Ir orgāni, kuriem ir centrālā loma organismā, tādi kā sirds vai
smadzenes. Šie orgāni nodrošina būtiskas funkcijas, kas nepieciešamas dzīvībai. Piemēram, sirds sūta asinis, kas piegādā skābekli un uzturvielas visiem audiem un orgāniem. Smadzenes ir atbildīgas par cilvēka izpratni, domāšanu un kustību koordināciju. Šādi orgāni ir būtiski dzīvībai, un to darbības traucējumi var radīt nopietnas sekas. Daži orgāni ir specializēti konkrētām funkcijām, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu organismu darbību. Piemēram, aknas ir atbildīgas par toksīnu izvadīšanu no asinīm un vielmaiņas regulēšanu. Kuņģis un zarnas sadala un sagremo pārtiku, nodrošinot ķermenim nepieciešamos uzturvielu uzsūkšanos. Šie orgāni, lai arī var šķist mazāk centrāli, ir būtiski veselīgai dzīvei. Daži orgāni varētu šķist mazāk svarīgi, bet tomēr sniedz savu ieguldījumu organismā. Piemēram, aizkuņģa dziedzeris ražo enzīmus, kas palīdz sagremot pārtiku. Āda kalpo kā ķermeņa aizsargbarjera pret ārējiem draudiem un regulē ķermeņa temperatūru. Šie orgāni var nebūt vitāli būtiski, bet tomēr ir svarīgi normālai dzīvei. Orgānu nozīmi organismā ietekmē daudzi faktori, ieskaitot organismu veidu, vecumu un vides apstākļus. Piemēram, zivīm svarīga ir gaisa pūšana, bet cilvēkiem tas nav nepieciešams. Turklāt dažu orgānu nozīme var mainīties atkarībā no ķermeņa veselības stāvokļa. Tādēļ ir grūti noteikt viena orgāna absolūto svarīgumu, jo tas atkarīgs no daudziem faktoriem un konteksta. Visbeidzot, ir grūti noskaidrot viena orgāna absolūto svarīgumu, jo katrs orgāns veido savdabīgu veselumu, kas nepieciešams organismam funkcionēt. Centrālām un specializētām funkcijām ir savs nozīmīgs loms, bet arī sīkākiem orgāniem ir savs nepieciešamais ieguldījums. Svarīgi ir saprast, ka visiem orgāniem ir savs svarīgums, un tikai kopēja veseluma kontekstā varēs pilnībā novērtēt to nozīmi organismā.