Zinātņu sasniegumi senajā Grieķijā

Pitagors
Pitagoru varam uzskatīt par vienu no izcilākajiem sava laika matemātiķiem un
astronomiem. Viņš pirmais apgalvoja, ka Zemei ir lodes forma un ka tā atrodas
Visuma centrā. Izcilais zinātnieks uzskatīja, ka ar skaitļu palīdzību iespējams
izteikt kosmosa uzbūves principus.

Eiklīds
Eiklīdam ar deduktīvās metodes palīdzību izdevās izveidot tādu matemātikas
zinātni, kas balstās uz aksiomu un teorēmu sistēmu.

Arhimēds
Arhimēds izstrādājis dažādu figūru virsmas un tilpuma aprēķināšanas metodes,
noteicis riņķa līnijas garuma un diametra attiecības (pī) aptuveno vērtību, kā arī
pierādījis naturālās skaitļu virknes bezgalīgumu.

Mēness izmērs
Vienā no Aristarha tekstiem, kas ir saglabājušies, ir rakstīts par Mēness un Saules
izmēriem un attālumu no Zemes. Šajā apbrīnojamajā traktātā Aristarhs izklāsta
senākos zināmos mēģinājumus aprēķināt relatīvo Saules un Mēness izmēru un
attālumu līdz tiem.
Jau seni bija novērots, ka pie debesīm Saule un Mēness pēc izmēra izskatās
vienādi, bet bija zināms arī, ka Saule atrodas tālāk no Zemes. Viņi to apjauta,
vērojot Saules aptumsumus, ko izraisīja Mēness, nonākot Saules priekšā. Turklāt
Aristarhs novēroja, ka Mēness pozīcija zināmā brīdī ar Sauli un Zemi veido
taisnleņķa trīsstūri.
Dažus gadsimtus agrāk Pitagors jau bija parādījis, kā ir saistīti trīsstūra malu
garumi, tāpēc Aristarhs izmantoja šo teoriju, lai aplēstu attālumu līdz Saulei, kas
bija 18 līdz 19 reizes lielāks nekā attālums līdz Mēnesim. Viņš arī aprēķināja, ka
Mēness izmērs ir viena trešdaļa no Zemes izmēra.

Zemes apkārtmērs
Eratostēns (276. - 195. g. p.m.ē.) bija galvenais bibliotekārs Aleksandrijas
bibliotēkā, kā arī aizrautīgs eksperimentētājs. Viņa daudzo sasniegumu vidū bija
arī senākie Zemes apkārtmēra aprēķini. Lai arī Pitagors bija pirmais, kas izvirzīja
teoriju par to, ka Zeme ir sfēra, tomēr viņš neaprēķināja tās izmēru. Eratostēna
slavenā un vienkāršā metode balstījās uz dažāda izmēra ēnām, kuras veidoja zemē
vertikāli iesprausti mieti dažādos dienas laikos.
Atšķirības ēnu garumos Eratostēnam ļāva noskaidrot, cik daudz Zeme ir noteiktā
brīdī rotējusi. Beigu beigās Eratostēns aplēsa, ka Zemes apkārtmērs ir aptuveni 40
tūkstošus kilometru liels, kas ir tikai pavisam nedaudz mazāk nekā patiesībā.

Pirmais astronomiskais kalkulators

Pasaulē senākais mehāniskais kalkulators, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir
Antikitēras mehānisms. Apbrīnojamā ierīce tika atklātā antīka kuģa vrakā pie
Antikitēras salas 1900. gadā. Lai arī ierīce laika gaitā ir sadalījusies fragmentos,
tomēr toreiz tā sastāvēja no daudziem bronzas zobratiem. Kad šo ierīci, griežot
rokturi, iedarbināja, zīmes uz tās korpusa rādīja Mēness fāzes, Mēness aptumsumu
laiku un piecu toreiz zināmo planētu (Merkura, Veneras, Marsa, Jupitera un
Saturna) atrašanās vietu dažādos gada laikos.

Eidokss, Knidas (408.-355.g.pmē.)

Mazāzijā dzīvojošs grieķu astronoms un matemātiķis, Arhita skolnieks.
Izgudroja debesu sfēras modeli, kurš kā Atlasa statujas daļa uzstādīts Romā. Uz
sfēras bija attēlotas Zodiaka zīmes. Eidoksa darbu oriģināli nav saglabājušies, bet
viņa idejas nonākušas līdz mums pateicoties Arata poēmai (III gs.pmē.). Būtībā
pirmais grieķis, kas sastādījis debesu zvaigžņu karti.
Iztēlojās debesu ķermeņu kustību kā rotējošu sfēru sistēmu. Uzskatīja Zemi par
lodes veida un izskaitļoja tās tilpumu.

Grieķus aizrāva skaitļi un to pielietojums reālajā pasaulē. Atšķirībā no vairuma

agrāko civilizāciju viņi pētīja matemātiku kā zinātni un izstrādāja sarežģītas
matemātiskas teorijas un pierādījumus. Viens no līdz pat mūsdienām zināmais
grieķu zinātnieks vārdā Pitagors pētīja ģeometriju. Viņš atklāja Pitagora teorēmu,
ko joprojām izmanto matemātikas un ģeometrijas zinātnē. Par ģeometrijas tēvu
tiek dēvēts sengrieķu matemātiķis Eiklīds. Nozīmīgākais Eiklīda darbs ir Elementi
(13 grāmatas), kur aplūkota planimetrija, stereometrija un skaitļu teorija. Tas ir
pirmais mēģinājums konstruēt ģeometrijas loģisko uzbūvi, izmantojot aksiomātiku.
Šis darbs ietekmēja matemātikas attīstību līdz pat mūsdienām. Eiklīdam ir arī darbi
astronomijā, optikā un mūzikā. Elementos aprakstītā ģeometrijas sistēma ilgu laiku
bija pazīstama vienkārši kā ģeometrija un tika uzskatīta par vienīgo iespējamo
ģeometriju.