KONSPEKTĪVS TĒMAS IZKLĀSTS

SOCIĀLĀS
ZINĀTNES II
12. KLASEI

2. IESKAITE

SOCIĀLO ZINĀTŅU SKOLOTĀJA ANITA JOZUS

MATERIĀLA KONSPEKTU IZSTRĀDĀJUSI

ANITA JOZUS
 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite

SATURS

1. Tiesības ........................................................................... 3
1.1. Tiesību un brīvību vēsturiskā attīstība .................................... 3
1.2. Tiesiskās attiecības ................................................................ 4
1.3. Tiesību klasifikācija ................................................................ 4
1.4. Juridiskā atbildība .................................................................. 7
1.4.1. Disciplinārā atbildība .................................................... 8
1.4.2. Civiltiesiskā atbildība ................................................... 8
1.4.3. Administratīvā atbildība ............................................. 11
1.4.4. Kriminālatbildība........................................................ 13
2. Lobēšana, korupcija, to saistība ar valsts attīstību ......... 15
3. Tiesību normas, to veidi. Tiesību hierarhiskā sistēma..... 22
4. Otrais mājasdarbs piekļuves darbam. ............................. 25
4.1. Ja esi izvēlējies Pilsoniskās līdzdalības iniciatīvu. ................ 25
4.2. Ja esi izvēlējies Sociālās uzņēmējdarbības projektu. ............. 26

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 2

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
1. Tiesības
Ne tikai tiesības nevar pastāvēt bez sabiedrības, arī sabiedrība nevar
eksistēt bez tiesībām. Šobrīd neviens cilvēks nevar iedomāties tādu
sabiedrību, kur tās locekļiem nebūtu vispār nekādu tiesību.
Lai pilnvērtīgi dzīvotu sabiedrībā, katram tās loceklim jābūt atzītam un
garantētam noteiktam tiesību kopumam, kurā cits sabiedrības loceklis
nedrīkst iejaukties un traucēt to pielietošanu.

1.1. Tiesību un brīvību vēsturiskā attīstība

Cilvēktiesību vēsturiskā iekļaušana valstu konstitūcijā ir notikusi
pakāpeniski. Attīstību var iedalīt trīs posmos:
Pirmais 18.- Dabisko tiesību teorijas ietekmē nostiprinājās
posms 19.gs. uzskats, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi
un viņiem no dzimšanas piemīt dabiskas (
neatņemamas ) tiesības.
ASV un Francijas revolūciju laikā šo valstu
konstitūcijās tika atzītas cilvēka tiesības uz brīvību,
personas neaizskaramību, īpašumu, kā arī vēl
dažas citas tiesības un brīvības- tiesības vēlēt,
vārda brīvība un sapulču brīvība.
Otrais 20.gs. Šajā posmā ir raksturīga plaša sociālo un
posms pirmā ekonomisko tiesību iekļaušana konstitūcijās,
puse akcentējot darba ņēmēju tiesības un brīvības. Šajā
laikā konstitūcijās tika noteiktas tiesības uz
izglītību, tiesības uz materiālo nodrošinājumu
vecuma un slimību gadījumā, tiesības izmantot
zinātnes un kultūras sasniegumus.
Trešais 20.gs. Raksturīga globālo problēmu saasināšanās,
posms otrā īpaši ekoloģijas problēmas. Tas veicina to, ka
puse konstitūcijās parādās tiesības uz ekoloģiski tīru
vidi, tiesības uz informāciju.
Pēc 2. pasaules kara papildus uzmanība tiek
pievērsta cilvēka tiesību un brīvību nodrošināšanai
arī starptautiskā līmenī.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 3

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
1.2. Tiesiskās attiecības
Tiesiskās attiecības iespējamas, ja pastāv vismaz divi tiesību
subjekti (piemēram, starp juridisku personu un fizisku personu → piemēram,
patērētāju tiesības) jeb tiesību subjekta attiecības pret tiesību
objektu (piemēram, lietu tiesības, mantojuma tiesības).
Tiesiskās attiecības visbiežāk rodas uz līguma pamata (piemēram,
aizdod naudu, iekāpj sabiedriskajā transportā, uzsāk darbu), bet tās var
rasties arī uz likuma pamata (piemēram, neatļauta darbība, bērna un vecāku
attiecības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātājs).
Dzīves situācijas, kurās rodas tiesiskās attiecības, sauc par
juridiskajiem faktiem.

1.3. Tiesību klasifikācija

Tiesiskās attiecības parasti klasificē atkarībā no tiesību
nozares (piemēram, civiltiesības, komerctiesības, konstitucionālās tiesības).
Latvijas Republikas Satversmē cilvēka pamattiesībām ir veltīta VIII
nodaļa.
Lai labāk izprastu cilvēktiesību būtību un likumsakarības, tās tiek
klasificētas.

1. Cilvēktiesības un pilsoņa tiesības.

Pilsoņa tiesības ir juridiskas iespējas, ko noteic konkrēta

valsts saviem pilsoņiem.

Latvijas Republikas Satversmē ir virkne pantu, kuri sākas ar vārdiem:

«Ikvienam ir tiesības...» un tas nozīmē, ka attiecīgajos pantos minētās tiesības
piemīt katram cilvēkam, piemēram, ikvienam ir tiesības uz brīvību un
personas neaizskaramību, ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās,
ikvienam ir tiesības uz izglītību utt.
Turpretim Satversmes 101. pantā ir teikts, ka «Ikvienam Latvijas
pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību
darbībā...». Ar šīm tiesībām ir apveltīti tikai Latvijas Republikas pilsoņi.
«Cilvēka tiesību» un «pilsoņu tiesību» apjoma atšķirības nav lielas, tomēr
pilsoņiem tiesības ir nedaudz plašākas. Bieži vien mūsdienās kopā ar
jēdzieniem «cilvēka tiesības» un «pilsoņa tiesības» tiek izmantots termins
«personas tiesības», kas aptver gan cilvēka, gan pilsoņa tiesības un ir
piemērojamas jebkurai sabiedrībai un valstij.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 4

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite

Cilvēktiesības/personas tiesības ir juridiski garantētās

iespējas izmantot sociālos labumus, cilvēka iespējamās uzvedības
oficiālais mērs.

Protams, tiesības paredz arī pienākumu pildīšanu, kuri rodas valstij

sakarā ar tiesību un brīvību piešķiršanu cilvēkiem. Šie valsts pienākumi
izpaužas kā likumā fiksētās dažādas garantijas, t.i., tie apstākļi un iespējas,
ko valsts uzliek sev par pienākumu radīt un dot cilvēkiem, lai tie praktiski
realizētu savas tiesības un brīvības.
Šeit ir jāpievērš arī uzmanība jēdzienam «brīvība», kas kopā ar
«tiesībām» ir lietota Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļā.
Personas brīvības ir tās pašas tiesības, juridiskās iespējas, kurām ir
tikai dažas īpatnības. Piešķirot brīvības, valsts akcentē brīvu, maksimāli
patstāvīgu cilvēka pašnoteikšanos dažādās sabiedriskās dzīves jomās. Valsts
tiecas nodrošināt šīs brīvības, neiejaucoties cilvēka uzvedībā. Piemēram,
Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināta reliģiskās pārliecības brīvība.
Cilvēks var izvēlēties jebkādu reliģiju vai vispār neizvēlēties nevienu. Neviens
nav tiesīgs norādīt, kāda izvēle ir jāizdara, neviens nevar to ierobežot.
1. Vispārīgās un speciālās personas tiesībās.

Vispārīgās tiesības vienādā mērā pieder visiem cilvēkiem neatkarīgi no

viņu sociālās, profesionālās vai citas piederības. Tādas ir praktiski visas
konstitucionālās tiesības – tiesības uz darbu, tiesības uz izglītību, tiesības uz
goda un cieņas aizsardzību utt.
Speciālās tiesības ir īpašas tiesības, kuras atspoguļo dažādu
iedzīvotāju grupu specifiku, papildina vispārīgās tiesības un nav ar tām
pretrunā. Piemēram, pensionāru, deputātu, bērnu tiesības utt.
2. Konstitucionālās jeb pamata, ko nosaka valsts pamatlikums, un
tiesības, ko paredz citi normatīvie akti.

Satversmes VIII nodaļā nostiprinātās tiesības ir konstitucionālās.

3. Pēc to realizētāju skaita izšķir individuālās un kolektīvās tiesības.

Individuālās tiesības ir iespējams īstenot vienam, piemēram, tiesības uz

īpašumu ir katram, turpretī streika tiesības ir tikai kolektīvam, jo streiku nav
iespējams īstenot vienatnē.
4. Pēc sabiedriskās dzīves sfēras, kurā eksistē šīs tiesības un brīvības, no
to sociālās lomas var izdalīt 4 lielas pamattiesību grupas:
✓ personiskās pamattiesības,
✓ politiskās pamattiesības,
✓ sociālās un ekonomiskās pamattiesības,
✓ kultūras pamattiesības.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 5

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Personiskās pamattiesības un brīvības. Šajā grupā ir iekļaujamas
tiesības un brīvības, kas veido personas tiesiskā statusa pamatus. Šajā grupā
ietilpst:
✓ tiesības zināt savas tiesības;
✓ tiesības uz vienlīdzīgumu un nediskrimināciju;
✓ tiesības uz taisnīgu tiesu;
✓ tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību;
✓ tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences
neaizskaramību;
✓ tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību;
✓ tiesības uz vārda brīvību;
✓ tiesības uz īpašumu.

Politiskās pamattiesības un brīvības. Šajā grupā ietilpst cilvēka iespējas

valsts un sabiedriski politiskajā dzīvē, kas nodrošina viņa politisko
pašnoteikšanos un brīvību, dalību valsts un sabiedrības pārvaldē.
Pie šīs grupas pieder:
✓ apvienošanās biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās
organizācijās un sapulču brīvība;
✓ tiesības balsot, tiesības kandidēt un citas tiesības piedalīties valsts un
pašvaldību lietu izlemšanā.

Sociālās un ekonomiskās pamattiesības un brīvības. Šī grupa norāda uz

personas iespējām materiālo labumu ražošanas un pārdales jomā, kas
nodrošina cilvēka ekonomisko un garīgo vajadzību un interešu
apmierināšanu.
Šajā grupā ietilpst:
✓ tiesības uz darbu;
✓ tiesības uz atpūtu;
✓ tiesības uz sociālo nodrošinājumu;
✓ tiesības uz mājokli;
✓ tiesības uz cilvēka veselības aizsardzību un minimālo medicīnisko
palīdzību

Kultūras pamattiesības un brīvības. Tās ir cilvēka iespējas izmantot

garīgos, kultūras labumus un sasniegumus, piedalīties to radīšanā atbilstoši
savām spējām.
Pie šīs grupas pieder:
✓ zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvība;
✓ tiesības uz izglītību.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 6

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Analizējot cilvēka pamattiesības, nedrīkst aizmirst arī par pienākumiem,
kuri izpaužas Latvijas Republikas Satversmes un citu likumu ievērošanā, citu
personu un brīvību cienīšanā, kā arī citu ar likumu noteikto pienākumu
pildīšanā.

Noskaties video par cilvēktiesībām:

https://www.youtube.com/watch?v=81s0_BeZpYo&t=2s

1.4. Juridiskā atbildība

Jautājums par personas atbildību visu laiku ir bijis aktuāls, jo vienmēr

pastāvējis darbību kopums, kuras sabiedrība uzskatījusi par nevēlamām vai
pretējām sabiedrības interesēm un pret kurām mēģinājusi cīnīties.

Viena no tiesību teorijas svarīgākajām kategorijām ir juridiskā

atbildība, jo pastāvot tiesību un pienākumu sistēmai, pastāv arī atbildība par
šīs sistēmas pārkāpumu.

Juridiskā atbildība ir tiesību subjekta, piemēram-

https://skolo.lv/mod/hvp/view.php?id=47486475
personas, uzņēmuma, valsts pārvaldes pienākums atbildēt
par saviem lēmumiem un rīcību attiecībā uz tiesību aktu
ievērošanu

Juridiskajai atbildībai ir svarīga loma sabiedrisko attiecību dalībnieku

attiecībās, tā ir līdzeklis cilvēku uzvedības regulēšanai.

Piemērs- Pienākums juridiski atbildēt nozīmē izpildīt noteiktas

(juridiskas) sekas - atlīdzināt zaudējumus (civiltiesiskā atbildība); izciest
brīvības atņemšanas sodu uz trīs gadiem (kriminālatbildība); saņemt
rakstisku brīdinājumu (disciplināratbildība); maksāt naudas sodu 50 EUR
(administratīvā atbildība).

Atkarībā no juridiskās atbildības rakstura var izdalīt galvenos

juridiskās atbildības veidus –

✓ disciplinārā atbildība

✓ civiltiesiskā atbildība,

✓ administratīvi tiesiskā atbildība.,

✓ krimināltiesiskā atbildība.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 7

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
1.4.1. Disciplinārā atbildība
Sabiedrības interesēs ir izveidot tādu valsts pārvaldi, kurai var
uzticēties sabiedrība kopumā un katrs indivīds atsevišķi. Būtisks
priekšnoteikums sabiedrības uzticēšanās līmeņa paaugstināšanai ir novērst
šaubas par amatpersonas rīcības tiesiskumu un lietderību.
Valsts pārvaldē nodarbināto atbildība galvenokārt izpaužas kā
disciplinārā un civiltiesiskā atbildība.
Disciplinārās atbildības mērķis ir ne tikai sodīt konkrēto amatpersonu
par pieļautajiem pārkāpumiem un preventīvi novērst citus iespējamos
pārkāpumus, bet arī aizsargāt sabiedrību un vairot tās uzticēšanos valsts
pārvaldei un valstij kopumā. Līdzīgi arī civiltiesiskās atbildības mērķis ir ne
tikai atlīdzināt nodarītos zaudējumus, bet arī aizsargāt sabiedrību un vairot
tās uzticēšanos valsts pārvaldei un valstij kopumā.
Disciplinārsods ir valsts noteikts piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, ko
piemēro ierēdnim, kurš izdarījis disciplinārpārkāpumu.
Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:
✓ rājiens;
✓ mēnešalgas samazināšana, bet ne vairāk kā par 20% uz laiku no
trim mēnešiem līdz vienam gadam;
✓ pazemināšana amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;
✓ atbrīvošana no amata;
✓ atbrīvošana no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu
valsts pārvaldē.
(https://likumi.lv/ta/id/136110-valsts-civildienesta-ierednu-
disciplinaratbildibas-likums )

1.4.2. Civiltiesiskā atbildība

Latvijas Republikas Civillikums (saīsināti CL) ir Latvijas civilkodekss,
apjomīgākais LR likums (sākotnējā redakcijā 2400 panti).

Civiltiesības ir patstāvīga tiesību nozare, kas regulē

mantiskās attiecības, ar tām saistītas nemantiskās
attiecības un likumā paredzētos gadījumos rī citas personas
nemantiskās attiecības

Civiltiesībās kā apakšnozares ietilpst:

✓ ģimenes tiesības;
✓ mantojuma tiesības;
✓ lietu tiesības;
✓ saistību tiesības.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 8

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Civiltiesības ir ļoti plaša tiesību nozare, un ir daudzi citi likumi,
kas regulē civiltiesiskus jautājumus.

Civiltiesībām pieskaitāmi arī likumi par apdrošināšanu un

kreditēšanu. Arī darba tiesības, komerctiesības, intelektuālā īpašuma
tiesības, patērētāju tiesības ir radušās no civiltiesībām un tiek dēvētas par
civiltiesību speciālajām apakšnozarēm.

Ģimenes tiesības ir tiesību normu kopums, kas reglamentē ģimenes

tiesisko attiecību rašanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu
personiskās un mantiskās attiecības.

Mantojuma tiesības regulē mantiskās attiecības, kas ir saistītas ar

mantas pāreju no mirušās personas pie citas personas īpašumā
mantošanas ceļā. Personu, kurai pieder mantojuma tiesības sauc par
mantinieku. Mantojuma tiesības ir cieši saistītas ar īpašuma tiesībām, jo
pēc cilvēka nāves viņa īpašums pārvēršas par mantojumu. Mantojuma
tiesības ir saistītas arī ar ģimenes tiesībām, jo Civillikums aizsargā
tuvinieku un radinieku tiesības saņemt mantojumu no mirušā ģimenes
locekļa.

Lietu tiesības nosaka, ka tiesību subjektiem ir iespēja iegūt savā varā

lietas, tās izmantot un dažādi ar tām rīkoties.

Mantiskās attiecības. Tās ir daudzveidīgas attiecības un pēc apjoma

un nozīmes veido svarīgāko sabiedrisko attiecību loku, ko regulē
civiltiesību normas. Mantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar

✓ ražošanas līdzekļu,

✓ patēriņa priekšmetu

✓ citu materiālo labumu piederību, to apgrozību un izlietošanu.

Tās ir ekonomiskās attiecības, ko regulē normatīvie akti.

Mantiskās attiecības veidojas pārsvarā lietu un saistību tiesību ietvaros.

Lietu tiesības nosaka, kas kam pieder. Attiecību dalībnieki ir vai nu
mantas īpašnieki, vai tās lietotāji.

Piemēram, aizsargājot preču pircējus un pakalpojuma saņēmējus,

darbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas ir valsts pārvaldes
iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un kas īsteno patērētāju
tiesību un interešu aizsardzību. Galvenais dokuments, uz kura pamata
darbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ir Patērētāju tiesību
aizsardzības likums. Centra darbību reglamentē Patērētāju tiesību
aizsardzības centra nolikums.
Papildus par patērētāja tiesībām vari uzzināt :
https://www.ptac.gov.lv/lv

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 9

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Saistību tiesības ietvaros mantiskās attiecības veidojas, noslēdzot
līgumus (pirkuma, nomas, īres, glabājuma u.c. līgumi). Parasti šīm
attiecībām ir atlīdzības raksturs. Var būt arī bezatlīdzības, piemēram,
dāvinājums.

Personiskās nemantiskās attiecības, kas ir saistītas ar mantiskajām

attiecībām. Šādas attiecības rodas sakarā ar autorību uz zinātniskiem,
mākslas, literāriem darbiem, patentētiem izgudrojumiem u.c., par ko
autoram ir tiesības saņemt atlīdzību.

Par autortiesībām, patentiem un to aizsardzību papildus informāciju vari

gūt, apmeklējot patentu valdes mājaslapu : https://www.lrpv.gov.lv/lv/par-
mums

Patentu valde veic šādas funkcijas:

✓ Reģistrē rūpnieciskā īpašuma objektus – izgudrojumu patentus
(ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības
līdzekļiem), preču zīmes, dizainparaugus un pusvadītāju izstrādājumu
topogrāfijas – un uzturēt attiecīgos reģistrus, kā arī sniegt citus ar
rūpniecisko īpašumu saistītus pakalpojumus;
✓ Veicina valstī un sabiedrībā izpratni par intelektuālā īpašuma
aizsardzību un stiprināt tā vērtību;
✓ Veic Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētās valsts
rūpnieciskā īpašuma iestādes funkcijas;
✓ Veido specializētu informācijas krājumu un sniegt informācijas
pakalpojumus rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības jomā.

Personiskās nemantiskās attiecības, kas nav saistītas ar

mantiskajām attiecībām. Tādas attiecības rodas sakarā ar juridiskās
personas nosaukumu, fiziskās personas vārdu, godu, cieņu. Tās nav tieši
saistītas ar kādiem mantiskiem labumiem vai to iegūšanu, bet attiecas uz
sabiedrisko vērtējumu un prestižu.

Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai –

parādniekiem – jāizdara par labu otrai – kreditoriem – zināma darbība, kam
ir mantiska vērtība. Saistības rada tiesiskas attiecības starp tās
dalībniekiem.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 10

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Darba tiesības ir speciālā civiltiesību apakšnozare, kas regulē darba
devēju un darbinieku darba attiecības, kuras dibinātas uz darba līguma
pamata.

Jautājumi pašpārbaudei:

1. Ko regulē darba tiesības?

2. Nosauciet darba tiesību avotus.

1.4.3. Administratīvā atbildība

Administratīvā atbildība ir viens no juridiskās atbildības veidiem līdztekus
civiltiesiskai, disciplinārai un kriminālatbildībai.

Administratīvā atbildība ir personas vai amatpersonas atbildība

valsts priekšā par administratīvo pārkāpumu, par kuru normatīvajos
aktos paredzēts lietot administratīvo sodu.

Administratīvai atbildībai ir raksturīgi vairāki principi:

• tā iestājas tikai par prettiesisku darbību un uzvedību; tā nedrīkst
iestāties par personas domām vai jūtām, kas atrodas neizpaustā stāvoklī;
• tā paredzēta tikai par tiesībpārkāpēja patiesu un likumos noteiktā kārtībā
pierādītu vainu, jo bez vainas nav juridiskās, tai skaitā – administratīvās
atbildības;
• tai jābūt tiesiskai – administratīvā atbildība iestājas tikai tajos gadījumos,
kurus regulē administratīvo tiesību normas;
• tai jābūt lietderīgai – administratīvā soda veidu un smaguma pakāpi
nosaka, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma bīstamību, kaitīgumu, pārkāpēja
personību;
• tai jābūt taisnīgai – administratīvās atbildības apjomam jābūt samērīgam
ar notikušo pārkāpumu, tā smagumu;
• tai jāspēj nodrošināt soda neizbēgamību par izdarīto administratīvo
pārkāpumu – neviens administratīvo tiesību pārkāpums nevar palikt bez
soda.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 11

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Administratīvais sods ir personas nosodījums (atmaksa) par
administratīvo tiesību normā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, ko pamatā
piemēro valsts pārvaldes iestāde (publiskās administrācijas iestāde), izņemot
tos soda veidus, kuri būtiski ierobežo privātpersonas tiesības un brīvības un
kurus piemēro tiesa.
Administratīvajam sodam ir vairākas funkcijas:
✓ sodošā funkcija – administratīvais sods var tikt piemērots tikai
tad, kad tiek konstatēts administratīvais pārkāpums. Sods
iestājas kā negatīvās sekas par izdarīto pārkāpumu.
Administratīvā soda piemērošana veicina sabiedriskās
kārtības nodrošināšanu;
✓ preventīvā jeb brīdinošā funkcija – soda izpilde iedarbojas uz
pārkāpēju un pārējām personām kā faktors, kas attur no citu
pārkāpumu izdarīšanas.

Administratīvajam sodam ir noteikti jābūt:

✓ pamatotam – sods ir jāpamato ar pierādījumiem, lai
nebūtu šaubas par personu vainu;
✓ likumīgam – personu var saukt pie administratīvās
atbildības, ja tā patiešām ir izdarījusi administratīvo
pārkāpumu;
✓ taisnīgam – uzliktam sodam ir jābūt samērīgam ar
nodarīto.

Pārkāpumu veidi, jomas un to izraisītās sekas ir dažādas, tāpēc arī

administratīvie sodi ir dažādi.

Administratīvo sodu veidi ir šādi:

✓ brīdinājums;
✓ naudas sods;
✓ administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka
konfiskācija;
✓ personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana;
✓ tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana
uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību;
✓ administratīvais arests

Papildus: par administratīvo atbildību vari noskatīties video-

https://www.youtube.com/watch?v=fH4hfe2N66A
https://www.facebook.com/watch/?v=369402840995779

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 12

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
par administratīvajām tiesībām noskaties video:
https://www.youtube.com/watch?v=wPToQZtmB-8&t=9s

1.4.4. Kriminālatbildība

Kriminālatbildība ir vissmagākais juridiskās atbildības

veids. Kriminālatbildība iestājas par sabiedrībai visbīstamāko
pārkāpumu- noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.
Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu,
pie kriminālatbildības nav saucams.
Kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, Krimināllikuma ietvaros valsts vārdā
piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot
priekšrakstu par sodu.

Soda mērķis ir:

1) aizsargāt sabiedrības drošību;

2) atjaunot taisnīgumu;
3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu;
4) resocializēt sodīto personu;
5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos
no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Krimināllikums paredz, ka par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu var

piemērot kā pamatsodus, tā arī papildsodus.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 13

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Kriminālsoda veidi:

✓ brīvības atņemšana
✓ probācijas uzraudzība
✓ sabiedriskais darbs
✓ naudas sods

Bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus

✓ mantas konfiskācija

✓ izraidīšana no Latvijas republikas

✓ probācijas uzraudzība

✓ sabiedriskais darbs

✓ naudas sods

✓ tiesību ierobežošana ( https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums)

Kriminālsoda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus
un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Jautājumi paškontrolei:
1. Kāds ir administratīvā soda mērķis?
2. Kādas funkcijas pilda administratīvais sods?
3. Kādam ir jābūt administratīvajam sodam?
4. Nosauciet administratīvo sodu veidus.
5. Definējiet jēdzienu „noziedzīgs nodarījums”.
6. Kā Krimināllikumā tiek klasificēti noziedzīgi nodarījumi?

Noskaties video par administratīvajām, civiltiesībām un

krimināltiesībām
https://skolo.lv/mod/hvp/view.php?id=47486475

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 14

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Analizē situāciju un atbildi uz jautājumiem!
Rīgas ABC vidusskolas 10. klases skolnieks Reinis Sudrabs, braucot
mājās no skolas ar tramvaju, apzīmēja tramvaja logus, jo bija ļoti dusmīgs par
saņemto nesekmīgo vērtējumu matemātikas kontroldarbā. AS “Rīgas satiksme”
vēlas vērsties tiesā pret Reini Sudrabu par zaudējumu atlīdzību 300 eiro
apmērā. Reinis Sudrabs uzskata, ka pret viņu šāda prasība vispār nav ceļama,
jo viņš vēl ir nepilngadīgs. Turklāt viņš ir tikai skolēns, kurš algotu darbu
nestrādā. Reinis Sudrabs uzskata, ka AS “Rīgas satiksme” prasība būtu jāceļ
pret Rīgas ABC vidusskolas matemātikas skolotāju, jo tieši viņas darbības
rezultātā, ieliekot nesekmīgo vērtējumu kontroldarbā, Reinis sadusmojās un
apzīmēja tramvaja logus.

1. Vai starp Reini un AS “Rīgas satiksme” ir radušās tiesiskās attiecības?

2. ja atbilde uz 1. jautājumu ir pozitīva. Vai tiesiskās attiecības ir
privāttiesiskas vai publiski tiesiskas? Kurā tiesību nozarē?
3. Kuri ir juridiskie fakti konkrētajā situācijā?
4. Vai starp pusēm ir noslēgts līgums?
5. Kādas tiesību normas būtu piemērojamas strīda izšķiršanai?
6. Vai Reiņa Sudraba izvirzītie iebildumi ir pamatoti? Kāpēc?
7. Prognozē, kāds varētu būt tiesiskais risinājums šajā situācijā! Kādā(-os)
veidos?

2. Lobēšana, korupcija, to saistība ar valsts

attīstību
Vārda “lobēšana” izcelsme saistīta ar priekštelpām Anglijas
Parlamenta Pārstāvju palātā, kur sabiedrības pārstāvji varēja runāt ar
parlamenta locekļiem. Lobēšana ir personu komunikācija ar publiskas
varas institūciju amatpersonām, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu šo vai
trešo personu interesēs.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 15

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Par lobēšanu parasti nesauc darbības, kas tiek veiktas tikai
administratīvā vai tiesvedības procesā. Tomēr lobētāji var izmantot prasības
tiesā, piemēram, lai atceltu kādu normatīvo aktu vai iesniegumus iestādēm,
piemēram, informācijas pieprasījumus. Valstīs, kur lobēšanu reglamentē
normatīvie akti, nereti noteikti arī citi izņēmumi, kādus subjektus
neuzskata par lobētājiem (piemēram, individuālus pilsoņus, valsts
amatpersonas, kad tās pilda savus amata pienākumus, zinātniekus,
politiskās partijas, reliģiskās organizācijas) vai kādas darbības neuzskata
par lobēšanu (piemēram, piketus un demonstrācijas, kas notiek publiskajā
telpā, publikācijas plašsaziņas līdzekļos, komunikāciju pēc valsts
amatpersonu uzaicinājuma).
Lobēšanas tiešais mērķis ir lobētāja vai trešās personas privāto
interešu vai uzskatu par sabiedrības interesēm īstenošana. Tiesības
nodarboties ar lobēšanu izriet no cilvēka pamattiesībām (vārda brīvība –
Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un
politiskajām tiesībām 19. pants, United Nations Organization, International
Covenant on Civil and Political Rights; Eiropas Padomes Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pants, Convention for
the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms). Lobēšana ir
viena no politiskās līdzdalības formām un ir nepieciešama demokrātiskā
sabiedrībā, kur pilsoņi drīkst paust savas intereses lēmumu pieņēmējiem
un piedalīšanās politiskajos procesos ir vēlama. Lobēšana nodrošina saikni
starp lēmumu pieņēmējiem un dažādām sabiedrības grupām. Tā ir īpaši
svarīga plurālistiskajā demokrātijā, kur daudzu savstarpēji konkurējošu
interešu grupu darbība tiek uzskatīta par priekšnoteikumu lēmumu
pieņemšanai sabiedrības interesēs.
Kopš 20. gs. 80.–90. gadiem lobēšanas nozīme Eiropā arvien
palielinājusies. Viens no cēloņiem ir ekonomikas sarežģītība, kā dēļ valstīm
kļūst grūtāk regulēt tautsaimniecību, ja nav efektīvas komunikācijas ar
tirgus dalībniekiem. Algotus lobētājus īpaši sāka izmantot tirgū ienākušie
starptautiskie uzņēmumi, kuriem pašiem trūka kontaktu lēmumu
pieņēmēju aprindās. Lielākajās Eiropas valstīs palielinājies lobēšanas
pakalpojumu sniedzēju un uzņēmumu iekšējo (angļu – in-house) lobētāju
skaits.
Lobēšana informē amatpersonas par sabiedrībā pastāvošajām
interesēm un politisko lēmumu skartajām jomām. Tādējādi lobēšana var
uzlabot lēmumu kvalitāti.
Tomēr gandrīz visās sabiedrībās ir sastopami negatīvi priekšstati par
lobēšanu. Ja atsevišķas grupas spēj lobēt ar daudz lielākiem resursiem un
efektīvāk nekā citas, rodas risks, ka amatpersonas nepietiekami ņems vērā
plašākas sabiedrības intereses. Lēmumu pieņēmēji var arī kļūt atkarīgi no
konkrētiem lobētajiem. Amatpersonām var nepietikt kapacitātes savu
lēmumu skarto jomu patstāvīgai izvērtēšanai, vai arī lobētāji var nodrošināt

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 16

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
savu ietekmi ar nepienācīgu labumu (kukuļu, nelikumīga partiju
finansējuma) palīdzību.
( avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/33730 )
Papildini savas zināšanas par lobēšanas regulējumu Latvijā
https://delna.lv/wp-
content/uploads/2021/06/LV_Designing_lobbying_regulation_in_Latvia_fina
l.pdf
Jaunais lobēšanas likumprojekts jeb augstāk pieminētais Interešu
pārstāvības atklātības likumprojekts noteikts atklātības principu attiecībā uz
plašāku konsultāciju spektru, apzinoties, ka konsultācijas notiek dažādās
formās un sabiedrībai par tām jābūt informētai. Šī likuma galvenais mērķis ir
informēt sabiedrību par to, kuras ir personas, kuras cenšas ietekmēt lēmumu
pieņemšanu, kā, piemēram, ja tiek pieņemts likums par to, ka skolā skolēniem
katru dienu pusdienās ir obligāti jāēd vista, tad, pastāvot Interešu pārstāvības
atklātības likumam, sabiedrība varētu konstatēt, ka šāda tiesību norma ir
pieņemta tādēļ, ka lielākais vistu audzētājs ir lobējis šāda lēmuma
pieņemšanu.
Jāvērš uzmanība, ka minētais likumprojekts būs attiecināms ne tikai uz
lobēšanu valsts pārvaldē.

Izpēti infografiku!

LV portāla infografika. Avots: komunikācijas vadības aģentūras

“Deep White” sadarbībā ar SKDS veiktais pētījums “Sabiedrības
intereses varas gaiteņos. Interešu pārstāvības likuma novērtējums”.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 17

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Ja vēlaties uzzināt vairāk par lobēšanu, tad var izmantot šādus
avotus:

1. https://enciklopedija.lv/skirklis/33807
2. https://aizsardziba.saeima.lv/darba-grupa-lob%C4%93%C5%A1anas-
atkl%C4%81t%C4%ABbas-likuma-izstr%C4%81dei/materi%C4%81li/1533-
intere%C5%A1u-p%C4%81rst%C4%81vniec%C4%ABbas-
atkl%C4%81t%C4%ABbas-regul%C4%93juma-pamatprincipi-publiska-
apsprie%C5%A1ana-pirms-likumprojekta-izstr%C4%81des-saeim%C4%81
3. https://lvportals.lv/skaidrojumi/337847-ko-noteiks-interesu-parstavibas-
atklatibas-likums-2022
4. Saeimā top Interešu pārstāvniecības atklātības likums [tiešsaiste]. Saeima.
Pieejams: https://youtu.be/Q_wTypsi_K8!
5. Pauliņa, L. Būt vai nebūt lobisma atklātības likumam?
[tiešsaiste]: https://lvportals.lv/norises/288071-but-vai-nebut-lobisma-
atklatibas-likumam2017
6. Alksne, A. Lobēšanas atklātība Latvijā [tiešsaiste]: http://delna.lv/wp-
content/uploads/2011/04/2015_LobesanasAtklatibaLatvija.pdf

Korupcija

Korupcija ir sabiedrības uzticētās varas ļaunprātīga

izmantošana personīgo vai tuvu stāvošu cilvēku interešu labā.

Korupcija apdraud gan valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko

attīstību, gan ikviena tās iedzīvotāja tiesību un brīvību realizāciju, tādējādi
mazinot sabiedrības lojalitāti pret valsti un ietekmējot valsts politisko
stabilitāti. Korupcija ietekmē valsts pārvaldi, novājinot tās spējas kalpot
sabiedrībai. Tā kavē lēmumu pieņemšanu un izvēli, jo korumpētie
ierēdņi, politiķi līgumus noslēdz ar tiem, kas piedāvā nelikumīgu peļņu, nevis
labākos produktus un pakalpojumus.

Korupcija visbiežāk notiek tur, kur sastopas valsts un privātais sektors.

It īpaši tur, kur valsts amatpersonas ir tieši atbildīgas par sabiedrības
apkalpošanu vai specifisku noteikumu izdošanu.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 18

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite

No korupcijas vismazāk aizsargātās jomas:

✓ muita,
✓ nodokļu iekasēšana,
✓ valsts pasūtījums, zemes un īpašuma pārdale (privatizācija),
✓ valsts uzraudzības institūcijas,
✓ amatpersonu iecelšana,
✓ pašvaldību lēmēj- un izpildinstitūcijas.

Ir divu veidu korupcija:

1. “Sīkā” jeb izdzīvošanas, kuru praktizē ierēdņi, kas ir nepietiekami

atalgoti un tāpēc ir atkarīgi no sīkām dāvanām ģimenes uzturēšanai.

2. “Liela mēroga” korupcija, kur augstu stāvošas amatpersonas pieņem

lēmumus, kas ir saistīti ar lieliem ekonomiskiem līdzekļiem.

Korupcijas ekonomiskās sekas:

✓ paplašinās “ēnu ekonomika”;

✓ tiek grauti konkrēti tirgus mehānismi;
✓ tiek kavēta privātuzņēmēju darbība, galvenokārt tādēļ, ka traucēts
privatizācijas process;
✓ budžeta līdzekļi tiek izmantoti neefektīvi;
✓ koruptīvo maksājumu dēļ pieaug cenas, kā rezultātā cieš patērētāji.

Korupcijas sociālās sekas:

✓ tiek zaudēti milzīgi līdzekļi, kas tiek paredzēti vispārējai attīstībai;

✓ palielinās un nostiprinās krasa sociālā nevienlīdzība;
✓ tiek diskreditētas tiesību normas kā galvenais valsts un sabiedrības
dzīvi regulējošais elements;
✓ tiesībsargājošo instanču korumpētība veicina organizētās noziedzības
nostiprināšanos.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 19

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Korupcijas politiskās sekas:

✓ notiek politikas mērķu nomaiņa – no valsts vispārējās attīstības uz

oligarhisku grupējumu valdīšanu;
✓ mazinās uzticība pastāvošajai varai, notiek tās atsvešināšanās no
sabiedrības;
✓ mazinās valsts starptautiskais prestižs, kas draud ar ekonomisko un
politisko izolāciju;
✓ profanizējas un mazinās politiskā konkurence, kas traucē demokrātijas
attīstībai.
(https://delna.lv/lv/darbibas-jomas/citas-aktivitates/kas-ir-
korupcija-iss-ievads/)

Iegūsti papildus zināšanas

Kā mazināt korupciju
https://delna.lv/lv/2022/08/12/mazini-korupciju-nekluse/
izpētot infografiku un atbildot uz jautājumiem. Pamato savas atbildes!
https://lvportals.lv/skaidrojumi/341437-leni-tomer-pieaug-noraidosa-
attieksme-pret-kukuldosanu-2022
izpēti attēlu, veic secinājumus!

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency

International (TI) ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2021.
gada rezultātus. Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2020. gadu, ir pieaudzis
par 2 punktiem, sasniedzot 59 punktus (no 100). Lai arī pieaugumu
varam vērtēt kā soli pareizā virzienā, Latvijas KUI ilgstoši atpaliek no
citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības
organizācijas valstīm (OECD). Turklāt šis pieaugums nerada pārliecību,

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 20

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
ka Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP) noteikto mērķi
– 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus, izdosies
sasniegt. Delnas norāda – lai uzlabotu Latvijas sniegumu, atbildīgajām
institūcijām jārīkojas drosmīgi un jābeidz vilcināties ar lēmumu
pieņemšanu un uzlabojumu veikšanu tādās jomās kā publisko resursu
izšķērdēšanas novēršana, politiskās un biznesa godprātības (integritātes)
veicināšana, turklāt sava artava korupcijas apkarošanā ir jādod arī
privātajam sektoram.
Avots: https://delna.lv/lv/2022/01/25/korupcijas-uztveres-indekss-
2021-latvijas-rezultats-uzlabojas-tacu-temps-par-lenu/

Atšķirība starp lobēšanu un korupciju.

Šobrīd lobēšanas un lobētāju termini nav definēti nevienā tiesību aktā.
Lobēšana tiek un arī netiek uzskatīta par normālu demokrātiskās sistēmas
daļu, tāpēc tas veicina uzskatu, ka tā nav leģitīma. Piekļuve publiskajai
informācijai un tās atklāšanas prakse nav konsekventa un atšķiras valsts
institūciju starpā. Lēmumu pieņēmēji ir nepietiekami informēti par to, kā
saskarsmē ar lobētājiem izturēties ētiski pareizi un kā rīkoties ar lobētāju
sniegto informāciju. Publisko iepirkumu process ir necaurskatāmu lobēšanas
aktivitāšu objekts visos valsts pārvaldes līmeņos. Nevalstiskajām
organizācijām un pētnieciskajai žurnālistikai ir svarīga loma lēmumu
pieņēmēju un lobētāju uzraudzīšanā un saukšanā pie atbildības, bet to
kapacitāte ir maza. Starp publisko un privāto sektoru esošais tā sauktais
atvērto durvju princips nav pietiekami reglamentēts un tiek vāji īstenots, radot
nopietnus interešu konflikta un nepareizas ietekmes riskus.
Lobēšana ir apzināta un sistēmiska komunikācija ar valsts un pašvaldību
institūcijām, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu
privātpersonu interešu īstenošanai. Lobētājs ir fiziska vai privāto tiesību
juridiska persona, kas, savu vai citu privātpersonu interešu vadīta, par
atlīdzību vai bez tās veic lobēšanu. Lēmumu pieņemšanas process – norise,
kurā publiskās varas subjekts pieņem, groza vai atceļ normatīvos aktus vai
politikas plānošanas dokumentus, kā arī sagatavo tos, atbalsta vai noraida
priekšlikumus un iebildumus par tiem. Eiropas Padomes Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pants aizsargā lobētāju tiesības, jo
informācijas un ideju izplatīšana, kā arī saņemšana ir nozīmīgākais leģitīmas
lobēšanas elements. Lobēšana ir pasaulē izplatīta likumdošanas procesa un
dažādu publiskās varas lēmumu pieņemšanas ietekmēšana noteiktu
privātpersonu interesēs. Demokrātiskā un tiesiskā valstī lobēšana ir normāla
un pat vēlama parādība, kas veicina normatīvo aktu kvalitatīvu izstrādi. Ja
lobēšanas procesa atklātība un lobētāju vienlīdzība netiek ievērota, lobisms
var negatīvi ietekmēt normatīvo aktu saturu, atspoguļojot šaurām grupām
izdevīgus, bet sabiedrībai neizdevīgus noteikumus.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 21

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
3. Tiesību normas, to veidi. Tiesību hierarhiskā
sistēma.
Latvijai atgūstot suverenitāti un starptautisku atzīšanu, viens no tās
pamatuzdevumiem bija integrācija starptautiskajā sabiedrībā. 1990. gada 4.
maijā LPSR AP pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanu".
Deklarācijas 1. pantā atzīta starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāte
pār valsts tiesību normām. Deklarācijas 8. pants garantē Latvijas Republikas
un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās,
ekonomiskās un kultūras tiesības, arī politiskās brīvības, kuras atbilst
vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām.
Tajā pašā dienā — 1990. gada 4. maijā — Augstākā padome, bet nu jau
Latvijas Republikas Augstākā padome, atzīstot, ka cilvēki piedzimst brīvi un
tiesībās vienlīdzīgi, kā arī rūpējoties par Latvijas Republikas likumdošanas
aktu atbilstību starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos,
pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko
tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos", kas ietvēra 51 starptautisko
tiesību aktu. (avots: https://www.vestnesis.lv/ta/id/32824)

Tiesību norma ir abstrakts, vispārīgs un saistošs

sabiedrības uzvedības priekšraksts.

Norma- vispārējs noteikums, kas regulē cilvēku uzvedību un rīcību

sabiedrībā.
Sociālās normas ir darbības standarti un uzvedības noteikumi, kas sakārto
un regulē sociālās mijiedarbības. Sociālās normas ir vēlamie uzvedības veidi,
kurus ir noteikusi konkrēta grupa. Tās atspoguļo visu grupas locekļu
priekšstatus par pieņemamu un no viņiem gaidīto uzvedību. Normas apvieno
grupas locekļus, parādot, ka tie darbojas vienādi. Tādēļ minētās normas
atvieglo mūsu dzīvi un dod iespēju paredzēt pārējo grupas un sabiedrības
kopumā locekļu uzvedību.

Mūsdienās svarīgākās sociālās normas ir:

✓ tiesību normas;
✓ morāles normas;
✓ reliģiskās normas;
✓ politiskās normas;
✓ etiķetes normas.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 22

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Tiesību norma vienmēr kalpo par tipisko sabiedrisko attiecību
paraugu, modeli, ko paredz valsts. Tā pastāvīgi izpaužas kā pienācīgās
uzvedības mērs un ir visas tiesību sistēmas «pamatšūna».
Piemērs- Civillikuma 32. pants; Ministru kabineta noteikumu Nr. X 3.
punkts; Rīgas domes saistošo noteikumu par apbūves kārtību x.punkts; ANO
Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 5.panta 1.punkts.

Tiesību normu veidu piemēri:

Publisko tiesību normas regulē attiecības starp valsti un personu,
nosaka to publiskās tiesības un pienākumus, kā arī nosaka valsts iekšējo
uzbūvi. Publiskās ir, piemēram, konstitucionālo tiesību normas,
krimināltiesību normas.
Privāto tiesību normas aizstāv personas intereses tās līdztiesīgajās
attiecībās ar citām personām.
Materiālās normas pauž tiesisko attiecību būtību un nosaka attiecību
dalībnieku pienākumus un tiesības.
Procesuālās normas regulē materiālo tiesību realizācijas kārtību un
procedūras, ar kuru palīdzību tiesisko attiecību dalībnieki īsteno savas
tiesības un pienākumus
Likuma normas izdod likumdevēja iestāde – Saeima, savukārt
likumpamatoto aktu normas ir ietvertas, piemēram, Ministru kabineta
noteikumos, kurus izdod Ministru kabinets, pašvaldību saistošajos
noteikumos, kurus izdod pašvaldības u.c.
Valsts nozīmes normas ir visā valstī darbojošās normas.
Vietējās nozīmes normas ir atsevišķā valsts daļā darbojošās normas,
piemēram, saistošas normas, kas darbojas noteiktas pašvaldības teritorijā.
Vispārējās normas attiecas uz visām personām, kuras dzīvo attiecīgā
teritorijā.
Speciālās normas attiecas uz noteiktu personu loku (pensionāriem,
sievietēm, transporta darbiniekiem u.c.).
Imperatīvās normas satur absolūti noteiktu noteikumu, kas izteikts
kategoriskā formā, piemēram, Krimināllikums paredz, ka nosakot sodu, tiesa
nevar atzīt par atbildību pastiprinošiem tādus apstākļus, kuri nav norādīti
šajā likumā. Tā ir kategoriska forma. Pienākumu uzliekošās normas nosaka
personai pienākumu veikt noteiktas pozitīvas darbības, piemēram, no
līgumsaistībām izrietošs pienākums samaksāt parādu.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 23

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
Aizliedzošās normas nosaka personām pienākumu atturēties no
attiecīgā veida darbībām, piemēram, aizliegts smēķēt neatļautās vietās.
Pilnvarojošās normas pieļauj noteiktos apstākļos izdarīt kādas
darbības vai atturēties no tām, kā arī izvēlēties noteiktu uzvedības variantu,
piemēram, Latvijas Republikas pilsonis var izvēlēties piedalīties Saeimas
vēlēšanās vai nepiedalīties.
Veicināšanas jeb stimulējošas normas paredz materiālu vai morālu
labumu iegūšanu par noteiktu uzvedību, piemēram, normas par valsts
apbalvojumiem.
Terminētās normas ir normas ar noteiktu darbības termiņu, t.i.,
termiņa beigas tiek norādītas. Piemēram, norma pārreģistrēt uzņēmumus
Komercreģistrā noteiktā termiņā.
Beztermiņa normas ir normas, kuras tiek izdotas uz iepriekš
nenoteiktu laiku.

Tiesību normu hierarhija Latvijā:

LR
Satversme

Starptautisko tiesību
normas

Likumi

Ministru kabineta noteikumi

Pašvaldību saistošie noteikumi

Piemēram, darba tiesībām Latvijā ir raksturīga tiesību avotu

daudzveidība:

1. Latvijas Republikas Satversme. Tās VIII nodaļā «Cilvēka

pamattiesības» ir pasludinātas

✓ ikviena tiesības izvēlēties nodarbošanos un darba vietu

atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai,

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 24

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
✓ tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu,

✓ tiesības uz atpūtu,

✓ tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas,

bezdarba un citos likuma noteiktajos gadījumos.

Satversme paredz strādājošajiem arī tiesības uz koplīgumu un tiesības

streikot.

2. Starptautiskās tiesību normas. Latvija ir noslēgusi starptautiskos

līgumus ar daudzām valstīm par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām
civilajās, ģimenes, darba un citu tiesību jautājumos. Latvija ir ratificējusi arī
virkni Starptautiskās Darba Organizācijas konvenciju, piemēram, konvenciju
Nr. 100 Par vienlīdzīgu atlīdzību.

3. Likumi. Svarīgs darba tiesību avots ir 2001. gada 20. jūnija Darba
likums, kurš ir spēkā kopš 2002. gada 1. jūnija.

4. Ministru kabineta noteikumi. Piemēram, darba tiesību jomā var minēt

30.11.2010. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1096 «Noteikumi par minimālo
mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi»

5. Lokālie jeb vietējie normatīvie akti. Tie tiek izdoti, lai regulētu darba
tiesiskās attiecības konkrētā organizācijā, iestādē, uzņēmumā. Lokālie
normatīvie akti ir daudzveidīgi – darba koplīgums, Darba iekšējās kārtības
noteikumi, dienesta instrukcijas, rīkojumi, pavēles, norādījumi, statūti u.c.

4. Otrais mājasdarbs piekļuves darbam.

4.1. Ja esi izvēlējies Pilsoniskās līdzdalības iniciatīvu.
( Kopā- 25p)

1.uzdevums. Pilsoniskās līdzdalības norises dokumentācija.

✓ Ir dokumentētas būtiskākās pilsoniskās līdzdalības aktivitātes,
izmantojot daudzveidīgus pierādījumu veidus (piemēram, fotogrāfijas,
elektroniskās sarakstes izdrukas, dokumentu kopijas). ( 10 p.)
✓ Ir aprakstīts katrs dokumentācijā iekļautais pierādījums, kā minimums
norādot dokumentētās aktivitātes norises laiku, mērķi un rezultātus. (
10 p.)
✓ Ir veikti secinājumi par īstenotās pilsoniskās līdzdalības iniciatīvas
rezultātiem un prognozētas tās iespējamās sekas/iegūtie labumi
īstermiņā un ilgtermiņā.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 25

 Sociālās zinātnes II 12. klasei 2. ieskaite
2. uzdevums. Ievērotas darba tehniskās specifikācijas prasības.

✓ Darbs apkopots, ievērojot tehniskās specifikācijas prasības.( 5 p.)

4.2. Ja esi izvēlējies Sociālās uzņēmējdarbības projektu.

( Kopā 25 p.)

1. uzdevums. Ražota un realizēta prece vai sniegts pakalpojums

Aprakstīts ražošanas vai pakalpojuma izveides process. ( 5 p.)
✓ Pievienoti vizuālie materiāli par
• produkta kvalitāti un drošumu
• produkta atbilstību plānotajai funkcionalitātei
• produkta demonstrējumu atbilstošā vides risinājumā.
• kā definētā mērķauditorija izmanto produktu.

✓ Iesniegtas atskaites par realizēto tirgus darbību. Aprakstīti ieteicamie

produkta uzlabojumi/papildinājumi. ( 5 p.)

2. uzdevums. Analizēta iespējamā sociālā ietekme. ( 10 p.)

✓ Aprakstīts rezultāts, ko iegūst labuma saņēmējs.

✓ Izvērtēti sociālās uzņēmējdarbības projektā plānotie un īstenotie
uzdevumi.
✓ Aprakstīta iespējamā ilgtermiņa ietekme.
✓ Analizēts radītā produkta nākotnes potenciāls.

3. Uzdevums. Ievērotas darba tehniskās specifikācijas prasības. ( 5

p.)

Darbs apkopots, ievērojot tehniskās specifikācijas prasības.

Materiāla konspektu izstādājusi Anita Jozus 26