1.

variants Literatūra
7. klasei

(Vārds, uzvārds, klase)

Nobeiguma pārbaudes darbs par tēmu Proza (romāns) (40 p.)

Aizpilda
skolotājs
I. Ieraksti teikumos trūkstošos vārdus! (10 p.)

Jānis Klīdzējs dzimis ______________ ģimenē Viļānu pagastā. Pirmās skolas gaitas uzsācis
_______________ netālu no Rēzeknes. J. Klīdzējs rakstījis gan latviešu, gan ________________ rakstu
valodā.
1944. gadā rakstnieks _________________ , mūža lielāko daļu pavadīja ________________ .
Romāns “Cilvēka bērns” pirmo reizi izdots _________ gadā. Tā darbība risinās 20. gadsimta
_____________ gados. Galvenais tēls romānā ir _________ gadus vecs zēns Boņs jeb _____________
_________________ . Pēc romāna motīviem režisors_____________ ________________ 1991. gadā
uzņēma filmu, kas guva lielu skatītāju un kritiķu ievērību un mīlestību.

II. Lasi romāna definīciju un uzraksti 3 pazīmes, kas liecina, ka Jāņa Klīdzēja darbu “Cilvēka bērns”
var dēvēt par romānu! Atbildi pamato ar faktiem no stundās lasītā literārā darba! (6 p.)
Romāns – parasti apjomīgs prozas sacerējums, kurā raksturīga izvērsta tēlu sistēma, sarežģīta kom-
pozīcija, plašs, detalizēts vēstījums par tēloto laiku, galveno varoņu dzīvi.
1.

2.

3.

III. Lasi fragmentu no Jāņa Klīdzēja darba “Cilvēka bērns”!

Malvīne apstājas, un viņas mute no pārsteiguma
paliek vaļā. Viņa jūt, ka asinis dzen sarkanumu pa
visu viņas seju: ja šis bungasmute kaut ko dzird
un noklausās, tad viņš pieburbuļo pilnu pasauli!
Meitas savā starpā var visu ko pārrunāt no dzīves,
bet ja par to dabū zināt puiši? Ries tevi, tikko kāju
spersi pār slieksni.
“Tavu muldēšanu... Fui, fui... Es tā neteicu vis,”
Malvīne taisnojas un kaunina Boņi.
“Teici gan!” Boņs tiepjas.
Tad nu būs dzirdējis un noklausījies šis sivēns,
Malvīne domā, un jau ar nākošo elpas vilcienu viņa
pāriet uzbrukumā:
“Tad tā tu par Svēto Juri mācies? Tad tā gan – ap
durvīm klausies? Vai tu zini, ka tas ir grēks – tā
slepeni klausīties un pēc tam pļāpāt?”
Viņa iziet un ar dārdienu aizcērt durvis. Redzi,
kas iznāk no salda vārda gribēšanas, padomā
Boņs skumīgi un atkal atver lūgšanu grāmatu, un
meklē, kur ir palikusi Svētā Jura litānija. Atkal
un atkal viņam jādomā – vai tas ir liels grēks
mazliet pielikt ausi pie sieviešu istabas durvīm
un dzirdēt par Tanclava asajām ūsām un par Mal-
vīnes zodu un kaklu? Kāpēc tad mana dvēsele
neko neteica, kad es par tām ūsām paklausījos?
(..) Un Boņam atkal gribas zināt un redzēt savu
dvēseli.
Kad no otras istabas paver durvis Zuze, Boņs
paskrien viņai pretī un pēkšņi vaicā:
“Pagaidi, Zuze, – kur ir mana dvēsele?”
“Tava dvēsele?” Zuze velk gari un domīgi. “Tava
dvēsele ir tevī iekšā.”

41