FIZIKĀLĀ ĶĪMIJA.

TERMODINAMIKA
8. NEDĒĻAS LEKCIJA
• Ķīmiskais līdzsvars
➢ Līdzsvara maisījuma sastāva aprēķināšana
➢ Ķīmiskā līdzsvara nobīde. Le-Šateljē princips
➢ Ķīmiskās reakcijas izotermas vienādojums

Dr. chem. Elīna Sīle

2023
Līdzsvara maisījuma sastāva aprēķināšana

Praksē svarīgi ir aprēķināt

1. reaģējošo vielu maisījuma sastāvu līdzsvara stāvoklī,

2. teorētiski iespējamo reakcijas produktu iznākumu,

3. izejvielu izreaģēšanas pakāpi,

4. disociācijas pakāpi u.c. praktiski svarīgus lielumus.

Spiediena ietekme uz ķīmisko līdzsvaru

Aplūkosim dažas konkrētas reakcijas, kas norisinās gāzes fāzē.

1) Ja ∆ν = 0 (reakcijas rezultātā nemainās kopējais molu skaits):
a) reaģējošo vielu daudzumi ir vienādi;
b) reaģējošo vielu daudzumi atšķiras;

2) Ja ∆ν ≠ 0 (reakcijas rezultātā mainās gāzveida vielu molu

skaits):
a) ∆ν > 0;
b) ∆ν < 0.
1) Ja ∆ν* = 0 un reakcijas rezultātā nemainās kopējais molu skaits:
a) reaģējošo vielu daudzumi ir vienādi
Kā piemēru apskatīsim šādu reakciju
CO + H2O(g) ↔ CO2 + H2
∆ν = (1+1) – (1+1) = 0
Pieņemsim, ka izejvielas CO izreaģēšanas pakāpe ir α. Tad lielums (1 – α) ir
neizreaģējušajam CO molekulu skaitam proporcionāls lielums.
Ja sākumā ir ņemts 1 mol CO un 1 mol H2O, tad
CO + H2O(g) ↔ CO2 + H2
τ = 0 1 mol 1 mol 0 0
Pēc zināma laika iestājas līdzsvars, ir izreaģējis α (“alfa”) molu CO un α molu H2O.
Vielu molu skaits līdzsvara stāvoklī būs šāds:
CO + H2O(g) ↔ CO2 + H2
τ=∞ 1–α 1–α α α
Kopējais molu skaits līdzsvara stāvoklī ir: σ 𝑛𝑖 = 1 − 𝑥 + 1 − 𝑥 + 𝑥 + 𝑥 = 2 𝑚𝑜𝑙
• ∆ν – gāzveida vielu molu skaita maiņa stehiometriskajā vienādojumā, saukta arī par stehiometrisko
summu. Dažādos literatūras avotos tiek apzīmēta arī ar ∑ν vai Δn = ngāzv.,prod − ngāzv. izejv.
Komponentu molu daļas Xi līdzsvarā aprēķina pēc formulām:
1−α α
𝑋(𝐶𝑂) = 𝑋(𝐶𝑂2 ) =
2 2
1−α α
𝑋(𝐻2 𝑂) = 𝑋(𝐻2 ) =
2 2

Komponentu parciālie spiedieni ir (Pi = Xi · Pkop):

1−α α
𝑃(𝐶𝑂) = ∙ 𝑃kop 𝑃(𝐶𝑂2 ) = ∙ 𝑃kop
2 2
1−α α
𝑃(𝐻2 𝑂) = ∙ 𝑃kop P(𝐻2 ) = ∙ 𝑃kop
2 2

Izteiksim līdzsvara konstanti ar reakcijā piedalošos gāzu parciālajiem

spiedieniem:
α α
𝑃𝐶𝑂2 ∙ 𝑃𝐻2 ∙ 𝑃𝑘𝑜𝑝 2 ∙ 𝑃𝑘𝑜𝑝
∙
𝐾𝑝 = = 2
𝑃𝐶𝑂 ∙ 𝑃𝐻2 𝑂 1 − α ∙ 𝑃 ∙ 1 − α ∙ 𝑃
2 𝑘𝑜𝑝 2 𝑘𝑜𝑝

α𝟐 α ≠ f (Pkop)
𝑲𝒑 =
(𝟏 − α)𝟐 α = f (KP)
 α
Ja ir zināms Kp lielums, tad, atrisinot kvadrātvienādojumu 𝐾𝑝 = , var atrast
(1−α)2
izreaģēšanas pakāpi α un pēc tam attiecīgi arī izreaģējušo vielu (konkrētajā
gadījumā CO un H2O(g) ) molu skaitu, jo nCO = nH2O = α.

Lielums α saistīts ar reakcijas produktu teorētisko iznākumu β:

𝐢𝐞𝐠ū𝐭𝐚𝐢𝐬 𝐦𝐨𝐥𝐮 𝐬𝐤𝐚𝐢𝐭𝐬

𝛃=
𝐭𝐞𝐨𝐫ē𝐭𝐢𝐬𝐤𝐢 𝐢𝐞𝐬𝐩ē𝐣𝐚𝐦𝐚𝐢𝐬 𝐦𝐨𝐥𝐮 𝐬𝐤𝐚𝐢𝐭𝐬

Saskaņā ar doto reakciju CO + H2O(g) ↔ CO2 + H2

τ=∞ 1–α 1–α α α

var aprēķināt, ka CO2 un H2 iznākums, ja ņemtā CO daudzums ir 1 mols, ir:

α α
𝛽𝐶𝑂2 = ∙ 100% 𝛽𝐻2 = ∙ 100%
1 1
 α2
No līdzsvara konstantes izteiksmes dotajai reakcijai 𝐾𝑝 = redzams, ka
(1−α)2

produktu iznākums nav atkarīgs no kopējā spiediena. Līdzsvara konstantes

izteiksmē KP noīsinājās.

Visās reakcijās, kurās nemainās gāzveida vielu molu skaits (∆ν = 0), kopspiediens
(ārējais spiediens) neietekmē reakcijas produktu iznākumu. Iznākums ir atkarīgs tikai
no līdzsvara konstantes skaitliskās vērtības. Jo lielāka līdzsvara konstante, jo lielāks ir
reakcijas produktu teorētiskais iznākums

Tā kā dotajā piemērā ∆ν = 0, tad, salīdzinot visas līdzsvara konstantes

𝑲𝑷 = 𝑲𝒄 ∙ (𝑹𝑻)∆𝝂 = 𝑲𝑿 ∙ 𝑷𝒌𝒐𝒑 ∆𝝂

var secināt, ka šajā gadījumā (pie nosacījuma, ka molu skaits reakcijā ir konstants un

turklāt izejvielu molu skaits ir vienāds) (𝑹𝑻)𝟎 = 𝑷𝒌𝒐𝒑 𝟎 = 𝟏 un tad:

Kp = Kc = K X
b) Reaģentu daudzumi atšķiras
Apskatīsim to pašu reakciju, kur joprojām ∆ν = 0
CO + H2O(g) ↔ CO2 + H2
∆ν = (1+1) – (1+1) = 0
Pieņemsim, ka reakcijas sākumā ir ņemti 3 moli CO un 2 moli H2O.
Saskaņā ar stehiometrisko vienādojumu, ūdens ir mazākumā. Tādā
gadījumā aprēķins sākas no komponenta, kurš ir mazākumā. Ja α ir
H2O izreaģēšanas pakāpe, var rakstīt
CO + H2O(g) ↔ CO2 + H2
Sākumā τ=0 3 mol 2 mol 0 0
Līdzsvarā τ = ∞ 3 – 2α 2 – 2α 2α 2α

Kopējais molu skaits līdzsvara stāvoklī ir

෍ 𝑛𝑖 = 3 − 2α + 2 − 2α + 2α + 2α = 5 𝑚𝑜𝑙
Katra komponenta moldaļu var aprēķināt pēc
3−2α 2α
𝑋(𝐶𝑂) = 𝑋(𝐶𝑂2 ) =
5 5
2−2α 2α
𝑋(𝐻2 𝑂) = 𝑋(𝐻2 ) =
5 5

Komponentu parciālie spiedieni ir (Pi = Xi · Pkop):

3−2𝑥 2𝑥
𝑃(𝐶𝑂) = ∙ 𝑃kop 𝑃(𝐶𝑂2 ) = ∙ 𝑃kop
5 5
2−2𝑥 2𝑥
𝑃(𝐻2 𝑂) = ∙ 𝑃kop P(𝐻2 ) = ∙ 𝑃kop
5 5
CO2 un H2 iznākums pēc H2O (2 mol), ir:

2α 2α
𝛽𝐶𝑂2 = ∙ 100% = 𝑥 ∙ 100% 𝛽𝐻2 = ∙ 100% = 𝑥 ∙ 100%
2 2
2α 2α
∙𝑃 ∙
5 kop 5 kop
∙𝑃
Līdzsvara konstante: 𝐾𝑝 = 3−2α 3−2α
∙𝑃 ∙ ∙𝑃
5 kop 5 kop
α ≠ f (Pkop)
𝟒α𝟐
𝑲𝒑 =
(𝟑 − 𝟐α)(𝟐 − 𝟐α) α = f (KP)
1) Ja ∆ν ≠ 0 un reakcijas rezultātā kopējais gāzveida vielu molu
skaits izmainās:

a) ∆ν > 0 (ja reakcijas produktu molu skaits ir lielāks nekā izejvielu

molu skaits)
𝒕°
𝟐𝑯𝟐 𝑶 𝒈 ՞ 𝟐𝑯𝟐 𝒈 + 𝑶𝟐 (𝒈)
∆ν = (2 + 1) – 2 = 1
Pieņemsim, ka sākumā ņemti 2 moli H2O, bet H2 un O2 vēl nav izveidojušies. Tad,
ja α ir ūdens izreaģēšanas pakāpe, var rakstīt
𝒕°
𝟐𝑯𝟐 𝑶 𝒈 ՞ 𝟐𝑯𝟐 𝒈 + 𝑶𝟐 (𝒈)
Sākumā τ=0 2 mol 0 0
Līdzsvarā τ=∞ 2 – 2α 2α α

Kopējais gāzveida molu skaits līdzsvara stāvoklī:

෍ 𝑛𝑖 = 2 − 2α + 2α + α = 2 + α
Katra komponenta moldaļu var aprēķināt pēc
2−2α 2α α
𝑋(𝐻2 𝑂) = 𝑋(𝐻2 ) = 𝑋(𝑂2 ) =
2+α 2+𝛼 2+α

Komponentu parciālie spiedieni ir (Pi = Xi · Pkop):

2−2α α 2𝑥
𝑃(𝐻2 𝑂) = ∙ 𝑃kop 𝑃 𝑂2 = ∙ 𝑃kop 𝑃(𝐻2 ) = ∙ 𝑃kop
2+α 2+α 2+α

Produktu iznākums pēc H2O ir:

2α α
𝛽𝐻2 = ∙ 100% = α ∙ 100% 𝛽𝑂2 = ∙ 100% = α ∙ 100%
2 1

2α 2 α
∙𝑃 2∙ ∙𝑃 α3 ∙𝑃
2+α kop 2+α kop kop
Līdzsvara konstante: 𝐾𝑝 = 2 =
2−2α
∙𝑃 2 (2+α)(1−α)2
2+α kop

Šajā gadījumā, kad molu skaits reakcijā mainās, reakcijas produktu iznākums β un
izejvielu izreaģēšanas pakāpe α ir atkarīgi ne tikai no līdzsvara konstantes vērtības,
bet arī no gāzu maisījuma kopspiediena Pkop. Dotajā reakcijā (kad ∆ν > 0),
𝑑α
palielinot kopspiedienu, α samazinās < 0.
𝑑𝑃
kop
b) Ja ∆ν < 0 (ja reakcijas produktu molu skaits ir mazāks nekā
izejvielu molu skaits)

𝑵𝟐 𝒈 + 𝟑𝑯𝟐 𝒈 ↔ 𝟐𝑵𝑯𝟑 (𝒈)

∆ν = 2 – 1 – 3 = – 2
Ja palielina kopspiedienu, α pieaug un palielinās arī reakcijas produkta
NH3 iznākums:
𝑑α 𝑑𝛽
> 0 un >0
𝑑𝑃𝑘𝑜𝑝 𝑑𝑃𝑘𝑜𝑝
Inertas (indiferentas) gāzes ietekme uz līdzsvaru
Dota reakcija vispārīgā veidā: aA + bB ↔ dD + rR

1) Ja piedalās ideālas gāzes un ∆ν = 0, tad Kp izteiksmē kopspiediens nav

iekļauts. Tad inertas gāzes pievienošana līdzsvaru neietekmē.

2) Ja molu skaits reakcijas gaitā mainās un ∆ν ≠ 0, tad inertas gāzes

pievienošana var izmainīt reakcijas produktu iznākumu. Tad atkal izdala
apakšgadījumus:

a) Ja ∆ν > 0;

b) Ja ∆ν < 0
a) Ja ∆ν > 0 un reaģējošās sistēmas kopējais tilpums nemainās (V = const),
tad, pievienojot inertu gāzi, sistēmas kopspiediens Pkop palielinās. No
vienādojuma

𝑲𝑷 𝑿𝑫 𝒅 ∙ 𝑿𝑹 𝒓
𝑲𝑿 = ∆𝝂
=
𝑷𝒌𝒐𝒑 𝑿𝑨 𝒂 ∙ 𝑿𝑩 𝒃
var secināt, ka KX samazināsies un līdzsvars nobīdīsies pa kreisi.

b) Ja ∆ν < 0, tad, pievienojot inertu gāzi, sistēmas kopspiediens Pkop

samazināsies, KX palielināsies un līdzsvars nobīdīsies pa labi.
3) Ja inertas gāzes pievienošana norisinās pie Pkop = const, tad KX
nemainās, bet ∑ni palielinās.

𝒅 𝒓 −∆ν
𝒅 𝒓
𝑿𝑫 ∙ 𝑿𝑹 𝒏𝑫 ∙ 𝒏𝑹
𝑲𝑿 = = 𝒂 ∙ ෍ 𝒏𝒊
𝑿𝑨 𝒂 ∙ 𝑿𝑩 𝒃 𝒏𝑨 ∙ 𝒏𝑩 𝒃

n
kur Xi = σ i ,
ni

1. ja ∆ν < 0, tad (ndD∙nrR) samazinās un līdzsvars nobīdās pa kreisi.

2. ja ∆ν > 0, tad (ndD∙nrR) palielinās un līdzsvars nobīdās pa labi.
Ķīmiskā līdzsvara nobīde. Le-Šateljē princips
Ja uz līdzsvarā atrodošos sistēmu iedarbojas no ārienes (izmaina vielu
koncentrācijas, temperatūru, spiedienu), tad līdzsvars tiek izjaukts. Notiek ķīmiskā
līdzsvara nobīde. Pēc zināma laika sistēma atkal nonāk jaunā līdzsvara stāvoklī, kas
atbilst izmainītajiem ārējiem apstākļiem. Vielu līdzsvara koncentrācijas izmainās.
Ķīmiskā līdzsvara nobīdes virzienu var paredzēt, izmantojot Le-Šateljē principu.
Pēc Le-Šateljē principa, ja uz līdzsvarā atrodošos sistēmu iedarbojas no ārienes, tad
līdzsvars nobīdās tādā virzienā, lai ārējās iedarbības efekts pavājinātos.
Aplūkosim reakciju:
𝑵𝟐 𝒈 + 𝟑𝑯𝟐 𝒈 ↔ 𝟐𝑵𝑯𝟑 (𝒈)

∆H < 0 tiešajai reacijai

∆H > 0 pretreakcijai

Noskaidrosim, kādā virzienā nobīdās līdzsvars šajā reakcijā, mainot trīs svarīgākos
faktorus:
1) vielu koncentrācijas;
2) temperatūru;
3) spiedienu.
1. Koncentrācijas izmaiņas ietekme
No masu darbības likuma reakcijai 𝑵𝟐 𝒈 + 𝟑𝑯𝟐 𝒈 ↔ 𝟐𝑵𝑯𝟑 (𝒈) atbilstošā
līdzsvara konstante var tikt izteikta šādi:
𝑁𝐻3 2
𝐾𝑐 =
𝑁2 ∙ 𝐻2 3
kur [NH3], [N2] and [H2] – vielu līdzsvara konstantes.
a) Ja [N2] un [H2] (izejvielu) vērtības palielina, tad arī [NH3] (produkta)
koncentrācijai ir jāpalielinās, lai izlīdzinātu līdzsvaru un būtu spēkā, ka Kc =
const.
b) Ja [NH3] palielina, tad sekojoši [N2] un [H2] palielināsies.

No aplūkotā gadījuma izriet tehnoloģiski svarīgi secinājumi:

a) Lai pēc iespējas pilnīgāk izmantotu vienu no izejvielām, uz to jāiedarbojas ar
otras izejvielas pārākumu
b) Ja vienu no reakcijas produktiem aizvāc no reakcijas vides, tad līdzsvars
pārvietojas šī produkta rašanās virzienā
2. Temperatūras izmaiņas ietekme
Ja temperatūra tiek mainīta, līdzsvars nobīdās sekojoši:
a) pieaugot temperatūrai, ķīmiskajam līdzsvaram jāpārvietojas uz endotermiskās
reakcijas pusi,
b) pazeminoties temperatūrai, ķīmiskajam līdzsvaram jāpārvietojas uz
eksotermiskās reakcijas pusi.

Amonjaka sintēzes reakcija (tiešā reakcija) ir eksotermiska, bet pretreakcija

(amonjaka sadalīšanās) ir endotermiska.
𝑵𝟐 𝒈 + 𝟑𝑯𝟐 𝒈 ↔ 𝟐𝑵𝑯𝟑 (𝒈)

∆H < 0 tiešajai reacijai

∆H > 0 pretreakcijai

Saskaņā ar Le-Šateljē principu, paaugstinot temperatūru (pievadot siltumu), norisinās

process, kas saistīts ar siltuma uzņemšanu, t.i. pretreakcija – amonjaka sadalīšanās.
Līdzsvars nobīdās pa kreisi, jo pretreakcijas norise dotajā gadījumā pavājina ārējās
iedarbības efektu. Pazeminot temperatūru, līdzsvars nobīdās pa labi, jo tiešās
reakcijas norise pavājina temperatūras pazemināšanos, jo izdalās siltums.
3. Spiediena izmaiņas ietekme
Spiediens ietekmē līdzsvaru tikai tad, ja reakcijā piedalās gāzveida vielas un pie tam
reakcijas gaitā mainās gāzveida vielu molu skaits (∆ν ≠ 0):
a) Pieaugot spiedienam, līdzsvars pārvietojas tās reakcijas virzienā, kura noris ar
gāzveida vielu molu skaita samazināšanos (∆ν < 0).
b) Samazinoties spiedienam, līdzsvars pārvietojas tās reakcijas virzienā, kura noris
ar gāzveida vielu molu skaita palielināšanos (∆ν > 0).

𝑵𝟐 𝒈 + 𝟑𝑯𝟐 𝒈 ↔ 𝟐𝑵𝑯𝟑 (𝒈)

Amonjaka sintēze (tiešā reakcija) ir saistīta ar sistēmas kopējā molekulu skaita

samazināšanos, jo no 4 moliem izejvielu rodas tikai 2 moli amonjaka. Saskaņā ar Le-
Šateljē principu, spiediena palielināšana nobīdīs līdzsvaru pa labi, amonjaka rašanās
virzienā, bet spiediena samazināšana līdzsvaru nobīdīs pa kreisi – norisināsies
amonjaka sadalīšanās.
Ķīmiskās reakcijas izotermas vienādojums
Termodinamiski izvedīsim vienādojumu, kas saista Gibsa vai Helmholca enerģijas
izmaiņu reakcijā ar ķīmiskās reakcijas līdzsvara konstanti un ar reaģējošo vielu
koncentrācijām.
Aplūkosim homogēnu reakciju, kas norisinās ideālo gāzu maisījumā pie T= const un
P= const. Pieņemsim, ka sistēma neatrodas līdzsvara stāvoklī:
aA + bB ↔ dD + rR

Tad ∆𝐺 = σ μ𝑖 ∙ ν𝑖 = μ𝐷 ∙ 𝑑 + μ𝑅 ∙ 𝑅 − μ𝐴 ∙ 𝑎 − μ𝐵 ∙ 𝑏 ≠ 0 (1)

μ𝑖 = μ°𝑖 + 𝑅𝑇𝑙𝑛𝑃′𝑖 (2)

kur P’i – komponenta i nelīdzsvarotais spiediens.

Ja vienādojumu (1) ievieto vienādojumā (2), tad

∆𝐺 = (μ°𝐷 ∙ 𝑑 + μ°𝑅 ∙ 𝑅 − μ°𝐴 ∙ 𝑎 − μ°𝐵 ∙ 𝑏) +RT(𝑙𝑛𝑃′𝐷 + 𝑙𝑛𝑃′𝑅 − 𝑙𝑛𝑃′𝐴 − 𝑙𝑛𝑃′𝐵 )

(3)
∆𝐺 = (μ°𝐷 ∙ 𝑑 + μ°𝑅 ∙ 𝑅 − μ°𝐴 ∙ 𝑎 − μ°𝐵 ∙ 𝑏) +RT(𝑙𝑛𝑃′𝐷 + 𝑙𝑛𝑃′𝑅 − 𝑙𝑛𝑃′𝐴 − 𝑙𝑛𝑃′𝐵 )

1
Tā kā 𝑙𝑛𝐾𝑃 = − (μ°𝐷 ∙ 𝑑 + μ°𝑅 ∙ 𝑅 − μ°𝐴 ∙ 𝑎 − μ°𝐵 ∙ 𝑏) ← no iepriekšējās lekcijas
𝑅𝑇

Tad −𝑅𝑇𝑙𝑛𝐾𝑃 = (μ°𝐷 ∙ 𝑑 + μ°𝑅 ∙ 𝑅 − μ°𝐴 ∙ 𝑎 − μ°𝐵 ∙ 𝑏) (4)

𝑃𝐷 ′𝑑 ∙ 𝑃𝑅 ′𝑟
∆𝐺 = −𝑅𝑇𝑙𝑛𝐾𝑃 + 𝑅𝑇𝑙𝑛
𝑃𝐴 ′𝑎 ∙ 𝑃𝐵 ′𝑏

𝑷𝑫 ′𝒅 ∙𝑷𝑹 ′𝒓
∆𝑮 = 𝑹𝑻 𝒍𝒏 − 𝒍𝒏𝑲𝑷 (5)
𝑷𝑨 ′𝒂 ∙𝑷𝑩 ′𝒃

kur ∆G – Gibsa enerģijas izmaiņa reakcijā,

𝑃𝐷 𝑑 ∙𝑃𝑅 𝑟
Kp – reakcijas līdzsvara konstante 𝐾𝑃 =
𝑃𝐴 𝑎 ∙𝑃𝐵 𝑏

Pi – komponentu līdzsvara parciālie spiedieni,

P’i – komponentu parciālie spiedieni nelīdzsvarotā stāvoklī (dotajos apstākļos).
 𝑷𝑫 ′𝒅 ∙𝑷𝑹 ′𝒓
∆𝑮 = 𝑹𝑻 𝒍𝒏 ′𝒂 ′𝒃 − 𝒍𝒏𝑲𝑷 (5)
𝑷𝑨 ∙𝑷𝑩

Vienādojumu (5) ) sauc par ķīmiskās reakcijas izotermas

vienādojumu jeb par van’t Hofa izotermas vienādojumu (T=const

un P=const, tad precīzi – par reakcijas izotermas-izobāras

vienādojumu).

Ja reakcijā piedalošās vielas nav ideālās gāzes, tad P’i vietā jālieto

gaistamības fi un attiecīgi līdzsvara konstante Kf .

 𝑷𝑫 ′𝒅 ∙ 𝑷𝑹 ′𝒓 𝑷𝑫 ′𝒅 ∙ 𝑷𝑹 ′𝒓
∆𝑮 = −𝑹𝑻𝒍𝒏𝑲𝑷 + 𝑹𝑻𝒍𝒏 ′𝒂 ′𝒃
= 𝑹𝑻 𝒍𝒏 ′𝒂 ′𝒃
− 𝒍𝒏𝑲𝑷
𝑷𝑨 ∙ 𝑷𝑩 𝑷𝑨 ∙ 𝑷𝑩

Literatūrā angļu valodā eksistē cits izotermas pieraksts:

∆𝑮 = −𝑹𝑻𝒍𝒏𝑲𝑷 + 𝑹𝑻𝒍𝒏𝑸𝑷 = 𝑹𝑻 𝒍𝒏𝑸𝑷 − 𝒍𝒏𝑲𝑷 (5)

𝑷𝑫 ′𝒅 ∙ 𝑷𝑹 ′𝒓
𝑸𝑷 − 𝒓𝒆𝒂𝒄𝒕𝒊𝒐𝒏 𝒒𝒖𝒐𝒕𝒊𝒆𝒏𝒕 𝑸𝑷 =
𝑷𝑨 ′𝒂 ∙ 𝑷𝑩 ′𝒃

The reaction quotient (Q) measures the relative amounts of products and
reactants present during a reaction at a particular point in time
Ja reakcija norisinās izotermiski-izohoros apstākļos (T,V = cont), tad
termodinamiski var iegūt reakcijas izotermas-izohoras vienādojumu, ko arī
parasti sauc par reakcijas izotermas vienādojumu.
Izsakot reakcijas sastāvu ar molārajām koncentrācijām, iegūst šādu reakcijas
izotermas vienādojumu
𝒄𝑫 ′𝒅 ∙𝒄𝑹 ′𝒓
∆𝑨 = 𝑹𝑻 𝒍𝒏 ′𝒂 ′𝒃 − 𝒍𝒏𝑲𝒄 (6)
𝒄𝑨 ∙𝒄𝑩

kur ∆A –Helmholca enerģijas izmaiņa reakcijā, Ka – reakcijas līdzsvara

konstante, c’i – reakcijas komponentu koncentrācijas dotajā nelīdzsvarotajā
stāvoklī un ci būs līdzsvara koncentrācijas, ko ietver Kc.
Parasti šādā formā reakcijas izotermas vienādojumu lieto reakcijām ideālos
šķīdumos (V=const). Neatšķaidītos šķīdumos, kur nav spēkā ideālu šķīdumu
likumi, koncentrāciju vietā jālieto aktivitātes a un jālieto līdzsvara konstante
Ka:
𝒂𝑫 ′𝒅 ∙𝒂𝑹 ′𝒓
∆𝑨 = 𝑹𝑻 𝒍𝒏 ′𝒂 ′𝒃 − 𝒍𝒏𝑲𝒂 (7)
𝒂𝑨 ∙𝒂𝑩
Reakcijas virziens (balstoties uz izotermas vienādojumu)
Ja reakcijai vispārīgā veidā
aA + bB ↔ dD + rR
rēķina Gibsa eneŗģijas izmaiņu ∆G, tad var aplūkot 3 iespējamus gadījumus:
1. ∆G = 0
2. ∆G < 0
3. ∆G > 0

𝑷𝑫 ′𝒅 ∙𝑷𝑹 ′𝒓
No izotermas vienādojuma, ∆𝑮 = 𝑹𝑻 𝒍𝒏 − 𝒍𝒏𝑲𝑷 , var secināt, ka
𝑷𝑨 ′𝒂 ∙𝑷𝑩 ′𝒃
𝑃𝐷 𝑑 ∙𝑃𝑅 𝑟 𝑃𝐷 ′𝑑 ∙𝑃𝑅 ′𝑟
lieluma ∆G zīme ir atkarīga no lielumiem 𝐾𝑃 = 𝑃 𝑎 ∙𝑃 𝑏 un 𝑃 ′𝑎 ∙𝑃 ′𝑏
𝐴 𝐵 𝐴 𝐵
(jāsalīdzina komponentu līdzsvaroto parciālo spiedienu attiecība ar
nelīdzsvaroto spiedienu proporciju).
 𝑃𝐷 𝑑 ∙𝑃𝑅 𝑟 𝑃𝐷 ′𝑑 ∙𝑃𝑅 ′𝑟
1. Ja ∆G = 0, tad Pi = P’i, 𝑃𝐴 𝑎 ∙𝑃𝐵 𝑏
=
𝑃𝐴 ′𝑎 ∙𝑃𝐵 ′𝑏
jeb 𝐾𝑃 = 𝑄𝑃 un
sistēma atrodas līdzsvara stāvoklī, tiešā reakcija nenotiek.

𝑃𝐷 𝑑 ∙𝑃𝑅 𝑟 𝑃𝐷 ′𝑑 ∙𝑃𝑅 ′𝑟
2. Ja ∆G < 0, tad 𝑃 𝑎 𝑏 >
𝑃𝐴 ′𝑎 ∙𝑃𝐵 ′𝑏
jeb 𝐾𝑃 > 𝑄𝑃 . Sistēmai tiecoties
𝐴 ∙𝑃𝐵
uz līdzsvara stāvokli, norisināsies reakcija, kuras rezultātā
𝑃𝐷 ′𝑑 ∙𝑃𝑅 ′𝑟
izteiksme palielināsies. Tas nozīmē, ka jāsamazinās
𝑃𝐴 ′𝑎 ∙𝑃𝐵 ′𝑏
izejvielu parciālajiem spiedieniem (P’aA un P’bB) un attiecīgi
jāpalielinās produktu parciālajiem spiedieniem (P’dD un P’rR). Tātad
šajā gadījumā norisināsies tiešā reakcija.

3. Ja ∆G > 0, Analoģisku spriedumu rezultātā var secināt, ka šajā

gadījumā norisināsies pretreakcija , jo 𝐾𝑃 < 𝑄𝑃 .
Gibsa enerģijas izmaiņu ΔG aprēķina pēc izotermas vienādojuma pie
nosacījuma, ka reakcijas gaitā gāzu maisījuma sastāvs ir nemainīgs. Tas var
būt tad, ja reakcija norisināsies tik lielā maisījuma masā, ka, kad izreaģēs
neliels komponentu daudzums, nelīdzsvarotie spiedieni P’i paliek
neizmainījušies reakcijas laikā.

Gibsa enerģijas izmaiņa ΔG raksturo vielu tieksmi (spēju) savstarpēji reaģēt,

ΔG izmanto par ķīmiskās tieksmes mēru. Jo negatīvāks ir lielums ΔG , jo
lielāka ir izejvielu A un B savstarpējā ķīmiskā tieksme reaģēt un veidot
produktus D un R un jo pilnīgāk norisināsies tiešā reakcija.
Aprēķinot reakcijai aA + bB ↔ dD + rR Helmholca enerģijas

izmaiņu, arī var aplūkot 3 gadījumus:

1. ∆A = 0, sistēma ir līdzsvara stāvoklī

2. ∆A < 0, norisināsies tiešā reakcija

3. ∆A > 0, norisināsies pretreakcija

No reakcijas izotermas vienādojumiem

𝑷𝑫 ′𝒅 ∙ 𝑷𝑹 ′𝒓
∆𝑮 = 𝑹𝑻 𝒍𝒏 ′𝒂 ′𝒃
− 𝒍𝒏𝑲𝑷
𝑷𝑨 ∙ 𝑷𝑩

𝒄𝑫 ′𝒅 ∙ 𝒄𝑹 ′𝒓
∆𝑨 = 𝑹𝑻 𝒍𝒏 ′𝒂 ′𝒃
− 𝒍𝒏𝑲𝒄
𝒄𝑨 ∙ 𝒄𝑩
𝒂𝑫 ′𝒅 ∙𝒂𝑹 ′𝒓
∆𝑨 = 𝑹𝑻 𝒍𝒏 ′𝒂 ′𝒃 − 𝒍𝒏𝑲𝒂
𝒂𝑨 ∙𝒂𝑩

redzams, ka vielu ķīmiskā tieksme, ko skaitliski raksturo lielumi ΔG

un ΔA , ir atkarīga no reaģējošo vielu dabas, no vielu
koncentrācijām c’i,, parciāliem spiedieniem P’i,, aktivitātēm a’i un
no temperatūras.
 0 ⁰C
-196 ⁰C 35 ⁰C 50 ⁰C
23 ⁰C

Slāpekļa IV oksīda dimērs (N2O4, bezkrāsains šķidrums un gāze) līdzsvarā ar slāpekļa IV

oksīda monomēru jeb slāpekļa dioksīdu (NO2, oranži-brūna gāze). Līdzsvara konstante un
līdzsvara koncentrācijas abiem komponentiem atkarīgas no temperatūras.
Eframgoldberg on Wikimedia Commons, CC BY-SA 3.0