RĪGAS STARPTAUTISKĀ

LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS BIENNĀLE

Agnese Jeromāne
PĒTĪJUMA MĒRĶIS
Pasaulē, kurā ir ap 300 (reģistrētām) biennālēm, kāds
ir Rīgas biennāles stāsts – kritisks, iesaistošs (engaged)
vai mākslas un izstāžu praksē unikāls?

Pētījuma mērķis ir analizēt un kontekstuāli novērtēt

RIBOCA gadījumu.

2
KONTEKSTS ieskicēt biennāļu attīstību kopš pagājušā gadsimta 80. gadu
beigām, kad vērojama to straujā izplatība visā pasaulē,
noteikt formātu, tipoloģiju

KRITIKA iezīmēt galvenos biennāļu kritikas aspektus

RIBOCA ANALĪZE Analizēt Rīgas biennāles lomu, nozīmi un vērtību lokālajā

kultūrtelpā, kontekstuāli izvērtēt

RIBOCA
izvērtēt biennāles kā institūcijas potenciālu pārmaiņu laikos
POTENCIĀLS

PĒTĪJUMA UZDEVUMI
PĒTĪJUMA ANALĪZE

METODES Datu (skaitļi un fakti, kas iegūti no publikācijām), vispārējās

zinātniskās literatūras (The Biennial Reader, u.c.), diskursīvo
publikāciju ( On Curating, Kauņas biennāles katalogs, u.c.)
analīze, recenziju un interviju analīze ar mērķi izprast
vispārējo biennāļu attīstību un kritiku, kontekstualizēt un
interpretēt RIBOCAs gadījumu

KVALITATĪVĀ METODE

Veiktas strukturētas intervijas, personīgā līdzdalība un tieši

novērojumi, dalība fokusa grupā, RIBOCAs case study, mākslas
darbu analīze ar mērķi novērtēt un noteikt RIBOCA nozīmi

4
 279 BIENNĀLES : LAIKMETA MANIFESTI
Biennāļu attīstība faktos, skaitļos un tipoloģijā, tās kritika

PRODUCĒJOT RIBOCA LAIKĀ, TELPĀ UN IDEJĀS

Biennāles laicīgums, lokalitāte, mākslinieciskā jaunrade

PĀRVĒRTĒJOT BIENNĀLI : ATBILDE PĀRMAIŅU

LAIKIEM
Biennāle kā izstāde vai institūcija. Ieskicēti potenciāli jauni
biennāļu prakses veidi

NOSLĒGUMS
NODAĻU APSKATS Secinājumi un kritisks vērtējums

5
Jebkuras biennāles realizēšanā ir trīs vitāli svarīgas komponentes
– laiks, telpa un idejas .

Laiks kā “laicīgums”, kas raksturo šeit un tagad, biennāles kā

izstāžu struktūras īslaicīgums ( time-specific characteristics of the
exhibition display ), kā arī aktuālākās tendences laikmetīgājā
mākslā.

Telpa kā izstāžu vieta un lokācija, kā konteksts starp lokālo un

globālo, un telpa kā platforma dialogam, kritikai, inovācijām.

Un idejas kā biennāles mērķi un uzdevumi, kuratoriālās vīzijas,

publiskās un izglītības programmas, mākslinieciskā jaunrade un
prakse.

6
“Kurš teicis, ka biennālēm
vispār ir jābūt izstādēm?”
Kuratore Marija Hlavajova

7
PALDIES !