Mana brīvības cena

Sākoties cīņai par Latvijas valsti, tās neatkarības atjaunošanu un atgūšanu, ikvienam
tika dota iespēja izvērtēt un saprast, kādas ir dzīves svarīgākā un nozīmīgākā vērtība.
Vieniem tā likās ģimene, jo bija zaudējuši tās svarīgākos locekļus - vīriešus Otrajā
pasaules karā, bet citiem, kurus lielākoties skārušas deportācijas - brīvība. Brīvības
cena katram Latvijas vai citas valsts iedzīvotājam ir atšķirīga, savdabīga, taču ne
vienmēr pastāvīga. Mana kā suverēnas pilsones brīvība, tās cena izpaužas galvenokārt
četros demokrātijas principos, proti, brīvībā, vienlīdzībā, likumībā, kā arī
cilvēktiesībās.
Brīvība - viens vārds, kurš izsaka mūsdienu vissvarīgāko vērtību tiesiskā, neatkarīgā,
demokrātiskā valstī. Bez tās nav iedomājama cilvēka kā individuālas personības
eksistence un būtība. Šim terminam Latvijas Republikā ir vairāki vedi: vārda un
izteiksmes, biedrošanās, pulcēšanās, reliģijas, zinātniskās, mākslinieciskās un citas
jaunrades brīvība. Katram pilsonim ir arī tiesības uz brīvību un drošību, ko mūsdienās
apzināmies un novērtējam jo īpaši. Es, kā arī vairākums no Latvijas un citu valstu
iedzīvotājiem, tikai sākoties karam Ukrainā, sāku apzināties savu patieso brīvības
cenu, cik tā patiesībā ir dārga un svarīga, cik grūti ir to izcīnīt un nepazaudēt. Tieši
tagad sapratu, cik smagi bija jācīnās mūsu aizstāvjiem Brīvības cīņās, lai atbrīvotos no
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības režīma važām.
Visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Tiesības uz vienlīdzīgu
attieksmi piemīt ikvienam cilvēkam neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas,
vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai
jebkuriem citiem apstākļiem. No tām nevar atteikties. Vienlaikus tās piemīt arī tiem,
kas nav cilvēki, bet kurus izveidojuši cilvēki – privāttiesiskām organizācijām, tādām
kā komersanti, biedrības, nodibinājumi, politiskās partijas u.c. Latvijas tiesību sistēmā
šos visus subjektus kopā dēvē par privātpersonām. Vienlīdzības principu ievēro
regulējot gan tiesiskās, gan privāttiesiskās attiecības.
Man kā jebkuram valsts iedzīvotājam jāievēro spēkā esošie likumi. To neievērošanas
gadījumā draud dažāda līmeņa sodi. Tie ir noteikti krimināllikumā, proti, brīvības
atņemšana, mantas konfiskācija, izraidīšana no Latvijas Republikas, probācijas
uzraudzība, sabiedriskais darbs, naudas sods, tiesību ierobežošana. Likumība kā
vērtība ļauj ik dienu novērtēt to, kā cilvēki un tie, kas likumu piemēro, ievēro tiesību
sistēmu un to intereses. Tā ir viena no pozitīvajām mūsu tiesībām valstī. Likumība
galvenokārt attiecas uz to, kurš īsteno varu, radot pienākumu.
Arī cilvēktiesības ir svarīgs demokrātijas princips, kurā izpaužas manas brīvības cena.
Tās aprakstītas ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas preambulā un 30 pantos. Es
uzskatu, ka visnozīmīgākās un ietekmīgākās neapšaubāmi ir tiesības piedalīties
vēlēšanās. Šādā veidā katrs var paust savu politisko nostāju, vērtēt partiju un valsts
pārvaldes darbu kopumā. Gan Saeimas, gan pašvaldību, gan arī Eiropas Parlamenta
vēlēšanas būtiski ietekmē cilvēku dzīvi un politiskos procesus valsts un Eiropas
kontekstā. Vēl ļoti būtiski uzsvērt tieši jauniešu līdzdalību. Arī viņi būs tie, kuri
veidos un zināmā mērā arī ietekmēs nākotnes sabiedrību, tās uzskatus. Pēc manām
domām, jāļauj vēlēt jau no 16 nevis 18 gadu vecuma. Tas mudinās jauno paaudzi
nopietnāk pievērsties arī politiskajai atbildībai un apzināties savu lomu valsts procesu
ietekmēšanā un izveidē.
Kādreizējais Itālijas Republikas Satversmes sapulces loceklis Ingazio Silone teicis:
"Brīvība ir iespēja šaubīties, iespēja kļūdīties, iespēja mēģināt, eksperimentēt, pateikt
nē jebkurai autoritātei, literārai, mākslinieciskai, filozofiskai, sociālai, reliģiskai un
pat politiskai." Tikai domājot, darot, nebaidoties kļūdīties mana brīvības cena spēs
pastāvēt. To spēcīgi izjūtu caur brīvību, vienlīdzību, likumību kā arī cilvēktiesībām.
Šie demokrātijas principi ir manas dzīves svarīgākās vērtību sēklas plašajā pasaules
iespēju dārzā.