 Bezdarbnieks - Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.

 darbinieks1 — Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas
ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
 Bezdarbs - Situācija, kad cilvēks spēj un grib strādāt, bet nevar atrast darbu.
 Komersants:
- Fiziska vai juridiska persona, kuras saimnieciskā darbība orientēta uz peļņas
gūšanu, tirdzniecību.
- Komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai
komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).
 Alga ir samaksa par cilvēka darba izmantošanu.
o Darba ražīgumu nosaka:

 strādnieka nodrošinājums ar kapitālu (iekārtām, mašīnām, darbagaldiem).

Rietumu valstīs tas ir daudz augstāks nekā Indijā. Līdz ar to vācu strādnieks var radīt
lielāku gala produktu, un uzņēmējs var maksāt lielāku algu;
 resursu kvalitāte. Gala produkts būs kvalitatīvāks un to varēs saražot ar mazākām
izmaksām, jo būs kvalitatīvāki resursi - dabas resursi, kapitāls, cilvēku resursi, tajā
skaitā darbs;
 tehnoloģija un darba organizācija;
 darba kvalitāte. To būtiski paaugstina izglītība, augstāka kvalifikācija;
 tirgus ietilpība (noieta tirgus), Vācijā tas ir lielāks, nekā Indijā;
 sociālie, politiskie apstākļi, valsts ekonomiskā politika.

- Bruto alga - (tautā tiek saukta "alga uz papīra") - naudas summa, ko saņem
strādājošais (stundā, mēnesī).
- Neto alga - (tautā tiek saukta "alga uz rokas") - naudas summa, kuru strādnieks
saņem "uz rokas", modernāk - tiek pārskaitīta uz darbinieka bankas kontu.
Bruto alga > Neto alga
Bruto alga - nodokļi = Neto alga
 Reālā alga - to preču un pakalpojumu daudzums, ko var nopirkt par neto algu, esot
noteiktam cenu līmenim.
Darba algas veidi:

 Laika darba alga (maksā par nostrādāto laiku);

 Gabaldarba alga (maksā par padarīto daudzumu);
 Akorda alga (maksā par konkrēta darba veikšanu)
 ‘Alga aploksnē’’ – viss slikti
  Arodbiedrība - neatkarīga nevalstiskā organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu
biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar LR
likumu "Par arodbiedrībām", citiem spēkā esošiem likumiem un Latvijas Republikas
arodbiedrību statūtiem.
 Arodbiedrības mērķis – pievērst uzmanību darbinieku vajadzībām, panākt viņu
ienākumu nepārtrauktu pieaugumu, darba tiesību aizsargāšanu un tādu sociālo
garantiju nodrošināšanu, kas veicinātu personības brīvu un vispusīgu attīstību."
Arodbiedrības cenšas panākt augstāku darba algu, iejaucoties darba mehānismā - tiek
paaugstināta darba samaksa arodbiedrības biedriem, taču vienlaikus samazinās
uzņēmumu vēlme pieņemt darbā šo arodbiedrību biedrus.

 Cikliskais bezdarbs, kad ekonomikā ir lejupslīde, recesija. Uzņēmumi samazina

savu ražošanu, daudzi pat bankrotē, līdz ar to pat kvalificēti darbinieki zaudē darbu.

 Strukturālais bezdarbs rodas tad, kad mainās pieprasījuma struktūra, netiek

pieprasīti kādas nozares izstrādājumi, mainās ražošanas tehnoloģijas.

 Frikcionālais bezdarbs veidojas tad, ja cilvēki labprātīgi atstāj darbu un meklē

labāk apmaksātu darba vietu, maina dzīvesvietu un uzreiz nevar atrast darbu, meklē
darbu pēc mācību iestādes pabeigšanas. Frikcionālais bezdarbs tiek uzskatīts par
dabisku un pat vēlamu.

 Sezonas bezdarbs veidojas, jo daļai darbu ir sezonas raksturs. Piemēram, daudzu

kurinātāju darbs, iestājoties vasarai, kļūst nevajadzīgs.

 "Bezdarba līmenis ir daļa (izteikta procentos) darbaspēka, kas vēlas un ir spējīgi

strādāt, bet kam nav darba un kas aktīvi meklē darbu."

Bezdarba līmeni var izteikt kā:

 bezdarbnieku īpatsvaru ekonomiski aktīvos iedzīvotājos (reģistrētā bezdarba

līmenis);
 darba meklētāju īpatsvaru ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos (standartizētā bezdarba
līmenis).
 Pilnīga nodarbinātība ir situācija, kad pastāv dabiskais bezdarbs - ir frikcionālais,
strukturālais un sezonālais bezdarbs - un bezdarba līmenis ir ap 4-5% no ekonomiski
aktīvo iedzīvotāju skaita.

 Nodarbinātie ir iedzīvotāji 15 - 74 gadu vecumā, kas veic jebkādu darbu par

samaksu.
 "Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - personas, kas piedāvā savu darbu materiālo
vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir
nodarbinātie un nestrādājošie iedzīvotāji, kuri meklē darbu.

 "Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji - personas neatkarīgi no to vecuma, ieskaitot

personas, kas jaunākas par darbaspējas vecumu, kas nestrādā un nemeklē darbu
(bērni, skolēni, studenti, pensionāri, mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi)."
 Nestrādājošie - darbaspējas vecuma personas, kas ir bez darba, meklē darbu, ir
gatavas strādāt. Daļa nestrādājošo ir reģistrēta kā bezdarbnieki. Nestrādājošo skaits ir
lielāks par bezdarbnieku skaitu, jo daudzi nestrādājošie nereģistrējas kā bezdarbnieki,
meklē darbu, nestājoties uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā."
 "Darba pieprasījums ir darba daudzums, ko par attiecīgu darba samaksu grib un
spēj nopirkt uzņēmumi vai valsts."
 "Darba resursu piedāvājums ir tas darba daudzums, kuru grib veikt strādnieki, lai
iegūtu ienākumus."
 Ekonomiskās aktivitātes līmenis - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars
iedzīvotāju kopskaitā, kas ir izteikts procentos.
 Nodarbinātības līmenis - nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju skaitā
darbaspējas vecumā, kas ir izteikts procentos.