Virsmas spraigums – izpildīts darbs ar komentāriem un vērtēšanas kritēriji

Iepazīsties ar zemāk atrodamo informāciju! Atbildi uz jautājumiem un pildi pētniecisko darbu!

Virsmas slāņa tuvumā esošas šķidruma molekulas atrodas citādos apstākļos nekā pārējās šķidruma molekulas. Uz
molekulām šķidruma virskārtā darbojas nekompensēts spēks, kas vērsts uz šķidruma iekšieni. Rezultātā notiek neliela
virsmas saraušanās. Rodas virsmas spraigums, kuru var raksturot ar spraiguma spēku.

Šķidrumu no apkārtējās vides atdala robežvirsma, ko sauc par šķidruma brīvo virsmu. Molekulas, kas atrodas
šķidruma iekšpusē, no visām pusēm ir pakļautas apkārtējo molekulu iedarbībai, kas savstarpēji kompensējas
(kopspēks Fkop = 0). Bet uz virsmas esošās molekulas kaimiņi ieskauj tikai no vienas puses, no otras puses tās
mijiedarbojas ar no šķidruma iztvaikojušajām vai gaisa sastāvā esošajām molekulām. Šī mijiedarbība ir daudzas reizes
mazāka nekā mijiedarbība ar šķidrumā esošajā molekulām, tādēļ šķidruma virsmas molekulas tiek pakļautas spēkam,
kas tās velk iekšā šķidrumā. Šo spēku sauc par virsmas spraiguma spēku, un tas nosaka, ka šķidruma virsma atrodas
saspriegtā stāvoklī. Šī iemesla dēļ ūdens pilieni tiecas ieņemt apaļu formu, kā arī uz ūdens virsmas var noturēties
mazi kukainīši un pat vieglas monētas. Var novērot, ka vieglas monētas un saspraudītes ir iespējams uzlikt uz ūdens
virsmas un tās negrimst, bet ja tai vienu galu iegremdē dziļāk, monēta nogrimst.

Virsmas spraiguma koeficients ir fizikāls lielums, kas raksturo šķidruma virsmas slāņa īpašību sarauties.

To izsaka ar spēku, kas darbojas uz šķidruma brīvās virsmas robežas garuma vienību. Virsmas spraiguma koeficientu
mēra ņūtonos uz metru (N/m) un aprēķina ar formulu

σ =F /l ,
kur F – virsmas spraiguma spēks (N) un l – virsmas robežas garums (m).

Virsmas spraiguma koeficients ir atkarīgs no šķidruma temperatūras un šķidruma īpašībām.

Attēls ņemts no https://www.fizmix.lv/fiztemas/vielu-fizikalas-ipasibas-7/skidrums

Atbildi uz jautājumiem!

Ar saviem vārdiem definē, kas ir virsmas spraigums!

_______________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________
________________________________________________________

Skolēni varētu teikt, ka tā ir šķidrumiem raksturīga īpašība, kad virsmas molekulas izjūt nekompensētu spēku, kas
vērsts šķidruma tilpuma virzienā.

Nosauc divus piemērus, kur esi dzīvē novērojis virsmas spraigumu!

1._________________________________________________________________________
Materiāls īstenots ESF projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (Nr. 8.3.2.2./16/I/001) ietvaros.
Atoma un vielas uzbūve. Virsmas spraigums. Stundas plāns - 1
2. _________________________________________________________________________

Skolēni varētu nosaukt burbuļus, kur ziepes samazinājušas virsmas spraigumu, ūdensmērītāju, dzīvsudraba pilienus
(vai kādus citus pilienus), saspraudes uzlikšanu uz ūdens virsmas utt.

Mūsu turpmākajā pētījumā pētīsim, cik šķidruma pilieni satilpst uz 5 centu monētas virsmas!

Kurā gadījumā uz monētas, Tavuprāt, satilps vairāk pilienu?

a) Ja pilināšu ūdeni ar ziepēm

b) Ja pilināšu tīru ūdeni
c) Ja pilināšu spirtu

Skolēnu atbildes būs dažādas, ideālā gadījumā skolēns spētu paredzēt, ka pilienu skaits būs lielākais tīram ūdenim,
tad ziepjainam ūdenim, tad spirtam.

Kurā gadījumā uz monētas, Tavuprāt, satilps vairāk pilienu?

a) Ja pilināšu aukstu ūdeni

b) Ja pilināšu remdenu ūdeni
c) Ja pilināšu karstu ūdeni

Skolēnu atbildes būs dažādas, ideālā gadījumā skolēns spētu paredzēt, ka pilienu skaits būs lielākais aukstam ūdenim,
tad remdenam ūdenim, tad karstam ūdenim.

Darba piederumi

Monēta

Pipete

Papīra dvieļi

Ūdens – auksts, karsts, remdens

Trauku mazgājamais līdzeklis

Spirts

Dators/pierakstu papīrs

Termometrs

Darba gaita

1. Piepildi pipeti ar ūdeni.

2. Novieto monētu uz galda, apakšā novietojot papīra dvieli
3. Turi pipeti nelielu attālumu virs monētas, uzmanīgi pa vienam pilienam pievieno šķidrumu
4. Pieraksti, cik pilienus spēja noturēt monēta, pirms ūdens sāka plūst pāri.
5. Atkārto soļus 1-4 vēl divas reizes, pieraksti rezultātu.
6. Atkārto eksperimentu ar ziepjainu ūdeni un spirtu.
7. Aprēķini vidējo vērtību no katriem trim mērījumiem.
8. Izveido grafiku, kurā attēlota pilienu skaita atkarība no šķidruma.
Materiāls īstenots ESF projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (Nr. 8.3.2.2./16/I/001) ietvaros.
Atoma un vielas uzbūve. Virsmas spraigums. Stundas plāns - 2
Šo darba daļu veic tad, ja pietiek laika

9. Atkārto eksperimentu un datu apstrādi ar remdenu un siltu ūdeni, fiksējot arī ūdens temperatūru.
10. Izveido grafiku, kurā attēlota pilienu daudzuma atkarība no ūdens temperatūras.
11. Izdari secinājumus par virsmas spraiguma atkarību no mainīgajiem lielumiem.

1. Atkarība no šķidruma

Atkarīgais lielums ____________________________

Neatkarīgais lielums __________________________
Fiksētie lielumi ______________________________

Pilienu skaits

Mērījuma Nr. 1 2 3 Vidējā

vērtība

Ūdens 57 58 59 58

Ziepjains ūdens 40 44 42 42

Spirts 39 33 35 36

70

60
Pilienu skaits (vidējā vērtība)

50

40

30

20

10

0
Ūdens Ziepjains ūdens Spirts

Jāņem vērā, ka var tikt izvēlēts arī cits grafika veids un tas nav nepareizi!

2. Atkarība no ūdens temperatūras

Atkarīgais lielums ____________________________

Neatkarīgais lielums __________________________
Fiksētie lielumi ______________________________
Materiāls īstenots ESF projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (Nr. 8.3.2.2./16/I/001) ietvaros.
Atoma un vielas uzbūve. Virsmas spraigums. Stundas plāns - 3
 Temperatūra, oC Pilienu skaits

Mērījuma Nr. 1 2 3 Vidējā

vērtība

Auksts ūdens 10 57 58 59 48

Remdens 20 49 42 43 45
ūdens

Karsts ūdens 50 40 33 36 36

60
Pilienu skaits (vidējā vērtība)

50

40

30

20

10

0
5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 55

Ūdens temperatūra, oC

Secinājumi
Rakstot secinājumus, mēģini atbildēt uz šādiem jautājumiem:
Kā virsmas spraigums saistīts ar pilienu skaitu, kas spējīgi noturēties uz monētas?
Kurā gadījumā šķidrumam bija lielākais un kurā – mazākais virsmas spraigums? Kā to varētu izskaidrot?
Kā virsmas spraigumu ietekmē temperatūra? Kā to varētu izskaidrot?
Vai Tavi sākotnējie minējumi par to, kurā gadījumā uz monētas noturēsies vairāk pilienu, bija patiesi?

_________________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________________

Skolēniem jāspēj identificēt, ka lielāks pilienu skaits saistāms ar lielāku virsmas spraigumu. Tāpat no mērījumiem būs
redzams, ka lielāks virsmas spraigums bija tīram ūdenim (pamatojums – ūdeņraža saites ir salīdzinoši ļoti spēcīgas).

Materiāls īstenots ESF projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (Nr. 8.3.2.2./16/I/001) ietvaros.
Atoma un vielas uzbūve. Virsmas spraigums. Stundas plāns - 4
Pēc tam nāk ziepjūdens, jo esam pievienojuši molekulas ar hidrofobisku galu. Mēģinot attālināties no ūdens
molekulām, mazgāšanas līdzekļa hidrofobajiem galiem molekulas izspiežas līdz virsmai. Tas vājina ūdeņraža saites,
kas satur kopā ūdens molekulas. Vismazākais virsmas spraigums ir spirtam, jo tā ir samērā nepolāra molekula – tās
savstarpējie mijiedarbības spēki ir vismazākie. Tāpat var novērot, ka, palielinoties temperatūrai, samazinās ūdens
virsmas spraigums, jo palielinās molekulu siltumkustība.

Tomēr jāņem vērā, ka tikai spējīgākie skolēni spēs atbildēt uz izskaidrošanas jautājumiem, jo šeit jāsasaista ar
ķīmijas zināšanām, tāpēc nebūtu jāiekļauj vērtēšanas kritērijos korekts skaidrojums virsmas spraiguma atkarībai
no molekulu veida un temperatūras. Šajā situācijā no skolēna sagaidām spēju izvēlēties pareizu grafika veidu, kā
arī no mērījumu datiem veikt loģiskus secinājumus.

Eksperimenta izvērtējums
Vai pilienu skaitīšanā iegūtie rezultāti bija ar mazu izkliedi? Kas varēja ietekmēt mērījuma precizitāti? Kā
varētu uzlabot eksperimenta precizitāti?

_________________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________________

Šeit atbildes varētu būt dažādas. Skolēnu precizitāte var atšķirties, kļūdas iemesli ir neprecīzs pilienu tilpums, pilienu
pilināšana no pārāk liela attāluma un temperatūras gadījumā šķidruma atdzišana secīgajos trīs mērījumos.

Materiāls īstenots ESF projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (Nr. 8.3.2.2./16/I/001) ietvaros.
Atoma un vielas uzbūve. Virsmas spraigums. Stundas plāns - 5
Eksperimenta izvērtēšana skolēnu uzmanību vajag vērst arī uz to, kas eksperimentā izdevās labi, lai trenētu pozitīvo
pašnovērtējuma prasmi. Skolēniem bieži ir uzskats, ka jebkurā eksperimentā precīzāki mērinstrumenti uzlabos
rezultātu precizitāti, tāpēc ir liela nozīme akcentēt eksperimentus, kuros tā nav, šis ir viens no tiem eksperimentiem.
Skolēnu atbalstam eksperimenta izvērtēšana, var izmantot Skola2030 atgādni:
https://mape.skola2030.lv/resources/3903

Vērtēšanas kritēriji

 Atkarīgā, neatkarīgā un fiksētā lieluma korekta izvēle pirmajā darba daļā – 1 punkts
 Dati korekti fiksēti tabulā, aprēķināta vidējā vērtība pirmajā darba daļā – 1 punkts
 Dati vizualizēti veiksmīgi – izvēlēts pareizs mērogs, asīm ir nosaukumi un mērvienības, dati vizualizēti
pārskatāmi – 1 punkts

 Atkarīgā, neatkarīgā un fiksētā lieluma korekta izvēle otrajā darba daļā – 1 punkts
 Dati korekti fiksēti tabulā, aprēķināta vidējā vērtība otrajā darba daļā – 1 punkts
 Dati vizualizēti veiksmīgi – izvēlēts pareizs mērogs, asīm ir nosaukumi un mērvienības, dati vizualizēti
pārskatāmi – 1 punkts

 Secinājumos korekti atbildēti visi jautājumi – 3 punkti, kāds no jautājumiem izlaists vai secinājums neatbilst
novērotajam – 2 vai 1 punkts
 Eksperiments izvērtēts korekti, mēģinot rast atbildi uz jautājumu, kā uzlabot pētniecisko darbu – 1 punkts

Kopā – 10 punkti

Materiāls īstenots ESF projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (Nr. 8.3.2.2./16/I/001) ietvaros.
Atoma un vielas uzbūve. Virsmas spraigums. Stundas plāns - 6