Latvijas mākslas vēsture. 1.daļa. 2023/2024.m.g.

Eksāmena jautājumi.

1. Akmens laikmeta antropomorfie tēli no Sārnates, Dundagas Purciema, Burtnieku

ezera un Lubānas mitrāja. Kopējs raksturojums un pa vienam konkrētam
piemēram no katras minētās vietas.

Antropomorfisms dominēja agrīnajās sabiedrības attīstības stadijās

un izpaudās cilvēcisku īpašību piešķiršanā pielūgšanas objektiem.

Sērnates apgabalā tika atrasti no koka izgriezti Dieva tēli. Plaši zināmi koka
ūdensputnu tēli.
Līdzīgi iespējams skaidrot Dundagas Ģipkas un Pūrciema apmetnēs atrasto cilvēka
māla figūru fragmentus.
Burtnieku un lubānas minēja tikai par apmetnēm pie ūdens. Lubānai atria dad kaula
rīku

2. Bronzas un dzelzs laikmeta rotu tipoloģija un veidojuma savdabība. Kopējs

raksturojums rotu četriem pamattipiem katrai no Latvijas teritorijā dzīvojošām
maztautām. Aprakstīt konkrētāk – aproces, rotadatas, kakla riņķi un saktas.

3. Aizvēstures laika koka būvju konstrukcijas un ēku plānojums (Sārnates apmetne,

Rīgas lībiešu ciemi, Āraišu ezerpils). Aprakstīt koka ēku konstruktīvos paņēmienus
un īsumā – Āraišu ezerpils rekonstrukcijas koncepciju.

Ēkas parasti bija taisnstūrveidā celtas vienstāvu būves. Ēkas sedza augsti divslīpju
jumti, kuru klāja niedru, koku mizu vai velēnu segums. Jumti, kas nereti sniedzās tālu
pāri sienām un kuru malas atradās tuvu zemei, ne tikai aizsargāja no ūdens
iekļūšanas iekštelpās, bet aizturēja siltuma aizplūšanu aukstā laikā. Sienas darināja
vienkāršāk – atstarpes starp masīvajiem, jumtu balstošajiem stāvbaļķiem aizpina ar
zariem un apmeta ar plānu māla kārtu vai dzīvnieku mēslu kārtu. Ēkas dažkārt bija
ļoti garas un tajās mitinājās vairākas vienas dzimtas ģimenes.

iedvesma ir smelta Apala arheoloģiskajā pieejā, — atklāt, atvērt, eksperimentēt.

Tāpēc daudzi izstādes elemanti ir manuāli atverami, izvelkami, bet krāsās un faktūrā
jaušams milimetru papīrs, slāņi, brūnie toņi, tēla sastāvdaļa ir arī nedaudz robustais
burtveidols.
4. Senākās mūra celtnes Latvijā. Romānikas arhitektūras stilistiku raksturojošās
ēkas: Ikšķiles baznīca (tagad drupas), Sv.Jura baznīca Rīgā (tagad muzejs) un Rīgas
Doma baznīcas austrumu daļa. Raksturot romānikas arhitektūras apjomus,
funkcionālos un dekoratīvos elementus minētajās celtnēs. Ēku tapšanas
vēsturiskais fons.

5. Rīgas pilsētas plānojums un nozīmīgākās celtnes (13. – 15.gs.). Raksturot Rīgas

pilsētas (vietas) ģeopolitisko situāciju. Nozīmīgāko celtņu (minēt ēkas un to
tapšanas secību) būvniecība, to lokalizācija un funkcija.

6. Rīgas Doma baznīcas un klostera kompleksa arhitektūra viduslaikos. Aprakstīt

kompleksa būvvēsturi un uzskaitīt nozīmīgākos, ar šo kompleksu saistītos
gotiskās mākslas elementus (izstrādājumus).

13.gs uzbūvēja
14.gs paplašināja pēc vajadzībām. Tad arī parādijās daudz gotisch dekoru

7. Sv. Pētera baznīcas Rīgā gotiskā arhitektūra. Dievnama būvvēsture viduslaikos,

celtnes plānojuma savdabība, gotisko konstrukciju raksturojums.

8. Sv. Jāņa un Sv. Jēkaba baznīcu Rīgā viduslaiku (13-15 gs.) arhitektūra un māksla.
Dievnamu tapšanas vēsturiskais fons. Minēto dievnamu viduslaiku perioda
arhitektūras un mākslas izteiksmīgākie elementi.

9. Sv. Jāņa baznīcas Cēsīs un Sv.Sīmaņa baznīcas Valmierā arhitektūra. Dievnamu

tapšanas vēsturiskais fons. Minēto dievnamu viduslaiku perioda arhitektūras un
mākslinieciski izteiksmīgāko elementu raksturojums.

10. Būvplastika (kapiteļi, konsoles un portāls) Doma baznīcas un klostera kompleksā.

Gotikas perioda glezniecība, freska „Dievmātes kronēšana”. Divu portālu
apraksts, krustejas un Kapitula zāles konsoles un kapiteļi – kopējs raksturojums.
Freskas ikonogrāfija.
11. Gotisko namu zelmiņu veidojums un to mākslinieciskās izteiksmības raksturojums
(Rīgas Doma baznīca, Sv.Jāņa baznīca, Sv.Jēkaba baznīca, dzīvojamo ēku
komplekss „Trīs brāļi”). Zelmiņu estētiskās un funkcionālās kvalitātes. Raksturot
īsi katru no minētajiem zelmiņiem – to uzbūve un mākslinieciskā izteiksmība.

12. Piedurvju akmens tēlniecības izteiksmīgākie paraugi Rīgā. “Trīs Brāļu” kompleksā
(pie ieejas durvīm un hallē, Malngalvu namam, Rīgas vēstures un kuģniecības
muzeja ekspozīcijā (veltījums ģimenei).

13. Rīgas pils arhitektūra un māksla. Pils un priekšpils plānojums, iekštelpu funkcionā-
lais izkārtojums pils viduslaiku daļā, pils vārtu skulptūras “Valters fon
Pletenbergs” un “Madonna”.

14. Viduslaiku piļu arhitektūra un māksla (Aizpute, Turaida un Cēsis). Minēto piļu
plānojuma savdabība un mākslinieciskā izteiksmība. Aizputes pils sgrafito.

15. Akmens tēlniecība viduslaiku mākslā. Būvplastika un stājdarbi – Rīgas pils vārtu
un Raunas baznīcas ciļņi; Jāņa baznīcas un Rīgas Doma baznīcas portāli.

16. Kokgriezumi viduslaiku mākslā. Lielās Ģildes “Doke”; altāra retabla kompozīcija
“Dievmātes aizmigšana”; Jēkaba baznīcas “Triumfa krusts”.

17. Sv.Jāņa baznīcas Rīgā renesanses (manierisma) daļas mākslinieciskā izteiksmības

izteikšanai izmantotie paņēmieni. Interjera un fasādes daļas mākslinieciskās
izteiksmības paņēmieni un ordera arhitektūras elementu pielietojums.

18. Bauskas pils un Aizputes pils fasāžu renesanses (manierisma) stila dekora
elementi, to apraksts.

Bauskas pils
Fasade no pagalma puses tika bagatinata arī ar reljefu zemniecisks logu ramju apmetums
un dekorativiem manieristu elementiem akmens arejo kapu apdare, kas ved uz dikstãves zãli
otrajã stãva. Sis sgraffito
tehnikas gabals ar dimanta zemnieciskām
perlitem un dekorativam jostam ir greznäkais
pasaule un vislabak saglabajies. Nosaukums
celies no itãlu sgraffiare - nokasit.

Pilij ir stãvi jumti zem plakanām (arklam

lidzigäm) flizem. Laikmetam raksturigais
trispakapju frontons vainagoja galveno austrumu fasädi, kas versts uz pilsetu. Uz sienam
izceläs lielas loga atveres, stikls svina
ramjos veidoja geometrisku rakstu.

Pils fasades, tāpat kã Dienvidväcijas renesanses pilis, bija

parklätas ar kvadrätveida muru imitejosu
apmetumu (izmantojot sgraffito tehniku), t.s.
izcils zemniecisks, raksturigs renesansei un
manierismam. Sienas tika akcentētas art ar frontoniem ar velmejumu dekoru.

Aizputes pils

Kurzemes hercogistes laika pili atjaunoja un no tã laika pagalma virs vartiem

saglabajies apmetums
ar greznu un bagatigu dekorativo apdari sgrafito tehnika. Otra Ziemelu kara laika
zviedri pili
izpostija, 1665. gada hercogs Jekabs to atkal
atjaunoja, izvietojot garnizonu un lielgabalnieku komandu.

Eksāmena biļetē ir divi jautājumi, no kuriem viens ir izmantojams atbildei pēc stu-
denta ieskata. Pēc eksāmena jautājuma atbildes seko papildus 3 attēli (mākslas
darbi) no programmas atpazīšanai un īsam komentāram. Pētniecības tēmu ies-
niegušajiem eksāmena jautājums netiek uzdots (eksāmena biļete nav jāizvēlas)