~-is vZlie SiSi, rogor ar movixade Tineijerebs esxmis Tavs, uSede-
Jurnalistebma (sxvebi, mgoni, ar bodiSi da rogor damwama cili god cdilobs satelevizio Toq-
yofilan) da Cvenc SiSiT, Tumc, vi- (savaraudod aqac sapatriarqos Sous akrZalvas (`wmindanTa Sejibri
meoreb, amayad davelodeT maT sain- cenzorebis Carevis Sedegad) `rus- codvaa!~), RoriviT dakvliT, lin-
formacio gamoSvebebs. Tavi 2~-is Jurnalistma. SeiZleba Cis wesiT CaqolviT da _ rac yve-
mTeli dRis ganmavlobaSi arc vcdebi, magram miuxedavad maTi Ce- laze samwuxaroa, koniunqturul
erT sainformacioSi ar gauSviaT mdami keTilganwyobisa (`moTanagr- xelisuflebasTan erTad unisonSi
Cemi interviu (miuxedavad imisa, Znobeebs~ vgulisxmob), yovelTvis _ dapatimrebiT emuqreba internet-
rom Cemi moTxrobis ambavi im kvi- meCveneboda, rom, sinamdvileSi, metiCrebs, romelTac ucenzuro
ris erT-erTi mTavari Tema iyo da, Zalianac gauxardaT, an, yovel Se- sityvebi daades patriarqis gamosa-
vfiqrob, arcTu ise cota adamians mTxvevaSi, damSviddnen mainc, rom xulebas. Tumca es SemTxvevebi ukve
ainteresebda, rogor dasruldebo- gmiri ver Sedga Cemgan. imdenad ususuri da komikuria, rom
da es yvelaferi), saRamos rvis na- sabolood ki, mgoni, mas Semdeg gabrazebulebsac ki uTxeldebaT
xevarze ki saxelmwifo televiziis Sewyda Cemze Tavdasxmebi, rac sa- TavTavianTi rigebi. dasanani mxo-
direqtorma, zaza Sengeliam dami- qarTvelos maSindeli prezidenti, lod isaa, rom amiT _ am idiotizmi-
reka da bodiSi momixada imis gamo, eduard SevardnaZe elaparaka pa- Ta da fanatizmiT _ Tavad religiis,
rom Cems intervius ver gauSvebda: triarqs. mamaCems, magaliTad, Se- qristianobis diskreditireba xdeba
_ Sorenam damireka da mTxova, ar vardnaZem aseTi genialuri frazac da zondermRvdlisgan nacem da na-
gameSva, _ miTxra man, _ xom gesmis, ki uTxra: es kaci (anu patriarqi. _ gineb Tineijers Tu eqs-Tineijers
sapatriarqos ver gadavaxtebi. l. b.) mag Tanamdebobaze 1977 wli- _ yovelgvari gadaWarbebis gareSe
zaza Sengelia bevrad ufro Rir- dan muSaobs da aseTi mZime saubari _ zogadad qristianobazec ucruv-
seulad moiqca (interviu mainc ar masTan arasdros mqoniao. deba guli. es adamianebi, zonder-
damiCexa), vidre `rusTavi 2~-is ma- gaognebuli viyavi, roca Sevard- mamaoebi Tu morwmune amkrZalavebi,
Sindeli xelmZRvaneloba. naZem Tavis tradiciul `orSabaTis ver xvdebian, rom am agresiiT, am
`rusTavi 2~-is saRamos sainfor- radiointerviuSi~ Cemze da Cems veluri da maxinji fanatizmiT ara
macio gadacemaSi gavida siuJeti, moTxrobaze ilaparaka, TiTqos ga- helouinis av sulebs, an internetis
sadac mxolod erTaderTi fraza momesarCla kidec da xalxs meti antiRvTiur bacilebs, aramed swo-
iyo darCenili Cemi dilis inter- gulisxmierebisken da simSvidisken red qristianobas devnian am xalxis
viudan: `...Tuki morwmuneTa grZ- mouwoda. eWvi maqvs, rom organi- gulebidan. radgan me ase maswavles:
nobebs Seuracxyofa mivayene, sina- zebuli brazianebi, an isini, vinc rodesac Tavisuflebas ebrZvian
nuls gamovTqvam amis gamo~, Semdeg misi cekas mdivnobis dros iyvnen adamianSi, ebrZvian qristesac.
erTsarTuliani amerika
cxeli Sokoladi 93
ese
dieturi pepsiT xelSi, momisvamda ucxoebi, ucxoebi, ucxoebi, veravis guliani `pikapebi~ mxvdeboda, zogi
gverdiT da varCevdiT qveynis am- miesalmebi. fermeri biWi xels miqnevda da mi-
bebs. roCesteridan da misi myudro Rimoda. sul mTlad gamoyruebuls
xis saxlidan msoflioze msjeloba *** msiamovnebda kidec es Cavlili nac-
ioli da romantikuli iyo. prin- pidersenebis saxlamde didi gza- noboba Cavlili manqanidan. ramden-
cesa daianas tragikuli avariac, tkecili midioda. qalaqidan gamo- jer damRamebia gzaSi. magram sanam
romelmac msoflio SeZra, deilis xvidodi, daadgebodi swor gzas, `teqsakos~ benzingasamarTi sadgu-
savarZlidan Soreuli da arc ise- romelsac gaswvriv carieli mind- ris ganaTebul abrebs ar davinaxa-
Ti amaRelvebeli gveCvena, rogorc vrebi mihyveboda, meti araferi. vdi, ukan ar vbrundebodi. `teqsako~
im dRes safosto yuTSi Cagdebuli mere erTi-ori Sesaxvev-Semosaxvevi niSani iyo qalaquri cxovrebis da-
`nius-uiki~ iuwyeboda. deils Tavi- da uceb patara quCa, zed trafare- sawyisis, Tundac es patara provin-
si patara qalaqis swored es Tviseba tiT _ dead-end! ra gasakviria, rom ciuli qalaqi yofiliyo.
moswonda _ rac ar unda masStabu- pirvelad fantazia ar meyo sityvis
ri yofiliyo tragedia Tu komedia, mniSvnelobis gasagebad, mTlad ***
yvelafers ganze mdgomi akvirdebo- quCis boloSi dayril gvamebamde noemberSi axal ojaxSi gadavedi.
da. civi minesotas erTi patara qa- ar misula Cemi warmosaxva, magram dagi `ai-bi-emis~ qarxanaSi muSaob-
laqis kidev ufro patara gareuban- raRac magdagvari ki marTla gavi- da da programisti iyo, misi ebra-
Si yvelaze didi msoflio xmauric fiqre. eli coli jolini ki _ Cemda Wirad
ki eqosaviT aRwevda. hoda, ra ga- arada, Cixi yofila! dead-end _ gaCenili qali. roCesterSi gadmos-
sakviria, deils `tyupebSi~ wasvla- anu, gzis dasasruli. amis iqiT aRa- vlamde los-anjelesSi cxovrobd-
sac rom ver gaagonebdi. `tyupebi~ raferia, gareuli indaurebisa da nen, Semdeg dagma `ai-bi-em~-Si sam-
mineapolis-sent pols hqvia _ mine- Svlebis garda (marTlac, piderse- saxuri iSova da, maRali xelfasis
sotas or udides qalaqs, romlebic nebis ezoSi 15 wuTiT Seyovnebac ki xaTriT, megapolisis cxovrebaze
erTmaneTzea gadabmuli da roCes- sakmarisi iyo imisTvis, rom Tavze Tqves uari. jolini amas verafriT
teridan sul raRac erTsaaTian frTebgaSlil indaurs gadaeSxui- Seegua. ritmi, xmauri da yovel-
samanqano gzaze mdebareobs. hoda, lebina, zamTarSi ki, quCaze irems dRiuri duRili saSinlad enatre-
deili am erTsaaTian mgzavrobasac avtobusiviT Caevlo gverdiT). xoda boda. amitom me gadamekida. kinoSic
ver uZlebda. Tavis erT-erT Zmas, ai, am gzis dasalierSi gavatare Cemi CemTan da Cems megobrebTan erTad
romelic mineapolisis gareubanSi pirveli ori amerikuli Tve. undoda siaruli da sayidlebzec,
cxovrobda, amitom mxolod weliwa- dilas kolejSi deils mivyavdi, `molSi~. Tineijer gogos TamaSob-
dSi orjer stumrobda _ madlie- radgan Cems kolejSi muSaobda; sa- da da Cems megobrebTan drois ta-
rebis dRes da Sobas. ambobda, rom Ramosac saxlSi erTad vbrundebo- rebiT `magari qalaquri garTobis~
did qalaqSi Tavs dakargulad gr- diT, radgan pidersenebis saxla- iluzias iqmnida. Tumca, avtobusis
Znobs; urCevnia, misi yoveldRiuri mde avtobusi ar midioda. sruli xaTriT jolinsac vitandi da mis
samoZrao gza nacnobi saxeebiT iyos vakuumi gamodioda _ provinciuli gamoxdomebsac. avtobusi namdvili
savse. gamova manqaniT Tavis viwro amerikuli cxovrebis vakuumi, sai- cxoneba iyo. Cavivlidi erT quCas
quCaze, iSviaT SemTxvevaSi Sexvdeba danac Tavisuflebas velosipediT da ukve gaCerebaze videqi. mZRo-
mezobeli, romelsac aweuli fan- veZebdi. gavivlidi Cems dead-end_s, lebi micnobdnen, Savkaniani jeqso-
jridan xelis aweviT miesalmeba. sadac arasdros arc erTi mezobe- ni gansakuTrebuli siamtkbilobiT
15 wuTSi kolejSi iqneba, iq ki nac- li ar Semxvedria da davadgebodi mxvdeboda. erTi Calmiani indoelis
nobebis meti ra aris? es ar jobia, did gzatkecils patara qalaqisken. gverdiT momwonda jdoma. indoe-
Tundac niu-iorkis metros? sul gzad ZiriTadad fermerebis sabar- lic `ai-bi-emi~-s qarxanaSi muSao-
cxeli Sokoladi 95
ese
bda _ mxarze gadakidebuli CanTiT dac SeiZleba erT loginSi Zilio. mTeli wlis ganmavlobaSi dauRala-
mivxvdi, romelzec `ai-bi-emi~ ewe- mTeli ori kvira kristiani sastu- vad cdilobda nacnobi rigiTi ame-
ra. xmas ar iRebda, raRac ucnauri mro oTaxSi iwva, gasaSlel taxtze, rikelebis rusifikacias, TiTqos,
suni hqonda da am erTgvarovan da pledgadafarebuli. rogorc vici, am wminda misiiT iyo movlinebuli
erTsaxovan midvestSi misi egzotika is da miriami, namdvili siyvaruliT StatebSi) da sagangebod daiswavla
saSinlad momwonda. sam gaCerebaSi mxolod zafxulSi datkbnen, nei- moskovis `spartakis~ gulSematki-
endi amodioda _ kolejis kafete- tralur da Tavisufal SveicariaSi. varTa himni. sruli amerikuli Ta-
riis oficianti, unarSezRuduli visuflebiT mReroda `mos-kov-skii
biWi, romelic ucnaurad dadioda *** spar-tak, mos-kov-skii spar-tak...~
da sqelSuSiani saTvale ekeTa. en- moskoveli miSa Sampanovi rusul- magram amiT, mgoni, sapirispiros
dis saocari prononsi hqonda da imperialisturi remarkebiT gamoir- umtkicebda miSas: rogori patara
nacnobi studentebis danaxva sa- Ceoda. Cvens megobar amerikelebs qalaqidanac ar unda iyos amerike-
Sinlad axarebda. daminaxavda, taSs sityva `Tavisuflebis~ mniSvneloba- li, Sinaganad didi rusuli qalaqis
Semohkravda da metyoda: See, I told ze mudam dascinoda. xandaxan iro- macxovrebelze cotaTi Tavisufali
you, I’ll be seeing you on the bus today! niulad mosdioda, xandaxan yalbad, mainc iqneba.
_ xom geubnebodi, dRes avtobusSi ufro xSirad ki _ xistad. ZiriTa-
gnaxavdio! xolo Tu kafeteriaSi dad Cveni gacvliTi programis ko- ***
mogkravda Tvals, aucileblad gki- ordinatorTan _ jenel holterTan swavlis dawyebidan ori Tvis Ta-
Txavda: Are you taking the bus today? _ kamaTobda xolme. da grZeldeboda vze SevityveT, rom jenel holte-
avtobusiT apireb dRes mgzavroba- dausruleblad _ `aba, amerikam rom ri lesboseli iyo. atyda gangaSi,
so? da roca kvers daukravdi, isev ase...~, `aba, ruseTma rom ise...~ maSin gansakuTrebiT postsabWoTa respu-
taSis TanxlebiT gaixarebda: Hope- mivxvdi, imperiebs Soris SuRli pa- blikelebis warmomadgenlebs Soris.
fully I’ll see you on the bus today! imedia, tara qalaqebis binadrebis azrovne- jenelis saxiT Cven yvelam pirvelad
avtobusSi aucileblad Segxvdebio. basa da yoveldRiurobaSi yvelaze vnaxeT lesboseli, romelsac veme-
sanam namdvil megobrebs gaviCendi, ukeT Cans. gobrebodiT, mxarze xels vutya-
marTlac rom didi cxoneba iyo es roCesterSi axali Casulebi viya- punebdiT, da romelic, yvelafers
avtobusi. viT. jenelma North-West Bank-Si an- rom Tavi davaneboT, mfarvelobas
gariSis gasaxsnelad wagviyvana, gviwevda kidec. unda vaRiaro, rom
*** romelzec Semdeg stipendia unda SokSi Cavvardi. mere Semrcxva, ma-
endis gonebaSezRuduli ki erqva, daericxaT. darwmunebuli var, mi- gram mere isev gamiqra sircxvilis
magram sxvagvari gonebaSezRudu- Sac, iseve rogorc Cveni jgufis grZnoba, roca gavige, rom mTlad
loba ufro iyo am patara qalaqis yvela postsabWoTa wevri, sabanko komfortulad jenelis seqsualur
problema. arada, TiTqos, Tavisu- angariSs cxovrebaSi pirvelad xs- orientaciasTan dakavSirebiT verc
flebis simbolo qveyanaSi vcxovro- nida. magram is mainc did gulze Cemi nacnobi roCesterelebi grZno-
bdi. iyo, aviwydeboda, rom amerikaSi ga- bdnen Tavs. jeneli da rene erT sa-
saSobaod Cems megobar miriams _ naTlebis miRebis Sansi saxelmwifo xlSi cxovrobdnen da erTi sabanko
aseve gacvliT students ciurixi- departamentis wyalobiT miiRo da wignaki hqondaT, romelsac ewera _
dan _ Seyvarebuli ewvia. miriamma sanam vestibiulSi vicdidiT, amtki- jenel da rene holterebi _ zus-
winaswar iTxova nebarTva Tavisi cebda, rom amerikelebis yofiTi tad ise, TiTqosda col-qmari iyv-
maspinZeli ojaxisgan, rom kristia- Tavisufleba uzrdeloba da ukul- nen. Tumca ki daqorwinebis uflebas
nic maT saxlSi gaCerebuliyo. Tu- turobaa da meti araferi. jeneli minesotas kanonmdebloba maT ar
mca, ukve kristianis Camosvlis Se- ki karg xasiaTze iyo da ar ekamaTe- aZlevda (axla ar vici, ra Seicva-
mdeg gairkva, rom saxli da oTaxi boda, RimiliT usmenda. icoda, rom la iq am TvalsazrisiT). jeneli ki
sinonimebi ar iyo. Zilis win, roca patara roCesterSi dabadebuli did swored amisTvis ibrZoda. did mi-
kristianma da miriamma ojaxis we- da daxvewil moskovur kulturas Rwevad miiCnevda imas, rom roCeste-
vrebs Rame mSvidobisa usurves da verafriT Seswvdeboda. amitom mi- ris kolejis saswavlo programaSi
miriamis oTaxisken gaeSurnen, kar- Sas tiradis pasuxad, mainc udarde- axali kursi CauSves. es iyo kursi
Tan ojaxis ufrosi gadaeRobaT _ lad aboyinebda `koka-kolas~ yove- seqsualuri umciresobebis Sesaxeb.
araviTar SemTxvevaSio! es Cemi sa- li ylupis Semdeg da arc magididan miSa, ra Tqma unda, amazec qirqileb-
xlia, me 12 wlis vaJi myavs da ar apirebda sqeli fexebis Camolage- da. bolos `gmiruli~ nabiji deniel
mogcemT uflebas, mis winaSe aseTi bas, romelTac isev patara Sorti vonvilma gadadga _ isev neitra-
umsgavsoba CaidinoT _ daanaxoT umSvenebda. im dRes miSas propagan- luri da Tavisufali Sveicariidan;
umanko bavSvs, rom dauqorwinebla- distul Txovnasac sca pativi (miSa miuxedavad imisa, rom es kursi ara-
ferSi sWirdeboda, mainc arc erT `tyupebi~. paraskevi Rame _ garTo- dros viswavle. gasworebul eseebs
leqcias acdenda. roCesteris ko- bis Rame. es niSnavda mineapolisamde ukan rom gvibrunebda, misi komen-
lejis yvelaze didi gmiri ki isev erTsaaTian mgzavrobas da iq dila- tarebis kiTxvas araferi sjobda.
jeneli aRmoCnda. denielma gviambo, mde molxenas. albaT, roCesterSi `kargi detalia~, `yoCaR!~ `es ukeT
roca saxelmZRvaneloSi im qveTa- axlac yvelaferi am scenariT gr- SegeZlo!~ _ mis am Sefasebebs oqros
vs miadgnen, `gamosvla~ (coming-out) Zeldeba. paraskev saRamos patara fasi hqonda. profesoris misia ase-
rom erqva da romelSic sakuTari qalaqidan didi qalaqisken kvlavac Ti iyo _ `aRmovaCino provinciaSi
orientaciis saxalxo aRiarebaze dausruleblad miedinebian Tinei- xalasi goneba da Tavisufali azro-
iyo saubari, leqcias jenelic da- jerebis manqanebi. esec amerikuli vneba~. swored amitom studentebis
eswro da studentebs patara mox- provinciis kidev erTi xibli. tvinebSi yovelgvar `ideur gabrwyi-
senebac waukiTxa. jeneli ambobda, nebas~ udides pativs scemda. favo-
rom es aRiareba gansakuTrebiT sa- *** ritebic hyavda da maTze did imeds
Wiroa patara amerikul qalaqebSi, CemTvis ki kolejis xibli mark amyarebda. Cemze icoda, rom isev
sadac jer kidev myaradaa fesvgadg- Srederi iyo, masobrivi komunika- saqarTveloSi vbrundebodi, amitom
muli gaucxoeba umciresobebis mi- ciebis da amerikuli kinos leqciaTa wlis bolos gansakuTrebulad da-
marT; rom saWiroa, maTi uflebebis kursis profesori. kabinetis kar- mariga Wkua. vin icis, meramdened
dacva da kanonmdeblobaSi cvli- ze jim morisonis plakati hqonda gamimeora, esa da es aris Seni Zlie-
lebebis Setana. es rom movismine, gakruli. wiTeli `vrangleris~ jips ri mxareebi da aba, Sen ici, unda
mivxvdi, seqsualuri revolucia, marTavda, yavisfer `kovboebSi~ Ca- ganviTarde, win iaro da bevr rames
romelic amerikaSi daiwyo, ara Tu tanebuli jinsi da kubokruli `sa- miaRwioo. ar vici, sjeroda Tu ara
msoflioSi, jer arc amerikaSi da- roCka~ ecva, grZeli Tma hqonda da marks bolomde amerikuli ocnebis,
mTavrebula. is dRemde grZeldeba sul Termos-WiqaSi Casxmuli yaviTa magram is ukanaskneli Wkuis darige-
provinciebis cnobierebaSi. da mocekvavis `paxodkiT~ dadioda. ba Zalian amerikulad ki gamouvida
Tu ar vcdebi, kolumbiis universi- _ zustad ise, rogorc patara pro-
*** teti hqonda damTavrebuli, magram vinciuli qalaqis did profesors,
Cemma norvegielma megobarma je- roCesterSi Tavs mainc komfortu- romelic imedis momcem students
netma gadawyvita namdvili ameri- lad grZnobda. ratomRac cxovre- did qalaqSi, did arenaze uSvebs da
keli gogo gamxdariyo da ameriku- bis aseTi wesi airCia, samuSaod ki ar icis, odesme kidev Sexvdeba Tu
lobis `sruli paketisTvis~ Zveli _ patara qalaqi. ambobda: mTavaria ara. amerikac CemTvis zustad esaa
amerikuli manqana iyida, mgoni 500 Sinagani Tavisufleba da adamiane- _ yvelaze meti Sansi da yvelaze be-
dolarad, ukve JangSeparuli. da- bis siyvaruli, Tundac am adamiane- vri gza (pirdapiri da gadataniTi
vdiodiT im raxraxa manqaniT gayi- bs patara qalaqis macxovrebelTa mniSvnelobiT), romels airCev, ukve
nul roCesterSi da bolo xmaze azrovneba hqondeT; sad icxovreb, Seni nebaa: an xelmocaruli iqnebi an
amRerebul alanis morisets simRe- ra mniSvneloba aqvso. leqciebs yo- warmatebuli, an dead-end-s miaRwev,
ras ar vaclidiT. magram is weli velTvis diskusiebad gadaaqcevda anda vrcel Saragzas daadgebi. da,
`titanikis~ gamosvlis weli iyo da xolme. SeiZleba iTqvas, inglisu- vin icis, SeiZleba isec gamogivi-
amitom namdvili amerikeli gogoebi rad swored man amalaparaka. deba- des, rogorc gitarian robert alen
TavianT Zvel manqanebSi mxolod se- tebSi CarTvis da mere markis Seqe- cimermans (SemdegSi bob dilanad
lin dions amRerebdnen. bis mosmenis survili imdenad didi wodebuls) minesotas ukidures
Tumca, rogoric ar unda yofi- iyo, rom ena avidgi. kompiuteris CrdiloeTSi mdebare patara qalaq
liyo musikaluri gemovneba, garTo- klaviaturaze brmad beWdvac misi duluTidan.
bis adgili yvelas erTi gvqonda _ gakveTilebisTvis Temebis weris
cxeli Sokoladi 97
ese
sxeulis ZiebaSi
Tanamedrove cekvis Teatri _ dakarguli ubiwoebisa
da miuRweveli Tavisuflebis mosazRvre teritoria
avtori: daviT buxrikiZe
cxeli Sokoladi 99
ese
meoce saukunis erT-erTi saxelebi gamovixmoT: jer kidev mis `mosmenisa~ da musikis gareSe
udidesi qoreografis pina bau- meoce saukunis 20-ian wlebSi eqs- cekvisken mouwodebs. da es meoce
Sis fraza: `me ar mainteresebs, perimentuli JiniTa Tu jiniT Se- saukunis bolos Tanamedrove qo-
rogor moZraoben adamianebi, me pyrobilma avstrielma msaxiobma, reografiaSi kontrapunqtis niS-
mainteresebs ra amoZravebT maT~, mxatvarma, meorexarisxovani re- nad iqca.
didi xania, Tanamedrove qoreo- vius mocekvavem da qoreograf- Tavidan es realobisadmi
grafiis mTavar postulatad ma, rudolf fon labanma erTi uTanasworo dapirispirebas hgav-
iqca. teqnikuri siaxleebisadmi SexedviT warmoudgeneli avanti- da, radgan klasikuri baletis
sazogadoebis lamis avadmyofuri ura ganizraxa _ klasikuri bale- miTi jer kidev mZlavri da si-
ltolva xelovnebasac daaxloe- tisaTvis namusi faqizad, magram cocxlisunariani iyo. revolu-
biT igive moTxovnebs uyenebs, sajarod aexada. ciamdeli ruseTidan gamoqceuli
rac inovaciisadmi garkveul venisa da berlinis modur da vaclav niJinskisa da ana pavlovas
morCilebaSi gamoixateba. arada, alternatiul klubebSi (daax- saxelebi evropel Tayvanismcem-
istoriuli TvalsazrisiT, so- loebiT iseTi, `kit-ket klubs~ lebSi, idumalebis garda, raRac
cialuri komforti da xelovneba rom asaxavs bob fosi `kabareSi~) auxsnel mowiwebasa da disiden-
antiriTmaa. es gansakuTrebiT TayvanismcemlTa mcire jgufTan tur TanagrZnobas aRZravda. da
TvalsaCinoa Tanamedrove cekvis erTad igi ucnauri improvizacii- mainc, `axali cekvis~ virusma
TeatrSi, romelic, nonkomform- Ta da eqsperimentebiT cdilobs evropaSi SeaRwia da Sedegic
istebis saerTo sacxovrebels klasikuri cekvis kultis damsx- gamoiRo. yvelaze swrafad ger-
Tu ara, ukidures SemTxvevaSi ki vrevas. SeiZleba iTqvas, rom Ta- maniaSi gaixara, sadac eqspre-
siaxliTa da akviatebuli ideebiT namedrove cekvis ZiriTadi veq- sionistuli Teatri da kino io-
`Sepyrobil~ qoreografTa sagi- tori swored `gadagvarebulma lad amkvidrebda, Tu itanda
JeTs hgavs. magram SemoqmedebiTi avstrielma aristokratma~ (ro- nebismier saxelovnebo siaxles.
sigiJe art-istebis, ZiriTadi Tu gorc Tanamedroveebma uwodes fon labanis erTgulma moswav-
ara, Tanamdevi misiaa... presaSi) _ rudolf fon labanma leebma _ kurt iosma da mari vig-
galaktionis nacnobi striqoni gansazRvra; magram arc plastikis manma, romlebic disidentebiviT
_ `suls swyuria sazRvari, ro- jadoqrebis _ germaneli mari vig- itandnen esTetikur devnasa da
gorc usazRvroebas~ _ SeiZleba manisa da amerikeli marTa grehe- damcirebas, mogvianebiT Tavad
ganvixiloT rogorc maTi Tavisu- mis saxelebis daviwyeba SeiZleba. moaxdines namdvili qoreo-rev-
flebis, ise ambiciebisa da Sexed- Tumca, am ori qalbatonis Sesaxeb olucia. 30-ian wlebSi kiolnSi,
ulebebis gansamtkicebeli devizi. _ odnav qvemoT. maT mier daarsebul, dRes ukve
mzardi da multikulturuli meoce saukunis 20-30 wleb- istoriul `folkvangis~ skolaSi
Semotevis fonze Tanamedrove Si gacveTil puantebsa da qa- kabaresa da dramatuli Teatris
cekvis adeptebi (ufro konkre- TqaTa `paCkebs~ sxeulis sruli profesionali msaxiobebi fizi-
tulad qoreografebi, reJisore- Tavisufleba da saukuneebidan kuri da musikaluri momzadebis
bi, mocekvaveebi) siaxles swored amozrdili ritualuri cekva SesaniSnav skolas gadiodnen...
iq eZeben, sadac erTi SexedviT upirispirdeba. axali drois dra- da, rac mTavaria, epoqis Sesa-
yvelaze naklebad igulisxmebT: matul cvlilebebs ki rudolf tyvis avangardul damRas amay-
siCumeSi, ritualSi, ekranze, fo- fon labani jer daweril `Ta- ad atarebdnen. marTalia, kurt
toze, cirkSi, erotikaSi, axal te- namedrove cekvis manifestSi~, iosi, mari vigmani da `mTeli
qnologiebSi... Tanamedrove cek- Semdeg ki sasceno SemoqmedebaSi misi amfsonebi~ _ anu `folkvan-
vam, romelsac dasavleTSi, didi asaxavs. pirveli msoflio omis gis~ skolaSi gawvrTnili mocek-
xania, Contemporary dance-s uwo- Semdgom evropaSi kabares kul- vaveebi, nacizmma `Casarecxebad~
deben, akademiur Teatrs imdeni turis SemoWra cekvis landSafts maleve gamoacxada da qveynidan
ram waarTva, ramdensac sakuTari, mTlianad cvlis. ukve fexSiSve- gareka (an sakuTar samsaxurSi
axali da jer kidev damabneveli la cekvavs legendaruli mocek- Caiyena), magram jini boTli-
statusis gansazRvras moaxmarda. vave aisidora dunkani, ucnauri dan ukve gamoSvebuli iyo. kurt
amerikeli qalbatoni ruT sen-de- iosis legendaruli speqtakli
istoriuli konteqsti ni dasayrdens aRmosavlur rit- `mwvane magida~ da mari vigmanis
radgan yvelaferi axali kargad ualsa da cekvebSi eZebs, xolo abstraqtuli `riTmoplastikuri
daviwyebuli Zvelia, SegviZlia riTmo-plastikuri skolis Semqm- eqsperimenti~ dRevandeli ga-
istoriis Sav-bneli landebidan neli, frangi Teoretikosi emil dasaxedidan namdvilad istoriu-
eqsperimentulad manaTobeli Jak-dalkrozi moswavleebs siCu- li mniSvnelobisaa.
cxadia, nacisturma ideolo- Tavis droze pina bauSis sakul- bas (rogorc, magaliTad, kla-
giam `Tavxedur~ eqsperiment- to speqtakliT _ `kafe miul- sikos pina bauSisa da SedarebiT
ebs maleve bolo mouRo. Tumca eriT~ moxiblulma kinoreJisor- axalgazrda qoreografis saSa
cnobilia, rom nacistebi da Ta- ma pedro almodovarma germaneli valcis warmodgenebSi), an ufro
vad hitleri xSirad tkbebodnen qalbatonis qoreografia Tavise- iSviaTad politikur ganzomile-
harmoniuli, SiSveli sxeulebis burad ukvdavyo filmSi `esaubre bas (iohan kresnikis genialuri
cqeriT mravalricxovan aRlume- mas~, romlis mTavari personaJebi performansebi `samoTxis baRi~
bze Tu cocxali skulpturebis swored `kafe miuleris~ warmod- da `frida kalo, sicocxle da
gamofenebze, rasac adasturebs genaze xvdebian erTmaneTs. sikvdili~). arc is aris SemTx-
leni rifenStalis cnobili do- veviTi, rom Tanamedrove cekvis
kumenturi filmebic. yvelaze didi da patara Citebi Teatris publikas ZiriTadad in-
arsebiTi, rac `folkvangis~ pina bauSis speqtaklebi da teleqtualebi, Tanamedrove xe-
skolam moaxerxa, es iyo Taname- socialur-kulturuli ganzo- lovnebiT dainteresebulebi da
drove cekvis Teatrisa da `axali mileba cariel adgilas ar aR- memarcxeneebi Seadgenen.
sxeulis~ esTetikis Camoyalibeba, mocenebula. mas zurgs german- 40-50-ian wlebSi amerika-
romelic meoce saukunis 70-ian uli eqspresionistuli cekvis Si `modern dansis~ namdvili
wlebSi isev aRorZinda. xolo Ta- tradicia da zemoxsenebuli kultia, romlis saTaveebTan
namedroveobis erT-erTi udidesi `folkvangSule~ umagrebda, ro- medgrad dganan ritualuri cek-
qoreografis, pina bauSis war- melic, banalurad rom vTqvaT, vis dedamTavari marta grehemi
modgenebSi cekvis Teatri sru- Tanamedrove germanuli cekvis da jaziviT mravalganzomilebi-
liad originalur, socialur da samWedloa. cnobili qoreograf- ani, Savkaniani alvin eili. `sxe-
multikulturul formas Rebu- reJisorebi: iohan kresniki, suzan uli arasodes ityueba~ _ marta
lobs. linki da pina bauSi Tanamedrove grehemis es aforizmi SeiZleba
roca goeTes germanuli kul- germanuli kulturis iseTive misi Semoqmedebis ZiriTad kre-
turis institutma Tbilis- mniSvnelovani nawilia, rogorc, dod ganvixiloT. qoreografi,
Si daaxloebiT ori wlis win vTqvaT, CvenSi `suxiSvilebi~, romelmac lamis mTeli meoce
`folkvangis~ skolisa da kurt oRond erTi mniSvnelovani gansx- saukune icxovra, kritikosebis
iosis speqtaklebis amsaxveli vavebiT: maT ar stanjavT esoden azriT, feministuri qoreo-
videoCveneba moawyo, TviT qo- mniSvnelovani, damTrgunveli da grafiisa da ritualuri qoreo-
reografiaSi gaTviTcnobierebul tradiciuli xalxuri cekvis ar- dramis erT-erTi damaarsebelia.
publikasac ki gauWirda jer kidev qetipebi, rogorc _ Cveneburebs. yvelaze cnobili opusebi: `gulis
ucnob, istoriulad mouTelav ise ki, socialur-politikuri gamoqvabuli~ (1947), `Ramis mog-
`qoreografiul xatebTan~ daax- problemebiT SemoqmedebiTad zauroba~ (1949), `fedra~ (1961),
loeba. yovel SemTxvevaSi, aso- `Sewuxebuli~ arc folkloriste- SeiZleba saetapod moviCnioT
biT dakonservebul `Jizelsa~ Tu bi minaxavs da arc qoreografebi. eqsperimentuli qoreografiisa
`baiaderaze~ gazrdil sazoga- SesaZloa imitom, rom Taname- da fizikuri Teatris ganviTare-
doebas im Cvenebidan gaucxoebis drove cekvis Teatri aucileblad baSi. mari vigmanTan erTad marTa
STabeWdileba namdvilad darCa. gulisxmobs aqtiur socialuro- grehemma Secvala warmodgena qal
qoreografze, romelTa roli avangardi da tradiciuli iapon- cekvavs, es pirvel rigSi mayure-
adre mxolod mokrZalebuli so- uri Teatris elementebi ucnauri belze sulier zemoqmedebas niS-
loTi Semoifargleboda. siTamamiT Seajvares. miRebuli navs da ara ironiul distancias
madona, romelic Tavis droze cekvis axali saxeoba _ `buto~ publikasa da Semsrulebels So-
marta grehemis saxelganTqmul meditaciur-filosofiuri moZ- ris.
qoreografiul studiaSi swav- raobebisa da sxeulis flobis 80-90-ian wlebidan, anu axali
lobda, ase aRwers Tavis mogone- umaRles xelovnebad aqcies. mo- teqnologiebis bumidan moyole-
bebSi legendarul qoreograf- cekvave gaTavisuflebuli iyo buli `beber kontinentze~ xe-
Tan Sexvedras: `rodesac saklaso qoreografiis diqtatisagan da lovnebisadmi damokidebuleba
oTaxidan gamovvardi, derefanSi misTvis misaRwev farglebSi SeeZ- icvleba da ganviTarebis sruliad
pirvelad SeveCexe am ucnaur lo sxeulis SesaZleblobebi sru- axali etapi iwyeba. Sesabamisad,
arsebas. skolaSi mkacri, spar- lad warmoeCina. icvleba Tanamedrove cekvisadmi
tanuli reJimis gamo, akrZalu- arasodes damaviwydeba pirveli midgoma. calke msjelobis saga-
li gvqonda direqciasTan axlo Sexeba Tu Sexvedra `butosTan~, nia `fizikuri Teatris~ axle-
urTierToba, magram im wuTas venis Tanamedrove cekvis fes- buri aRqma (ukve damkvidrebuli
cariel derefanSi, sadac marto tivalze `impulstanci~. 70 wlis es termini xSirad ufro zustia,
me da es gayinuli, wvrilnikapi- karlota ikeda (pirveli Taobis vidre `Tanamedrove cekvis Teat-
ani, faifuris qandakeba viyaviT, `butoisti~, romelic, didi xania, ri~). axali drois liderebi _
vigrZeni, rom namdvilad mom- parizSi cxovrobs da `butos~ mi- belgiaSi ian fabri, ana-tereza de
nusxveli iyo. Cemi enawylianoba Tis cocxali nawilia) cekvavda keersmakeri; holandiaSi has van
da Tavxedoba sadaRac gaqra, ena daaxloebiT 35_wuTian solos maneni, irJi kiliani; safrangeT-
dameba da mis cnobismoyvare ga- stravinskis `kurTxeul gazaf- Si dominik bague, karin saporta,
mometyvelebas esRa Sevagebe, _ xulSi~. es TiTqos warmoudgene- filip dekufle, anJelen prel-
`tualetSi mivdivar~. man TiTqos lia, magram ukve cxovrebagav- JokaJi; germaniaSi _ suzan linki,
gamiRima, romelSic ufro metad lili, fexSiSvela qali saocari saSa valci, iohan kresniki _ cv-
zizRi Tu qedmaRloba igrZno- uSualobiT da eqspresiiT ansax- lian ara mxolod qoreografiul
boda da miTxra _ `ho, jobs, ar ierebda qalwuls, romelmac ar Sinaarsebsa da landSafts, ar-
Caifsa da kargad icekvo, vidre icis ganayofierebis `gemo~. ma- amed postmodernistuli ironiiT
piriqiT.~ gram arsebiTi swored isaa, rom ubrundebian sxeulis pirobiTo-
jazma, holivudma da miuziklma, swored qaluri gamocdileba ani- bebisgan gaTavisuflebis, dami-
cxadia, didi gavlena moaxdina Webs mas erTgvar upiratesobas _ webisa Tu demiTologiis Temas.
Tanamedrove amerikuli cekvis zustad icis, sad da rogor mog- SemTxveviTi ar aris, rom axali
ganviTarebaze. legendaruli mo- vatyuos, raTa davujeroT da vi- drois erT-erTi lideris, ger-
cekvave, qoreografi da reJisori grZnoT. maneli qoreografis saSa valcis
bob fosi brodveize dadgmuli `butos~ Semqmnelebic da dRes speqtaklebs pirdapir ase ewode-
miuziklebiT _ `mSvenieri Care- ukve Tanamedrove cekvis Teatris ba _ Korper (germanulad `sxeuli~)
ti~ da `kabare~ (mogvianebiT amave avtor-qoreografebic (es, praq- an NoBody (`arasxeuli~).
saxelwodebis filmebi) 50-60-iani tikulad, qoreografiul reJi- saxelebiT gadatvirTul am
wlebis sakulto personad iqca. suras udris) mocekvavis sxeuls fonzec ki gansakuTrebulad aR-
Tumca, aranaklebi mniSvneloba filosofiur WrilSi ganixilaven saniSnavia Svedi qoreografisa
hqonda Semdeg etapze mers ken- da mas, rogorc cariel Wur- da reJisoris mats ekis Semoq-
inhemis, pol teiloris, karolin Wels, ise aRiqvamen. mniSvneloba medeba, romelic Tanamedrove
karlsonis, uiliam forsaitis, ar aqvs, am WurWels riTi aavseb evropul qoreografiaSi gansa-
triSa braunis Semoqmedebas, – sxvisi cxovrebis aCrdilebiT kuTrebuli movlenaa. Tavis mu-
romelTa gavlena Tanamedrove Tu gamxmari balaxis nayeniT. sxe- zasa da meuRlesTan _ ana la-
cekvis Teatrze udidesia. ulis proporciebi, daxvewiloba gunasTan erTad mats eki qmnis
aranakleb sainteresoa qo- da asaki aseve kargavs mniSvnelo- kompaqturad zust, mkveTrad
reografiis istoria iaponiaSi bas. ganvlili wlebi xazs usvams Tanamedrove da ironiul-fsiqo-
meoce saukunis 60-ian wlebSi. sibrZnes da ara uZlurebas. da analitikur speqtaklebs. dawye-
filosofosma da publicistma roca zemoxsenebuli, legenda- buli klasikuri repertuariT
tusumi xiZikatam da profesiiT ruli mocekavave karlota ikeda (`Jizeli~, `gedis tba~, `karmeni~,
botanikosma min tanakam ameri- `kurTxeul gazafxulSi~ qaliS- `don-Juani~) da damTavrebuli
kuli modern dansi, evropuli vilis partias ase gulwrfelad esperimentuli opusebiT (Smoke,
sivrciT gadawyvetasa da sxeuli- bebi xdeba da nairgvar provoka- geTis istoriul, lamaz qalaq
sadmi ironiul damokidebulebaSi ciasac swored cekvis TeatrSi monpelieSi qoreografiuli fes-
aisaxa. waawydebiT. amis maCvenebelia, tivalis daarseba (swored 80-
aTvisebul da ukve tradiciul magaliTad, Tanamedrove cekvis iani wlebis dasawyisSi) SesaniS-
avinionisa da edinburgis Teat- festivali `impulstanci~, ro- navi mocekvavisa da qoreografis,
ralur festivalebs, ukve karga melic 80-iani wlebidan moyole- dominik bagues saxels ukavSird-
xania, Seemata monpelies, li- buli venaSi yoveli wlis ivlisSi eba. samwuxarod naadrevad gar-
onisa Tu venis specializebuli, imarTeba. xolo qalaqSi, sadac daicvala, Tumca erTdroulad
Tanamedrove cekvisadmi miZ- klasikuri musikisa da valsis madlierma Tu geslianma kritikam
Rvnili festivalebi, romlebic kultia, albaT Tavad mixvdebiT, mas Tanamedrove qoreografiis
sul ufro mzardi popularobiT rom Tanamedrove rokva mxolod `patara princi~ uwoda. daaxloe-
sargebloben mayurebelTa Soris. dacinvad aRiqmeba. Tumca, ro- biT amave periodSi aRmocenda
ukve cekviT SepyrobilTa seqtac gorc Cans, organizatorebma es lionis `Tanamedrove cekvis bi-
gamoikveTa, romelic mxolod Tavidanve ician da venis klasi- enale~, romelic upirveles yov-
amgvar festivals irCevs da ara kur-filarmoniul garemosa da lisa safrangeTis imdroindeli
dramatuli Teatrebis festi- Tanamedrove cekvis sivrces So- kulturis ministrisa da Taname-
vals. sxvaTa Soris, kritikosebis ris arCevanis saSualebas tove- drove cekvis Tayvanismcemlis,
mosazrebiTac, Tanamedrove ben. Jak langis saxels ukavSirdeba.
TeatrSi yvelaze saintereso am- Tavis droze samxreT safran- Tanamedrove cekvas didad swya-
ituti
auris q
liS
ino inst
samedic
vilis q
M
asaTianis
ino
samedic
tetis eklesia
taSkent
universi
raciiis
administ ba
Seno gamz.
avelas
vaJa-fS
is q
q
mz.
begis ga
al. yaz
is
ZiaSvil
vaso go ki
pa r
lobdnen berlinSic, sadac yove- did nawils swored turistebi buli klasikuri xatebi (nair-
li wlis zamTarSi hebelis sax- Seadgeneno. sxva saqmea, ramde- gvari Jizelebi, silfidebi da
elobis TeatrSi e.w. tancvinteri, nad esmis, an ratom moswons venis princebi), sagangebo fexgarji-
anu Tanamedrove cekvis Teatris sanaxaobas daxarbebul turists loba da klasikuri plastika san-
`zamTris saRamoebi~ imarTeboda. daaxloebiT ori saaTis ganma- imuSod moinela. mizandasaxuli
rac Seexeba klasikur venas, qa- vlobaSi Tanamedrove qoreo- xulignobis dro da socialur-
laqSi, sadac mocartisa da val- grafiis enaze moTxrobili sxe- seqsualuri revoluciebis qo-
sis kulti saxifaTo zRvars aRw- ulebrivi Tavgadasavlebi. reografiuli gamoZaxilic male
evs, qalaqis kulturis politikis organizatorTa mier aSkarad warsuls Cabardeba... CvenTan ki
mTavarma mrCevelma da menejerma waxalisebul eqsperimentebsa da es dro arc dawyebula.
karl regensburgerma Tanamoaz- aucilebel qoreografiul si- `axla qoreografebi siCumis ga-
resa da qoreograf ismael ivo- Wreles emateba mravalricxovani cocxlebiT, yalbi transformaci-
sTan erTad 1984 wels daaarsa diskusiebi, Sexvedrebi da vork- iT, obieqtebis gasulierebis pre-
festivali `impulstanci~, ro- Sopi. da es yvelaferi _ TiTq- tenziiT da sxeulisadmi saSineli
melic evropaSi albaT yvelaze mis erTi Tvis ganmavlobaSi. mopyrobiT arian dakavebulni, ~ _
sainteresoa midgomiTa da siax- SenarCunebulia geografiuli werda erT-erTi kritikosi venis
lisadmi ltolviT. im droidan politkoreqtulobac _ iduma- art-JurnalSi, festival `impul-
moyolebuli isini yovel wels li aRmosavleTi da tradiculi stancis~ Sesaxeb. Tumca, vidre
epatiJebian yvelaze Tavze xe- dasavleTi, aucilebeli amerika sxeulebs `saSinlad~ movepyrob-
laRebul, Tanamedrove, provo- da sulieri iaponia, egzotikuri iT, albaT gacilebiT martiv da
kator qoreografebs fantaziis afrika da bolomde auTvisebeli kinematografiuli asociaciebiT
sruli realizaciisTvis. postsocialisturi sivrce. arc- datvirTul kiTxvaze pasuxis
kargi marketingis wyalobiT, Tu iSviaTia ko-produqciuli gacema mogviwevs, _ `ra saWiroa
`impulstanci~ TandaTan turis- warmodgenebi, rogorc, magali- sxeuli, Tu mas qoreografiamde
tul-kulturuli venis ganuy- Tad, cnobili qoreografisa da ar movyavarT?~
ofel nawilad iqca. yoveli wlis mocekvavis, britaneli indoelis, Tanamedrove cekvis festiva-
ivlisSi, roca venaSi turistebis akram xanisa da CineTis naciona- lis organizatorebs ki dRemde
mozRvavebaa, `burgTeatris~ win luri baletis erToblivi pro- uxdebaT imis garkveva, darCa Tu
damontaJebul specialur ekran- eqtebi. ara TeatrSi jer kidev auTvise-
ze, STambeWdavad `ametyvele- sxeulebi Tanamedrove cekvis beli qoreografiuli sivrce; an
buli~ sxeulebi mouwodeben TeatrSi yvelafers gamoxataven sad gadis bedkruli dramisa da
maT, ar gamotovon matilda mon- samTvliani valsis, klasikur TavisuflebiT gaTavxedebuli
ies, meg stiuartis, akram xanis, `pa~-s Tu `batmans~ garda, xolo cekvis Teatris sazRvrebi. da
triSa braunis, ian fabris, mari nairgvari jurisa da esTetikis rac mTavaria, aris Tu ara oku-
Soinaris, emio grekos da sxva- gamomxatveli qoreografebi sxe- pirebuli qoreografiis mosaz-
Ta warmodgenebi. rogorc fes- ulis mocemulobas axal ganzo- Rvre teritoria mezobeli art-
tivalis monawile, araerTxel milebasa Tu koordinatTa siste- ganzomilebebis (dizaini, foto,
vyofilvar mowme pres-centrSi maSi ganixilavs. rogorc Cans, video, instalacia, performansi,
rogori siamayiT acxadebdnen, _ internetis epoqam da multimedi- kompiuteruli teqnologia) mier
reklama Sedegiania da publikis urma kulturam ukve deformire- bolomde okupirebuli.
bedisweraTa arqipelagi
avtori: levan berZeniSvili
saboloo da usasrulo weliwadi, ciaSi marTla monawileobda. cma (meti danaSauli sabraldebo
romelSic igi yovelwliurad unda diax, arkadim icoda, rom gmiri daskvnaSi ar iyo aRwerili, imi-
gaTavisuflebuliyo, magram boro- iyo, magram misi codna ar eTan- tom, rom sofelSi sul xuTi oja-
ti adamianebi, misi sityvebiT, „su- xmeboda zonis administraciisa xi iyo, ebraelebi iq ar yofilan,
postatebi“ ar aTavisuflebdnen. da, kacma rom Tqvas, mTeli zonis komunistebi ar yofilan da ra re-
kidev bevri ram icoda arkadi codnas. es ukanaskneli ki aRiareb- presiebi unda ganexorcielebina
dudkinma _ magaliTad, vladi- da mxolod erT faqts: omis dros policai dudkins, Tanac 48 saaTis
miris cixeSi sakanSi masTan er- arkadi policai iyo. rodesac ger- ganmavlobaSi, ucnobia) arkadis
Tad mjdarma breJnevma rom omSi manelebi Sevidnen mis belarusul Zviri daujda: isedac susti go-
sisxliTa da ofliT mopovebu- sofelSi, arkadi 15 wlis iyo da neba, romliTac igi samyaros bavS-
li medlebi da ordenebi mohpara, tyeSi ar Tu ver gaiqca, rom omis vurad aRiqvamda, kidev ufro ae-
rom igi tankidan „gamoapultires“ pirvelive dReebidan gmiruli par- ria, Tavs daRupul Zmad asaRebda,
(меня пультировали-o, uyvarda Tqma) tizanoba daewyo, xolo 17 wlis omis epizodebs Txzavda da Tavis
da kidev bevri aseTi ram, rac av- rom Sesrulda, arkadis, am uwve- rols poulobda yvela epizodSi;
lenda mis xazs, mis gulubryvi- rul da wera-kiTxvasTan mwyralad amitom igi erTdroulad lenin-
lo, araprofesiulad damuSavebul myof cota imnair biWs policais gradis blokadasac arRvevda, sta-
legendas, romelic dapatimrebis forma Caacves, xelSi „Smaiseri“ lingradSic ibrZoda, kurskis rka-
dRidan airCia da romlisTvisac misces da sofelSi wesrigis damya- lic gaarRvia da berlini xom aiRo
aRar uRalatia: ibrZoda omSi, moi- reba moTxoves. iaraRis gasasinjad da aiRo. sofels ecodeboda, misi
pova medlebi da ordenebi, droSa tyisken wavida da ramdenime jeri ordRiani sasacilo policielo-
daamagra, sadac saWiro iyo da sul dacala (es ukanaskneli saqcieli bac axsovda da isic, rom arkadi,
tyuilad daapatimres. am legendis sabraldebo daskvnaSi ase aisaxa kacs ki ara, WianWvelas ar awyeni-
damuSavebaSi, etyoba, mas exmarebo- «сделал выстрел в сторону партизан»). nebda da eTamaSeboda am TamaSs, is
da is faqti, rom misi ufrosi Zma, ori dRis Semdeg sofeli parti- ki ara, samowyalod inaxavda kidec,
vasili dudkini marTla ibrZoda zanebma daikaves da arkadis poli- rogorc Sinaur sulels da Zvel
samamulo omSi, marTla gmiri iyo cielobac dasrulda. partizanebs eklesiasTan erTad mTeli soflis
da, raixstagze droSa Tu ar dau- Wkuasustis dasjaze arc ufiqriaT. erTaderT RirsSesaniSnaobas.
magrebia, raixstagis aRebis opera- sabolood policais formis Ca- arkadis wera-kiTxva aRar uswa-
vlia, magram kino uyvarda da yo- ze Tbilisis „dinamos“ istoriul da normaluri ver gaerCiaT.
veli axali filmis Semdeg Tavis safexburTo gamarjvebas, darase- rogorc zonis mkvidrTa abso-
patara istorias Txzavda, romel- lias da gucaevis gmirobis wyalo- luturi umravlesoba, arkadi mwe-
Sic igi (da ara stalini da Juko- biT, evropis Tasebis mflobelTa veli iyo, magram Tambaqo an weko
vi) gvevlineboda sabWoTa kavSiris Tasis mopovebas aRvniSnavdiT, li- arasodes ar hqonda, farduliT
mxridan omis mTavar mamoZravebel tveli da latvieli kaTolikeebi anu „lariokiT“ (TveSi erTxel
Zalad. cxovreba ase grZeldeboda romis papis, ioane-pavle meoris TiToeul patimars xuTi mane-
manam, sanam maradfxizelma da yo- saxelze loculobdnen, romelic Tis Rirebulebis nivTebis SeZenis
vlismcodne belarusma mzveravma imave wlis imave dRes saswaulebri- ufleba hqonda, oRond sakuTriv
pionerebma (maTi saerTo saxeli vad gadaurCa „ruxi mglis“, mexmet fulis erTeulebi saqmeSi ar mona-
iyo следопиты), komkavSiruli da ali agjas or tyvias, yvela elo- wileobda) ar sargeblobda, fuls
partiuli xelmZRvanelobis sru- deboda saRamos 6 saaTs. saRamos zogavda momavali cxovrebisTvis,
li da ganuxreli mxardaWeriT ar 6 saaTisTvis mTeli zona e.w. „ku- romelic, misi ganmartebiT, rome-
miagnes, amxiles da samarTali ar rilkasTan“ idga maradiuli spe- liRac wlis 13 maiss daiwyeboda;
aRusrules (formalurad, pione- qtaklis molodinSi. amitom arkadi Camoyalibda kla-
rebs ar dauWeriT, miliciam „iva- speqtakls erTaderTi monawile sikur „msrolelad“ (salaparako
Jkaca“, magram ramdenime pioneris hyavda. es iyo erTi msaxiobis Tea- rusulSi стрелять zmnas aqvs ase-
gvari mainc aRmoCnda arkadi du- tris baraSevuli variacia: pirvel Ti mniSvnelobac: „mopoveba“, „So-
dkinis sabraldebo daskvnaSi). 1972 aqtSi barakidan gamosuli arkadi vna“, „Txovna“), anu wekos mokrZa-
wlidan sasjels ixdida rogorc daiZvreboda administraciis Se- lebul gamomZalvelad. am faqtis
samSoblos moRalate da samxedro nobisaken, Tavisi joxiT miadgebo- gaTvaliswinebiT mweveli zona or
damnaSave. da im oTaxis fanjrebs, romelSic araTanaswor nawilad gaiyo: umra-
is ambavi, rom sabWoTa `kagebem~ fsiqiatriuli komisia ikribeboda vlesobaSi iyvnen isini, vinc arka-
soflis uwyinari giJisgan samSo- xolme da antraqtis gareSe gada- dis wekos ar moawevinebda arc erT
blos moRalate gamoiyvana, aravis dioda meore aqtze: gamwarebiT SemTxvevaSi, xolo Rrma umcireso-
gakvirvebia, magram disidentebis urtyamda am joxs kedels; xolo baSi aRmoCndnen isini, visac prin-
daJinebuli moTxovniT (zonaSi mesame aqtSi belarusulad raRac cipulad SeeZlo garkveul garemo-
CasvlisTanave me da daToc Sevuer- ucnob monologs kiTxulobda, ebebSi arkadisTvis wekos micema.
TdiT am moTxovnas) da dainterese- romlis Sinaarsis garkvevas zonis gageba orive nawilisa SeiZleboda,
buli saerTaSoriso organizacie- saxelganTqmuli slavistebi, mi- vinaidan zonaSi yvelaferi da-
bis mxardaWeriT, yovelwliurad xail poliakovi da geli donskoic Tvlilia da arkadisTvis wekos mi-
Camodioda kompetenturi komisia ki ver axerxebdnen. rogorc Cans, cema sakuTari TavisTvis siamovne-
moskovidan, romelSic sabWoTa mSobliur enaze gaTavisuflebas bis moklebas anu patimrobis vadis
fsiqiatriis `asebi~ Sediodnen (aka- moiTxovda. momatebas niSnavda _ amiT imis Tqma
demikossa da profesorze naklebs arkadis ar aCerebdnen, wesri- minda, rom siamovnebis is wuTebi,
rogor Seiyvandnen aseT komisiaSi, gisken ar mouwodebdnen. erT saaTs romelic wekos mohqonda, Tavisu-
maT daskvnebs xom msoflio ndoba urtyamda Tavis joxs kedels da flebasTan iyo asocirebuli (pati-
unda moepovebinaT) da ganuxrelad administracia dumda. mxolod mas mris gamartivebuli warmodgeniT,
(komunistebis sayvareli sityva Semdeg, rac daRlili da valmoxdi- Tavisufleba is adgilia, sadac
iyo) es komisia adgenda Semdegs: li `kurilkasTan~ SeuerTdeboda uTvalavi siamovneba arsebobs),
arkadi dudkini fsiqiurad norma- danarCenebs, gamoCndebodnen kon- swored amitom zonaSi Tambaqos-
luria, danaSaulis Cadenis drosac troliorebi da kedlis dazianebis Tvis Tavi aravis daunebebia, xolo
Seracxadi iyo da axlac aseTia, ase dones amowmebdnen. am politikuri aramwevelebis mwevelebad moqceva
rom, vadamde misi ganTavisuflebis aqtisTvis mkacri reJimis kolonia- ki momxdara.
moTxovna sruliad usafuZvloa, Si, sadac 2 mm sigrZis Tmis moSve- arkadim icoda, rom ubralo
Cveni xalxi yovelTvis mkacrad bisTvis 15-dRiani Sizo (ШИЗО, т.е. „momawevineTi“, erTi-ori gulu-
mohkiTxavs samSoblos moRalate- Штрафной ИЗОлятор, sadamsjelo bryvilo patimris garda, veravis
ebs da imaTac, visac pirsisxliani izolatori) iyo garantirebuli, gamosZalavda wekos, „momawevine“
policaisgan uwyinari ymawvilis arkadi arasodes dausjiaT _ zonis aucilebeli, magram arasakmarisi
gamoyvana surs. administraciam da kontrolio- piroba iyo misi „gamosvlisa“, ro-
swored amitom, yoveli wlis 13 rebma mSvenivrad icodnen, visTan melsac is „asrulebda“ da asrule-
maiss, roca zoneli qarTvelebi hqondaT saqme, isini xom didi aka- bda iseTi ostatobiT, rom gasagebi
1981 wlis diuseldorfis stadion- demikosebi ar yofilan, rom giJi xdeboda, germanelebma forma ro-
gor Caacves, an mTeli cxovreba ga- kidec, _ «Не верю»-o, _ da arkadis tralebs Soris mimdinare tradi-
mogonil legendas rogor mihyve- wekos gareSe tovebda. ciul zonur kamaTSi, Tu vin ufro
boda: arkadi dudkini msaxiobad uTvalavi sikeTidan, romelic Zlierad Seasrula otelos roli
iyo dabadebuli. arkadis axasiaTebda, yvelaze sain- ormocdaaTian wlebSi, rodesac
davuSvaT, arkadim dainaxa, rom tereso misi medgari xasiaTi da yvela sabWoTa scenaze arxangel-
„kurilkaSi“ dgas rafael papaia- gautexeloba iyo. kacma aSkarad ar skidan vladivostokamde Seqspiris
ni, igi dauyovnebliv iwyebda ga- icoda pauza. papaianTan warumate- „otelo“ grgvinavda (ra Tqma unda,
mosvlas da TandaTan „sasrol“ beli gamosvla damTavrebuli ar stalinis ambebi iyo), ssrk saxalxo
manZilze uaxlovdeboda papaians: hqonda, kurilkaSi mdgomi romeli- artistma akaki xoravam, Tu amave
„erTxelac vmsaxurobdi marSal me qarTvelisken rom gadaixreboda regaliebis mqone, aseve ssrk sa-
bagramianis xelmZRvanelobiT“. da TiTqmis homerosuli obieqtu- xalxo artistma vagram papazianma
aq unda iTqvas, rom arkadi Tavi- robiT da miukerZoeblobiT iwye- (sxvaTa Soris, vasaZis iagos yvela
si belarusuli saqcevebiT xan- bda axal istorias, romlisTvisac erTxmad aRiarebda), me vixumre,
daxan Tavis sityvas Zvel slavur jibeSi marTla ar Caiyofda xels: _ ramdenic unda ikamaToT, yve-
anu TiTqmis miTosur ganzomile- istoriebi blomad hqonda da erTi laze did msaxiobad mainc arkadi
bas aniWebda, magaliTad, is ambo- da imaves ganmeorebas erideboda. mimaCnia-meTqi. swored maSin Cvenma
bda ara «служил я как-то», aramed bubunebda Tavisi msubuqi belaru- Tanazonelma, didma fsiqologma,
«служив я как-то». amasobaSi arkadi suli aqcentiT: „manamde general boris maniloviCma arkadis, ro-
agrZelebda: „ai, vin iyo namdvili leseliZesTan vmsaxurobdi. ai, vin gorc ukve aRiarebuli xelovanis
xelmZRvaneli! Cemi tanki moswonda iyo namdvili samxedro, jariskace- gvari ebraul yaidazec gadaakeTa:
Zalian. mexveweboda, _ gamicvaleo. bis mama. lionia breJnevic iq gavi- dudkindi (antisabWoTa publikaSi
ra kaci iyo! namdvili samxedro. cani, SemdegSi medlebi da ordene- friad maRali avtoriteti hqonda
somxebi SesaniSnavi meomrebi arian, bi mompara, magram axla amis dro ar mopovebuli literator etkinds).
Turqebs ki ar hgvanan! momawevine aris. generali leseliZe Cemi didi arkadi dudkini 1987 wlis 13
erTi. marSal bagramianis STamo- megobari iyo, meubneboda, _ ber- maiss unda gaTavisuflebuliyo.
mavloba Tu arsebobs netav?“ Ta- linze droSa Sen unda agatanino, 12 maiss gardaicvala. fexsacmeli
vdapirvelad rafaeli uxalisod goroxovs ki arao. qarTuli simRe- gaxades da usaxelo saflavs miaba-
iZleoda wekos, magram rac ufro ra uyvarda _ sakvarlis saplavs... res. ase rom, Tavis gmir ZmasTan,
gadioda dro, papaianis gamoWera momawevine erTi... vezebdiii. netav, romlis rolsac mTeli cxovreba
primitiuli somxuri patriotiz- baqoSi aris leseliZis quCa?“ asrulebda, fexSiSveli mivida.
miT sul ufro Zneli xdeboda. miuxedavad geografiaSi aSkara
arkadisda saubedurod, saxelgan- gaurkvevlobisa (verafriT varwmu- griSa
Tqmuli somexi dramaturgis Svils nebdiT, rom saqarTvelos dedaqa- griSa feldmani yvelaze xalisia-
da filologiis mecnierebaTa kan- laqs Tbilisi hqvia da ara baqo), ni da cocxali kaci iyo im asormo-
didats, rafael aramaSotis Ze pa- Cemze arkadis yvela samsaxiobo cdaaTamde patimars Soris, me rom
paians sul ufro exveweboda gemo- gamosvla waruSlel STabeWdile- minaxavs. 1982 wels iyo dapatimre-
vneba da es humanitari kacic sul bas axdenda, ase rom, Cemi wekos buli da eqvsi weli hqonda misjili
ufro ixreboda stanislavskiseu- yovelTviuri maragis nawili ula- antisabWoTa agitaciisa da pro-
li „ar mjerasken“, xandaxan ityoda parakod misi iyo. erTxel, Tea- pagandisTvis. ebraeli kaci iyo,
saSualo ganaTleba hqonda, ele- mokratebTan, es ki Cveni dasacini nawils ar miuCnevia, rom Cadenilis-
qtrikosad muSaobda rkinigzis sa- saxeli iyo zonaSi _ antisabWoTa Tvis griSa unda daesajaT. ase ego-
avadmyofoSi ukrainis sumis olqis agitaciisa da propagandisaTvis na yvelas, sanam saxelganTqmulma
qalaq konotopSi. raime gansaku- gasamarTlebulebs administraciis ukrainelma socialistma, fridrix
Trebuli ar Caudenia, ubralod, warmomadgenlebi dacinviT swored (fred) anadenkom, avtorma cnobi-
ebraeli iyo da israels gulSema- „demokratebad“ mogvixseniebdnen. li antisabWoTa wignisa „leninidan
tkivrobda arabeTTan omSi da sul avtoritetuli patimar-fsiqolo- breJnevamde“, saRamos sasaubrod ar
amaze laparakobda dapatimrebam- gis, boris maniloviCis ganmarte- dagvibara, misi warmodgeniT, sai-
dec da dapatimrebis Semdegac. biT, am gamonaTqvamiT ocdaxuTi medo Semadgenloba, e.w. „gandobi-
rogora xaro, _ rom hkiTxavdi, _ saukunis win demokrite gvaswavli- lebi“ da zonis ezoSi win da ukan
xalisianad gipasuxebda: avtomate- da, rom bolos da bolos sabWoTa jgufuri seirnobisas gamoTqmiT da
bi aris, tyviebs moitanen da ara- uSiSroebasTan TanamSromlobas Tu saTanado aqcentebiT ar wagvikiTxa
bebs da-da-da-da-da! virtualuri apireb, jobs es aqti dapatimreba- Tavisi werili, romelic sabWoTa
avtomati aSkarad gamocdil xele- mde ganaxorcielo, vidre dapati- kavSiris generaluri prokuroris-
bs eWira da arabebis mimarTule- mrebis Semdego. Tvis miewera:
bac ideurad sworad iyo SerCeuli, saRamos placze mowyobisa da siis „ssrk generalur prokurors,
griSa umiznebda administraciuli amokiTxvis dros griSa sul zemoT aleqsandr mixailis Ze rekunko-
korpusis saagitacio nawils, rome- iyureboda. rogorc ki patimrebi vs
lic savse iyo brZnuli warwerebiT, Tavs moiyridnen, barakis saxuravze
maT Soris iyo aseTebic: „puri yve- mtredebi grovdebodnen da RuRuns amxanago sabWoTa socialisturi
lafris Tavi da Tavia“ (Хлеб всему iwyebdnen, griSa swored mtrede- respublikebis kavSiris generalu-
голова, ra SuaSi iyo saxelmwifo bs misCereboda Tbili da wyliani ro prokuroro, aleqsandr mixai-
damnaSaveebTan es sibrZne, kar- TvalebiT. msunagi kaci iyo _ yve- lis Zev,
gad ver iqna dadgenili) da „sjo- lafris Wama SeeZlo. amitomac, xma mogaxsenebT, rom patimarma
bs ifiqro manamde, vidre Semdeg rom gavrcelda, _ mtredi mokla grigori zinobis Ze feldmanma
_ demokrite“ (Лучше думать до, чем da SeWamao, _ aravis gahkvirvebia. ЖХ 385/3-5 dawesebulebaSi ukano-
после _ Демокрит). rogorc anti- saintereso iyo mxolod teqnikuri nod moitaca da SeWama mtredi an
kuri literaturis specialisti, detalebi, rogor miuaxlovda, riTi mtredebi (raodenoba dadgenili
sruli pasuxismgeblobiT vacxadeb, mokla, rogor daamuSava da bolos ar aris). es ki dauSvebelia, vinai-
rom demokrites msgavsi arasdros da bolos rodis Sewva an moxarSa dan sayovelTaod cnobilia, rom
arsad araferi uTqvams, Tumca zo- (da saerTod, Sewva Tu moxarSa, Tu mtredi mSvidobis simboloa. zemo-
nis administracias da, kerZod, jer moxarSa da mere Sewva), aravis Tqmulidan gamomdinare, gTxovT,
ideologiis mama polkovnik gani- rom ar gaugia. zonis erTma nawil- dauyovnebliv miiRoT Sesabamisi
Cenkos Tavisi Canafiqri hqonda. ma momxdari gaiazra, rogorc Tavis zomebi.
mas moswonda saxeli demokrite; gadarCenis, sicocxlis SenarCunebis
jer erTi imitom, rom es nebadar- bunebrivi instinqtis morigi gamov- pativiscemis gareSe,
Tuli da materialisturi saxeli lena, xolo meore, ufro intele-
iyo, magaliTad, cudi da bneli he- qtualurma nawilma _ rogorc ada- usamarTlod sasjelmisjili po-
raklitesgan gansxvavebiT da, meo- mianis sulieri dacemis erT-erTi litikuri patimari fridrix fi-
rec, igi iolad asocirdeboda de- axali niSani. rac mTavaria, arc erT lipis Ze anadenko~.
saseirno ganxilva gaxsna mixail da, saerTod, tvinikosma, anatoli marka da konverti politikur zo-
poliakovma, romelmac, marTalia, iankovma ganacxada, rom adamianebi naSi usastikesi deficitis sagnebs
moiwona Tamami „pativiscemis gare- mxolod simboloebs Wamen, radgan warmoadgenda, Cemi mokrZalebuli
Se“, magram Semdeg daufaravi iro- Zroxas, Rors, cxvars, frinvelebs komentari gamocdilma patimrebma
niiT ganacxada, rom generaluri da Tevzebs sxvadasxva kulturaSi dadebiTad miiRes.
prokurori rekunkovi, SesaZloa, sxvadasxva simboluri datvirTva ar viciT, miaRwia Tu ara ana-
ar eTanxmebodes im koncefcias, aqvT da aq iankovma daapira Tavi- denkos werilma adresats, magram
rom mtredi mSvidobis simboloa, si ugzoukvlo codnis gamomJRa- griSa feldmans mSvidobis simbo-
radgan aRniSnuli koncefcia bi- vneba, magram amasobaSi anadenko los SeWma xaxviviT SerCa; magram
bliidan iRebs saTaves, xolo amxa- gagvibrazda, akankalebuli xeliT amiT griSas gastro-kulinariuli
nag rekunkovs, rogorc WeSmarit konvertze marka daakra da weri- epopea ar dasrulebula. feld-
marqsists, komunists da socia- li demonstraciulad Caagdo ad- mani profesionali eleqtrikosi
lists (am sityvaze poliakovma ministraciuli korpusis kedelze iyo da gamudmebiT akeTebda xolme
gansakuTrebuli aqcenti gaakeTa, Camokidebul safosto yuTSi. Cemi eleqtroRumels, romelsac „ku-
radgan anadenkos socialistoba bolo komentari iyo, rom uyu- rilkad“ xmobil rvaonkanian pir-
rogorc WeSmarit liberals da radRebod ar unda dagvetovebi- sabanis boloSi amontaJebda da
demokrats gulze ar exateboda), na anadenkos uangaro saqcieli, romliTac mTeli zona sargeblo-
bibliasTan konfliqturi damoki- radgan man mTeli axali konverti bda, sanam zonis xelmZRvanelobas
debuleba unda hqondes. maTema- da mTeli erTi marka gaimeta sa- uceb TavSi raRac ar mouvidoda
tikosma-topologma, poliglotma zogadoebrivi saqmisTvis. vinaidan da Tanamosakneebze mzrunavi Tana-
medrove promeTevsis am gamogone- Cemi Rumeli plus oTxas graduss damajerebeli informacia aravis
bas didi xniT ar gaaqrobda. uzrunvelyofs, yvela baqterias ar hqonia.
erTxel, rodesac axali wlis klavs da cxvris yaurma ra unda unda iTqvas, rom qarTvelebi
wina dReebSi zonaSi arsebuli iyos aseTio. erT saaTs aduRa kargi patimrebi arian. amiT imis
calkeuli kulinariul-gastro- myrali yaurma, gamoitana qvabi, Tqma minda, rom qarTvelebi pa-
nomiuli dajgufebebi (patimarTa ezos SuagulSi magidas miujda da timrobaSi ar wuwuneben da, rac
araformaluri jgufebi, romel- mTeli zonis Tvalwin mTeli qvabi mTavaria, fizikurad samagaliTo
Tac saerTo gastronomiuli meur- meTodurad da auRelveblad Se- gamZleobis nimuSebs warmoadgenen.
neoba hqondaT, maT Soris, ebrauli sansla. ocdaaTi metris radius- miuxedavad Cveni aseTi maRali re-
„qibuci“, „qristfedi“ _ samxreT Si momwamlavi sunis yaurmas ve- putaciisa, 1986 wlis Semodgomaze
kavkasiis xalxTa qristianuli fe- ravin, verc zonis administracia zonaSi gripis virusi SemoiWra da
deracia, litvur-latviuri `unia~ ver miekara. amas mohyva ramdeni- sxvebTan erTad mec wamaqcia. ma-
da ukrainuli „sxodstvo“) Ta- me, maT Soris, mkvaxe antisemitu- Rali sicxiT viweqi ramdenime dRe
visi kvebiTi resursebis, umi da ri komentaric, risTvisac griSas barakSi da eqimma Tqva, _ kidev ori
mza produqciis inventarizacias yuradReba ar miuqcevia. dRemde dRe sicxe Tu ar dagiwevs, „balni-
axdenda, `qristfedis~ erT-erT darwmunebuli var, rom yaurmis CkaSi“ gadagiyvan da dietas dagi-
wevrs, rafael papaians meuRlis, epizodTan dakavSirebiT fred niSnavo (dieta zonaSi niSnavs kara-
anahit papaianis mier bolo Sexve- anadenko axali upativcemulo qs, TeTr purs da ara imas, rasac
draze weliwadnaxevris win Camo- weriliT mimarTavda generalur saerTod). mokled, vwevar ormoci
tanili mTeli orlitriani qila prokurors, magram, rac marTali gradusiT barakis SesasvlelSi,
cxvris yaurma aRmoaCnda. yaurma marTali, CvenTvis am axali saCi- saRamos cxra saaTia, griSas, Cems
patiosnad inaxeboda saerTo sa- vris gacnoba mas aRar SemouTava- da oriod moxuc litvels garda,
wyobSi, e.w. „kaptiorkaSi“ da Tavis zebia. barakSi TiTqmis aravin ar aris da
rigs elodeboda. rogorc Cans, es yaurmis epizodidan didi dro ar Semorbis Jora xomizuri sensaciu-
usasrulo molodinic dasrulda gasula da griSa zonidan gaiyvanes. ri gancxadebiT, _ „vremiaSi“ griSa
da yaurmis droc dadga. federa- rogorc gavigeT, mordoveTis de- iqnebao. sabnian-leibianad avde-
ciis wevrebi _ berZeniSvili, laS- daqalaqSi, saranskSi wauyvaniaT da qi da klub-sasadiloSi gaveSure.
qaraSvili, xomizuri, alTuniani da iqaur izolatorSi CausvamT. karga televizori Zalian maRalze iyo
papaiani gastronomiuli saswaulis xnis ganmavlobaSi griSas Sesaxeb damontaJebuli, rom Tormetive
molodinSi eswrebodnen yaurmis aranairi informacia ar gvqonia, grZel magidas mimsxdar yvela pa-
gaxsnis ceremonials. orlitrian aravisTvis mouweria, garedanac timars daenaxa.
qilas xraxniani Tavsaxuri hqonda; aranairi ambavi ar mosula. gavida sainformacio gadacema „vremia-
rogorc ki papaianma mesame mcde- oTxi Tve da erT mSvenier dRes Si“ yvelaferi gviTxres kompar-
lobisas, rogorc iqna, bednieri griSa dabrunda _ TmamoSvebu- tiis politbiuros plenumis Se-
saxiT moatriala saxuravi, qilam li, mosuqebuli da umzeuri. sa- saxeb, kaleidoskopurad Caiares
cudi buybuyi daiwyo da male ba- xis kanis feris mixedviT CvenTvis qarxnebma, fabrikebma, kombainebma,
rakSi iseTi suni dadga, rom sama- ubralo saqme iyo dagvedgina, Tu traqtorebma da kulturam. aSka-
mulo omis veteranma, germanelma ramden xans ijda adamiani izola- rad momwifda sportisa da amindis
policaim da ssrk socialisturi toris sakanSi. feldmanis feri prognozis sakiTxebi da swored
Sromis yofilma gmirma verxovin- gvkarnaxobda, rom mTeli oTxi Tve am dros ekrani mTlianad daikava,
ma iyvira, «Внимание! Иприт! Газовая griSam izolatorSi gaatara da rogorc wamyvanma balaSovma gana-
атака! Все на выход!» da mTeli ba- mzesTan erTsaaTiani gaseirnebis, cxada, egreT wodebulma politpa-
raki ezoSi gacvivda. e.w. „pragulkis“ garda, sxva kon- timarma, antisabWoTa agitaciisa
ukanaskneli barakidan griSa taqti ar hqonia. zonis odesRac da propagandisaTvis gasamarTle-
gamovida yaurmiani qiliT xelSi yvelaze mxiaruli da xmauriani bulma, grigori zinobis Ze feld-
da kavkasielebs gvkiTxa, _ amas binadari raRacnairad Caqra, ara- manma.
ras uSvrebiT, unda gadaagdoTo? bebze da avtomatebze aRar lapa- da Tqva griSam: israeli saSine-
da dadebiTi pasuxi rom miiRo, rakobda da, Tqven warmoidgineT, li saxelmwifoa, sabralo arabe-
qilianad „kurilkas“ anu Tavis kulinariul eqscesebsac SeeSva. is bs awameben, Semircxvenia egenio.
eleqtroRumels miaSura; amas Se- ki ara da, Tavisi saxelganTqmuli dRe da Rame holokostze saubro-
degad mohyva ramdenime mweveli eleqtroRumlis gamarTvazec ar ben da TviTon genocids uwyoben
patimris swrafi gamovardna „ku- ufiqria. viRac-viRacebi saTanado arabebs da palestinelebs da sa-
rilkidan“. griSam ganacxada, _ daskvnebs gvTavazobdnen, magram erTod, amqveynad sionizmze didi
bebiaCemis
pativsagebad
avtori: ana arganaSvili
bebiaCemi 78 wlisaa da demencia gaarkvio ratom aris iseTi rogo- gan. me maxsovs dasavleT evropis
aqvs. ric aris, vidre moiTxovo `cudis~ mmarTvelebis bednierebis gancda
gagigiaT albaT: jer fragmente- gauqmeba. Rirebulebebi adamianis da molodini, rom am qveynebis mier
bi uvardebaT mexsierebidan, Semdeg afeqtur komponentze dgas, isini mopovebuli Tavisufleba male eko-
axloblebs ver cnobs, male bavSvo- ar wydeba, aramed, nacvldeba imave nomikur siZliereSi da aRmasvlaSi
bis mogonebebSi gadadis da iq cxo- gziT, rogorc Camoyalibda Tavis gamovlindeboda. magram, veravin
vrobs. man es etapebi gaiara da axla droze _ mwvave rezistentobis is- iwinaswarmetyvelebda imas, rom am
ukve Cumad zis. mxolod SigadaSig toriiT. qveynebis Semosavali 20%-dan 50%-
gamofxizldeba da luRluRebs. bebiaCemi 90-ianebis bolos zvia- mde daecemoda 10 weliwadSi da yve-
bolos rom vnaxe gavifiqre _ disti gaxda. ra gasakviria, adamians laze mware realoba ki is aris, rom
rogor gaumarTla. imitom rom mis Tu etyvi, rom yvelaferi, risic 1998 wlis monacemiT, mxolod samma:
arsebobas demenciis gareSec saSle- sjeroda da ra rwmenebiTac cxo- poloneTma (117), slovakeTma (100)
liT waSlidnen. ai, Tu ar gjeraT... vrobda _ nagavia, is axali rwmene- da sloveniam (104) SeZles Seenar-
90-ianebSi sabWoTa kavSiri daiSa- bis Ziebas daiwyebs. prezidentad CunebinaT cxovrebis standarti im
la. Cven ki ise Segvrcxva, ise Segvr- rom airCies, aivanze gavida da taSs xarisxiT, rogorc es 1989 wels iyo
cxva, rom bolo 20 weli mxolod imas ukravda. mere uTxres zviadic mor- (100). sad mogvivida Secdoma? ratom
vamtkicebT rom is daiSala. martivi Cao. mitingebze iara, kargad miber- ver gavTvaleT es krizisi?
Tezaa, rasac gamwarebiT amtkiceb, tyes. kidev erTxel kraxi, dabneu- iqneb yvelaze mniSvnelovani gakve-
imis gulSi arc Sen gjera da asecaa. loba, qaosi... Tili socialuri wesrigis cvlile-
daiSala de faqto, de iure, magram bolo sami kvira Tea TuTberiZis bis verSefasebaa. amgvari cvlileba
darCa fsiqikaSi, azrovnebis stru- ambavi da es kategoriuli toni: ga- ganuxrelad iTxovs adamianis jgu-
qturaSi, RirebulebebSi. moxatvis Tavisufleba, sekulariz- febs Soris axali urTierTobis
stop. bolo fraza ramdenjerme mi, daoizmi... tipis gansazRvras, imis gaTvlas
waikiTxeT, intonacia gabrazebidan, Tqven gindaT miTxraT, rom piro- Tu ra xarisxiT moxdeba mosaxle-
wyenamde, vaWrobamde, mowyenilo- biTad 78 wlis bebiaCemi davsva da obis garkveuli nawilis inkluzia
bamde CamoaCoCeT (did travmasTan evrosasamarTlos precedentuli Tu marginalizacia. am cvlilebe-
gamklavebis fazebi) da bolos sru- samarTali vukiTxo gamoxatvis Ta- bis aucilebeli pirobaa, arsebul-
liad emociisgan daclilma TqviT: visuflebaze? mere vuTxra, bebo ma sazogadoebrivma instituciebma
„daiSala de faqto, de iure, magram kidev erTxel geyo rac aqamde iyo, konfliqtebis marTvis, adamianis
darCa fsiqikaSi, azrovnebis stru- axali cxovreba iwyeba_Tqo? uflebebis dacvis, SesaZleblobebis
qturaSi, RirebulebebSi~. ufro advilia vTqvaT, rom maT gaTanabrebis menejmenti ganaxor-
es faqtia da rac ufro male mi- araferi esmiT da verc gaigeben. cielon. swored adamianis jgufebs
viRebT amas rogorc mocemulobas, nu... ai imitom, rom sabWoTa adamia- Soris socialuri kohesiis, socia-
miT ufro male ganvagrZobT cxo- nebi arian ra. xom geubnebodiT, de- luri solidarobis dabali xarisxi
vrebas da bebiaCemsac apatiebT, rom mencia iseTi kargi gamosavalia. SeiZleba iyos erT-erTi amxsneli
axalgazrdobaSi Tvalebmilululi msoflio bankis mkvlevarTa jgu- principi ekonomikuri kolafsisa
mReroda stalinze. fis wevri maikl vulkoki da jo postsabWoTa qveynebis did umrav-
ar arsebobs `kargi~ da `cudi~ rici TavianT kvlevaSi weren (2000): lesobaSi~.
Rirebulebebi, imitom rom maTi „me maxsovs rogor daingra berli- dRevandel situaciaSi adamiane-
mflobeli akritikulia maT mimarT. nis kedeli da Sedegad centraluri bis didi jgufis marginalizacia
Rirebulebebi mocemulobaa: aris an da aRmosavleT evropis qveynebma mxolod imis gamo, rom isini sxva
ar aris da gacilebiT sainteresoa gaiTavisufles Tavi komunizmis- RirebulebebiT cxovroben? Ri-
rebulebebi, romelic xSirad maT Tu m.l. kings. mere es asimilirebu- da ar vetyvi, rom is aris gadmo-
cnobierad ar aurCeviaT, da marto li „me~ mxolod imas Seecdeba, rom naSTi da masTan laparaki ar Rirs.
imitom CamouyalibdaT, rom raRac Cems gadawyvetilebebze pasuxismge- CavTvli, rom ubralod me gamimar-
ubeduri determinizmiT im drosa bloba Cems warsuls ar davakisro Tla, rom sxva droSi davibade da
da sivrceSi daibadnen, sadac dai- da „aq da amJamad~ gadavwyvito im ganaTleba dasavleTSi miviRe. Se-
badnen. romelTac aqvT rezisten- principebiT, rac misaRebia. mere be- sabamisad, asmagad meti solidaro-
toba yovelive axalze, imitom rom biaCems vetyvi, rom mas aqvs ufleba ba momeTxoveba me maT mimarT, rad-
is axalia da Cven aratolerantu- sjerodes imis, risic unda da ara- gan SesaZleblobebis gaTanabrebis
lad vucxadebT, rom risic sjeraT, vin miayenebs mis rwmenas da Sesa- principiT Cveni sastarto pirobebi
aris nagavi. bamisad pirovnebas Seuracxyofas. (SesaZleblobebi) ar iyo Tanabari.
raRac deJa vua TiTqos. mere avdgebi da Cem Svils movuyvebi me wavukiTxav bebiaCems adamianis
gamoucxadebT vinme bebiaCems so- jer bebiaCemze, mere Cemze da mas- uflebaTa evropuli sasamarTlos
cialur solidarobas Tu martivad Tan erTad nabij-nabij CemSi Se- precedentul samarTals, magram ar
gavaciloT komunisturi gadmonaS- vcvli Rirebulebebs. Rirebulebebs vetyvi rom mas demencia aqvs da ve-
Ti? Sevcvli praqtikiT da ara mxolod rafers gaigebs.
arada, miyvars me es bebia da ar maTi deklarirebiT. Rirebulebebis arCevanis Tavisuflebaa, mego-
minda kidev erTxel uTxran, rom cvlilebisas viqnebi mzad imisTvis, brebo, visac bebiaCemis „gacileba~
uazrobisTvis icxovra. me misi ko- rom isini erT dReSi ar Seicvleba. ufro mogexerxebaT, gancxadebas pa-
munisturi warsulis, komkavSirSi rom Rirs yvelas Cem garSemo cal- naSvidis saaTebze feisbuqSi gamova-
buqnaobis, Cais kulturis krefis calke avuxsna ratom unda daicvan qveyneb. mas daafaseben Tanamedrove
da bevri sxva gamocdilebis asimi- sxvisi ufleba, manam sanam sakuTars Rirebulebebis matarebelni. mand
lacias gavakeTeb CemSi da viqnebi daicaven da roca ver gaigeben (imi- mainc gaixare, bebo.
„me~, romelic ar uaryofs da ar tom rom axali ver unda gaigo da P.S. madloba Cems megobrebs a.d.-
rcxvenia, rom komunizmidan modis. Tu gaigeb, ar unda daijero, sanam s, g.k.-s da s.k.-s, romlebic marwmu-
imitom rom es Cemi arCevani ar yo- ar ganicdi, an iqnebi fariseveli), neben xolme, rom fiqri gavagrZelo
fila, imitom rom me da bebiaCems kidev da kidev da kidev avuxsni. am da xandaxan _ xmamaRlac.
aravin gvkiTxa breJnevs movusmendi axsniT ar mivayeneb Seuracxyofas
Tavidan `nik adamsis moTxrobebs~ jobia. me mirCevnia da sxvas ki ar meeWveba, rom mis saomar da sana-
vkiTxulobdi, isev miCiganur ambe- vexvewebi. diro TavgadasavlebSi aris raime
bs. imaTSi yvelaze magari CemTvis romantika. is loTi iyo. namdvili,
`aTi indieli~ iyo: roca niks mama 3. kulturuli loTi, romelic dili-
uambobs, rom misi indieli mijnu- yvelafer imaSi, rac hemingueis dan nel-nela Seudgeba saqmes. mas
ri, prudi viRacasTan dainaxa tye- dauweria, Cemi pirveli usayvar- uyvarda turgenevi da joisi da
Si. ise daxvewilad uambobs, ise lesi naweria moTxroba `frensis misi saukeTeso moTxrobebi raRa-
dgas gzaSi, sxvadasxva adgilas aTi makomberis xanmokle bedniereba~. ciT gavs joisis `dublinelebs~ da
mTvrali indieli... hemingueis deda imis mere - `mkvlelebi~ da `mara- turgenevis `monadiris Canawerebs~.
ar uyvarda. mamamisma Tavi moikla diuli dResaswauli~, magram amaze magram misi kacebi xSirad raRaciT
sanadiro TofiT, mere TviTonac - axla ar movyvebi. gvanan jek londonis kacebs. mgoni
sanadiro TofiT. nikis moTxrobe- `frensis makomberis xanmokle bedisweris ambavSi, xolo niki ada-
bSi yvelgan mamaa. roca Tvrameti bedniereba~ aris usastikesi, usa- msi uRimilo tom soieri Tu iqneba.
wlis xar da aTasi problema gaqvs, Sinlesi, umZimesi ambavi kacze, ro- es romantika ki ratom vaxsene, ver
xSirad Tavi niki adamsi ggonia. Tu, melic bednierebis wams mokvda. Tu mivxvdi: TiTqos Cveulebriv ambe-
ra Tqma unda, kiTxulob mis ambebs. Tavisuflebis wams. Tu maSin, roca bSic ki damalulia didi Tavgada-
Tan, mgoni, warmoidgen kidec, rom ifiqra, rom Rirsebam ar miatova. savali. aseTi gamodis hemingueis
bare ormoci wlis heminguei xar “moxucsa da zRvaSi~ heminguei moTxrobebi. didi dramebis, didi
da es yvelaferi dawere. Tan isic werda, kaci damarcxebisTvis ar da- tragediebis siCumiT Txroba. fa-
ggonia, rom es yvelaferi gaiare, badebula, SegiZlia mospo, magram qtiurad, siCumiT. imitom, rom man
raRac amis msgavsi Senc gemarTeba. ver daamarcxebo. makomberi ki oci yvelaze ubralo instrumentebi
niki adamsis ambebSi araferi iseTi wliT adrindelia. mgoni ociT, ho. airCia da isini xelidan aRar gaug-
ar aris, Tvrameti wlis biWisTvis axla am moTxrobis Sinaarsis dia.
ucnobi rom iyos, oRondac, ras moyola sisulelea. romanebSi es ratomRac ikarge-
niSnavs es ambebi - Tvrameti wlis ubralod, pirvelad rom waviki- ba. albaT imitom, rom romani sqe-
biWi gvianRa xvdeba. im dros ki, Txe, swored maSin vifiqre, rom mo- lia, moTxroba ki Txeli. saerTod,
roca kiTxulobs, Tavgadasavle- Txrobebis weras azri ara aqvs. romanebic moTxrobebia. Tuki ram
bSia gaxveuli: svams kidec, uare- aqa-iq wamikiTxavs, rom hemingueis aris iq kargi, gadasarevi moTxro-
sebsac sCadis xolme da, ra Tqma siuJetebis problema hqonda. ba iqneboda, oRond raxan romanSia
unda, gogos eZebs. iq, hemingueis mgoni ufro bolo 15-20 weliwa- moqceuli da teritoriis proble-
biWs pirveli gogo hyavs aRwerili: ds. es moTxroba ki im droisaa, ma aRar aqvs, iCagreba.
es indieli prudi. ar vici, sxva vin roca is yvelaze kargad werda. `makomberi~ kidev... - eg me mgoni
moifiqrebda pirveli gogos aRwe- mere da mere, sul vfiqrobdi, mag kacis cxovrebaa. ufro sworad,
ras, Tumca, albaT, yovel kacs ax- rogor moifiqra man aseTi dasas- koSmari, romelic qalebSi gaxlar-
sendeba Tavisi prudi. aseTi ram, ruli, roca qali gaisvris da Ta- Tul hemingueis ewvevoda xolme.
mgoni, arc jek londons gauke- vis kacs daaWedebs SublSi. ra Tqma coli sul oTxi hyavda, manamde
Tebia da arc vinme sxvas, Tunac unda, Tavidanve icoda. saerTod, agnesa fon kirovski, bolos ki
iseTebs, sul qalebze rom weren. rogor igonebda aseT moTxrobebs? adriana ivanCiCi uyvarda. javrobda
gavicinoT: markiz de sadsac ar toreroebze rom aris kidev, da nerviulobda. mgonia, rom bevr
mofiqrebia. saerTod, kidev, hemin- `50 aTasi~ hqvia da kidev sxvebic. koSmarul rames fiqrobda. frensis
guei qalebSi Zalian magrad erkve- ubralod, es `makomberi~ Zvalsa da makomberic erTi aseTi koSmaria.
oda. mTeli cxovreba maTTan mar- rbilSi atans. aris kidev erTi ege- oRond koSmari rom dramad gada-
cxdeboda, magram erkveoda. albaT Ti moTxroba, `samdRiani uamindo- aqcio, Zalian magari mwerali unda
bevrs fiqrobda maTze. `vis uxmobs ba~, `kata wvimaSi~ da kidev `TeTri iyo. hoda, heminguei iyo is mwera-
zarSi~ erTi adgilia, umagresi. we- spiloebis msgavsi mTebi~ da kidev li, romelsac edgar pos msgavsi
Ran ro erotikul scenas vixseneb- - `batoni da qalbatoni elioti~ ambebi mosdioda TavSi.
di miCiganidan, is araferia amasTan da am nawerebSi yvelaferi qalze po brwyinvaled werda. mis mo-
SedarebiT. sruliad araferi. iq, da kaczea. erTgan uSviloba, meo- TxrobebSi maTematikacaa, iseve,
ubralod, dialogia. `hari morgan- regan Svilis molodini, mesamegan rogorc hemingueis moTxrobebSi,
Si~ aseTi dialogebi cota uxamsia, sastumros oTaxi, meoTxegan ki, magram pos moTxrobebSi iqauri da-
haris coli ver iTmens, aq ki, ga- makomberis ambavSi - tyvia SublSi. xvewili koSmarebis miuxedavad, ar
qanebul omSi... ra vici, uamrav ma- aranairi romantika da sirbile am aris tragediis SegrZneba; anu is,
gar leqss siyvarulze es adgili moTxrobebSi ar aris. ki ara, isic rac ase magaria posave leqsebSi.
hemingueisTan ki aris, oRond koS- magram iq imdenad ucxo iyo, rom lebis movliT dawyebuli, iaxtiT
mars romantikuli ieri dakarguli saxesac ver daimaxsovrebdi, pol karibis zRvaSi germanelTa subma-
aqvs da yofiT ambadaa qceuli. robsonTan erTad axsenebdnen. rinebis ZebniT damTavrebuli.
ase rom mivyve, gavaWreleb da Za- am ambebidan marTali TiTqmis me Zalian SevSfoTdi, roca axal-
lian Sors wavalT. arcerTi ar iyo; anu, iyo mTliani gazrda hemingueis foto vnaxe pir-
ise kidev, raRac momentSi, gan- tyuilebi da nawilobrivic. no- velad, boris gribanovis wignSi.
sakuTrebiT biWobaSi, is Seni asakis belis premiis asaRebad heminguei swored im drois, roca is sauke-
tkivilebis da gancdebis konspeqts saerTod ar wasula. koximareli Teso moTxrobebs werda. erTi Ca-
gawvdis. oRond maSin ar ici, rom meTevze ki pres-konferenciaze ga- mrgvalebuli, ulvaSiani jeili,
samyaro amas iqiTac arsebobs. moiyvana, raTa am ukanasknels da- gadakvanwili TmebiT, arafriT ar
edasturebina, mwerals Cemi Tavga- gavda im adre daberebul, war-
4. dasavali ar mouparavso. moudgeneli momxibvlelobiT savse
saidan iwyeba hemingueis arwaki- daWriT marTla daiWra, mTeli kacs, romelic kubaze fexSiSvela
Txva? orasi namsxvrevi hqonda fexSi, ma- datantalebda, Sortebsa da CaRe-
Tavs ver davdeb, magram mgoni gram ara brZolaSi, aramed imitom, Ril perangSi gamowyobili.
ocdaaT weliwads rom miuaxlov- rom simSvideSi mowinaaRmdegis mxa- saerTod, mgoni, rac ufro ber-
debi. res interesisTvis gaisrola da deboda, heminguei mets da mets fi-
mgoni, nabokovi ambobda, hemin- amas uazro brZolis dawyeba mo- qrobda Tavis garegnobaze: nerviu-
guei saymawvilo literaturaao. ar hyva. is sanitarul batalionSi iyo lobda Tmaze, romelic gascvivda
vici, iman egre icoda xolme Tqma, da im dRes mgoni pirvelad mivida da is uknidan hqonda wamofarebu-
ise gamosdioda, marto me vici swo- frontis xazze. li.
rad werao. monadire da meTevze marTlac ise ki am or suraTs Soris saer-
magas moveSvaT. kargi yofila, ase amboben. Tumca, To mainc iyo - Tvalebi. zustad
sabWoTa kavSirSi xo rogor iyo? ar mgonia, rom omebis dros adamia- ise, rogorc `moxuci da zRvaSi~
saintereso adamianebis portre- nebs xocavda. meore msoflio omis dawera, moxucs yvelaferi beruli
tebi miTebiT iyo savse. miT umetes, miwuruls, londonSi myofma, meo- hqonda, garda Tvalebisao. am wigns
Tu maincdamainc inteleqtuali ar re frontis gaxsnis win, mTvralma rom werda, ormocdaaTi wlis iqne-
iyavi da imaze ukeTesi wignebi ar fexi moitexa da mesame colma, ma- boda da ukve moxucs hgavda. es is
gqonda, rac sxvas. garma Jurnalistma marta gelhor- dro iyo, roca sasmels Cais fin-
axla gavixseneb, ra vicodi hemin- nma sastikad dascina, rogorc jnebSi isxamda, radgan dRis gan-
gueis Sesaxeb. meomars. mere andre malrosTan mavlobaSi normirebuli hqonda da
monadire, mokrive, yvela omSi mouxda Cxubi (malro magra ibrZoda am finjnebiT atyuebda Tavis bolo
pirveli garboda, pirvel mso- da raRaceebi mgoni imanac Seaxse- cols, meris.
flioSi mZimed daiWra, mere nobe- na) erT-erTi franguli sastumros ho, rodis iwyeba hemingueis
lis premiis misaRebad Tavisi Zmaka- nomerSi, ris Semdegac misi Zmakaci, arwakiTxva?
ci, koximareli meTevzeebi waiyvana, Sotlandieli serJanti malros mi- mgoni maSin, roca moTxrobebis
mere Tavi moikla. saRebis nebarTvas sTxovda. yvelaferi ici da mis romanebze
kidev ra? arc maxsovs. zogjer es uaryofiTebi ufro uyvarT, gadaxval. romanebi kargia, magram
espaneTis omis qronikaSi gamo- Tumca, sadac iyo, patiosnad iyo maTsa da moTxrobebs Soris erTi
aCendnen komunistebi da morCa. da bevri kargic gaukeTebia, daWri- sxvaobaa:
iseTi romanebia, rom SegiZlia da arc moxucurad gaTeTrebuli saerTod, hemingueis dramatul
gadado da didxans ar daubrunde, hqonda. ambebSi da mis Sinagan simZimeebSi,
xSirad ki es didxans samudamod ga- es swored is dro iyo, roca mar- romelTac saguldagulod malavda
modis, mere ki aRarc moTxrobebs ta gelhornTan mouxda uvargisoba. (vin ar damalavs) mTavari is iyo,
ubrundebi. isini zepirad ici da marta magari amerikeli Jurnalis- mas warmoedgina, rom raRac unda
siaxlis SegrZneba dakarguli gaqvs. ti iyo, mgoni axlaxan gardaicva- daemtkicebina. rogorc nawerebSi,
magram amasTan erTad, hemin- la. is Signidan icnobda papas da aseve cxovrebaSi. problema maSin
gueis arwakiTxva iqedanac SeiZleba xSirad dascinoda kidec, gansaku- iwyeboda, roca orive uWirda - we-
daiwyos, roca misi cxovrebis Sesa- TrebiT bolo dros. roca hemin- rac da cxovrebac. cxovreba sul
xeb wignebis furcvlas iwyeb. gueim londonSi CaakiTxa, ambavic ubralo rameTa gamo wauxdeboda
Cveulebriv, es imis Semdeg xdeba, iq moxda. adre kidev, hemi martas xolme, wera ki ufro da ufro gavda
roca misi moTxrobebi ukve zepi- megobar magar-magar da elitur satanjvels. weraSi sisxarte dakar-
rad ici da aRarc cxrameti wlisa JurnalistebTan smas ver itanda ga. bevrs muSaobda, magram yvelafe-
xar. da imaTTan laparaksac. mas sma sxva ri mosawyeni da tlanqi Canda. cxo-
simarTle rom vTqva, hemingueis xalxSi uyvarda. hoda, martasTan vrebaSi simSvide romc moepovebina,
Sesaxeb oTxi wigni maqvs wakiTxu- Cxub-CxubSi gadaeyara meris. meris wera mainc ar gamosdioda.
li. aqedan ori - rusebis dawerili. mSoblebs is ar moswondaT. mis cxovrebaSi siaxle aRar iyo:
erTi gribanovis, biografia, meore mas loTis da mawanwala kacis nadiroba afrikaSi, sma havanaSi da
paporovis `heminguei kubaze~. papo- saxeli hqonda, amerikul gazeTebs axali ra? adriana rom Seuyvarda,
rovi Jurnalistad iyo kubaze da Tu gaadevnebdi Tvals. martas is xvdeboda, rom meris veRar moSor-
wigni kargia. ra vici, me momwons. iq ar dananebia. uzarmazari xorcis deboda. jer ormocdaaTisac ar
bevri iseTi ambavia, sxvagan rom ver naWeri, romelsac spirtis suni iyo, magram ukve moxuci, romelic
Sexvdebi da mTeli wigni hemingueis udis. erT filmSi aseTi frazac grZnobs, rom veRarafers Secvlis.
msaxurebis da kubaze darCenili kia, xandaxan mainc daibaneo. da uceb, amas mohyva `moxuci da
misi Zmakacebis mogonebebiTaa sav- misi biografia ucnobi da mom- zRva~. mainc moaxerxa. Jurnal-
se. wigni keTilganwyobilia, ambebi xibvleli iyo. sinamdvileSi ki ar ma `laifma~ dabeWda. tiraJi mTel
damafiqrebeli da mZime. arsebobda im saxiT, rogoriTac kviras izrdeboda. uceb nobelis
mokled, am wignis wakiTxvisas nebismier, misi wignebiT aRfrTova- premia miiRo. magram cxovreba Zve-
mixvdebi, rom mas mZime cxovreba nebul kacs SeeZlo warmoedgina da leburad gagrZelda.
da raRac sisuleleebiT SeWmuli problemac aqve iwyeboda. mgoni mas undoda, rom erTxel
xasiaTi hqonda, sakuTar TavTan me, piradad, Zalian vbrazobdi, da samudamod, yvelas erTad eTqva,
gamklavebas ki Zalian iSviaTad roca erTi-ori Wkviani ufrosi ra- rom is ara mxolod didi mweralia,
axerxebda. aseve, aqedan amoicnob, Rac amnairs ityoda, gaberili da aramed mamaci da sruliad ganume-
rom brZenic ar iyo da mis Sesaxeb gabuquliao, TviTon bevri araferi orebeli adamiani. is don kixoti
daweril yovel striqons saSinlad saerTo aqvs imasTan, rasac amboben namdvilad ar iyo, Tumca mxecebTan
ganicdida. da bevrad ususuri da rTuli ka- galiaSi namdvilad Sesula.
bolo aT weliwads is iSviaTad ciao. es havanaSi moxda. cirkis gaqnil-
ereoda rames, TviT sakuTar wigne- aba, Cven ra vicodiT... ma impresariom misi gvari afiSas
bsac ki. ho, amasobaSi kidev, berjesis me- daawera, raTa warmodgena gada-
xolo Tu gindaT, rom is sabo- ore wigni: `heminguei~, romelic mis erCina. mxecebis momTvinierebeli
lood ganadgurebuli da gabur- pirad cxovrebas aRwers. berjess avad gaxda. sisulele iyo, magram
Tavebuli ixiloT, entoni berjesi iumori aqvs. mas dacinvac exerxeba. impresario mis vaJkacobas gaeTa-
unda waikiTxoT. cinikurobac gamouva. tipiuri in- maSa da colis protestis miuxe-
me rac vici, berjess ori wigni glisuri rameebi biografiuli wig- davad, heminguei galiaSi Sevida da
aqvs hemingueize, erTi - `ernest nisTvis. wigni qarTulad ar aris, vefxvebi axtunava. es marTla gama-
hemingueis samyaro~, romelic 80- arc rusulad, mgoni. iq heminguei ognebeli ambavia samocs mitanebu-
iani wlebis bolos qarTuladac ubeduri, mdabali, saxels, trabaxs li kacisgan. mas swored es undoda.
gamovida, odnav grZeli saTauriT. gamokidebuli da sacodavia. mere metic undoda, mas undoda bela-
am qarTul wignze hemingueis fo- Znelia `vis uxmobs zaris~ kiTxva. di yofiliyo:
toa, romelSiac is fidel kastors omis Semdeg, hemingueim ameriku- erTxel, afrikidan dabrunebul-
hgavs, imitom, rom meore msoflio li medali daiwuna, ufro maRali ma, Tavis megobars uambo, rom erT
omis dros hemi, kubelTaTvis ki jildo mergebodao, oRond mainc iqaur tomSi vaJkacebis SejibrSi
papa, grZeli wveriT daiareboda miiRo. gaimarjva, riTac tomis beladis
qaliSvili daimsaxura da am qalis- albaT amis bralicaa. Zalian cxa- wevs da elodeba.
gan axla biWi SeeZina, romelic to- dad adareb mis wignebsa da cxo- ratom?
mis beladi gaxdeba. vrebas. cxovrebas ki iseTi Tviseba daiRala?
ho, am megobars raRac Zvirfasi aqvs, rom wignebs gaafermkrTalebs moTxroba adrindelia, magram he-
dana gaatana afrikaSi, es Cems Svils xolme. es rom markiz de sadi yo- minguei adridanve grZnobda daR-
gamoadgeba, beladi rom gaxdebao. filiyo, problema ar iqneboda: ra- las.
kaci gaognebuli iyo: ris tomis sac werda, imas cxovrobda da ra- ise kidev, Tavis saukeTeso wle-
beladi, ra qali, romeli Svili... sac cxovrobda, imas werda. magram bSi is virtuozi gaxldaT. weris
ufro sworad ki megobari eqimi es hemingueia. is cdilobda ecxo- sistema, romelic man moigona, sru-
iyo da yvelafers mixvda. dana Tvi- vra ise, rogorc esmoda da raRac liad universaluria, Tumca fas-
Ton Seinaxa da papasac aRaraferi aklda, wignebSi es raRac SubliT dakarguli, radgan sul sxva wigne-
ukiTxavs. gahqonda, cxovrebaSi ki naklebad. bSi, sul sxva avtorebis nawerebSi
aseTi ambavi uamravia. hoda, gasaWiric es iyo. misi aramocnoba SeuZlebelia. iq ki
misi fraza - kacs ara aqvs login- mere wignebSic gauWirda. maT fasi ara aqvs.
Si sikvdilis ufleba: an brZolaSi, es mTeli jadoa: kiTxulob ra-
anda tyvia SublSi, - vaJkacobis au- 5. Rac wigns da hop! uceb TeTri wve-
cileblobis damtkicebas gulisx- wakiTxva-arwakiTxva... verwaki- ri, naRvelSi Cafluli Tvalebi...
mobs. Txva... saerTod erTia, roca co- - ai, eg ari misi sistema. aslebis
misi TviTmkvleloba eleqtro- cxal mwerals kiTxulob da meore, keTebaze ki ar vambob, kai mwerals
SokiT namkurnalevi mZime avadmyo- roca Zvels. es sisulelea. imitom, rom uceb gaepareba. ise moaxerxa,
fis saqcieli iyo. magram man amiT rom ar ici, rodis miubrundebi da rom veRarsad wauxval. ki, aris
is daamtkica, ris gamoZerwvasac rodis SeZleb hemingueis xelaxla kafkianuri romanebi, folkneria-
bolo oc weliwads cdilobda: rom wakiTxvas. egeb uceb isev dagia- nuli, joisianuri, prustianulic
vaJkaci iyo. xlovdes, swored im droSi, rome- iqneba... - gasagebia, aseTi saukune
ar vici, amboben, bolos devnis lic win gaqvs, da romelic mis erT iyo.
SiSi hqondao, federaluri biuros moTxrobaSia aRwerili - dauZlu- magram hemingueis naweri sxvanai-
agentebi elandebodao, veRar gau- rebuli mwerali rom ZlivsRa da- rad moipareba. man moigona saukunis
Zlo da amitomac moikla Tavio. Tu CoCavs saxlSi. tempi, saukunis dialogi, saukunis
asea, es ubedurebac iseve gamou- heminguei ambobda, rom cxovreba novela. Tan is ise moipareba, rom
vida, rogorc wignebi da cxovre- tragediaa, radgan misi avi bolo Zalauneburia da ara winaswargan-
ba. Tavi moikla da es mis simamaces Tavidanvea cnobili. sikvdilze yu- zraxuli, rom ai, me joisi miyvars
uCvenebda, Rrma mizezebi ki sxva radRebis gamaxvileba misTvis Cveu- da ase vwer.
iyo. TviTon gasrola da misi ais- li ram iyo. sikvdilTan Sexvedra, odesRac markesi didi mwerlebis
bergi erTmaneTs arafriT gavdnen. mgoni, saerTodac umniSvnelovane- stilSi werda moTxrobebs. hemin-
ar vici. si ram. gueisnairic aqvs: `qali, romelic
isic ar vici, moqmedebs Tu ara es “mkvlelebSi~ aris sruliad ga- zustad eqvsze modioda~. magari
ambebi mis veRarwakiTxvaze, magram sagiJebeli adgili, roca Svedi moTxrobaa. sruliad araparodiu-
rogorRac misi cxovreba cxadi mokrive ole andersoni saxlSi li da arc iafad gadmoRebuli. es
xdeba. mgoni, arc vici sxva mwera- wevs, kedlisken gadabrunebuli da moTxroba imitom gamaxsenda, rom
li, misi piradi cxovrebis Sesaxeb mkvlelebs - els da maqss elode- lui de bernies laTinoamerikul
amdeni rom wamekiTxos da mesmodes. ba. niki afrTxilebs, geZebeno. is ki Targze naweri romanebi momagon-
da. es ingliseli mwerali ambobs, imitom, rom odesRac cxovreba ori didi msaxiobi, spenser trei-
me markesis paraziti varo. Tumca, swored iseTi megona, is rom igone- si da entoni quini cdilobdnen
mSvenieri mweralia da `kapitan ko- bda. es yvelaferi Zvalsa da rbil- eTamaSaT moxuci. Rimilismomgvre-
relis mandolinac~ mSvenieri wig- Si atanda. li rolebia. wyali ise sasacilod
nia, magram parazitoba cnobili ise, rom axlac darCenilia: ro- esxmebaT... hemingueis gadaReba
ambavia. gombroviCi adreve iZaxda, goria `kata wvimaSi~ da rogor war- SeuZlebelia. ekranizaciebi erTma-
dReso, yovel naswavl kacs Seu- moudgenlad Znelia ipovo adgili, neTze didi sisuleleebi gamodis.
Zlia mwerali gaxdeso. da gaxdeba sadac Tbila da sinaTlea. “moxuci da zRva~ ki... magaria, ma-
kidec, Tu swavla ar ezareba da gram amas sxva misi nawerebi mirCev-
literaturaSi erkveva. markesis is prilaJenie nia. am wignze bevris Tqma SemiZlia,
Zveli moTxrobac amas adasturebs. paestkis wigni magram aq amis adgili ar Cans. wig-
sxva aris, rom markesi amnair mwer- axla saerTod aRar ari egeTi ra- nidan Sejibris suli maxsovs. mo-
lobas ar apirebda da Tavisi moi- meebi, Tumca adrec didi iSviaToba xuci ejibreba sen fuegosel zangs
gona. aseT mwerlebs ki ar eqnebaT iyo. erTma Cvenma amxanagma paestka- mklavWidSi, moxuci ejibreba beds
iseTi Wiri da tanjva, hemingueis Si herman melvilis `mobi diki~ wa- da iRbalsac. jo di majios Zvlis
rom hqonda, radgan papa ukve itan- moiRo. sul Svidi gverdi waikiTxa korZi stkiva da SejibrSi ver mo-
ja maT magivrad. mgoni yvelas ma- da simarTle rom iTqvas, aRarc un- nawileobs... iciT ra ar momwons
givrad itanja. is xom bolo diadi doda didad kiTxva, magram sqeli, am wignSi? Tevzis didi ConCxi. ver
TviTmkvleli iyo. Savi wigni mTavari gasarTobi Seiqna aris iseTi simbolo, mTlad rom
ukve bitnikebi, Carli bukovski, da masze mTeli sapaestko seriali uxdebodes.
aTasi sxva rame da es Zvelmodu- aewyo. bolo-bolo, mTel sicil- da kidev: bolo winadadeba - mo-
ri viTom devgmiri, romelsac arc xarxars ro moilevdi, mainc igives xucs lomebi rom esizmreboda.
xilvebi sWirdeba, arc xelovnuri ekiTxebodi, amsisqe wigni ram ga- hemingueisac lomebi esizmre-
konfliqtebi da arc tkivilebis da Trevinao da yvelaferi isev Tavi- boda. yovel SemTxvevaSi, undoda,
gancdebis gamowveva... uh... es lapa- dan iwyeboda. rom dasizmreboda mainc. mas bevri
raki Zalian Sors wagviyvans. erTxel Tqva, ravi zRvaze mo- lomi yavda nanaxi. moklulic. kar-
markesi Zalian magari mweralia, vdiodiT da wamoviReo. hoda, iq gad gamoiyena. saucxood. magram
magram mgoni ar gadareula, rom gavigone Zaan ucnauri da samudamo mainc raRac sxvaa.
saukeTeso wigni ormoci wlis wi- pasuxi: am wignSi yvelaze metad Tevzis
naT dawera. heminguei ki amaze gi- Tu maincdamainc zRvaze wigni ambavi ki ar mizidavs, aramed biWis
Jdeboda. gindoda, `moxuci da zRva~ wamoge- da moxucis laparakebi da is, Tu
Zveli dro, Zveli tkivili... oTxi Ro, amaze Txeli xo mainc ario. rogor uvlis biWi moxucs.
coli, havana, romelic dakarga, hop... simarTle vTqva, jer `mo- mgonia, rom yovelgvari brZole-
amerika, romelic didad ar uyvar- xuci da zRva~ wavikiTxe da mere, bis gareSe, heminguei Zalian magari
da, muSti, romliTac amayobda da rodis rodis `mobi diki~. iqneboda. Sejibri saWiro ar iyo.
romelic ise xmeboda, rom xeiria- saerTod, mgonia, rom melvils ise ki ra ucnauria: melvili sxva
nad aravis moxvedria, smis filo- uzarmazari goneba hqonda, oRond rames fiqrobda da wigni sul sxva
sofia, aguxas weris filosofia, amaze xeirianad arasdros ufiqria. rameSi gadaizarda. heminguei ki ra-
uvargisi filmebi, misi wignebis mi- heminguei ki gamudmebiT Tavisi go- sac fiqrobda, zustad is gaakeTa
xedviT rom gadaiRes... hemingueis nebis gamo fiqrobda. 30-iani wle- da mainc ar ici, navSi marto myofi
yvela qandakeba sasacilo iqneba. bis bolodan, misTvis wera Zalian romel wigns waiRebdi - `mobi diks~
aseve yvela tilo, romelzec mas rTuli iyo. yovel SemTxvevaSi, me Tu moxucis ambavs.
aRbeWdaven. figuraa aseTi. ase mgonia. is Zalian bevrs werda, me marTla ar vici. ufro mainc
hoda, erTi miTxari, ra mniSvne- oRond manamdeli xarisxi veRara- melvils.
loba aqvs, ubrundebi Tu ara mis friT gaimeora. amas TviTonac mS- xolo paestkaSi - arcerTs...~mobi
wignebs? venivrad xvdeboda. mgoni daaxlo- diki~ nametania, `moxuci da zRva~
is mTeli cxovreba `haklberi fi- ebiT mag dros Tqva folknerma, ki momcro da egeb CemodanSi ve-
nis Tavgadasavals~ werda, oRond hemingueis cvlilebis eSinia, awveba Rarc SeamCnio, Tu migaviwyda. mo-
mis haki bavSvobidan jariskaci iyo Tavis xerxs da gambedaoba akliao. xucs sul dauWra xelebi Tokma. es
da ibrZoda. icoda, rom damarcx- hemingueim sul Zmakac generlebs Tavis Tavze dawera, ar davmarcx-
deboda, magram mainc... sul bolom- awerina, mister folkner, papa mama- debio.
de. bolos ki tyved ar Cabarda. ci kacia da amaSi araerTxel davrw- rogor dagaviwydeba? ubralod,
hoda, Zalian miyvars. Tundac munebulvarTo. paestka ar aris amis adgili.