Prezentācijas

Tērbatas universitāte un tās nozīme latviešu tautas atmodā

vēsture
 Pirmo reizi pieminēja 1583. gadā kā Jezuītu ģimnāziju tad, kad
vēl Baltijas teritorijas pārvaldīja poļi
 1632.gadā 30.jūnijā pēc kariem starp zviedriem un
poļiem,Gustavs II Ādolfs(zviedrijas karalis) paraksta augstskolas
dibināšanas rīkojumu un izveidojas Tartu universitāte
 1656.gadā krievu un zviedru kara dēļ Tartu universitāte ir
spiesta pārnesties uz citām Igaunijas pilsētām.
 Kad Krievija kontrolēja Latvijas territoriju.1802. gadā aprīlī
atkārtoti atveras tad, kad Krievija izlēma atvērt Baltijas reģionā
augstskolu.Tartu atkal sāk darbotues
 Tā turpinās darboties līdz pat 1.pasaules karam, un bija šūpulis
latviešu un igauņu nacionālās pašapziņas veidošanā un vēlāko
neatkarīgo valstu izveidē.
 19.gs vidū.Krievijas valdīšanas laikā daudzi jaunlatvieši mācījās
šajā universitātē,un sauca viņu par Tērbatas universitāti.

Atmodas laikā un pirms tās

 Prestižākā un augstākā Livonijas skola Livonijas guberņā.
 Apmeklē aptuveni 30 latviešu skolēni
 Mācību vieta Krišjānim Valdemāram, kurš bija pirmais cilvēks,
kurš sevi nosauca ap latvieti
 Tika organizēti “Latviešu vakari” ar Krišjāni Valdemāru.Diskuteja
par Latvijas vērtībām u.c. temam saistiba ar Latviju.

Ietekme uz tautas atmodu

 1856.gadā Krisjanis Valdemars,studenti izveido “Tērbatas
latviešu vakarus”,1861. tos likvidē.
 1870. tos atkal cenšas organizēt un izdodas, bet pārsauc
”Tērbatas Latviešu studentu rakstniecības vakarus”
 Krišjānis Barons,Krišjānis Valdemārs,Juris Alunāns,Atis
Kronvalds. Pirmos veidoja u.c
  1881.gTos atkal pārsauca par latvisko brālību Praternitas
Lettonica

 1882. “Lettonia”. Vienkarsi nosauc beigas.

 1888.Kārlis Kasparsons nošķēlās no “Lettonia”, izveidoja pats

savus organizāciju,vakarus,“Literāri zinātniskā latviešu studentu
biedrība” tikas katru nedelu sestdienas vakaros, lasija un
stastija referatus
o “Pipkalonija”. Nosaukums pēc Pētera Pipkalēja vārda.
o 1897.g tos slēdza. Šie norisinajas tiesi Terbatas
universitate . Tur latviesiem bija iespejams apspriest savu
kultūru.
Mūsdienas
 Ap 14 000 skolēnu
 Mācības notiek igauņu un angļu valodās
 Pasaules universitāšu reitingā ieņem 201.-250. vietu(LU
ierindojas 800.-1000. vietu grupā)
 Visprestižākā Baltijas universitāte

Krišjānis Valdemārs(1825 2. decembrī-1891 7.decembri)

Biogrāfija
 Nozimigs Latvijas tautas izglītības un kultūras līderis, ieverojams ar savu
ieguldiju latviesu sabiedriskajā un literārajā dzīvē, īpaši attiecībā uz
valodas attīstību un zemnieku izglītību.
 Viens no Jaunlatviešu kustības aizsācējiem
 Ainažu jūrskolas dibinātājs
 Pirmais latviešu bibliotēkas dibinātājs
 Dzimis Valdgalas pagasts, Latvijā kā zemnieka dēls. No agras bērnības
viņš parādija pilnīgoto potenciālu un iekšējo velmi mācīties. Valdemārs
sāka apmeklēt vietējo skolu un izcēlās ar savu prātu un zinātkāri. Viņa
devums tika atzīts un viņam tika sniegta iespēja turpināt izglītību
Kuldīgas skolā un pēc tam Tērbatas universitātē.
Literārā darbība,publicētājs
 1870.gados-viņš pulcināja ap sevi Maskavas latviešu inteliģenci un
rosināja to darboties latviešu talkā,vākt folkloras materiālus, kā arī
latviešu valodu.
 Publikācijas- iestājās pret vācu muižnieku ideoloģijām un tad iekārtu,
sekmējot kapitālisma attīstību Latvijā.Aicināja latviesus un igaunus
pieversties jurniecibai un zemniekus aicinaja pirkt zemes un majas un ari
kopt latviesu valodu.
 Ēdoles bibliotēka-agrak nodarbojas ar gramatvedibu un velak 1858.
nodibinaja savu biblioteku edolē un to finanseja lasitaju savieniba.
“Pēterburgas avīze”
“Latviešu Avīze”,”Pēterburgas Avīze”,”Dienas Lapa”. Latvijas
pamatiedzīvotāju sabiedrisko lomu 19.gs pārsvarā ietekmēja 3 laikraksti
Jaunlatviesu prese, kas lika pamatus latviesu uzplaukumam. Krisjanis
Valdemars bija dibinatajs un tas kurs noteica virzienu kā viss notiks.
 Mērķis: parādīt, uzrakstīt cilvēkiem īsu informāciju,radīt cīņas garu un
neskatoties uz to, ka laikraksts tika izdots tikai 4 gadus tas atstāja lielu
iespaidu.4 gadu laikā cilvēki ļoti apbrīnoja ieguldito darbu un apjomu
kas tika izdots. Saturs lika domāt par cilveciskajam tiesibam un mērķi
par Latvijas uzlabosanu.
 Vislielākā ietekme līdz pat “Dienas Lapai”
Latviešu studentu vakari,biedribas,organizācijas
 Aktīvs veicinātājs studentu vakaru un biedribu izveidē un
attistibā.Uzskatija, ka šada veida aktivitates veicina sabiedrisko un
intelektuālo saziņu,veido stipras saiknes starp viņiem un veicina Latvijas
tautas kulturas attistibu
 Izveidoja vairākas studentu biedrības.Svarigi intelektuālie centri. Veicina
labāku izpratni par Latvijas tautas vesturi kultūrā un sabiedrībā.
 Nozīmīga ietekme uz kultūru, tās attīstību un latviešu pašapziņu.
Jaunlatviešu kustības aizsācējs
 “Latvietis”- pats pirmais, kurš uzdrošinājās sevi nosaukt par latvieti. Viņš
uz savas studentu istabinas durvim uzrakstija vardu latvietis blakus
savam uzvardam.
 Laba izglitiba, ari nedaudz iemacijies pašizglitibas cela. Veicinaja Centību
 Tadel Sekot viņa piemēram. Uzskata par svarigu personu,atblasta vinu
gan domas, gan darbus.
Jūrniecība un Ainaži
 Informācijas vākšana jūrniecības attīstīšanai un izglītības sistemas
attistibai.Vins apceloja juras piekrasti Krievijas imp.
  Velak iesniedza iestadeem dienesta zinojumus par pieredzes
izmantosanu.Velak viņš pec viņa iniciativas Krievijas imp nodibinajas
Jūrskolas tai skaitā Ainazu jūrskolu.1864.g.
 Panākumi jūrniecībā

Milziga ietekme uz latviesu kulturu, veicinaja jaunlatviesu kustibu

Krišjānis Barons(1835-1923)
Dzīves gājums
Skolas laiks
 Dobele
 Dundaga-vieniga skola kur macija latviesu valodu
 Ventspils
 Jelgava
 Tērbata-terbatas universitate macas ,satika K.Valdemaru,juri alunanu u.c
domu biedrus, iestajas latviesu studentu pulcina ar preses palidzibu
izplatija jaunlatviesu idejas.”Mūsu tēvzemes aprakstisana un daži
pielikumi īsumā saņemti”,1859.g.Viens no galvenajiem autoriem.finansu
del nepabeidz.
 Pēterburga
Pēc skolas
 Pēterburgas Avīze-viens no tās dibinātājiem,redaktors no 1863.g,rakstija
par darvinismu un dabas zinatni,publice stastus un dzejolus savus.1865.g
tika slegts.sak stradat par tulkotaju. Nonak ari policijas redzesloka.
 Dārta Rudzīte-sieva
 Sastadijis bibliografisku rāditāju”Apcerējumi par Baltijas
pamatiedzīvotājiem”, ko 1868.g izdeva Peterburgas geografijas
biedriba.Klust par pirmo latviesu bibliografu.
 1881.g Maskavas Dabaszinatnu antropologijas un etnografijas draugu
biedribas lidzstardnieks
 1867. pārvācas uz Maskavu,kur strādāja par privātskolotāju
 Dzīve,zinātne un skološana Maskavā
 Atgriešanās Latvijā
Mūža beigas
 Pēdējie veikumi-“Latvju Dains” 217 996 tautas dziesmas kopuma
krajuma.
 1923.gada 8.marts
 Bēres- pirmais latvietis kuru lauj izvadit no domu baznicas.
 Dainu skapis
 1878.g. turpina Friča Brīvzemnieka iesākto
 1880.g. izveido skapi Maskavā
 K.Barona ieguldījums
 Dainu skapja sasniegumi-UNESCO ieklauts 2001.g
Latvijas dibināšana
 LTP
 17.novembris
 1918. gada 18.novembris

Laikraksts “Mājas viesis”

Laikraksts”Pēterburgas avīzes”
Pirmsākumi
 Latviešu jaunā inteliģence nevar apmierināties ar “Mājas viesis”.Viņiem
vajadzeja pasiem savu laikrakstu.Majas viesis saka iznakt 1856.g. Ansa
Leitāna vadībā bija devis balsi arī jaunlatviesu rakstiem. Majas viesi
vēlakais Peterburgas Avizes priekstecis. ap 1859.g majas viesa redaktors
bijis kluvis daudz stingraks un viņš nacionalajam publikacijas,idejam
vairs nelava avize izpausties.Sākas nemieri. Sāka rasties domas, ka
latviesiem vajag jaunu laikrakstu,kur paust idejas. Juris Alunāns
nosprieda,ka jaunajā laikrakstā,kuru varetu nodibinat,vajadzetu vairak
pieversties pasaulīgām lietām,vajadzetu but plasakiem, bet jauno
laikraksta nodibinasa tajos gados bija loti gruti izdarama. 1861.g Rīgā
sākās runas par latviesu valodnieku un literatu biedribas veidosanos.
Jaunā biedriba par savu merki bija nospraudusi veidot jaunu latviesu
laikrakstu.Bernhards Dīriķis, kurs biedrības vaditajs cela prieksa savu
nodomu par jaunu latviesu laikraksta izdosanu, tāpēc ka Mājas viesis
radītāji nebija spējīgi apkert kāds uzdevums bija istam latviesu
laikrakstam. Tika izdomats, ka avizi izdos Peterburgā, jo Krisjanis
Valdemars ieteica Peterburgu un tā skaitijas valsts galvaspilseta, jo
vinaprat tas bija labakais veids kā aizstavet latviesu labumu . Dazi no
latviesiem devas uz Peterburgu, lai ievaktu zinas par toreizejo stavokli un
celu ka tikt pie avizes apstiprinasanas.Rezultata visu nosprieda biedribas
dibinasana.Rīdzinieki nāca uz Peterburgu ar padomju naudu un lielu
 summu noziedoja miljonars Krumins, ka ari Krisjanis Valdemars u.c
ziedoja laikrakstam. 1862.g sakuma jau bija loti liela vajadziba pec tiesam
latviska laikraksta.Lidzstradnieki, kas uzdavinaja nepieciesamo naudu un
bija atlicis tikai izveidot to.
 Nodoms dibināt jaunu laikrakstu
 Pirmās darbības
Nodibināšana
 Galvenie dibinataji: Krisjanis Valdemars(viens no galvenajiem
finansētājiem),Juris Alunāns(sākotnēji bija redaktors, bet velak K.Barons
redaktors).Ari citi jaunlatviesi piedalas dibinasana.
 Jaunlatviešu iesaiste
 Plāna realizēšana. Juris Alunans iesniedza lūgumu tautas apgaismosanas
ministram.Fricim Kurzemniekam par laikraksta legālu izplatisanu.Nakas
so apsriest ar peterpils cenzuras komiitejas prieksedetaju vasiliju
andrejevicu.Netiek apstiprinata, tapec K. Valdemars izmantoja savas
iespejas un centas sarunat izmantojot valsts viru un amatpersonu
pazisanu Sarezgijums-gan peterpili, gan latvija valdija krievi.Krievi
nevelas, lai par latviesu tautu izplatitos informacija, bet jaunlatviesi spej
parliecinat par ideju, ka tas varetu tuvinat latviesus ar krieviem,
apdraudejums vaciesiem.
 Laikraksta mērķis bija apgaismot tautu, saglabat latviesu butibu un sākt
atmodu.

Pēc vācbaltiešu mācītāju iebildumiem pret nacionāli orientētajiem rakstiem "Mājas Viesī", daļa no
radikālāk noskaņotajiem rakstu autoriem nolēma izdot jaunu laikrakstu ārpus Baltijas guberņām.
Gaidāmās preses reformas dēļ nevarēja dibināt jaunus periodiskos izdevumus latviešu valodā,
bet, pateicoties K. Valdemāra ietekmīgajam stāvoklim, J. Alunāna pieteiktās „Pēterburgas
Avīzes” ieņēma izņēmuma statusu. J. Alunāns jau ilgāku laiku slimoja ar tuberkulozi, tādēļ viņam
par palīgu tika uzaicināts K. Barons, kurš 1862.gadā kļuva par izdevuma faktisko redaktoru.
Pirmais numurs iznāca 1862. gada 26. jūlijā. Šajā laikā klajā nāca 131 numurs un 55 dažādi
pielikumi. 1860. gadu 1. pusē „Pēterburgas Avīzes” bija sabiedriski politisko norišu centrā.
Laikraksta veidotāji uzskatīja, ka viņu laikrakstam jābūt aktīvākā un sociālpolitiskā pozīcijā.
Vācbaltieši to atzina par politiski bīstamu, jo „Pēterburgas Avīžu” galvenā tendence bija veicināt
latviešu buržuāzijas augšanu un tās mantisko nostiprināšanos. Laikraksts vērsās pret feodālisma
paliekām Baltijas ekonomiskajā, tiesiskajā un kultūras dzīvē.
Baltijas muižniecības un mācītāju vadītajai Latviešu literārajai biedrībai izdevās panākt, ka 1862.
gada 12. oktobrī avīzes cenzēšana tika pārcelta uz Rīgu. Līdz ar to tika apgrūtināta kritisku domu
publicēšana. Vēlāk Baltijas ģenerālgubernators V. Līvens panāca, ka „Pēterburgas Avīzes”
apturēja uz četriem mēnešiem — no 1863. gada maija līdz oktobrim. Laikraksts darbu atsāka,
taču satīriskā pielikuma izdošanu nācās pārtraukt. Tika mainīts laikraksta idejiskais virziens un
veidošanas principi. No sabiedriski politiska laikraksta tas kļuva par lauksaimnieciskas ievirzes
izglītojošu izdevumu. Līdz ar to zuda laikraksta popularitāte. Vajāšanu rezultātā K. Valdemārs
bija spiests pārtraukt „Pēterburgas Avīžu” izdošanu.

Juris Alunāns(1832. 13.maijs-1864. 18.aprīlis)

Īsa biogrāfija
 Īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns
 Dzimis Jaunkalsnavas muižā(Vidzemes guberņā)
 Miris Jostenes pagastā (Kurzemes guberņā)
 Tēvs-Adrievs Alunāns
 Māte-Ede(Hedviga)
Izglītība
 Mācījies Jelgavas apriņķa skolā un ģimnāzijā
 Studēja Tērbatas Universitātē no 1856.gada, kur sākumā pievērsās
filoloģijai,vēlāk tautsaimniecībai
 Pēc universitātes beigšanas neilgu laiku(1861-1862) mācījās Pēterburgas
Mežu institūtā
“Dziesmiņas”
 Ar šo krājumu tiek datēts latviešu nacionālās literatūras sākums
 Atbrīvoja dzeju no didaktikas,priekšplānā izvirzot estētiskus mērķus
 Pierādīja, ka latviešu valodā iespējams izteikt tās pašas
domas,jūtas,idejas, ko citu kultūrtautu valodās.
 Pierādīja, ka latviešu valodai ir attīstības iespējas un tā jāatīsta tiklab
leksiskā.
Valodniecība
 Sniedzis svarīgu ieguldījumu
 Ieviesis ap 500 jaunvārdu
 Tika pieņemti J.Alunāna ieteikumi ģeogrāfiskajiem apzīmējumiem

Jura Alunāna iela

 Svētā Jura slimnīca
 1923.g ieguva savu pašreizējo nosaukumu
 Atradās daudzu rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu biroji

Ansis-Lerhis-Puškaitis(1859-1903)
 Anss Lerhs
 Rakstnieks,folklorists,pētnieks,sabiedriskais darbinieks,skolotājs
 Literārās pasakas aizsācējs
 Pasaku krājumi
 “Latviešu tautas teikas un pasakas”
Ģimene
 “Cīruļi” (“Puškaiši” 1938.,Cīruļu kapsēta)māja kur uzauga
 Tēvs-Reinis Lerhs(turīgs,ģimenes cilvēks)
 Māte-Ģertrūde Lerha(10,Dziedātāja,Favorītisms)
 Brāļi un māsas(12,Bērtulis)
Skolas laiks
 1869-1873(Golca kundzes privātskola,F.Feldmeņa privātskola)
 1874-1876(Talsu apriņka skola)
 1879(Irlavas skolotāju seminārs)
Darba vietas
 1879-1880(Annenieku skola)
 1880-1883(Džūkstes-Lancenieku skola)
 1883-1903(Lancenieku pamatskola)
 Jaunlatviešu ideju organizētājs
Folkloras vākšana
 Sākotnēji spoku stāsti un teikas,vēlāk pasakas
 Pasaku apkopojumi Talsu un Džūkstes apkaimē
 1900 pasakas,2000 ticējumi,3300 teikas
 “Latviešu tautas teikas un pasakas”(1894)
 Sestais sējums(1896)
Darbi
 Vairāk faktu vācējs un krājējs,mazāk to pārradītājs
 Oriģinālpasakas un stāsti
 “Pasakas par putniem”
Dārzkopība
 Uzsāka vienlaicīgi ar pirmajiem latbiski rakstošajiem dārzkopjiem
 Apguvis pašmācībā
 1884-“Koka skolu”macibam
 1895-“Zemkopības ministrijas prēmija”par Dzukstes darzu
 1898-augļu dārzs
Piemiņa
 Lancenieku skolas ēkā
 A.Lerha-Puškaiša kapa piemineklis Džūkstē
 Džūkstes pasaku muzejs
Secinājumi
 Latviešu folkloras aizsācējs,daudzi sāka lasīt pasakas
  Pirmais augļu dārzu popularizētājs

Atis Kronvalds(1837-1875)
Biogrāfija(skat.Kristianas tekstu)
 Publicists
 Valodnieks
 Pedagogs
 Tērbatas universitāte
Iesaiste latviešu tautas atmodā
 Pēc tam, kad iepazinās ar Pēterburgas avīzi nostajas jaunlatviesu
puse,1868.g darbojas“Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari”
 1872.g viņš izlaida darbu “Nationale Bestrebungen”(tautas centeini),
versts uz vacu ideologiem, kuri uzskata ka inteligents latvietis nav
iespejams.
 Piedalas 1. Vispārējie latviešu dziesmu svētki, kur teica runa par
latviesiem un veicina latviesu pasapzinu, ka jadoma par savu kulturu.
 “Lettonia” 1882.g sāk darboties, dibinatajs-Atis Kronvalds uzskatis, lai
gan miris jau,pamatlicejs.
Darbi
 Nozimigakie:1869.Baltijas vēstnesis par izglitibu un saimniecibam. Viens
no darbiem,kur sevi sakitija kā kalnu cirulis
 Poēzija-pirmais darbs kas define vardu dzeja
 Kalnu cīrulis(pseidonims)
 Vārdu darinātājs-vārda dzejas raditajs u.c vardu nakotne,pagatne.
 1887.g iztulkots viņa nacionalais bestabugen.
Piemiņa
 A.Kronvala Durbes pamatskola
 A.Kronvalda fonds
 Tvaikonis “Atis Kronvalds”
 Kronvalda parks, bulvāris, iela
Atis Kronvalds bija loti dedzigs latvijas tautas un kulturas aizstāvjiem viņa
speja pamatot savu viedokli viens no lielakajiem iemesliem, kapec tik labi
rezultati paradit cilvekiem kā jadomā par Latviju.

Andrejs Pumpurs(1841-1902)
Biogrāfija
 Tautiskā romantisma dzejnieks,prozaiķis,publicists
 Lielvārdes draudzes skola(12.g vecuma sak macities,pabeidz ka labakais)
 Pārnākšana uz Rīgu(33g vecuma,sak aktivi darboties rigas latviesu
biedriba)
 Darba meklējumi Maskavā(35.gados,nevar atrast)
 Serbu atbrīvošanas cīņa pret turkiem(piedalās,ieskaitits par topogrāfu,
kad nonaca fronte saskare ar serbu tautu viņā stiprinaja parliecibu par
latviesu nacionalas neatkaribas nepieciesamibu)
 Odesas kara skola pabeidz,krievijas imp dienē
 Atgriešanās Rīgā(atjauno sakarus ar latvijas sabiedrisko un kulturas
dzivi,rakstija avizi un tika apsudzets,bet tika attaisnots
 Paaugstinājums par štābkapteini 49gados.
 Atbraukšana no Ķīnas.(armijas darbs trauce nodarboties ar dzeju un 60
gados atbrauc no kinas saslima un mira.)
Literārā darbība
Dzeja, bet arī proza.60.gadu beigas un 70. gadu sakuma
 “Hīna kaps”Pirmais publicetais dzejolis
 “Tēvija un svešumā”pirmias un vienigais dzejas krajus 1890.g
 “No Daugavas līdz Donavai”aprakstu krajusm 1895.g apraksta Serbiju.
Iespiests )”Baltijas vēstnesī”
Lāčplēsis-eposs
 Tautas radīta eposa ekvivalents
 Sarakstija 19.gs beigas. Bet tika publicets 1888.g siastiba ar 3.Vispārējie
dziesmu svētkiem
 Saistits ar Kristietības vardarbīga ienākšana Baltijā
 Kultūrvaronis
 Interpretācijas- saistas ar mūsu pasu tradicijam,devis ierosmi citiem
autoriem Rainis “Uguns un Nakts”
 Citi tēli. Tautas nodevejs-Kangars un citautiesi.Simbolize parejos cilvekus.
 Notikumu plaša perspektīva.
 Lāčplēsis- latviešu tautas elks,lai veicinātu tautas pašapzinu.
 Rokopera”Lāčplēsis”-pirmā rokopera Latvijā.Atmodas simbols.

Rīgas Latviešu biedrība

 Senākā oficiāli dibinātā latviešu organizācija.Liela nozīme nācijas vēsturē.
 Izglītības, valstiskās neatkarības saknes
 Dibināta 1868.g.
 Pirmsākumi-19.gs sakumā.
Pirmsākumi
 Dzimtbusanas atcelsana Baltijā notika daudz agrak neka citur Krievija,tā
veicinaja cilveku ieplusanu pilsetas, Latviešu ieplūšana Rīgā, kur attistijas
rupnieciba un citas tautsaimniecibas nozares
 Aug Latviešu inteliģence,daudzi iegust augstako izglitibu un
 latviesiem rodas nepieciesamiba pec sava Vienojoša centrs
 rada biedribu 1868.g kad igauniem bija neraza,izveido latvisku palīdzības
biedrība trūkumu ciesdamiem igauņiem.Biedribas darbibas rezultata
izveidojas rigas latviesu biedriba.Galvenais iniciators-Bernhards Dirikis.
Krievijas imp apstiprina 24.okt statutus biedribas.
Pirmais Posms
 Mērķi:palidzet trukumu cietejiem,izplatit dazadas zinasanas-par kartibu.
 Biedribas statutos nebija ieklauta politika,tacu tādu milzigu ieguldiju mu
Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku organizēšanā
 Uzcel katlaklana pieminekli .Garlībs Merķelis
 Bermontu karaspeka iebrukumu laika RLB izveidoja ēdinasanas punktu
rigas aizstavjiem so punktu vadija Latvijas Tautas padomes
priekšsēdētāja Jāņa Čakstes sieva Justīne
Otrais posms(Attistitaks kulturas zina)
 Pieskano savus statutus 1932.g biedribas likumā.Muzejs,teātris un
daudzas citas biedrības pargāja valsts pārziņā.
 Tās merogs sasaurinajas , tadel kluva par “Elitāru’’organizāciju.Pulcejas
tikai augstakais slanis.
 Entuziasti akadēmiski izglītoti speciālisti.Lenam parveidojas par.
 Veido Jaunas struktūras
 Veidojas Vienas profesijas kopas,interešu klubi
 Otrā posma beigas=1940.g Latvijas okupācija,RLB nonāca Sarkanās
armijas rīcībā
Darbības pārtraukums
 RLB Latviešu organizāciju centru pārtop.
 Mēģinājums izdot laikrakstu “Tēvija”.Patritoiski raksti,meginajums
nnesekmigs.Biedriba centās stāties pretī varai.
 LPSR Valsts Dailes teātris uzbuve. Sekmigs meginajums.
 Jānis Palkavnieks(direktors)
Trešais posms(sakas 1989.g sakuma)
  Biedrības atjaunošana
 Mēģinājums komercializēt, bet palika par latvisku kulturas organizaciju
 “Gaismu sauca” Jānis Streičs kinorezisors ieviesa jaunu projektu ikgadejo
kulturas programmu.
 Restaurācija,renovācija biedribas eku.
 Atjaunoja līgumus ar organizacijam ar kuram aplika kontakts.
 Notika svarigasdiskusijas
Biedrības vadītāji
 Priekšnieki: Bernhards Dīriķis-galvenias biedribas iniciators un pirmias
prieksnieks, Rihards Tomsons-viens no dibinatajiem ka ari pirmo
visparejo dziesmu svetku rikotajs u.c
 Priekšsēdētāji: Andris Kolbergs-pirmais prieksedetajs pec biedribas
atjaunosanas,Pēteris Pētersons-prieksedetajs, piedalijas atmodas
kustibas un pec LV neatkaribas atjaunosanas bija Dziesmu svetku
rezisors u.c.
Secinājumi
 . Latviešu nepadevības simbols,speks cinities.
 Jaunlatviesiem-veicinaja tautas pasapzinu, vienotibu,Latvijas valsts
saksanas simbols.Pirmais lielais latviesu simbols Latviesu dziesmu svetki.
Organizeja.RLB organizeja latviesiem kulturalus pasakumus
teatrus,muzikalas uzstasanas. Vieta, kur latviesiem izpausties kulturali un
attistities kulturali.
 Kultūras pamats.

Pirmie Dziesmu svētki

RIHARDS TOMSONS!!!!
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam (pēc
jaunā stila: 8.—11. jūlijs), Rīgā. Tajos piedalījās 46 kori (pieteikušies bija 53) ar kopējo dziedātāju
skaitu — 1003. No Vidzemes ieradās 34 kori (tai skaitā 5 no Rīgas) ar 699 dziedātājiem, bet
no Kurzemes un Zemgales — 12 kori ar 320 dziedātājiem un orķestrantiem. Pavisam bija 1 019
dalībnieki, no tiem 1003 dziedātāji un 16 orķestri (791 vīrietis un 212 sievietes). Svētku
virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Pirmajos vispārējos dziesmu svētkos bija apmēram
20 000 skatītāju.[1]
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki iedibināja Dziesmu svētkutradīciju, kura tiek turpināta
joprojām. Tie deva stimulu tautas nacionālās pašapziņas atmodai un veicināja turpmāko
sabiedriskās dzīves un koru kustības aktivizēšanos, rosināja latviešu komponistus
oriģinālmūzikas sacerēšanai.Garīgais koncerts, svētku gājiens un dziesmu kari tika iekļauti arī
turpmākajos latviešu dziesmu svētkos un novadu dziesmu dienās, arī 1873. un 1878.
gadā Sunākstes baznīcā notikušajos Sēlijas dziesmu svētkos.