FUTBOLS

Spēles laukums.

Spēles laukums ir 90-120 m garš un 45-90 m plats taisnstūris. Starptautiskā mēroga spēles
laukuma garumam jābūt 100-110 m un platumam 64-75 m. Laukuma jāiezīmē ar skaidri
redzamām līnijām, kuru platums nav lielāks par 12 cm. Garākās līnijas, kas ierobežo laukumu,
sauc par sānu līnijām, isākās - par vārtu līnijām. No laukuma centra (viduslīnija) novelk apli ar
9,15 m rādiusu. Laukuma stūros iestiprina karodziņus, kuriem jābūt ne īsākiem par 1,5 m.

No punktiem, kas atrodas uz vārtu līnijas 5,5 m attālumā no vārtu staba, perpendikulāri vārtu
līnijai virzienā uz laukuma iekšpusi novelk 5,5 m garas līnijas. Šo līniju galapunktus savieno ar
vārtu līnijai paralēlu līniju. Laukumu, ko veido šīs līnijas sauc par vārtu laukumu.

No punktiem, kas atrodas uz vārtu līnijas 16,5 m attālumā no vārtu staba, perpendikulāri
vārtu līnijai uz laukuma iekšpusi novelk 16,5 m garas līnijas. Šo līniju galapunktus savieno ar
vārtu līnijai paralēlu līniju. Laukumu, ko ierobežo šīs līnijas un vārtu līniju, sauc par soda
laukumu.

Katrā soda laukumā pret vārtu vidu 11 m attālumā no vārtu līnijas iezīmē punktu, kur noliek
bumbu 11 m sitiena izpildei. No ša punkta ārpus soda laukuma robežām novelk loku ar 9,15
m rādiusu. Katrā laukumā stūra iekšpusē novelk loku ar 1 m rādiusu, kas izveido stūra
sektoru.

Vārti sastāv no diviem vertikāliem stabiem, kas atrodas 7,32 m attālumā viens no otra, un
horizontālā pārliktņa, kuraq apakšējā mala atrodas 2,44 m augstumā no zemes. Pie stabiem,
pārliktņa un pie zemes aiz vārtiem piestiprina tīklu, kurš nedrīkst traucēt vārtsargam. Vārtu
stabi un pārliktnis var būt no koka vai metāla. Šķērsgriezumā tiem var būt kvadrāta,
taisnstūra, apļa, pusapļa vai elipsveida forma.

Bumba.

Bumbai jābūt apaļai ar ādas vai cita materiāla apvalku, kas neapdraud spēlētājus. Bumbas
apkārtmērs ir 68 - 71 cm. Spēles sākumā bumbas svaram jābūt 396 - 453 gr. Gaisa
spiedienam bumbas iekšpusē jābūt 0,6 - 1,1 atmosfēru lielam.

Spēlētāju skaits.

Spēlē piedalās 2 komandas, katrā ne vairāk par 11 spēlētājiem, viens no tiem vārtsargs. Katrai
komandai ir tiesības mainīt laukumā esošus spēlētājus ar rezerves spēlētājiem. Jebkura
starptautiskā un nacionālā čempionāta vai oficiālā spēlē ir atļauts izmantot ne vairāk kā trīs
rezerves spēlētājus no septiņiem protokolā ierakstītajiem. Neoficiālajās spēlēs pēc abu
komandu vienošanās var būt cits maksimālais maiņu skaits, taču ne vairāk par 5.

Vārtsarga vietā var stāties jebkurš no komandas spēlētājiem vai rezervistiem, par maiņu
iepriekš paziņojot tiesniesim, un kad bumba nav spēlē. Kad vārtsargs vai cits spēlētājs tiek
nomainīts ar rezervistu, jāievēro sekojoši noteikumi:

par priekšā stāvošo maiņu jāinformē tiesniesis;

rezerves spēlētājs nedrīkst uziet laukumā, pirms to nav atstājis nomaināmais spēlētājs un
pirms tiesnesis ar kādu signālu nav devis atļauju rezervistam stāties spēlē;

rezerves spēlētājs drīkst uziet laukumā tikai spēles pārtraukuma brīdī un tikai vidējā un sānu
līnijas krustojuma vietā;

spēlētājs, kuru nomainījis rezervists, nedrīkst atgriezties laukumā un piedalīties spēlē;

rezrves spēlētājsneatkarīgi no tā, piedalās vin''s spēlē vai nepiedalās, ir pakļauts noteikumu
prasībām, tāpat kā pamatspēlētāji un var tikt sodīts.

Ja rezerves spēlētājs uziet laukumā bez tiesnieša atļaujas, spēle jāpārtrauc, vainīgais jābrīdina
un jāliek viņam uzreiz atstāt laukumu.

Minimālais spēlētāju skaits, kādā komanda var uzsākt spēli, ir 7. Ja komandā paliek mazāk par
7 spēlētājiem, tā uzskatāma par neoficiālu.

Spēlētāju, kuru no laukuma noraidījis tiesnesis, nedrīkst nomainīt ar citu spēlētāju, izņemot
gadījumus, kad vainīgais noraidīts līdz spēles sākumam.

Spēlētāju ietērps.

Spēlētāja obligātais ietērps sastāv no futbola krekla, biksītēm, kājsargiem un apaviem.

Vārtsarga tērpam krāsas ziņa ir jāatšķiras no abu komandu pārējo spēlētāju un tiesneša
apģerba. Spēlētājiem nedrīkst būt klāt tādi priekšmeti, kas var ievainot citus spēlētājus.
Spēlētāju apaviem (bučiem) jāatbilst šādām prasībām:

korķi var būt no ādas, gumijas, alumīnija, plastmasas,

korķiem jābūt apaļiem, ar plakanu virsmu, diametrā ne mazākiem par 12,7 mm.

nav atļauts izmantot korķus ar reljefu virsmu vai asām malam.

Spēlētājs, kurš pārkāpis šos noteikumus, jānoraida no laukuma, lai savestu kārtībā savu
inventāru.

Līdz spēles sākumam tiesniesim jāpārbauda spēlētāju apavi un apģērbs.

Tiesnesis.

Tiesnesis seko, lai spēlētāji precīzi ievērotu spēles noteikumus, un pieņem lēmumus visos
strīdīgos gadījumos.

Tiesnesim:

jāseko spēles noteikumu precīzai ievērošanai;

nedrīkst pārtraukt spēli un komandu sodīt tajos gadījumos, kad ar to dod priekšrocības
vainīgajai komandai;

jāpilda laika ņemēja pienākumi; jāraugas, lai spēle ilgstu paredzēto laiku;
ir tiesības pārtaukt spēli katrā noteikumu pārkāpšanas gadījumā;

ja spēlētājs nopietni savainots, tiesnesim spēle jāpārtrauc;

par rupju spēli vai disciplīnas pārkāpumu ir tiesības noraidīt spēlētāju no laukuma bez
iepriekšējuma;

pēc katra parkāpuma tiesnesis dod signālu spēles atjaunošanai.

Oficiālās spēlēs tiesneša tērpam, krāsas ziņā ir jāatšķiras no abu komandu spēlētāju tērpiem..
Tiesnesis var mainīt savu pirmo lēmumu tikai tādā gadījumā, ja spēle vēl nav atsākta.
Tiesnesim jācenšas spēli pārtraukt pēc iespējas retāk; jāņem vērā neitrālu līnijtiesnešu
informācija, pieņemot attiecīgu lēmumu par tiem gadījumiem, kurus viņš pats dažādu
iemeslu dēļ nevarēja redzēt.

Līnijtiesneši.

Tiesnesim palīdz divi līnijtiesneši; viņu pienākums ir signalizēt tiesnesim:

par bumbas iziešanu ārpus laukuma robežām,

norādīt, kurai komandaiir tiesības uz bumbas iemetienu, ja bumba pāriet pāri sānu līnijai,

atsitienu no vārtiem vai stūra sitienu, ja bumba pāriet pāri vārtu līnijai,

par spēlētāja maiņas nepieciešamību.

Līnijtiesneši jāapgādā ar noteikta izmēra un veida karodziņiem, kurus nodrošina laukuma

saimnieku komanda.

Līnijtiesneša pienākums ir vērst tiesneša uzmanību uz noteikumu pārkapumiem, kurus, pēc

viņa domām, nevarēja pamanīt tiesnesis, taču galīgo lēmumu pieņēm tiesnesis.

Spēles laiks.

Spēle ilgst 90 minūtes; spēles laiks dalās divos vienādos puslaikos - pa 45 minūtēm katrs ar
pārtraukumu, neilgāku par 15 minūtēm starp tiem:

1. laiks, kas zaudēts, spēli pārtraucot sakarā ar nelaimes gadījumiem, spēlētāju maiņu,
traumēto transportēšanu, laika vilcināšanu utt.

2. ja oficiālā spēlē, kurā pēc sacensību nolikuma nepieciešams noskaidrot uzvarētāju,

normāllaiks beidzies neizšķīrti, dodams 30 minūšu pagarinājums. Ja arī pēc pagarinājuma
spēles rezultāts ir neizšķīrts, uzvarētāju var noskaidrot ar 11 m sitienu palīdzību.

Spēles sākums.

Pirms spēles sākuma tiesnesis izdara izlozi. Komandai, kas izlozē laimē, ir tiesības izvēlēties
vai nu laukuma pusi, vai pirmsitienu.

Bumbu pirmsitienam novieto uz zemes laukuma centrā. Spēle sākas pēc tiesneša signāla.
Spēlēt'js ievada nekustīgu bumbu spēlē, sitot to ar kāju pretinieka laukuma puses virzienā.
Pirmsitiena momentā abu komandu spēlētājiem jāatrodas sava laukuma pusē. Bumba skaitās
spēlē pec tam, kad tā noripojusi attālumu, kas vienlīdzīgs bumbas apkārtmēram.

Pēc iegūtiem vārtiem spēli atjauno tāpat kā spēles sākumā. to izdara tās komandas spēlētājs,
kuras vārtos bija iesista bumba.

Pēc pārtraukuma starp spēles puslaikiemkomandas mainās laukuma pusēm. Pirmsitienu no

laukuma centra izpilda komanda, kas spēli nesāka pirmajā puslaikā. Ja pirmsitiens izpildīts
nepareizi, to atkārto. Vārtus, kas iegūti tieši ar pirmsitienu - neieskaita.

Strīda bumba:

Ja spēli pārtrauc noteikumos neparedzēta iemesla dēļ un bumba tieši pirms pārtraukuma nav
pārgājusi pāri šanu vai vārtu līnijai, tad spēles atsākšanai tiesnesis paņem bumbu rokās un
ļauj tai krist sev priekšā tajā vietā, kur bumba atradās spēles pārtraukšanas brīdi, izņemot
vārtu laukumu. Bumba skaitās spēlē, kad tā skārusi zemi. līdz tam nevienam no spēlētājem
nav tiesības tai pieskarties.

Bumba ir ārpus spēles:

kad tā pa zemi vai gaisu pilnībā pārgājusi pāri sānu vai vārtu līnijai;

kad tiesnesis pārtraucis spēli.

Visā pārējā laikā bumba ir spēlē.

Spēles rezultāts.

Vārtu guvums tiek atzīts, ja bumba pilnīgi pārgājusi pāri vārtu līnijai starp stabiem un zem
pārliktņa. komanda, kas spēles laikā ieguvusi vairāk vārtu, uzvar. Ja nav iegūti nevieni vārti vai
arī abas komandas guvušas vienādu vārtu skaitu, spēle ir beigusies neizšķirti.

„Aizmugure".

Spēlētājs ir „aizmugure', ja viņš atrodas tuvāk vārtu līnijai nekā bumba, izņemot gadījumus,
kad:

1. spēlētājs ir savā laukuma pusē;

2. ja ne mazāk par diviem pretinieka spēlētājiem atrodas tuvāk vārtu līnijai nekā viņš.

Spēlētājs skaitās „aizmugure' ja viņš momentā, kad bumbu skar vai spēlē, viens no viņa
komandas partneriem.

Pēc tiesneša domām, aktīvi piedalās spēlē:

1. iejaucas spēlē vai pretinieku darbībā;

2. iegūst priekrocības no tā, ka atrodas šādā pozīcijā.

Spēlētājs netiek sodīts par atrašanos „aizmugurē":

1. ja viņš vienkārši atrodaz „aizmugurē"; 2. ja viņš saņem bumbu tieši no atsitiena no vārtiem,
stūra sitiena, iemetiena.
Ja spēlētājs tiek atzīts par vainīgu „aizmugures' noteikuma pārkāpumā, tiesnesis piešķir
brīvsitienu, kuru izpilda pretinieka komandas spēlēt'js no noteikumu pārkāpuma vietas.

„Aizmugures" stāvokli fiksē nevis pēc bumbas saņemšanas momenta, bet gan partnera
bumbas sitiena momenta.

Ja spēlētājs atrodas vienā līnijā ar pēdējo aizsargu vai diviem pēdējiem, „aizmugures" nav.

Noteikumu pārkāpumi.

Spēlētājs, kas izdarijis kādu no šādiem 6 pārkāpumiem, pēc tiesneša domām, rupji un
agresīvi:

iesper vai mēģina iespert pretiniekam ar kāju;

mēģina nogazt pretinieku, aizliekot tam priekšā kāju;

uzlec pretiniekam;

rupji vai bīstami uzbrūk pretiniekam;

gruž pretinieku ar aizliegtiem paņēmieniem;

iesit vai mēģina iesist pretiniekam ar roku.

Vai izdara kādu no šādiem 4 pārkāpumiem:

atņemot bumbu izklupienā, vispirms trapa pa pretinieka kāju;

spļauj pretiniekam;

aiztur pretinieku ar roku vai ķermeni;

spēlē ar roku.

Sodāmi ar soda sitienu no pārkāpuma vietas.

Par katru minēto pārkāpumu, ja to izdara aizsargājošās komandas spēlētājs savā soda
laukumā, uzbrukoša komanda iegūst tiesības uz 11 m sitienu.

Spēlētājs, kas izdara vienu no šādiem 5 pārkāpumiem

pēc tiesneša domām, spēlē bīstami,

grūž pretinieku ar plecu plecā, taču to dara tad, kad bumba neatrodas spēlēs attālumā no
šiem spēlētājiem;

necenšoties iegūt bumbu, apzināti bloķe pretinieku, t.i skrien starp viņu un bumbu vai arī
stājas pretinieka ceļā, neļaujottam tikt pie bumbas;

grūž vārtsargu, izņemot gadījumus, kad vārtsargs:

tur bumbu rokās,

bloķē pretinieku,
atrodas ārpus savu vārtu laukumā.

vārtsargs savā soda laukumā:

· no momenta, kad viņš sāk kontrolēt bumbu ar rokām, izdara vairāk nekā četrus soļus
jebkura virzienā, turot bumbu rokās,

· apzināti pielieto taktiku, kuras vienīgais mērķis pēc tiesneša domām, ir aizkavēt spēli, vilcina
spēles laiku,

· pieskaras bumbai ar roku, ja bumbu tīši un ar kāju piespēlējis partneris.

Sodām ar brīvsitienu, kuru izpilda pretējās komandas spēlētājs no pārkāpuma vietas.

Spēlētāju brīdina, parādot dzelteno kartīti, ja viņš:

uznāk vai atgriežas laukumā, kad spēle sākusies; vai atstāj laukumu spēles laikā bez tiesneša
atļaujas - žesta vai signāla;

sistemātiski pārkāpj spēles noteikumus;

vārdiem vai žestiem izteic neapmierinātību ar jebkuru tiesneša lēmumu;

uzvedas nesportiski.

Izdarot pārkāpumus, spēlētājs tiek brīdināts un pretējā komanda iegūst tiesības uz brīvsitienu
no pārkāpuma vietas.

Spēlētāju noraida no laukuma,ja, pēc tiesneša domām, viņš:

vainīgs rupjā uzvedībā vai izdarījis nopietnu spēles noteikumu pārkāpumu, agresīvi uzvedas;

atļaujas nepieklājigus (necenzētus) vai apvaino'jošus izteicienus;

pēc brīdinājuma izdara pārkāpumu, par ko jābrīdina ottreiz;

Ja spēlētājs izgājis pret pretinieka vārtiem un, pēc tiesneša domā'm, viņam ir reāla iespēja
iegūt vārtus, tiek tīši aizkavēts un pēc pārkāpuma rakstura vainīgais sodāms ar soda vai
brīvsitienu, tad vainīgais ir jānoraida no laukuma kā par nopietnu spēles noteikumu
pārkāpumu.

Soda un brīvsitiens.

Soda sitiens atšķiras no brīvsitiena ar to, ka tieši no soda sitiena pretinieka vārtos ieraidītu
bumbu ieskaita, bet vārtus, kas gūti no brīvsitiena, atzīst tikai tad, ja pēc šā sitiena bumbai
pieskāries vēl kāds cits spēlētājs.

Bumba ir spēlē pēc tam, kad tā veikusi savam apkārtmēram vienlīdzīgu attālumu.

Kad spēlētājs izpilda soda sitienu vai brīvsitienu neviens no pretinieka komandas spēlētājiem
nedrīkst atrasties bumbai tuvāk par 9.15 m.

Sitiens jāizpilda pa nekustīgu bumbu. Sitiena izpildītājs nedrīkst spēlēt bumbu otrreiz.

Piešķirot brīvsitienu, tiesnesis savu lēmumu apstiprina ar noteiktu žestu - augša paceltu roku.
Roku virs galvas tur tik ilgi, līdz bumbai pēc sitiena pieskaras kāds no spēlētājiem.
11 m sitiens.

11 m sitienu izpilda no 11 m atzīmes. Sitiena izpildes momentā visiem spēlētājiem, izņemot

aizsargājošās komandas vārtsargu un spēlētāju, kas sitienu izpilda, jāatrodas ārpus soda
laukuma robežām, ne tuvāk par 9 m no 11 m atzīmes.

Vārtsargam jāstāv uz vārtu līnijas starp vārtu stabiem, nepārvietojot kāju pēdas līdz sitiena
momentam. Spēlētājs nedrīkst skart bumbu otrreiz, pirms tas nav pieskāries kāds cits
spēlētājs. Ja piešķirts 11 m sitiens, bet I puslaiks vai spēles laiks beidzies, tiesnesis pagarina
laiku 11 m sitiena izpildei.

Par katru šā noteikuma pārkāpumu:

ja to izdara aizsargājošās komandas spēlētāji un vārti netiek gūti, 11 m sitiens jāatkārto;

ja to izdara uzbrūkošās komandas spēlētāji un vārti iegūti, 11 m sitiens jāatkārto;

ja to izdara 11 m soda sitiena izpildītājs pēc tam, kad bumba ir spēlē, jāpiešķir brīvsitiens no
pārkāpuma vietas par labu pretinieka komandai.

11 m sitienu izpilda pēc tiesneša signāla.

Bumbas iemetiens.

Ja bumba pa zemi vai pa gaisu pilnībā pārgājusi pāri sānu līnijai, to iemet laukumā pretinieka
komandas spēlētājs jebkurā virzienā no vietas, kurā bumba šķērsoja līniju. Izdarot iemetienu,
spēlētājam jāstāv ar seju pret laukumu un ar abām kājām daļēji uz sānu līnijas vai aiz tās
ārpus laukuma.

Spēlētājam bumba jāiemet ar abām rokām, atvēžejoties aiz galvas, Bumba ir spēlē, tikko tā
iemesta laukumā. Ja bumba tieši no iemetiena ieiet vārtos, vārtu guvumu neatzīst un spēli
turpina ar atsitienu no vārtiem.

Ja iemetiens izdarīts nepareizi, to atkārto pretājās komandas spēlētājs no tās pašas vietas. ja
iemetiens tiek izdarīts ne no tās vietas, iemetiens uzskatāms par nepareizu.

Atsitiens no vārtiem.

Ja bumba pilnībā pārgājusi vārtu līnijai ārpus vārtu stabiem vai virs pārliktņa un pēdējais to
skaris uzbrūkošās komandas spēlētājs, tiek dots atsitiens no vārtiem. Bumba jānoliek tajā
vārtu laukuma pusē, kas atrodas tuvāk vietai, kur bumba pārgāja pāri vārtu līnijai. Bumbu
ievada spēlē aizsargājošās komandas spēlētājs, raidot to ar kāju laukumā ārpus soda
laukuma.

Ja izpildot atsitienu, bumba neiziet ārpus soda laukuma, atsitiens jāatkārto. Vārti, kas iegūti
tieši ar atsitienu no vārtiem, netiek atzīti. līdz bumbas ievadīšanai spēlē pretinieka komandas
spēlētājiem jāatrodas ārpus soda laukuma robežām.
Stūra sitiens.

Ja bumba pārgājusi pāri vārtu līnijai ārpus vārtu stabiem vai virs pārliktņa un pēdējais to
skaris aizsargājošās komandas spēlētājs, jāpiešķir stūra sitiens. šo sitienu izpilda no stūra
sektora tajā vārtu pusē, kur bumba izgājusi pāri laukuma robežām.

Vārti, kas iegūti tieši no stūra sitiena, ieskaitāmi.

Stūra sitiena izpildes laikā pretinieka komandas spēlētājiem nav tiesību atrasties tuvāk
bumbai par 9 m.