11.klase- Jautājumi par R.

Blaumaņa lugu ,,Pazudušais dēls”

1. Raksturo lugas galveno ārējo konfliktu: vecie Roplaiņi un viņu dēls Krustiņš! (Kā veidojas konflikts,
kādus raksturus autors rāda, kādas ir katra varoņa stiprās un pozitīvās rakstura iezīmes, bet kuras
rakstura šķautnes izraisa problēmsituācijas? Kuru varoni un cik lielā mērā (vai kādā situācijā (epizodē)) tu
spēj saprast, atbalstīt viņa rīcību? Kam tu pilnīgi nepiekrīti, kādu rīcību tu nespēj atbalstīt?)

Roplaiņu un Krustiņa attiecības šajā lugā bija interesantas. Interesantas ar to, ka katrā notikumā,
strīdā, viņu emocijas un darbības bija īpašas un neparedzamas. Svarīgākās iezīmes, kas veidoja šīs strīda
situācijas, bija viņu katru rakstura iezīmes. Katram tēlam tās bija īpašas un savādākas. Gan skatoties šo
lugu, gan lasot, varēja tiešām saprast, cik autors ir piedomājis pie katra tēla veidošanas. Tādēļ, ka katrs
no tēliem bija savādāks, kas padarīja šo lugu interesantāku.

Tā kā lugā galvenais tēls bija Krustiņš, tad viņam bija daudz piedzīvojumi. Krustiņam piemīta
daudz negatīvās rakstura iezīmes, piemēram, kā dzeršana, azartspēļu spēlēšana, darba nedarīšana jeb
slinkošana. Šīs rakstura iezīmes, kas piemita Krustiņam daudzas reizes noveda pie daudzām
domstarpībām gan ģimenes lokā, gan starp draugiem. Taču Krustiņam piemita kaut kas arī no pozitīvās
puses. Krustiņš bija romantisks, jo viņš dzīves laikā izveidoja attiecības starp Ilzi. Ļoti bieži strīdus izraisīja
Krustiņa nelabvēlīgās atkarības krogā, kas radīja arī problēmas ģimenē. Kā arī krogā izraisītās atkarības
dēļ Krustiņš nonāca pie liela parāda starp Iņķi.

Vecais Roplainis pats bija ļoti strādīgs un neatlaidīgs. Kā arī Roplainis ilgu dzīves daļu no Krustiņa
dzīves neatradās mājās, tad Krustiņš tika pieskatīts tikai mātes uzraudzībā. Šis bija iemesls kādēļ Krustiņš
tika izaudzināts nepareizi. Māte Krustiņu tikai un vienīgi lutināja, un stingrība viņu starpā nekad netika
baigi ievērota, rezultātā tas izraisīja lielas problēmas. Tas arī ir iemesls, kāpēc es tieši mātes tēlu nemaz
neatbalstu, jo ja māte būtu Krustiņu izaudzinājusi ar lielāku attieksmi un būtu tiešām uztraukusies par
viņu turpmāko dzīvi, tad Krustiņš nebūtu palaidies un izveidojis problēmas ģimenē. Tas arī pieradījās, kad
Krustiņš bija tik zemu nokrities, ka viņam nācās zagt naudu no sava tēva.

Situācija, kuru es vēl neatbalstu, bija, kur Roplainis nošāva Krustiņu. Es to neatbalstu, jo cilvēkam
nekad nevajadzētu nošaut savu ģimenes locekli, lai arī kas būtu noticis. Tā kā Roplainis vēl redzēja, ka tas
bija Krustiņš, vienozīmīgi neatbalstu viņu. Manuprāt, viņam vajadzēja, kaut vai ļaut Krustiņam paņemt to
naudu, jo tā nauda nemaz nebija tik daudz, lai tā būtu Krustiņu nošaušanas vērta. Turklāt Roplainis
varēja arī pats palīdzēt Krustiņam izkulties no nepatikšanām, jo viņš ir Krustiņa tēvs un viņam par viņu
vajadzētu rūpēties.
2. Kādas iekšējas pretrunas, konfliktus var nojaust mātē, tēvā, Krustiņā?

Iekšēju pretrunu varēja nojaust starp māti un tēvu. Manuprāt, viņu pretrunas veidojās, jo viņi
bija pārāk ilgi attālinājušies un bija jau pieraduši dzīvot bez viena un otra. Brīdī, kad tēvs atbrauca mājās,
viss mainījās. Šajā mirklī viss tikai pasliktinājās, jo tēvs ieraudzīja, cik māte nenopietni attiecas ar
Krustiņu. Līdz ar to ģimenē katram ar sevi izveidojās ik pa laikam strīdi. Tā kā māte īpašu
uzmanību ,audzinot Krustiņu, nepievērsa, tad arī viņu starpā nebija īpaši tuvas attiecības. Viņi mēdza ik
pa laikam strīdēties, kuros Krustiņš bieži vien iesaistīja mātes neadekvāto izaudzināšanu. Kopumā strīdi
vairāk veidojas no mātes un tēva puses, bet strīdus panāk pats Krustiņš ar savu nesmuko raksturu.

3. Kādā veidā lugā iezīmētā problemātika vēl joprojām ir aktuāla mūsdienās?

Viena no galvenajām problemātikām, kas bija palielam cēlonis gandrīz visu Roplaiņu ģimenes
sabrukšanai, bija nepietiekamas attiecībās savā starpā. Tuvas ģimenes attiecības ir svarīgas, jo tās
nodrošina emocionālu atbalstu un drošību. Tā kā Roplaiņu saimnieks ilgu laiku neatradās kopā ar savu
ģimeni, radās savstarpējo attiecību attālināšanās un izveidojās problēmas ģimenē. Šī problēma arī ir ļoti
aktuāla mūsdienās. Piemēram, brīžos, kad ģimene atrodas visi kopā vai arī daži no tiem, bet viņi viens ar
otru nerunā, katrs dara savu un attālinās savstarpējā saikne. Mūsdienās ļoti izplatīta ir telefonu lietošana
mājās, kas noved pie tā ka ikdienā cilvēki mazāk runājas ar saviem tuviniekiem. Kā arī mūsdienās bieži
vien bērni uzaug tikai ar vienu no vecākiem, biežāk ar māti. Tādēļ, ka bieži vien vīriešiem nākas strādāt
citur, lai iegūtu lielāku finansiālu atbalstu savai ģimenei, rezultātā atkal samazinās šī savstarpējā saikne.
Šis pierādijās arī lugā, kad Roplaiņu tēvs devās strādāt citur, lai gādātu par savu ģimeni.