Mati (pili)

Mati
 Visi matu folīkuļi veidojas embrionālās attīstības laikā un
pēc piedzimšanas papildus matu folīkuļi neveidojas
 Dažādos dzīves periodos viens un tas pats mata folīkulis
var ražot atšķirīgus mata stiebrus
 Tievi, bezpigmenta mati (lanugo) auglim
 Īsi (pārsvarā bezpigmenta) pūku mati (vellus) vai smalki
pigmentēti pārejas mati bērnībā
 Gari, spēcīgi terminālie mati pieaugušajiem
 Mati
 Cilvēkam ir ~5 milj. matu, no tiem 100 000 -150
000 uz galvas (nedaudz vairāk, ja blonds,
mazāk, ja sarkanmatis), 20 000 uz sejas
 Vienīgās vietas, kur nav matu ir plaukstas,
pēdas, lūpas, dzimumloceklis, klitors, mazās
kaunumlūpas
 Matu folikulu blīvums variē atkarībā no
vecuma (500-700 uz 1 cm2 dzimstot, 250-350
uz 1cm2 pieaugušo vecumā)
 Matu blīvums

 Dabīgi blondi mati 130 000

 Dabīgi rudi mati 80 000
 Dabīgi brūni mati 100 000
 Dabīgi melni mati 100 000
 MATI
 Pūkmati (lanugo mati)
- attīstās auglim pēc 20 ned.
- tiek aug vienveidīgi un sinhroni
- līdzīgi kā spalvu metošiem dzīvniekiem, ap 36.
nedēļu tie noiet intrauterīni
- ja bērns dzimst priekšlaicīgi, viņš var būt klāts
ar šiem pūkmatiem
- normāli nobriedušam jaundzimušajam ir divi
matu veidi – pūku mati, terminālie mati
Lanugo
 Mati
 Pūku mati (vellus)
• tie ir sīki, īsi (1-2 cm) mati,
• satur ļoti maz vai nesatur nemaz pigmentu
• aug no matu folikuliem, kuriem nav tauku
dziedzeru
 Terminālie mati (garie un saru mati)
• ’’normāla’’ garuma mati, kas aug uz galvas,
sejas, krūtīm un rokām pirms pubertātes ,
• pēc pubertātes tie aug arī sekundārā
apmatojuma vietās – piemēram, paduses,
rokas, kājas,
• tie aug no folikuliem, kuriem ir tauku dziedzeri
 Terminālie mati

 Uzacu mati (anagēnā fāze 70 dienas)

 Skropstu mati (anagēnā fāze 100-150 dienas)
 Galvas mati (anagēnā fāze 2-3 līdz 10 gadi)
 Bārdas mati
 Ķermeņa mati
 Ūsu mati
 Pubikālie mati
 Perianālie mati
 Mati

 Matu garums svārstās no

dažiem mm līdz 1,5 m
 No katra mata folikula
galvas matainajā daļā
dzīves laikā izaug 20-30
mati
 Katru dienu var zaudēt 50-
80 matus
 ‘’Matu stiprums’’

 Ilgstoši saglabājas (Ēģiptes

mūmijas)
 Stiepes izturība 180-190 Mpa,
kas ir lielāka nekā tāda paša
diametra Cu stieplei
 Mats ir elastīgs –pakļaujot
stiepei to var pastiept par
10% bez redzamiem
bojājumiem.
 Var pagarināt par 35-50%,
bet tas rada paliekošus mata
iekšējās struktūras bojājumus
 Lai mats izskatītos vesels
ir nepieciešams vismaz
17% mitrums.
 Mats var aizturēt līdz 35%
mitrumu.
 Mata garums atkarībā
no mitruma var svārstīties
2% robežās
 Mata uzbūve

Mats sastāv no
- mata stiebra, kas slīpi
paceļas virs ādas
- mata saknes, kas
atrodas dermas
tīklainajā slānī
Mata stiebrs

Mata stiebrs ar
veselu ārējo kārtu
elektronmikroskopā
 Mata stiebrs

Mata stiebrs sastāv no

Kutikulas
Garozas
Serdes (tikai
terminālajiem matiem,
nav pūku matiem)
 Mata stiebrs
Mata serde ir labi izveidota tikai garajos
un saru matos
Šūnas satur
• trihohialīna granulas,
• gaisa pūslīšus,
• nedaudz pigmenta granulas.
Pigmentu veido sīpoliņa melanocīti, kas
atrodas ap saistaudu kārpiņu
 Mata stiebrs
 Garoza veido galveno mata masu.
• Mata stiebru veido plakanas raga plātnītes
jeb zvīņas.
• Tajās ir cietais keratīns, kodolu paliekas, gaisa
pūslīši, kā arī pigmenta granulas.
• Vecumā samazinās pigmenta granulu
daudzums un palielinās gaisa pūslīšu
daudzums
 Kutikula nosedz garozu līdzīgi zvīņām,
• saknes augšdaļā tās šūnas ir pārragotas,
• tajās ir cietais keratīns, bet nav pigmenta
ieslēgumu
 Mata stiebrs
Mata stiebrs sastāv no
• oglekļa 50%,
• skābekļa 20%,
• slāpekļa 17%,
• ūdeņraža 6%
• sēra 5%
• Sastopams arī magnijs, arsēns, dzelzs, hroms un citi
metāli un minerāli.
 Mata stiebrs

• Katrs mats aug no īpaša veidojuma, ko

sauc par mata folikuli
• Terminālo matu folikuļi iestiepjas dziļi
dermā un tur sīpoliņa daļa atrodas
hipodermas taukaudos
• Pūku (vellus) matu folikuļi atrodas seklāk
–tīklainajā dermā
 Mata folikulis

• Par mata folikuli vai mata maisiņu sauc

mata sakni, ko apņem apvalki un
saistaudu kapsula
• Mata saknes apakšējo paplašināto daļu
sauc par mata sīpoliņu, no tā notiek mata
augšana
• Mata saknē ir saistaudu kārpiņa (papilla
pili), kurā ieiet nervu šķiedras un asinsvadi,
kas baro matu
 Saistaudu kārpiņa

• Saistaudu kārpiņas šūnām piemīt spējas inducēt mata

augšanu un tās var arī veicināt mata folīkuļa
veidošanos
• Mata sīpoliņa lielumu anagēna fāzē nosaka saistaudu
kārpiņas izmērs un sekretorās spējas
• Tās nosaka arī no sīpoliņa augošā mata stiebra
diametru un gala rezultātā arī mata augšanas ātrumu
• Saistaudu kārpiņa kontrolē arī anagēnās fāzes ilgumu,
mata maksimālo garumu
• Pūku (vellus) mata folīkuļa saistaudu kārpiņa satur tikai
10-30 šūnas, bet terminālā mata (galvas mata)
saistaudu kārpiņa 200-400 šūnas
 Mata sīpoliņš

• Mata sīpoliņu veido pigmentētas epitēlija šūnas,

kas mitotiski dalās
• No mata sīpoliņa aug serde, garoza, kutikula un
iekšējā epitēlija maksts.
• Tā kā mata sīpoliņu baro saistaudu kārpiņas
kapilāri, jo tālāk no tās, jo sliktāka trofika un šūnas
sāk pārragoties.
• Visintensīvāk pārragojas garoza un kutikula –
veidojas cietais keratīns. Serdē un iekšējā epitēlija
makstī līdzīgi kā epidermā –mīkstais keratīns
 Mata folikulis

Mata saknes augšējā trešdaļā iekšējā

epitēlija maksts izzūd
Ārējo epitēlija maksti veido epidermas
bazālā kārta, kas sniedzas līdz pat
mata sīpoliņam
 Mata folikulis

 Mata folikulis iedalās 3

daļās
• Augšējais segments
(infundibulum).
• Vidējais segments
sašaurinājums (isthmus),
• Apakšējais segments ietver
mata sīpoliņu un nelielu
daļu virs tā (bulbus ,
suprabulbus),
 Iekšējā epiteliālā maksts
Iekšējā epiteliālā maksts (IEM) sastāv no 3
koncentriskām šūnu kārtām, kas ir konstatējamas
tikai virs dermālās papillas
• Henle`s kārta - pati ārējā iekšējās epiteliālās
maksts kārta, tā keratinizējas visātrāk
• IEM kutikula - iekšējā iekšējās epiteliālās maksts
kārta, kas kontaktē ar mata stiebra kutikulu,
abas kutikulas ar laiku saplūst un keratinizējas
vēlāk par Henle`s kārtu
• Huxley kārta - vidējā kārta, atrodas starp
Henle`s kārtu un IEM kutikulu, keratinizējas
visvēlāk
 Mata
stiebrs

Mata sīpols

Saistaudu
kārpiņa
 Mata cēlājmuskulis
(m.errector pili)
Muskulis, kas sākas zem tauku dziedzera
Tam ir slīpa gaita, ar vienu galu tas
saistās pie mata saknes saistaudu
somiņas, otrs- savienots ar papillārā
slāņa kolagēna šķiedrām
 Mata augšanas cikls

I augšanas fāze – anagēnā (1000 d.) atrodas 80-90 %

matu (galvas mati aug 3-7 gadus, uzacis 4 mēnešus)
II sarukšanas fāze – katagēnā (10 d.)
atrodas 10-20%
III miera fāze – telogēnā (100 d.)
atrodas mazāk kā 1%

http://www.hairtrans.net/hair_growth_cycle.html
 Mati

Plāni mati rodas, ja cilvēku ietekmē faktori, kas

pagarina mata miera fāzi:
• augsta tº,
• ķirurģiska iejaukšanās,
• smagas emocionālas traumas,
• medikamenti:
-pārlieku liels A vitamīna daudzums,
-antidepresanti,
-lielākā daļa ķīmioterapeitisko līdzekļu.
 Mati

Ar olbaltumvielām nabadzīga diēta un bērna

zīdīšana arī izsauc matu paplānināšanos, jo
proteīni, kas nepieciešami matu keratīna
sintēzei, tiek tērēti citur. Tomēr šāda matu
paplānināšanās ir atgriezeniska
!! Ģenētisku faktoru un radiācijas izraisīta matu
paplānināšanās ir neatgriezeniska
Nagi (unguis)
 Nagi

Roku un kāju pirkstu nagi sastāv no:

• Naga matrices vai naga saknes
• Eponīhija vai kutikulas
• Hiponīhija
• Naga plātnītes
• Naga gultnes
• Lunulas
• Naga valnīšiem
 Nagi

• Naga matrice vai

naga sakne – tā ir
naga augšanas daļa,
kas atrodas zem ādas
naga proksimālajā
daļā
 Nagi

• Eponīhijs vai kutikula ir

ādas kroka naga
proksimālajā daļā
 Nagi
• Hiponīhijs tā ir daļa, kur pie
naga distālās daļas pievienojas
pirkstu āda
• Keratīna masas darbojas kā
mehāniskā barjera un aizsargā
pret infekciozo aģentu
inokulāciju
• Keratīna masās esošie
polimorfonukleārie leikocīti un
limfocīti nodrošina imunoloģisko
barjeru, kas papildina
mehānisko barjeru
 Nagi

Naga plātnīte atrodas

virs naga gultnes, ir
cieta un caurspīdīga,
sastāv no keratīna
Tai izšķir
• sakni,
• ķermeni,
• brīvo malu
 Nagi

• Naga gultne saistaudi

un epitēlijaudi , kas
atrodas zem naga
plātnītes
 Nagi
• Lunula – ir pusmēness
formas bālgans laukums
naga gultnē
• Lunula ir dīgļa matrices
distālā daļa. Tās
raksturīgā krāsa ir dīgļa
matrices naga šūnu
kodolu pastāvēšanas
dēļ; distālāk no tās
kodolu šūnās nav un
nags ir caurspīdīgs
 Nagi

• Naga valnīši - ādas

krokas naga sānos un
pamatnē
 Nagi
 Nagi vidēji aug ar ātrumu 0.1 mm/dienā (1 cm
katras 100 dienas)
 Roku pirkstu nagu ataugšanai nepieciešami 4
līdz 6 mēneši
 Kāju pirkstu nagu ataugšanai nepieciešami 12
līdz 18 mēneši
 Augšanas ātrums atkarīgs no vecuma,
sezonas, kustību daudzuma un iedzimtības
faktoriem
 Nagu augšanas ātrums uzrāda veselības
stāvokļa vēsturi un fizioloģiskās izmaiņas, un kā
diagnostiskas līdzeklis lietots jau senos laikos
 Nozīmīgākās slimības var radīt nagos dziļas
horizontālas rievas
 Krāsas maiņa, paplānināšanās, sabiezēšana,
trauslums, šķelšanās, rievas, Mee`s līnijas
(saindēšanās ar arsēnu), mazi balti plankumi,
atkāpusies, samazināta lunula, izliekti,
saplacināti, karotes veida nagi var norādīt uz
citām organisma daļu saslimšanām,
barošanās traucējumiem, zāļu reakcijām vai
saindēšanos , vai vienīgi lokālām traumām
 Nagi var būt arī sabiezēti (onihogrifoze),
uzirdināti (oniholīze), inficēti ar sēnītēm
(onihomikoze) vai deģeneratīvi
(onihodistrofija)
https://www.elle.com/beauty/a28855339/manicures-types/