LTV 4. seminārs.

Dzimtbūšana

1. Kad tika pieņemts likums par dzimtbūšanas ieviešanu Baltijā? (kad

noformējās dzimtbūšana kā tiesiska attiecība?).
Nav tāda likuma, jo dzimtbūtnieciskās attiecības veidojās privāttiesiskā kārtā, līdz ar to Vidzemē viņi
mēģina konstruēt to situāciju, kas ir izveidojusies. Šīs attiecības veidojās balstoties uz privāttiesiskām
attiecībām – parāds, pašu lūgšana uzņemt.
2. Kāds princips likts dzimtbūšanas noformēšanās pamatā?
Brīvība noilgst. (Dūmvada tiesība, Vietas princips)
3. Dzimtcilvēka klasiskā definīcija (Dāvids Hilhens)?
Dzimtcilvēks ir persona, kas personas un mantas ziņā ir atkarīga no sava dzimtkunga.
4. Kādas dzimtbūšanas formas Jūs ziniet? Kurā no tām pastāvēja Baltijā krievu
laikos? Vai lietuviešu zemnieku stāvoklis bija labāks?
Padevības/atkarības attiecības, līdz pat 18.gs. pastāvēja Baltijas novadā, it sevišķi Vidzemē.
Dzimtbūtnieciskā verdzība.
Lietuviešu zemnieku stāvoklis bija sliktāks.
5. Kādus ar dzimtbūšanu saistītus principus Jūs ziniet (zviedru Vidzemes
Policijas noteikumi)?
Asinstiesības princips, Bērns seko tēvam un sieva vīram, Vietas/Dūmvada princips
5.a. Kunga A zemnieks X noprec Kunga B zemnieci-atraitni Y ar 2 bērniem B1
un B2. X pārceļas uz dzīvi pie Y. 5 laulībā nodzīvotos gados piedzimt divi bērni
B3 un B4. Pēc B4 piedzimšanas kungs B pieprasa X atgriezties.
Kā zemniekus (arī bērnus) sadalīs kungi A un B? (pamatojums).
B1 un B2 paliks kungam B, B3 un B4 un sieva (Y) sekos tēvam(X) pie A kunga.
Saskaņā ar BVLK III daļas 8.panta 2.paragrāfu.
2) noteikt dzīves vietu un prasīt, lai sieva viņam sekotu, izņemot
tos gadījumus, kad tiesa viņu par noziegumu notiesājusi uz izsūtījumu
spaidu darbos vai uz nometinājumu, vai kad viņš pats aiz kāda cita pe-
lama iemesla aizgājis.
6. Par kuras personas mantojumu kļūst maukas bērns (nav zināms tēvs)?
Saskaņā ar Zviedru Vidzemes tiesības avotu 15.pantu “Maukas bērns kļūst par tā kunga mantojumu,
pie kura viņš piedzimis”, līdz ar to bērns kā mantojums ir kungam.
7. Kas maksāja dārgāk – Baltijas guberņu zemnieks vai nēģeris Amerikas
kolonijās? Kāpēc?
Nēģeris maksāja dārgāk nekā latvietis.
8. Kas spiež netaisnos un varmākas ievērot dabiskās tiesības? Kā Jūs saprotiet,
kas ir dabiskās tiesības?
Pozitīvās tiesības, dabiskās tiesības ir “saprāta”, neatņemamas.
9. Vai Latgale ietilpa Baltijas novadā Krievija impērijas / republikas
pastāvēšanas laikā?
Nē, Vitebskas guberņā.
Vai Krievija ir kādreiz bijusi republika? (Jā/Nē, 1917.gada 1.sep izsludināta par
Republiku - 24./25.okt).
Kāda valsts ir republika? Kāda pamata pazīmi par to liecina?
Republika – likumdošanas un izpildvara neatrodas vienās rokās un ir zināms līdzsvars starp šīm
varām.
10. Kāds mērķis bija dzimtbūšanas atcelšanai (to starp Eiropā)?
Pāreja uz kapitālismu.

1
11. Dzimtbūšanas atcelšanas pamatā tika likts vienlīdzības vai brīvības
princips? Kas to pamato?
Brīvības princips. Brīvība nenoilgst. Dzimst brīvs un paliek brīvs. Pamato ar Franču Cilvēku un
pilsoņu tiesību deklarāciju. Ne uz līguma, vienošanās pamata neviens cilvēks nevar kļūt par
dzimtcilvēku.
12. Kāda nozīme bija īpašuma neaizskaramībai (īpašums ir svēts un
neaizskarams) zemnieku brīvlaišanas sakarā?
Muižnieki neatteicās no visas zemes, jo nebūtu loģiski dot zemniekiem zemi. Pēc Franču Cilvēku un
pilsoņu tiesību deklarācijas īpašums ir svēts un neaizskarams.
13. Kāds princips ir pamatā kapitālismam / tirgus ekonomikai? Kā Jūs vērtējiet
šajā sakarā muižnieka – zemnieka saimniecisko potenciālu pēc dzimtbūšanas
atcelšanas?
Brīvās konkurences princips.
14. Uz kādiem pamata nosacījumiem balstās kapitālisms (arī mūsdienu ES)?
Kas no šiem pamatiem nebija pieejams brīvlaišanas brīdī?
Brīvs kapitālisms un tirgus ekonomika.
15. Kādas zemnieka saimnieciskās darbības klauzulas Jūs ziniet pirms un pēc
dzimtbūšanas?
Kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Pirms dzimtcilvēks iegūst, to iegūst kungs. Pēc ko iegūst, iegūst sev.
16. Kāda nozīme bija dzimtbūšanas atcelšanai no Latvijas valsts izsludināšanas
perspektīvas tieši 19. gs. sākumā? Kāpēc?
1.solis ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti, nacionālās atmodas aizmetņi.
17. Kāda nozīme latviešu zemniekam bija tiesībai pašam organizēt pagasta
pārvaldi un spriest tiesu zemākās tiesās?
Īpaši nozīmīgi tas bija latviešiem, kuriem kopš 13. gadsimta nebija ne ekonomiskas, ne politiskas
ietekmes valstī. Tāpēc pagasta pārvaldes un tiesas spriešanas tiesības kļuva par latviešu zemnieku
“valstiskuma skolu”. Zemniekam turpmāk nācās domāt ne tikai savas saimniecības, bet arī savas
“valsts”, t.i., pagasta, mērogā. Lai turpinātu zemnieku emancipācijas procesu.
18. Krievijas impērija tika pārvaldīta atbilstoši monarhijas principam. Latvija ir
parlamentāra republika/demokrātija. Kā Jūs variet izskaidrot tieši šādas Latvijas
valsts izsludināšanu?
Tā kā Latvijai nebija bijusi iespēja pašiem lemt savu valsti.
19. Uz kādiem pamatiem tika organizēta krievu sādža? Kas par to liecina?

20. Kad un sakarā ar ko tika atcelta muižas aizbildnība pār zemnieku Baltijā?
1866. gada 19. februāra likuma mērķis bija atsvabināt pagasta sabiedrību no muižas aizbildnības.
Bija izveidojusies “zemnieku aristokrātija”, kas arvien uzstājīgāk prasīja līdzlemšanas tiesības ne
tikai pagastā vai apriņķī, bet arī visā guberņā.
21. Nosauciet trīs “pēdējos” soļus pirms Latvijas Republikas izsludināšanas.
1.Dzimtbūšanas atcelšana;
2.
22. Kas pēc politiskās pārliecības bija Rainis, Stučka, Aspazija, Dora Pliekšāne
u.c.?
Sociāldemokrāti
23. Kāds mērķis Krievijas impērijas valdībai bija uzsākot rusifikācijas politiku
Baltijā?
Vēršanās pret latviešu nacionālajām interesēm.

2
24. Kāpēc 19.gs.60.gadu reformas radīja sīkgruntniecību? Kas ir sīkgruntnieki /
lielgruntnieki?

25. Kāds bija latvieša zemnieka sensenais sapnis? Vai 19. gs. zemes reforma to
apmierināja?
Lai pašiem būtu sava zeme. Zemniekiem neviens zemi nedāvināja.