Professional Documents
Culture Documents
Senā Grieķija
Senā Grieķija
Pitagors
Pitagoru varam uzskatīt par vienu no izcilākajiem sava laika matemātiķiem un
astronomiem. Viņš pirmais apgalvoja, ka Zemei ir lodes forma un ka tā atrodas
Visuma centrā. Izcilais zinātnieks uzskatīja, ka ar skaitļu palīdzību iespējams
izteikt kosmosa uzbūves principus.
Eiklīds
Eiklīdam ar deduktīvās metodes palīdzību izdevās izveidot tādu matemātikas
zinātni, kas balstās uz aksiomu un teorēmu sistēmu.
Arhimēds
Arhimēds izstrādājis dažādu figūru virsmas un tilpuma aprēķināšanas metodes,
noteicis riņķa līnijas garuma un diametra attiecības (pī) aptuveno vērtību, kā arī
pierādījis naturālās skaitļu virknes bezgalīgumu.
Mēness izmērs
Vienā no Aristarha tekstiem, kas ir saglabājušies, ir rakstīts par Mēness un Saules
izmēriem un attālumu no Zemes. Šajā apbrīnojamajā traktātā Aristarhs izklāsta
senākos zināmos mēģinājumus aprēķināt relatīvo Saules un Mēness izmēru un
attālumu līdz tiem.
Jau seni bija novērots, ka pie debesīm Saule un Mēness pēc izmēra izskatās
vienādi, bet bija zināms arī, ka Saule atrodas tālāk no Zemes. Viņi to apjauta,
vērojot Saules aptumsumus, ko izraisīja Mēness, nonākot Saules priekšā. Turklāt
Aristarhs novēroja, ka Mēness pozīcija zināmā brīdī ar Sauli un Zemi veido
taisnleņķa trīsstūri.
Dažus gadsimtus agrāk Pitagors jau bija parādījis, kā ir saistīti trīsstūra malu
garumi, tāpēc Aristarhs izmantoja šo teoriju, lai aplēstu attālumu līdz Saulei, kas
bija 18 līdz 19 reizes lielāks nekā attālums līdz Mēnesim. Viņš arī aprēķināja, ka
Mēness izmērs ir viena trešdaļa no Zemes izmēra.
Zemes apkārtmērs
Eratostēns (276. - 195. g. p.m.ē.) bija galvenais bibliotekārs Aleksandrijas
bibliotēkā, kā arī aizrautīgs eksperimentētājs. Viņa daudzo sasniegumu vidū bija
arī senākie Zemes apkārtmēra aprēķini. Lai arī Pitagors bija pirmais, kas izvirzīja
teoriju par to, ka Zeme ir sfēra, tomēr viņš neaprēķināja tās izmēru. Eratostēna
slavenā un vienkāršā metode balstījās uz dažāda izmēra ēnām, kuras veidoja zemē
vertikāli iesprausti mieti dažādos dienas laikos.
Atšķirības ēnu garumos Eratostēnam ļāva noskaidrot, cik daudz Zeme ir noteiktā
brīdī rotējusi. Beigu beigās Eratostēns aplēsa, ka Zemes apkārtmērs ir aptuveni 40
tūkstošus kilometru liels, kas ir tikai pavisam nedaudz mazāk nekā patiesībā.