Professional Documents
Culture Documents
5 2 Arstniecibas Augi
5 2 Arstniecibas Augi
1
Tabula 2. EP novērtējuma indikatoru skalas kvalifikācija
Kritērijs Vērtējums
4 punkti 3 punkti 2 punkti 1 punkts
Augu sugas Šauras Vidēji prasīga Izplatīta suga; Suga bez īpašām prasībām;
prasīgums pēc ekoloģiskās nišas suga un/ vai sastopama bieži sastopama bieži (arī
noteiktiem suga; sastopams sastopama un / vai vairākās kultivētās platībās, arī
apstākļiem (sugas tikai vienā vairākos biotopos biotopu grupās ruderālos un cilvēka
kvalitatīvais noteiktā biotopā vienas biotopu saimnieciskās darbības
rādītājs) grupas ietvaros ietekmētos biotopos,
un / vai vairākās piem. ceļmalas grāvji,
biotopu grupās būvlaukumi, dzelzceļa
malas utt.)
Sugas dominējoša suga sastopama bieži sastopama vidēji sastopami tikai daži
kvantitatīvais (segums lielāks un vienmērīgi visā bieži vai eksemplāri vai segums
rādītājs laukuma par 20 %) platībā, segums nevienmērīgi visā mazāks par 1%
vienībā (segums)* lielāks par 10%, platībā un segums
1% līdz 10%
Augu sugu vērtējums pēc 2.tabulas kritērijiem noteiktajās telpiskajās vienībās XX teritorijā
2
Tabula 3. EP novērtējuma matrica.
1 Embrionālās kāpas
2 Priekškāpas
3 Smilšaina pludmale
4 Mežainas piejūras kāpas, vid.vec.un briestaudzes
5 Mežainas piejūras kāpas,pieaug.un pāraug.audzes
Mežainas piejūras kāpas, dab.veci meži, vid.vecuma
6 briestaudze un pieaugušas un pāraugušas audzes
7 Dabiski upju posmi
8 Dzīvojamā apbūve
9 Publiskā apbūve
10 Transporta infrastruktūra
*telpiskās vienības tiek noteiktas katrai teritorijai individuāli un atkarībā no projekta/pētījuma mērķa;
Pēc saraksta izveidošanas tiek identificēti biotopi (telpiskās vienības), kuros ir iespējama atlasīto augu
sugu sastopamība. Biotopu identificēšanā tiek izmantotas autoru pieredzē gūtās zināšanas par Latvijas
floras sastāvu dažādās ekosistēmās. Šie ir izejas dati EP klasifikācijai. Tāpat ekspertu pieredzē tiek
balstīta katras atlasītās augu sugas kvalitatīvā kritērija vērtība, kas tiek noteikta skalā no 1 līdz 4 un tā ir
konstanta abām pilotteritorijām. Katras augu sugas kvantitatīvā kritērija (segums) vērtība tiek noteikta
atsevišķi katrai izdalītajai telpiskajai vienībai - Mežainas piejūras kāpas, vid.vec.un briestaudzes (Nr.4),
Mežainas piejūras kāpas,pieaug.un pāraug.audzes (Nr.5), Mežainas piejūras kāpas, dab.veci meži (Nr.6).
Kā vienota telpiskā vienība tiek uztverta atsevišķi izdalītās telpiskās vienības Nr.4 un Nr.5, jo šī indikatora
kontekstā nav sagaidāmas atšķirības starp šīm telpiskajām vienībām, kā arī biotopu kartēšanas laikā šīs
telpiskās vienības netiek izdalītas atsevišķi. Seguma kritērija vērtība tiek noteikta pēc biotopa kvalitātes
novērtēšanas un apsekojuma anketām, kā arī pēc papildus apsekojumu veikšanas 2015.gada rudens un
2016.gada pavasara bezsniega periodā. Papildus apsekojumi nepieciešami, lai iegūtu objektīvāku ainu
un noteiktu segumu tām sugām, kuras neatzīmē biotopa kvalitātes novērtēšanas un apsekojuma
anketās. Situācijā, kad vienā telpiskajā vienībā, novērtējot biotopu kvalitāti, ir aprakstīti vairāki atsevišķi
poligoni, sugai tiek noteikta vidējā seguma vērtība pēc visu anketu, kas atbilst šai telpiskajai vienībai
individuālajām sugas vērtībām. Lai iegūtu katras sugas galīgo vērtību noteiktajā telpiskajā vienībā, tiek
reizināta seguma vērtība ar sugas kvalitātes kritērija vērtību. Savukārt galīgo indikatora vērtību
noteiktajā telpiskajā vienībā iegūst, aprēķinot vidējo vērtību (sugu individuālo vērtību summu dalot uz
vērtēto sugu skaitu).
3
Aprēķinātā vidējā vērtība tiek pielīdzināta novērtējuma matricā sniegtajām vērtībām 0 - 5 ballu sistēmā:
Datu avots 1. ES nozīmes meža biotopu un kartēšanas anketas Saulkrastu pilotteritorijai (10 anketas,
aizpildītas 26.09.2015., eksperts Sindra Elksne);
2. ES nozīmes meža biotopu un kartēšanas anketas Jaunķemeru pilotteritorijai (2 anketas,
aizpildītas 27.09.2015., eksperts Sindra Elksne);
3. Dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols” ietvertie dati par Saulkrastu un Jaunķemeru
pilotteritorijām;
4. Autoru personīgie 2015.gada rudens un 2016.gada pavasara pilotteritoriju veģetācijas
apraksti;
5. Individuālas konsultācijas ar eksperti Viju Eniņu.
Izmantotā
literatūra
1. Ārstniecības augu ievākšana ir veicama visos purvu, ūdeņu un mežu biotopos, kur iespējama
veģetācijas attīstīšanās, ieskaitot saimnieciskās darbības skartās platības.
2. Savulaik visi augi bijuši ārstniecības augi – nav neviena auga, kas tautas medicīnā nebūtu
kādreiz lietots (Pētersone, 1975, 1976). 19. gs. beigās dažādu tautu medicīnā izmantoja 12 700
augu sugas, latviešu tautas medicīnā – vairāk nekā 300 sugas (Rubine u.c., 1974).
Latvijā un citās Austrumeiropas reģiona valstīs izmanto apmēram 200 ārstniecības augu sugas,
no kurām 50 sugas pieejamas aptiekās kā drogas, 70 sugas izmanto galēnisko preparātu
gatavošanā, 30 – ķīmiski farmaceitiskā rūpniecībā tīru vielu ieguvei, 15 – galēniskajā un ķīmiski
farmaceitiskajā rūpniecībā, 50 – homeopātijā (Rubine u.c., 1974). Savvaļas ārstniecības augu
kļūst arvien mazāk, to audzes tiek noplicinātas vai pilnībā iznīcinātas. Aizvien nopietnāk būtu
jādomā par ārstniecības augu kultivēšanu (Pētersone, 1975, 1976).
3. Sagatavots saraksts ar literatūrā aprakstītiem augiem, kuru ārstnieciskās īpašības un efekts
slimību profilaksei vai novēršanai ir zinātniski pierādīts, un kuri potenciāli sastopami pētītajos
biotopos.
4. Balstoties uz literatūras avotiem un teorētiskiem datiem (Auniņš (red.), 2013; Dabas
aizsardzības pārvalde, 2016) un reāliem novērojumiem dabā Laugas purvā un tā apkārtnē
(purvu biotopos un saimnieciskās darbības zonā – L. Strazdiņa, mežu un ūdeņu biotopos – Rūta
4
Sniedze-Kretalova), sagatavota informācija par ārstniecības augu sastopamību (ir/nav)
pētītajās ģeotelpiskajās vienībās.
Tabula 1. Potenciāli sastopamie (a) un dabas liegumā “Laugas purvs” un tā tuvumā konstatētie (b)
ārstniecības augi ģeotelpiskajās vienībās
Saimnieciskā
Purvs Meži Ūdeņi
Ģeotelpiskās darbība
vienības
audzēšanas lauks
Kūdras izstrādes
Degradēts sūnu
Atstāti/pamesti
Dabiskas ūdens
Veci vai dabiski
Purvainie meži
kūdras lauki
Dzērveņu
Pārejas
Grāvji
purvs
teces
lauks
Sūnu
Ārstniecības
augu sugas
a b a b a b a b a b a b a b a b a b a b a b
KOKI UN KRŪMI
Āra bērzs Betula pendula + + + + + + + + + + +
Melnalksnis Alnus glutinosa + + + + + + + +
Parastais kadiķis Juniperus communis + + + + +
Parastais krūklis Frangula alnus + + + + + +
Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia + + + +
Parastā egle Picea abies + + + + + + +
Parastā priede Pinus sylvestris + + + + + + + + + + + + + +
Parastā purvmirte Myrica gale + + + +
Purva bērzs Betula pubescens + + + + + + + + + + + + + +
SĪKKRŪMI
Brūklene Vaccinium vitis-idaea + + + + + + +
Lielā dzērvene Oxycoccus palustris + + + + + + + + + + + +
Mellene Vaccinium myrtillus + + + + + + + + +
Melnā vistene Empetrum nigrum + + + + + + +
Miltene Arctostaphylos uva-ursi + + + +
Polijlapu andromeda Andromeda polifolia + + + + + + + +
Purva vaivariņš Ledum palustre + + + + + + + + + + + +
Sila virsis Calluna vulgaris + + + + + + + + + + + + +
Sīkā dzērvene Oxycoccus microcarpus + +
Zilene Vaccinium uliginosum + + + + + + + +
VASKULĀRIE AUGI
Apaļlapu rasene Drosera rotundifolia + + + + + + +
Apdzira Huperzia selago + + +
Divlapu žagatiņa Maianthemum bifolium + + +
Dzegužpuķes Orchis spp. +
Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium
+ +
calceolus
Dzeltenā lēpe Nuphar lutea + +
Gada staipeknis Lycopodium annotinum + + + + + +
Indīgais velnarutks Cicuta virosa + + +
5
Saimnieciskā
Purvs Meži Ūdeņi
Ģeotelpiskās darbība
vienības
audzēšanas lauks
Kūdras izstrādes
Degradēts sūnu
Atstāti/pamesti
Dabiskas ūdens
Veci vai dabiski
Purvainie meži
kūdras lauki
Dzērveņu
Pārejas
Grāvji
purvs
teces
lauks
Sūnu
Ārstniecības
augu sugas
a b a b a b a b a b a b a b a b a b a b a b
Lācene Rubus chamaemorus + + + + + + +
Meža zemene Fragaria vesca + + +
Odu gimnadēnija Gymnadenia conopsea +
Parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinium + +
Platlapu spilve Eriophorum latifolium + + + + + +
Purva atālene Parnassia palustris +
Purva cūkausis Calla palustris + + + + +
Purva jāņeglīte Pedicularis palustris +
Purva purene Caltha palustris + + + + +
Purva rūgtdille Peucedanum palustre + +
Purva skalbe Iris pseudacorus + + +
Trejlapu puplaksis Menianthes trifoliata + + + +
Vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum + + + + + +
SŪNAS UN ĶĒRPJI
Islandes cetrārija Cetraria islandica + +
Parastais dzegužlins Polytrichum commune + + + + + + + + + + + +
Sfagni Sphagnum spp. + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
KOPĒJAIS SUGU SKAITS: 16 14 20 15 17 7 33 24 24 19 2 1 11 12 7 1 1 1 12 5 15 6
6
1.2 Degradēts sūnu purvs 3 1
1.3 Pārejas purvs 3 1
2 Meži
2.1 Purvainie meži 4 2
2.2 Veci vai dabiski boreālie meži 3 2
3 Ūdeņi
3.1 Dabiskas ūdens teces 1 0
3.2 Grāvji 2 1
3.3 Ezeri vai lāmas 2 0
4 Saimnieciskā darbība
4.1 Kūdras izstrādes lauks 1 0
4.2 Dzērveņu audzēšanas lauks 2 0
4.3 Atstāti/pamesti kūdras lauki 2 1
Datu avots
Izmantotā literatūra Auniņš, A. (red.) 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā.
Noteikšanas rokasgrāmata, 2. papildināts izdevums. Latvijas Dabas
fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 359
lpp.
Dabas aizsardzības pārvalde, 2016. ES nozīmes biotopu izplatības un
kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodika.
Pētersone A., 1975 - 1976. Ārstniecības augi. Divos sējumos. Rīga,
izdevniecība “Liesma”, 951 lpp.
Rubine H., Ozola S., Eniņa V., 1974. Ārstniecības augu sagatavošana un
lietošana. Rīga, izdevniecība “Zvaigzne”, 380 lpp.